31999R0659

Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999

(1999. gada 22. marts),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 94. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

(1) tā kā, neskarot īpašus procedūras noteikumus, kas regulās paredzēti dažām nozarēm, šai regulai vajadzētu attiekties uz atbalstu visās nozarēs; tā kā Līguma 77. un 92. panta piemērošanas nolūkā Komisijai saskaņā ar tā 93. pantu ir īpašas tiesības lemt par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu, izskatot pastāvošo atbalstu, lemjot par jaunu vai izmainītu atbalstu un lemjot par tās lēmumu vai paziņošanas prasības neizpildi;

(2) tā kā Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas precedentiem ir izstrādājusi un iedibinājusi saskanīgu praksi Līguma 93. panta piemērošanai, kā arī vairākos paziņojumos izklāstījusi procedūras noteikumus un principus; tā kā, lai saskaņā ar Līguma 93. pantu nodrošinātu lietderīgas un efektīvas procedūras, šo praksi vajadzētu ar regulu kodificēt un pastiprināt;

(3) tā kā procedūras regula par Līguma 93. panta piemērošanu sekmēs pārredzamību un juridisko skaidrību;

(4) tā kā, lai nodrošinātu juridisko skaidrību, ir jādefinē apstākļi, kādos atbalsts ir jāuzskata par pastāvošu atbalstu; tā kā iekšējā tirgus izveide un pilnveidošana ir pakāpenisks process, ko atspoguļo nepārtraukta valsts atbalsta politikas attīstība; tā kā, ievērojot šīs pārmaiņas, daži pasākumi, kas laikā, kad tie stājās spēkā, nebija valsts atbalsts, kopš tā laika, iespējams, ir kļuvuši par atbalstu;

(5) tā kā saskaņā ar Līguma 93. panta 3. punktu visi projekti piešķirt jaunu atbalstu ir jāpaziņo Komisijai un tos nevar īstenot, pirms Komisija to nav atļāvusi;

(6) tā kā saskaņā ar Līguma 5. pantu dalībvalstīm ir pienākums sadarboties ar Komisiju un sniegt tai visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

(7) tā kā ir jānosaka, ka periodam, kurā Komisijai ir jāveic paziņotā atbalsta sākotnējā izskatīšana, vajadzētu būt diviem mēnešiem no laika, kad saņemts pilns paziņojums vai paziņojums, kurā attiecīgā dalībvalsts pienācīgi pamato to, ka tā uzskata paziņojumu par pilnīgu, jo Komisijas lūgtā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta; tā kā juridiskās skaidrības nolūkā minētajai izskatīšanai būtu jābeidzas ar lēmumu;

(8) tā kā visos gadījumos, kad pēc sākotnējās izskatīšanas Komisija nevar konstatēt, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, vajadzētu sākt formālu izmeklēšanas procedūru, lai Komisija varētu savākt visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai novērtētu atbalsta saderību un lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savas piezīmes; tā kā, izmantojot Līguma 93. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, var vislabāk aizsargāt ieinteresēto personu tiesības;

(9) tā kā Komisijai, kad ir izskatītas ieinteresēto personu piezīmes un tiklīdz ir novērstas neskaidrības, izskatīšana būtu jābeidz ar galīgu lēmumu; tā kā, ja šī izskatīšana nav pabeigta 18 mēnešos no attiecīgās procedūras sākšanas, attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt pieņemt lēmumu, kas Komisijai būtu jāizdara divos mēnešos;

(10) tā kā, lai nodrošinātu to, ka noteikumi par valsts atbalstu tiek piemēroti pareizi un efektīvi, Komisijai būtu jābūt iespējai atsaukt lēmumu, kas pamatots ar nepareizu informāciju;

(11) tā kā, lai nodrošinātu atbilstību Līguma 93. pantam un jo īpaši paziņošanas pienākuma un 93. panta 3. punktā paredzētās pārtraukšanas klauzulas ievērošanu, Komisijai būtu jāizskata visi nelikumīga atbalsta gadījumi; tā kā pārredzamības un juridiskās skaidrības nolūkā būtu jānosaka procedūras, kas jāievēro šādos gadījumos; tā kā, ja dalībvalsts nav izpildījusi paziņošanas pienākumu vai pārtraukšanas klauzulu, uz Komisiju nevajadzētu attiekties nekādiem termiņiem;

(12) tā kā nelikumīga atbalsta gadījumos Komisijai vajadzētu būt tiesīgai saņemt visu vajadzīgo informāciju, kas ļautu tai pieņemt lēmumu un vajadzības gadījumā tūlīt atjaunot netraucētu konkurenci; tā kā tādēļ Komisijai ir jāspēj pieņemt pagaidu pasākumus, kas adresēti attiecīgai dalībvalstij; tā kā pagaidu pasākumi var būt rīkojumi sniegt informāciju, atbalsta pārtraukšanas un atgūšanas rīkojums; tā kā Komisijai gadījumā, ja netiek izpildīts rīkojums sniegt informāciju, vajadzētu būt tiesīgai lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, kā arī gadījumā, ja netiek izpildīti atbalsta pārtraukšanas un atgūšanas rīkojumi, saskaņā ar Līguma 93. panta 2. punkta otro daļu sniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Tiesā;

(13) tā kā tādos nelikumīga atbalsta gadījumos, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu, būtu jāatjauno efektīva konkurence; tā kā šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, ir nekavējoties jāatgūst; tā kā atgūšana ir jāveic saskaņā ar attiecīgo valstu likumos paredzētajām procedūrām; tā kā minēto procedūru piemērošana, kavējot attiecīgā Komisijas lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi, nedrīkstētu būt par traucēkli efektīvas konkurences atjaunošanai; tā kā, lai to panāktu, dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka Komisijas lēmums ir efektīvs;

(14) tā kā juridiskās skaidrības nolūkā attiecībā uz nelikumīgu atbalstu vajadzētu noteikt 10 gadu noilguma periodu, pēc kura beigām nav iespējams prasīt atgūšanu;

(15) tā kā atbalsta ļaunprātīga izmantošana, līdzīgi kā nelikumīgs atbalsts, var ietekmēt iekšējā tirgus darbību un tādējādi uz to vajadzētu attiecināt līdzīgas procedūras; tā kā — atšķirībā no nelikumīga atbalsta — atbalsts, kas, iespējams, izmantots ļaunprātīgi, ir atbalsts, ko Komisija iepriekš ir apstiprinājusi; tā kā tāpēc attiecībā uz atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu Komisijai nevajadzētu būt tiesīgai izmantot atgūšanas rīkojumu;

(16) tā kā vajadzētu noteikt visas trešām personām piedāvātās iespējas savu interešu aizstāvēšanai valsts atbalsta procedūrās;

(17) tā kā saskaņā ar Līguma 93. panta 1. punktu Komisijai ir pienākums sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri izskatīt visas pastāvošās atbalsta shēmas; tā kā pārredzamības un juridiskās skaidrības nolūkā vajadzētu precizēt minētajā pantā paredzētās sadarbības jomu;

(18) tā kā, lai nodrošinātu pastāvošo atbalsta shēmu saderību ar kopējo tirgu, un saskaņā ar Līguma 93. panta 1. punktu, Komisijai būtu jāierosina attiecīgi pasākumi, ja pastāvošās atbalsta shēmas nav vai vairs nav saderīgas ar kopējo tirgu, un jāsāk procedūra, kas paredzēta Līguma 93. panta 2. punktā, ja attiecīgā dalībvalsts atsakās īstenot ierosinātos pasākumus;

(19) tā kā, lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt savu lēmumu izpildi un sekmēt Līguma 93. panta 1. punktā paredzēto sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm nolūkā regulāri izskatīt visas dalībvalstīs pastāvošās atbalsta shēmas, ir jāievieš vispārīgas ziņošanas pienākums attiecībā uz visām pastāvošajām atbalsta shēmām;

(20) tā kā gadījumā, kad Komisijai ir pamats apšaubīt to, ka tās lēmumi tiek pildīti, tai ir jābūt papildu līdzekļiem, kuri ļautu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai Komisijas lēmumi tiek efektīvi pildīti; tā kā šajā nolūkā uzraudzība uz vietas ir atbilstīgs un lietderīgs līdzeklis, jo īpaši gadījumos, kad atbalsts var būt izmantots ļaunprātīgi; tā kā tādēļ Komisijai ir jāpiešķir tiesības veikt uzraudzību uz vietas, un dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāsadarbojas ar Komisiju, kad kāds uzņēmums iebilst pret šādu uzraudzību;

(21) tā kā pārredzamības un juridiskās skaidrības nolūkā sabiedrībai ir jāsniedz informācija par Komisijas lēmumiem, vienlaikus ievērojot principu, ka lēmumus valsts atbalsta gadījumos adresē attiecīgai dalībvalstij; tā kā tādēļ visi lēmumi, kas var ietekmēt ieinteresēto personu intereses, ir jāpublicē vai nu pilnīgi, vai arī kā kopsavilkums, vai gadījumā, kad tie nav publicēti vai nav publicēti pilnīgi, šādu lēmumu kopijas ir jādara pieejamas ieinteresētajām personām; tā kā Komisijai, sniedzot sabiedrībai informāciju par saviem lēmumiem, saskaņā ar Līguma 214. pantu būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu;

(22) tā kā Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāspēj pieņemt īstenošanas noteikumi, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām saskaņā ar šo regulu; tā kā, lai nodrošinātu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, vajadzētu izveidot Valsts atbalsta padomdevēju komiteju, ar kuru Komisijai ir jāapspriežas, pirms pieņemt noteikumus saskaņā ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "atbalsts" ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 92. panta 1. punktā;

b) "pastāvošais atbalsts" ir:

i) neskarot 144. un 172. pantu Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā, jebkāds atbalsts, kas pastāvēja pirms Līguma stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kurš ieviests, pirms joprojām ir piemērojams pēc Līguma stāšanās spēkā;

ii) atļauts atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, ko atļāvusi Komisija vai Padome;

iii) atbalsts, ko uzskata par atļautu, ievērojot šīs regulas 4. panta 6. punktu, vai kas atļauta pirms šīs regulas, bet saskaņā ar šo procedūru;

iv) atbalsts, ko uzskata par pastāvošu atbalstu saskaņā ar 15. pantu;

v) atbalsts, ko uzskata par pastāvošu atbalstu, jo ir iespējams konstatēt, ka tā ieviešanas laikā tas nav bijis atbalsts, bet pēc tam kopējā tirgus attīstības dēļ — dalībvalstij neieviešot izmaiņas — tas kļuvis par atbalstu. Ja daži pasākumi kļūst par atbalstu tādēļ, ka Kopienas tiesību akti nosaka kādas darbības liberalizāciju, tad pēc datuma, kas noteikts liberalizācijai, šādus neuzskata pasākumus par pastāvošu atbalstu;

c) "jauns atbalsts" ir atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi;

d) "atbalsta shēma" ir visi dokumenti, pamatojoties uz kuriem bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kuri vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos dokumentos, un visi dokumenti, pamatojoties uz kuriem vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laika periodu un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu;

e) "individuāls atbalsts" ir atbalsts, ko nepiešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu, un paziņojami atbalsta piešķīrumi, pamatojoties uz kādu atbalsta shēmu;

f) "nelikumīgs atbalsts" ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot Līguma 93. panta 3. punktu;

g) "ļaunprātīgi izmantots atbalsts" ir atbalsts, ko saņēmējs izmanto, pārkāpjot lēmumu, kas pieņemts, ievērojot šīs regulas 4. panta 3. punktu vai 7. panta 3. vai 4. punktu;

h) "ieinteresētās personas" ir visas dalībvalstis un visas personas, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, jo īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības.

II NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ PAZIŅOTU ATBALSTU

2. pants

Paziņojums par jaunu atbalstu

1. Ja regulās, kas pieņemtas saskaņā ar Līguma 94. pantu vai citiem attiecīgiem tā noteikumiem, nav paredzēts kas cits, tad par visiem projektiem piešķirt jaunu atbalstu attiecīgā dalībvalsts laikus paziņo Komisijai. Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti par paziņojuma saņemšanu.

2. Paziņojumā attiecīgā dalībvalsts sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar 4. un 7. pantu (turpmāk — "pilnīgs paziņojums").

3. pants

Pārtraukšanas klauzula

Atbalstu, par kuru ir jāpaziņo saskaņā ar 2. panta 1. punktu, neievieš, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kas atļauj šādu atbalstu, vai kamēr nav uzskatāms, ka šāds lēmums pieņemts.

4. pants

Paziņojuma iepriekšēja izskatīšana un Komisijas lēmumi

1. Komisija izskata paziņojumu, tiklīdz tas ir saņemts. Neskarot 8. pantu, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu.

2. Ja Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka paziņotais pasākums nav atbalsts, tā nostiprina minēto konstatējumu ar lēmumu.

3. Ja Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka nav šaubu par to, ka paziņotais pasākums, ciktāl uz to attiecas Līguma 92. panta 1. punkts, ir saderīgs ar kopējo tirgu, tā nolemj, ka pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu (turpmāk — "lēmums necelt iebildumus"). Lēmumā norāda, kuru no Līgumā paredzētajiem izņēmumiem piemēro.

4. Ja Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka ir neskaidrības par to, vai paziņotais pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu, tā nolemj sākt procedūras saskaņā ar Līguma 93. panta 2. punktu (turpmāk — "lēmums sākt formālu izmeklēšanas procedūru").

5. Lēmumus, kas minēti 2., 3., un 4. punktā, pieņem divos mēnešos. Minētais periods sākas dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja divos mēnešos pēc tā vai pēc pieprasītās papildu informācijas saņemšanas Komisija nav lūgusi nekādu papildu informāciju. Attiecīgo periodu var pagarināt, ja tam piekrīt gan Komisija, gan attiecīgā dalībvalsts. Vajadzības gadījumā Komisija var noteikt īsākus termiņus.

6. Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2., 3. vai 4. punktu periodā, kas noteikts 5. punktā, uzskatāms, ka Komisija atļāvusi attiecīgo atbalstu. Attiecīgā dalībvalsts, par to iepriekš paziņojot Komisijai, pēc tam var īstenot attiecīgos pasākumus, ja vien Komisija 15 dienās pēc šāda paziņojuma saņemšanas nepieņem lēmumu saskaņā ar šo pantu.

5. pants

Lūgums sniegt informāciju

1. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts sniegtā informācija attiecībā uz kādu pasākumu, par kuru paziņots saskaņā ar 2. pantu, ir nepilnīga, tā lūdz visu vajadzīgo papildu informāciju. Kad dalībvalsts atbild uz šādu lūgumu, Komisija informē dalībvalsti par attiecīgās atbildes saņemšanu.

2. Ja attiecīgā dalībvalsts nesniedz lūgto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija nosūta atgādinājumu, paredzot attiecīgu papildu termiņu informācijas sniegšanai.

3. Paziņojumu uzskata par anulētu, ja paredzētajā termiņā netiek sniegta lūgtā informācija, izņemot gadījumus, kad pirms minētā perioda beigām ar Komisijas un attiecīgās dalībvalsts piekrišanu termiņš tiek pagarināts, vai arī ja attiecīgā dalībvalsts pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tā uzskata paziņojumu par pilnīgu, jo lūgtā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta. Minētajā gadījumā 4. panta 5. punktā minētais periods sākas dienā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Ja paziņojumu uzskata par anulētu, Komisija par to informē attiecīgo dalībvalsti.

6. pants

Formāla izmeklēšanas procedūra

1. Lēmumā sākt formālu izmeklēšanas procedūru rezumē attiecīgus faktiskus un tiesiskus jautājumus, tajā ir Komisijas sākotnējais izvērtējums par to, vai ierosinātajam pasākumam ir atbalsta iezīmes, kā arī izklāstīti iemesli, kas liek šaubīties par tā saderību ar kopējo tirgu. Lēmums aicina attiecīgo dalībvalsti un citas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Pienācīgi pamatotos gadījumos, Komisija var pagarināt noteikto termiņu.

2. Saņemtās piezīmes iesniedz attiecīgajai dalībvalstij. Attiecīgajai dalībvalstij neizpauž ieinteresētās personas identitāti, ja ieinteresētā persona to lūdz iespējama kaitējuma dēļ. Attiecīgā dalībvalsts var atbildēt uz iesniegtajām piezīmēm noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt noteikto termiņu.

7. pants

Komisijas lēmumi izbeigt formālo izmeklēšanas procedūru

1. Neskarot 8. pantu, formālo izmeklēšanas procedūru izbeidz ar lēmumu, kas paredzēts šā panta 2. līdz 5. punktā.

2. Ja Komisija konstatē, ka — attiecīgos gadījumos, pēc attiecīgās dalībvalsts veikta grozījuma — paziņotais pasākums nav atbalsts, tas nostiprina minēto konstatējumu ar lēmumu.

3. Ja Komisija konstatē, ka — attiecīgos gadījumos, pēc attiecīgās dalībvalsts veikta grozījuma — šaubas par paziņotā pasākuma saderību ar kopējo tirgu ir novērstas, tā nolemj, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu (turpmāk — "pozitīvs lēmums"). Minētajā lēmumā norāda, kuru no Līgumā paredzētajiem izņēmumiem piemēro.

4. Pozitīvā lēmumā Komisija var ietvert nosacījumus, kurus ievērojot atbalsts uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, un noteikt pienākumus, kas ļauj uzraudzīt tās lēmuma izpildi (turpmāk — "nosacīts lēmums").

5. Ja Komisija konstatē, ka paziņotais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, tā nolemj, ka attiecīgais atbalsts netiek ieviests (turpmāk — "negatīvs lēmums").

6. Lēmumus, kas pieņemami saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktu, pieņem, tiklīdz ir novērstas neskaidrības, kas minētas 4. panta 4. punktā. Komisija, cik iespējams, cenšas pieņemt lēmumu 18 mēnešos pēc procedūras sākšanas. Šo termiņu var pagarināt, Komisijai un attiecīgai dalībvalstij par to kopīgi vienojoties.

7. Pēc 6. punktā minētā termiņa beigām, ja attiecīgā dalībvalsts to lūdz, Komisija divos mēnešos pieņem lēmumu, kas pamatojas uz tai pieejamo informāciju. Vajadzības gadījumā, ja sniegtā informācija nav pietiekama, lai konstatētu saderību, Komisija pieņem negatīvu lēmumu.

8. pants

Paziņojuma atsaukums

1. Attiecīgā dalībvalsts savlaicīgi, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 4. vai 7. pantu, var atsaukt paziņojumu 2. panta nozīmē.

2. Gadījumos, kad Komisija sākusi formālās izmeklēšanas procedūru, Komisija izbeidz minēto procedūru.

9. pants

Lēmuma atcelšana

Komisija var atcelt lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 2. vai 3. punktu vai 7. panta 2., 3., 4. punktu, pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, ja attiecīgais lēmums pamatojas uz nepareizu informāciju, kas sniegta saskaņā ar procedūru un kas bija izšķirošais faktors lēmuma pieņemšanā. Pirms kāda lēmuma atcelšanas un jauna lēmuma pieņemšanas Komisija sāk formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6., 7. un 10. pantu, 11. panta 1. punktu, 13., 14. un 15. pantu.

III NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ NELIKUMĪGU ATBALSTU

10. pants

Informācijas izskatīšana, lūgums sniegt informāciju un rīkojums sniegt informāciju

1. Ja — neatkarīgi no informācijas avota — Komisijas rīcībā ir ziņas par varbūtēji nelikumīgu atbalstu, tā tūlīt izskata minēto informāciju.

2. Vajadzības gadījumā tā lūdz informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Mutatis mutandis piemēro 2. panta 2. punktu un 5. panta 1. un 2. punktu.

3. Ja, neskatoties uz atgādinājumu saskaņā ar 5. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts neiesniedz lūgto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai ja tā iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ar ko tai prasa sniegt minēto informāciju (turpmāk — "rīkojums sniegt informāciju"). Lēmumā norāda, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstīgu termiņu, kurā tā ir jāiesniedz.

11. pants

Rīkojums pārtraukt vai pagaidām atgūt atbalstu

1. Pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, Komisija var pieņemt lēmumu, kas prasa dalībvalstij pārtraukt jebkādu nelikumīgu atbalstu, līdz Komisija pieņem lēmumu par attiecīgā atbalsta saderību ar kopējo tirgu (turpmāk — "pārtraukšanas rīkojums").

2. Pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, Komisija var pieņemt lēmumu, kas prasa dalībvalstij pagaidām atgūt jebkādu nelikumīgu atbalstu, līdz Komisija pieņem lēmumu par attiecīgā atbalsta saderību ar kopējo tirgu (turpmāk — "atgūšanas rīkojums"), ja izpildīti šādi kritēriji:

- saskaņā ar iedibināto praksi nav šaubu par to, ka attiecīgajam pasākumam ir atbalsta iezīmes,

un

- ir jārīkojas steidzami,

un

- kādam konkurentam ir nodarīts būtisks un nelabojams kaitējums.

Atgūšanu īsteno saskaņā ar procedūru, kas noteikta 14. panta 2. un 3. punktā. Pēc tam, kad attiecīgais atbalsts ir efektīvi atgūts, Komisija pieņem lēmumu termiņos, kas attiecas uz paziņotu atbalstu.

Komisija var ļaut, lai dalībvalsts atbalsta atmaksājumam pievieno atbalsta izmaksu attiecīgā uzņēmuma glābšanai.

Šā punkta noteikumi attiecas vienīgi uz nelikumīgu atbalstu, kas īstenota pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

12. pants

Lēmumā izteikta rīkojuma neizpilde

Ja dalībvalsts nepilda pārtraukšanas vai atgūšanas rīkojumu, Komisija ir tiesīga, vienlaikus veicot izskatīšanu, kas pamatojas uz tai pieejamo informāciju, iesniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Eiropas Kopienu Tiesā un lūgt paziņot par to, ka šāda neizpilde ir Līguma pārkāpums.

13. pants

Komisijas lēmumi

1. Iespējami nelikumīga atbalsta izskatīšana beidzas ar lēmumu saskaņā ar 4. panta 2., 3. vai 4. punktu. Ja tiek pieņemts lēmums sākt formālu izmeklēšanas procedūru, iepriekšējo procedūru izbeidz ar lēmumu saskaņā ar 7. pantu. Ja dalībvalsts nepilda rīkojumu sniegt informāciju, minēto lēmumu pieņem, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

2. Iespējami nelikumīga atbalsta gadījumos un neskarot 11. panta 2. punktu, Komisijai nav saistošs termiņš, kas noteikts 4. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā un 7. panta 7. punktā.

3. Mutatis mutandis piemēro 9. pantu.

14. pants

Atbalsta atgūšana

1. Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (turpmāk — "atgūšanas lēmums"). Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Kopienas tiesību vispārēju principu.

2. Atbalsts, kas ir jāatgūst saskaņā ar atgūšanas lēmumu, ietver procentus, kas aprēķināti pēc atbilstīgas likmes, ko nosaka Komisija. Procenti maksājami no dienas, kad nelikumīgais atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz tās atgūšanas dienai.

3. Neskarot nevienu Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu saskaņā ar Līguma 185. pantu, atgūšanu īsteno tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu Komisijas lēmuma izpildi. Šajā nolūkā un gadījumā, ja ir sākts izskatīšanas process valsts tiesā, attiecīgās dalībvalstis, neskarot Kopienas tiesību aktus, veic visus vajadzīgos pasākumus, kas iespējami to attiecīgajās tiesību sistēmās, tostarp pagaidu pasākumus.

15. pants

Noilguma periods

1. Uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods.

2. Noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts piešķirts saņēmējam vai nu kā individuāls atbalsts, vai arī kā atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu. Visas darbības attiecībā uz nelikumīgu atbalstu, kuras veic Komisija vai dalībvalsts pēc Komisijas lūguma, pārtrauc noilguma periodu. Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Noilguma periodu pārtrauc uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Kopienu Tiesas procesā.

3. Jebkāds atbalsts, attiecībā uz kuru ir beidzies noilguma periods, uzskatāma par pastāvošu atbalstu.

IV NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ ĻAUNPRĀTĪGI IZMANTOTU ATBALSTU

16. pants

Ļaunprātīgi izmantots atbalsts

Neskarot 23. pantu, gadījumos, kad atbalstu izmanto ļaunprātīgi, Komisija var sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6., 7., 9. un 10. pantu, 11. panta 1. punktu, 12., 13., 14. un 15. pantu.

V NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ PASTĀVOŠAJĀM ATBALSTA SHĒMĀM

17. pants

Sadarbība saskaņā ar Līguma 93. panta 1. punktu

1. Komisija no attiecīgās dalībvalsts saņem visu informāciju, kas vajadzīga, lai sadarbībā ar dalībvalsti izskatītu pastāvošās atbalsta shēmas saskaņā ar Līguma 93. panta 1. punktu.

2. Ja Komisija uzskata, ka pastāvošā atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar kopējo tirgu, tā informē attiecīgo dalībvalsti par savu provizorisko secinājumu un dod attiecīgai dalībvalstij iespēju iesniegt savas piezīmes viena mēneša laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt šo termiņu.

18. pants

Priekšlikums veikt atbilstīgus pasākumus

Ja Komisija, ņemot vērā informāciju, ko dalībvalsts iesniedz saskaņā ar 17. pantu, secina, ka pastāvošā atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar kopējo tirgu, tā pieņem ieteikumu, ar ko attiecīgai dalībvalstij ierosina atbilstīgus pasākumus. Šajā ieteikumā jo īpaši var ierosināt:

a) būtiski grozīt atbalsta shēmu

vai

b) ieviest procedūras prasības,

vai

c) atcelt atbalsta shēmu.

19. pants

Atbilstīgu pasākumu priekšlikuma juridiskās sekas

1. Ja attiecīgā dalībvalsts akceptē ierosinātos pasākumus un par to informē Komisiju, Komisija minēto konstatāciju dokumentē un par to informē dalībvalsti. Šis akcepts attiecīgai dalībvalstij uzliek par pienākumu īstenot atbilstīgos pasākumus.

2. Ja attiecīgā dalībvalsts neakceptē ierosinātos pasākumus un Komisija, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts apsvērumus, joprojām uzskata, ka minētie pasākumi ir vajadzīgi, tā sāk procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6., 7. un 9. pantu.

VI NODAĻA

IEINTERESĒTĀS PERSONAS

20. pants

Ieinteresēto personu tiesības

1. Pēc Komisijas lēmuma sākt formālās izmeklēšanas procedūru visas ieinteresētās personas var iesniegt piezīmes saskaņā ar 6. pantu. Ieinteresētajām personām, kas iesniegušas šādas piezīmes, un visiem individuāla atbalsta saņēmējiem nosūta attiecīgā lēmuma, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 7. pantu, kopiju.

2. Ieinteresētās personas var informēt Komisiju jebkādu varbūtēji nelikumīgu atbalstu un jebkādu varbūtēju atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Ja Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, nav pietiekama pamata par attiecīgo gadījumu izdarīt secinājumus, Komisija par to informē ieinteresētās personas. Ja Komisija pieņem lēmumu par kādu gadījumu, pamatojoties uz sniegtās informācijas saturu, tā nosūta ieinteresētajai personai minētā lēmuma kopiju.

3. Pēc attiecīga lūguma visas ieinteresētās personas saņem visu to lēmumu kopijas, kas pieņemti saskaņā ar 4. un 7. pantu, 10. panta 3. punktu un 11. pantu.

VII NODAĻA

UZRAUDZĪBA

21. pants

Gada pārskati

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai gada pārskatus par visām pastāvoša atbalsta shēmām, attiecībā uz kurām ar nosacītu lēmumu saskaņā ar 7. panta 4. punktu nav uzlikti īpaši paziņošanas pienākumi.

2. Ja, neskatoties uz atgādinājumu, attiecīgā dalībvalsts neiesniedz gada pārskatu, attiecībā uz konkrēto atbalsta shēmu Komisija var rīkoties saskaņā ar 18. pantu.

22. pants

Uzraudzība uz vietas

1. Ja Komisijai ir nopietnas šaubas par to, vai tiek pildīti lēmumi necelt iebildumus, pozitīvi lēmumi vai nosacīti lēmumi attiecībā uz individuālu atbalstu, attiecīgā dalībvalsts, pēc tam, kad tai bijusi iespēja iesniegt savas piezīmes, ļauj Komisijai veikt vizītes, lai īstenotu uzraudzību uz vietas.

2. Komisijas pilnvarotās amatpersonas, lai pārbaudītu attiecīgā lēmuma izpildi, ir tiesīgas:

a) piekļūt visām attiecīgā uzņēmuma telpām un zemei;

b) lūgt mutiskus paskaidrojumus uz vietas;

c) pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citu uzņēmējdarbības dokumentāciju, kā arī kopēt to vai pieprasīt tās kopijas.

Komisijai vajadzības gadījumā var palīdzēt neatkarīgi eksperti.

3. Komisija savlaicīgi un rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti par vizīti, lai veiktu kontroli uz vietas, un dara zināmu pilnvaroto amatpersonu un ekspertu identitāti. Ja dalībvalstij ir pienācīgi pamatoti iebildumi pret Komisijas ekspertu izvēli, ekspertus ieceļ, kopīgi vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti. Komisijas amatpersonas un eksperti, kas pilnvaroti veikt kontroli uz vietas, uzrāda rakstisku atļauju, kurā norādīts vizītes priekšmets un mērķis.

4. Amatpersonas, ko pilnvarojusi attiecīgā dalībvalsts, kuras teritorijā ir jāveic uzraudzības vizīte, var piedalīties uzraudzības vizītē.

5. Komisija nosūta attiecīgai dalībvalstij visu to ziņojumu kopijas, kas sagatavoti pēc uzraudzības vizītes.

6. Ja uzņēmums iebilst pret uzraudzības vizīti, ko Komisija norīkojusi saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts Komisijas pilnvarotajām amatpersonām un ekspertiem sniedz vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu veikt uzraudzības vizīti. Šajā nolūkā, apspriedušās ar Komisiju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus astoņpadsmit mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

23. pants

Lēmumu un spriedumu neizpilde

1. Ja attiecīgā dalībvalsts nepilda nosacītus vai negatīvus lēmumus, jo īpaši gadījumos, kas minēti 14. pantā, Komisija var saskaņā ar Līguma 93. panta 2. punktu sniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Eiropas Kopienu Tiesā.

2. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nepilda Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu, Komisija var rīkoties saskaņā ar Līguma 171. pantu.

VIII NODAĻA

KOPĒJI NOTEIKUMI

24. pants

Dienesta noslēpumi

Komisija un dalībvalstis, to amatpersonas un citi darbinieki, tostarp neatkarīgi eksperti, ko iecēlusi Komisija, neizpauž informāciju, ko tie ieguvuši, piemērojot šo regulu, un uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

25. pants

Lēmumu adresāts

Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar II, III, IV, V un VII nodaļu, adresē attiecīgai dalībvalstij. Komisija tos tūlīt paziņo attiecīgajai dalībvalstij un dod pēdējai minētajai iespēju norādīt, uz kuru informāciju pēc tās ieskatiem vajadzētu attiekties pienākumam glabāt dienesta noslēpumu.

26. pants

Lēmumu publicēšana

1. Komisija publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī kopsavilkuma paziņojumu par lēmumiem, ko tā pieņem saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu un 18. pantu kopā ar 19. panta 1. punktu. Kopsavilkuma paziņojumā norāda, ka lēmuma kopiju iespējams saņemt autentiskās versijas valodā vai valodās.

2. Lēmumus, ko Komisija pieņem saskaņā ar 4. panta 4. punktu, tā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī to autentiskās versijas valodā. Oficiālajā Vēstnesī, ko publicē valodās, kas nav autentiskās versijas valoda, tekstam autentiskās versijas valodā pievieno izsmeļošu kopsavilkumu attiecīgā Oficiālā Vēstneša valodā.

3. Komisija publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī lēmumus, ko tā pieņem saskaņā ar 7. pantu.

4. Gadījumos, kad piemēro 4. panta 6. punktu vai 8. panta 2. punktu, Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē īsu paziņojumu.

5. Padome vienprātīgi var nolemt publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī lēmumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma 93. panta 2. punkta trešo daļu.

27. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru ir tiesīga pieņemt īstenošanas noteikumus attiecībā uz paziņojumu formu, saturu un citiem nosacījumiem, gada pārskatu formu, saturu un citiem nosacījumiem, termiņu un termiņu aprēķina nosacījumiem, kā arī attiecībā uz procentu likmi, kas minēta 14. panta 2. punktā.

28. pants

Valsts atbalsta padomdevēja komiteja

Izveido Valsts atbalsta padomdevēju komiteju (turpmāk — "Komiteja"). Komitejā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

29. pants

Apspriešanās ar Komiteju

1. Komisija apspriežas ar Komiteju, pirms pieņem kādus īstenošanas noteikumus saskaņā ar 27. pantu.

2. Apspriešanās ar Komiteju notiek sanāksmē, ko sasauc Komisija. Izskatāmos projektus un dokumentus pievieno paziņojumam. Sanāksme notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma izsūtīšanas. Šo periodu var samazināt, ja jautājums ir steidzams.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

4. Atzinumu protokolē, turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt, lai tās nostāju protokolē. Padomdevēju komiteja var ieteikt šo atzinumu publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. Komisija rūpīgi iepazīstas ar Komitejas sniegto atzinumu. Komisija informē Komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 22. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Verheugen

[1] OV C 116, 16.4.1998., 13. lpp.

[2] Atzinums saņemts 1999. gada 14. janvārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 284, 14.9.1998., 10. lpp.

--------------------------------------------------