EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012L0031

Komisijas Īstenošanas direktīva 2012/31/ES ( 2012. gada 25. oktobris ), ar kuru groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz to zivju sugu sarakstu, kas ir uzņēmīgas pret virusālo hemorāģisko septicēmiju, un ieraksta par epizootisko čūlu sindromu svītrošanu Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 297, 26.10.2012, p. 26–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 20/04/2021; Iesaist. atcelta ar 32016R0429

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir_impl/2012/31/oj

26.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/26


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2012/31/ES

(2012. gada 25. oktobris),

ar kuru groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz to zivju sugu sarakstu, kas ir uzņēmīgas pret virusālo hemorāģisko septicēmiju, un ieraksta par epizootisko čūlu sindromu svītrošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) un jo īpaši tās 61. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2006/88/EK cita starpā ir paredzētas noteiktas dzīvnieku veselības prasības akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem, tostarp īpašas prasības attiecībā uz eksotiskajām un neeksotiskajām slimībām un sugām, kas pret tām ir uzņēmīgas un ir uzskaitītas minētās direktīvas IV pielikuma II daļā.

(2)

Epizootiskais čūlu sindroms (EUS) ir iekļauts Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļas eksotisko slimību sarakstā.

(3)

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma I daļā ir noteikti kritēriji slimību iekļaušanai eksotisko vai neeksotisko slimību sarakstā minētā pielikuma II daļā. Saskaņā ar šiem kritērijiem eksotiskās slimības ievešana Savienībā var būtiski ietekmēt ekonomiku, vai nu samazinot Savienības akvakultūras ražību, vai arī ierobežojot iespēju tirgoties ar akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem. Alternatīvs kritērijs paredz, ka to ievešana Savienībā var kaitīgi ietekmēt vidi, kurā eksistē tādas savvaļas ūdensdzīvnieku sugas, ko uzskata par vērtību, kas aizsargājama ar Savienības vai starptautiskiem tiesību aktiem.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa 2011. gada 15. septembrī pieņēma zinātnisko atzinumu par epizootisko čūlu sindromu (2) (EFSA atzinums). Šajā atzinumā EFSA secina, ka EUS ietekme uz Savienības akvakultūru būtu neliela vai tās nebūtu vispār.

(5)

Turklāt EFSA atzinumā minēts, ka, iespējams, EUS vairākkārt jau ir ievests Savienībā, importējot dekoratīvās zivis no trešām valstīm, un ka šādas zivis varētu būt nokļuvušas Savienības ūdeņos. Ņemot vērā minētos apstākļus un faktu, ka Savienībā nav ziņots par EUS uzliesmojumiem, nav pierādījumu, kas liecinātu, ka EUS potenciāli varētu kaitīgi ietekmēt vidi.

(6)

Ņemot vērā EFSA secinājumus un pieejamos zinātniskos pierādījumus, EUS vairs neatbilst Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma I daļā minētajiem kritērijiem, lai to iekļautu minētā pielikuma II daļā.

(7)

Tāpēc ierakstu par epizootisko čūlu sindromu būtu lietderīgi svītrot no eksotisko slimību saraksta, kas iekļauts Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā.

(8)

Turklāt Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā ir uzskaitītas sugas, kas tiek uzskatītas par uzņēmīgām pret virusālo hemorāģisko septicēmiju.

(9)

Plekste (Paralichthys olivaceus) ir uzņēmīga pret neeksotisko zivju slimību virusālo hemorāģisko septicēmiju. Dažos Āzijas reģionos tika apstiprināti minētās slimības klīniski uzliesmojumi.

(10)

Tāpēc ir lietderīgi iekļaut pleksti (Paralichthys olivaceus) Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļas sarakstā, kurā uzskaitītas sugas, kas ir uzņēmīgas pret virusālo hemorāģisko septicēmiju.

(11)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2006/88/EK IV pielikums.

(12)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

2.   Tās piemēro minētos noteikumus no 2013. gada 1. janvāra.

3.   Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(2)  EFSA Journal (2011): 9(10):2387.


PIELIKUMS

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļu aizstāj ar šādu:

“II   DAĻA

Sarakstā iekļautās slimības

Eksotiskās slimības

 

Slimība

Uzņēmīgās sugas

Zivis

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) un asaris (Perca fluviatilis)

Gliemji

Bonamia exitiosa infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi) un Čīles plakanā austere (O. chilensis)

Perkinsus marinus infekcija

Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas) un Austrumu austere (C. virginica)

Microcytos mackini infekcija

Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), Austrumu austere (C. virginica), Olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila) un Eiropas plakanā austere (O. edulis)

Vēžveidīgie

Taura sindroms

Penaeus setiferus, P. stylirostris un P. vannamei

Yellowhead slimība

Penaeus aztecus, P. duorarum, P. japonicus, P. monodon, P. setiferus, P. stylirostris un P. vannamei


Neeksotiskās slimības

 

Slimības

Uzņēmīgās sugas

Zivis

Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

Siļķe (Culpea spp.), sīga (Coregonus sp.), līdaka (Esox lucius), pikša (Gadus aeglefinus), Klusā okeāna menca (G. macrocephalus), Atlantijas menca (G. morhua), Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), varavīksnes forele (O. mykiss), ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus), taimiņš (Salmo trutta), akmeņplekste (Scophtalmus maximus), brētliņa (Sprattus sprattus), alata (Thymallus thymallus) un plekste (Paralichthys olivaceus)

Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

Ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (O. kisutch), Japānas lasis (O. masou), varavīksnes forele (O. mykiss), Aļaskas sarkanais lasis (O. nerka), kuprlasis (O. rhodurus), čavičs (O.tshawytscha) un Atlantijas lasis (Salmo salar)

Koi herpesvīruss (KHV)

Parastā karpa un dekoratīvā karpa (Cyprinus carpio)

Lašu infekciozā anēmija (ISA)

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar) un taimiņš (S. trutta)

Gliemji

Marteilia refringens infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Eiropas plakanā austere (O. edulis), Argentīnas austere (O. puelchana), Ziemeļu ēdamgliemene (Mytilus edulis) un Vidusjūras ēdamgliemene (M. galloprovincialis)

Bonamia ostreae infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Olimpijas plakanā austere (O. conchaphila), Āzijas austere (O. denselammellosa), Eiropas plakanā austere (O. edulis) un Argentīnas austere (O. puelchana)

Vēžveidīgie

Balto plankumu slimība

Visi desmitkāju vēžveidīgie (Decapoda kārta)”


Top