52020DC0620

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.10.2020

COM(2020) 620 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI,

Savienība, kurā valda līdztiesība:

ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars

{SWD(2020) 530 final}

Kur paliek cilvēciskuma būtība, ja romi ik dienas tiek atstumti no sabiedrības, savukārt citi tiek aizturēti tikai viņu ādas krāsas vai reliģiskās pārliecības dēļ?

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runa par stāvokli Savienībā 2020. gadā

Eiropai ir pienākums aizsargāt savas minoritātes pret rasismu un diskrimināciju. Mums ir jāaizstāj antičigānisms ar atvērtību un pieņemšanu, naida runa un naida motivēti noziegumi ar iecietību un cilvēka cieņas respektēšanu un iebiedēšana ar izglītošanu par holokaustu. Mums jo īpaši jāsekmē daudzveidība kā brīnišķīga dāvana, kas padara Eiropu spēcīgu un izturētspējīgu. Tāpēc Komisija aicina visas dalībvalstis pievienoties centieniem izskaust rasismu un diskrimināciju, kas smagi skar mūsu lielās etniskās romu minoritātes. Mēs mudinām dalībvalstis apņemties īstenot jauno ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru, lai panāktu sociālo taisnīgumu un vairāk līdztiesības visās šā vārda nozīmēs.

Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas, priekšsēdētājas vietnieces Veras Jourovas un komisāres Helenas Dalli paziņojums

pirms romu holokausta upuru piemiņas dienas 2020. gadā

I. Ievads

Viena no galvenajām Komisijas prioritātēm ir tādas Savienības veidošana, kurā valda līdztiesība. ES rīcībā ir juridiskie instrumenti un visaptveroša politika, lai radītu patiesu līdztiesības Savienību. Tomēr, kā uzsvērts ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam 1 , joprojām pastāv diskriminācija rasu vai etniskās piederības dēļ. Tas jo īpaši vērojams saistībā ar romiem 2 , kuri bieži vien paliek marginalizēti. Daudzi no aptuveni 10–12 miljoniem Eiropā dzīvojošo romu 3 joprojām ikdienas dzīvē saskaras ar diskrimināciju, antičigānismu 4 un sociālekonomisko atstumtību.

Komisija 2011. gadā pieņēma ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam 5 . Tās galvenie mērķi bija romu sociālekonomiskās atstumtības novēršana ES un paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Programmā dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt romu integrācijas valsts stratēģijas, iecelt valsts kontaktpersonu romu jautājumos 6 un noteikt valsts mērķus. Divus gadus vēlāk Padome pieņēma Ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs, kurā sniegti dalībvalstīm adresēti ieteikumi par to, kā stiprināt to valsts stratēģiju īstenošanu 7 . Rietumbalkānu reģions brīvprātīgi saskaņoja savu politiku ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam.

Šie divi instrumenti bija būtiski 8 , sekmējot to, ka romu iekļaušana ir atzīta par svarīgu ES un valstu darba uzdevumu un ir mobilizēti ES politikas, tiesību un finansēšanas instrumenti. Tomēr aizvadīto desmit gadu laikā vispārējais progress romu integrācijas jomā ir bijis ierobežots, lai gan dažādās politikas jomās un valstīs šajā ziņā ir vērojamas lielas atšķirības 9 . Lielākās sekmes ir vērojamas izglītības jomā, konkrētāk — uzlabojušies rādītāji saistībā ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, dalību pirmsskolas izglītībā un obligāto izglītību. Tomēr izglītības jomā ir palielinājies romu audzēkņu segregācijas gadījumu skaits 10 . Ir samazinājies nabadzības risks un uzlabojies romu veselības stāvokļa pašnovērtējums, bet medicīniskās aprūpes segums joprojām ir ierobežots. Piekļuve nodarbinātībai nav uzlabojusies, un to romu jauniešu īpatsvars, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, pat palielinājies. Situācija mājokļu jomā joprojām ir sarežģīta, jo īpaši neatbilstošu un nošķirtu mājokļu dēļ. Pierādījumi liecina, ka ir nedaudz samazinājies to romu skaits, kuri ir saskārušies ar diskrimināciju, un ir vērojami uzlabojumi saistībā ar romu pieņemšanu vispārējā sabiedrībā. Tomēr lielas bažas joprojām rada antičigānisms, naida motivēti noziegumi un cilvēku tirdzniecība, kuras upuri bieži ir romi, jo īpaši sievietes un bērni 11 .

ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām noslēgšana sniedz iespēju aktīvāk pievērsties šīs ieilgušās problēmas risināšanai. Tas ir vēl jo svarīgāk, jo Covid-19 pandēmija ir atklājusi, cik ārkārtīgi lielai negatīvai ietekmei uz veselību un sociālekonomisko stāvokli ir pakļautas atstumtās un marginalizētās romu kopienas.

Lai drīzāk panāktu lielāku progresu, šajā paziņojumā ir izklāstīta jaunais ES stratēģiskais satvars romu jautājumos, kas veicina romu faktisku līdztiesību, sociālekonomisko iekļaušanu un jēgpilnu līdzdalību. Galvenā nozīme tajā, lai romu situācijā tiktu panāktas reālas pārmaiņas, ir dalībvalstīm, jo situācijas uzlabošanai ir nepieciešama nostiprināta politiskā apņemšanās, tomēr ES var sniegt dalībvalstīm atbalstu efektīvas pieejas izstrādē un piemērotu instrumentu nodrošināšanā. Šā stratēģiskā satvara pamatā ir iepriekšējās programmas izvērtējumā, plašā apspriešanā 12 , valsts stratēģiju īstenošanas gada novērtējumos 13 , kā arī iepriekšējo pasākumu ierobežotās efektivitātes iemeslu analīzē 14 gūtie konstatējumi. Ar šo programmu tiek izpildīts Eiropas Parlamenta, Padomes un pilsoniskās sabiedrības aicinājums šajā jomā nodrošināt nostiprinātu ES iniciatīvu laikam pēc 2020. gada 15 . Tajā ir atzīts, ka ne visi romi ir sociāli atstumti, tomēr ikviens roms var saskarties ar diskrimināciju un iespēju trūkumu. Minētā programma paredz intersekcionālu pieeju, ņemot vērā etniskās izcelsmes kombināciju ar citiem identitātes aspektiem un to, kā šī savstarpējā saistība ietekmē unikālus diskriminācijas gadījumus 16 .

ES stratēģiskais satvars romu jautājumos arī sniedz ieguldījumu vairākās citās iniciatīvās. Tā tiešā veidā sekmē ES rasisma apkarošanas rīcības plāna un Eiropas sociālo tiesību pīlāra 17 , kā arī ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu 18 īstenošanu.

Lai panāktu vienlīdzību un iekļaušanu, šo mērķu īstenošanai ir jāizmanto vairāk resursu un tie labāk jānovirza, kā arī jānodrošina romu kopienu, visu valdības līmeņu, nozaru un ieinteresēto personu (valstu valdību, ES iestāžu, starptautisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības, kā arī rūpniecības nozaru un akadēmisko aprindu) līdzdalība un partnerība. Cieša sadarbība starp Eiropas un valsts līmeni ir īpaši svarīga. ES līmenī šis stratēģiskais satvars paredz vērienīgus kopīgus uzdevumus un mērķus. Valsts līmenī dalībvalstīm būtu jāizstrādā spēcīgi valsts stratēģiskie satvari romu jautājumos, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības un cieši sadarbotos ar ES iestādēm romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jomā. Kā ierosināts Padomes 2016. gada secinājumos 19 , Komisija pieņem priekšlikumu pārskatīt un aizstāt 2013. gada Padomes ieteikumu.

II. Kopīgie uzdevumi romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības sekmēšanai

Spēkā esošās programmas izvērtējums un secinājumi, ko uz izvērtējuma pamata izdarījusi Padome, Eiropas Parlaments un vairākas Eiropas mēroga un valsts pilsoniskās sabiedrības organizācijas 20 , liecina par vajadzību atjaunot un stiprināt apņemšanos romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības sekmēšanai gan Eiropas, gan atsevišķu valstu līmenī. Lai novērstu pastāvīgo diskrimināciju, tostarp antičigānismu, un uzlabotu romu iekļaušanu izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, ir vajadzīga nostiprināta apņemšanās 21 . Romi būtu jāiesaista visos posmos — no pasākumu izstrādes līdz to īstenošanai. Tajā pašā laikā šajā darbā būtu jāņem vērā romu kopienā ietilpstošo īpašo grupu daudzveidība un vajadzības.

Tāpēc Komisija laikposmam līdz 2030. gadam ES līmenī ir noteikusi septiņus uzdevumus. Trīs no šiem uzdevumiem ir horizontāli un attiecas uz līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jomu. Pārējie četri ir nozaru uzdevumi tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, mājokļi un veselības aprūpe. Lai šos uzdevumus efektīvi veiktu, ir jānodrošina spēja novērtēt progresu. Šā iemesla dēļ Komisija pirmo reizi ierosina kvantitatīvus ES pamatmērķus, lai pārraudzītu virzību uz iepriekš minēto uzdevumu īstenošanu. Lai gan šie mērķi paredz minimālo progresu, kas sasniedzams līdz 2030. gadam, ilgtermiņa mērķis joprojām ir faktiskas līdztiesības nodrošināšana un plaisas novēršana starp romiem un vispārējo sabiedrību. Minētie mērķi ir noteikti, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, romu kopienās veicot apsekojumus, kā arī padziļinātām apspriedēm, kurās piedalījās ES Pamattiesību aģentūra (FRA), dalībvalstis, romi un romu intereses aizstāvošās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji 22 . Turpmāk sniegtajās shēmās ir norādīti septiņi uzdevumi, ES līmeņa mērķi, panākamais progress un atspoguļota pašreizējā situācija 23 .

Aplūkoti arī citi rādītāji 24 .

III. Atjaunota un nostiprināta valsts rīcība līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības nodrošināšanai

Lai īstenotu šā stratēģiskā satvara uzdevumus, ir jārīkojas gan ES, gan atsevišķu valstu līmenī. Tikai ar šādu papildinošu pieeju iespējams panākt pārmaiņas uz vietas. Jomās, kuras aptver šis satvars, galvenā kompetence ir dalībvalstīm, un ir vajadzīga strukturēta pieeja. Romu situācija dažādās valstīs atšķiras, tomēr ir jānostiprina apņemšanās un atbildība valsts līmenī, lai romu ikdienas dzīvē panāktu reālas pārmaiņas. Tas ietver pilsoniskās sabiedrības un visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru izstrādē.

Valsts rīcības pilnveidošana ar romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru palīdzību

Dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt, pieņemt un īstenot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, ietverot:

okopīgus aspektus;

ominimālās saistības, kurām būtu jāattiecas uz ikvienu;

oiespējamas papildu saistības atkarībā no valsts konteksta;

ovērienīgākas saistības to dalībvalstu gadījumā, kurās ir liels romu iedzīvotāju skaits.

Priekšlikumi attiecībā uz šiem elementiem ir izklāstīti turpmāk tekstā. Ja iespējams, būtu jānosaka konkrēti valsts mērķi. Komisija šajā procesā nodrošinās atbalstu, sniedzot visas vajadzīgās norādes. Tā arī atbalstīs

valsts pasākumus, tostarp piemērojot tiesību aktus līdztiesības jomā, integrējot romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību ES politikas iniciatīvās, izmantojot ES līdzekļus romu vajadzībām un apkarojot antičigānismu.

Dalībvalstis ir aicinātas pabeigt šo valsts satvaru izstrādi līdz 2021. gada septembrim un nosūtīt tos Komisijai.

Līdz ar šo paziņojumu Komisija pieņem priekšlikumu Padomes Ieteikumam par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, kurā ir uzskaitīti konkrēti pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai īstenotu ES uzdevumus. Tādējādi paziņojums un priekšlikums ir papildinoši. Ieteikuma priekšlikumā arī sniegtas norādes par ieinteresēto personu, tostarp valsts kontaktpersonu romu jautājumos, līdztiesības iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, kā arī reģionālo un vietējo dalībnieku spēju un partnerību veidošanu. Tajā arī paredzētas norādes ES un valsts līdzekļu labākai izmantošanai, kā arī efektīvai romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru valsts līmeņa pārraudzībai, ziņošanai par tiem un to izvērtēšanai.

III.1. Norādes par valsts rīcību atbilstīgi kopīgai, bet diferencētai pieejai

Lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt jēgpilnus un efektīvus valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, Komisija ierosina virkni kopīgu aspektu, kā arī minimālās saistības attiecībā uz visiem valsts stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos. Turklāt, tā kā romu īpatsvars, kā arī to valsts konteksts dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, Komisija ierosina mērķorientētākas papildu saistības. Tādējādi tiek ņemts vērā, ka situācijas dalībvalstīs ir dažādas, un ir iespējams īstenot kopīgu, bet diferencētu pieeju.

Pirmkārt, Komisija ierosina visos romu jautājumiem veltītajos valsts stratēģiskajos satvaros iekļaut turpmāk minētos kopīgos aspektus.

üStiprināt uzsvaru uz līdztiesību, lai papildinātu iekļaušanas pieeju: Romu iekļaušanā joprojām ir būtiski risināt situāciju četrās politikas jomās (izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un mājokļi), īstenojot integrētu pieeju, tomēr ir nepieciešams arī likt skaidru uzsvaru uz līdztiesību. Konkrētāk, katrā politikas jomā galvenajam uzdevumam un visaptverošai prioritātei vajadzētu būt diskriminācijas un antičigānisma novēršanai, papildinot iekļaušanas pieeju. Šim kopīgajam uzsvaram būtu jānodrošina romiem faktiska piekļuve ekonomiskajam un sociālajam taisnīgumam un vienādām iespējām.

üSekmēt līdzdalību, stiprinot spējas, veidojot sadarbību un uzticēšanos: Visos politikas veidošanas posmos ir jānodrošina jēgpilna romu līdzdalība. Romu iesaistīšanās politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē būtu jāsekmē, veicinot viņu kā pilntiesīgu sabiedrības locekļu piederības sajūtu. Romu, pilsoniskās sabiedrības un valsts iestāžu spēju stiprināšana un veidošana jānodrošina, veidojot sadarbību un uzticību starp ieinteresētajām personām un starp romiem un pārējām kopienām.

üAtspoguļot romu dažādību: Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to stratēģiskie satvari aptvertu visus to teritorijā dzīvojošos romus un atspoguļotu dažādu grupu vajadzības, izmantojot intersekcionālu pieeju. Tām būtu jāņem vērā tas, kā dažādi identitātes aspekti var darboties kopā, saasinot diskrimināciju. Dalībvalstīm būtu jāparedz kvalitatīvi un/vai kvantitatīvi mērķi, lai nodrošinātu, ka ir atspoguļota vecumu, dzimumu, seksuālās orientācijas, mobilitātes un citu personisko iezīmju dažādība.

üApvienot integrēšanu un skaidru, bet neizslēdzošu uz romiem vērstu mērķplānošanu 25 : Romu jautājumiem veltītajos valsts stratēģiskajos satvaros būtu jāapvieno integrēšana un skaidra, bet neizslēdzoša mērķplānošana, nodrošinot, ka vispārējie pakalpojumi ir iekļaujoši, un sniedzot mērķorientētu papildu atbalstu, lai veicinātu romu vidū efektīvu līdztiesīgu piekļuvi tiesībām un pakalpojumiem. Tām būtu jākalpo kā plānošanas instrumentiem attiecībā uz valsts un ES finansējuma izmantošanu uz romiem vērstas rīcības un iekļaujošas vispārējas reformas īstenošanai.

üjāuzlabo mērķu noteikšana, datu vākšana, uzraudzība un ziņojumu sniegšana, Darbs pie ES līmeņa pamatmērķu un attiecīgo valsts kvantitatīvo un/vai kvalitatīvo mērķu īstenošanas var radīt reālu progresu virzībā uz romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību. Būtu regulāri jāievāc dati un jāizmanto tie ziņojumu sniegšanā un pārraudzībā, jāuzlabo pārredzamība un atbildība, kā arī jāveicina politikas pārņemšana un mācīšanās 26 .

Otrkārt, pamatojoties uz kopīgo aspektu izmantošanu, pieredzi, kas gūta saistībā ar spēkā esošo programmu (satvaru), kā arī pēc plašām apspriedēm 27 , kas veiktas aizvadīto divu gadu laikā, Komisija aicina visas dalībvalstis iekļaut savos romu jautājumiem veltītajos valsts stratēģiskajos satvaros vismaz turpmāk uzskaitītās saistības.

Valsts stratēģisko satvaru ietvaros būtu jāparedz:

a)valsts atsauces vērtības un mērķi ES uzdevumu un mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz visaptverošu vajadzību novērtējumu;

b)uzdevumi un pasākumi attiecībā uz konkrētām grupām (romu bērni, sievietes, jaunieši, vecāka gadagājuma romi, romi ar invaliditāti, ES robežās ceļojoši iedzīvotāji, trešo valstu valstspiederīgie, romi bezvalstnieki), lai atspoguļotu romu dažādību, tostarp pasākumi, kuros ņemta vērā dzimumu līdztiesība, vecums un bērnu vajadzības;

c)pasākumi antičigānisma un diskriminācijas novēršanai (tostarp īstenojot valsts rasisma apkarošanas rīcības plānus);

d)pasākumi marginalizētu romu sociālekonomiskai iekļaušanai, jo īpaši izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā;

e)mērķorientētu un vispārīgu pasākumu apvienošana, ņemot vērā konkrētās vietējās problēmas un skaidri pievēršoties šķēršļiem, kas romiem liedz līdztiesīgu piekļuvi vispārējām politikas programmām 28 ;

f)īpaši paredzēts budžets īstenošanai un pārraudzībai 29 , pilnībā izmantojot sociālo inovāciju un privāto kapitālu;

g)mehānismi, kas paredzēti, lai ziņotu par progresu, kas panākts virzībā uz noteiktajiem mērķiem, pārraudzītu un izvērtētu šo progresu;

h)sistēma apspriedēm par politiku un sadarbībai ar romiem un romu intereses aizstāvošas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, nozaru ministrijām, līdztiesības iestādēm, citām valsts cilvēktiesību iestādēm un pārējām ieinteresētajām personām; un

i)spēju veidošana, lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību visos politikas veidošanas posmos un nodrošinātu tās līdzdalību valsts un ES platformu procesos 30 .

Valstu kontaktpersonām romu jautājumos (VKRJ) būtu:

a)jāpiešķir pilnvaras, pietiekami resursi un personāls, lai nodrošinātu pastāvīgu koordinēšanu un pārraudzību; un

b)regulāri jāiesniedz progresa ziņojumi un jāpiedalās Komisijas vadītā VKRJ tīkla pamatdarbībās 31 .

Treškārt, papildus šiem kopīgajiem aspektiem un minimālajām saistībām var būt svarīgi arī citi valsts pasākumi atbilstīgi konkrētās valsts kontekstam. Ar romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību saistītās problēmas ir atkarīgas no romu iedzīvotāju skaita un to īpatsvara iedzīvotāju kopskaitā, kā arī no plašāka ekonomiskā konteksta un atstumtības un diskriminācijas sekām. Šīs problēmas atšķiras arī atkarībā no tā, kur un kā romi dzīvo (lauku teritorijās, pilsētās, ir mobili vai dzīvo segregētos apvidos), kā arī atkarībā no konkrētiem aspektiem, piemēram, starpvalstu mobilitātes, migrācijas vai ar civilstāvokļa dokumentiem saistītām problēmām. Tās var tikt atspoguļotas romu jautājumiem veltītajos valsts stratēģiskajos satvaros, paredzot diferencētus uzdevumus, ieguldījumu līmeņus un politisko risinājumu veidus. Atkarībā no valsts konteksta (piemēram, datu vākšanas iespējām, mērķorientēta vai vispārēja ES finansējuma izmantošanas, romu kopienas relatīvā lieluma un konkrētajām vajadzībām) Komisija aicina dalībvalstis uzņemties papildu saistības, kā izklāstīts turpmāk.

Valsts stratēģisko satvaru ietvaros būtu jāparedz arī:

a)kvalitatīvi un/vai kvantitatīvi valsts mērķi attiecībā uz visiem septiņiem ES uzdevumiem un saistītajiem mērķiem (atkarībā no datu pieejamības);

b)kā romu labā tiks ieguldīti ES un valsts līdzekļi un kā šajā nolūkā tiks izmantoti finanšu instrumenti; un

c)kā iestāžu vai pārvaldes reformas veicinās iekļaušanu un līdztiesību.

Valstu kontaktpersonām romu jautājumos (VKRJ) arī būtu jāveic valsts stratēģiskā satvara starpposma izvērtējums un pārskatīšana.

Ceturtkārt, gadījumos, kad romi veido būtisku valsts iedzīvotāju daļu (t. i., krietni pārsniedzot 1 % robežu) 32 , viņu līdztiesības un iekļaušanas sekmēšana ir ne tikai būtiska pamattiesību ziņā, bet tai ir arī nepārprotama ekonomiska nozīme. Valstīs, kurās ir lielāks romu skaits, šajā grupā pieaug skolas vecuma personu un nākotnes darbaspēka īpatsvars. Progress romu sociālekonomiskās iekļaušanas jomā nevēlamas demogrāfiskās attīstības laikā varētu samazināt darbaspēka un prasmju trūkumu un sociālos izdevumus. Ieguldījumi labākas izglītības nodrošināšanā un iepriekš izslēgta darbaspēka kvalifikācijas celšana var pozitīvi ietekmēt ražīguma pieaugumu. Garantējot romu iedzīvotājiem iespēju likt lietā savu potenciālu, lai sniegtu ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā kopumā, visai sabiedrībai tiks nodrošināti labāki rezultāti sociālajā un ekonomikas jomā.

Šā iemesla dēļ ir vajadzīgas vērienīgākas saistības un ES atbalsts, jo īpaši ES līdzekļi gan mērķorientētai rīcībai, gan iekļaujošām vispārējām reformām. Šajā sakarā dalībvalstis, kurās ir ievērojams romu iedzīvotāju skaits, ir aicinātas pilnībā izmantot ierosināto ESF+ konkrēto uzdevumu attiecībā uz tādu marginalizētu kopienu kā romi sociālekonomiskās integrācijas sekmēšanu. Tās arī tiek mudinātas darīt vairāk, lai pieejamais finansējums faktiski sasniegtu romus. Lai to nodrošinātu, jāvāc arī dati, iedalot tos atbilstoši etniskajai piederībai un dzimumam), lai atbalstītu politikas izstrādi, pārraudzību un pārskatīšanu.

Papildus minimālajām saistībām, kā arī saistībām, kas izriet no valsts konteksta, Komisija aicina dalībvalstis ar ievērojamu romu iedzīvotāju skaitu iekļaut savos romu jautājumiem veltītajos valsts stratēģiskajos satvaros vērienīgākas saistības, kā izklāstīts turpmāk.

Valsts stratēģisko satvaru ietvaros būtu arī:

a)jāparedz plāns vai jānosaka pasākumi antičigānisma un diskriminācijas, segregētas izglītības un mājokļu, kā arī pret romiem vērstu aizspriedumu un stereotipu (tostarp tiešsaistē) novēršanai un apkarošanai;

b)reģionālā un vietējā līmenī jāpadara romu līdztiesība un iekļaušana par normu; un

c)jāparedz, kā tiks ieguldīti ES un valsts līdzekļi un kā tiks izmantoti finanšu instrumenti, lai īstenotu iekļaujošu vispārēju politikas reformu un mērķorientētu rīcību.

VKRJ nozīme būtu jānostiprina, lai:

a)tas var izmantot īpašu komandu un institucionālās pilnvaras, kas nodrošina politisko ietekmi, efektīvu starpnozaru koordināciju un romu līdztiesības un iekļaušanas integrēšanu reģionālā un vietējā līmenī;

b)(ES fondu pārvaldības iestādes) to var iesaistīt starpvaldību apspriežu par ES līdzekļu sadali romu vajadzībām koordinēšanā, kā arī to izlietojuma sistēmiskā pārraudzībā (piemēram, izmantojot pārraudzības komitejas, romu iekļaušanas ietekmes analīzes);

c)tas var nodrošināt apspriešanos valsts mērogā un dialogu, kas romiem (jo īpaši jauniešiem un sievietēm) rada iespējas; un

d)tas var nodrošināt, ka valsts politikas programmas un universālie pakalpojumi ir faktiski pieejami romiem, tostarp tiem, kuri dzīvo attālos lauku apvidos (piemēram, ārkārtas un vidēja termiņa pasākumi krīzes laikā, tiesību aktu reforma, politikas plānošana izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes, mājokļu un citās sociāli ekonomiskās iekļaušanas jomās, sociālie pakalpojumi, transports, minimālo ienākumu sistēmas, nediskriminācijas tiesību akti).

Visbeidzot, izstrādājot un īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, dalībvalstīm ieteikts ņemt vērā romu iekļaušanas kopīgos pamatprincipus 33 . 1. pielikumā 34 ir sniegtas papildu norādes par politikas plānošanu un īstenošanu, cīnoties ar antičigānismu un nabadzību vairākās paaudzēs 35 , veicinot romu līdzdalību un spēju veidošanu, atspoguļojot romu dažādību, kā arī apvienojot mērķorientētas un vispārējas pieejas. Tajā arī izklāstītas norādes labākai jaunu problēmu risināšanai, piemēram, saistībā ar krīžu, piemēram, Covid-19 pandēmijas, nesamērīgās ietekmes uz romiem novēršanu, digitālās iekļaušanas un vides taisnīguma nodrošināšanu. Tajā arī sniegtas norādes par to, kā uzlabot informētību par / popularizēt romu mākslu, vēsturi, kultūru, sociālo inovāciju un politiskos eksperimentus.

Komisija atbalstīs dalībvalstis to romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru izstrādē un īstenošanā, ne tikai nodrošinot finansiālu atbalstu un veicot koordinēšanas pasākumus, piemēram, savstarpējas mācīšanās vai spēju veidošanas jomā, bet sniedzot arī metodoloģisko atbalstu 36 un palīdzību Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) ietvaros, lai izstrādātu pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas 37 . Dalībvalstis var saņemt atbalstu arī no ES Pamattiesību aģentūras (FRA), līdztiesības iestādēm, citām valsts cilvēktiesību iestādēm un valsts statistikas institūtiem, lai nodrošinātu/uzlabotu regulāras datu vākšanas spējas valsts līmenī 38 . ES atbalsts tiks pielāgots atbilstīgi dalībvalstu saistību līmenim.

III.2 Ziņošana par valsts rīcību un progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu, kā arī šīs rīcības un progresa pārraudzība

Lai nodrošinātu efektīvāku datu vākšanu, ziņošanu par progresu saistībā ar abiem ES mērķiem, kā arī iepriekš ierosinātajiem valsts mērķiem un šā progresa pārraudzību, Komisija pirmo reizi ierosina izmantot rādītāju kopumu (sk. 2. pielikumu). Tas sniegtu būtisku ieguldījumu saistībā ar dalībvalstu savstarpējo mācīšanos. Šo rādītāju kopumu ir izstrādājusi FRA koordinētā darba grupa ar romiem saistīto rādītāju un ziņošanas jomā, iesaistot valstu kontaktpersonas romu jautājumos, valsts statistikas birojus un Komisiju. Tas arī sniegs iespēju ziņot par pasākumiem, kas paredzēti ierosinātajā Padomes ieteikumā.

Ziņošana par valsts rīcību un tās pārraudzība tiks veikta gan ES, gan valsts līmenī. Komisija 2022. gadā izvērtēs valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, novērtēs dalībvalstu apstiprinātās saistības un sniegs norādes par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Dalībvalstis, sākot ar 2023. gadu, reizi divos gados ir aicinātas ziņot par romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru īstenošanu, tostarp par pasākumiem līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības veicināšanai, pilnībā izmantojot rādītāju kopumu. Ziņojumā būtu īpaši jāpievēršas valsts satvaros paredzēto saistību izpildei, tostarp attiecīgā gadījumā valsts mērķu sasniegšanai. Šie ziņojumi būtu jādara publiski pieejami, lai uzlabotu pārredzamību un sekmētu politikas apgūšanu. Stratēģiskie satvari un izstrādātie ziņojumi arī būtu jāapspriež valstu parlamentos.

Komisija prasa, lai ES Pamattiesību aģentūra (FRA), sākot no 2020. gada, veiktu regulāru apsekojumu par romiem atbilstīgi četru gadu cikliem ar mērķi nodrošināt vajadzīgos pamatdatus, vidusposma un noslēguma datus pārmaiņu novērtēšanai 39 . FRA ir arī aicināta atbalstīt dalībvalstu datu vākšanas un ziņošanas darbu, tostarp izmantojot darba grupu ar romiem saistīto rādītāju un ziņošanas jomā, kā arī sniegt informāciju Komisijas veiktās valsts progresa pārraudzības un analīzes vajadzībām.

Valsts ziņojumi kopā ar pilsoniskās sabiedrības sniegto ieguldījumu un FRA datiem kalpos par pamatu Komisijas periodiskajiem pārraudzības ziņojumiem, kas tiks publicēti reizi divos gados. Komisija arī veiks ES stratēģiskā satvara romu jautājumos starpposma un ex-post izvērtējumu.

IV. ES rīcība

Dalībvalstīm ir galvenā nozīme, lai uz vietas panāktu pārmaiņas romu labā. ES rīcība un atbalsts papildinās valstu centienus sekmēt virzību uz ES uzdevumu un mērķu izpildi līdz 2030. gadam.

IV.1. ES tiesību aktu izpilde

Pret romiem vērstā antičigānisma un diskriminācijas novēršanas pasākumu pamatā ir spēkā esošais ES tiesiskais regulējums, tostarp Līgumos izklāstītie vispārējie nediskriminācijas un līdztiesības principi, kas ir apstiprināti ES Pamattiesību hartā 40 , kā arī Rasu vienlīdzības direktīvā 41 un Padomes Pamatlēmumā par cīņu pret rasismu un ksenofobiju 42 . Kā uzsvērts ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam, lai izveidotu visaptverošu sistēmu aizsardzībai pret diskrimināciju, pirmkārt un galvenokārt ir efektīvi jāpanāk tiesiskā regulējuma izpilde, lai nodrošinātu, ka praksē tiek ievērotas individuālās tiesības un pienākumi. Šis darbs neattiecas tikai uz romiem, tomēr sniegs tiešu labumu romu kopienām.

Komisija turpinās pārraudzīt un nodrošināt Rasu vienlīdzības direktīvas īstenošanu, izmeklējot sistemātiskas diskriminācijas gadījumus un vajadzības gadījumā ierosinot pārkāpuma procedūras, lai veicinātu izmaiņas valsts tiesiskajā regulējumā un politikā. Pēdējo gadu laikā īpaša uzmanība tika veltīta romu bērnu diskriminācijai izglītības jomā. Komisija sniegs norādes un nodrošinās apmācību, kā arī piedāvās finansiālu atbalstu līdztiesības datu vākšanai, kā arī efektīvai direktīvas īstenošanai un izpildei, tostarp pārstāvot cietušo intereses. Kā norādīts ES rasisma apkarošanas rīcības plānā, Komisija ziņos par direktīvas piemērošanu 43 2021. gadā un papildinās to ar citiem iespējamiem tiesību aktiem līdz 2022. gadam. Turklāt Komisija turpinās atbalstīt līdztiesības iestāžu darbu, kurā augsta prioritāte ir piešķirta 44 centieniem panākt uzlabojumus romu situācijā un pieredzē. Komisija pārraudzīs Komisijas Ieteikuma par līdztiesības iestāžu standartiem īstenošanu 45 . Līdztiesības iestāžu nozīme un neatkarība, kā arī iespējamā vajadzība pieņemt jaunus tiesību aktus, lai stiprinātu šo iestāžu ietekmi, būs būtiska tēma 2021. gada ziņojumā.

Komisija arī turpinās darbu, lai novērstu un apkarotu rasismu un ksenofobiju, jo īpaši ar FRA atbalstu nostiprinot naida motivētu noziegumu reģistrēšanu un ziņošanu par tiem, uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību stratēģijas, kā arī stiprinātu atbalstu naida motivētu noziegumu upuriem. Saskaņā ar FRA sniegto informāciju 46 liels skaits romu saskaras ar naida izraisītu aizskaršanu (30 % respondentu bija romu izcelsmes iedzīvotāji). Komisija atkārtoti uzsver apņemšanos nodrošināt pilnīgu un pareizu Padomes Pamatlēmuma par cīņu pret rasismu un ksenofobiju transponēšanu un īstenošanu un vajadzības gadījumā ierosināt pārkāpuma procedūras 47 . Antičigānisma apkarošanas priekšnosacījums ir minimālo standartu attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par naida runu, holokausta attaisnošanu, noliegšanu vai banalizēšanu pilnīga un pareiza transponēšana dalībvalstu tiesiskajā regulējumā. Romus, tāpat kā citus cilvēkus ar rasu vai etnisko piederību minoritātei, skar naida runa tiešsaistē, un antičigānisms ir viens no visbiežāk ziņotajiem naida runas iemesliem. Komisija turpinās sadarboties ar IT uzņēmumiem, lai apkarotu nelikumīgu naida runu tiešsaistē, kā arī vērstos pret naida runu citās sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās 48 . Pamatlēmumu papildina Cietušo tiesību direktīva 49 , kuras mērķis cita starpā ir nodrošināt taisnīgumu, aizsardzību un atbalstu naida motivētu noziegumu un naida runas upuriem. ES stratēģijā par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads) ir aplūkotas naida motivētu noziegumu upuru, tostarp romu, īpašas vajadzības 50 .

IV.2. Romu līdztiesības jautājumu integrēšana ES politikas iniciatīvās, kā arī ES līdzekļu izmantošana romu labā 51

Romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības integrēšana visās attiecīgajās Komisijas iniciatīvās būs būtisks faktors šajā stratēģiskajā satvarā paredzēto uzdevumu sasniegšanai. Izstrādājot politikas programmas — no sociālekonomiskas iekļaušanas līdz mākslīgajam intelektam, no zaļā kursa līdz digitālajai iekļaušanai, no naida runas apkarošanas līdz migrācijas politikas programmām —, līdztiesības dimensijas integrēšana arī ietver arī vajadzību nodrošināt, ka ES un valsts politikas programmas kalpo visu romu iedzīvotāju interesēm. Komisijas iekšējā darba grupa līdztiesības jautājumos, veicot pasākumus, lai veicinātu visu iedzīvotāju līdztiesību visās šī vārda nozīmēs, centīsies nodrošināt, lai cīņa ar diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ un tās savstarpējā saistība ar citiem diskriminācijas iemesliem tiktu integrēta visās ES politikas programmās, tiesību aktos un finansējuma programmās. Īstenojot ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, vienmēr tiks ņemta vērā romu perspektīva. Norādes un apmācības par integrēšanu nodrošinās atbalstu visiem, kas ir iesaistīti līdztiesības perspektīvas integrēšanā ikvienā ES intervenču posmā, un Komisijas politikas cikla ietvaros tiks veicināta aktīvāka apspriešanās ar romus pārstāvošajām organizācijām.

Komisijas iekšējā darba grupa romu jautājumos 52 turpinās iesaistīt dažādus Komisijas dienestus atšķirīgos līmeņos galvenajās prioritārajās jomās, piemēram, saistībā ar efektīvu ES finansējuma izmantojumu romu līdztiesības un iekļaušanas sekmēšanai.

Next Generation EU ietvaros jaunais Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošinās atbalstu ieguldījumiem un reformām, kas ir būtiskas noturīgas atveseļošanas īstenošanai, kā arī sekmēs ekonomisko un sociālo noturību un kohēziju. Lai saņemtu atbalstu, dalībvalstīm būs jāizstrādā atveseļošanas un noturības plāni krīzes ekonomiskās un sociālās ietekmes novēršanai, digitālās un zaļās pārkārtošanās, kā arī Eiropas pusgada ietvaros konkrētām valstīm adresētos ieteikumos noteiktās attiecīgās prioritātes.
Šis atbalsts sniegs dalībvalstīm iespējas veicināt marginalizēto grupu, tostarp romu un citu cilvēku ar rasu vai etnisko piederību minoritātei, iekļaušanu. Komisijas priekšlikumi par daudzgadu finanšu shēmu paredz sekmēt romu iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu, jo īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Komisija 2019. gadā vairākos Eiropas pusgada ietvaros izstrādātos ziņojumos par konkrētām valstīm uzsvēra romu iekļaušanas nozīmi 53 ; tas ir jāatspoguļo un jārisina 2021.–2027. gada programmās.

Komisijas priekšlikumi kopīgo noteikumu, ESF+, ERAF un ELFLA regulām 54 :

üparedz finansiālu atbalstu romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru un pasākumu īstenošanai, tostarp cilvēkresursiem, infrastruktūrai un spēju veidošanas pasākumiem;

üparedz, ka visām programmām jāveicina vienādas iespējas visiem, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rasu vai etniskās piederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ visā šādu programmu un darbību sagatavošanas, īstenošanas, pārraudzīšanas un izvērtēšanas gaitā;

ünosaka prasību 2021.–2027. gada periodā īstenot tematiskos (valsts stratēģiskās politikas satvars sociālajai iekļaušanai un nabadzības mazināšanai) un horizontālos (Pamattiesību harta) izpildes nosacījumus;

ünosaka prasību, ka vismaz 25 % ESF+ resursu jāsekmē sociālā iekļaušana, nodrošinot, lai minimālā summa būtu paredzēta vislielākajā trūkumā esošajiem iedzīvotājiem; un

üuzsver “partnerības principu”, t. i., visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp struktūru, kas darbojas sociālās iekļaušanas, nediskriminācijas un pamattiesību jomā, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalību programmu un partnerības nolīgumu izstrādē un īstenošanā, kā arī pārraudzības komitejās.

Tā kā lielāko daļu ES budžeta īsteno dalībvalstis atbilstīgi dalītas pārvaldības principam, tām ir svarīga nozīme valsts politikas izstrādē un finanšu programmu iespējami aktīvāka izmantojuma nodrošināšanā, lai atbalstītu romus. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis novirzīt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam un iniciatīvas Next Generation EU ietvaros pieejamos līdzekļus problēmu risināšanai un romu vajadzību nodrošināšanai, tādējādi izpildot apņemšanās, kas paredzētas romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru ietvaros. Komisijas mērķis būs nodrošināt, lai Eiropas pusgadā noteiktās konkrēto valstu problēmas tiktu pienācīgi atspoguļotas plānotajos partnerības nolīgumos un lai ar darbības programmu starpniecību tiktu īstenoti līdztiesību un iekļaušanu veicinoši pasākumi. Komisija rūpīgi pārraudzīs, lai šajās dalībvalstīs būtu spēkā dubultstratēģija, kas, no vienas puses, paredz iekļaujošu pakalpojumu nodrošināšanu un, no otras puses, mērķorientētas programmas, kas ir vērstas uz marginalizētām romu kopienām, un lai šī dubultstratēģija būtu atspoguļota 2021.–2027. gada plānošanas dokumentos. Komisijas ierosinātie izpildes nosacījumi, kas ir piemērojami konkrētiem ES fondiem 2021.–2027. gadā, paredzēti ar mērķi nodrošināt pamattiesību ievērošanu, kā arī romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.

Lai uzlabotu ar romiem saistītu intervenču efektivitāti un lietderību, Komisija atbalstīs starpvalstu mācības gan saistībā ar politiku, gan finansējumu, piemēram, izmantojot EURoma vadošo iestāžu tīklu 55 un valstu kontaktpersonas romu jautājumos.

Marginalizētu grupu, tostarp romu, sociālekonomisko iekļaušanu var veicināt, arī izmantojot programmas InvestEU 56 sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm veltīto sadaļu. Tas iespējams, īstenojot inovatīvas finansējuma piešķiršanas pieejas, piemēram, obligācijas, kurām ir sociāla ietekme, kā arī uz rezultātiem vērstus projektus, tostarp apvienojot tos ar ES dotācijām un/vai finanšu instrumentiem nozaru programmu ietvaros vai kombinējot dažādas ES finansējuma plūsmas. Komisija īstenos mērķorientētas izmēģinājuma iniciatīvas, lai pārbaudītu un demonstrētu darba pieejas konkrētiem iekļaušanas aspektiem (mājokļi, nodarbinātība, sociālā drošība), izmantojot inovatīvas finansēšanas pieejas, kuras varētu iekļaut/paplašināt vai kopēt plašākās programmās valsts vai ES līmenī. Dalībvalstis, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, varēs lūgt tehnisko atbalstu, lai integrētu romu līdztiesību politikas veidošanas vai reformu procesos.

IV.3. ES rīcība un atbalsts romu līdzdalības, iekļaušanas un daudzveidības veicināšanai

ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam Komisija apņēmās rādīt piemēru kā iestāde, veicot pasākumus, lai ievērojami uzlabot Komisijas darbinieku reprezentativitāti, veicot pasākumus, kas ir vērsti uz pieņemšanu darbā un atlasi. Veicot šos pasākumus, Komisija nodrošinās, lai tie attiektos uz romiem. Komisija aicina pārējās ES iestādes veikt pasākumus, lai veicinātu daudzveidību un iekļaušanu to attiecīgajās darba vietās.

Komisija organizēs regulāras tikšanās ar dalībvalstu pārstāvjiem 57 un ES līmeņa pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskajām organizācijām, paredzot lielākas savstarpējās mācīšanās pilnvaras. Tā arī nodrošinās regulāru informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām personām. Komisija 2021.–2027. gadā turpinās organizēt kohēzijas politikai veltītas tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (“strukturālais dialogs”). Tā arī rīkos slēgtas dialoga tikšanās ar romu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai apspriestu ar kohēzijas politiku saistītās norises.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta priekšlikumu 58 Komisija sāks jaunu romu pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanas ciklu, lai nodrošinātu koordinētu neatkarīgu pilsonisko pārraudzību un ziņojumu sniegšanu, pamatojoties uz secinājumiem, kas gūti projektā “Roma Civil Monitor” (2017.–2020. gadā). Koordinēti neatkarīgi pilsoniskās pārraudzības ziņojumi ir plānoti atbilstīgi divu gadu cikliem, sākot no 2022. gada.

Komisija centīsies maksimāli palielināt ES romu iekļaušanas platformas ietekmi 59 , pulcējot valstu valdību, ES, starptautisko organizāciju un romu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī nosakot par mērķi veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu. Tā organizēs valsts stratēģisko satvaru tematisku, valsts un reģionāla līmeņa pārskatīšanu, pamatojoties uz romu pilsoniskās sabiedrības pārraudzības projektā gūtajiem un valsts pārraudzības ziņojumos atspoguļotajiem konstatējumiem.

Komisija, piešķirot finansējumu valsts romu platformām, sekmēs šo platformu reformas 60 , jo īpaši nodrošinot, lai tās efektīvāk pārstāvētu valsts romu iedzīvotājus. Šajās platformās būtu jāiekļauj jaunas ieinteresētās personas (piemēram, bērnu tiesību organizācijas, privātais sektors), lai radītu iespēju apgūt jaunas zināšanas, izmantotu sociālās inovācijas sniegtās iespējas, mainītu mentalitāti un īstenotu paliekošas sociālās pārmaiņas. Lai veicinātu romu, jo īpaši sieviešu un jauniešu, aktīvu līdzdalību, būtu jāievēl platformas pārstāvis, tādējādi nodrošinot starptautisku tīklu veidošanu starp valsts un Eiropas romu platformām, un romu jauniešiem būtu jāpiedāvā īpaši izveidotas stažēšanās vai jaunāko darbinieku vietas ar valsts romu platformu īstenošanu saistītās valsts struktūrās. Lai sekmētu savstarpēju mācīšanos un politikas pārņemšanu, būtu jāizmanto sinerģijas ar citām ES, valsts vai starptautiskām iniciatīvām, jo īpaši pilsoniskās pārraudzības projektu.

IV.4. ES rīcība un atbalsts līdztiesības veicināšanai un antičigānisma apkarošanai

Lai veicinātu romu līdztiesību, novēršot antičigānismu, Komisija atbalstīs pasākumus, ar kuru palīdzību tiek popularizēti pozitīvi vēstījumi un pozitīvi paraugi no romu vidus, novērsti negatīvi stereotipi, uzlabota informētība par romu vēsturi un kultūru, kā arī veicināta patiesības atklāšana un samierināšana programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ietvaros.

Komisija ar UNESCO īstenos kopīgu kampaņu, lai novērstu dezinformācijas izplatīšanu, naida runu un sazvērestību teorijas, tostarp saistībā ar romiem. Tā turpinās atbalstīt privāto sektoru, izmantojot ES Daudzveidības hartu platformu, un pētīs sadarbības iespējas ar plašsaziņas līdzekļiem, lai veidotu pozitīvus vēstījumus un sekmētu līdztiesību un daudzveidību visās jomās. Komisija, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi 61 , sagatavos semināru ciklu par rasu un etniskajiem stereotipiem, tostarp attiecībā uz romiem, pulcējot žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēku ar rasu vai etnisko piederību minoritātei pārstāvjus.

Komisijas darbības komunikācijas jomā būs vērstas uz līdztiesības un daudzveidības sniegto ieguvumu popularizēšanu 62 . Komisija organizēs virkni informētības uzlabošanas pasākumu, kas būs vērsti uz dalībvalstīm ar lielu romu iedzīvotāju skaitu, lai novērstu stereotipus, veicinātu kultūras daudzveidību, sniegtu iespējas romu bērniem, jauniešiem un sievietēm un viņus izceltu kā pozitīvus paraugus dažādās kopienās, tādējādi tās savstarpēji tuvinot.

Informētība par sekām, kas izriet no multiplās diskriminācijas, kurai tiek pakļautas romu sievietes, tiks saskaņota ar ES mēroga komunikāciju kampaņu par dzimumu stereotipu novēršanu. Šajā kampaņā kā daļa no dzimumu līdztiesības stratēģijas tiek piemērota intersekcionāla pieeja visām dzīves jomām.

Komisija:

- piemēros spēkā esošos ES tiesību aktus par romu aizsardzību pret diskrimināciju un rasismu, kā arī vajadzības gadījumā šajā sakarā novērsīs trūkumus;

- integrēs romu līdztiesības jautājumus ES politikas iniciatīvās, kā arī izmantots ES līdzekļus romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības labā;

- veiks pasākumus Komisijas darbinieku daudzveidības uzlabošanai;

- sāks jaunu romu pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanas ciklu un stiprinās Eiropas un valsts romu platformas;

- popularizēs pozitīvus vēstījumus un pozitīvus paraugus no romu vides, novērsīs negatīvus stereotipus, uzlabos informētību par romu vēsturi un kultūru, kā arī veicinās patiesību un samierināšanu.

V. Romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības veicināšana ārpus ES robežām

ES un dalībvalstīm būtu jāveicina romu līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība to ārējā darbībā, jo īpaši to paplašināšanās, kaimiņattiecību, attīstības un humānās palīdzības politikas programmu ietvaros.

Rietumbalkānu reģions ir ES ģeostratēģiskā prioritāte. Komisijas 2020. gada paziņojumā 63 pausts aicinājums nodrošināt saskaņotību ar ES politikas programmām, tostarp atbalstu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Rietumbalkānu partneri jau brīvprātīgi saskaņoja savu politiku ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam. Turklāt tie ir guvuši dažus ievērojamus panākumus. ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2020. gada maijā notika Zagrebā, ES līderi atkārtoti apstiprināja atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai un apņēmību sniegt lielāku atbalstu šā reģiona ekonomiskās un sociālās pārveidei 64 . Viņi atzinīgi novērtēja Rietumbalkānu partneru stingro atbalstu demokrātijas prioritātei un tiesiskumam, tostarp cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesībai un minoritāšu tiesībām 65 .

Rietumbalkānos dzīvo daudz romu, un šajā ziņā to situācija ir līdzīga ES dalībvalstīm ar lielu romu iedzīvotāju skaitu. Ir pārliecinoši argumenti par labu tam, lai gan ES, gan Rietumbalkānos ar romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību saistītos jautājumus risinātu tādā pašā veidā, tostarp laikposmam līdz 2030. gadam nosakot vienādus uzdevumus. Rietumbalkānu valstu premjerministri 2019. gada jūlijā pieņēma Deklarāciju par romu integrāciju ES paplašināšanās procesā, apņemoties līdz pievienošanās laikam panākt konkrētus romu situācijas uzlabojumus izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes, mājokļu, civilstāvokļa aktu reģistrācijas un nediskriminēšanas jomā 66 . ES turpinās atbalstīt šīs deklarācijas īstenošanu, kā arī darbu saistībā ar datu vākšanu, tādu budžeta plānošanu, kurā tiek ņemtas vērā romu vajadzības, kā arī romu mājokļu kartēšanu. Pakāpeniska saskaņošana ar ES uzdevumiem un metodiku būs daļa no Eiropas perspektīvas attiecībā uz visām valstīm, kuras vēlas pievienoties ES.

Līdzīgi ES dalībvalstu pusgada procesam Rietumbalkānu partneri iesniedz ikgadējās ekonomikas reformu programmas (ERP), tostarp saistībā ar reformām konkurētspējas veicināšanai un nosacījumu uzlabošanai iekļaujošas izaugsmes un darbvietu radīšanas sekmēšanai. ERP tiek ziņots par sociālo iekļaušanu, nabadzības mazināšanu un vienādām iespējām, tostarp saistībā ar romiem. Ar 2021.–2027. gada Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (kad tas tiks pieņemts) turpinās atbalstīt reformas un saskaņošanu ar ES prasībām reģionālā un valsts līmenī. Rietumbalkānu ekonomikas un ieguldījumu plānā ir noteiktas prioritārās jomas ieguldījumu veikšanai, lai sekmētu konverģenci, izaugsmi un konkurētspēju reģionā, jo īpaši atbalstot marginalizētās grupas un minoritātes, sevišķi romu kopienas 67 . Romu iekļaušanas veicināšanai tiks izmantoti atbilstīgi papildu ES līdzekļi, kas ir saistīti ar atgūšanos no Covid-19, vai citi ārējo attiecību atbalsta pasākumi, piemēram, Kaimiņattiecību, attīstības un sadarbības instruments 68 .

ES turpinās veicināt nediskrimināciju un līdztiesību visā pasaulē, pamatojoties uz ES stratēģisko satvaru 69 un ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gadam) 70 , kā arī ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 71 , un ES pamatnostādņu par nediskriminēšanu ārējā darbībā īstenošanā tā ietvers ar romiem saistītos jautājumus 72 . ES rīcība papildinās valsts iniciatīvas un atbalstīs pilsonisko sabiedrību. Romu līdztiesība un iekļaušana būs pastāvīgs darba kārtības elements cilvēktiesībām un citām politikas jomām veltītajos dialogos ar trešām valstīm, kurās ir liels romu iedzīvotāju skaits. ES turpinās aktīvu ar romu līdztiesību saistītu darbu reģionālos un daudzpusējos forumos, jo īpaši Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijā.

VI. Secinājumi

Romi gadiem ilgi ir snieguši ieguldījumu Eiropas kultūras bagātībā, dažādībā, tautsaimniecībā un kopīgajā vēsturē. ES ir pienākums aizsargāt romu minoritāti pret diskrimināciju, antičigānismu un sociālo atstumtību. Lai panāktu romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, visām ES iestādēm, valstu valdībām un ES aģentūrām, līdztiesības iestādēm un citām cilvēktiesību iestādēm ir jāsadarbojas un jāveic pasākumi partnerībā ar pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām organizācijām, pilnībā iesaistot arī pašus romus. Komisija aicina Eiropas Parlamentu atbalstīt šo stratēģisko satvaru un aicina Padomi strādāt, lai bez kavēšanās pieņemtu ierosināto Ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, nodrošinot dalībvalstu un Komisijas sadarbību. Strādājot kopā, mēs līdz 2030. gadam varam panākt reālu progresu, radot Eiropu, kurā romiem un romu kopienām visā to daudzveidībā ir vienādas iespējas visās dzīves jomās, kurā romi ir sociāli un ekonomiski iekļauti un piedalās sabiedrības dzīvē kā vienlīdzīgi tās locekļi.

(1)

Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, COM(2020) 565 final .

(2)

Vārds “romi” ir lietots kā visaptverošs termins, kas aptver virkni dažādu romu izcelsmes grupu, piemēram, romus, sintus, kalus, romanišelus un bojašus/rudarus. Tas aptver arī tādas grupas kā aškalus, ēģiptiešus, jenišus, domus, lomus, romus un abdalus, kā arī klejotājus un tautas, tostarp etniskos klejotājus vai tos, ko apzīmē ar administratīvo terminu “gens du voyage” un cilvēkus, kas sevi identificē kā čigānus, nenoliedzot šo grupu īpašās iezīmes.

(3)

Eiropas Padomes 2012. gada aplēses .

(4)

Antičigānisms (pret romiem vērsts rasisma veids) ir strukturāla parādība, kas sakņojas vēsturē un izpaužas iestāžu, sociālā un cilvēku savstarpējo attiecību līmenī. Tas sakņojas tajā, ko par cilvēkiem, kas tiek uzskatīti par “čigāniem”, domā sabiedrības vairākums un kā šis vairākums pret romiem izturas. Antičigānisma pamatā ir process, kurā sabiedrības vairākums mazākumgrupas sāk uzskatīt par “citiem” un kas izriet no negatīviem un pozitīviem stereotipiem, kuri atspoguļo priekšstatu par kādu iedzīvotāju grupu kā par “eksotisku”. Lai gan starp cilvēkiem, kuri uzskata, ka ir jāpastiprina šīs rasisma formas apkarošana, pastāv vienprātība par antičigānisma jēdzienu, ir bijušas diskusijas par tā izmantošanu. Eiropas Parlaments (savās 2015. , 2017. , 2019. un 2020. gada rezolūcijās), Komisija (ikvienā savā gada paziņojumā laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam, kā arī savā 2018. gada secinājumu dokumentā ), Padome (savos 2013. gada ieteikumos un 2016. gada secinājumos) un Eiropas Padome ir atzinuši antičigānismu par šķērsli iekļaušanai un tādējādi arī to, ka ir būtiski to novērst. Komisija izmanto Alianses pret antičigānismu ierosināto rakstiskās atveides formu, vienlaikus atzīstot, ka dažādu valstu kontekstos var būt piemēroti atšķirīgi termini.

(5)

COM(2011) 173 final .

(6)

Valsts pārstāvji, kas iecelti par kontaktpersonām jautājumos par romu integrācijas valsts stratēģiju ar pilnvarām koordinēt stratēģijas izstrādi un īstenošanu valsts līmenī. Pēc ES programmas pieņemšanas viņi tika iecelti visās dalībvalstīs, izņemot Maltu, kurā nav romu kopienas.

(7)

Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs ( OV C 378/1, 24.12.2013. )

(8)

Kā apliecināts programmas izvērtējumā: COM(2018) 785 final , SWD(2018) 480 final .

(9)

Ziņojums par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu, COM(2018) 785 final.

(10)

Saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK , ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (“Rasu vienlīdzības direktīva”), Komisija pret trim valstīm (CZ, HU un SK) ir sākusi pārkāpumu procedūras par romu skolēnu segregāciju.

(11)

Ziņojums par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu, COM(2018) 785 final.

(12)

Sk. pievienoto SWD(2020) 530 final, 1. pielikums.

(13)

COM(2019) 406 , SWD(2019)320 , visi gada pārskati .

(14)

A meta-evaluation of interventions for Roma inclusion .

(15)

Sk. Eiropas Parlaments 2020. gadā , 2019. gadā , Padome , pilsoniskā sabiedrība .

(16)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantu “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts “intersekcionalitāti” definē kā “analītisku rīku, kas palīdz pētīt un izprast veidus, kādos dzimums un dzimte ir savstarpēji saistīti ar citām personiskām iezīmēm/identitātēm un kā šī savstarpējā saistība ietekmē unikālus diskriminācijas gadījumus, kā arī reaģēt uz šiem veidiem”. Šī definīcija vienādā mērā attiecas uz jebkuru diskriminācijas veidu.

(17)

Romiem īpaši svarīgs ir 1. princips (kvalitatīva un iekļaujoša izglītība), 3. princips (vienādas iespējas) un 20. princips (piekļuve pamatpakalpojumiem), un šie principi nosaka ES līdzekļu izmantojumu gan mērķtiecīgu, gan vispārīgu pasākumu īstenošanai.

(18)

Programmas mērķis ir “nevienu neatstāt novārtā”, un romu situāciju Eiropā ir iespējams ievērojami uzlabot. Risinot romu situāciju, ES var tuvoties ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai. Īpaši svarīgi izejas punkti ir 1. un 2. IAM (samazināt nabadzību un badu), 3. un 4. IAM (sekmēt veselību un labklājību un nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam), 6. un -7. IAM (piekļuve tīram ūdenim un sanitārijai, kā arī tīrai enerģijai par pieejamu cenu), 10. un 11. IAM (nevienlīdzības samazināšana starp valstīm un valstu iekšienē, kā arī iekļaujošas un ilgtspējīgas pilsētas un kopienas) un 16. IAM (iekļaujoša sabiedrība, tiesas pieejamība visiem, atbildīgas un iekļaujošas iestādes).

(19)

Padomes 2016. gada secinājumos “Romu integrācijas procesa paātrināšana” Komisija tika aicināta ierosināt iniciatīvu laikposmam pēc 2020. gada, ietverot tajā priekšlikumu par 2013. gada Padomes ieteikuma pārskatīšanu.

(20)

Eiropas Parlamenta 2020.gada 17. septembra rezolūcija par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā ( P9_TA(2020)0229 ); Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu ( P8_TA(2019)0075 ); EPSCO padomes 2019. gada 24. oktobra secinājumi par labklājības ekonomiku ( 13432/19 ), kuros Komisija aicināta atjaunot apņemšanos par romu integrāciju. Turklāt augsta līmeņa konferencē par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, kas notika 2019. gada 4. un 5. martā Bukarestē, dalībnieki aicināja Komisiju ierosināt vērienīgu jaunu ES satvaru laikposmam pēc 2020. gada un prasīja, lai dalībvalstis un paplašināšanās procesā iesaistītās valstis stiprinātu savu apņemšanos romu integrācijas labā. Prezidentūras sniegta informācija ( 7003/19 , 14.3.2019.).

(21)

Lai uzzinātu vairāk par vajadzību ES satvarā laikposmam pēc 2020. gada skaidrāk pievērsties cīņai pret antičigānismu un diskrimināciju, skatīt ekspertu ieteikumus , kas tika izstrādāti pēc konferences “Kā risināt antičigānisma problēmu ES romu programmā pēc 2020. gada?”. (Vīne, 27.11.2018.)

(22)

Sk. pievienoto SWD(2020) 530 final.

(23)

Plašāku informāciju par rādītāju marķējumiem un datu avotiem skatīt 2. pielikumā un ziņojumā “Iniciatīvas pēc 2020. gada romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības nodrošināšanai pārraudzības satvars” , ko izstrādājusi darba grupa ar romiem saistīto rādītāju un ziņošanas jomā (kuru koordinē ES Pamattiesību aģentūra (FRA), iesaistoties valsts kontaktpersonām romu jautājumos, valsts statistikas birojiem un Komisijai).

(24)

FRA koordinētā darba grupa ar romiem saistīto rādītāju un ziņošanas jomā aplūko citus rādītājus. Tie attiecas, piemēram, uz materiālo un sociālo trūkumu, piekļuvi veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, mājokļu segregāciju.

(25)

Skatīt kopīgos pamatprincipus . 2. princips (skaidra, bet neizslēdzoša mērķplānošana) “paredz vērstību uz romiem kā mērķauditoriju, bet neizslēdzot citus iedzīvotājus, kuru sociālekonomiskie apstākļi ir līdzīgi”. 4. princips (vērstība uz integrēšanu) attiecas uz mērķi “iekļaut romus vispārējā sabiedrībā (vispārējās izglītības iestādēs, vispārējās darbvietās, kā arī vispārējos mājokļos). Gadījumos, kad joprojām pastāv pilnīgi vai daļēji segregēta izglītība vai mājokļi, romu iekļaušanas politikas programmu mērķim ir jābūt šīs vēsturiski radušās situācijas novēršanai. Jānovērš mākslīgu un atsevišķu “romu” darba tirgu rašanās”.

(26)

Lai iegūtu informāciju par tādu pieeju datu vākšanai, kuras pamatā ir cilvēktiesības, valsts iestādes tiek mudinātas skatīt Eiropas Rokasgrāmatu par vienlīdzības datiem (2016. gada redakciju), Pamatnostādnes par vienlīdzības datu vākšanas un izmantošanas uzlabošanu (2018) un “Datu vākšana etniskās izcelsmes jomā” (2017) . Dalībvalstis tiek mudinātas piešķirt šādu datu vākšanai nepieciešamos resursus un izmantot FRA sniegto atbalstu, lai stiprinātu savas spējas šajā jomā.

(27)

Sk. pievienoto SWD(2020) 530 final.

(28)

Romu iekļaušanas kopīgie pamatprincipi nodrošina satvaru tādu pasākumu sekmīgai izstrādei un īstenošanai, kas ir paredzēti romu iekļaušanas atbalstam. 2. un 4. princips attiecas uz mērķorientētu un vispārēju pasākumu apvienošanu.

(29)

Dalībvalstīm, kuras plāno ESF+ konkrēto uzdevumu attiecībā uz tādu marginalizētu kopienu kā romi sociālekonomiskās integrācijas sekmēšanu, ir jāizpilda nosacījumi, kas izklāstīti Komisijas priekšlikuma 2021.–2027. gada kopīgo noteikumu regulai IV pielikumā attiecībā uz romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru tematisko izpildes nosacījumu. Romu līdztiesības un iekļaušanas sekmēšanai var izmantot vairākus citus ES finansēšanas instrumentus, piemēram, kohēzijas politikas fondus.

(30)

Šīs platformas pulcē ieinteresētās personas no valdībām un pilsoniskās sabiedrības. To mērķis ir veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu saistībā ar romu sekmīgu iekļaušanu.

(31)

Par romu jautājumiem atbildīgo valsts kontaktpersonu tīkls tika izveidots jau 2011.–2020. gada periodā, un tas nodrošināja iespēju dalībvalstīm Eiropas līmenī apmainīties ar informāciju un pieredzi.

(32)

Četrās ES valstīs dzīvo lielas romu kopienas (Bulgārijā – 9,94 %, Rumānijā – 9,02 %, Slovākijā – 8,63 %, Ungārijā – 7,49 %) Mazāka romu kopiena dzīvo Čehijā (1,90 %), kā arī Grieķijā (1,63 %) nu Spānijā (1,55 %). Skatīt Eiropas Padomes 2012. gada aplēses .

(33)

Kopīgie pamatprincipi .

(34)

1. pielikuma izstrādē ir izmantota pieredze, kas gūta, izvērtējot ES programmu (satvaru), trīs ekspertu ziņojumu sniegtais ieguldījums, pilsoniskās sabiedrības nostājas, kas sniedz informāciju pārdomām par politikas programmām attiecībā uz romiem laikposmam pēc 2020. gada , kā arī Komisijas dienestu zināšanas.

(35)

Īstenošanas procesā esošs Komisijas projekts, kurš tiks pabeigts līdz 2020. gada beigām un kurā tiek analizēti pamatiemesli, kāpēc nabadzība un atstumtība tiek nodota no paaudzes paaudzē, kā arī ieteikti pasākumi šīs problēmas novēršanai. Vēl vienā īstenošanas procesā esošā Komisijas Pamattiesību aģentūras projektā tiks analizēti dati, lai gūtu izpratni par saiknēm starp diskrimināciju un neaizsargātību Eiropā vietējā līmenī. Tiks analizēta diskriminācijas ietekme uz sociālekonomiskās izslēgšanas relatīvo risku, kā arī tas, vai romi konkrētos teritoriālos kontekstos ir smagāk cietuši Covid-19 pandēmijas dēļ un ir bijuši pret to mazāk aizsargāti. Konstatējumi var nodrošināt pierādījumu bāzi visaptverošai rīcībai, lai novērstu gan nelabvēlīgus sociālekonomiskos apstākļus, gan diskrimināciju.

(36)

Šādu atbalstu jo īpaši sniegs Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izvēlētu mērķorientētu vai vispārēju pamatintervenču izlases veida ietekmes novērtējumu veikšanai, kā arī Pamattiesību aģentūra, lai izvērtētu plānoto pasākumu piemērotību.

(37)

Piemēram, Rumānija Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros pašlaik saņem tehnisko atbalstu, lai izstrādātu pārraudzības un izvērtēšanas sistēmu romu iekļaušanas stratēģijas īstenošanai.

(38)

Lai noteiktu pašidentifikācijas principu datu krājumos, kuru pamatā ir dati par indivīdiem, piemēram, tautas skaitīšanas datos, bija piemērojami plaša mēroga apsekojumi un administratīvie dati.

(39)

Apsekojumā 2021. gadā tiks iekļauta arī Serbija un Ziemeļmaķedonija.

(40)

Sk. jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību ( LES ) 2. pantu un 3. panta 3. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību ( LESD ) 8., 10., 19. pantu un 67. panta 3. punktu, kā arī Hartas 20. un 21. pantu.

(41)

2000/43/EK

(42)

2008/913/TI

(43)

Ziņojumā arī tiks aplūkota Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.) piemērošana.

(44)

Equinet, 2020. gada 28. jūlijs: “Roma and Traveller inclusion: towards a new EU framework, learning from the work of equality bodies” (“Romu un klejotāju iekļaušana: ceļā uz jaunu ES satvaru, mācoties no līdztiesības iestāžu darba”).

(45)

C(2018)3850 final .

(46)

FRA, 2017. gads, Otrais Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojums.

(47)

ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, COM(2020) 565 final .

(48)

Sk. darbu pie Rīcības kodeksa cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē , C(2018) 1177 final .

(49)

2012/29/ES.

(50)

COM(2020) 258 final .

(51)

Lai uzzinātu vairāk par atbilstīgajām vispārējām ES politikas iniciatīvām un ES līdzekļu izmantojumu, sk. Komisijas dienestu darba dokumenta 3. pielikumu.

(52)

Darba grupa romu jautājumos tika izveidota 2010. gadā, un to veido JUST ĢD, EMPL ĢD, EAC ĢD, SANTE ĢD, NEAR ĢD, HOME ĢD, REGIO ĢD un AGRI ĢD pārstāvji.

(53)

Sk. ziņojumus par valsti attiecībā uz BG, CZ, ES, HU, RO, SK, jo īpaši to D pielikumus.

(54)

COM(2018)375 final , COM(2018)382 final , COM(2018)392 final .

(55)

2007. gadā Spānijas ESF vadošās iestādes dibināts tīkls .

(56)

Programma InvestEU (2021.–2027. gads), sk. arī Komisijas dienestu darba dokumenta 3. pielikumu.

(57)

Par romu jautājumiem atbildīgo valsts kontaktpersonu tīkla kontekstā.

(58)

Sagatavošanas darbība 2020. gadā — Roma Civil Monitor — Romu un romiem labvēlīgas pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšana un iesaistīšana politikas pārraudzībā un pārskatīšanā ..

(59)

https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/roma-and-eu/european-platform-roma-inclusion_en .

(60)

Valsts romu platformas ir līdzdalības un apspriešanās procesi, kurus organizē un pārvalda valstu kontaktpersonas romu jautājumos, lai veicinātu dialogu, savstarpēju mācīšanos, sadarbību un līdzdalību valsts stratēģisko satvaru izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā, un tiek saņemta arī Komisijas palīdzība, izmantojot regulārus aicinājums sniegt finansiālo atbalstu. Valsts romu platformas procesiem būtu jāsniedz ieguldījums politikas programmu izstrādē, īstenošanā, pārraudzībā un pārskatīšanā. Platformu galvenais uzdevums ir trīskāršs: paplašināt politiskās diskusijas par romu jautājumiem veltīto valsts stratēģisko satvaru īstenošanu, padziļināt valsts pārskatatbildības struktūras, kā arī stiprināt saiknes starp vietējo un valsts līmeni.

(61)

Sk. Plašsaziņas līdzekļu semināri — Apturēt diskrimināciju pret romiem .

(62)

Piemēram, no romu sievietes perspektīvas: Equal opportunities — let’s make it a reality for all .

(63)

“Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” COM(2020) 57 final .

(64)

ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksme, 2020. gada 5. un 6. maijs, Padomes secinājumi un COM(2020) 315 final .

(65)

Zagrebas deklarācija .

(66)

Uzlabot rādītājus saistībā ar romu nodarbinātību (no 16,5 % līdz 25 %), obligātās izglītības pabeigšanu (no 51 % līdz 90 %), nodrošināt veselības apdrošināšanu (vismaz 95 %), mājokļu legalizēšanu, novērst diskrimināciju, nodrošināt visu civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Poznaņas deklarācija .

(67)

COM (2020) 641 final, kas pieņemts 2020. gada 6. oktobrī.

(68)

Komisijas paziņojums “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” ( COM(2020) 315 final ).

(69)

11855/12, II pielikums, Eiropas Savienības Padome, 2012. gada 25. jūnijs.

(70)

ES rīcības plāni cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2012.–2014. gadam un 2015.–2019. gadam; Kopīgais paziņojums un ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads) , ko 2020. gada 25. martā pieņēma kolēģija; pieņemšana Padomē plānota 2020. gada pēdējā ceturksnī .

(71)

“Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana, pateicoties ES ārējām attiecībām 2016.–2020. gadā” SWD (2015) 182 un plānotais nākamais dokuments par šo jautājumu.

(72)

ES cilvēktiesību pamatnostādnes par nediskriminēšanu ārējā darbībā .

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.10.2020

COM(2020) 620 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Savienība, kurā valda līdztiesība:

ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars

{SWD(2020) 530 final}

1. pielikums. Norādes darbam, plānojot un īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos

Antičigānisma novēršana

Pateicoties Antičigānisma novēršanas alianses, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes darbam 1 , ir izveidojusies aizvien lielāka vienprātība par to, ka antičigānisms (īpašs pret romiem vērsta rasisma veids) veicina pastāvīgu romu atstumtību. Tā kā antičigānisms un atstumtība veido apburto loku, šīs problēmas ir jārisina kopā. Diskriminācijas un antičigānisma apkarošana palīdzēs iekļaušanas pasākumu sekmīgā īstenošanā, kas savukārt veicinās atvērtību un pieņemšanu sabiedrībā. Cīņā pret antičigānismu un daudzveidības un iekļautības veicināšanā ir jāpiedalās visai sabiedrībai — gan romu, gan pārējām kopienām. Attiecīgie pasākumi ietvers pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu romiem, kā arī sabiedrības (tostarp institucionālās) attieksmes un izturēšanās mainīšanu. Līdztiesības iestādes varētu būt privileģēti partneri valstu kontaktpunktiem romu jautājumos (VKRJ), nodrošinot standartus par to, kā stratēģijās liekams un atbalstāms spēcīgāks uzsvars uz diskriminācijas novēršanu.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·atsevišķi būtu jāuzsver cīņa pret antičigānismu:

1) lai atzītu antičigānisma pastāvēšanu un pienākumu cīnīties pret to;

2) lai atzītu antičigānisma vēsturiskās dimensijas, jo īpaši romu holokaustu; lai uzlabotu informētību par romu vēsturi un veicinātu samierināšanu;

3) lai veicinātu izpratni par abpusējiem ieguvumiem, ko sniedz dažādība un iekļaušana; lai veidotu pozitīvus vēstījumus; lai popularizētu pozitīvus paraugus; lai atbalstītu saskarsmi starp kopienām un starpkultūru izglītību, lai cīnītos pret stereotipiem un maldinošu informāciju par romiem izglītības iestādēs, plašsaziņas līdzekļos, mākslas, kultūras un vēstures jomā;

4) lai apkarotu diskrimināciju kā antičigānisma izpausmes formu;

5) lai apkarotu naida runu un naida noziegumus kā antičigānisma izpausmes un veicinātu ziņošanu par aizspriedumu izraisītiem noziegumiem, aizskaršanu un vardarbību;

6) lai atbalstītu antičigānisma un diskriminācijas upuru iespēju vērsties tiesā;

7) lai uzlabotu romu informētību par viņu tiesībām; un

8) lai izskaustu un novērstu sistēmisko/institucionālo/strukturālo diskrimināciju 2 , ar ko saskaras romi;

·jāparedz pasākumi antičigānisma kā transversālas/horizontālas prioritātes novēršanai un apkarošanai visās nozaru politikas jomās:

1) lai apkarotu segregāciju, iebiedēšanu un aizskaršanu izglītības iestādēs; veicinātu skolu darbinieku izpratni par šo jautājumu;

2) lai cīnītos ar diskrimināciju saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai un veicinātu darba devēju izpratni par šo jautājumu;

3) lai cīnītos ar diskrimināciju saistībā ar piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei; lai izskaustu paralēlus, nošķirtus pakalpojumus; lai nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus (piemēram, piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija); lai veicinātu veselības aprūpes iestāžu darbinieku izpratni par šiem jautājumiem;

4) lai apkarotu teritoriālo segregāciju; lai novērstu piespiedu izlikšanas no mājām, nenodrošinot alternatīvu mājokli; lai veicinātu iestāžu izpratni par šo jautājumu; un

5) lai regulāri ievāktu vienlīdzības datus (dati par diskriminācijas gadījumiem; līdztiesības iestāžu dati par diskriminācijas gadījumiem).

No paaudzes paaudzē mantotas nabadzības apkarošana
(ar uzsvaru uz bērnu aizsardzību un labāku ES līdzekļu izlietojumu)

No paaudzes paaudzē mantotas nabadzības un atstumtības novēršana ir būtisks nosacījums marginalizētu romu situācijas uzlabošanai. Atstumtība un diskriminācija saistībā ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpes pakalpojumiem un mājokļiem ietekmē bērnu attīstību un attiecīgi var ietekmēt to, kā viņi nākotnē audzinās savus bērnus, kuri tādējādi var nokļūt vēl nelabvēlīgākos apstākļos. Atstumtības un diskriminācijas apburtais loks turpināsies, ja netiks īstenota nozīmīga intervence, lai visaptveroši vērstos pret šo problēmu jau pašās tās saknēs un plānotu labāku nākotni nākamajai paaudzei. Šai intervencei ir jābūt vērstai uz bērniem, un šī tendence laika gaitā ir jāturpina.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāiesaista personas ar atbilstošu pieredzi no visiem pārvaldes līmeņiem, lai noteiktu bērnu aizsardzības pasākumus; jāpiešķir pienācīgi resursi pirmsskolas izglītībai un aprūpei un tālākajai izglītībai (piemēram, stipendijām, darbaudzināšanai, pēcskolas atbalstam), uzturam, personības attīstībai un darbam ar ģimenēm;

·jāveicina dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē;

·jāsniedz aizsardzība sievietēm, bērniem un jauniešiem, īstenojot stratēģijas tādu noziegumu apkarošanai kā cilvēku tirdzniecība, tostarp attiecībā uz visu veidu izmantošanu (seksuāla izmantošana, darbaspēka ekspluatācija, ubagošana piespiedu kārtā un izmantošana kriminālās darbībās, noslēdzot piespiedu un ekspluatējošas fiktīvas laulības), un jānodrošina viņiem piekļuve palīdzībai, atbalstam un aizsardzībai;

·jāuzlabo personu ar invaliditāti un bērnu, kuri ir palikuši bez vecāku aprūpes, piekļuve sabiedrībā un ģimenē balstītai aprūpei; jāpastiprina pasākumi institucionalizācijas novēršanai, nodrošinot atbalstu ģimenēm nestabilos apstākļos un personām ar invaliditāti;

·jānodrošina bērniem un viņu ģimenēm paredzēto atbalsta pasākumu ilgtermiņa ilgtspēja, lai uzlabotu apstākļus nākamajai paaudzei;

·kā finanšu atbalsta un ieguldījumu pamatojums jāizmanto pareiza marginalizācijas pamatcēloņu (sociālekonomiskā atstumtība un diskriminācija) analīze; jāievāc sīkāki pierādījumi, sistemātiski novērtējot un analizējot tādu valsts, reģionālā un vietējā līmenī īstenotu intervenču veidus, kas dod/nedod labumu, kā arī to, kāpēc tās dod/nedod labumu, lai tādējādi padziļinātu izpratni par iekļaušanas šķēršļiem; analītiskajā darbā jāiesaista visas ieinteresētās personas (vietējās iestādes, pilsoniskā sabiedrība, ieinteresētās personas, kuras ir/nav romi un kuru viedokļi var atšķirties);

·sadarbībā ar pārvaldības iestādēm jāanalizē ES līdzekļu izlietojums; ja uzraudzības ziņojumos konstatēts, ka līdzekļi nav efektīvi izlietoti, lai īstenotu iekļaušanas mērķus, jāsadarbojas ar vietējām/pārvaldības iestādēm un ieinteresētajām personām, lai izprastu iemeslus un novērstu konstatētos šķēršļus; un

·jāizveido ciešas saites starp VKRJ un par ES līdzekļu uzraudzību atbildīgām iestādēm; jānodrošina, lai, izlietojot romiem paredzētos ES līdzekļus, tiktu radītas reālas līdzdalības iespējas un panākta vēlamā ietekme uz viņu ikdienas dzīvi, nevis tiktu sekmētas citas intereses.

Romu līdzdalības veicināšana

Romu līdzdalība sabiedrisko lietu pārvaldē ir līdztiesības un iekļaušanas nosacījums un tās veicinošais faktors, un romu līdzdalība veicina demokrātisku un efektīvu pārvaldību. Romu līdzdalība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana romiem dod iespēju cilvēkiem paust savu viedokli un rīkoties jaunos, dzīves kvalitāti apliecinošos veidos. Iekļaušana rada apstākļus rīcībai un sniedz cilvēkiem iespēju piedalīties. Līdzdalība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana ir principi un procesi cilvēku sadzīves apstākļu un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jēgpilnas romu līdzdalības veicināšana politikas veidošanā vietējā, valsts un ES līmenī ir atstumtības novēršanas priekšnoteikums. Īpaši svarīgi dalībnieki ir romu vadītas un pret romiem labvēlīgi noskaņotas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Koordinējot valsts stratēģisko satvaru izstrādi, VKRJ ir mudināti atbalstīt līdzdalības modeļus, piemēram, veicinot tematisko darba grupu izveidi, kuras izstrādā vajadzību novērtējumu, prioritātes, mērķus, galvenajās jomās īstenojamās darbības, pulcējot kopā reģionālos, vietējos un nevalstiskos dalībniekus un nodrošinot romu līdzdalību. Šos modeļus un struktūras pēc tam varētu izmantot īstenošanas pārraudzībai un izvērtēšanai.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāizklāsta romu līdzdalības obligātie minimālie aspekti un kanāli politikas izstrādes, īstenošanas un pārraudzības jomā, kā arī ES fondu plānošanā, tostarp sagatavojot rakstiskus līdzdalības protokolus, kuros noteiktas konsultatīvo un līdzdalības iestāžu pilnvaras (iesaistes līmenis un raksturs), sastāvs (dalībnieku atlases principi), darba metodes un gaidāmie rezultāti, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, uzticību un pārskatatbildību 3 ;

·jārada iespējas romu kopienām vietējā līmenī, lai sekmētu kopienas atbildību un rīcību, kuras skaidrs mērķis ir sociālo un politisko pārmaiņu īstenošana. Kopienu iesaistīšana būtu jāuzskata par apzinātu, iekļaujošu un uz līdzdalību vērstu procesu, kurā piedalās romi, vietējas iestādes un organizācijas;

·jānodrošina, ka politikas veidošanas un apspriešanās procesā romi ir pārstāvēti visā to dažādībā (tostarp romi ar pavalstniecību un romi ārvalstnieki, marginalizēti un integrēti romi, sievietes, bērni un jaunieši);

·jāuzlabo vietējā līmenī veiktā rīcība, iesaistot vairāk romu profesionāļu, lai tie darbotos kā mediatori, un jāpalīdz pārvarēt pastāvīgais uzticības trūkums starp romiem un vairākuma kopienām;

·jāveicina pilsoniskās sabiedrības sadarbība starp organizācijām, kuru darbība ir vērsta uz romiem, un vispārējas ievirzes organizācijām, jo īpaši tām, kuras savā darbā koncentrējas uz bērnu, jauniešu un sieviešu tiesībām;

·jāizmanto ES un citi līdzekļi, lai regulāri atbalstītu spēju veidošanu (līdztiesības pārbaudes, līdzdalības u. c. jomās), jo īpaši pamatstruktūru un vietējās pilsoniskās sabiedrības līmenī; un

·valstīs, kurās ir liels romu iedzīvotāju skaits:

ojāveicina pozitīva rīcība, lai palielinātu romu līdzdalību valsts un vietējā līmeņa pārvaldē līdztiesības un iekļaušanas, pētniecības u. c. jomās; un

ojāizskata iespēja izveidot valsts romu jumta organizācijas dalībai pastāvīgās apspriedēs un politikas apspriešanā. Tām būtu jāsaņem institucionālās pamatdotācijas no dalībvalstu valdībām vai regulārs pilsoniskās sabiedrības atbalsta finansējums.

Dažādības atspoguļošana

Izstrādājot valsts stratēģiskos satvarus, ir būtiski apzināties romu un romu kopienu daudzveidību. ES stratēģiskais satvars romu jautājumos atbalsta pieeju, kas stiprina romu sieviešu, jauniešu un bērnu (un romu ar invaliditāti, vecāka gadagājuma romu, LGBTI+ romu un ES robežās ceļojošu iedzīvotāju) iespējas pārvarēt sociāli ekonomisko plaisu, pilnībā izmantot savas iespējas, īstenot savu potenciālu un aktīvi līdzdarboties pārmaiņu radīšanā.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāizvērtē visu romu (tostarp romu, kuri ir ārvalstnieki, trešo valstu romu un bezvalstnieku romu) vajadzības un situācija;

·jānovērš multiplā diskriminācija un intersekcionalitāte, kas pastiprina atstumtību;

·īpaši jāpievēršas visvairāk marginalizētajām romu grupām, īstenojot iekļaušanas un nabadzības apkarošanas pasākumus (neizslēdzot citas grupas līdzīgā situācijā), un ar līdzdalību veicinošu pasākumu palīdzību jāuzrunā visi romi, kā arī jāīsteno gan uz romiem, gan pārējiem iedzīvotājiem vērsti antičigānisma un diskriminācijas novēršanas un apkarošanas pasākumi;

·jānosaka konkrēti mērķi un mērķorientēti pasākumi attiecībā uz romu sievietēm, bērniem un jauniešiem, romiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma romiem, ES robežās ceļojošiem iedzīvotājiem, kā arī romiem no trešām valstīm (attiecīgā gadījumā), un jāiedala rādītāji atbilstoši dzimumam un vecumam;

·visās jomās, īpaši izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes, bērniem paredzētu uzturlīdzekļu un (multiplās) diskriminācijas, tostarp vardarbības (ģimenē) un ekspluatācijas, apkarošanas jomā, jāņem vērā dzimumu vienlīdzības jautājums; jāveicina līdzdalība un jānodrošina, lai visos pasākumos būtu ievērots dzimumu līdztiesības princips;

·jāatbalsta romu sieviešu iespējas vērsties tiesā, lai novērstu/pārtrauktu vardarbību ģimenē un citus cilvēktiesību pārkāpumus;

·jāiesaistās starpvalstu sadarbībā, lai efektīvāk risinātu problēmas un izmantotu iespējas, kas izriet no romu starpvalstu mobilitātes, nodrošinot piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, mājokļiem, veselības aprūpei un citiem sociālajiem pakalpojumiem; un

·jāizbeidz bezvalstniecība romu vidū, nodrošinot vispārēju dzimšanas reģistrēšanu un piekļuvi personu apliecinošiem dokumentiem, oficiālas bezvalstniecības noteikšanas procedūras un vispārēju piekļuvi pakalpojumiem.

Vispārēju un mērķorientētu pieeju apvienošana

Lai gan romu diskriminācija un atstumtība pamato pastāvīgi mērķorientētu pieeju, mērķorientēti pasākumi tiek noteikti, lai veicinātu romu faktisku iekļautību un līdztiesību visās dzīves jomās. Tas paredz vispārējo politikas jomu iekļaujošu reformu, un tās īstenošanā prasmīgi jāapvieno vispārējas un mērķorientētas pieejas. Mērķorientētām politikas programmām vajadzētu būt ierobežotām laikā un jākalpo tam, lai mazinātu citus nelabvēlīgos apstākļus un diskrimināciju. Mērķorientācijai vajadzētu būt skaidrai (lai gan tās pamatā nav obligāti jābūt etniskajai piederībai), bet tā nedrīkst būt izslēdzoša, t. i., tā nedrīkst izslēgt citas personas, kuras nav romi un kuras atrodas tādā pašā situācijā.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāizskaidro, kā konkrēti mērķorientēti pasākumi (aizsardzības pasākumi) sekmē to šķēršļu novēršanu, kuri liedz romiem piekļūt vispārējām politikas programmām un gūt no tām labumu, kā arī tas, kā tiek nodrošinātas romus iekļaujošākas valsts politikas programmas;

·jāveicina romu piekļuve tiesībām un vispārējiem pakalpojumiem, nodrošinot papildu mērķorientētu atbalstu, bet neradot pastāvīgas paralēlas struktūras;

·jānodrošina intervences teritoriālā mērķorientācija, lai garantētu, ka tajā tiek ņemti vērā vietējie apstākļi; īstenojot plaša mēroga intervences (piemēram, galējas nabadzības novēršanai), jāapvieno teritoriālā mērķorientācija un mērķorientācija uz sociālām grupām, lai nodrošinātu, ka tie sasniedz romu iedzīvotājus;

·valstīs, kurās ir liels romu iedzīvotāju skaits:

ojāveic galveno vispārējās politikas pasākumu pārbaude/revīzija, lai novērtētu to ietekmi uz romu līdztiesību un iekļaušanu;

ojāizklāsta, kā tiks izmantoti ES līdzekļi, lai īstenotu vispārējo politikas programmu (piemēram, segregācijas novēršanas) iekļaujošu reformu un mērķtiecīgu rīcību; un

ojāparedz kārtība romu līdzvērtības, iekļaušanas un līdzdalības integrēšanai reģionālā un vietējā līmenī.

Tādu pasākumu uzlabošana, kas paredzēti, lai novērstu krīžu radītu nesamērīgu ietekmi uz romiem

Romu līdztiesības un iekļaušanas aspekts piemīt visām galvenajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras ES (tostarp Covid-19 pandēmijai, klimata pārmaiņām, kā arī zaļās pārkārtošanās un digitālās pārkārtošanās jautājumiem). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka diskriminētas un marginalizētas grupas, jo īpaši romu vidū, netiktu pakļautas nesamērīgi smagam krīžu un pāreju radītam slogam un ka ārkārtas reaģēšanas pasākumi un ilgāka termiņa izaugsmes stratēģijas ietvertu papildu mērķtiecīgu atbalstu romu iekļaušanai. Jāņem vērā secinājumi, kas gūti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kura nesamērīgi skāra marginalizētas romu kopienas un pakļāva tās postošākajām īstermiņa sekām veselības jomā un vidēja termiņa / ilgtermiņa ekonomiskajām sekām. Valsts stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos būtu jāpalīdz mazināt Covid-19 krīzes sekas un jāsagatavo mūs efektīvākai rīcībai šādās situācijās nākotnē.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāplāno efektīva datu vākšana un sociāli ekonomiskās ietekmes pārraudzība (atbilstoši vecumam, dzimumam un medicīniskās palīdzības nepieciešamībai), lai nodrošinātu efektīvus un pielāgotus politikas pasākumus reaģēšanai uz esošajām/turpmākajām pandēmijām;

·jāņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības un jāiesaista attiecīgās personas pasākumu izstrādē un īstenošanā;

·jāatbalsta vietējo iestāžu centieni risināt neatliekamākās romu kopienu vajadzības (piemēram, nodrošināt piekļuvi pajumtei, tostarp pārtikai un ūdenim, piekļuvi bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī atbalstu romu ģimenēm nedrošā ekonomiskajā situācijā);

·jānosaka par prioritāti pasākumi, kuru mērķis ir novērst strukturālo nevienlīdzību un nodrošināt romu kopienām piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai;

·jānodrošina, lai pasākumos un/vai darbībās, kuras ir finansētas no ES vai valsts līdzekļiem, būtu ņemtas vērā un risinātas marginalizētāko un nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu vajadzības;

·jāatbalsta romu piekļuve drošam un tīram dzeramajam ūdenim 4 ;

·jāuzlabo piekļuve sanitārijai un jānodrošina komunālo pamatpakalpojumu nepārtrauktība pandēmijas gadījumā;

·jāveicina romu iedzīvotāju veselībpratība;

·jāatbalsta precīzas, skaidras un uz pierādījumiem balstītas informācijas izplatīšana un informētības uzlabošanas kampaņas kā efektīvi diskriminācijas un ksenofobijas apkarošanas rīki;

·jānodrošina tādu vides apstākļu un risku regulāra uzraudzība, kas īpaši ietekmē nelabvēlīgos apstākļos esošas romu kopienas, un jāveic pasākumi bīstamu vai nehigiēnisku apstākļu novēršanai; un

·jāsekmē ārkārtas pasākumu un atveseļošanas pasākumu, kā arī tādu vispārēju iniciatīvu kā “zaļais kurss”, digitalizācija, Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ilgtspējīgas attīstības mērķi, Eiropas pusgads un vispārēju stratēģiju, programmu un reformu saskanība.

Digitālās iekļaušanas nodrošināšana

Tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ nācās slēgt skolas, universitātes un birojus, visi paļāvās uz internetu, lai turpinātu ikdienas dzīvi. Masveida pāreja uz tiešsaistes izglītību un telemedicīnu utt. ietvēra pieņēmumu, ka ikvienam ir piekļuve internetam. Tomēr krīze atklāja pārsteidzošas pasaulē pastāvošās atšķirības saistībā ar mācīšanos tiešsaistē un attālināti. Romi bieži vien uzturas lauku apvidos, kuri vēl joprojām atpaliek ātru platjoslas infrastruktūru pieejamības ziņā. Krīzes ietekme uz romiem, kuriem ir ierobežota piekļuve IT aprīkojumam vai digitālā pratība vai arī šādas piekļuves un pratības nav vispār, izgaismoja dziļu strukturālo nevienlīdzību, kas rada risku, ka romu bērniem būs sliktas sekmes un viņi nespēs laikā apgūt mācību vielu, un ka pieaugušie nevarēs iegūt aktuālo informāciju un uzzināt par darba iespējām. Ar nevienlīdzību, diskrimināciju un atstumtību saistītās problēmas digitālajā laikmetā ir jānovērš, lai nepieļautu neviena cilvēka izslēgšanu. Digitālo tehnoloģiju veiksmīga ieviešana un Eiropas izturētspēja un sociālais taisnīgums ir atkarīgs no tā, vai iedzīvotājiem ir piekļuve vajadzīgajai infrastruktūrai, aprīkojumam un digitālajām prasmēm.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jācenšas novērst romu digitālo atstumtību, nodrošinot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, jo īpaši piekļuvi un atbalstu digitālajai izglītībai un attālinātajām mācībām gadījumā, kad izglītības un apmācības iestādes tiek slēgtas, kā Covid-19 pandēmijas laikā;

·sinerģiju sekmēšanai ar citām politikas iniciatīvām (jo īpaši saistībā ar tiešsaistes sabiedriskajiem, e-pārvaldes un komerciālajiem pakalpojumiem), lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu izmantojamību un veicinātu iekļaujošu e-pārvaldi, īstenojot īpašus pasākumus sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai romiem un saikņu veidošanai ar viņiem un īpašu vērību veltot lauku apvidiem;

·romu digitālo prasmju un kompetenču 5 pilnveidošanai:

1) uzlabojot piekļuvi digitālajam aprīkojumam un tīkla savienojumiem (piemēram, publiski pieejami interneta piekļuves punkti trūcīgos rajonos);

2) veicinot digitālās prasmes un kompetences mūžizglītības perspektīvā un piedāvājot atbilstošu apmācību;

3) uzlabojot to, kā romi izmanto informācijas sabiedrības sniegtās iespējas, kā arī sekmējot viņu līdzdalību informācijas sabiedrībā; un

4) veicinot ziņošanu par diskriminējošām praksēm tiešsaistē, piekļūstot un izmantojot pakalpojumus;

5) integrējot digitālās pratības iniciatīvas vietējā sociālekonomiskā situācijā, pielāgojot tās romu kopienu īpašajām vajadzībām un apstākļiem;

6) veicinot un atbalstot tādas digitālās pratības 6 iniciatīvas, kuras:

-veicina motivāciju un informētību saistībā ar interneta izmantošanu;

-ir rentablas un ilgtspējīgas;

-ietver romiem pielāgotus satura un piegādes režīmus (jaunas mācību metodes, ikdienēja mācīšanās u. c.); un

-ir pieejamas un izmantojamas;

·digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanai veselības aprūpes jomā gan pacientu, gan veselības aprūpes profesionāļu vajadzībām, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību un drošus ārstniecības līdzekļus; un

·digitālās iekļaušanas stratēģisko satvaru pārskatīšanai, lai novērtētu šķēršļus, ar kuriem saskaras romi.

Tiesiskuma nodrošināšana vides jomā

Sabiedrības uzmanības lokā nonāk informācija par ekoloģisko diskrimināciju 7 , ar ko saskaras daudzas romu kopienas. Covid-19 pandēmijas laikā atklājās šīs ilgi ignorētās realitātes nesamērīgā ietekme, kas padarīja marginalizētās kopienas vēl neaizsargātākas pret inficēšanos un citām saistītām veselības problēmām. Neatbilstoši sadzīves apstākļi un segregācija palielina veselības apdraudējumu, vēl vairāk padziļinot romu sociāli ekonomisko atstumtību.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāapzinās un jāapkaro ekoloģiskā diskriminācija, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka tā skar marginalizētas romu kopienas nošķirtās teritorijās (kā antičigānisma izpausme); jāveicina izpratne par to, kā ekoloģiskā diskriminācija un ar vidi saistītu pakalpojumu nepieejamība piespiež romus dzīvot ekoloģiski degradētos apgabalos;

·īpaši jāpievēršas jautājumam par piekļuvi ūdenim, pienācīgai sanitārijai, atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī jācīnās pret pastāvīgo teritoriālo segregāciju kā ekoloģiskās diskriminācijas cēloni mājokļu un pamatpakalpojumu jomā;

·jānovērš romu nepietiekamā piekļuve zaļām dzīvojamajām zonām ar rekreatīvo vērtību;

·jānovērš vides radītais veselības apdraudējums un piesārņojuma radītā ietekme uz veselību; un

·jānodrošina nelabvēlīgākos vides apstākļos strādājošo personu arodveselība un darba drošība.

Romu mākslas, vēstures un kultūras popularizēšana (informētības uzlabošana par to)

Romu māksla, vēsture un kultūra ir neatņemama mūsu Eiropas un dalībvalstu mantojuma daļa. Tomēr gadsimtu gaitā romu kultūras un identitātes attēlojums ir ticis romantizēts un pakļauts stereotipu ietekmei, tādējādi padziļinot romu kopienu atsvešināšanos no vispārējās sabiedrības. Izpratne par kultūru būtu jāveido, izmantojot romu stāstus.

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāapzinās romu mākslas un kultūras ieguldījums valstu un Eiropas mantojumā un jāveicina par to izpratne, tostarp romu vidū;

·jāatbalsta platformas saskarsmes veicināšanai starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem vietējā līmenī, tostarp popularizējot romu tradicionālo un moderno mākslu, amatniecību un kultūru, kā arī izplatot zināšanas par romu vēsturi;

·sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļu operatoriem, jāveicina informētības uzlabošanas pasākumi, lai atbalstītu pašizveidotu romu identitāti un kultūras mantojumu;

·jāapkaro pret romiem vērsti aizspriedumi un stereotipi;

·jānosaka 2. augusts par Eiropas romu holokausta atceres dienu un jārīko tajā piemiņas pasākumi, lai atcerētos Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda upurus;

·jāatbalsta integrēta pieeja holokausta atcerei, pieminot romu likteni Starptautiskajā holokausta upuru piemiņas dienā (27. janvārī — dienā, kad tika atbrīvota Aušvices–Birkenavas koncentrācijas nometne);

·jāintegrē romu kopienas valsts kultūras stāstījumā, iekļaujot romu mākslas, vēstures un kultūras elementus valsts arhīvu un muzeju krājumos un pastāvīgajās mākslas izstādēs; jāatvēl pietiekami resursi, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu romu mākslu un kultūru, tostarp atbalstot festivālus;

·jāiekļauj romu valoda un romu vēsture gan romu, gan pārējo skolēnu mācību programmās un mācību grāmatās; jāatbalsta daudzkultūru informētības uzlabošanas pasākumi un kampaņas skolās; un

·jārada apstākļi, lai stiprinātu tādu romu uzņēmēju un pašnodarbināto personu iespējas, kuri vietējā līmenī veic romu tradīcijas un kultūru sekmējošu uzņēmējdarbību, un jāsniedz šīm personām atbalsts.

Sociālās inovācijas sekmēšana un politikas eksperimenti

Sociālā inovācija un politikas eksperimenti ir jaunas pieejas sociālo pārmaiņu veicināšanas jomā, aptverot idejas, prakses un iniciatīvas, kas tiek iesaistītas dažādos sistēmas līmeņos, lai paātrinātu pamatīgas pārmaiņas un nodrošinātu ilgstošu pozitīvu ietekmi. Kā tādas tās var būt jēgpilni instrumenti romu līdztiesības, iekļaušanas, līdzdalības un iespēju stiprināšanas veicināšanai.

ES politikā “sociālās inovācijas” tiek definētas kā darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem un ir saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties 8 . “Sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši 9 .

Īstenojot valsts stratēģiskos satvarus romu jautājumos, būtu jāveic šādi uzdevumi:

·jāatbalsta valstu vietējo alianšu izveide iekļaušanai veltītām mācībām un jauninājumiem – tajās ļaujot tikties dalībniekiem no visas “ekosistēmas” (attiecīgām romu praktiķu organizācijām ar uzņēmumiem/ražotājiem, sociālajiem inkubatoriem un pārmaiņu veicinātāju tīkliem, vēstniecībām, pētniecības organizācijām);

·jāuzsāk kopīgi līdzradīšanas procesi ar valsts līmeņa/reģionālajām ieinteresētajām personām, filantropijas un sociālo mērķu īstenošanas organizācijām, lai apzinātu vajadzības, pieejamos resursus un iespējas kopīgai sistemātiskai darbībai (tostarp ar pieejamo ES konsultatīvo atbalstu);

·jāatbalsta uz rezultātiem orientētu projektu sagatavošana galvenajās sociālo pakalpojumu jomās (piekļuve mājoklim, komunālajiem pakalpojumiem, pamata publiskajai infrastruktūrai un pakalpojumiem utt.);

·jāpaātrina mācīšanās par darba pieejām dažādiem tematiem/nozarēm un jāapkopo tās rezultāti, vienlaikus aktivizējot un stimulējot dažādu sektoru (valsts, privātā, civilā) galvenos dalībniekus kopīgai sadarbībai;

·jāeksperimentē ar sociālo politiku (piemēram, garantējot pamatienākumus), lai izveidotu modeļus un pārbaudītu alternatīvus sociālo pabalstu sniegšanas mehānismus;

·jāizpēta iespējas piesaistīt privāto kapitālu un veikt kopfinansēšanu, piemēram, kopīgi ar labdarības organizācijām, izmantojot iespējamās līdzekļu savstarpējas papildināšanas shēmas, lai reaģētu uz visneaizsargātāko personu nenosegtajām vajadzībām;

·jāizpēta jauni pakalpojumu vai piegādes modeļi un jāpaplašina līdzekļu nodrošinājums, izmantojot uz rezultātu vērstas partnerības

·jāatbalsta mērķtiecīga un elastīga finansējuma apvienošana un integrēšana; un

·jāatbalsta sociālās inovācijas kompetences centru izveide (ar ESF+ starpvalstu aktivitātēm) un jāsniedz pilnvaras romu integrācijas vajadzību atbalstam.

(1)

Antigypsyism — a reference paper (“Antičigānisms — atsauces dokuments”), Berlīne/Budapešta, 2017; Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. aprīļa Rezolūcija par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī ; Eiropas Parlamenta Ziņojums par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu (2017/2038(INI)) ; Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu ECRI 2012 Vispārējās politikas ieteikumu Nr. 13 par cīņu pret tā saukto antičigānismu un romu diskriminēšanu ; Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarācija par antičigānisma un rasistiskās vardarbības pret romiem uzliesmojumu Eiropā .

(2)

Sistēmiskā diskriminācija ir tiesiskajā regulējumā, politikā un praksē nostiprinājušās nevienlīdzības rezultāts. Tas bieži vien notiek nevis apzināti, bet virknes tādu institucionālo faktoru dēļ, kas raksturo tiesiskā regulējuma, politikas un prakses izstrādi, īstenošanu un pārskatīšanu. Skatīt Roma and traveller inclusion: towards a new EU framework, learning from the work of equality bodies .

(3)

Violetta Zentai, Georgeta Munteanu un Simona Torotcoi, The quality of participation in a post-2020 EU initiative for Roma equality and inclusion (“Līdzdalības kvalitāte romu līdztiesības un iekļaušanas iniciatīvā pēc 2020. gada”), ekspertu ziņojumi, kuru pamatā ir par ES programmu (satvaru) attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam veiktā izvērtējuma uz nākotni vērstie aspekti, 2020., 41., 59.–60. lpp.

(4)

Dzeramā ūdens direktīva (31. apsvērums, 16. pants) nosaka, ka dalībvalstīm ir jāņem vērā minoritāšu kultūru, piemēram, romu un klejotāju (neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki), īpašā situācija, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai minētajām grupām uzlabotu piekļuvi cilvēku patēriņam piemērotam ūdenim.

(5)

Ar Satvaru pilsoņu digitālai kompetencei tiek apzināti pieci digitālās kompetences komponenti: informācijas lietotprasme un datpratība, saziņa un sadarbība, digitālā satura radīšana, drošība un problēmu risināšana.

(6)

Satvarā pilsoņu digitālai kompetencei informācijas lietotprasme un datu/digitālā pratība ir definēta kā spēja noteikt informācijas vajadzības; atrast un izgūt digitālos datus, informāciju un saturu; novērtēt avota un tā satura atbilstīgumu; glabāt, pārvaldīt un organizēt digitālos datus, informāciju un saturu.

(7)

Ekoloģiskajai diskriminācijai ir pakļauti romi, kuri dzīvo nošķirtās apmetnēs videi bīstamos apstākļos (atkritumu izgāztuvju, pamestu rūpniecisko teritoriju vai plūdiem pakļautu teritoriju tuvumā) un kuru ar vidi saistītās pamatvajadzības, piemēram, vajadzība pēc ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanas, nav nodrošinātas. Skatīt Pushed to the wastelands: environmental racism against Roma communities in central and Eastern Europe . Lai iepazītos ar koncepcijas skaidrojumiem un resursiem, skatīt Energy Justice Network tīmekļa vietni .

(8)

Salīdzinājumam skat. Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) 2018/0206 COD ( COM(2018) 382 final ), 30.5.2018., 2. panta 16. punktu.

(9)

Turpat, 2. panta 17. punkts.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.10.2020

COM(2020) 620 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Savienība, kurā valda līdztiesība:

ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars

{SWD(2020) 530 final}

Rādītāju kopums

Šā rādītāju kopuma vispārējais mērķis ir uzraudzīt progresu virzībā uz uzdevumu un mērķu īstenošanu, kuri noteikti ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskajā satvarā. Lai šo vispārējo mērķi sasniegtu, dalībvalstīm prioritārajās jomās jāīsteno vairāki pasākumi, un katram no tiem ir konkrēts horizontāls vai nozaru uzdevums.

Šo uzdevumu izpildes progresa mērīšanai izmantojamo rādītāju kopumu ir izstrādājusi ES Pamattiesību aģentūras (FRA) koordinētā Darba grupa romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības rādītāju un ziņošanas jomā. Darba grupas dalībnieki ir 20 dalībvalstu kontaktpunktu romu jautājumos pārstāvji, kā arī statistikas biroju un Eiropas Komisijas pārstāvji. Turklāt rādītāju kopums tika saskaņots ar attiecīgajās iniciatīvās laikposmam līdz 2030. gadam noteiktajiem rādītājiem un mērķiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Pilns ziņojums pieejams te: https://fra.europa.eu/en/news/2020/roma-working-party-consultations-roma-inclusion-monitoring-framework .

Rādītāju kopuma pamatā ir struktūras–procesa–rezultātu (S–P–R) rādītāju modelis, ko ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) iesaka izmantot, izvērtējot atbilstību cilvēktiesību standartiem. Šis modelis ļauj novērtēt:

a)spēkā esošo tiesisko regulējumu un politikas satvaru (strukturālie rādītāji);

b)konkrētus pasākumus tā īstenošanai (procesa rādītāji);

c)sasniegumus, kurus ir izjutuši tiesību subjekti (rezultātu rādītāji).

Strukturālie rādītāji: ES un dalībvalstu tiesiskais regulējums un stratēģijas, kas ir pieņemtas, lai nodrošinātu atbilstību ES Pamattiesību hartai (romu gadījumā — ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars).

Procesa rādītāji: konkrētās intervences un darbības (piemēram, programmas, projekti, pasākumi), kas veiktas, lai īstenotu valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos mērķus un uzdevumus, izpildot iepriekšminēto tiesību aktu un politikas noteikumus.

Rezultātu rādītāji: situācija uz vietas un izmaiņas saistībā ar to, kā personas ar īpašām iezīmēm, piemēram, romu gadījumā — etnisko izcelsmi –, var izmantot savas pamattiesības. Tie ir pamatā standarta rādītāji, kuri ietver datus, ko iespējams iedalīt dažādās etniskās izcelsmes, dzimuma un vecuma kategorijās. Dalībvalstīs, kurās šādi dati nav pieejami, to vietā kā aizstājdatus var izmantot sociālekonomiskos datus. Rādītājiem vajadzētu būt saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”vai jebkādiem citiem nabadzības un sociālās atstumtības rādītājiem laikā pēc 2020. gada, kā arī saskaņā ar nozaru politikas jomām, kurās tiek īstenoti Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķi, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un nodarbinātības jomām.

Uzdevumi, pamatrādītāji, mērķi un pasākumi

Uzraudzības satvars tika izstrādāts ar skaidru mērķi sekot progresam virzībā uz politikas virsmērķu sasniegšanu. Šie virsmērķi ir atspoguļoti (pamata un sekundārajos) rezultātu rādītājos, un ar mērķiem varētu paredzēt tāda statusa sasniegšanu, ko dalībvalstis līdz 2030. gadam vēlētos panākt katrā romu līdzvērtības, iekļaušanas un līdzdalības jomā. Satvara pamatā ir Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnes 1 , ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars, kā arī priekšlikums Padomes ieteikumam par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.

Vairumā gadījumu rezultātu rādītāju pamatā ir apsekojums, bet tie būtu jāpapildina ar administratīviem datiem, piemēram, par infrastruktūru, dzīvesvietu segregāciju u.t.t.

Pamatrādītāji: šo rezultātu rādītāju pamatā ir apsekojums, un tie obligāti jāvāc visām dalībvalstīm, kurās šādi dati ir pieejami vai kur tos būs iespējams vākt nākotnē. Valstīm, kurās nav noteikta kvantitatīvo datu (iedalīti atbilstoši etniskajai piederībai vai aizstājdati) vākšanas kārtība, būtu jāapsver kvalitatīvo datu vākšana un uzdevumu noteikšana saistībā ar procesa rādītājiem (skatīt turpmāk tekstā).

Sekundārie rezultātu rādītāji: tie ir kontekstuāli rādītāji un papildina konkrētā uzdevuma pamatrādītājus. Dalībvalstis var izvēlēties, vai šajos rādītājos iekļaut datus.

Pastāv atšķirība starp pienākumu iekļaut rādītājos datus un vākt datus rādītājiem. Piemēram, dažās valstīs jautājumi saistībā ar segregāciju izglītības jomā, piekļuvi ūdensvada ūdenim vai dzimšanas apliecībām ir svarīgāki nekā citās valstīs. Daži sekundārie rādītāji, piemēram, veselības apdrošināšanas segums, var kļūt arī par pamatrādītājiem, ja konkrētā valstī tie ir īpaši svarīgi.

Procesa rādītāji: tiesisko un ekonomisko faktu apvienojums, pasākumu veidi, īstenotāju spējas, ar romu kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) īstenotās sadarbības līmenis. Dalībvalstis savu stratēģisko satvaru ietvaros var pēc saviem ieskatiem izvēlēties rādītājus un politikas intervences jomas.

1. tabula. Pārskats par ES pamatuzdevumiem un rādītājiem romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jomā

	Horizontālie uzdevumi		ES pamatrādītāji	Attiecīgie IAM
1.	Apkarot un novērst antičigānismu un diskrimināciju 2	1.	To cilvēku īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā jebkurā no apsekojumā aplūkotajām jomām ir jutušies diskriminēti tāpēc, ka ir romi	10.3.1. IAM 16.b.1. IAM
		2.	Vispārējās sabiedrības daļa, kas izjūt diskomfortu, ja kaimiņos dzīvo romi
2.	Mazināt nabadzību un sociālo atstumtību	3.	Nabadzības riska rādītājs (ienākumi ir mazāki par 60 % no mediānā ekvivalentā ienākuma pēc sociālajiem pārvedumiem)	1.2.1. IAM
		3.1.	Nabadzības apdraudēti bērni vecumā līdz 18 gadiem	1.2.2. IAM
		4.	To cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kuras raksturo smaga materiālā nenodrošinātība (nevar atļauties 4 no 9 vienībām, piemēram, pārtiku, uzaicināt ciemos draugus u. c.)*	1. IAM
		4.1.	Bērni vecumā līdz 18 gadiem, kuri dzīvo smagas materiālās nenodrošinātības apstākļos*	1. IAM
3.	Sekmēt līdzdalību, stiprinot spējas, veidojot sadarbību un uzticēšanos	4.	To cilvēku īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir izjutuši diskrimināciju (jebkurā jomā) un ir ziņojuši par pēdējo gadījumu, kad pret viņiem vērsta diskriminācija tāpēc, ka viņi ir romi.
		5.	Aktīvas pilsonības un līdzdalības rādītāji VĒL TIKS IZSTRĀDĀTI
	Nozaru uzdevumi		ES pamatrādītāji	Attiecīgie IAM
4.	Palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai izglītībai	6.	To bērnu īpatsvars vecumā no trīs gadiem līdz obligātās pamatizglītības apguves sākšanas vecumam, kuri apmeklē agrīnās pirmsskolas izglītības iestādes	4.2.2. IAM
		7.	To cilvēku īpatsvars vecumā no 20 līdz 24 gadiem, kuriem ir vismaz vidējā izglītība	4.3. IAM
		8.	To bērnu īpatsvars vecumā no 6 līdz 15 gadiem, kas apmeklē skolas, kurās saskaņā ar respondentu atbildēm “visi skolasbiedri vai to lielākā daļa ir romi” (tikai atsevišķās valstīs)
5.	Palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi algotai kvalitatīvai un ilgtspējīgai nodarbinātībai	9.	To cilvēku īpatsvars, kuri paši ir norādījuši, ka to galvenā nodarbošanās ir “apmaksāts darbs” (tostarp pilnas slodzes darbs, nepilnas slodzes darbs, gadījuma rakstura darbs vai darbs pēdējo četru nedēļu laikā), un kuri ir vecumā no 20 līdz 64 gadiem	8.5. IAM
		10.	To jauniešu īpatsvars vecumā no 15 līdz 29 gadiem***, kuri pašlaik nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)	8.6.1. IAM
		11.	Dzimumu nodarbinātības atšķirības: apmaksāta darba likmes atšķirība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem	8.5. IAM
6.	Uzlabot romu veselības situāciju un palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem	12.	Paredzamā mūža ilguma atšķirības dzimšanas brīdī (vispārējā sabiedrība salīdzinājumā ar romiem)
		13.	To cilvēku īpatsvars, kuriem ir ierobežota piekļuve veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, TIKS IZSTRĀDĀTS
7.	Palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas un pamatpakalpojumiem 3	14.	To cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo sliktos sadzīves apstākļos (dzīvokļos, kas ir pārāk tumši, ar tekošu jumtu/mitrām sienām vai grīdu, bez vannas/dušas, bez tualetes iekštelpās)	11.1. IAM
		15.	To cilvēku īpatsvars, kas dzīvo mājokļos, kuros saskaņā ar Eurostat pārblīvētības definīciju nav minimālā skaita istabu
		16.	To cilvēku īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās iekštelpās nav pieejams ūdensvada ūdens (tikai atsevišķās valstīs)	6.1.1. IAM

Iekļaušanai rādītājos paredzētos FRA datus iespējams sadalīt pēc dzimuma, vecuma, urbanizācijas pakāpes

*Nākotnē tiks aizstāts ar sociālo un materiālo nenodrošinātību (Eurostat [ilc_mdsd07]) un ar attiecīgo rādītāju attiecībā uz bērniem, ja to izmantos ziņošanai par IAM attiecībā uz vispārējo sabiedrību.

**Šie dati, kuru pamatā ir FRA apsekojumi, aptver tikai cilvēkus vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Aizstājējrādītāji

Valstīs, kurās etnisko datu vākšana nav iespējama, var izmantot aizstājdatus, piemēram, pamatojoties uz sociālekonomiskajiem datiem. Datus var vākt apmetnēs un reģionālajās vienībās, kas ir noteiktas kā nošķirtas vai kurās ir liels neaizsargātu personu īpatsvars. Pamatā esošajam pieņēmumam vajadzētu būt tādam, ka šo vietu iedzīvotāju vidū ir liels romu vai par romiem uzskatītu personu īpatsvars, kuras tāpēc pakļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam. Jāņem vērā, ka šādu aizstājdatu gadījumā datu vākšana varētu būt ierobežota, pievēršoties tikai marginalizētākajām grupām un tādējādi izslēdzot tās personas, kuras necieš ekonomisku trūkumu, bet ikdienas dzīvē vai atklājot savu identitāti, tik un tā saskaras ar antičigānisma izpausmēm. Šādos gadījumos ir svarīgi papildināt aizstājdatus ar kvalitatīviem un administratīviem datiem, kas iegūti pētniecībā, kā arī apspriedēs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valsts cilvēktiesību iestādēm un vietējām iestādēm. Ja kvantitatīvie dati nav pieejami, valstis tik un tā tiek mudinātas vākt kvalitatīvos datus procesa rādītāju līmenī.

Kvalitatīvo procesa rādītāju datus iespējams iegūt no dažādiem avotiem. Dalībvalstis kopš 2016. gada ir ziņojušas Komisijai par procesa rādītājiem, kas attiecas uz 2013. gada Padomes ieteikumā iekļautajām būtiskajām politikas jomām, izmantojot saskaņotu tiešsaistes ziņošanas veidni. Tomēr, lai gan dažādu valstu dati ir salīdzināmi, tie atspoguļo tikai nelielu daļu ar procesu saistītās informācijas, kas ir nepieciešama stabilai procesa līmeņa uzraudzībai. Otrs ar procesu saistīto datu vākšanas virziens, t. i., tādu datu vākšana, kas atspoguļo konkrētu informāciju par romu iekļaušanas problēmām un pasākumiem, kas atsevišķās valstīs tiek īstenoti šo problēmu novēršanai, ir vienlīdz svarīgs, lai izveidotu stabilu valsts uzraudzības sistēmu, un tādējādi tam ir būtiska nozīme veiksmīgu valstu stratēģisko satvaru romu jautājumos izstrādē. Turklāt ieteicams uzraudzības procesā un valsts datu vākšanas un uzraudzības sistēmu izstrādē iesaistīt romu pilsonisko sabiedrību. ES Augsta līmeņa grupa nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos ir izstrādājusi Pamatnostādnes par vienlīdzības datu vākšanas un izmantošanas uzlabošanu 4 .

Dalībvalstis saskaņā ar 2013. gada Ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem 2016. gadā sāka ziņot Komisijai par procesa rādītājiem. Šis darbs tiks turpināts FRA darba grupā rādītāju un ziņošanas jomā.

Horizontālie uzdevumi

1. uzdevums: apkarot un novērst antičigānismu un diskrimināciju

Pamatrādītāji

Sabiedrība kopumā

1)To cilvēku īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā jebkurā no apsekojumā aplūkotajām jomām ir jutušies diskriminēti tāpēc, ka ir romi

Iespējams, FRS 5

10.3.1. un 16.b.1. IAM

2)Vispārējās sabiedrības daļa, kas izjūt diskomfortu, ja kaimiņos dzīvo romi

FRS

Uzdevums Nr. 1-a: pret romiem vērstas diskriminācijas, aizskaršanas, naida noziegumu un naida runas apkarošana

Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas vismaz piecos gadījumos ir saskārušies ar naida izraisītu aizskaršanu, jo ir romi	N. p. / potenciāli FRS 10.3.1. IAM 16.b.1. IAM
To cilvēku īpatsvars (no visiem respondentiem), kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši fiziskus uzbrukumus, jo ir romi	N. p. / potenciāli FRS 16.1.3. IAM

Uzdevuma Nr. 1-a procesa rādītāji: pret romiem vērstas diskriminācijas, aizskaršanas, naida noziegumu un naida runas apkarošana
Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra
·Valstu stratēģiskie satvari romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības nodrošināšanai vai saistītas politikas dokumentu kopas, kas ietver skaidri noteiktus pasākumus antičigānisma apkarošanai; ·valsts rīcības plāns attiecīgās ES dalībvalsts stratēģiskā satvara romu jautājumos īstenošanai paredz konkrētus pasākumus antičigānisma un diskriminācijas apkarošanai; ·līdztiesības iestādes regulāri uzrauga valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos īstenošanas atbilstību Rasu vienlīdzības direktīvai un Pamatlēmumam par cīņu pret rasismu un ksenofobiju un reģistrē pret romiem vērstas diskriminācijas gadījumus; ·tiek regulāri sagatavoti un publiskoti ziņojumi par diskriminācijas apkarošanu; ·dalībvalstu tiesiskajā regulējumā, politikas programmās, politikas dokumentos un politikas īstenošanas pasākumos tiek atzīta antičigānisma pastāvēšana; ·antičigānisms ir norādīts kā kategorija naida noziegumu datu reģistrā; ·konkrētiem antičigānisma un diskriminācijas apkarošanas pasākumiem ir piešķirts finansējums; ·pašvaldībās, kurās ir ievērojams romu iedzīvotāju skaits, ir arī īpašs(-i) romu padomnieka amats(-i).
Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības
·Ir ieviesta publiski pieejama tiesvedības procesu un līdztiesības iestādēs iesniegtu sūdzību par antičigānisma gadījumiem uzraudzības sistēma; ·ir ieviesta un darbojas publiski pieejama sistēma, kas ir paredzēta pret romiem vērstas diskriminācijas, naida runas un naida noziegumu gadījumu un incidentu uzraudzībai un to paziņošanai valsts līdztiesības iestādēm vai ombuda birojiem, prokuroriem vai policijai; ·ir ieviesta sistēma policijas darbinieku apmācībai par nediskriminēšanu un aizspriedumu izraisītu noziegumu atpazīšanu, ietverot īpašus moduļus par romu diskrimināciju; ·dalībvalstis piešķir romiem raidlaiku valsts plašsaziņas līdzekļos; ·dalībvalstis īsteno informētības uzlabošanas kampaņas; ·ir ieviesti un ir viegli pieejami rīki ziņošanai par naida runu un naida noziegumiem; ·tiek organizētas iniciatīvas/apmācības, kurās piedalās IT uzņēmumi (Google, Facebook, Twitter u. c.), lai sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās labāk atpazītu pret čigāniem vērstu saturu; ·tiek organizētas plašsaziņas līdzekļu operatoriem paredzētas iniciatīvas/apmācības, lai konstatētu un novērstu antičigānisma un naida runas gadījumus.
Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte
·Romu pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) aktīvi piedalās konkrētu pasākumu izstrādē antičigānisma un diskriminācijas novēršanai; ·romu PSO piedalās ES fondu rīcības programmas, kuras ietvaros tiek īstenoti konkrēti pasākumi antičigānisma un diskriminācijas novēršanai, uzraudzības komiteju darbā; ·romu PSO piedalās īstenošanas pasākumu rezultātu uzraudzībā.

Uzdevums Nr. 1-b: informētības uzlabošana par romu vēsturi, kultūru, atzīšana un samierināšana

Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles): šajā jomā rādītāji vēl nav izstrādāti. Dažas iespējamas tematiskās jomas, kurās šādus rādītājus izstrādāt:

·vispārējās sabiedrības informētība par to, ka romi ir atzīta nacionālā minoritāte;

·vispārējās sabiedrības informētība par romu vēsturi, literatūru, mākslu, kultūru, mūziku un politiku;

·vispārējās sabiedrības līdzdalība romu kultūras festivālos un citos sabiedriskos pasākumos;

·vispārējās sabiedrības informētība par to, ka romu valoda saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu ir atzīta par neteritoriālu valodu;

·vispārējās sabiedrības informētība par romu holokaustu.

Uzdevuma Nr. 1-b procesa rādītāji: informētības uzlabošana par romu vēsturi, kultūru, atzīšana un samierināšana

Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra

·Valstu stratēģiskie satvari romu jautājumos vai saistītie politikas dokumenti nepārprotami ietver pasākumus ar rādītājiem un uzdevumiem informētības uzlabošanai par romu vēsturi un kultūru;

·tiek atzīts romu holokausts, un tā upuru piemiņas dienas ir iekļautas valstu oficiālo svinamo un piemiņas dienu kalendārā;

·ir romu holokaustam veltīti pieminekļi vai memoriāli;

·ir atzīts romu personību ieguldījums dalībvalsts vēsturē, un tas ir atspoguļots arī valsts oficiālo svinamo un atzīmējamo dienu kalendārā;

·romu vēsture, kultūra un māksla veido daļu no skolu, universitāšu un akadēmisko kursu oficiālās mācību programmas;

·attiecīgajos valsts vispārējo kultūras pasākumu kalendāros ir iekļautas romu kultūras iniciatīvas;

·pastāv un darbojas ekspertu komisijas antičigānisma jautājumos (patiesības, atzīšanas un samierināšanas komisijas), lai padziļinātu izpratni par šķēršļiem un atstumšanas mehānismiem dalībvalstī;

·ir ieviestas Eiropas Padomes Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartas īstenošanai nepieciešamās struktūras;

·izraudzītās valdības padomdevējās struktūrās notiek regulāra informācijas apmaiņa saistībā ar romu mākslu, kultūru un vēsturi ar mērķi ietekmēt politiku;

·lai atbalstītu romu kultūras iestādes un organizācijas, kas popularizē romu kultūru, ir pieejami un piešķirti līdzekļi no ikgadējā valsts budžeta;

·vietējiem romu plašsaziņas līdzekļiem (drukātā veidā, tiešsaistē, TV un radio) ir pieejami un piešķirti līdzekļi no ikgadējā valsts budžeta;

·vietējiem romu plašsaziņas līdzekļiem un romu mākslas un kultūras popularizēšanai ir pieejami un piešķirti līdzekļi no pilsētas un pašvaldības budžeta;

·ministrijās un valsts aģentūrās, kuru kompetencē ir ar jaunatni saistītie jautājumi, ir nodaļas, kurām ir skaidri noteikts pienākums iekļaut romu jauniešus un stiprināt romu jaunatnes organizāciju spējas.

Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības

·Skolās māca par romu vēsturi un kultūru;

·skolās bez maksas piedāvā apgūt romu valodu;

·skolotāji un skolu darbinieki ir apguvuši apmācības par iekļaujošu izglītību un dažādību;

·skolotāji un skolu darbinieki ir apguvuši apmācības par romu kultūru un vēsturi, tostarp par romu holokausta vēsturi;

·valsts ierēdņiem, skolotājiem, policijas darbiniekiem u. c. ir pieejamas apmācību iespējas saistībā ar romu mākslu, kultūru un vēsturi;

·valsts plašsaziņas līdzekļos ir pieejams un ir piešķirts rezervēts raidlaiks raidījumiem par romu mākslu un kultūru;

·valsts plašsaziņas līdzekļos ir pieejams un ir piešķirts rezervēts raidlaiks ziņām romu valodā;

·ar valsts līdzekļiem līdzfinansētos festivālos ir rezervētas iespējas uzstāties ar priekšnesumiem, kuros atspoguļota romu kultūra;

·vispārējos plašsaziņas līdzekļos un preses izdevumos ir palielināts romiem veltīto pozitīvo vēstījumu īpatsvars salīdzinājumā ar negatīvajiem vēstījumiem.

Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte

·Notiek apspriešanās ar PSO par vajadzību piešķirt dalībvalsts budžeta līdzekļus romu mākslas un kultūras atbalstam;

·valdības padomdevējās struktūrām, kas sniedz komentārus par valsts budžeta līdzekļu piešķīrumiem valstu stratēģisko satvaru romu jautājumos atbalstam, ir iespējas ierosināt priekšlikumus par projektiem saistībā ar romu mākslu un kultūru;

·sadarbībā ar romu PSO un romu holokaustā izdzīvojušajām personām un/vai viņu pēctečiem tiek izstrādāti konkrēti pasākumi, lai popularizētu romu mākslu, kultūru un piemiņas pasākumus;

·romu PSO piedalās lēmumu pieņemšanas procesā par konkrētu pasākumu izstrādi romu mākslas un kultūras popularizēšanai un par līdzekļu piešķiršanu šiem pasākumiem;

·romu PSO piedalās šā darbības uzdevuma ietvaros īstenoto pasākumu rezultātu uzraudzībā.

Uzdevums Nr. 2: mazināt nabadzību un sociālo atstumtību

Pamatrādītāji	Sabiedrība kopumā
3)Nabadzības riska rādītājs (ienākumi ir mazāki par 60 % no mediānā ekvivalentā ienākuma pēc sociālajiem pārvedumiem)	Eurostat [ilc_li02] 1.2.1. IAM
3.1) Nabadzības apdraudēti bērni vecumā līdz 18 gadiem	Eurostat [ilc_li02] 2.2.1. IAM
4)To cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kuras raksturo smaga materiālā nenodrošinātība 6 (nevar atļauties 4 no 9 vienībām, piemēram, pārtiku, uzaicināt ciemos draugus u. c.) 4.1.) Bērni vecumā līdz 18 gadiem, kuri dzīvo smagas materiālās nenodrošinātības apstākļos	Eurostat [ilc_mddd11] 1. IAM Eurostat [ilc_mddd11] 1. IAM

Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
To cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecībā, kas nevar atļauties maltīti ar gaļu, vistu, zivi (vai līdzvērtīgu veģetāru ēdienu) katru otro dienu	Eurostat [ilc_mdes03]
To cilvēku īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurā pēdējā mēneša laikā vismaz viena persona ir devusies gulēt izsalkusi, jo nepietika naudas pārtikai	N.p. / FRS
To bērnu īpatsvars vecumā no 0 līdz 17 gadiem, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurā pēdējā mēneša laikā vismaz viena persona ir devusies gulēt izsalkusi, jo nepietika naudas pārtikai	N.p. / FRS
To cilvēku īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībās, kuras ar (lielām) grūtībām sedz savus izdevumus	Eurostat [ilc_mdes09]
To cilvēku īpatsvars, kuriem nav bankas konta	N.p. / FRS

Horizontālā uzdevuma Nr. 2 procesa rādītāji: mazināt nabadzību un sociālo atstumtību

Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra

·Valstu stratēģiskie satvari romu jautājumos vai saistītie politikas dokumenti nepārprotami ietver pasākumus ar rādītājiem un uzdevumiem romu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, liekot skaidru uzsvaru uz bērnu nabadzību;

·pamatnostādnēs par sociālo aizsardzību un palīdzības sniegšanu ir iekļauti noteikumi par diskriminācijas novēršanu, lai romiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi;

·ir ieviests mehānisms, kas nodrošina piekļuvi bankas kontam;

·zemu ienākumu mājsaimniecībām tiek nodrošinātas banku garantijas mikrokredītu saņemšanai.

Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības

·Tiek īstenota skolēnu pārtikas un uztura programma;

·sociālo pakalpojumu sniedzējiem tiek nodrošinātas mērķorientētas apmācības par diskriminācijas un antičigānisma apkarošanu;

·tiek īstenoti īpaši valsts pasākumi, lai ņemtu vērā no paaudzes paaudzē mantoto nabadzību un vajadzību atbalstīt romu bērnus un viņu ģimenes saistībā ar izglītību, mājokli, veselības aprūpi un nabadzības mazināšanu;

·tiek nodrošinātas finanšpratības apmācības un atbalsts finansiālai integrācijai.

Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte

·Ir ieviesti pasākumi romu līdzdalības nodrošināšanai politikas risinājumu izstrādē sociālās iekļaušanas / nabadzības mazināšanas jomā;

·sadarbībā ar romu PSO tiek izstrādāti konkrēti pasākumi nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas jomā (jo īpaši pasākumi, kas ir vērsti uz augstam marginalizācijas riskam pakļautiem romiem);

·piedaloties romu kopienas organizācijām, tiek īstenoti pasākumi nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas jomā (jo īpaši pasākumi, kas ir vērsti uz augstam marginalizācijas riskam pakļautiem romiem);

·romu PSO piedalās ES fondu rīcības programmas, kuras ietvaros tiek īstenoti konkrēti pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (jo īpaši pasākumi, kas ir vērsti uz augstam marginalizācijas riskam pakļautiem romiem), uzraudzības komitejās;

·romu PSO piedalās īstenoto nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas pasākumu (jo īpaši pasākumu, kas ir vērsti uz augstam marginalizācijas riskam pakļautiem romiem) rezultātu uzraudzībā;

·valdības iestādes un (centrālā un vietējā) pārvalde savos lēmumu pieņemšanas procesos sociālās iekļaušanas / nabadzības mazināšanas jomā ņem vērā romu pilsoniskās sabiedrības, uzņēmējdarbības vides, rūpniecības, kā arī akadēmisko aprindu un pētniecības jomas pārstāvju viedokļus.

Uzdevums Nr. 3: sekmēt līdzdalību, stiprinot spējas, veidojot sadarbību un uzticēšanos valsts iestādēm

Pamatrādītājs:	Sabiedrība kopumā
5)To cilvēku īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir izjutuši diskrimināciju (jebkurā jomā) un ir ziņojuši par pēdējo gadījumu, kad pret viņiem vērsta diskriminācija tāpēc, ka viņi ir romi	N. p./ iespējams, FRS
6)Aktīvas pilsonības un līdzdalības rādītājs VĒL TIKS IZSTRĀDĀTS	iespējams, FRS

Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un nav ziņojuši par pēdējo aizskaršanas gadījumu, kas pret viņiem ticis vērsts tāpēc, ka viņi ir romi (no visiem iedzīvotājiem, kuri ir piedzīvojuši aizskaršanu)	N. p. / potenciāli FRS
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un nav ziņojuši par pēdējo fiziska uzbrukuma gadījumu, kas pret viņiem tika vērsts tāpēc, ka viņi ir romi	N. p. / potenciāli FRS 16.3.1. IAM
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un ir dzirdējuši vismaz par vienu līdztiesības iestādi, valsts cilvēktiesību iestādi vai ombuda biroju	Potenciāli FRS
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri sliecas uzticēties policijai	Eurostat [Ilc_pw03]
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri sliecas uzticēties tiesu sistēmai	Eurostat [Ilc_pw03]
Papildu izstrādājamie ar līdzdalību saistītie rādītāji To cilvēku īpatsvars, kuri ir nodarbināti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā (NACE 7 kategorija O) To cilvēku īpatsvars, kuri ir nodarbināti kā profesionāļi vai vadītāji (ISCO 8 8+9) To cilvēku īpatsvars, kuri piedalījās (nesenākajās) valsts vēlēšanās	Eurostat [lfsa_eisn2]

Horizontālā uzdevuma Nr. 3 procesa rādītāji: Sekmēt līdzdalību, stiprinot spējas, veidojot sadarbību un uzticēšanos

Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra

·Valstu stratēģiskie satvari romu jautājumos vai saistītie politikas dokumenti nepārprotami ietver pasākumus ar rādītājiem un uzdevumiem, lai sekmētu līdzdalību, stiprinot spējas, veidojot sadarbību un uzticēšanos;

·vietējā un kopienas līmeņa NVO ir iesaistītas saskaņotā stratēģijas īstenošanas ES mēroga pilsoniskā uzraudzībā;

·romu PSO pārstāvji tiek regulāri aicināti piedalīties ES fondu valsts uzraudzības komiteju darbā pilntiesīgu dalībnieku statusā;

·pašvaldībās ar lielu romu īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā romu mediators ir oficiāls amats vietējās pārvaldes iestādēs;

·pašvaldībās ar lielu romu īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā ir viena vai vairākas īpaša romu padomnieka amata vietas;

·galvenās politiskās partijas parlamenta un reģionālo/pašvaldību pārstāvniecības iestāžu vēlēšanu sarakstos kā kandidātus uz ievēlamajiem amatiem apņemas iekļaut romus;

·pilsētas un pašvaldības ar lielu romu īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā savā institucionālajā struktūrā apņemas iekļaut romu padomdevējas struktūras vai romu politikas koordinatorus, lai īstenotu romu iekļaušanas politiku;

·pastāv un efektīvi strādā īpaša aģentūra, kuras pilnvarās ietilpst romu uzticēšanās uzlabošana un iespēju stiprināšana;

·valsts cilvēktiesību iestādes, ombuda birojs un līdztiesības iestāde regulāri apspriežas ar pilsonisko sabiedrību par romu situāciju un/vai iesaista romu pilsonisko sabiedrību regulārās apspriedēs;

·juridiskā atbalsta mehānismam, kas paredzēts antičigānisma gadījumu izskatīšanai, ir efektīvam darbam nepieciešamie finanšu resursi;

·ir ieviesti mehānismi, lai nodrošinātu un veicinātu romu/pret romiem labvēlīgi noskaņotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību valstu stratēģisko satvaru romu jautājumos īstenošanas pārraudzībā, kā arī naida runas uzraudzībā tiešsaistē un ziņošanā par to;

·ir piešķirti budžeta līdzekļi pilsoniskās sabiedrības atbalstam projektos, kuru mērķis ir stiprināt romu spējas, kā arī veidot sadarbību un uzticēšanos valsts iestādēm;

·ir piešķirti budžeta līdzekļi informētības uzlabošanas kampaņām, kuru mērķis ir lauzt stereotipus par romiem.

Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības

·To ziņoto gadījumu īpatsvars, par kuriem tiek ierosināta tiesvedība;

·pienākumu pildītāju apmācība par antičigānismu.

Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte

·Valstu stratēģiskajos satvaros romu jautājumos ir skaidri noteikti definēti mehānismi romu līdzdalības veicināšanai politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā vietējā līmenī;

·ir spēkā mehānisms, kas veicina romu līdzdalību jebkādas tādas politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, kas ietekmē romu situāciju vietējā līmenī;

·romi ir pārstāvēti plašsaziņas līdzekļu padomēs;

·romu PSO piedalās šī horizontālā uzdevuma ietvaros īstenoto pasākumu rezultātu uzraudzībā;

·romi ir pārstāvēti vadošos un ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos organizācijās, kuras īsteno pasākumus romu iekļaušanas jomā;

·romi ir nodarbināti VKRJ un citās ar romu iekļaušanu saistītās iestādēs;

·vietējās iestādes sadarbībā ar romu PSO, jo īpaši vietējā līmenī aktīvām PSO, ir izstrādājušas un īsteno vietējos plānus (saskaņā ar valstu stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos).

Nozaru uzdevumi

Uzdevums Nr. 4: Palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai izglītībai

Pamatrādītājs:	Sabiedrība kopumā
7)To bērnu īpatsvars vecumā no trīs gadiem līdz obligātās pamatizglītības apguves sākšanas vecumam, kuri apmeklē agrīnās pirmsskolas izglītības iestādes	Eurostat [sdg_04_30] 4.2.2. IAM
8)To cilvēku īpatsvars vecumā no 20 līdz 24 gadiem, kuriem ir vismaz vidējā izglītība	Eurostat [edat_lfs_9903] 4.3. IAM
9)To bērnu īpatsvars vecumā no 6 līdz 15 gadiem, kas apmeklē skolas, kurās saskaņā ar respondentu atbildēm “visi skolas biedri vai to lielākā daļa ir romi” (tikai atsevišķās valstīs)	Neattiecas


Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
Obligātā izglītības vecumā (5–18 g.) esošo bērnu daļa, kuri apmeklē izglītības iestādes, mājsaimniecības locekļi (atkarībā no valsts)	n. p.
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā, (kā skolēna vecāks/aizbildnis) saskaroties ar skolu iestādēm, ir izjutuši diskrimināciju tāpēc, ka viņi ir romi	N. p. / potenciāli FRS
Personas, kuras priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācību (vecumā no 18 līdz 24 gadiem)	Eurostat [edat_lfse_14]
To cilvēku īpatsvars vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir pabeigta terciārā izglītība	Eurostat [t2020_41]
Naida dēļ skolā notiekošas bērnu iebiedēšanas un aizskaršanas (jo bērni ir romi) izplatība pēdējo 12 mēnešu laikā, pamatojoties uz visu skolas vecuma bērnu vecāku/aizbildņu sniegtajām atbildēm	N. p. / FRS
Papildus jāsagatavo: ·to skolas vecuma bērnu īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurā nav pieejams dators ·to skolas vecuma bērnu īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurā nav piekļuves internetam ·to romu jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurā nav pieejams dators ·to romu jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurā nav piekļuves internetam

Uzdevuma Nr. 4 procesa rādītāji: palielināt romu faktisko dalību kvalitatīvā un iekļaujošā vispārējā izglītībā
Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra
·Valstu stratēģiskajos satvaros romu jautājumos ir paredzēta vispārējās izglītības politikas programmu iekļautības uzraudzīšana; ·ir spēkā valsts/reģionāla segregācijas novēršanas programma; ·tiek īstenots valsts plāns, lai novērstu un nepieļautu nepareizas diagnozes uzstādīšanu, kā dēļ romu skolēnus nepamatoti ievieto izglītības iestādēs, kuras paredzētas personām ar īpašām vajadzībām; ·Ir ieviestas pozitīvas rīcības programmas, lai vispārējās izglītības iestādēs nodarbinātu romu skolotājus; ·izglītības sistēmā ir integrētas romu skolas mediatora un skolotāja palīga funkcijas; ·valstu stratēģiskajos satvaros romu jautājumos ir paredzēti vispārējās izglītības politikas programmu iekļautības aizsardzības pasākumi un kritēriji; ·ir spēkā sistēma, kas garantē romu jauniešiem (īpašu uzmanību veltot meitenēm) vietu vidējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī veicina to, lai viņi apmeklētu skolu; ·ir spēkā sistēma, lai romiem (īpašu uzmanību veltot romu meitenēm), kuri vēlas iegūt augstāko izglītību, nodrošinātu atbalstu ar stipendiju, darbaudzināšanas un konsultāciju palīdzību.
Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības
·Ir ieviesti pasākumi, lai romiem nodrošinātu faktisku piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai izglītībai ar ilgtermiņa mērķi panākt tādu pašu faktiskās piekļuves līmeni kā vispārējā sabiedrībā; ·ir spēkā un tiek izmantoti aizsardzības pasākumi, lai romu bērniem nodrošinātu efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem; ·skolotājiem un citiem izglītības iestāžu darbiniekiem tiek nodrošinātas mērķorientētas apmācības par diskriminācijas un antičigānisma novēršanu izglītības jomā; ·skolotāji ir apmācīti, lai nodrošinātu/izmantotu iekļaujošu izglītības pieeju; ·romu skolēniem tiek sniegts individuāls pedagoģiskais atbalsts vispārējās izglītības jomā, ko sniedz kvalificēts personāls; ·tiek izmantotas mācību programmas un mācību materiāli, kurās ir aplūkota romu kultūra, vēsture un valoda; ·ir ieviesti pasākumi, lai veicinātu romu bērnu piekļuvi ārpusstundu, kultūras un atpūtas pasākumiem daudzkultūru vidē; ·romi, kuri gūst labumu no atbalsta programmam (piemēram, individuāla atbalsta, stipendijām un darbaudzināšanas, tostarp par digitālo pratību); ·ir piešķirti budžeta līdzekļi pret romiem vērsta rasisma apkarošanai skolās; ·lai sniegtu atbalstu universitātē uzņemtiem romiem, tiek nodrošinātas stipendijas; ·universitātes līmeņa programmas ietver arī romoloģiju jeb romu studijas; ·skolās bez maksas piedāvā apgūt romu valodu; ·ir ieviesti mērķorientēti pasākumi neformālās apmācības atbalstam un praktiski iegūtu prasmju apliecināšanai.
Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte
·Ir ieviesti pasākumi romu līdzdalības nodrošināšanai politikas risinājumu izstrādē izglītības jomā; ·skolu inspekcijas piedalās šā uzdevuma ietvaros īstenoto pasākumu rezultātu uzraudzībā; ·romu PSO piedalās ES fondu rīcības programmas, kuras ietvaros tiek īstenoti konkrēti pasākumi vienlīdzīgas piekļuves izglītībai veicināšanai (jo īpaši segregācijas apkarošanai un iekļaujošas izglītības veicināšanai visos posmos), uzraudzības komitejās

Uzdevums Nr. 5: palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un ilgtspējīgai nodarbinātībai

Pamatrādītājs:	Sabiedrība kopumā
10)To cilvēku īpatsvars vecumā no 20 līdz 64 gadiem, kuri paši ir norādījuši, ka to galvenā nodarbošanās ir “apmaksāts darbs” (tostarp pilnas slodzes darbs, nepilnas slodzes darbs, gadījuma rakstura darbs vai darbs pēdējo četru nedēļu laikā)	Eurostat [lfsa_ergan] 8.5. IAM
11)To jauniešu īpatsvars vecumā no 15 līdz 29* gadiem, kuri pašlaik nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)	Eurostat [edat_lfse_20] 8.6.1. IAM
12)Dzimumu nodarbinātības atšķirības: apmaksāta darba likmes atšķirība starp sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem	Eurostat [lfsa_ergan] 8.5. IAM
Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā darba vietā ir izjutuši diskrimināciju tāpēc, ka viņi ir romi	N. p. / potenciāli FRS
To cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā, meklējot darbu, ir izjutuši diskrimināciju tāpēc, ka viņi ir romi	N. p. / potenciāli FRS
Tiks izstrādāti šādi papildu rādītāji par darbvietu kvalitāti: beztermiņa darba līgumi, kvalificēts darbs, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir nodarbināti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nodarbināto personu nabadzība un profesionālā izglītība un apmācība

Uzdevuma Nr. 5 procesa rādītāji: Palielināt romu faktisko dalību algotā kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā
Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra
·Ir spēkā mehānisms romu nodarbinātības kvalitātes atbalstam, un tam ir pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi; ·romu organizācijas piedalās arodbiedrībās un trīspusējās komisijās novērotāju statusā; ·ir ieviestas darbaudzināšanas un karjeras attīstības programmas, lai atbalstītu romu profesionāļu nodarbinātību valsts pārvaldē; ·ir ieviesti mehānismi, lai veicinātu romu pilnas slodzes nodarbinātību nodarbinātības dienestos un citās pārvaldes daļās, kuras sekmē piekļuvi darba iespējām; ·tādu pašvaldību administratīvajā struktūrā, kuru iedzīvotāju kopskaitā ir liela romu daļa, ir iekļautas mediatora amata vietas nodarbinātības un ar jaunatni saistītos jautājumos; ·ir ieviestas shēmas, kas nodrošina atbalstu romu jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības iniciatīvām.
Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības
·Ir ieviesti mērķorientēti pasākumi, lai atbalstītu romu uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū; ·ir ieviesti mērķorientēti pasākumi, lai atbalstītu pastāvošu neoficiālu darba attiecību oficiālu noformēšanu; ·ir ieviesti mērķorientēti pasākumi, lai atbalstītu romu nodarbinātību valsts pārvaldē; ·sabiedrisko darbu programmās, kas ir vērstas uz apvidiem, kuru iedzīvotāju kopskaitā ir liels romu īpatsvars, ir paredzētas skaidras izstāšanās stratēģijas, kā arī prasmju attīstības un kvalifikācijas komponenti; ·tiek īstenotas uz romu jauniešiem vērstas programmas, kas atbalsta pirmās darba pieredzes iegūšanu, iekārtošanu darbā, māceklību un karjeras attīstību, un tās tiek nodrošinātas ar resursiem; ·tiek īstenotas programmas, kas atbalsta iekļaujošus darba devējus un veicina vienlīdzīgas iespējas darbavietā; ·tiek organizētas uz nodarbinātības dienestiem, arodbiedrībām un darba devējiem orientētas informētības uzlabošanas kampaņas un mērķorientētas apmācības par diskriminācijas un antičigānisma apkarošanu; ·ir spēkā un pilnībā darbojas maziem uzņēmumiem paredzētas mikroaizdevumu shēmas, kas ir īpaši vērstas uz romu kopienām.
Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte
·Ir ieviesti pasākumi romu līdzdalības nodrošināšanai politikas risinājumu izstrādē nodarbinātības jomā; ·romu PSO piedalās ES fondu rīcības programmas, kuras ietvaros tiek īstenoti konkrēti pasākumi, lai palielinātu romu faktisko dalību algotā kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā, uzraudzības komitejas darbā; ·romu PSO piedalās īstenošanas pasākumu rezultātu uzraudzībā; ·valdības iestādes un (centrālā un vietējā) pārvalde savos lēmumu pieņemšanas procesos nodarbinātības jomā ņem vērā romu pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši romu uzņēmēju un veiksmīgu romu profesionāļu viedokļus.

*Šie dati, kuru pamatā ir FRA apsekojumi, aptver tikai 16 –29 gadus vecu iedzīvotāju grupu.

Uzdevums Nr. 6: Uzlabot romu veselību un palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem

Pamatrādītājs:	Sabiedrība kopumā
13)Paredzamā mūža ilguma atšķirības dzimšanas brīdī (vispārējā sabiedrība salīdzinājumā ar romiem)	Iedzīvotāju mirstības rādītāju datubāze / Eurostat [demo_mlexpec]
14)To cilvēku īpatsvars, kuriem ir ierobežota piekļuve veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, TIKS IZSTRĀDĀTS	N. p./ iespējams, FRS
Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri savu veselību kopumā novērtē kā “ļoti labu” vai “labu”	Eurostat [hlth_silc_01]
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuriem ir veselības apdrošināšana	ESAO [ECHI 76]
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā, izmantojot veselības aprūpes pakalpojumus, ir izjutuši diskrimināciju tāpēc, ka viņi ir romi	N. p./ iespējams, FRS
Tiks izstrādāts sīkāk: to romu sieviešu īpatsvars, kuras savu pirmo bērnu dzemdējušas pirms 20 gadu vecuma sasniegšanas; neapmierinātas medicīniskās vajadzības	Eurostat [demo_fordager] 3.7. IAM Eurostat [SDG_03_60]

Uzdevuma Nr. 6 procesa rādītāji: Uzlabot romu veselības situāciju un palielināt faktisko piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem
Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra
·Starpniecība veselības jomā ir institucionalizēta un integrēta veselības aprūpes pārvaldības attiecīgajās struktūrās; ·ir spēkā sistēma atbalsta nodrošināšanai veselības mediatoru, kuri vēlas kļūt par veselības aprūpes profesionāļiem, karjeras attīstības iespējām; ·ir spēkā profilaktiskās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas sistēma romiem, kuri dzīvo geto apstākļos un nošķirtās/attālās apmetnēs; ·reģionālajām veselības inspekcijām ir (finanšu un personāla) resursi, lai nodrošinātu, ka bērnu un vecāka gadagājuma iedzīvotāju valsts līmeņa vakcinācijas un imunizācijas programmas, kā arī profilaktiski pakalpojumi, piemēram, asins analīzes, ir pieejamas arī romu kopienās;
Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības
·Ir ieviestas veselības izglītības programmas, kas ir pielāgotas konkrētajām veselības problēmām, ar kurām saskaras romi (tostarp saistībā ar veselīgu dzīvesveidu un uzturu); ·ir spēkā un tiek īstenotas profilaktiskas veselības programmas, kas sasniedz riska grupas, tostarp romus; ·tiek organizētas informētības kampaņas, kas sekmē izpratni par vakcīnu nepieciešamību; ·bērnu un vecu cilvēku vakcinācija (pret gripu) ir cenu ziņā pieejama un tiek veikta; ·tiek regulāri bez maksas veiktas bērnu profilaktiskās veselības pārbaudes, riska grupām veicot atkārtotas pārbaudes; ·tiek regulāri nodrošinātas pirmsdzemdību aprūpes programmas, kuru mērķauditorija ir nelabvēlīgos apstākļos esošas sievietes; ·ir spēkā mātes un bērna veselības uzraudzības shēmas, kuru centrā ir bērni vecumā no 0 līdz 3 gadiem, īpašu uzmanību veltot nelabvēlīgos apstākļos esošām grupām; ·veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem tiek regulāri nodrošinātas mērķorientētas apmācības par diskriminācijas un antičigānisma novēršanu; ·tiek īstenoti ar veselību saistīti informētības uzlabošanas pasākumi un kampaņas, kuru mērķauditorija ir romi.
Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte
·Ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina romu līdzdalību politikas risinājumu izstrādē veselības aprūpes jomā; ·sadarbībā ar romu PSO tiek izstrādāti īpaši pasākumi, lai novērstu problēmas veselības aprūpes jomā; ·romu PSO piedalās ES fondu rīcības programmas, kuras ietvaros tiek īstenoti konkrēti pasākumi romu piekļuves uzlabošanai veselības aprūpes pakalpojumiem, uzraudzības komitejas darbā; ·romu PSO piedalās veselības aprūpes jomā īstenoto pasākumu rezultātu uzraudzībā; ·valdības iestādes un (centrālā un vietējā) pārvalde savos lēmumu pieņemšanas procesos veselības aprūpes jomā ņem vērā romu pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši romu veselības mediatoru tīklu, viedokļus.

Uzdevums Nr. 7: Palielināt efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas un pamatpakalpojumiem 9

Pamatrādītājs:	Sabiedrība kopumā
15)To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo sliktos sadzīves apstākļos (dzīvokļos, kuri ir pārāk tumši vai kuriem ir tekošs jumts / mitras sienas vai grīda, vai kuros nav vannas/dušas vai tualetes iekštelpās)	Eurostat [tessi 291]
16)To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo mājokļos, kuros saskaņā ar Eurostat pārblīvētības definīciju nav minimālā skaita istabu	Eurostat [ilc_lvho05a / SDG_11_10] 1. IAM 11. IAM
17)To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kurās iekštelpās nav pieejams ūdensvada ūdens (tikai atsevišķās valstīs)	Eurostat [ilc_mdho05] 6.1.1. IAM
Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecībā, kurā iekštelpās nav tualetes, dušas vai vannas istabas	Eurostat [ilc_mdho05 / SDG_06_10] 6. IAM
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo mājoklī ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdām vai pamatiem vai ar puvi logu rāmjos vai grīdā	Eurostat [SDG_01_60] 1. IAM
To mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā ir nācies pamest savu mājvietu vai apmešanās vietu	n. p.
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri pēdējo 5 gadu laikā, meklējot mājokli, ir izjutuši diskrimināciju tāpēc, ka viņi ir romi	N. p. / potenciāli FRS
Turpmākai izstrādei: Dzīvesvietu segregācija. Rādītājs(-i), kas atspoguļo romu situācijas ģeogrāfiskos aspektus. Piekļuve pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai (veselības aprūpes pakalpojumiem, sabiedriskajam transportam, skolām, bērnu aprūpes iestādēm u. c.) attiecīgajā apvidū, ņemot vērā attālumu, izmaksas, darba laikus vai pakalpojumu nepieejamību. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo nelegālos vai nereglamentētos mājokļos	n. p. n. p.

Uzdevuma Nr. 7 procesa rādītāji: Palielināt faktisko piekļuvi atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas un pamatpakalpojumiem

Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra

·Valstu stratēģiskie satvari romu jautājumos vai saistītie politikas dokumenti nepārprotami ietver pasākumus dzīvesvietu segregācijas novēršanai;

·ir spēkā skaidras norādes par izlikšanu no mājvietas, un tās tiek efektīvi īstenotas, lai nodrošinātu aizsardzību pret nelikumīgu izlikšanu no mājvietas;

·ir spēkā skaidras norādes par izlikšanu no mājvietas, un tās tiek efektīvi īstenotas, lai nodrošinātu mājsaimniecību, kurās aug bērni, aizsardzību;

·ir novērstas līdzšinējās mājokļu regulējuma nepilnības, kas liedza legalizēt nereglamentēto mājokļu fondu romu apdzīvotajos rajonos;

·ES finansēto projektu, kuru ietvaros tiek uzlabota infrastruktūra vietās ar lielu romu īpatsvaru, atbilstības un novērtējuma kritērijos ir paredzēti īpaši punkti attiecībā uz uzņēmumiem, kurus vada romi vai kuros ir nodarbināti romi;

·ir ieviestas politikas programmas, kas sekmē un atbalsta kopienas līmeņa vietējas pašpalīdzības iniciatīvas mājokļu jomā;

·tiek regulāri izvērtētas vajadzības pēc apmešanās vietām un dzīvojamo piekabju apstāšanās vietām;

·ir spēka mehānismi, kas nodrošina tiesības uz drošu ūdeni un sanitārijas pakalpojumiem, un romi tos aktīvi izmanto.

Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības

·Valstu stratēģiskajos satvaros romu jautājumos ir paredzēti vispārēji ar mājokļiem saistīti pakalpojumi un programmas;

·ir spēkā mērķorientēti pasākumi, lai nodrošinātu atbalstu sociāli trūcīgām teritorijām segregācijas mazināšanai;

·ir spēkā mērķorientēti pasākumi, kuru īstenošanai ir rezervēti finanšu resursi, lai uzlabotu trūcīgu apmetņu publisko infrastruktūru saistībā ar ceļiem, ūdeni, sanitārijas pakalpojumiem, piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un kanalizācijas iekārtām;

·ir spēkā programma “Mājoklis vispirms”;

·ar mājokļiem saistīto pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību biroju darbinieku mērķorientēta apmācība par diskriminācijas un antičigānisma apkarošanu mājokļu jomā;

·tiek regulāri veikta trūcīgu apmetņu un nometņu kartēšana un uzraudzība;

·regulāri tiek veikta ar mājokli saistīto aspektu (novērtējamo vietējo mājokļu vienību skaits) uzraudzība.

Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte

·Ir ieviesti pasākumi romu līdzdalības nodrošināšanai politikas risinājumu izstrādē mājokļu jomā;

·sadarbībā ar romu PSO tiek izstrādāti īpaši pasākumi, lai novērstu problēmas mājokļu jomā;

·piedaloties romu kopienu organizācijām, tiek izstrādāti un īstenoti uz romiem (jo īpaši segregācijas novēršanu) vērsti pasākumi mājokļu jomā;

·romu PSO piedalās ES fondu rīcības programmas, kuras ietvaros tiek īstenoti konkrēti pasākumi situācijas uzlabošanai mājokļu jomā un jo īpaši saistībā ar segregācijas novēršanu, uzraudzības komitejas darbā;

·romu PSO piedalās mājokļu jomā īstenoto pasākumu rezultātu uzraudzībā, jo īpaši segregācijas novēršanā;

·valdības iestādes un (centrālā un vietējā) pārvalde savos lēmumu pieņemšanas procesos mājokļu jomā ņem vērā romu pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši romu veselības un izglītības mediatoru tīklu, viedokļus.

Uzdevums Nr. 7-a: cīņa pret vidisko vajadzību nenodrošinātību, tiesiskuma veicināšana vides jomā

Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles)
Rādītājs	Sabiedrība kopumā
To romu īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībās, kuru atrašanās vietu raksturo šādas uzskaitītās problēmas: piesārņojums, netīrumi un citas vides problēmas tuvākajā apkārtnē, piemēram, dūmi, putekļi, nepatīkamas smakas vai piesārņots ūdens	Eurostat [ilc_mddw02]
Rezultātu rādītāji Sekundārie (pēc izvēles): šajā jomā rādītāji vēl nav izstrādāti; iespējamas tematiskās jomas rādītāju izstrādei varētu būt: dzīve tādos vides apstākļos, kas ir bīstami un saistīti ar veselības apdraudējumiem: ·dzīve apvidos, kurus skar dabas katastrofas (pēc dabas katastrofu veida: upju plūdi, pēkšņi plūdi un zemes nogruvumi utt.); ·dzīve ekoloģiski bīstamos apvidos (pēc apvidu veida: atkritumu poligoni vai izgāztuves, pamestas rūpnieciskās teritorijas, raktuves u. c.); ·pakļautība bīstamiem faktoriem (pēc faktoru veida: dzīve piesārņotos apvidos, tādu neattīrītu un piesārņotu ūdens ieguves vietu izmantošana, kas ir pakļautas toksisku izmešu un elektromagnētiskā starojuma ietekmei utt.); ·darbs bīstamās profesijās, tostarp darbs ar novārtā pamestu zemi, atkritumos u. c. bez atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem; ·dzīve apvidos, kuros nav pieejama infrastruktūra, piemēram, drošs dzeramais ūdens, notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumi, asfaltēti ceļi, atkritumu savākšanas pakalpojumi u. c.; ·to mājsaimniecību īpatsvars, kurās mājokļus apsilda, dedzinot cietos atkritumus.

Uzdevuma Nr. 7-a procesa rādītāji: cīņa pret vidisko vajadzību nenodrošinātību, tiesiskuma veicināšana vides jomā

Rādītājs — A dimensija — Institucionālā struktūra

·Valstu stratēģiskie satvari romu jautājumos vai saistītie politikas dokumenti nepārprotami ietver pasākumus cīņai pret vidisko vajadzību nenodrošinātību un tiesiskuma veicināšanai vides jomā;

·īstenošanas norādes, lai romiem, kuri dzīvo ekoloģiski bīstamos apvidos, nodrošinātu prioritāru piekļuvi sociāliem mājokļiem;

·tiek stingri īstenoti mājokļu drošības standarti un netiek pieļauta dzīvošana bīstamos apstākļos;

·tiek veikts jaunu būvlaukumu un apmešanās ietu vides novērtējums;

·ir spēkā efektīvi mehānismi, lai nodrošinātu ar vidi saistīto darba tiesību regulējuma noteikumu izpildi.

Rādītājs — B dimensija — Konkrēti pasākumi un darbības

·Ir spēkā mērķorientēti pasākumi, kuru īstenošanai ir rezervēti finanšu resursi, lai pārvietotu romu ģimenes, kuras dzīvo ekoloģiski bīstamos apvidos;

·tiek veikts mājokļu jomas politikas programmu un noteikumu par mājokļiem ietekmes novērtējums saistībā ar vides faktoriem;

·valstu stratēģiskajos satvaros romu jautājumos ir aplūkoti jautājumi par politikas programmu ietekmi un ekoloģiskajiem riskiem, kuriem ir pakļauti romi.

Rādītājs — C dimensija — Lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāte

·Sadarbībā ar romu PSO un attiecīgajās teritorijās dzīvojošiem romu iedzīvotājiem ir izstrādāti konkrēti pasākumi ar vidi saistīto problēmu risināšanai apvidos, kuros dzīvo romi (jo īpaši nošķirtās romu kopienās);

·piedaloties romu kopienu organizācijām, tiek izstrādāti un īstenoti uz romiem (jo īpaši nošķirtās romu kopienās) vērsti pasākumi drošas un ilgtspējīgas vides jomā;

·romu PSO piedalās ES fondu rīcības programmas, kuras ietvaros tiek īstenoti konkrēti pasākumi vides stāvokļa uzlabošanai romu apdzīvotos apvidos (jo īpaši marginalizētās romu kopienās), uzraudzības komitejas darbā;

·romu PSO piedalās pasākumu, kas īstenoti vides stāvokļa uzlabošanai romu apdzīvotos apvidos (jo īpaši nošķirtās romu kopienās), rezultātu uzraudzībā;

·valdības iestādes un (centrālā un vietējā) pārvalde savos lēmumu pieņemšanas procesos veselības aprūpes jomā ņem vērā romu pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši romu veselības mediatoru tīklu, viedokļus.

(1)

Eiropas Komisija (2017): Labāka regulējuma pamatnostādnes. Komisijas dienestu darba dokuments . Briselē, 2017. gada 7. jūlijs. SWD(2017) 350 final.

(2)

Darbības uzdevumi saskaņā ar šo horizontālo uzdevumu ietver cīņu pret diskrimināciju, aizskaršanu, naida noziegumiem un naidīgiem izteikumiem pret romiem, informētības uzlabošanu par romu vēsturi, kultūru, atzīšanu un samierināšanu.

(3)

Piemēram, ūdensvada ūdens, pienācīga sanitārija, atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, elektrība, gāze, piekļuve transportam, finanšu pakalpojumiem un digitālajai saziņai (atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. principam). Darbības uzdevums saskaņā ar šo nozares uzdevumu ir veicināt tiesiskumu vides jomā un cīnīties pret vidisko vajadzību nenodrošinātību.

(4)

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/final_guidelines_4-10-18_without_date_july.pdf .

(5)

FRA Pamattiesību apsekojums.

(6)

(7)

NACE ir akronīms, ko izmanto, lai apzīmētu dažādās saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas, kas izstrādātas Eiropas Savienībā (ES) kopš 1970. gada;
https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/NACE pamatinformācija

(8)

Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija (ISCO); http://www.ilo.org/public/english/bureau/stat/isco/

(9)

Top