11.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/42

(1)

Hāgas programmas mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgās spējas, cita starpā, lai cīnītos pret pārrobežu organizēto noziedzību. Šis mērķis jāīsteno, konkrēti, tuvinot tiesību aktus. Ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai stātos pretim apdraudējumiem, ko rada noziedzīgas organizācijas, un to izplatīšanos, kā arī lai efektīvi apmierinātu pilsoņu intereses un dalībvalsts pašas vajadzības. Šajā sakarā Briseles Eiropadomes 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmes secinājumu 14. punktā ir norādīts, ka Eiropas pilsoņi vēlas, lai Eiropas Savienība, nodrošinot pamatbrīvību un pamattiesību ievērošanu, pieņemtu efektīvāku kopīgu pieeju pārrobežu problēmām, piemēram, organizētajai noziedzībai.

(2)

Komisija 2004. gada 29. marta Paziņojumā par pasākumiem, kas jāveic cīņā pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem, ir paudusi viedokli, ka Eiropas Savienībā jāpastiprina līdzekļi cīņai pret organizēto noziedzību, un norādījusi, ka tā izstrādās pamatlēmumu, lai aizstātu Vienoto rīcību 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības noziedzīgās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (2).

(3)

Hāgas programmas 3.3.2. punktā noteikts, ka materiālo krimināltiesību normu tuvināšana paredzēta, lai veicinātu spriedumu un tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, un attiecas uz īpaši smagiem noziegumiem, kam ir pārrobežu aspekts, un ka būtu jāpiešķir prioritāte noziedzības jomām, kuras ir konkrēti minētas līgumos. Tādēļ dalībvalstīs būtu jāsaskaņo to nodarījumu definīcija, kas attiecas uz līdzdalību noziedzīgā organizācijā. Tādējādi šis pamatlēmums būtu jāattiecina uz noziedzīgiem nodarījumiem, ko parasti izdara noziedzīgā organizācijā. Turklāt tam būtu jāparedz sankciju, kas atbilst šo pārkāpumu smagumam, piemērošana fiziskām un juridiskām personām, kuras tos izdarījušas vai ir atbildīgas par to izdarīšanu.

(4)

Pienākumiem, kas izriet no 2. panta a) punkta, nevajadzētu skart dalībvalstu brīvību klasificēt citas personu grupas kā noziedzīgas organizācijas, piemēram, grupas, kuru mērķis nav iegūt finansiālu vai citu materiālu labumu.

(5)

Pienākumiem, kas izriet no 2. panta a) punkta, nevajadzētu skart dalībvalstu brīvību terminu “noziedzīgas darbības” interpretēt kā tādu, kas ietver faktisku darbību veikšanu.

(6)

Eiropas Savienībai būtu jāturpina svarīgais darbs, ko paveikušas starptautiskās organizācijas, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret starptautisko organizēto noziedzību (“Palermo Konvencija”), ko pieņēma Eiropas Kopienas vārdā ar Padomes Lēmumu 2004/579/EK (3).

(7)

Ņemot vērā to, ka šā pamatlēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus darbības mēroga dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā, kā to piemēro saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. panta otro daļu, noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā pamatlēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(8)

Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 6. un 49. pantā. Šā pamatlēmuma noteikumos nekas neparedz mazināt vai ierobežot valstu noteikumus attiecībā uz pamattiesībām vai pamatbrīvībām, piemēram, attiecībā uz taisnīgu tiesu, tiesībām streikot, pulcēšanās brīvību, apvienošanās tiesībām, preses vai izteiksmes brīvību, tostarp ikviena tiesībām kopā ar citiem dibināt arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses, un ar to saistītām tiesībām uz demonstrācijām.

(9)

Tādēļ Vienotā rīcība 98/733/TI būtu jāatceļ,

1)

“noziedzīga organizācija” ir strukturēta apvienība, izveidota noteiktā laikā, sastāv no vairāk nekā divām personām, saskaņoti darbojas, lai veiktu nodarījumus, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai drošības līdzekli, kuru maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi, vai ar bargāku sodu, lai tieši vai netieši iegūtu finansiālu vai cita veida materiālu labumu;

2)

“strukturēta apvienība” ir apvienība, kura nav dibināta nejauši tūlītējai nodarījuma izdarīšanai un kurā nav obligāti jābūt formāli noteiktām tās locekļu lomām, sastāva nepārtrauktībai vai attīstītai struktūrai.

a)

ikvienas tādas personas rīcība, kura tīši un apzinoties vai nu noziedzīgas organizācijas mērķi un vispārējo darbību, vai organizācijas nolūku izdarīt attiecīgos nodarījumus aktīvi piedalās organizācijas noziedzīgajās darbībās, tostarp sniedzot informāciju vai materiālu palīdzību, iesaistot organizācijā jaunus dalībniekus, jebkurā veidā finansējot organizācijas darbību, apzinoties, ka šī līdzdalība veicinās šīs organizācijas noziedzīgo darbību īstenošanu;

b)

jebkuras personas rīcība, kas ir vienošanās ar vienu vai vairākām personām par to, ka būtu jāveic kāda darbība, kura, ja to īstenotu, būtu to pārkāpumu izdarīšana, kas minēti 1. pantā, pat ja attiecīgā persona nepiedalās faktiskajā darbības izpildē.

a)

par 2. panta a) punktā minēto pārkāpumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz maksimālo laiku vismaz no diviem līdz pieciem gadiem; vai

b)

par 2. panta b) punktā minēto pārkāpumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz to pašu maksimālo laiku, ko piemēro pārkāpumam, kurš ir vienošanās mērķis, vai brīvības atņemšana uz maksimālo laiku vismaz no diviem līdz pieciem gadiem.

a)

atsakās no noziedzīgajām darbībām; un

b)

sniedz administratīvajām vai tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, ko tās citādi nebūtu spējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām:

a)

pārstāvēt juridisko personu;

b)

pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)

īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

a)

tiesību uz valsts atbalstiem vai palīdzību atņemšanu;

b)

īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu veikt komercdarbību;

c)

nodošanu tiesas uzraudzībai;

d)

darbības izbeigšanu ar tiesas lēmumu;

e)

nozieguma izdarīšanai izmantotu uzņēmumu īslaicīgu vai pastāvīgu slēgšanu.

a)

pilnībā vai daļēji šīs valsts teritorijā neatkarīgi no tā, kur atrodas noziedzīgās organizācijas mītne vai kur tā veic noziedzīgās darbības;

b)

tos izdarījis viens no tās valstspiederīgajiem; vai

c)

juridiskas personas labā, kas veic darbību šīs dalībvalsts teritorijā.

a)

dalībvalsti, kuras teritorijā veiktas darbības;

b)

dalībvalsti, kuras valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs ir likumpārkāpējs;

c)

cietušo personu izcelsmes dalībvalsti;

d)

dalībvalsti, kuras teritorijā likumpārkāpējs tika atrasts.