A

=

Atstarojošās ierīces apgaismojošās virsmas laukums (cm2).

C

=

Atskaites punkts.

NC

=

Pamatass.

Rr

=

Uztvērējs, novērotājs vai mērierīce.

Cr

=

Uztvērēja centrs.

Ør

=

Uztvērēja Rr diametrs, ja tas ir riņķveidīgs (cm).

Se

=

Apgaismošanas avots.

Cs

=

Apgaismošanas avota centrs.

Øs

=

Apgaismošanas avota diametrs (cm).

De

=

Attālums no centra Cs līdz centram C (m).

D'e

=

Attālums no centra Cr līdz centram C (m).

D

=

Novērošanas attālums, no kura un aiz kura apgaismojošā virsma šķiet nepārtraukta.

a

=

Izklīšanas leņķis.

β

=

Apgaismojuma leņķis. Attiecībā pret līniju CsC, kuru vienmēr uzskata par horizontālu, šim leņķim pievieno zīmes — (pa kreisi), + (pa labi), + (uz augšu) vai — (uz leju), atbilstoši avota Se novietojumam attiecībā pret NC asi, ko redz, skatoties uz atstarojošo ierīci. Ikvienā virzienā, kuru nosaka vertikālais un horizontālais leņķis, vertikālais leņķis tiek dots pirmais.

γ

=

Mērierīces Rr leņķiskais diametrs, kā redzams no punkta C.

δ

=

Avota Se leņķiskais diametrs, kā redzams no punkta C.

ε

=

Rotācijas leņķis. Šis leņķis ir pozitīvs, kad rotācija notiek pulksteņa rādītāja kustības virzienā, ja skatās uz apgaismojošo virsmu. Ja atstarojošajai ierīcei ir zīme “TOP”, tad šādi norādīto pozīciju uzskata par sākotnējo.

E

=

Atstarojošās ierīces apgaismojums (lukss).

CIL

=

Gaismas stipruma koeficents (milikandelas uz luksu).

Leņķus izsaka grādos un minūtēs.

Piezīme.

Iepriekš minētajam apstiprinājuma numuram jāatrodas tuvu pie apļa, kurā ir burts “E” un tas var būt jebkurā pozīcijā. Apstiprinājuma numura cipariem jābūt vērstiem tādā pašā virzienā kā “E”. Simbolu grupai, kas norāda klasi, jāatrodas diametrāli pretī apstiprinājuma numuram. Kompetentās iestādes apstiprinājuma simbolos neizmanto IA, IB, IIIB un IVA, kurus varētu sajaukt ar klases simboliem IA, IB, IIIA, IIIB un IVA.

Šajos uzmetumos norādīti vairāki iespējami izvietojumi, un tie ir vienīgi paraugi.

Atstarojošai ierīcei pievienotajā apstiprinājuma zīmē ir redzams, ka attiecīgā tipa ierīce ir apstiprināta Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 02216. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

Piezīme.

Trīs apstiprinājuma marķējuma paraugi — D, E un F — atveido trīs iespējamus apgaismes ierīces marķēšanas variantus, ja divi vai vairāk lukturi ir vienas grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu vienības daļa. Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka ierīce ir apstiprināta Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 3333 un tajā ir:

1.

Pieteikuma iesniedzējs apstiprināšanai iesniedz desmit paraugus, kurus pārbauda hronoloģiskā secībā, kas norādīta 12. pielikumā.

2.

Pēc vispārējo norādījumu (noteikumu 6. punkts) un krāsu un izmēru specifikāciju (5. pielikums) pārbaudes visus desmit paraugus pakļauj karstuma izturības testiem, kas aprakstīti šo noteikumu 10. pielikumā un vismaz stundu pēc šā testa tiem pārbauda to kolometriskos parametrus (6. pielikums) un GSK (7. pielikums) 20′ izklīšanas leņķim un apgaismojuma leņķim V = H = 0° vai, ja nepieciešams, 7. pielikuma 4. un 4.1. punktā noteiktajā pozīcijā. Divas atstarojošās ierīces ar reģistrētu minimālo un maksimālo vērtību pēc tam testē pilnībā, kā norādīts 7. pielikumā. Laboratorijas saglabā šos divus paraugus visām turpmākajām pārbaudēm, kuras var būt nepieciešamas. Pārējos astoņus paraugus sadala četrās grupās pa diviem paraugiem:

3.

Pēc iepriekšējā punktā minētās testēšanas katras grupas atstarojošajām ierīcēm jābūt:

3.1.

krāsai, kas atbilst 6. pielikuma nosacījumiem. To pārbauda ar kvalitatīvo metodi, un šaubu gadījumā apstiprina ar kvantitatīvo metodi;

3.2.

GSK, kas atbilst 7. pielikuma nosacījumiem. Pārbaudi veic tikai ar 20′ izklīšanas leņķi un apgaismojuma leņķi V = H = 0° vai, ja nepieciešams, 7. pielikuma 4. un 4.1. punktā noteiktajā pozīcijā.

1.1.

Apgaismojošo virsmu formai jābūt vienkāršai un tādai, kuru nevar viegli sajaukt ar burtu, ciparu vai trīsstūri parastos novērošanas attālumos.

1.2.

Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, ir pieļaujama forma, kas līdzinās tādām vienkāršām formām kā O, I, U vai 8.

2.1.

IIIA un IIIB klases atstarojošo ierīču apgaismojošajām virsmām jābūt vienādmalu trīsstūra formai. Ja vienā leņķī ir ierakstīts vārds “TOP”, tas norāda, ka šis leņķis veido trīsstūra virsotni.

2.2.

Apgaismojošās virsmas centrā var būt un var nebūt trīsstūrveidīgs neatstarojošs laukums, kura malas ir paralēlas ārējā trīsstūra malām.

2.3.

Apgaismojošā virsma var būt vai arī nebūt nepārtraukta. Jebkurā gadījumā, īsākais attālums starp diviem blakus esošiem atstarojošiem optiskajiem elementiem nedrīkst pārsniegt 15 mm.

2.4.

Atstarojošās ierīces apgaismojošo virsmu uzskata par nepārtrauktu, ja blakus esošo atsevišķo optisko elementu apgaismojošo virsmu stūri ir paralēli un ja minētie optiskie elementi ir vienmērīgi izvietoti visā trīsstūra cietajā virsmā.

2.5.

Ja apgaismotā virsma nav nepārtraukta, atsevišķo atstarojošo optisko elementu skaits, tostarp stūra elementi, nedrīkst būt mazāks par četriem uz katras trīsstūra malas.

2.5.1.

Atsevišķie atstarojošie optiskie elementi nedrīkst būt nomaināmi, ja vien tie nesastāv no apstiprinātām IA klases atstarojošajām ierīcēm.

2.6.

IIIA un IIIB klases trīsstūrveidīgo atstarojošo ierīču apgaismojošo virsmu ārējām malām jābūt 150 līdz 200 mm garām. Atstarotāju, kuru vidus ir tukšs, malu platumam, kuru mēra perpendikulāri tām, ir jābūt vismaz 20 % no faktiskā garuma, ko mēra starp apgaismojošās virsmas galējiem punktiem.

3.1.

Gaismu izstarojošo virsmu formai jābūt vienkāršai un tādai, kuru nevar viegli sajaukt ar burtu, ciparu vai trīsstūri parastos novērošanas attālumos. Taču ir pieļaujama forma, kas līdzinās tādām vienkāršām formām kā O, I, U un 8.

3.2.

Atstarojošās ierīces gaismu izstarojošās virsmas laukumam ir jābūt vismaz 25 cm2.

4.

Atbilstību iepriekš minētajām specifikācijām pārbauda vizuāli.

1.

Šīs specifikācijas attiecas tikai uz bezkrāsas, sarkanām vai dzintarkrāsas atstarojošām ierīcēm.

1.1.

Atstarojošajās ierīcēs var būt kombinēts atstarojošs optisks elements un filtrs, kuri jāprojektē tā, lai tos nevarētu atdalīt parastos lietošanas apstākļos.

1.2.

Atstarojošo optisko elementu un filtru krāsošana ar krāsu vai laku nav atļauta.

2.

Ja atstarojošo ierīci apgaismo ar CIE standarta gaismotāju A ar izklīšanas leņķi 1/3° un apgaismojuma leņķi V = H = 0° vai ja tas rada bezkrāsas virsmas atstarojumu ar leņķi V = ± 5° H = 0°, atstarotās gaismas plūsmas trihromatiskajām koordinātām jābūt šādās robežās.

2.1.

Sarkanās krāsas un dzintarkrāsas atbilstību kolorimetriskajām specifikācijām pārbauda ar vizuālās salīdzināšanas testu.

2.2.

Ja pēc šā testa joprojām ir šaubas, atbilstību kolorimetriskajām specifikācijām pārbauda, nosakot trihromatiskās koordinātas paraugam, kas rada vislielākās šaubas.

3.

Bezkrāsas atstarojošās ierīces nedrīkst radīt selektīvo atstarojumu, proti, standarta gaismotāja A, kuru lieto atstarojošās ierīces apgaismošanai, trihromatiskās koordinātas “x” un “y” nedrīkst mainīties par vairāk kā 0,01 pēc atstarošanas no atstarojošās ierīces.

3.1.

To pārbauda ar iepriekšminēto vizuālo salīdzināšanas testu, kura laikā kontroles laukumu apgaismo ar gaismas avotu, kura trihromatiskās koordinātas atšķiras par 0,01 no standarta gaismotāja A trihromatiskajām koordinātām.

3.2.

Ja ir šaubas, parauga trihromatiskās koordinātas nosaka ar vislielāko selektīvo atstarojumu.

1.

Iesniedzot apstiprinājuma pieteikumu, tā iesniedzējs norāda vienu vai vairākas, vai virkni pamatasu, kas atbilst apgaismojuma leņķim V = H = 0° gaismas stipruma koeficientu (GSK) tabulā.

Ja ražotājs ir noteicis vairāk kā vienu vai virkni dažādu pamatasu, fotometriskos mērījumus veic atkārtoti, atsaucoties uz dažādām pamatasīm vai galējo pamatasi ražotāja noteiktajā pamatasu virknē.

2.

Fotometriskajā mērījumā IA vai IB klases atstarojošām ierīcēm ņem vērā tikai to apgaismojošo virsmu, ko ierobežo plaknes, kuras pieskaras ražotāja norādītājām atstarojošās ierīces optiskās sistēmas ārējām malām un kuras ir aplī ar diametru 200 mm, un pašu apgaismojošās virsmas laukumu ierobežo līdz 100 cm2, lai gan atstarojošo optisko elementu virsmai nav obligāti jābūt tik liela izmēra. Ražotājs norāda izmantojamā laukuma perimetru. IIIA, IIIB un IVA klasei ņem vērā visas apgaismojošās virsmas bez izmēru ierobežojuma.

3.

GSK vērtības

3.1.

IA klase, IB klase, IIIA klase un IIIB klase

3.1.1.

Sarkano atstarojošo ierīču GSK vērtībām attiecībā uz izklīšanas un apgaismojuma leņķiem jābūt vismaz tādām, kā noteikts milikandelās uz luksu (mcd/lx) turpmāk sniegtajā tabulā.

GSK vērtības, kas mazākas nekā tās, kuras norādītas iepriekšminētās tabulas pēdējās divās ailēs, nav pieļaujamas telpiskajā leņķī, kam atskaites punkts ir tā virsotne un kuru ierobežo plaknes, kas krustojas šādās līnijās:

3.1.2.

IA vai IB klases dzintarkrāsas atstarojošo ierīču GSK vērtībām jābūt vismaz tādām, kā noteikts tabulā 3.1.1. punktā, tās reizinot ar koeficientu 2,5.

3.1.3.

IA vai IB klases bezkrāsas atstarojošo ierīču GSK vērtībām jābūt vismaz tādām, kā noteikts tabulā 3.1.1. punktā, tās reizinot ar koeficientu 4.

3.2.

IVA klases ierīču GSK vērtībām attiecībā uz izklīšanas un apgaismojuma leņķiem jābūt vismaz tādām, kā noteikts milikandelās uz luksu (mcd/lx) turpmāk sniegtajā tabulā.

4.

Kad atstarojošās ierīces GSK izmēra leņķī β V = H = 0°, jāpārliecinās, vai netiek radīts spoguļa efekts; to izdara, viegli pagriežot ierīci. Ja šāds efekts ir, mērījumu nolasa leņķī β V = ± 5°, H = 0°. Apstiprinātā pozīcija būs tā, kura atbilst vienas no šo pozīciju minimālajām GSK.

4.1.

Apgaismojuma leņķī β V = H = 0° vai 4. punktā noteiktajā leņķī un 20′ izklīšanas leņķī atstarojošās ierīces, kurām nav zīme “TOP”, griež ap to pamatasīm līdz tās ieņem minimālā GSK pozīciju, kam jāatbilst 3. punktā norādītajai vērtībai. Kad GSK mēra no citiem atstarojuma un izklīšanas leņķiem, atstarojošo ierīci novieto pozīcijā, kas atbilst šai ε vērtībai. Ja norādītās vērtības nav sasniegtas, ierīci var pagriezt ap tās pamatasi ± 5° no minētās pozīcijas.

4.2.

Apgaismojuma leņķī β V = H = 0° vai 4. punktā norādītajā leņķī un 20′ izklīšanas leņķī atstarojošās ierīces, kurām ir zīme “TOP”, pagriež ± 5° ap to asi. GSK nedrīkst būt mazāks nekā noteiktā vērtība jebkurā pozīcijā, kuru ieņem ierīce šajā rotācijā.

4.3.

Ja attiecībā uz V = H = 0° un ε = 0° GSK pārsniedz norādīto vērtību par 50 % vai vairāk, visus mērījumus visiem apgaismojuma un izklīšanas leņķiem veic ε = 0o.

1.1.1.

Atstarojošām ierīcēm, kuras ir vai nav apvienotas ar lukturi, noņem visas noņemamās daļas un šīs ierīces uz 10 minūtēm iemērc ūdenī ar 50 ± 5 °C temperatūru, apgaismojošās virsmas augšējās daļas augstākais punkts ir aptuveni 20 mm zem ūdens virsmas. Šo testu atkārto, pagriežot atstarojošo ierīci par 180° tā, lai apgaismojošā virsma būtu pavērsta uz leju un atstarotāja mugurpuse pārklāta ar aptuveni 20 mm ūdens slāni. Šos optiskos elementus pēc tam uzreiz iegremdē tādos pašos apstākļos ūdenī ar 25 ± 5 °C temperatūru.

1.1.2.

Ūdens nedrīkst iespiesties uz atstarojošā optiskā elementa atstarojošās virsmas. Ja vizuālā pārbaudē skaidri redzama ūdens klātbūtne, ierīce testu nav izturējusi.

1.1.3.

Ja vizuālā pārbaudē neatklājas ūdens klātbūtne vai arī, ja ir šaubas, GSK mēra ar 4. pielikuma 3.2. punktā vai 14. pielikuma 4.2. punktā aprakstīto metodi pēc atstarojošās ierīces vieglas sakratīšanas, lai izvadītu ārpusē pārpalikušo ūdeni.

2.1.

Atstarojošās ierīces jāprojektē tā, lai tās saglabātu noteiktos fotometriskos un kolorimetriskos parametrus, neraugoties uz mitruma un korozīvo ietekmi, kurai tās parasti ir pakļautas. Priekšējās virsmas izturību pret apsūbēšanu un aizsargājošās aizmugures virsmas izturību pret nolietošanos pārbauda, ja kāda nozīmīga metāla sastāvdaļa šķiet uzņēmīga pret koroziju.

2.2.

Atstarojošo ierīci vai lukturi, ja tas ir savienots ar atstarotāju, no kura atdalītas visas noņemamās daļas, pakļauj sāls miglas iedarbībai 50 stundas, kurās ir divi 24 stundu posmi, starp kuriem ir divu stundu intervāls, kura laikā paraugam ļauj nožūt.

2.3.

Sāls miglu rada 35 ± 2 °C temperatūrā izsmidzinot sāls šķīdumu, kas iegūts izšķīdinot 20 ± 2 daļas nātrija hlorīda 80 daļās destilēta ūdens, kas satur ne vairāk kā 0,02 % piemaisījumu.

2.4.

Tūlīt pēc testa pabeigšanas, uz parauga nedrīkst būt pārmērīgas korozijas pazīmes, kas varētu ietekmēt ierīces efektivitāti.

5.1.

Atstarojošās ierīces mugurpusi notīra ar cietu neilona birstīti un pēc tam vienu minūti pārklāj ar 3. punktā minētajā šķīdumā samitrinātu kokvilnas drānu. Pēc tam drānu noņem un atstarojošajai ierīcei ļauj nožūt.

5.2.

Ja iztvaikošana ir beigusies, veic nodiluma testu, notīrot mugurpusi ar to pašu neilona birstīti kā iepriekš.

5.3.

GSK (4. pielikuma 3.2. punkts vai 14. pielikuma 4.2. punkts) izmēra pēc tam, kad visa spoguļa atstarotāja mugurpuses virsma ir noklāta ar tušu.

1.

Iestāde, kas piešķīra apstiprinājumu, var pārbaudīt lietošanā nodotās atstarojošās ierīces tipa optisko īpašību noturīgumu.

2.

Kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās netika piešķirts apstiprinājums, var veikt līdzīgas pārbaudes savu valstu teritorijās. Ja lietošanā nodotās atstarojošās ierīces tips atkārtoti neatbilst prasībām, minētās iestādes jebkuras šāda atstarotāja daļas nosūta apstiprinājuma piešķīrējai iestādei uz pārbaudi, pieprasot šīs iestādes atzinumu.

3.

Trūkstot citiem kritērijiem, lietošanā nodotās atstarojošās ierīces “atkārtotas neatbilstības” jēdzienu interpretē atbilstoši šo noteikumu 6.1. punktam.

1.

Atstarojošās ierīces 48 secīgas stundas tur sausā atmosfērā 65 ± 2 °C temperatūrā.

2.

Pēc šāda testa nedrīkst būt redzami plaisājumi vai ievērojamas deformācijas atstarojošajā ierīcē un jo īpaši tās optiskajās sastāvdaļās.

1.

Iestāde, kas piešķīra apstiprinājumu, var pārbaudīt lietošanā nodotās atstarojošās ierīces tipa krāsu izturību.

2.

Kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās netika piešķirts apstiprinājums, var veikt līdzīgas pārbaudes savu valstu teritorijās. Ja lietošanā nodotās atstarojošās ierīces tips atkārtoti neatbilst prasībām, minētās iestādes jebkuras šāda atstarotāja daļas nosūta apstiprinājuma piešķīrējai iestādei uz pārbaudi, pieprasot šīs iestādes atzinumu.

3.

Trūkstot citiem kritērijiem, lietošanā nodotās atstarojošās ierīces “atkārtotas neatbilstības” jēdzienu interpretē atbilstoši šo noteikumu 9.1. punktam.

1.

Atstarojošo ierīci uzstāda tādā pat veidā, kā uz transportlīdzekļa, bet lēcas ir vērstas horizontāli un uz augšu.

2.

No 0,76 m augstuma vertikāli met 13 mm diametra pulētu cieta tērauda bumbu uz lēcas centrālās daļas. Bumbu var vadīt, bet nedrīkst kavēt brīvajā kritienā.

3.

Ja atstarojošo ierīci pārbauda istabas temperatūrā, lēcas nedrīkst plaisāt.

1.

Pieteikuma iesniedzējs apstiprināšanai iesniedz desmit paraugus, kurus pārbauda hronoloģiskā secībā, kas norādīta 15. pielikumā.

2.

Pēc 6.1. līdz 6.5. punkta specifikāciju pārbaudes un krāsu un izmēru specifikāciju (5. pielikums) pārbaudes visiem desmit paraugiem veic karstuma izturības testu (10. pielikums) un vismaz stundu pēc šā testa tiem pārbauda to kolometriskos parametrus (6. pielikums) un GSK (7. pielikums) 20′ izklīšanas leņķim un apgaismojuma leņķim V = H = 0° vai, ja nepieciešams, 7. pielikumā noteiktajās pozīcijās. Divas atstarojošās ierīces ar reģistrētu minimālo un maksimālo vērtību pēc tam testē pilnībā, kā norādīts 7. pielikumā. Laboratorijas saglabā šos divus paraugus visām turpmākajām pārbaudēm, kuras var būt nepieciešamas.

3.

No atlikušajiem astoņiem paraugiem pēc nejaušas izvēles principa izvēlas četrus paraugus un sadala divās grupās ar diviem paraugiem katrā.

Pirmā grupa:

Diviem paraugiem veic ūdens iespiešanās testu (8. pielikuma 1. punkts) un pēc tam, ja testa rezultāts ir apmierinošs, testē izturību pret degvielu un smēreļļu ietekmi (8. pielikuma 3. un 4. punkts);

Otrā grupa:

Ja nepieciešams, šiem diviem paraugiem veic korozijas testu (8. pielikuma 2. punkts) un pēc tam atstarojošās ierīces mugurpuses izturības testu (8. pielikuma 5. punkts). Abiem paraugiem veic triecientestu (13. pielikums).

4.

Pēc iepriekšējā punktā minētās testēšanas katras grupas atstarojošajām ierīcēm jābūt:

4.1.

krāsai, kas atbilst 6. pielikuma nosacījumiem. To pārbauda ar kvalitatīvo metodi un šaubu gadījumā apstiprina ar kvantitatīvo metodi;

4.2.

GSK, kas atbilst 7. pielikuma nosacījumiem. Pārbaudi veic tikai ar 20′ izklīšanas leņķi un apgaismojuma leņķi V = H = 0° vai, ja nepieciešams, 7. pielikuma noteiktajās pozīcijās.

5.

Četrus atlikušos paraugus vajadzības gadījumā var izmantot jebkādam citam mērķim.

1.1.

Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes.

1.2.

Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu atstarotāju atbilstība netiek apstrīdēta, ja pārbaudot jebkura nejauši izvēlēta atstarotāja fotometriskos rādītājus neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk kā 20 procentiem no šajos noteikumos noteiktās minimālās vērtības.

1.3.

Jāievēro hromatiskās koordinātas.

2.2.1.

Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos aprakstītajām metodēm.

2.2.2.

Ja atbilstības testu veic ražotājs, var izmantot ekvivalentas metodes, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par apstiprināšanas testiem. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir ekvivalentas tām, kas norādītas šajos noteikumos.

2.2.3.

Lai īstenotu 2.2.1. un 2.2.2. punkta noteikumus, ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.

Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, īpaši attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un paraugu ņemšanu.

1.1.

Atbilstības prasības ir uzskatāmas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja tādas ir paredzētas, ja vien atšķirības nepārsniedz ražošanā neizbēgamās novirzes.

1.2.

Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu atstarotāju atbilstība netiek apstrīdēta, ja, pārbaudot jebkura nejauši izvēlēta atstarotāja fotometriskos rādītājus:

1.2.1.

neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk nekā 20 procentiem no šajos noteikumos noteiktajām minimālajām vērtībām.

1.2.2.

Atstarotājus ar redzamiem defektiem neņem vērā.

1.3.

Jāievēro hromatiskās koordinātas.

2.1.1.

Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu atstarotāju atbilstība netiek apstrīdēta, ja atstarotāju mērījumu rezultātu nelabvēlīgās novirzes ir:

2.1.1.1.

A paraugam

2.1.1.2.

B paraugam

2.2.1.

Pēc parauga ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu atstarotāju atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu (noregulētu) ražošanas prasības, ja atstarotāju pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

2.2.1.1.

A paraugam

2.2.1.2.

B paraugam

2.3.1.

A paraugam

2.3.2.

B paraugam

3.1.1.

Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu atstarotāju atbilstība netiek apstrīdēta, ja atstarotāju pārbaudē ir konstatētas šādas novirzes:

3.1.1.1.

C paraugam

3.1.1.2.

D paraugam

3.2.1.

Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu atstarotāju atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu (noregulētu) ražošanas prasības, ja atstarotāju pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

3.2.1.1.

D paraugam

3.3.1.

C paraugam

3.3.2.

D paraugam