EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.8.2017

COM(2017) 458 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām vidusposma pārskats

{SWD(2017) 286 final}

Šajā vidusposma pārskatā izvērtēts progress, kas panākts kopš ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (RIVS) uzsākšanas 2011. gadā. Pārskata pamatā ir dati par to, kā mainījusies romu situācija, un valsts iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un citu partneru ieguldījums. Pārskats apstiprina programmas pievienoto vērtību, ES romu integrācijas mērķu nozīmi un nepieciešamību arī turpmāk apvienot mērķtiecīgu un vispārēju pieeju.

Starp svarīgākajiem uzlabojumiem, kuru pamatā ir ES programma, ir minami šādi:

üapņemšanās prioritāri risināt romu integrācijas jautājumu Eiropas un valstu līmenī;

ütādu struktūru izveide, kas paredzētas romu iekļaušanā ieinteresēto personu sadarbībai un koordinācijai;

üvalstu stratēģiju un integrācijas pasākumu izstrāde, īstenošana un uzraudzība;

üjuridisko, politikas un finanšu instrumentu piesaiste un saskaņošana, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu romu iekļaušanu.

Attīstoties nepieciešamajām struktūrām, pastāv vajadzīgie nosacījumi, lai mainītu romu dzīvi.

Tomēr, kas attiecas uz reālām izmaiņām romu situācijā laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam, ir skaidrs, ka pieci gadi ir pārāk īss laika posms, lai novērstu gadsimtiem ilgušas diskriminācijas un nelabvēlīgu apstākļu sekas. Progress ir vērojams galvenokārt izglītības jomā, un tas, ka aizvien vairāk romu bērnu tiek iesaistīti agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, jo īpaši liecina par viņu turpmākās attīstības lielo potenciālu. No otras puses, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un nabadzības risks romu vidū joprojām ir pārlieku augsts, kaut arī šie rādītāji samazinās. Tas, ka pieaug to romu jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), ir satraucošs signāls, kas norāda, ka, lai rezultāti izglītības jomā atspoguļotos nodarbinātībā un citās jomās, ir efektīvāk jācīnās pret diskrimināciju.

Pārskatā ir arī identificētas galvenās prioritātes, kas jārisina dalībvalstīm, un veidi, kā stiprināt ES RIVS programmu.

1.    ES programmas izstrāde

2011. gadā Eiropas lielākās minoritātes — romu 1 (aptuveni 10–12 miljoni personu) situācija nonāca politiskās uzmanības centrā. Ekonomiskās krīzes kontekstā kļuva skaidrs, ka cīņa pret romu ekonomisko un sociālo atstumšanu un diskrimināciju ir ne vien morāls pienākums saskaņā ar ES pamatvērtībām, bet arī ekonomiska nepieciešamība, kas novecojošajām Eiropas sabiedrībām sola ieguvumus ilgtermiņā. Bija skaidrs, ka ir vajadzīga rīcība gan valsts, gan ES līmenī. Lai gan par situāciju savās romu kopienās primāri ir atbildīgas dalībvalstis, kas arī spēj šo situāciju mainīt, Komisija (atbilstīgi Eiropas Parlamenta uzaicinājumam) 2 ierosināja jaunu mērķtiecīgu Eiropas līmeņa politikas instrumentu — ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (RIVS) 3 . 

Programmas mērķis ir novērst atšķirību starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem četrās svarīgās jomās — izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un mājokļi. Komisijas priekšlikumam sekoja Padomes un Eiropadomes secinājumi 4 , kas iezīmēja vēl nepieredzētu ES līmeņa apņemšanos īstenot visaptverošu pieeju romu integrācijas jautājumam. Galvenās prasības cita starpā bija šādas:

·visu dalībvalstu apņemšanās izstrādāt valsts stratēģijas;

·sociālās iekļaušanas un tiesībās balstītas pieejas apvienojums, nosakot, ka visās politikas jomās horizontāla prasība ir cīņa pret diskrimināciju;

·reģionālo un pašvaldību iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un romu iesaiste RIVS izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;

·pienācīgs un ilgtspējīgs finansējums (valsts budžets, ko papildina ar ES līdzekļiem);

·rezultātu uzraudzība;

·ar romu iekļaušanu saistīto mērķu integrācija valsts politikā.

2013. gadā ES romu programma tika pastiprināta ar Padomes Ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem 5 . Ieteikumā pastiprināta uzmanība tika pievērsta diskriminācijas novēršanas jautājumiem, kā arī darbs pie romu jautājuma tika attiecināts uz jaunām horizontālām un strukturālām jomām. Ar minēto ieteikumu no 2016. gada tika ieviests arī dalībvalstu ikgadējas ziņošanas pienākums, tādējādi veicinot Eiropas uzraudzības sistēmas attīstību. Padomes 2016. gada decembra secinājumos par romu integrācijas procesa paātrināšanu 6 tika apstiprināta dalībvalstu apņemšanās un tika pausts aicinājums sagatavot ES programmas starpposma pārskatu.

2.    Eiropas juridisko, politikas un finanšu instrumentu piesaiste

Kopš ES programmas uzsākšanas, lai veicinātu romu iekļaušanu, ir piesaistīti un saskaņoti juridiskie, politikas un finanšu instrumenti. ES vispārējie tiesību akti (Rasu vienlīdzības direktīva, Padomes Pamatlēmums par rasisma un ksenofobijas apkarošanu) 7 aizliedz romu diskrimināciju, naida runu un naida noziegumus. Eiropas pusgads veicina romu iekļaušanai labvēlīgas vispārējās politikas reformas. 2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) ietver vairākus jauninājumus, kas sasaista politikas prioritātes ar Eiropas finansējumu.

2.1.    Diskriminācijas apkarošana

Pēc ES programmas pieņemšanas Komisija veica vairākus pasākumus, lai apkarotu romu diskrimināciju. Tā pastiprināja savu uzraudzību pār to, kā dalībvalstis īsteno tiesību aktus diskriminācijas, rasisma un ksenofobijas novēršanas jomā.

Komisija nepārtraukti uzrauga to, kā dalībvalstis izpilda tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta izglītības jomai un mājokļu jautājumam. Tiek ātri izmeklēti gadījumi, kad notiek sistemātiska romu diskriminācija tautības dēļ. Ir uzsāktas pārkāpuma procedūras saistībā ar diskrimināciju pret romu bērniem izglītības jomā 8 . Komisija uzsvēra, ka romu bērnu ievietošana nošķirtās skolās vai tikai romiem paredzētās klasēs ar standartiem neatbilstīgu mācību programmu, kā arī nesamērīgi bieža vieglas garīgas atpalicības diagnosticēšana, pamatojoties uz viņu nelabvēlīgāko sociālo situāciju, ir Rasu vienlīdzības direktīvas pārkāpums.

Komisija arī uzrauga, kā dalībvalstis transponē Padomes Pamatlēmumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, un apkaro rasistiskus un ksenofobiskus stereotipus, naida runu un naida noziegumus, tostarp tādus, kas ir vērsti pret romiem. Saskaņā ar šo programmu Komisija uzsāka dialogu ar dalībvalstīm, kura rezultātā tika grozīti tiesību akti, izveidoja ES augsta līmeņa grupu rasisma un ksenofobijas apkarošanai, lai veicinātu iesaistīto dalībnieku sadarbību, un panāca vienošanos ar lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem sociālo plašsaziņas līdzekļu jomā par ētikas kodeksu nelikumīgas naida runas novēršanai tiešsaistē.

Ir veikti vairāki svarīgi pasākumi, lai atpazītu un cīnītos ar antičigānismu kā īpašu pret romiem vērsta rasisma veidu un vienu no galvenajiem romu sociālās atstumtības un diskriminācijas iemesliem:

·Padomes 2013. gada Ieteikumā tika uzsvērta nepieciešamība apkarot antičigānismu un dalībvalstis tika mudinātas pieņemt pasākumus, lai novērstu vai kompensētu nelabvēlīgus apstākļus, ar kuriem saskaras romi (pozitīva rīcība);

·Eiropas Parlamenta 2015. gada Rezolūcijā 9 dalībvalstis tika aicinātas oficiāli atzīt romu holokaustu un noteikt piemiņas dienu Eiropas mērogā;

·antičigānisms sīkāk tika apspriests 2015. gada Eiropas platformā romu iekļaušanai;

·Eiropas romu un romu atbalsta pilsoniskā sabiedrība izstrādāja atsauces dokumentu par antičigānismu 10 .

·Padomes 2016. gada secinājumos tika minēts antičigānisms un pret romiem vērstā genocīda atzīšana un piemiņa;

·minētā augsta līmeņa grupa rasisma un ksenofobijas apkarošanai cenšas novērst un apkarot arī antičigānismu.

Komisija ir strādājusi arī pie tā, lai risinātu romu tautības bērnu un sieviešu multiplās diskriminācijas jautājumu, jo šīs grupas ir pakļautas augstam riskam saskarties ar vardarbību, cilvēku tirdzniecību 11 , ekspluatāciju, kā arī bērnu un piespiedu laulībām, kā arī lai nodrošinātu viņiem labāku aizsardzību. Abu šo grupu, kā arī romu jauniešu tiesību nostiprināšanas veicināšana bija minēto Komisijas secinājumu centrālais elements.

2.2.    Iekļaujošas reformas veicināšana ar Eiropas pusgada starpniecību

Ar Eiropas pusgada starpniecību Komisija vada un uzrauga dalībvalstu rīcību ar mērķi panākt, lai vispārējā politika sekmētu romu integrāciju. Kopš 2012. gada piecas dalībvalstis, uz kurām visvairāk attiecas šīs problēmas (t. i., kurās ir lielākās romu kopienas un visakūtākās problēmas) 12 , ir saņēmušas konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) attiecībā uz romu integrāciju. Ieteikumos aizvien vairāk uzmanība tika pievērsta izglītībai, aicinot veikt sistēmiskus pasākumus, lai veicinātu romu bērnu dalību kvalitatīvā iekļaujošā vispārējā izglītībā. KVAI noteica finansējuma prioritātes 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

2.3.    ES finansējuma piesaiste

ES programmā dalībvalstis tika aicinātas pilnībā izmantot ES fondus, lai veiktu romu iekļaušanas pasākumus. 2007.–2013. gadā fondiem bija raksturīga vispārēja pieeja attiecībā uz nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām/reģioniem, konkrēti nepievēršoties romiem, tādēļ nav iespējams noteikt precīzas naudas summas, kas tika atvēlētas romu iekļaušanai. Nelabvēlīgākā situācijā esošās grupas finansējumu no Eiropas Sociālā fonda (ESF) galvenokārt varēja saņemt sociālās iekļaušanas jomā, kā arī nodarbinātības un izglītības jomās. Nelabvēlīgākā situācijā esošu cilvēku (tostarp romu) integrācijai nodarbinātībā piešķirtā summa bija aptuveni EUR 10 miljardi. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem sociālajai infrastruktūrai (no kuras labumu cita starpā gūst arī romi) piešķirtā summa bija aptuveni EUR 17 miljardi. ERAF Regula 2010. gadā tika grozīta, un Komisija 2011. gadā izdeva norādījumus, lai atbalstītu integrēto mājokļu intervenci romu kopienu labā. Ar lauku attīstības politiku tika atbalstīta marginalizēto minoritāšu (tostarp romu) iekļaušana. 

2014.–2020. gada plānošanas periodā ar ES programmu un Eiropas pusgadu ir nodrošināts, ka pastāv cieša saikne starp politikas un finansējuma prioritātēm. Saikne starp KVAI īstenošanu un ESI fondiem nodrošina, ka vispārējās politikas reformas kalpo iekļaušanas mērķiem. Piemēram, Komisija lūdza dalībvalstis, kas saņēma KVAI, kuros tika aicinātas uzlabot romu līdzdalību izglītībā, izvēlēties ieguldījumu prioritāti “marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomiskā integrācija” un ietvert romu iekļaušanu citās attiecīgajās prioritātēs (jo īpaši “samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas gadījumu skaitu un veicināt vienlīdzīgu piekļuvi labas kvalitātes agrīnās pirmsskolas, pamatskolas un vidējai izglītībai”). Iekļaujošu izglītību nevar panākt tikai ar mērķtiecīgiem pasākumiem vien — ir vajadzīgas vispārējās izglītības sistēmas reformas. Visvairāk ietekmēto dalībvalstu lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam sniedz atbalstu saskaņā ar 6. prioritāti “veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos”, kas ietver pasākumus marginalizēto grupu, tostarp, bet ne tikai, romu, specifisko vajadzību risināšanai 13 . Komisija arī stimulēja valstu kontaktpunktus iesaistīties ES līdzekļu plānošanā, tostarp kā uzraudzības komiteju locekļiem.

2014.–2020. gadam ir ieviesti vairāki jauni instrumenti (papildus ieguldījumu prioritātei “marginalizēto kopienu sociālekonomiskā integrācija”), lai uzlabotu ESI fondu efektivitāti saistībā ar sociālo iekļaušanu, tostarp attiecībā uz romiem:

·jauns prasību kopums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm, kas piešķir ES līdzekļus romu iekļaušanai, ir valsts stratēģisks romu iekļaušanas politikas regulējums un tās atbilst tā efektīvas īstenošanas nosacījumiem;

·stingrāks partnerības princips (kā daļa no Eiropas rīcības kodeksa), kas virza sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, vietējām iestādēm un sociālajiem partneriem no ES līdzekļiem finansēto iejaukšanos plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā;

·palielināts iezīmētais finansējums pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai;

·obligātas minimālās piešķīrumu proporcijas attiecībā uz ieguldījumiem sociālās iekļaušanas pasākumos;

·atbalsts trūcīgu kopienu fiziskajai, ekonomiskajai un sociālajai atjaunošanai, kas var ietvert spēcīgākus integrēto mājokļu pasākumus;

·teritoriāla un integrēta pieeja, lai risinātu visvairāk nabadzības skarto ģeogrāfisko apgabalu un visvairāk sociālajai atstumtībai pakļauto mērķgrupu īpašās vajadzības, un to sekmē vairāku fondu pieeja;

·uzlabota, uz rezultātiem orientēta uzraudzības kārtība (kopēji uz iznākumiem un rezultātiem orientēti rādītāji) un ziņošana par to ieguldījumu prioritāti, kas paredzēti īpaši romiem;

·norādījumi dalībvalstīm, kā izmantot ES līdzekļus segregācijas apkarošanai.

Eiropas Savienības Revīzijas palāta 2016. gada jūnijā publicēja tās veiktās revīzijas rezultātus par ES politikas iniciatīvām un finansiālo atbalstu romu integrācijai, secinot, ka ievērojamais progress, nosakot ES politikas iniciatīvas, kas veicina romu integrāciju, ir nesis nepārprotamus uzlabojumus 2014.–2020. gada periodā. Palāta aicināja ieguldīt papildu darbu, lai nodrošinātu, ka jaunie instrumenti uzlabo rezultātus dalībvalstīs. Tā arī izklāstīja konkrētus ieteikumus attiecībā uz ESI fondu izmantošanu, datu vākšanu un uzraudzību 14 .

Komisija ir piesaistījusi tieši pārvaldītu ES finansējumu, lai finansētu projektus, kas veicina romu iekļaušanu un apkaro diskrimināciju visā Eiropā:

·programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” finansē vietējos, valsts un transnacionālos projektus saistībā ar romu iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu;

·programma “Eiropa pilsoņiem” atbalsta projektus romu holokausta piemiņai;

·Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) veicina sociālās politikas inovācijas, kuru mērķis ir romu iekļaušana;

·“Erasmus+” palīdz izstrādāt mūžizglītības pasākumus romu iekļaušanai;

·Sabiedrības veselības aizsardzības programma atbalsta iniciatīvas, kas veicina vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpei;

·pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un Septītā pētniecības pamatprogramma finansē pētījumus sociālās iekļaušanas un izglītības jomā, tostarp pētniecības projektus par romu mobilitāti Rietumeiropas virzienā un izglītības politikas ietekmi uz romiem.

2.4.    Eiropas vispārējās politikas iniciatīvas

Eiropas vispārējās politikas iniciatīvas izglītības, nodarbinātības, sociālajā un veselības aprūpes jomā var palīdzēt veicināt romu iekļaušanu.

Padomes 2011. gada Ieteikumā par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu 15 , ir ieteikts noteikt mērķtiecīgus pasākumus attiecībā uz neaizsargātākajām grupām, tostarp romiem. Kā Parīzes deklarācijas 16 turpinājumu Komisija palielināja savu atbalstu iekļaujošai izglītībai. Viena no prioritātēm ir veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu un jauniešu, tostarp romu, izglītību, nodrošinot, ka izglītības un apmācības sistēmas pievēršas to vajadzībām.

Garantija jauniešiem un 2013. gada Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ir īpaši svarīgas romiem. Tām bija svarīga loma, palīdzot jauniešiem atgriezties darbā vai mācībās, bet Komisija ir atzinusi, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai atbalstītu “grūti sasniedzamus” jauniešus, piemēram, romus. Eiropas sociālo tiesību pīlāra svarīgāko kategoriju vidū ir vienlīdzīgas iespējas un pieeja darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana.

Komisijas iniciatīvas, kas vērstas uz romu veselību, tiek turpinātas saskaņā ar daudzām vispārējām un specifiskām politikas nostādnēm. 2014. gada ziņojums par romu veselību dod būtisku ieguldījumu, lai uzlabotu zināšanu bāzi un mehānismus attiecībā uz romu veselības stāvokļa uzraudzību un ziņošanu par to, īpašu uzmanību veltot valstīm, kurās ir daudz romu iedzīvotāju.  17

2.5.    Visu ieinteresēto personu iesaistīšana Eiropas līmenī

Lai pārvarētu romu atstumtību, visām ieinteresētajām personām ir jāapvieno spēki, pildot pienākumus, kas izriet no to pilnvarām, kompetencēm un spējām. Lai veicinātu savstarpējo izglītošanos, dialogu un sadarbību, Komisija ir veicinājusi un finansiāli atbalstījusi dialogu ar ieinteresētajām personām, izmantojot Eiropas platformu romu iekļaušanai, valstu kontaktpunktu tīklu un regulāras apspriešanās sanāksmes ar ES jumta NVO un starptautiskajām organizācijām romu un romu atbalsta jautājumos. Gadu gaitā ir nostiprināts līdzdalības princips un sadarbība ar starptautiskajām organizācijām.

2.6.    Informētības uzlabošanas, romu līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu spēju veidošanas veicināšana

Komisija ir ieguldījusi papildu darbu, lai veicinātu informētības uzlabošanu, romu līdzdalību un tiesību nostiprināšanu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu spēju veidošanu. Komisijas kampaņa “for Roma with Roma” (“Romu labā, ar romu līdzdalību”) atbalstīja mērķtiecīgas komunikācijas aktivitātes, lai apkarotu aizspriedumus pret vietējo romu kopienu un tās diskrimināciju.

Komisija ir uzsākusi kopīgas programmas ar Eiropas Padomi:

·JUSTROM uzlabo tiesu pieejamību romu un nomadu sievietēm;

·ROMED veicina iekļaušanu, apmācot starpkultūru mediatorus;

·ROMACT veicina vietējo iestāžu spēju izstrādāt un īstenot iekļaušanas pasākumus;

·ROMACTED veicina labu pārvaldību un romu tiesību nostiprināšanu vietējā līmenī Rietumbalkānos un Turcijā.

Komisija ir uzsākusi pilotprogrammu vietējo pilsoniskās sabiedrības dalībnieku spēju veidošanai, lai spēcinātu to iesaisti RIVS uzraudzībā.

2016. gadā Komisija un prezidentvalsts Slovākija organizēja augsta līmeņa pasākumu par romu jauniešu nodarbinātības jautājumiem, kurā apstiprinājās steidzamā vajadzība nostiprināt romu jauniešu tiesības un aktīvi iesaistīt viņus romu iekļaušanas politikā.

3.    Dalībvalstu centienu un rezultātu izvērtējums 

Dalībvalstu politiskā apņēmība, kas pārtapa valstu stratēģijās, bija būtisks pirmais solis ceļā uz romu dzīves apstākļu uzlabošanu. Dalībvalstu pieejas romu iekļaušanai ir atšķirīgas, un to nosaka vietējo iedzīvotāju skaits un sociālekonomiskā situācija. Savos gada ziņojumos Komisija ir identificējusi prioritātes, kas dalībvalstīm ir jārisina, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu. Starp tām ir kvantitatīvi nosakāmu mērķu, rādītāju un budžeta piešķīrumu noteikšana, vispārējo pasākumu ietekmes uz romiem uzraudzība, sadarbība ar vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kā arī romu iesaistīšana visos politikas procesa posmos. Dalībvalstis ir risinājušas vairākas no šīm problēmām, jo īpaši attiecībā uz institucionālo kārtību, ieinteresēto personu sadarbību, uzraudzību un finansējumu. Tomēr to veikto pasākumu ietekme uz romu situāciju saistībā ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājoklim joprojām ir neliela.

3.1.    Būtiskās politikas jomas

ES programmā ir noteikti mērķi, lai uzlabotu romu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem, kā arī lai apkarotu diskrimināciju šajās jomās. Tālāk ir pārskatītas izmaiņas romu situācijā (laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam) 18 , balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem par integrācijas pasākumiem, galvenajiem panākumiem un īstenošanas problēmām.

3.1.1.    Izglītība

Izglītība ir svarīgākā joma, kurā romu situācija uzlabojās. Tā arī ir svarīgākā joma dalībvalstu to politikas instrumentu klāstā, kas paredzēti romu iekļaušanai. Ir panākts nepārprotams progress cīņā pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un šis rādītājs romu vidū pazeminās visās apsekotajās dalībvalstīs (visbūtiskākais uzlabojums tika panākts ES, SK, BG, CZ un RO). Tas atbilst dalībvalstu politikas fokusam — lielākā daļa dalībvalstu īstenoja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas stratēģijas un vairākas no tām tādējādi sasniedza savus “Eiropa 2020” mērķus šajā jomā. Tomēr, neraugoties uz uzlabojumiem, romu pārstāvība izglītību priekšlaicīgi pametušo personu vidū joprojām ir izteikti pārāk liela — šis rādītājs ir pat 24 reizes augstāks nekā sabiedrībā kopumā.

Otra joma, kurā ir vērojami nepārprotami uzlabojumi, ir agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, kur romu bērnu dalība pieauga vairumā dalībvalstu (būtisks progress BG, EL, ES, SK un HU, samazinājums — PT un RO). Lielāka agrīnās izglītības nozīmes atzīšana atspoguļojas daudzajos pasākumos un palielinātajos ieguldījumos šajā jomā, kurus papildina tiesību aktu grozījumi, piemēram, noteikšana, cik gadus bērnudārza apmeklēšana ir obligāta (BG, CZ, FI, HU un LT). Tomēr ir vajadzīgs īpašs finansiālais atbalsts, lai palīdzētu vistrūcīgākajām ģimenēm segt agrīnās pirmsskolas izglītības netiešās izmaksas (nodevas, pārtika, apģērbs, transports utt.) Ir panākta neliela situācijas uzlabošanās obligātās izglītības jomā — vairāk nekā 9 no katriem 10 romu bērniem, uz kuriem attiecas noteikumi par obligāto izglītību, apmeklē izglītības iestādes vairumā dalībvalstu (izņemot EL un RO).

Lai gan izglītības jomā ir panākts vislielākais progress, joprojām pastāv būtiskas sistēmiskas problēmas. Uzdevums likvidēt segregāciju izglītībā un pārtraukt romu nepamatotu ievietošanu skolās bērniem ar īpašām vajadzībām ir uzsvērts kā prioritāte saskaņā ar ES programmu, 2013. gada Padomes Ieteikumu, Rasu vienlīdzības direktīvu un Eiropas pusgadu. Joprojām pastāv ilgstošas, dažkārt pat pieaugošas, segregācijas tendence, jo viena līdz divas trešdaļas romu bērnu apmeklē skolas, kurās lielākā daļa vai visi bērni ir romi (SK, HU, BG — 60 % vai vairāk; EL, HR, ES, CZ, RO — 29–48 %) 19 . To tikai daļēji var izskaidrot ar segregāciju pēc dzīvesvietas. Lai gan aizvien vairāk dalībvalstu iegulda pasākumos, kas veicina iekļaujošas mācīšanas un mācīšanās metodes, dažās no valstīm, kurās šī problēma ir visaktuālākā, trūkst aktīvu segregācijas novēršanas pasākumu un dažos gadījumos ES līdzekļi tika izlietoti pat iestādēm, kurās pastāv segregācija. Pierādījumi, ka integrēta skolu vide un jauktas klases ir abpusēji izdevīgas gan romiem, gan citu tautību piederīgajiem, joprojām netiek plaši atzīti. Pārāk maz uzmanības tiek pievērsts citām svarīgām jomām, kurām ir būtiska loma nodarbināmības uzlabošanā, piemēram, otrās iespējas izglītībai un prasmju attīstīšanai atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

Valstu kontaktpunkti cita starpā min šādus panākumus izglītības jomā:

ütiesību aktu reforma;

üiekļaujošas struktūras;

üpieaugoša romu līdzdalība (visvairāk agrīnajā, bet arī obligātajā un profesionālajā izglītībā);

üuzlabotas multikulturālās kompetences;

üatbalsts romu tautības skolēniem un skolotājiem;

üvecāku aptveršana.

Starp atlikušajām problēmām tiek minētas:

ûjoprojām augstie priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji, kas gan samazinās;

ûgrūtības veicināt romu efektīvu pāreju uz vidējo izglītību un augstāko izglītību;

ûvalodas zināšanu trūkums;

ûdiskriminācija.

3.1.2.    Nodarbinātība

Uzlabojumi izglītības jomā vēl nav efektīvi pārvērsti nodarbinātībā. Lai gan romu nodarbinātības līmenis dažās dalībvalstīs (PT un HU) ir uzlabojies, citur izmaiņas ir mazākas vai pat ar mīnusa zīmi. NEET rādītājs romu jauniešu vidū joprojām ir satraucoši liels, bet dažās dalībvalstīs tas pat ir palielinājies (51–77 % ES, HR, BG, SK, RO, CZ un HU, bet nepārprotama samazināšanās ir tikai PT). Viens no iemesliem progresa trūkumam varētu būt tāds, ka pasākumi ir vērsti uz situāciju no piedāvājuma, t. i., nodarbināmības, viedokļa (izmantojot arodmācības, mūžizglītību utt.) un proporcionāli nenovērš šķēršļus no pieprasījuma viedokļa, piemēram, uzraugot un apkarojot diskrimināciju. Arī vispārējie pasākumi varētu būt mērķtiecīgāk vērsti attiecībā uz romiem. Problēma saistībā ar izteikto nodarbinātības plaisu starp romu sievietēm un vīriešiem (vislielākā — EL, RO, PT un HU) 20 netiek pietiekami risināta. Būtu papildus jāizvērtē iespējas piesaistīt privāto sektoru un stimulēt darba devējus pieņemt darbā romus, kuri vairākās dalībvalstīs veido būtisku un augošu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju daļu, piemēram, mērķtiecīgi vēršoties pie romiem saistībā ar garantiju jauniešiem, kā arī izdarot sociālus apsvērumus publiskā iepirkuma procedūrās.

Pēdējā laikā valsts nodarbinātības līmenis vairākās dalībvalstīs, kurās šīs problēmas ir visaktuālākās, ir sācis celties. Atjaunotā ekonomikas izaugsme romiem piedāvā ilgi gaidītu iespēju (atkārtoti) ienākt atvērtajā darba tirgū — ar noteikumu, ka dalībvalstis piemēro pārdomātu politiku ar efektīviem stimuliem. Ja sākuma līmeņa algas ir ļoti zemas, ar aktivizēšanas pasākumiem nesaistīti sociālie pabalsti var radīt bezdarba lamatas.

Kā norāda valstu kontaktpunktu pārstāvji, vissvarīgākais veiksmes faktors ir šāds:

ümērķtiecīgi pasākumi attiecībā uz romiem, izmantojot vispārējos nodarbinātības dienestus, piemēram, kā individuāls atbalsts vai sasniegšana ar romu darbinieku / nodarbinātības ierēdņu starpniecību

Valstu kontaktpunktu pārstāvji kā problēmas cita starpā min:

ûprasmju un kompetenču trūkumu;

ûdiskrimināciju;

û nepieciešamību pārliecināt darba devējus par to, cik svarīga ir daudzveidības pārvaldība un diskriminācijas novēršana;

ûnepieciešamību labāk un mērķtiecīgāk vērsties pie romu sievietēm.

3.1.3.    Veselības aizsardzība

Veselības aizsardzības jomā joprojām pastāv sociālā nodrošinājuma pamatseguma problēma, saistībā ar kuru nav notikuši būtiski uzlabojumi visvairāk ietekmētajās dalībvalstīs, kurās aptuveni pusei romu joprojām nav medicīniskās apdrošināšanas pamatseguma (BG un RO; savukārt EL vērojams uzlabojums par vairāk nekā 30 procentpunktiem). Minētā problēma ir aktuāla, neraugoties uz pasākumiem, kuru mērķis ir novērst šķēršļus, kas liedz romiem pieeju veselības aprūpes sistēmai, un kā viens no šiem šķēršļiem bieži vien ir civilstāvokļa dokumentu neesamība. Romu veselības stāvokļa pašnovērtējums kopumā ir uzlabojies (vislielākais uzlabojums vērojams RO, BG, HU, PT un EL), un tas liecina par zināmiem panākumiem, kas gūti ar citiem veselības aizsardzības pasākumiem, piemēram, uzlabojot informētību par veselības jautājumiem, piekļuvi vakcinācijai, medicīniskajām pārbaudēm, pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpei un ģimenes plānošanai. Veselības stāvokļa pašvērtējuma uzlabošanās varētu būt saistīta arī ar to, ka vairumā valstu samazinās to romu skaits, kuri regulāri cieš badu. Pilsoniskā pakalpojumu nodrošināšana un romu sieviešu kā mērķgrupas noteikšana veselības aprūpes jomā ir vissekmīgākā, bet veselības aprūpes reformas parasti nerisina konkrēti romu vajadzības.

Šos konstatējumus apstiprina valstu kontaktpunkti, kuru minēto panākumu vidū ir:

üinformētība par veselības jautājumiem;

üveselīga dzīvesveida veicināšana;

üuzmanības pievēršana prevencijai;

üveselībpratība;

üromu tautības vidutāji veselības aprūpes jomā;

üpilsoniskā dalība;

üstarpnozaru un dažādu ieinteresēto personu sadarbība.

Uzsvērto problēmu vidū ir:

ûveselības aprūpes pieejamības un ģimenes ārstu trūkums romu apdzīvotos reģionos;

ûnepietiekama veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana;

ûgarīgās un fiziskās veselības problēmas;

ûpusaudžu grūtniecība;

ûnepietiekams romu tautības veselības aprūpes speciālistu skaits.

3.1.4.    Mājokļi

Mājokļu jomā var novērot nelielus uzlabojumus attiecībā uz romu piekļuvi pamata labierīcībām, jo vairākās dalībvalstīs (īpaši BG, RO, SK un CZ) ir samazinājies to romu īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecībās bez ūdensvada, tualetes, dušas vai vannas istabas. Arī pieeja elektroapgādei ir nedaudz uzlabojusies, un šis rādītājs vairumā dalībvalstu ir virs 90 % (izņemot PT un EL). Tomēr vairākās dalībvalstīs (CZ, ES, IT un PT) romi aizvien vairāk saskaras ar diskrimināciju saistībā ar piekļuvi mājoklim. RIVS ietvaros dalībvalstis pievērsās nediskriminējošas piekļuves sociālajiem mājokļiem veicināšanai, bet dažas no tām pieņēma arī segregācijas novēršanas pasākumus. Tomēr dažas no visvairāk ietekmētajām valstīm neziņo par pasākumiem šādas segregācijas apkarošanai, kamēr citas vispār nerisina jautājumu par nediskriminējošu piekļuvi sociālajiem mājokļiem. Abas minētās jomas ir ārkārtīgi svarīgas no turpmākas aktīvas darbības viedokļa, ko potenciāli varētu finansēt no ES līdzekļiem saskaņā ar Komisijas norādījumiem par segregācijas novēršanu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā vairākās dalībvalstīs bieži sastopamos gadījumus, kad notiek izlikšana no mājokļa.

Valstu kontaktpunktu pārstāvji kā panākumus min šādus sasniegumus (tie parasti ir priekšnosacījumi turpmākām izmaiņām):

ümājokļu piešķīrums marginalizētām kopienām saskaņā ar 2014.–2020. gada ESI fondu darbības programmām;

üapsekojumi par situāciju attiecībā uz piekļuvi mājokļiem;

üjauni rīcības plāni vai stratēģiskie dokumenti saistībā ar piekļuvi mājokļiem.

Kā problēmas cita starpā tiek minētas:

ûsociālo mājokļu ierobežotā pieejamība un zemā kvalitāte;

ûdiskriminācija mājokļu tirgū;

ûsegregācija un “geto” veidošanās.

3.2.    ES līdzekļu izmantojums

2014.–2020. gadā dalībvalstis no ESI fondiem piešķīra EUR 42,3 miljardus sociālās iekļaušanas veicināšanai un cīņai ar nabadzību un diskrimināciju, veicinot pasākumus, kas paredzēti sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām (tostarp, bet ne tikai romiem):

·EUR 21,2 miljardi no ESF, proti, 25,6 % no kopējā ESF budžeta — ievērojami vairāk nekā regulā noteiktie minimālie 20 %;

·EUR 11,9 miljardi no ERAF;

·EUR 9,2 miljardi no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

12 dalībvalstis piešķīra EUR 1,5 miljardus (proti, 3,5 % no kopējās sociālajai iekļaušanai atvēlētās summas) prioritātei, kas ir skaidri vērsta uz romiem. Papildus tam 11 dalībvalstis piešķīra pavisam EUR 447 miljonus diskriminācijas apkarošanai.

Citas attiecīgās sociālās iekļaušanas prioritātes ir aktīva iekļaušana, piekļuve pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalificētiem pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpes un sociālā infrastruktūra. Atbalsts romiem var tikt sniegts arī saskaņā ar mērķi “izglītība” (proti, agrīnā pirmsskolas izglītība un pamatskolas) un mērķi “nodarbinātība” (ja attiecīgās prioritātes ietver piekļuvi nodarbinātībai un sociālo uzņēmējdarbību). Vairākas dalībvalstis integrācijas pasākumu īstenošanā galvenokārt paļaujas uz ES finansējumu, neveicot valsts ieguldījumus vai pienācīgu uzraudzību un ziņošanu par ESI fondu finansētās iejaukšanās ietekmi.

3.3.    Diskriminācijas apkarošana

Dalībvalstis ir ieviesušas tiesisko regulējumu, kas aizliedz diskrimināciju, naida runu un naida noziegumus, bet ar romiem saistīto ES tiesību aktu piemērošana joprojām rada būtiskas problēmas. Kopumā situācija gadu gaitā nav uzlabojusies. Diskriminācija un rasisms, kas skar romus, joprojām ir sastopams un plaši izplatīts visās galvenajās jomās. Uz Romu kopienu joprojām ievērojamā apmērā tiek vērsta naida runa un naida noziegumi.

Progresa neesamību var izskaidrot ar vairākām neatrisinātām problēmām, tostarp:

ûpolitiskās gribas trūkums valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu nediskriminēšanu un vienlīdzīgu attieksmi;

ûadministratīvā prakse, kuras rezultāts var būt diskriminējoša prakse vai segregācija;

ûdatu trūkums;

ûneziņošana par visiem gadījumiem;

ûierobežota tiesu prakse;

ûto romu nepietiekama aizsardzību, kas cietuši no diskriminācijas un naida noziegumiem.

Neraugoties uz progresa neesamību, ir jāatzīmē dažas pozitīvas tendences:

ütādu jaunu tiesību aktu un/vai būtisku tiesību aktu grozījumu pieņemšana, kas tieši ietekmē romus, īpaši izglītības jomā (HR, CZ, EL, HU, RO un SK);

ülielāka sadarbība un tīklu veidošana starp galvenajiem dalībniekiem, piemēram, valstu kontaktpunktiem, vienlīdzību veicinošām iestādēm, praktizējošiem juristiem, civildienesta ierēdņiem, policiju, pakalpojumu sniedzējiem (arī skolotājiem), pašvaldībām un romu kopienu locekļiem;

üvalstu vienlīdzību veicinošo iestāžu centieni atbalstīt cietušos romus;

üprevencija, informētības uzlabošana, diskriminācijas novēršanas standartu veicināšana un darbības, kas paplašina sabiedrības izpratni par romu situāciju, tostarp iespējamo neaizsargātību pret kļūšanu par cilvēku tirdzniecības upuriem, labākās prakses veicināšana, lai apkarotu naida noziegumus, naida runu un negatīvus stereotipus;

üvalstu tiesu prakses diskriminācijas jautājumos piemērošana (tomēr daudzās dalībvalstīs tiesu nolēmumiem un lēmumiem, ar ko atzīst diskrimināciju pret romiem, neseko pienācīga rīcība).

Komisija dažādi atbalsta dalībvalstu centienus, tostarp strādājot pie tā, lai nostiprinātu valstu vienlīdzību veicinošo iestāžu lomu un veicinātu datu vākšanu par vienlīdzības jautājumiem.

3.4.    Visu ieinteresēto personu iesaistīšana valstu līmenī

Pēc Komisijas sniegtajiem norādījumiem dalībvalstis sāka ieviest vajadzīgos strukturālos nosacījumus, lai varētu veiksmīgi īstenot to stratēģijas, tostarp sadarbību un koordināciju ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tās sāka veikt ieguldījumus iekšējās politikas koordinēšanā, stratēģiskajā plānošanā un dialogā ar ieinteresētajām personām. Tās savās administratīvajās struktūrās nozīmēja valstu kontaktpunktus, lai koordinētu ar romiem saistītās politikas. Valstu kontaktpunkti arvien vairāk tiek iesaistīti koordinēšanā un veicina politikas veidošanu, kā arī valsts un ES līdzekļu izlietošanu. To cilvēkresursu un finansiālo resursu stiprināšana ļautu tiem veikt savus uzdevumus efektīvāk.

Vairums dalībvalstu izveidoja mehānismus romu iekļaušanas centienu koordinēšanai. Dialoga struktūras ir būtiski uzlabojušās, pateicoties ES finansiālajam atbalstam, lai attīstītu valstu platformas romu iekļaušanai. Līdz šim pavisam 15 dalībvalstis ir izmantojušas šādu iespēju un izstrādājušas valstu apspriešanās procedūras, kuras organizē un pārvalda valstu kontaktpunkti. Tomēr joprojām eksistē būtiski šķēršļi, piemēram, spēju un ilgtspējīga finansējuma trūkums, nepietiekami pārredzama un iekļaujoša pilsoniskās sabiedrības iesaiste un vietējo iestāžu ierobežotā administratīvā spēja īstenot ilgtspējīgus integrētus pasākumus.

Romu jauniešus varētu papildus stimulēt būt aktīviem tādas politikas veidošanā, kas viņus tieši ietekmē. Lai gan romu bērnu un sieviešu situācija lielākajā daļā dalībvalstu tiek risināta ar vispārējās politikas palīdzību, ir vajadzīga arī mērķtiecīga iejaukšanās.

4.    Panākumu un problēmu izvērtējums no ieinteresēto personu viedokļa

Komisija aicināja Eiropas un valstu NVO, starptautiskās organizācijas, ekspertus un valstu kontaktpunktus izvērtēt ES programmas svarīgākās stiprās puses un trūkumus, iespējas to uzlabot un rīcības prioritātes. Sniegto atsauksmju analīze atklāj stingru vienprātību par sasniegumiem, problēmām un prioritātēm Eiropas un valstu līmenī, liekot domāt, ka ieinteresētās personas atzinīgi vērtē līdz šim īstenotos pasākumus, bet vēlētos turpmākas reformas un uzlabojumus problēmu risināšanā.

4.1.    Sasniegumi

Pastāv liela vienprātība, ka lielākais ES programmas sasniegums ir tāds, ka Eiropas un valstu politikas darba kārtībā romu iekļaušana ir ieguvusi lielu nozīmi, tā radot politisko apņēmību konkrētai liela mēroga integrētai rīcībai. Ieinteresēto personu vidū plaši izplatīts ir uzskats, ka Komisijas veiktā ikgadējā uzraudzība un ziņošana, mērķtiecīgi politikas norādījumi dalībvalstīm, datu vākšana un dalībvalstīm nesen noteiktais ziņošanas pienākums ir vitāli svarīgi pasākumi, lai saglabātu jautājumu politikas darba kārtībā un uzlabotu uz zināšanām un gūtajām atziņām balstītas politikas veidošanu.

Vēl kā atzīstams rezultāts tiek minēta vispārējo Eiropas juridisko, politikas un finanšu instrumentu piesaiste. Ieinteresētās personas par ļoti svarīgu uzskata Komisijas apņemšanos īstenot diskriminācijas aizliegumu un centienus panākt vispārējās politikas iekļaujošu reformu (ar KVAI palīdzību Eiropas pusgada ietvaros). ES finansējuma saskaņošana ar politikas prioritātēm 2014.–2020. gadam ir uzskatāma par vēl nozīmīgāku pasākumu. Visvairāk atzinības saņem jaunā, konkrēti uz romiem vērstā ieguldījumu prioritāte, ar to asociētie ex ante nosacījumi un partnerības princips saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu.

Tiek atzīta Eiropas un valstu koordinēšanas struktūru attīstība, radot vidi romu līdzdalībai un sadarbībai starp ieinteresētajām personām. Tiek novērtēta valstu kontaktpunktu izveidošana, lai koordinētu RIVS izstrādi, starpnozaru īstenošanu un uzraudzību, kā arī to pieaugošā iesaiste ESI fondu izlietošanas un vispārējās politikas plānošanā. Citas stiprās puses, kas tiek minētas, ir Eiropas platformas romu iekļaušanai izveidošana 2009. gadā, nacionālo platformu izveidošana 2015. gadā un vienlīdzību veicinošo iestāžu loma diskriminācijas apkarošanā.

Visbeidzot, tiek atzīts fakts, ka ES programma laika gaitā ir pielāgota, lai risinātu jaunas prioritātes un nepilnības. Īpaši izceļas ES līmenī pieaugošā antičigānisma atzīšana un Padomes Ieteikums programmas attiecināšanai uz jaunām darbības jomām.

Saistībā ar RIVS konkrētajiem panākumiem valstu kontaktpunkti uzsver progresu, kas panākts attiecībā uz īstenošanas horizontālajiem un strukturālajiem priekšnoteikumiem:

üromu integrācijas stratēģiju pārskatīšana;

üromu iekļaušanas integrācija citās jomās;

üvietēja mēroga rīcības plānu izstrāde;

üvietējo iestāžu aktivizēšanās;

üzināšanu attīstība (apsekojumi, norādījumi, mācības);

üromu minoritātes, valodas, kultūras un vēstures atzīšana;

ükoordinēšanas struktūru attīstība;

üromu līdzdalība;

ütiesību aktu reforma.

Konkrēts progress attiecībā uz romu situāciju tiek minēts daudz retāk.

4.2.    Problēmas un prioritātes

Svarīgākā vispārējā problēma un prioritāte ir ES programmas joprojām ierobežotā ietekme uz romu situācijas uzlabošanu. Tas nereti ir saistīts ar ārējiem faktoriem, piemēram, ekonomisko krīzi vai ksenofobijas un nacionālistisku, populistisku politisko kustību satraucošo pieaugumu. Citu uzsvērto faktoru vidū ir vietēja mēroga apņemšanos trūkums, kā arī nespēja īstenot integrācijas pasākumus un piekļūt finansējumam.

Saskatītās problēmas uzsver to, cik ilgtermiņā nozīmīgas ir vispārējās politikas jomas. Lielākā daļa ieinteresēto personu uzsver izglītības (jo īpaši agrīnās izglītības un segregācijas novēršanas) un mājokļu faktoru (jo īpaši piespiedu izlikšanu no mājokļa un telpisko segregāciju). Tomēr tiek minēta arī nodarbināmības uzlabojumu pārvēršana faktiskā nodarbinātībā un piekļuves nodrošināšana veselības aizsardzības pamatpakalpojumiem. Daudzas ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības uzskata, ka ES programma gūtu labumu no lielākas pievēršanās diskriminācijas novēršanai, jo īpaši no antičigānisma apkarošanas, kas ir romu atstumtības pamatcēlonis.

Citas problēmas un prioritātes lielākoties pārklājas ar sasniegumiem. Ieinteresētās personas norāda uz sarūkošo politiskās apņēmības līmeni, jo jaunas prioritātes, piemēram, bēgļu krīze, novirza dalībvalstu uzmanību no romu iekļaušanas jautājuma. Saistībā ar dalībvalstu ziņošanu tās aicina nodrošināt labāku pārredzamību, turpmāku attīstību un ciešāku pilsoniskās sabiedrības iesaisti uzraudzībā, kam būtu jāveicina arī mācīšanās no līdzbiedriem. Tās aicina vairāk uzmanības pievērst diskriminācijas apkarošanai, t. i., uzsākt vairāk pārkāpuma procedūru un piemērot sankcijas dalībvalstīm, kuras nepilda savus pienākumus. Tiek pausta nožēla, ka Komisijas uz romiem vērstās un vispārējās politikas vadlīnijas saskaņā ar ES programmu un “Eiropa 2020” nav izpildāmas. Ir izteikti aicinājumi konkrētāk romu virzienā vērst Eiropas un valstu programmas, piemēram, garantiju jauniešiem un “Erasmus+”. Daudzas personas norāda, ka ir iespējams vēl vairāk uzlabot ESI fondu izlietojumu, un aicina ļaut NVO un vietējām iestādēm tieši piekļūt finansējumam, uzlabot ex ante nosacījumu piemērošanu, noteikt sodus par partnerības principa neievērošanu, uzlabot uzraudzību (atvēlot lielāku lomu Komisijai un pašiem romiem), kā arī rīkoties, lai novērstu līdzekļu nelietderīgu (piem., mācību programmām, kas nerada nodarbinātību) vai nepareizu izlietošanu (piem., ESI fondu intervenču izmantošana nošķirtas vides finansēšanai), tostarp ar pārredzamu sūdzību mehānismu.

Problēmas saistībā ar koordinēšanas struktūrām ietver valstu kontaktpunktu pilnvaras, spēju un resursus, kas attīstās, bet joprojām ir nepietiekamā apmērā, nepietiekamu romu līdzdalību un nepieciešamību nodrošināt pārredzamāku un iekļaujošāku pilsoniskās sabiedrības iesaisti, spēju veidošanu un piekļuvi finansējumam. Dažādas ieinteresētās personas aicina sniegt ilgstošu un elastīgāku atbalstu valstu romu platformām, attiecinot to uz lielāku skaitu dalībvalstu un atļaujot transnacionālu sadarbību. Arī valstu un Eiropas romu platformu savstarpējā koordinācija varētu būt lielāka. Saistībā ar ES programmas un RIVS mērķu noteikšanu atsevišķas personas kritizē uzmanības koncentrēšanu uz marginalizētiem romiem un iesaka palielināt ieguldījumus un nostiprināt romu jauniešu, sieviešu un bērnu tiesības, kā arī pievērst vairāk uzmanības romu mobilitātei ES iekšienē.

5.    Romu iekļaušana paplašināšanās procesā

ES programma nosaka, ka romu integrācijas mērķi vienlīdz attiecas uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Komisija kā svarīgu prioritāti paplašināšanās stratēģijā iekļāva romu integrāciju. 

Lai gan kopš 2011. gada paplašināšanās reģiona politikas darba kārtībā romu iekļaušanai ir bijusi prioritāra nozīme, valstīs panāktais progress ir neliels. Lielākā daļa romu joprojām cieš no daudzdimensionālas sociālās atstumtības, jo īpaši izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā. Integrācijas grūtības, ar kurām saskaras iekšzemē pārvietotie romi pēc Balkānu kariem, nav pilnībā novērstas, un dažās valstīs tās tagad saasina vajadzība risināt problēmas saistībā ar repatriantiem. Lielākajā daļā valstu joprojām daļai romu reālas problēmas sagādā civilstāvokļa dokumentu neesamība.

Komisijas politika romu integrācijas veicināšanai paplašināšanās reģionā ir ietvērusi:

·atbalstu visām valstīm romu integrācijas stratēģijas un rīcības plāna izstrādē, kā arī tā īstenošanas uzraudzību;

·darbu ar katras Rietumbalkānu valsts valdību, ik pēc diviem gadiem organizējot romu integrācijas semināru ar valsts sektora iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un starptautisko organizāciju piedalīšanos. Semināra secinājumu īstenošana katru gadu tiek uzraudzīta attiecīgajās Asociācijas nolīguma apakškomitejās;

·romu integrācijas jautājuma izvirzīšanu paplašināšanās procesa centrā, identificējot konkrētus ar romiem saistītus mērķus svarīgos politikas jautājumos, piemēram, vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī un sarunās par 23. sadaļu (tiesu sistēma un pamattiesības);

·ES finansējuma piesaistīšanu romu iekļaušanai (saskaņā ar 2007.–2013. gada pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA I) Komisija piešķīra ievērojamu līdzekļu apjomu romu iekļaušanai un uzdeva veikt neatkarīgu novērtējumu, lai identificētu iespējamos uzlabojumus finansēšanai nākotnē; saskaņā ar IPA II (2014.–2020. gads) Komisija plāno uzlabot un mērķtiecīgāk pievērsties romu iekļaušanas finansēšanai, uzlabojot sadarbību ar starptautiskajām organizācijām).

Kopš 2016. gada visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir RIVS un rīcības plāni, kā arī ir izveidoti valstu kontaktpunkti un valstu Romu platformas struktūras. Komisija ir pilnībā apņēmusies saglabāt atbalstu romu iekļaušanā ieinteresētajām personām, īpaši uzsverot pilsoniskās sabiedrības iesaisti, sadarbību ar citiem līdzekļu devējiem, kā arī uzlaboto uzraudzības instrumentu izmantošanu.

6.    Secinājumi

Šā pārskata rezultāti apstiprina ES programmas pievienoto vērtību, ES romu integrācijas mērķu nozīmi un turpmāko vajadzību apvienot mērķtiecīgu un vispārēju pieeju, lai ar mērķtiecīgiem pasākumiem varētu palīdzēt vispārējā valsts politikā novērst šķēršļus, kas liedz romiem faktisku vienlīdzīgu piekļuvi tiesībām un pakalpojumiem. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām apstiprināja, ka tās atzīst un turpina pieprasīt Eiropas līmeņa apņemšanos, kas būtu balstīta uz uzlabotu ES programmu. Tas vienlīdz attiecas arī uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm.

Atbildot uz Padomes aicinājumu ierosināt Eiropas stratēģisko pieeju romu iekļaušanai pēc 2020. gada, Komisija pārsniegs šā pārskata robežas un sāks pilnu padziļinātu ES RIVS programmas efektivitātes, produktivitātes, saskaņotības, nozīmīguma un pievienotās vērtības izvērtējumu, kas aptvers visus svarīgākos elementus saistībā ar Eiropas un valsts līmeņa pieeju romu integrācijas jautājumam, tostarp politiskos, juridiskos un finanšu instrumentus, kas ir saskaņoti un piesaistīti kopš ES programmas uzsākšanas 2011. gadā. Izvērtējumā tiks papildus izpētītas iespējas attīstīt ES programmu, un tas tiks izmantots, plānojot mērķtiecīgus un vispārējus ES politikas, juridiskos un finanšu instrumentus laikposmam pēc 2020. gada.

Šīs novērtēšanas rezultāti izgaismo šādus secinājumus kā prioritārus, lai pastiprinātu ES programmas īstenošanu:

Antičigānisms ir kas vairāk par diskrimināciju tās juridiskā jēdziena izpratnē. Tam var pievērsties kā atsevišķai tematiskajai jomai ar īpašiem pasākumiem, piemēram, uzlabojot informētību, informējot par savstarpējo izdevīgumu, ko radītu romu iekļaušana un dažādu tautību kopienas veidošana. Antičigānisma apkarošanai ir jāietver pasākumi, lai novērstu un apkarotu uz aizspriedumu pamata pret romiem vērstus naida noziegumus un naida runu. Vienlaikus to var uzskatīt arī par horizontālu prioritāti, kam jāpievēršas, izmantojot rādītājus vai veicinot romu līdzdalību visās svarīgākajās politikas jomās. Pilsoniskās sabiedrības uzraudzības projekts un Komisijas veicināta mācīšanās no līdzbiedriem starp dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām var potenciāli vēl vairāk iedzīvināt rīcību šajā jomā. Antičigānisma un stereotipu apkarošana, vēršoties pie sabiedrības vairākuma, ir priekšnoteikums politiskās gribas radīšanai un jebkuras tādas iejaukšanās panākumiem, kas veikta romu iekļaušanas vārdā.

Lai nodrošinātu diskriminācijas novēršanas un sociālās iekļaušanas pieeju ciešu mijiedarbību, ziņošana saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību mehānismiem varētu sistemātiskāk papildināt diskriminācijas un antičigānisma uzraudzību ES programmas ietvaros, izmantojot ciešāku sadarbību ar tādām organizācijām kā Eiropas Padome, ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Vēlams, lai ES Pamattiesību aģentūra (FRA) turpmāk integrētu tiesībās balstītus rādītājus ziņošanas regulējumā un veiktu padziļinātu analīzi par diskriminācijas apkarošanu un cīņu pret antičigānismu katrā programmas jomā.

Lai veicinātu romu līdzdalību, papildus ir jānostiprina tādu konkrētu grupu tiesības, kurām ir aktīva loma romu integrācijas veicināšanā. Tas ietver integrētu dzīves cikla pieeju politiskās iejaukšanās procesā, kas paredzēta romu jauniešiem, sievietēm un bērniem, un viņu dalības uzlabošanu visās politikas procesa stadijās un tādu lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz viņiem.

Jāuztur forumi, kas paredzēti sadarbībai gan Eiropas, gan valsts līmenī, un tiem jākļūst pārredzamākiem un iekļaujošākiem. Lielākam skaitam dalībvalstu ir jāizveido valsts romu platformas, nodrošinot elastīgāku atbalstu un ciešākas saites ar Eiropas platformu. ES augsta līmeņa grupas rasisma, ksenofobijas un cita veida neiecietības apkarošanai darba konkrēts turpinājums varētu veicināt labāku reaģēšanu valstu līmenī uz naida runu un naida noziegumiem, kas vērsti pret romiem.

Pārredzamāka valstu ziņošana, lielāka pilsoniskās sabiedrības iesaiste ziņošanā un uzraudzībā, kā arī romu integrācijas politikas apguves instrumenta izstrāde, lai sniegtu pierādījumos balstītus politikas norādījumus un atbalstītu mācīšanos no līdzbiedriem, varētu veicināt politisko apņēmību un atbildību romu integrācijas jomā.

Tiešo ES finansējumu, tostarp saskaņā ar programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” piešķirto, varētu vairāk izmantot, lai atbalstītu vietējās pilsoniskās sabiedrības tiesību nostiprināšanu un spēju veidošanu, kā arī lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, īstenošanas kvalitāti un neatkarīgu uzraudzību.

Lai gan ES romu integrācijas mērķi galvenajās politikas jomās saistībā ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem joprojām ir nozīmīgi, tomēr, lai paātrinātu situācijas uzlabošanos romu kopienās, centieni būtu jākoncentrē uz dažām kritiski svarīgām jomām un mērķiem, ļaujot kopīgi izmantot un saskaņoti uzraudzīt mērķtiecīgus un vispārējus politikas, juridiskos un finanšu instrumentus. Nosakot ierobežotu skaitu valsts kvantitatīvo mērķu ar rādītājiem attiecībā uz konkrētām iekļaujošām reformām un būtiskiem mērķtiecīgiem intervences pasākumiem katrā jomā, varētu palīdzēt virzīt darbību un panākt lielāku ietekmi.

Iekļaujošu vispārējās politikas reformu ciešāka saskaņošana ar romu integrācijas prioritātēm saskaņā ar RIVS un piekļuvi ESI fondiem konkrētās jomās apvienojumā ar pastiprinātiem nosacījumiem un partnerības principu varētu koncentrēt uzmanību un panākt redzamus rezultātus.

(1)

     Atbilstīgi Eiropas iestādēs un starptautiskajās organizācijās izmantotajai terminoloģijai termins “romi” šeit lietots, lai apzīmētu dažādas grupas (piem., romi, sinti, kale, čigāni, romanichels, boyash, ashkali, ēģiptieši, yenish, domi, lomi, romi, abdali), un ietver nomadus, nenoliedzot minētajām grupām piemītošās īpatnības.

(2)

      2010/2276(INI) .

(3)

     COM(2011) 173.

(4)

     EUCO 23/11, EPSCO 106665/11. Saskaņā ar Padomes secinājumiem visas dalībvalstis tika aicinātas “sagatavot, atjaunot vai pilnveidot savas romu iekļaušanas valsts stratēģijas vai politikas pasākumu integrētus kopumus plašākā sociālās iekļaušanas politikā”. Līdz 2012. gadam visas dalībvalstis, izņemot Maltu, bija iesniegušas stratēģijas vai politikas pasākumu integrētus kopumus. Termini “RVIS” un “stratēģija” aptver arī politikas pasākumu integrētus kopumus.

(5)

     OV C 378.

(6)

     14294/16.

(7)

     2000/43/EK, 2008/913/TI.

(8)

CZ, HU, SK.

(9)

      2015/2615(RSP) .

(10)

   www.antigypsyism.eu

(11)

     Pateicoties ES Stratēģijai cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā (COM(2012) 286 final) tikasasniegti nozīmīgi rezultāti, piemēram, tika veikts 2015. gada pētījums par cilvēku tirdzniecības augsta riska grupām un tika izstrādātsZiņojums par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību (COM(2016) 267 final un SWD(2016) 159 final). 

(12)

BG, CZ, HU, RO, SK.

(13)

Turpat. — Mērķtiecīgas darbības tiek veiktas izvēles procesā, kā prioritārus nosakot projektus, kuri risina marginalizēto grupu problēmas lauku apvidos, galvenokārt saskaņā ar 7. pasākumu “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” un 19. pasākumu “Sabiedrības virzīta vietējā attīstība”.

(14)

     EN 2016, Nr. 14.

(15)

     2011/C 191/01.

(16)

 Neformāla ES valstu izglītības ministru tikšanās 2015. gada 17. martā.

(17)

     2014. gada ziņojums par romu veselību.

(18)

     Balstoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2011. gada romu pilotaptauju un 2016. gada ESMIDIS II aptauju, sk. Komisijas dienestu darba dokumentu pielikumā.

(19)

     EUMIDIS II (izvilkums no konstatējumiem).

(20)

     Turpat.