9.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 291/16

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004 Komisijai ir jāidentificē un jāpieņem Eurocontrol drošības normatīvo prasību (ESARR) attiecīgie noteikumi, ņemot vērā spēkā esošo Kopienas likumdošanu. ESARR 1 nosaka vairākas drošības normatīvās prasības efektīvas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) uzraudzības funkcijas īstenošanai.

(2)

Valsts uzraudzības iestāžu loma un funkcijas ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), Regulā (EK) Nr. 550/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (3) un Komisijas 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (4). Šajās regulās iekļautas prasības attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu drošību. Kamēr par drošu pakalpojumu sniegšanu atbild pakalpojuma sniedzējs, dalībvalstīm ar valsts uzraudzības iestāžu starpniecību būtu jānodrošina efektīva uzraudzība.

(3)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(4)

Saskaņā ar šo regulu valsts uzraudzības iestādēm būtu jāveic drošības normatīvais audits un pārskats, veicot atbilstošas inspekcijas un pārbaudes, ko paredz Regula (EK) Nr. 550/2004.

(5)

Valsts uzraudzības iestādēm būtu jāapsver iespēja atbilstošos gadījumos izmantot šajā regulā paredzēto drošības uzraudzības kārtību citās uzraudzības jomās, lai izveidotu efektīvu un konsekventu uzraudzību.

(6)

Atbilstīgi Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 11. pielikuma 2.26. iedaļai ESARR 1 paredz sasniegto drošības līmeņu pārraudzību un novērtējumu attiecībā pret pieļaujamo drošības līmeni, kas noteikts konkrētajos gaisa telpas blokos. Tomēr Kopienas mērogā šādi pieļaujamie drošības līmeņi nav vēl pilnībā noteikti, un tādēļ tie šajā regulā būtu jāapsver vēlākā posmā.

(7)

Visi aeronavigācijas dienesti, kā arī gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība un gaisa telpas pārvaldība izmanto funkcionālas sistēmas, ar kuru palīdzību tiek pārvaldīta gaisa satiksme. Tādēļ attiecībā uz jebkurām izmaiņām funkcionālajās sistēmās būtu jāpiemēro drošības uzraudzība.

(8)

Regulas (EK) Nr. 552/2004 7. pantā ir noteikts, ka valsts uzraudzības iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, ja tā konstatē, ka sistēma vai sistēmas komponents neatbilst attiecīgajām prasībām. Saistībā ar iepriekš minēto un jo īpaši tad, ja nav izdotas drošības vadlīnijas, valsts uzraudzības iestādei vajadzētu paredzēt iespēju uzdot pilnvarotām iestādēm, kas saistītas ar EK deklarāciju izdošanu, veikt īpašu šādas tehniskās sistēmas izmeklēšanu.

(9)

Valsts uzraudzības iestādēm būtu jādod pietiekami daudz laika, lai sagatavotos drošības uzraudzībai attiecībā uz izmaiņām, jo īpaši – lai sagatavotos mērķu un normu noteikšanai. Mērķi un normas būtu jānosaka, izmantojot attiecīgas Kopienas specifikācijas un citus vadlīniju materiālus.

(10)

Valsts uzraudzības iestāžu ik gadus sagatavotajam drošības uzraudzības ziņojumam būtu jāsekmē drošības uzraudzības pārredzamība un kontrolējamība. Ziņojums būtu jāiesniedz dalībvalstij, kas attiecīgo iestādi nozīmējusi vai izveidojusi. Turklāt šie ziņojumi būtu arī jāizmanto reģionālās sadarbības un starptautiskās drošības uzraudzības pārraudzības kontekstā. Iesniedzot ziņojumu par paveikto, tajā būtu jāiekļauj atbilstoša informācija par sasniegtā drošības līmeņa pārraudzību, uzraugāmo organizāciju atbilstību piemērojamām drošības normatīvajām prasībām, drošības normatīvo auditu programmu, drošības apstiprinājumu pārskatīšanu, izmaiņu īstenošanu funkcionālajās sistēmās, ko veic organizācijas saskaņā ar iestādes atzītām procedūrām un valsts uzraudzības iestādes izdotajām drošības vadlīnijām.

(11)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 4. punktam dalībvalsts uzraudzības iestādēm būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai savstarpēji cieši sadarbotos un tādējādi nodrošinātu pietiekamu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kas sniedz pakalpojumus, kuri attiecas uz gaisa telpu, par ko atbild dalībvalsts, kas nav izsniegusi sertifikātu. Iestādēm jo īpaši būtu savstarpēji jāapmainās ar attiecīgo informāciju par drošības uzraudzību attiecībā uz organizācijām.

(12)

Attiecīgi būtu jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 2096/2005, lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz Eiropas Vienotās gaisa telpas īstenošanu.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

1)

“korektīva rīcība” ir rīcība, lai novērstu konstatētās neatbilstības cēloni;

2)

“funkcionāla sistēma” ir sistēmu, procedūru un cilvēkresursu kopums, kas saistībā ar ATM organizēts noteiktas funkcijas veikšanai;

3)

“organizācija” ir vai nu aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējs, vai arī struktūra, kas nodrošina ATFM vai ASM;

4)

“process” ir savstarpēji saistītu vai mijiedarbojošos darbību kopums, kā rezultātā ievades elementi kļūst par izvades elementiem;

5)

“drošības apstiprinājums” ir demonstrējums un pierādījums, ka ierosinātās izmaiņas funkcionālajā sistēmā var īstenot atbilstīgi mērķiem un standartiem, kas noteikti, izmantojot pastāvošo normatīvo ietvaru, un kas atbilst drošības normatīvajām prasībām;

6)

“drošības vadlīnijas” ir valsts uzraudzības iestādes izdots vai pieņemts dokuments, kurā noteiktas darbības, kuras drošības atjaunošanas nolūkos jāveic attiecībā uz funkcionālu sistēmu, ja konstatēts, ka pretējā gadījumā aviācijas drošība ir apdraudēta;

7)

“drošības mērķis” ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs formulējums, ar kuru definē maksimālo biežumu vai varbūtību, kurā sagaidāms apdraudējums;

8)

“drošības normatīvais audits” ir sistemātiska un neatkarīga pārbaude, kuru veic valsts uzraudzības iestāde vai kas tiek veikta tās vārdā, lai noteiktu, vai viss ar drošību saistīts pasākums vai tā daļa, kas ir saistīta ar procesu un tā rezultātiem, produktiem vai pakalpojumiem, atbilst attiecīgajiem ar drošību saistītajiem pasākumiem un vai tie tiek īstenoti efektīvi un ir atbilstoši gaidīto rezultātu sasniegšanai;

9)

“drošības normatīvās prasības” ir ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem noteiktas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai vai ATFM un ASM funkcijām attiecībā uz tehnisko un darbības kompetenci un piemērotību sniegt šos pakalpojumus un pildīt funkcijas, to drošības pārvaldību, kā arī sistēmām, to elementiem un saistītajām procedūrām;

10)

“drošības prasība” ir risku mazinoši līdzekļi, kā definēts riska mazināšanas stratēģijā, ar kuriem sasniegt konkrētu drošības mērķi, tostarp organizatoriskas, darbības, procedūras, funkcionālas, snieguma un savietojamības prasības vai vides raksturojums;

11)

“pārbaude” ir apstiprinājums, sniedzot objektīvus pierādījumus, ka konkrētās prasības ir pilnībā izpildītas.

a)

attiecībā uz katru šajā regulā paredzēto noteikumu būtu skaidri norādīts, kas ir atbildīgs par tā īstenošanu;

b)

attiecīgajām dalībvalstīm būtu skaidrs priekšstats par drošības uzraudzības mehānismiem un to rezultātiem.

a)

atbilstību piemērojamām drošības normatīvajām prasībām pirms gaisa pakalpojumu sniegšanai vajadzīga sertifikāta izdošanas vai atjaunošanas, tostarp ar drošību saistītajiem nosacījumiem, kas tam pievienoti;

b)

atbilstību ar drošību saistītiem pienākumiem, kas iekļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. pantu izdotajā izraudzīšanās aktā;

c)

organizāciju pastāvīgu atbilstību spēkā esošajām drošības normatīvajām prasībām;

d)

drošības mērķu, drošības prasību un citu tādu ar drošību saistītu nosacījumu īstenošanu, kas noteikti:

e)

drošības vadlīniju īstenošanu.

a)

tās pamatā jābūt dokumentētai procedūrai;

b)

tajā jāizmanto dokumenti, kuru nolūks ir sniegt norādes drošības uzraudzības personālam par to, kā veicamas to funkcijas;

c)

procedūras laikā attiecīgām organizācijām sniedz ieskatu drošības uzraudzības darbību rezultātos;

d)

procedūras pamatā ir drošības normatīvais audits un pārskati, ko veic saskaņā ar 6., 8. un 9. pantu;

e)

valsts uzraudzības iestādei sniedz visus vajadzīgos pierādījumus, lai gadījumos, kad drošības normatīvās prasības netiek ievērotas, tās varētu paredzēt turpmāku rīcību, tostarp Regulas (EK) Nr. 549/2004 9. pantā un Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 7. punktā paredzētos pasākumus.

a)

sniedz valsts uzraudzības iestādēm pierādījumus par piemērojamo drošības normatīvo prasību un par to īstenošanas pasākumu ievērošanu, izvērtējot, vai ir vajadzīgs uzlabojums vai korektīva rīcība;

b)

tiek īstenoti neatkarīgi no iekšējām audita darbībām, ko veic attiecīgā organizācija un kas ietilpst tās drošības vai kvalitātes pārvaldības sistēmās;

c)

tos veic kvalificēti auditori saskaņā ar 11. panta prasībām;

d)

tiek piemēroti visiem īstenošanas pasākumiem vai to daļai, procesiem, produktiem vai pakalpojumiem;

e)

izvērtē:

f)

panāk visu konstatēto neatbilstību korekciju atbilstīgi 7. pantam.

a)

aptvertu visas jomas, saistībā ar kurām eventuāli varētu būt pamats bažām par drošību, galvenokārt koncentrējoties uz tām jomām, kurās problēmas jau ir konstatētas;

b)

pārbaudītu visas organizācijas un dienestus, kas darbojas valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā;

c)

nodrošinātu, ka audits tiek veikts tādā veidā, kas atbilstu no attiecīgās organizācijas darbībām izrietošajam riska līmenim;

d)

nodrošinātu, ka divu gadu laikā tiek veikts pietiekams auditu skaits, lai varētu pārbaudīt visu šo organizāciju atbilstību piemērojamām drošības normatīvajām prasībām visās attiecīgajās funkcionālās sistēmas jomās;

e)

nodrošinātu, ka tiek īstenotas korektīvās darbības.

a)

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2096/2005 II pielikuma 3.2.4. daļu veiktajā apdraudējuma nopietnības novērtējumā attiecībā uz konstatētā apdraudējuma potenciālo ietekmi noteikta 1. vai 2. nopietnības kategorija; vai

b)

izmaiņu īstenošanai ir nepieciešams ieviest jaunus aviācijas standartus.

a)

lieto procedūras, kas ir dokumentētas;

b)

izmanto dokumentus, kuru nolūks ir sniegt norādes drošības uzraudzības personālam par to, kā veicamas to funkcijas;

c)

apsver drošības mērķus, drošības prasības un citus ar drošību saistītus nosacījumus, kas saistīti ar paredzētajām izmaiņām un kas noteikti:

d)

ja vajadzīgs, saistībā ar izmaiņas īstenošanu paredz ar drošību saistītus papildu nosacījumus;

e)

izvērtē, cik lielā mērā ir pieņemami piedāvātie drošības apstiprinājumi, ņemot vērā:

f)

pārbauda procedūras, ko organizācijas izmanto, lai sagatavotu drošības apstiprinājumus attiecībā uz jaunu funkcionālo sistēmu vai plānotajām izmaiņām jau pastāvošās funkcionālās sistēmās;

g)

nosaka, vai ir vajadzīgs pārbaudīt pastāvīgu atbilstību;

h)

ietver visus vajadzīgos koordinēšanas pasākumus ar iestādēm, kas atbild par lidojumderīguma un lidojumu veikšanas drošības uzraudzību;

i)

iekļaujot attiecīgu pamatojumu, paziņo par to, vai ierosinātā izmaiņa ir pieņemta, vajadzības gadījumā paredzot nosacījumus, vai, attiecīgi, noraidīta.

a)

atzītajai organizācijai ir iepriekšēja pieredze aviācijas iestāžu drošības izvērtēšanā;

b)

atzītā organizācija nav vienlaicīgi iesaistīta attiecīgo organizāciju iekšējās darbībās drošības vai kvalitātes pārvaldības sistēmu ietvaros;

c)

viss personāls, kas iesaistīts drošības normatīvajā auditā vai pārskatos, ir atbilstoši sagatavots un kvalificēts un atbilst šīs regulas 11. panta 3. punkta kvalifikācijas kritērijiem.

a)

nosaka un dokumentē izglītību, apmācību, tehniskās un funkcionālās zināšanas, pieredzi un kvalifikācijas, kas vajadzīgas, lai veiktu katra drošības uzraudzībā iesaistītā amata pienākumus to struktūras ietvaros;

b)

nodrošina īpašas mācības personām, kas iesaistītas drošības uzraudzības darbībās to struktūras ietvaros;

c)

nodrošina, ka drošības normatīvā audita veikšanai izraudzītais personāls, tostarp atzīto organizāciju audita personāls, atbilst konkrētiem valsts uzraudzības iestādes noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem. Šie kritēriji attiecas uz:

a)

identificē elementu, kas apdraud drošību;

b)

identificē apdraudēto funkcionālo sistēmu;

c)

vajadzīgā rīcība un tās pamatojums;

d)

termiņš vajadzīgās rīcības izpildei, lai atbilstu drošības vadlīnijām;

e)

tās spēkā stāšanās diena.

a)

valsts uzraudzības iestādes organizatoriskā struktūra un procedūras;

b)

gaisa telpa, kas atrodas tās dalībvalsts atbildībā, kura izveidojusi vai nozīmējusi attiecīgo valsts uzraudzības iestādi, kā arī organizācijas, kas atrodas valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā;

c)

atzītās organizācijas, kurām uzdots veikt drošības normatīvo auditu;

d)

iestādes rīcībā esošo resursu līmenis;

e)

jebkādas ar drošību saistītas problēmas, kas konstatētas valsts uzraudzības iestādes veiktajās drošības uzraudzības procedūrās.