EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32018R1874

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1874 (2018. gada 29. novembris) par datiem, kas attiecībā uz mainīgo lielumu sarakstu un to aprakstu sniedzami par 2020. gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1091 par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2018/7861

OV L 306, 30.11.2018., 14./49. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/1874/oj

30.11.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1874

(2018. gada 29. novembris)

par datiem, kas attiecībā uz mainīgo lielumu sarakstu un to aprakstu sniedzami par 2020. gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1091 par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1091 par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (1) un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu un 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2018/1091 paredz Eiropas statistikas regulējumu lauku saimniecību līmenī un to struktūras informācijas apvienošanu ar informāciju par ražošanas metodēm, lauku attīstības pasākumiem, agrovides aspektiem un citu saistīto informāciju.

(2)

Dalībvalstīm būtu jāvāc dati, kas atbilst pamatdatiem, ietvara paplašināšanai un tematiem un detalizētajiem tematiem moduļos, kā izklāstīts Regulā (ES) 2018/1091.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1091 8. panta 2. punktu kopējam pamata un moduļu mainīgo lielumu skaitam nebūtu jāpārsniedz 300 mainīgie lielumi.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1091 8. panta 5. punktu nevajadzētu radīt būtiskas papildu izmaksas, kuras izraisītu nesamērīgi lielu un nepamatotu slogu lauku saimniecībām un dalībvalstīm.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Apraksts par strukturālo pamatdatu mainīgajiem lielumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/1091 III pielikumā, ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

2.   Saraksts ar mainīgajiem lielumiem par tematiem un detalizētajiem tematiem katrā modulī ir izklāstīts II pielikumā.

3.   Mainīgo lielumu apraksti, kas dalībvalstīm jāizmanto tematiem un detalizētajiem tematiem katrā II pielikumā uzskaitītajā modulī, ir izklāstīti III pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 200, 7.8.2018., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Mainīgo lielumu apraksts, kuri izmantojami strukturālajiem pamatdatiem un ietvara paplašināšanai, kā norādīts Regulas (ES) 2018/1091 III pielikumā

I.

VISPĀRĪGI MAINĪGIE LIELUMI

Apsekojuma informācija

CGNR 001

Lauku saimniecības identifikācijas numurs

Lauku saimniecības unikāls identifikācijas numurs ir unikāls ciparu identifikators datu nosūtīšanai.

Lauku saimniecības atrašanās vieta

Lauku saimniecība atrodas tur, kur saimniecība veic savu galveno lauksaimniecisko darbību.

CGNR 002

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

1 km INSPIRE Statistikas vienību koordinātu tīkla šūnas kods lietošanai visā Eiropā (1), kur atrodas saimniecība. Šis kods tiks izmantots tikai nosūtīšanas mērķiem.

Datu izplatīšanas mērķiem papildus parastiem izpaušanas kontroles mehānismiem attiecībā uz tabulas datiem 1 km koordinātu tīkls tiks izmantots tikai tad, ja tīklā ir vairāk nekā 10 lauku saimniecību; ja tas neizdodas, pēc vajadzības tiks izmantoti 5 km, 10 km vai lielāki koordinātu ligzdas tīkli.

CGNR 003

NUTS 3 reģions

NUTS 3  (2) reģiona kods (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (3), kurā atrodas saimniecība.

CGNR 004

Lauku saimniecībā ir apgabali, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 noteikti kā apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi.

Informācija par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi (ANC), sniedzama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (4) 32. pantu.

 

L – lauku saimniecība atrodas apgabalā, kurš nav kalnu apgabals un kurā ir ievērojami dabas ierobežojumi

 

M – lauku saimniecība atrodas kalnu apgabalā

 

O – lauku saimniecība atrodas citā apgabalā, kuru ietekmē specifiski ierobežojumi

 

N – lauku saimniecība neatrodas apgabalā, kurā ir dabas ierobežojumi

Lauku saimniecības juridiskais statuss

Lauku saimniecības juridiskais statuss ir atkarīgs no īpašnieka statusa.

 

Lauku saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc:

CGNR 005

Fiziskas personas, kas ir neatkarīgas lauku saimniecības vienīgā īpašniece

Atsevišķa individuāla un fiziska persona, kas ir tādas lauku saimniecības īpašniece, kuru ar citu īpašnieku lauku saimniecībām nesaista kopīga vadība vai līdzīgas vienošanās.

Lauku saimniecības, kas atbilst šim nosacījumam, sauc par vienīgā īpašnieka lauku saimniecībām .

CGNR 006

Ja atbilde ir “jā”, vai īpašnieks ir arī vadītājs?

CGNR 007

Ja atbilde ir “nē”, vai vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis?

CGNR 008

Ja atbilde ir “jā”, vai vadītājs ir īpašnieka laulātais?

CGNR 009

Dalītām īpašumtiesībām

Fiziskas personas, kas ir tādas lauku saimniecības vienīgās īpašnieces, kura nav saistīta ar citu īpašnieku lauku saimniecībām, un kuras dala lauku saimniecības īpašumtiesības un vadību.

CGNR 010

Divām vai vairākām fiziskām personām, kuras ir partneri lauku saimniecību grupā

Partneris(-i) saimniecību grupā ir fiziskas personas, kam kopīgi pieder, kas nomā vai citādi pārvalda vienu lauku saimniecību vai kopīgi pārvalda savas atsevišķās saimniecības kā vienu saimniecību. Šādai sadarbībai jābūt saskaņā ar tiesību aktiem vai saskaņā ar rakstisku līgumu.

CGNR 011

Juridiskas personas

Juridiska persona, kas nav fiziska persona, bet kam ir parastās indivīda tiesības un pienākumi, piemēram, spēja iesūdzēt tiesā vai tikt iesūdzētam (vispārējā tiesībspēja).

CGNR 012

Ja atbilde ir “jā”, vai lauku saimniecība ir uzņēmumu grupas daļa?

Uzņēmumu grupa ir uzņēmumu apvienība, ko saista juridiskas un/vai finansiālas saites un ko kontrolē grupas vadītājs.

“Uzņēmums” ir vismazākais juridisko vienību apkopojums, kas ir organizatoriska vienība, kura ražo preces vai sniedz pakalpojumus un kurai ir noteikta autonomijas pakāpe lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz tās pašreizējo līdzekļu piešķiršanu. Uzņēmums veic vienu vai vairākas darbības vienā vai vairākās vietās. Uzņēmums drīkst būt viena juridiska vienība.

CGNR 013

Lauku saimniecība ir kopienas zemes vienība

Datu vākšanas un reģistrēšanas vajadzībām “kopienas zemes vienības” lauku saimniecība ir vienība, kas sastāv no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ILIZ), ko citas lauku saimniecības izmanto saskaņā ar kopienas tiesībām.

CGNR 014

Īpašnieks saņem ES atbalstu par zemi vai dzīvniekiem lauku saimniecībā, un tāpēc tas ir iekļauts integrētajā administrēšanas un kontroles sistēmā (IAKS)

Īpašnieks ir aktīvs lauksaimnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (5) 9. panta nozīmē, un pieteikums subsīdijas saņemšanai ir apstiprināts.

CGNR 015

Īpašnieks ir jaunais lauksaimnieks vai jaunpienācējs lauksaimniecībā, kurš pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmis finansiālu atbalstu šim mērķim kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros

Finansiālais atbalsts var attiekties uz tiešajiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. un 51. pantu vai atbalstu, ko sniedz no lauku attīstības programmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, – atbalsts darījumdarbības sākšanai gados jauniem lauksaimniekiem.

Lauku saimniecības vadītājs

Lauku saimniecības vadītājs ir fiziska persona, kas atbild par lauku saimniecības parastām ikdienas finanšu un ražošanas darbībām.

Par lauku darbiem uzskata visa veida darbu lauku saimniecībā, kas sekmē vai nu:

i)

darbības, kuras definētas Regulas (ES) 2018/1091 2. panta a) punktā;

ii)

ražošanas līdzekļu uzturēšanu; vai

iii)

darbības, kas tieši izriet no šīm produktīvajām darbībām.

Laiks , kas lauku saimniecībā patērēts lauku darbiem , ir darba laiks, kas lauku saimniecībā faktiski veltīts lauku darbiem, izņemot darbu īpašnieka vai vadītāja mājsaimniecībā.

Gada darba vienība (GDV) ir pilna laika ekvivalenta nodarbinātība, t. i., kopējās nostrādātās stundas, izdalītas ar valsts ikgadējo pilnā darba laikā nostrādāto vidējo stundu skaitu.

Pilns laiks ir mazākais to stundu skaits, kas jānostrādā saskaņā ar valsts noteikumiem, kas reglamentē darba līgumus. Ja tajos nav norādīts ikgadējais stundu skaits, tad par minimumu pieņem 1 800 stundas (225 astoņu stundu darbdienas).

CGNR 016

Dzimšanas gads

Lauku saimniecības vadītāja dzimšanas gads

CGNR 017

Dzimums

Lauku saimniecības vadītāja dzimums:

 

V – vīrietis

 

S – sieviete

CGNR 018

Lauku darbi lauku saimniecībā (izņemot mājsaimniecības darbus)

Gada darba vienību (6) procentu grupa tādiem lauku darbiem, kurus veicis lauku saimniecības vadītājs.

CGNR 019

Gads, kad kvalificēts par lauku saimniecības vadītāju

Gads, kurā lauku saimniecības vadītājs uzsāka vadīt saimniecību.

CGNR 020

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība

Augstākais lauksaimnieciskās izglītības līmenis, ko ieguvis vadītājs:

 

PRACT – tikai praktiska pieredze lauksaimniecībā, ja vadītāja pieredze iegūta praktiskā darbā lauku saimniecībā,

 

BASIC – lauksaimnieciskā pamatizglītība, ja vadītājs ir piedalījies jebkādos mācību kursos, kas pabeigti vispārīgā lauksaimniecības koledžā un/vai izglītības iestādē, kura specializējas noteiktās nozarēs (tostarp dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā un ar to saistītās nozarēs); pilns lauksaimniecības mācekļa darbs uzskatāms par pamatizglītību,

 

FULL – pabeigta lauksaimnieciskā izglītība, ja vadītājs ir nepārtraukti piedalījies jebkādos mācību kursos, kuru ilgums ir līdzvērtīgs vismaz diviem pilna laika mācību gadiem pēc obligātās izglītības ieguves un kas pabeigti lauksaimniecības koledžā, universitātē vai citā augstākās izglītības iestādē, lauksaimniecībā, dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā vai ar to saistītās nozarēs.

CGNR 021

Vadītāja profesionālā izglītība pēdējos 12 mēnešos

Ja vadītājs ir piedalījies profesionālajā apmācībā, mācību pasākumā vai aktivitātē, ko nodrošina pasniedzējs vai mācību iestāde un kuras primārais mērķis ir jaunu prasmju iegūšana saistībā ar lauksaimniecības darbībām vai darbībām, kas tieši saistītas ar lauku saimniecību, vai esošo prasmju attīstīšanu un uzlabošanu.

ILIZ īpašumtiesību veids (attiecībā uz īpašnieku)

Īpašumtiesību veids ir atkarīgs no situācijas apsekojuma gada pārskata dienā.

CGNR 022

Zeme savā īpašumā

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko apsaimnieko lauku saimniecība un kas pieder īpašniekam vai ko apsaimnieko īpašnieks kā lietotājs vai ilgtermiņa nomnieks, kas mantojis zemi, vai saskaņā ar cita līdzvērtīga veida īpašumtiesībām (ha).

CGNR 023

Nomātā zeme

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko lauku saimniecība nomā par fiksētu nomas maksu (naudā, natūrā vai citādi), par kuru vienojas iepriekš un par kuru noslēdz (rakstisku vai mutisku) nomas līgumu (ha). Izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi ieskaita tikai vienai lauku saimniecībai. Ja pārskata gadā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir iznomāta vairāk nekā vienai lauku saimniecībai, to parasti ieskaita tai lauku saimniecībai, ar kuru tā ir saistīta apsekojuma pārskata dienā, vai tai saimniecībai, kura to visilgāko laiku ir izmantojusi pārskata gadā.

CGNR 024

Pusgraudniecība vai citi īpašumtiesību veidi

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (ha), kas ir:

a)

apstrādāta pusgraudniecībā, proti, ko kopīgi apstrādā zemes īpašnieks un pusgraudnieks saskaņā ar rakstisku vai mutisku vienošanos par pusgraudniecību. Īpašnieka un pusgraudnieka kopīgi apsaimniekotajā zemē iegūto produkciju (ekonomisko vai fizisko) abas puses sadala pēc iepriekšējas vienošanās;

b)

apsaimniekota ar cita veida īpašumtiesībām, uz kurām neattiecas iepriekš minētie vienumi.

CGNR 025

Kopienas zeme

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko izmanto lauku saimniecība, bet kas tai tieši nepieder, t. i., uz kuru attiecas kopienas tiesības (ha).

CGNR 026

Bioloģiskā lauksaimniecība

Lauku saimniecības ražošana ietilpst lauksaimniecības praksē, kura atbilst noteiktu standartu un noteikumu kopumam, kas izklāstīti i) Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (7) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 (8), vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu īstenošanas noteikumos par bioloģisko ražošanu.

CGNR 027

Kopējā lauku saimniecības ILIZ, kurā izmanto bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, kuras sertificētas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme lauku saimniecībā, kurā izmantotā ražošanas metode pilnībā atbilst bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas principiem saimniecības līmenī, kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai Regulā (ES) 2018/848, vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu īstenošanas noteikumos par bioloģiskās ražošanas sertifikāciju (ha).

CGNR 028

Kopējā lauku saimniecības ILIZ, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas sertificējamas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme lauku saimniecībā, kurā tiek izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības metodes, pārkārtojoties no nebioloģiskās ražošanas uz bioloģisko ražošanu noteiktā laikposmā (“pārejas periods”), kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai Regulā (ES) 2018/848, vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu īstenošanas noteikumos par bioloģiskās ražošanas sertifikāciju (ha).

CGNR 029

Līdzdalība citās vides sertifikācijas sistēmās

Lauku saimniecība piedalās valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmās, piemēram, tādās, kas minētas 43. panta 2. punktā un 3. punkta b) apakšpunktā vai IX pielikumā Regulā (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (pašreizējās sertifikācijas shēmas, kas ir līdzvērtīgas KLP “zaļajam maksājumam”), un pieteikums subsīdijas saņemšanai ir apstiprināts.


II.   ZEMES MAINĪGIE LIELUMI

Lauku saimniecības kopējā zemes platībā ieskaita izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi (aramzemi, ilggadīgo zālāju platības, ilggadīgos stādījumus un piemājas dārziņus) un citu lauku saimniecības zemi (neizmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, meža zemi un citur neklasificētu zemi).

Platība , kas vācama par katru vienumu, ir pazīstama kā pamatplatība , un tā attiecas uz zemes gabala(-u) faktisko platību neatkarīgi no tā, vai ražas gadā bija tikai viena atsevišķa kultūra vai vairākas kultūras. Viengadīgo kultūru gadījumā pamatplatība atbilst apsētajai platībai; ilggadīgo stādījumu gadījumā pamatplatība ir kopējā apstādītā platība; secīgo kultūru gadījumā tā atbilst platībai, ko gada laikā attiecīgajā zemes gabalā aizņem galvenā kultūra; vienlaikus audzēto kultūru gadījumā tā atbilst platībai, kurā kultūras tiek audzētas līdzās. Šādi katra platība tiek uzskaitīta tikai vienu reizi.

Galvenā kultūra ir tā, kurai ir vislielākā ekonomiskā vērtība. Ja nav iespējams noteikt, kas ir galvenā kultūra, pamatojoties uz produkcijas vērtību, tad galvenā kultūra būs tā, kas visilgāk aizņem zemi.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir kopējā platība, ko aizņem lauku saimniecības izmantotā aramzeme, ilggadīgo zālaugu platības, ilggadīgo stādījumu platības un piemājas dārziņi, neatkarīgi no īpašumtiesību veida.

Augseka ir viengadīgo kultūru secīga maiņa, kad katrā konkrētā laukā kultūru audzē pēc plānotās sistēmas vai secības, lai viena veida kultūras netiktu audzētas nepārtraukti vienā un tajā pašā laukā. Augsekā kultūras parasti maina katru gadu, bet augseka ir iespējama arī ar daudzgadīgām kultūrām.

Par audzēšanu atklātā laukā un platībām zem stikla ziņo atsevišķi.

CLND 001

ILIZ

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (ha).

CLND 002

Aramzeme

Zeme, ko apstrādā (apar vai irdina) regulāri, parasti saskaņā ar augsekas sistēmu (ha).

CLND 003

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Visi graudaugi, novākti sausi graudu ražošanai, neatkarīgi no to lietojuma (ha).

CLND 004

Parastie un plēkšņu kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L. un Triticum monococcum L. (ha).

CLND 005

Cietie kvieši

Triticum durum Desf. (ha).

CLND 006

Rudzi un ziemāju maisījumi (labības maisījums)

Jebkurā laikā iesēti rudzi (Secale cereale L.), tostarp pirms ziemas vai ziemā iesēti rudzu un citu graudaugu maisījumi (labības maisījums) (ha).

CLND 007

Mieži

Mieži (Hordeum vulgare L.) (ha)

CLND 008

Auzas un vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot labības maisījumu)

Auzas (Avena sativa L.) un citi graudaugi, iesēti pavasarī un audzēti kā maisījumi, novākti kā sausi graudi, tostarp sēklai (ha).

CLND 009

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

Kukurūza (Zea mays L.), novākta graudu ražošanai, kā sēkla vai kā kukurūzas vālīšu seržu maisījums (ha).

CLND 010

Tritikāle

Tritikāle (x Triticosecale Wittmack) (ha).

CLND 011

Sorgo

Sorgo (Sorghum bicolor (L.) Conrad Moench vai Sorghum x sudanense (Piper) Stapf.) (ha).

CLND 012

Citi graudaugi, citur neklasificēti (griķi, prosa, kanāriju spulgzāle utt.)

Graudaugi, novākti sausi graudu ražošanai, iepriekšējos vienumos citur nereģistrēti, piemēram, prosa (Panicum miliaceum L.), griķi (Fagopyrum esculentum Mill.), kanāriju spulgzāle (Phalaris canariensis L.) un citi graudaugi, citur neklasificēti (ha).

CLND 013

Rīsi

Rīsi (Oryza sativa L.) (ha).

CLND 014

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi, novākti sausi graudu ražošanai, neatkarīgi no to lietojuma (ha).

CLND 015

Lauka zirņi, pupas un saldās lupīnas

Visu šķirņu lauka zirņi (Pisum sativum L. convar. sativum vai Pisum sativum L. convar. arvense L. vai convar. speciosum), novākti sausi (ha), plus visu šķirņu lauka pupas (Vicia faba L. (partim)), novāktas sausas (ha), plus visas saldās lupīnas (Lupinus sp.), novāktas sausas graudu ražošanai, tostarp sēklai, neatkarīgi no to lietojuma (ha).

CLND 016

Sakņaugi

Kultūras, kas audzētas sakņu, bumbuļu vai modificētu stublāju ieguvei (ha). Šeit nav iekļauti tādi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi kā citu starpā burkāni, galda bietes un kāļi.

CLND 017

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

Kartupeļi (Solanum tuberosum L.) (ha).

CLND 018

Cukurbietes (izņemot sēklai)

Cukurbietes (Beta vulgaris L.), paredzētas cukura rūpniecībai un spirta ražošanai (ha).

CLND 019

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

Lopbarības bietes (Beta vulgaris L.) un kāpostu dzimtas augi, galvenokārt novākti lopbarībai, neatkarīgi no tā, vai sakņu vai stublāju ieguvei, un pārējie augi, galvenokārt audzēti lopbarības sakņu ieguvei, citur neklasificēti (ha).

CLND 020

Tehniskās kultūras

Tehniskās kultūras, ko parasti nepārdod tiešam patēriņam, jo tās pirms galīgās izmantošanas ir rūpnieciski jāpārstrādā (ha).

CLND 021

Eļļas augi

Rapsis (Brassica napus L.) un ripsis (Brassica rapa L. var. oleifera (Lam.)), saulespuķu (Helianthus annuus L.) sēklas, soja (Glycine max (L.) Merril), linsēklas (Linum usitatissimum L.), sinepes (Sinapis alba L.), magone (Papaver somniferum L.), saflors (Carthamus tinctorius L.), sezama (Sesamum indicum L.) sēklas, ēdamie dižmeldri (Cyperus esculentus L.), zemesrieksti (Arachis hypogea L.), eļļas ķirbji (Cucurbita pepo var. styriaca) un kaņepes (Cannabis sativa L.), audzēti eļļas ražošanai, novākti kā sausi graudi, izņemot kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas (ha).

CLND 022

Rapsis un ripsis

Rapsis (Brassica napus L.) un ripsis (Brassica rapa L. var. oleifera (Lam.)), audzēts eļļas ražošanai, novākts kā sausi graudi (ha).

CLND 023

Saulespuķu sēklas

Saulespuķes (Helianthus annuus L.), novāktas kā sausi graudi (ha).

CLND 024

Soja

Soja (Glycine max L. Merril), novākta kā sausi graudi, gan eļļas, gan proteīna ieguvei (ha).

CLND 025

Linsēklas (eļļas lini)

Dažādu šķirņu lini (Linum usitatissimum L.), galvenokārt audzēti eļļas ražošanai un novākti kā sausi graudi (ha).

CLND 026

Citi eļļas augi, citur neklasificēti

Citi augi, galvenokārt audzēti eļļas ieguvei, novākti kā sausi graudi, citur neklasificēti (izņemot kokvilnas sēklas) (ha).

CLND 027

Šķiedraugu kultūras

Šķiedras lini (Linum usitatissimum L), kaņepes (Cannabis sativa L.), kokvilna (Gossypium spp.), džuta (Corchorus capsularis L.), abaka jeb Manilas kaņepāji (Musa textilis Née), kenafa (Hibiscus cannabinus L.) un sizals (Agave sisalana Perrine) (ha).

CLND 028

Šķiedras lini

Šķiedras linu šķirnes (Linum usitatissimum L.), galvenokārt audzētas šķiedras ražošanai (ha).

CLND 029

Kaņepes

Kaņepes (Cannabis sativa L.), audzēta stiebru ieguvei (ha).

CLND 030

Kokvilna

Kokvilna (Gossypium spp.), novākta šķiedras un/vai eļļas augu sēklu ieguvei (ha).

CLND 031

Citi šķiedraugi, citur neklasificēti

Citi augi, galvenokārt audzēti šķiedras ieguvei, citur neklasificēti, piemēram, džuta (Corchorus capsularis L.), abaka jeb Manilas kaņepāji (Musa textilis Née), sizals (Agave sisalana Perrine) un kenafa (Hibiscus cannabinus L.) (ha).

CLND 032

Tabaka

Tabaka (Nicotiana tabacum L.), audzēta lapu ieguvei (ha).

CLND 033

Apiņi

Apiņi (Humulus lupulus L.), rogu ieguvei.

CLND 034

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi, audzēti farmācijai, smaržu ražošanai vai lietošanai pārtikā (ha).

CLND 035

Enerģētiskās kultūras, citur neklasificētas

Enerģētiskās kultūras, izmantotas tikai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai, citur neklasificētas un audzētas aramzemē (ha).

CLND 036

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas (ha).

CLND 037

Aramzemē sētās zaļbarības kultūras

Visas aramzemē sētās zaļbarības kultūras, galvenokārt paredzētas lopbarībai, atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai (piemēram, biomasas ražošana no kukurūzas), proti, graudaugi, zālaugi, pākšaugi, tehniskie augi un citas aramzemē sētās un/vai zaļbarības kultūras (ha).

CLND 038

Aramzemē sēto zālāju un ganību platības

Platības noganīšanai, sienam vai skābbarībai, apsētas ar zālaugiem un to maisījumiem, ko daļēji iekļauj parastā augsekā, ja to audzēšanas periods ir no viena līdz pieciem gadiem (ha).

CLND 039

Pākšaugu kultūras zaļbarībai

Pākšaugi, ko audzē un novāc zaļgatavībā, galvenokārt lopbarībai vai enerģijas ražošanai (ha).

Iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā (parasti > 80 %) ir pākšaugi un zālaugi, ko novāc zaļbarībai vai sausam sienam.

CLND 040

Kukurūza zaļbarībai

Visu veidu kukurūza (Zea mays L.), galvenokārt audzēta skābbarībai (veselas vālītes, auga daļas vai viss augs kopumā) un netiek novākta graudu ražošanai (ha).

CLND 041

Citi graudaugi zaļbarībai (izņemot kukurūzu zaļbarībai)

Visi graudaugi (izņemot kukurūzu), audzēti un novākti zaļgatavībā lopbarībai vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai (biomasas ražošana).

CLND 042

Citas aramzemē sētās zaļbarības kultūras, citur neklasificētas

Citas viengadīgas vai daudzgadīgas (audzē mazāk nekā piecus gadus) kultūras, galvenokārt paredzētas lopbarībai un novāktas zaļgatavībā (ha). Arī atlikumi no kultūrām, kas citur nav klasificētas, ja pamatraža tikusi iznīcināta, bet atliekas joprojām varētu izmantot (kā lopbarību vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai).

CLND 043

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes

Visi kāpostaugi, lapu un kātu dārzeņi, augļu dārzeņi, sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, svaigi pākšaugi, citi svaigi (nesausi) novākti dārzeņi un zemenes, audzētas aramzemes augsekā ar citām lauksaimniecības vai dārzkopības kultūrām (ha).

CLND 044

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, audzētas augsekā ar dārzkopības kultūrām (komerciāla dārzkopība)

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, audzētas aramzemes augsekā ar citām dārzkopības kultūrām (ha).

CLND 045

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, audzētas augsekā ar kultūrām, kas nav dārzkopības kultūras (audzēšana atklātā laukā)

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, audzētas aramzemes platībā augsekā ar citām lauksaimniecības kultūrām (ha).

CLND 046

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās)

Visi ziedi un dekoratīvie augi, kas paredzēti tirdzniecībai kā griezti ziedi (piemēram, rozes, neļķes, orhidejas, gladiolas, krizantēmas, grieztas lapas un citas grieztas augu daļas), stādīšanai puķu podos, dobēs un balkona kastēs (piemēram, rododendri, acālijas, krizantēmas, begonijas, ģerānijas, spriganes, citi poda, izstādīšanas un balkona augi) un kā sīpolu un bumbuļsīpolu ziedi un citi dekoratīvie augi (tulpes, hiacintes, orhidejas, narcises un citi) (ha).

CLND 047

Sēklas un stādi

Sakņaugu (izņemot kartupeļus un citus augus, kuru saknes tiek izmantotas arī kā sēklas), lopbarības kultūru, zālaugu un tehnisko kultūru (izņemot eļļas augus) sēklas un dārzeņu un ziedu sēklas un stādi (ha).

CLND 048

Citi laukaugi, citur neklasificēti

Laukaugi, citur neklasificēti (ha).

CLND 049

Papuve

Visa apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā vai kurā nodrošināti labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA (9)), bet kurā vienu ražas gadu netiks novākta raža (ha). Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu. Papuve var būt:

i)

melnā papuve, kurā neko neaudzē; vai

ii)

papuve ar spontāni veidojušos dabisku augu segu, ko var izmantot lopbarībai vai ieart zemē; vai

iii)

zaļā papuve, kas apsēta ar zaļmēslojuma augiem.

CLND 050

Ilggadīgo zālāju platības

Pastāvīgi (vairākus secīgus gadus, parasti piecus gadus vai ilgāk) izmantotas, kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašizsējā) lopbarības, zālaugu vai enerģētisko kultūru platības, kas nav iekļautas saimniecības augsekā (ha).

Zālaugu platības var izmantot ganīšanai vai skābbarības, siena gatavošanai vai izmantot atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai.

CLND 051

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

Tādas ilggadīgās ganības labas vai vidējas kvalitātes zemē, kuras parasti var izmantot intensīvai ganīšanai (ha).

CLND 052

Nekultivētās ganības

Ilggadīgo zālāju platības ar zemu ražību, parasti zemas kvalitātes zemē, piemēram, kalnainā zemē un lielos augstumos, parasti nav uzlabotas ar mēslojumu, augsnes apstrādi, atkārtotu sēju vai drenāžu (ha). Šīs platības parasti var izmantot tikai ekstensīvai noganīšanai un parasti tās nepļauj vai pļauj ekstensīvā veidā, jo tās nav piemērotas augstam ganāmo dzīvnieku blīvumam.

CLND 053

Ilggadīgo zālāju platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

Ilggadīgo zālāju un pļavu platības, kas vairs netiek izmantotas saimniecības vajadzībām, kuras atbilstoši Padomes Regulai (ES) Nr. 1307/2013 vai attiecīgā gadījumā jaunākiem tiesību aktiem ir uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, un par kurām ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu (ha).

CLND 054

Ilggadīgie stādījumi (tostarp jauni un uz laiku pamesti stādījumi, izņemot platības, kurās ražo tikai pašu patēriņam)

Visi augļu koki, visi citrusaugļu koki, visi riekstu koki, visi ogulāju stādījumi, visi vīna dārzi, visi olīvkoki un visi citi ilggadīgie stādījumi lietošanai pārtikā (piemēram, tēja, kafija vai ceratonijas) un citiem nolūkiem (piemēram, dēstu audzētavas, Ziemassvētku eglītes vai augi pīšanai un aušanai (piemēram, rotangpalmas vai bambuss)) (ha).

CLND 055

Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

Augļu dārzi, kuros ir sēkleņi, kauleņi, ogas, rieksti un subtropu un tropu klimatiskās joslas augļi (ha).

CLND 056

Sēkleņi

Augļu dārzi, kuros ir sēkleņi, piemēram, āboli (Malus spp.), bumbieri (Pyrus spp.), cidonijas (Cydonia oblonga Mill.) vai vespili (Mespilus germanica, L.) (ha).

CLND 057

Kauleņi

Augļu dārzi, kuros ir kauleņi, piemēram, persiki un nektarīni (Prunus persica (L.) Batch), aprikozes (Prunus armeniaca L. un citas), saldie un skābie ķirši (Prunus avium L., P. cerasus), plūmes (Prunus domestica L. un citas) un citi kauleņi, citur neklasificēti, piemēram, ērkšķu plūmes (Prunus spinosa L.) vai lokvas/Japānas mespili (Eriobotrya japonica (Thunb.) Lindl.) (ha).

CLND 058

Subtropu un tropu klimatiskās joslas augļi

Subtropu un tropu klimatiskās joslas augļi, piemēram, kivi (Actinidia chinensis Planch.), avokado (Persea americana Mill.) vai banāni (Musa spp.) (ha).

CLND 059

Ogas (izņemot zemenes)

Visas audzētās ogas, piemēram, upenes (Ribes nigrum L.), sarkanās jāņogas (Ribes rubrum L.), avenes (Rubus idaeus L.) vai krūmmellenes (Vaccinium corymbosum L.) (ha).

CLND 060

Rieksti

Visi riekstu koki (valrieksti, lazdu rieksti, mandeles, ēdamie kastaņi un citi rieksti) (ha).

CLND 061

Citrusaugļi

Citrusaugļi (Citrus spp.) (apelsīni, sīkie citrusaugļi, citroni, laimi, pomelo, greipfrūti un citi citrusaugļi) (ha).

CLND 062

Vīnogas

Vīnogulāji (Vitis vinifera L.) (ha)

CLND 063

Vīnogas vīna ražošanai

Tādu vīnogu šķirņu vīnogulāji, ko parasti audzē sulas, misas un/vai vīna ražošanai (ha).

CLND 064

Vīnogas vīna ražošanai ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

Tādu vīnogu šķirņu vīnogulāji, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, kuri atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 491/2009 (10) vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām (ha).

CLND 065

Vīnogas vīna ražošanai ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

Tādu vīnogu šķirņu vīnogulāji, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kuri atbilst i) Regulas (EK) Nr. 491/2009 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām (ha).

CLND 066

Citu vīnu ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas (bez ACVN/AĢIN)

Tādu vīnogu šķirņu vīnogulāji, ko parasti audzē tādu vīnu ražošanai, kuriem nav ACVN vai AĢIN (ha).

CLND 067

Galda vīnogas

Tādu vīnogu šķirņu vīnogulāji, ko parasti audzē svaigu vīnogu iegūšanai (ha).

CLND 068

Rozīņu vīnogas

Tādu vīnogu šķirņu vīnogulāji, ko parasti audzē rozīņu iegūšanai (ha).

CLND 069

Olīvas

Olīvkoki (Olea europea L.), audzēti olīvu iegūšanai (ha).

CLND 070

Dēstu audzētavas

Dēstu audzētavas, kurās atklātā laukā audzē jaunus koksnainus augus turpmākai pārstādīšanai (ha).

CLND 071

Citi ilggadīgie stādījumi, tostarp citi ilggadīgie stādījumi lietošanai pārtikā

Ilggadīgie stādījumi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti, un koki, kas izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zemē iestādīti kā Ziemassvētku eglītes (ha).

CLND 072

Ziemassvētku eglītes

Ziemassvētku eglītes, kas izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zemē ārpus meža zemes iestādītas komerciālos nolūkos (ha). Izņemot ziemassvētku eglīšu stādījumus, kas vairs netiek uzturēti un pieder pie meža zemes.

CLND 073

Piemājas dārziņi

Zeme, kurā citu starpā parasti audzē dārzeņus, sakņu kultūras un ilggadīgās kultūras, kas paredzētas īpašnieka un viņa mājsaimniecības pašu patēriņam, parasti atdalīta no pārējās lauksaimniecības zemes, un tā atpazīstama kā piemājas dārziņi (ha).

CLND 074

Cita lauku saimniecības zeme

Neizmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ un ko neiekļauj augsekas sistēmā), meža zeme un cita zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme, klintis u. c. (ha).

CLND 075

Neizmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Iepriekš izmantota kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko apsekojuma pārskata gadā vairs neapstrādā un neiekļauj augsekas sistēmā, t. i., zemi nav paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā (ha).

Šo zemi varētu atsākt apstrādāt, izmantojot lauku saimniecībā parasti pieejamos resursus.

CLND 076

Meža zeme

Zeme, ko aizņem koki vai meža krūmi, tostarp papeļu un citu tamlīdzīgu koku stādījumi mežos vai ārpus tiem un meža koku stādu audzētavas, kas ierīkotas meža zemē, lauku saimniecības pašas vajadzībām, kā arī meža objekti (meža ceļi, kokmateriālu noliktavas u. c.) (ha).

CLND 077

Īscirtmeta atvasāji

Meža zeme, ko apsaimnieko meža augu audzēšanai, ja augsekas posms ir 20 gadi vai mazāk (ha).

Augsekas posms ir laiks no pirmās koku sēšanas/stādīšanas līdz galaprodukta novākšanai, bet novākšanā neietver parastās apsaimniekošanas darbības, piemēram, retināšanu.

CLND 078

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi un cita neauglīga zeme)

Zeme, kas ir daļa no kopējās platības, kura pieder lauku saimniecībai un kas nav ne izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ne neizmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ne meža zeme, piemēram, zeme zem ēkām (izņemot, ja to izmanto sēņu kultivēšanai), pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme vai klintis (ha).

 

 

Īpašas lauku saimniecības platības

CLND 079

Kultivētas sēnes

Kultivētas sēnes, ko audzē šim nolūkam speciāli būvētās vai pielāgotās ēkās un pazemes telpās, alās un pagrabos (ha).

CLND 080

ILIZ zem stikla vai augsta pieejama pārsega

Kultūras, kas visu veģetācijas periodu vai tā lielāko daļu atrodas siltumnīcās vai zem stacionāra vai pārvietojama augsta pārsega (stikla vai elastīga vai neelastīga polietilēna) (ha). Šīs platības nedrīkst iekļaut iepriekš minētajos mainīgajos lielumos.

CLND 081

Dārzeņi, tostarp melones un zemenes zem stikla vai augsta pieejama pārsega

Visi kāpostaugi, lapu un kātu dārzeņi, augļu dārzeņi, sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, svaigi pākšaugi, citi svaigi novākti (nesausi) dārzeņi un zemenes, audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega (ha).

CLND 082

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas) zem stikla vai augsta pieejama pārsega

Visi ziedi un dekoratīvie augi, paredzēti tirdzniecībai kā griezti ziedi (piemēram, rozes, neļķes, orhidejas, gladiolas, krizantēmas, grieztas lapas un citas grieztas augu daļas), stādīšanai puķu podos, dobēs un balkona kastēs (piemēram, rododendri, acālijas, krizantēmas, begonijas, ģerānijas, spriganes vai citi poda, izstādīšanas un balkona augi) un kā sīpolu un bumbuļsīpolu ziedi un citi dekoratīvie augi (tulpes, hiacintes, orhidejas, narcises un citi), zem stikla vai augsta pieejama pārsega (ha).

CLND 083

Citi laukaugi aramzemē zem stikla vai augsta pieejama pārsega

Citi laukaugi aramzemē, citur neklasificēti, audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega (ha).

CLND 084

Citi ilggadīgie stādījumi zem stikla vai augsta pieejama pārsega

Ilggadīgie stādījumi, audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega (ha).

CLND 085

Cita ILIZ zem stikla vai augsta pieejama pārsega, citur neklasificēta

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, citur neklasificēta, zem stikla vai augsta pieejama pārsega (ha).

Bioloģiskā lauksaimniecība

Lauku saimniecībai ir zeme, kurā izmanto bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, kuras atbilst noteiktu standartu un noteikumu kopumam, kas izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai Regulā (ES) 2018/848, vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu īstenošanas noteikumos par bioloģisko ražošanu, tostarp pārejas periodā.

Kultūru definīcijas ir sniegtas II pamatsadaļā. ZEMES MAINĪGIE LIELUMI

CLND 086

Bioloģiskā lauksaimniecība – izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

CLND 087

Bioloģiskā lauksaimniecība – aramzeme

CLND 088

Bioloģiskā lauksaimniecība – graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

CLND 089

Bioloģiskā lauksaimniecība – parastie un plēkšņu kvieši

CLND 090

Bioloģiskā lauksaimniecība – cietie kvieši

CLND 091

Bioloģiskā lauksaimniecība – žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

CLND 092

Bioloģiskā lauksaimniecība – sakņaugi

CLND 093

Bioloģiskā lauksaimniecība – kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

CLND 094

Bioloģiskā lauksaimniecība – cukurbietes (izņemot sēklai)

CLND 095

Bioloģiskā lauksaimniecība – tehniskās kultūras

CLND 096

Bioloģiskā lauksaimniecība – eļļas augi

CLND 097

Bioloģiskā lauksaimniecība – soja

CLND 098

Bioloģiskā lauksaimniecība – aramzemē sētās zaļbarības kultūras

CLND 099

Bioloģiskā lauksaimniecība – aramzemē sēto zālāju un ganību platības

CLND 100

Bioloģiskā lauksaimniecība – pākšaugu kultūras zaļbarībai

CLND 101

Bioloģiskā lauksaimniecība – svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes

CLND 102

Bioloģiskā lauksaimniecība – sēklas un stādi

CLND 103

Bioloģiskā lauksaimniecība – ilggadīgo zālāju platības

CLND 104

Bioloģiskā lauksaimniecība – ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

CLND 105

Bioloģiskā lauksaimniecība – nekultivētās ganības

CLND 106

Bioloģiskā lauksaimniecība – ilggadīgie stādījumi (tostarp jauni un uz laiku pamesti stādījumi, izņemot platības, kurās ražo tikai pašu patēriņam)

CLND 107

Bioloģiskā lauksaimniecība – augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

CLND 108

Bioloģiskā lauksaimniecība – citrusaugļi

CLND 109

Bioloģiskā lauksaimniecība – vīnogas vīna ražošanai

CLND 110

Bioloģiskā lauksaimniecība – olīvas

CLND 111

Bioloģiskā lauksaimniecība – dārzeņi, tostarp melones un zemenes zem stikla vai augsta pieejama pārsega

Apūdeņošana apstrādātā atklātā platībā

CLND 112

Kopējā apūdeņojamā platība

Maksimālā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko pārskata gadā varētu apūdeņot, izmantojot lauku saimniecībā parasti pieejamās ierīces un ūdens daudzumu (ha).


III.   LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU MAINĪGIE LIELUMI

Šiem dzīvniekiem nav obligāti jābūt saimniecības īpašnieka īpašumā. Šie dzīvnieki var būt lauku saimniecībā (saimniecības izmantojamās lauksaimniecības zemes platībās vai dzīvnieku novietnēs, ko izmanto lauku saimniecība) vai ārpus lauku saimniecības (sabiedriskās ganībās vai migrācijā u. c.).

 

 

Liellopi

Attiecas uz liellopiem (Bos taurus L.) un ūdensbifeļiem (Bubalus bubalis L.), tostarp krustojumiem, piemēram, Beefalo.

CLVS 001

Liellopi, jaunāki par vienu gadu

Liellopi, vīriešu un sieviešu kārtas, jaunāki par vienu gadu (skaits).

CLVS 002

Liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

Liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem (skaits).

CLVS 003

Vīriešu kārtas liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

Liellopi, vīriešu kārtas, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem (skaits).

CLVS 004

Teles, vismaz gadu vecas, bet jaunākas par diviem gadiem

Liellopi, sieviešu kārtas, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem (skaits).

 

 

 

Liellopi, divus gadus veci un vecāki

CLVS 005

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki (skaits).

CLVS 006

Sieviešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

Sieviešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki (skaits).

CLVS 007

Teles, divus gadus vecas un vecākas

Sieviešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki, vēl nav atnesušies (skaits).

CLVS 008

Govis

Sieviešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki, jau ir atnesušies (skaits).

CLVS 009

Slaucamās govis

Sieviešu kārtas liellopi, kas jau ir atnesušies (tostarp ne vecāki par diviem gadiem) un kurus to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt piena ieguvei, kuru izmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos (skaits).

CLVS 010

Pārējās govis

Sieviešu kārtas liellopi, kas jau ir atnesušies (tostarp ne vecāki par diviem gadiem) un kurus to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt teļu ieguvei, un kuru pienu neizmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos (skaits).

CLVS 011

Bifeļu govis

Bifeļu govis (sieviešu kārtas, kas pieder pie Bubalus bubalis, L. sugas), kas jau ir atnesušās (tostarp ne vecākas par diviem gadiem) (skaits).

CLVS 012

Aitas (visu vecumu)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Ovis aries L. sugas (skaits).

CLVS 013

Vaislas aitu mātes

Aitas un aplecināti jēri, neatkarīgi no to piemērotības piena/gaļas ražošanai (skaits).

CLVS 014

Citas aitas

Visas aitas, kas nav vaislas aitu mātes (skaits).

CLVS 015

Kazas (visu vecumu)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Capra aegagrus hircus L. pasugas (skaits).

CLVS 016

Vaislas kazu mātes

Kazu mātes, kas jau ir atnesušās, un aplecinātas kazas (skaits).

CLVS 017

Citas kazas

Visas kazas, kas nav vaislas kazu mātes (skaits).

 

 

Cūkas

Attiecas uz mājdzīvniekiem, kas pieder pie Sus scrofa domesticus Erxleben sugas.

CLVS 018

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg (skaits).

CLVS 019

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

Sieviešu kārtas cūkas, kas sver 50 kg un vairāk un paredzētas vaislai neatkarīgi no tā, vai tās ir atnesušās (skaits).

CLVS 020

Citas cūkas

Cūkas, citur neminētas (skaits).

 

 

Mājputni

Attiecas uz mājas vistām un cāļiem (Gallus gallus L.), tītariem (Meleagris spp.), pīlēm (Anas spp. un Cairina moschata L.), zosīm (Anser anser domesticus L.), strausiem (Struthio camelus L.) un citiem mājputniem, citur neklasificētiem, piemēram, paipalām (Coturnix spp.), fazāniem (Phasianus spp.), pērļu vistiņām (Numida meleagris domestica L.) un baložiem (Columbinae spp.). Tomēr izņemot putnus, kas audzēti nebrīvē medību nolūkā un nav paredzēti gaļas/olu ražošanai.

CLVS 021

Broileri

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus gallus L. sugas un ko tur gaļas ražošanai (skaits).

CLVS 022

Dējējvistas

Mājputni, kas pieder pie Gallus gallus L. sugas, kuri ir sasnieguši dēšanas vecumu un kurus tur olu ražošanai (skaits).

CLVS 023

Citi mājputni

Mājputni, kas nav minēti pie broileriem un dējējvistām (skaits). Izņemot cāļus.

CLVS 024

Tītari

Mājputni, kas pieder pie Meleagris ģints (skaits).

CLVS 025

Pīles

Mājputni, kas pieder pie Anas ģints un Cairina moschata L. sugas (skaits).

CLVS 026

Zosis

Mājputni, kas pieder pie Anser anser domesticus L. sugas (skaits).

CLVS 027

Strausi

Strausi (Struthio camelus L.) (skaits).

CLVS 028

Citi mājputni, citur neklasificēti

Citi mājputni, citur neklasificēti (skaits).

 

 

Truši

Attiecas uz mājdzīvniekiem, kas pieder pie Oryctolagus ģints.

CLVS 029

Vaislas trušu mātes

Trušu mātes (Oryctolagus spp.), kas ir audzētas nobarošanai paredzēto trušu ieguvei un ir atnesušās (skaits).

CLVS 030

Bites

Bišu (Apis mellifera L.) saimju, kuras tur medus ražošanai, skaits.

CLVS 031

Brieži

Tādu dzīvnieku klātbūtne kā staltbrieži (Cervus elaphus L.), plankumainie brieži (Cervus nippon Temminck), ziemeļbrieži (Rangifer tarandus L.) vai dambrieži (Dama dama L.), gaļas ražošanai.

CLVS 032

Kažokzvēri

Tādu dzīvnieku klātbūtne kā ūdeles (Neovison vison Schreber), Eiropas seski (Mustela putorius L.), lapsas (Vulpes spp. un citas), jenotsuņi (Nyctereutes spp.) vai šinšillas (Chinchilla spp.), kažokādas ražošanai.

CLVS 033

Lauksaimniecības dzīvnieki, citur neklasificēti

Tādu lauksaimniecības dzīvnieku klātbūtne, kas citur nav klasificēti.

Bioloģiskās ražošanas metodes, ko piemēro dzīvnieku audzēšanai

Lauku saimniecības dzīvnieki audzēti atbilstoši lauksaimniecības praksei, kura atbilst noteiktu standartu un noteikumu kopumam, kas izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai Regulā (ES) 2018/848, vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu īstenošanas noteikumos par bioloģisko ražošanu, tostarp pārejas periodā.

Dzīvnieku definīcijas ir sniegtas III pamatsadaļā. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU MAINĪGIE LIELUMI

CLVS 034

Bioloģiskā lauksaimniecība – liellopu skaits

Bioloģiskā lauksaimniecība – liellopu skaits (skaits)

CLVS 035

Bioloģiskā lauksaimniecība – slaucamo govju skaits

Bioloģiskā lauksaimniecība – slaucamo govju skaits (skaits)

CLVS 036

Bioloģiskā lauksaimniecība – pārējo govju skaits

Bioloģiskā lauksaimniecība – pārējo govju skaits (skaits)

CLVS 037

Bioloģiskā lauksaimniecība – bifeļu govis

Bioloģiskā lauksaimniecība – saimniecībā audzētās bifeļu govis

CLVS 038

Bioloģiskā lauksaimniecība – aitu skaits (visu vecumu)

Bioloģiskā lauksaimniecība – aitu skaits (skaits)

CLVS 039

Bioloģiskā lauksaimniecība – kazu skaits (visu vecumu)

Bioloģiskā lauksaimniecība – kazu skaits (skaits)

CLVS 040

Bioloģiskā lauksaimniecība – cūku skaits

Bioloģiskā lauksaimniecība – cūku skaits (skaits)

CLVS 041

Bioloģiskā lauksaimniecība – mājputnu skaits

Bioloģiskā lauksaimniecība – mājputnu skaits (skaits)

CLVS 042

Bioloģiskā lauksaimniecība – broileru skaits

Bioloģiskā lauksaimniecība – broileru skaits (skaits)

CLVS 043

Bioloģiskā lauksaimniecība – dējējvistu skaits

Bioloģiskā lauksaimniecība – dējējvistu skaits (skaits)


(1)  Komisijas 2010. gada 23. novembra Regula (ES) Nr. 1089/2010, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību. (OV L 323, 8.12.2010., 11. lpp.).

(2)  NUTS – Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi. (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(6)  Gada darba vienības (GDV) 2. procentu grupa: (> 0-< 25), (≥ 25-< 50), (≥ 50-< 75), (≥ 75-< 100), (100).

(7)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(10)  Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 491/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 154, 17.6.2009., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

Mainīgo lielumu saraksts pa moduļiem

1. MODULIS. DARBASPĒKS UN CITAS IENĀKUMUS NESOŠAS DARBĪBAS

Mainīgie lielumi

Vienības/kategorijas

Temats: saimniecības pārvaldība

 

 

Detalizētie temati: īpašnieks un dzimumu līdzsvars

 

MLFO 001

Īpašnieka dzimums

Vīrietis/sieviete

MLFO 002

Dzimšanas gads

Gads

 

Detalizētais temats: darbaspēka ieguldījums

 

MLFO 003

Īpašnieka lauku darbi lauku saimniecībā

GDV 1. grupa (1)

 

Detalizētais temats: drošības pasākumi, tostarp saimniecības drošības plāns

 

MLFO 004

Saimniecības drošības plāns

Jā/nē

Temats: ģimenes darbaspēks

 

 

Detalizētie temati: darbaspēka ieguldījums, iesaistīto personu skaits un dzimumu līdzsvars

 

MLFO 005

Vīrieši, kas ir ģimenes locekļi un veic lauku darbus

Personu skaits GDV 2. grupā (2)

MLFO 006

Sievietes, kas ir ģimenes locekles un veic lauku darbus

Personu skaits GDV 2. grupā (2)

Temats: ārpusģimenes darbaspēks

 

 

Detalizētie temati: darbaspēka ieguldījums, nodarbināto personu skaits un dzimumu līdzsvars

 

 

 

Ārpusģimenes darbaspēks, kas regulāri strādā lauku saimniecībā

 

MLFO 007

Ārpusģimenes darbaspēks, vīrieši, kas regulāri strādā saimniecībā

Personu skaits GDV 2. grupā (2)

MLFO 008

Ārpusģimenes darbaspēks, sievietes, kas regulāri strādā saimniecībā

Personu skaits GDV 2. grupā (2)

 

Detalizētais temats: neregulāri nodarbināts lauksaimniecības darbaspēks

 

MLFO 009

Neregulāri nodarbināts ārpusģimenes darbaspēks: vīrieši un sievietes

Pilnas laika darbdienas

 

Detalizētais temats: darbuzņēmēju darbaspēka ieguldījums

 

MLFO 010

Personas, kuras nav tieši nodarbinātas lauku saimniecībā un kuras nav iekļautas iepriekšējās kategorijās.

Pilnas laika darbdienas

Temats: citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības

 

 

Detalizētais temats: darbību veidi

 

MLFO 011

Veselības, sociālo vai izglītības pakalpojumu sniegšana

Jā/nē

MLFO 012

Tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi

Jā/nē

MLFO 013

Mājamatniecība

Jā/nē

MLFO 014

Lauksaimniecības produktu pārstrāde

Jā/nē

MLFO 015

Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana

Jā/nē

MLFO 016

Kokapstrāde

Jā/nē

MLFO 017

Akvakultūra

Jā/nē

 

 

Līgumdarbs (izmantojot lauku saimniecības ražošanas līdzekļus)

 

MLFO 018

Lauksaimniecisks līgumdarbs

Jā/nē

MLFO 019

Nelauksaimniecisks līgumdarbs

Jā/nē

MLFO 020

Mežsaimniecība

Jā/nē

MLFO 021

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības, citur neklasificētas

Jā/nē

 

Detalizētais temats: nozīmīgums lauku saimniecībā

 

MLFO 022

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības lauku saimniecības galaprodukcijā (procentuālā daļa).

Procentu grupas (3)

 

Detalizētais temats: darbaspēka ieguldījums

 

MLFO 023

Īpašnieks veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību).

M/S/N (4)

MLFO 024

Ģimenes locekļi, kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (pamatdarbība).

Personu skaits

MLFO 025

Ģimenes locekļi, kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (sekundārā darbība).

Personu skaits

MLFO 026

Ārpusģimenes darbaspēks, kas regulāri strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (pamatdarbība).

Personu skaits

MLFO 027

Ārpusģimenes darbaspēks, kas regulāri strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (sekundārā darbība).

Personu skaits

Temats: citas ar lauku saimniecību tieši nesaistītas ienākumus nesošas darbības

 

 

Detalizētais temats: darbaspēka ieguldījums

 

MLFO 028

Vienīgais īpašnieks, kas ir arī vienīgā īpašnieka lauku saimniecības vadītājs, veic citas ienākumus nesošas darbības (nesaistītas ar lauku saimniecību).

M/S/N (4)

MLFO 029

Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi (vienīgais īpašnieks ir lauku saimniecības vadītājs), kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (nesaistītas ar lauku saimniecību) (pamatdarbība).

Personu skaits

MLFO 030

Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi (vienīgais īpašnieks ir lauku saimniecības vadītājs), kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (nesaistītas ar lauku saimniecību) (sekundārā darbība).

Personu skaits

2. MODULIS. LAUKU ATTĪSTĪBA

Mainīgie lielumi

Vienības/kategorijas

Temats: lauku saimniecības, kas saņem lauku attīstības pasākumu atbalstu

 

MRDV 001

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Jā/nē

MRDV 002

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Jā/nē

MRDV 003

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Jā/nē

MRDV 004

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

Jā/nē

 

 

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

 

MRDV 005

Atbalsts darījumdarbības sākšanai gados jauniem lauksaimniekiem

Jā/nē

MRDV 006

Atbalsts darījumdarbības sākšanai mazo saimniecību izveidei

Jā/nē

MRDV 007

Horvātijas valsts papildu tiešie maksājumi

Jā/nē

MRDV 008

Ieguldījumi meža platības paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

Jā/nē

 

 

Agrovides maksājumi (klimats)

 

MRDV 009

Agrovide un klimats

Jā/nē

MRDV 010

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

Jā/nē

MRDV 011

Bioloģiskā lauksaimniecība

Jā/nē

MRDV 012

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi

Jā/nē

MRDV 013

Maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

Jā/nē

MRDV 014

Dzīvnieku labturība

Jā/nē

MRDV 015

Riska pārvaldība

Jā/nē

3. MODULIS. DZĪVNIEKU NOVIETNES UN KŪTSMĒSLU APSAIMNIEKOŠANA

Mainīgie lielumi

Vienības/kategorijas

Temats: dzīvnieku novietnes

 

 

Detalizētais temats: liellopu novietnes

 

MAHM 001

Slaucamās govis

Vidējais skaits

MAHM 002

Slaucamās govis – piesietās turēšanas novietnēs (ar vircas krātuvi)

Vietas

MAHM 003

Slaucamās govis – piesietās turēšanas novietnēs (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietas

MAHM 004

Slaucamās govis – brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar vircas krātuvi)

Vietas

MAHM 005

Slaucamās govis brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietas

MAHM 006

Slaucamās govis – citi novietņu veidi (ar vircas krātuvi)

Vietas

MAHM 007

Slaucamās govis – citi novietņu veidi (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietas

MAHM 008

Slaucamās govis – turēšana ārā

Vietas

MAHM 009

Slaucamās govis – daļēja turēšana ārā (ganīšana)

Mēneši

MAHM 010

Slaucamās govis – turēšana novietnē ar piekļuvi āra aplokiem

jā/nē

MAHM 011

Citi liellopi

Vidējais skaits

MAHM 012

Citi liellopi – piesietās turēšanas novietnēs (ar vircas krātuvi)

Vietas

MAHM 013

Citi liellopi – piesietās turēšanas novietnēs (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietas

MAHM 014

Citi liellopi – brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar vircas krātuvi)

Vietas

MAHM 015

Citi liellopi – brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi))

Vietas

MAHM 016

Citi liellopi – citi novietņu veidi (ar vircas krātuvi)

Vietas

MAHM 017

Citi liellopi – citi novietņu veidi (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietas

MAHM 018

Citi liellopi – turēšana ārā

Vietas

MAHM 019

Citi liellopi – daļēja turēšana ārā (ganīšana)

Mēneši

MAHM 020

Citi liellopi – turēšana ārā ar piekļuvi āra aplokiem

jā/nē

 

Detalizētais temats: cūku novietnes

 

MAHM 021

Vaislas sivēnmātes

Vidējais skaits

MAHM 022

Vaislas sivēnmātes – novietnes ar redeļu grīdu

Vietas

MAHM 023

Vaislas sivēnmātes – novietnes ar betona–redeļu grīdu

Vietas

MAHM 024

Vaislas sivēnmātes – vienlaidu grīdas novietnes (izņemot dziļo pakaišu novietnes)

Vietas

MAHM 025

Vaislas sivēnmātes – dziļo pakaišu novietnes

Vietas

MAHM 026

Vaislas sivēnmātes – citi novietņu veidi

Vietas

MAHM 027

Vaislas sivēnmātes – turēšana āra apstākļos (brīvā turēšana)

Vietas

MAHM 028

Vaislas sivēnmātes – turēšana āra apstākļos (brīvā turēšana)

Mēneši

MAHM 029

Citas cūkas

Vidējais skaits

MAHM 030

Citas cūkas – novietnes ar redeļu grīdu

Vietas

MAHM 031

Citas cūkas – novietnes ar betona-redeļu grīdu

Vietas

MAHM 032

Citas cūkas – vienlaidu grīdas novietnes (izņemot dziļo pakaišu novietnes)

Vietas

MAHM 033

Citas cūkas – dziļo pakaišu novietnes

Vietas

MAHM 034

Citas cūkas – citi novietņu veidi

Vietas

MAHM 035

Citas cūkas – turēšana āra apstākļos (brīvā turēšana)

Vietas

MAHM 036

Citas cūkas – turēšana novietnēs ar piekļuvi āra aplokiem

jā/nē

 

Detalizētais temats: dējējvistu novietnes

 

MAHM 037

Dējējvistas

Vidējais skaits

MAHM 038

Dējējvistas – dziļo pakaišu novietnes

Vietas

MAHM 039

Dējējvistas – turēšana putnu mājā (bez pakaišiem)

Vietas

MAHM 040

Dējējvistas – turēšana modernizētos sprostos ar mēslu transportiera lentu

Vietas

MAHM 041

Dējējvistas – turēšana modernizētos sprostos ar dziļām zemgrīdas mēslu krātuvēm

Vietas

MAHM 042

Dējējvistas – turēšana sprostos ar novietni uz pāļiem

Vietas

MAHM 043

Dējējvistas – citi novietņu veidi

Vietas

MAHM 044

Dējējvistas – turēšana āra apstākļos (brīvā turēšana)

Vietas

Temats: barības vielu izmantošana un kūtsmēsli lauku saimniecībā

 

 

Detalizētais temats: Mēslota ILIZ

 

MAHM 045

Kopējā ILIZ platība, kas mēslota ar minerālmēsliem

ha

MAHM 046

Kopējā ILIZ platība, kas mēslota ar kūtsmēsliem

ha

 

Detalizētais temats: no lauku saimniecības izvesti un tajā ievesti kūtsmēsli

 

 

 

Kūtsmēslu izvešana (neto) no saimniecības

 

MAHM 047

Vircas / pusšķidro kūtsmēslu izvešana (neto) no saimniecības

m3

MAHM 048

Pakaišu kūtsmēslu izvešana (neto) no saimniecības

t

 

Detalizētais temats: organiskie un no atkritumiem iegūti mēslošanas līdzekļi, kas nav kūtsmēsli

 

MAHM 049

Organiskie un no atkritumiem iegūti mēslošanas līdzekļi, kas nav kūtsmēsli un ko izmanto lauku saimniecībā

t

Temats: kūtsmēslu izkliedēšanas metodes

 

 

Detalizētais temats: iestrādāšanas laiks pa izkliedēšanas veidiem

 

 

 

Vienlaidus izkliede

 

MAHM 050

Iestrāde četrās stundās

% grupa (5)

MAHM 051

Iestrāde pēc četrām stundām

% grupa (5)

MAHM 052

Bez iestrādes

% grupa (5)

 

 

Lentveida izkliede

 

MAHM 053

Ar nokarenām caurulēm

% grupa (5)

MAHM 054

Ar nokarenām caurulēm, kam piestiprināti uzgaļi

% grupa (5)

 

 

Tiešā iestrāde

 

MAHM 055

Seklās/vaļējās vadziņas

% grupa (5)

MAHM 056

Dziļās/slēgtās vadziņas

% grupa (5)

Temats: Kūtsmēslu glabātuves

 

 

Detalizētais temats: kūtsmēslu glabātuves un to ietilpība

 

MAHM 057

Pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana kaudzēs

%

MAHM 058

Kūtsmēslu uzglabāšana komposta kaudzēs

%

MAHM 059

Kūtsmēslu uzglabāšana krātuvēs zem dzīvnieku novietnēm

%

MAHM 060

Kūtsmēslu uzglabāšana dziļo pakaišu sistēmās

%

MAHM 061

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuve bez pārseguma

%

MAHM 062

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuve ar caurlaidīgu pārsegumu

%

MAHM 063

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuve ar necaurlaidīgu pārsegumu

%

MAHM 064

Kūtsmēslu krātuves, citur neklasificētās

%

MAHM 065

Izkliedēšana katru dienu

%

MAHM 066

Kūtsmēslu uzglabāšana komposta kaudzēs

Mēneši

MAHM 067

Kūtsmēslu uzglabāšana krātuvēs zem dzīvnieku novietnēm

Mēneši

MAHM 068

Kūtsmēslu uzglabāšana dziļo pakaišu sistēmās

Mēneši

MAHM 069

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuve

Mēneši

MAHM 070

Kūtsmēslu uzglabāšana citās krātuvēs, citur neklasificētās

Mēneši


(1)  Gada darba vienības (GDV) 1. procentu grupa: (0), (> 0-< 25), (≥ 25-< 50), (≥ 50-< 75), (≥ 75-< 100), (100).

(2)  Gada darba vienības (GDV) 2. procentu grupa: (> 0-< 25), (≥ 25-< 50), (≥ 50-< 75), (≥ 75-< 100), (100).

(3)  Saimniecības galaprodukcijas procentu grupas: (≥ 0-≤ 10), (> 10-≤ 50), (> 50-< 100).

(4)  M – pamatdarbība, S – sekundārā darbība, N – nav iesaistīts.

(5)  Kūtsmēsli izkliedēti, izmantojot konkrētu izkliedēšanas metodi, procentu grupās: (0), (> 0-< 25), (≥ 25-< 50), (≥ 50-< 75), (≥ 75-< 100), (100).


III PIELIKUMS

Mainīgo lielumu apraksts, kuri izmantojami saimniecības datu moduļiem, kā norādīts šīs īstenošanas regulas II pielikumā

1. MODULIS. DARBASPĒKS UN CITAS IENĀKUMUS NESOŠAS DARBĪBAS

DARBASPĒKA MAINĪGO LIELUMU APRAKSTS

Īpašnieks

Īpašnieks ir fiziskā persona (vai izraudzītā fiziskā persona, ja tā ir saimniecību grupa), uz kuras rēķina un kuras vārdā saimniecība darbojas, un kura juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību. Ja īpašnieks ir juridiska persona, datus par īpašnieku nevāc.

Lauku darbi ir definēti I pielikumā – VISPĀRĪGI MAINĪGIE PAMATLIELUMI

Temats: saimniecības pārvaldība

 

Detalizētie temati: īpašnieks un dzimumu līdzsvars

MLFO 001

Īpašnieka dzimums

Īpašnieka dzimums

 

V – vīrietis

 

S – sieviete

MLFO 002

Dzimšanas gads

Īpašnieka dzimšanas gads

 

Detalizētais temats: darbaspēka ieguldījums

MLFO 003

Īpašnieka lauku darbi lauku saimniecībā

Lauku darbu gada darba vienību procentu grupa lauku saimniecībā īpašniekam, izņemot mājsaimniecības darbus.

 

Detalizētais temats: drošības pasākumi, tostarp saimniecības drošības plāns

MLFO 004

Saimniecības drošības plāns

Saimniecība ir veikusi riska novērtējumu darbvietā ar mērķi samazināt ar darbu saistītos apdraudējumus, kā rezultātā tiek sagatavots rakstisks dokuments (piemēram, “saimniecības drošības plāns”).

Temats: ģimenes darbaspēks

 

Detalizētie temati: darbaspēka ieguldījums, iesaistīto personu skaits un dzimumu līdzsvars

 

Ģimenes locekļi, kas veic lauku darbus

Vienums attiecas tikai uz vienīgā īpašnieka saimniecībām, jo tiek uzskatīts, ka saimniecību grupām un juridiskajām personām nav ģimenes darbaspēka.

Ģimenes locekļi , kas veic lauku darbus (izņemot mājas darbus), ir laulātais, augšupējie un lejupējie radinieki un īpašnieka vai viņa laulātā brāļi un māsas. Attiecīgā gadījumā iekļauj vadītāju, kas ir īpašnieka ģimenes loceklis.

MLFO 005

Vīrieši, kas ir ģimenes locekļi un veic lauku darbus

Vīriešu, kas ir ģimenes locekļi, skaits gada darba vienību procentu grupā

MLFO 006

Sievietes, kas ir ģimenes locekles un veic lauku darbus

Sieviešu, kas ir ģimenes locekles, skaits gada darba vienību procentu grupā

Temats: ārpusģimenes darbaspēks

 

Detalizētie temati: darbaspēka ieguldījums, nodarbināto personu skaits un dzimumu līdzsvars

 

 

Ārpusģimenes darbaspēks, kas regulāri strādā lauku saimniecībā

Regulāri nodarbināts darbaspēks attiecas uz personām, izņemot īpašnieku un ģimenes locekļus, kas lauku saimniecībā veikuši lauku darbus katru nedēļu 12 mēnešus, kuri beidzas apsekojuma pārskata dienā, neatkarīgi no darba nedēļas garuma un tā, vai darbaspēks saņēmis jebkāda veida atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumus vai citus maksājumus, tostarp samaksu natūrā). Tas ietver arī personas, kuras šādu iemeslu dēļ nevarēja strādāt visu laikposmu:

i)

īpaši ražošanas nosacījumi specializētās lauku saimniecībās; vai

ii)

prombūtne brīvdienās, karadienesta, slimības, nelaimes gadījuma vai nāves gadījuma dēļ; vai

iii)

darba lauku saimniecībā sākšana vai beigšana; vai

iv)

pilnīga darba apturēšana lauku saimniecībā neparedzētu iemeslu (plūdu, ugunsgrēka u. c.) dēļ.

MLFO 007

Ārpusģimenes darbaspēks, vīrieši, kas regulāri strādā saimniecībā

Ārpusģimenes darbaspēka, vīriešu. skaits gada darba vienību procentu grupā.

MLFO 008

Ārpusģimenes darbaspēks, sievietes, kas regulāri strādā saimniecībā

Ārpusģimenes darbaspēka, sieviešu, skaits gada darba vienību procentu grupā.

 

Detalizētais temats: neregulāri nodarbināts lauksaimniecības darbaspēks

 

 

Neregulāri nodarbināts ārpusģimenes darbaspēks attiecas uz darbiniekiem, kas 12 mēnešos, kuri beidzās apsekojuma pārskata dienā, lauku saimniecībā nestrādāja katru nedēļu kāda cita iemesla dēļ, nevis to iemeslu dēļ, kuri uzskaitīti punktā “Regulāri nodarbināts ārpusģimenes darbaspēks”.

Neregulāri nodarbināta ārpusģimenes darbaspēka nostrādāto darbdienu skaits ir jebkura tāda garuma diena, par kuru darbiniekam ir samaksāta alga vai jebkāda veida atlīdzība (alga, izpeļņa, ieņēmumi vai citi maksājumi, tostarp samaksa natūrā) kā par pilnas dienas darbu, kuras laikā ir veikts tāda veida darbs, ko parasti paveic pilna laika lauksaimniecības strādnieks. Atvaļinājuma un slimības dienas nav darbdienas.

MLFO 009

Neregulāri nodarbināts ārpusģimenes darbaspēks: vīrieši un sievietes

Kopējais pilna laika darbdienu skaits, ko nostrādā personas, kas neregulāri nodarbinātas lauku saimniecībā.

 

Detalizētais temats: darbuzņēmēju darbaspēka ieguldījums

MLFO 010

Personas, kuras nav tieši nodarbinātas lauku saimniecībā un kuras nav iekļautas iepriekšējās kategorijās

Kopējais pilna laika darbdienu skaits, ko lauku saimniecībā nostrādā personas, kuras lauku saimniecībā nav nodarbinātas tieši (piemēram, apakšuzņēmēji, ko nodarbina trešās personas).

Temats: citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības

Informāciju par citām ienākumus nesošām darbībām ieraksta attiecībā uz:

i)

vienīgā īpašnieka saimniecību un saimniecību grupu īpašniekiem;

ii)

ģimenes locekļiem vienīgā īpašnieka saimniecībās

un attiecībā uz citām tieši ar lauku saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām, arī attiecībā uz

iii)

ārpusģimenes darbaspēku, kas regulāri strādā saimniecībā.

Attiecībā uz juridiskajām personām informācija par ienākumus nesošām darbībām netiek vākta.

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības attiecas uz citām ienākumus nesošām darbībām:

a)

lauku saimniecībā; vai

b)

ārpus lauku saimniecības.

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības ir darbības, kurās izmanto saimniecības resursus (zemi, ēkas, tehniku utt.) vai darbībā izmanto tās produktus. Iekļauj gan nelauksaimniecisku darbu, gan lauku darbu citās lauku saimniecībās. Neiekļauj tikai finansiālus ieguldījumus. Neiekļauj arī zemes iznomāšanu dažādām darbībām, turpmāk neiesaistoties šajās darbībās.

 

Detalizētais temats: darbību veidi

MLFO 011

Veselības, sociālo vai izglītības pakalpojumu sniegšana

Darbības, kas tieši saistītas ar veselības, sociālajiem vai izglītības pakalpojumiem, un/vai sociālās jomas darījumdarbība, kurā izmanto lauku saimniecības resursus vai tās produktus.

MLFO 012

Tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi

Visas tūrisma darbības, izmitināšanas pakalpojumi, saimniecības izrādīšana tūristiem un citām grupām, sporta un atpūtas pasākumi u. c. darbības, kurās izmanto saimniecības zemi, ēkas vai citus resursus.

MLFO 013

Mājamatniecība

Neatkarīgi no produktu pārdošanas veida – mājamatniecības izstrādājumu izgatavošana, ko saimniecībā izgatavo īpašnieks vai ģimenes locekļi, vai ārpusģimenes darbaspēks.

MLFO 014

Lauksaimniecības produktu pārstrāde

Visa lauksaimniecības pamatproduktu pārstrāde pārstrādātajos sekundārajos lauksaimniecības produktos lauku saimniecībā neatkarīgi no tā, vai izejviela ražota lauku saimniecībā vai iepirkta citur.

MLFO 015

Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana

Atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp biogāzes, biodegvielas vai elektroenerģijas, ražošana pārdošanai, izmantojot vēja turbīnas, citas iekārtas vai no lauksaimniecības izejmateriāliem. Neiekļauj atjaunojamo energoresursu enerģiju, ko ražo tikai saimniecības pašas vajadzībām.

MLFO 016

Kokapstrāde

Kokmateriālu pārstrāde lauku saimniecībā pārdošanai (zāģmateriālu izgatavošana u. c.).

MLFO 017

Akvakultūra

Zivju, vēžu u. c. audzēšana lauku saimniecībā. Neiekļauj darbības, kas saistītas tikai ar zveju.

 

 

Līgumdarbs (izmantojot lauku saimniecības ražošanas līdzekļus)

Līgumdarbs, izmantojot lauku saimniecības iekārtas, nošķirot darbu, kas ir lauksaimniecības nozarē vai ārpus tās.

MLFO 018

Lauksaimniecisks līgumdarbs

Darbs lauksaimniecības nozarē.

MLFO 019

Nelauksaimniecisks līgumdarbs

Darbs citās ar lauksaimniecību nesaistītās nozarēs (piemēram, sniega tīrīšana, pārvadājumi, ainavas uzturēšana, lauksaimniecības un vides pakalpojumi utt.).

MLFO 020

Mežsaimniecība

Mežsaimniecības darbi, kuros izmanto gan lauku saimniecības darbaspēku, gan tehniku un iekārtas, ko parasti izmanto lauksaimniecības nolūkiem.

MLFO 021

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības, citur neklasificētas

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības, citur neklasificētas.

 

Detalizētais temats: nozīmīgums lauku saimniecībā

MLFO 022

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības lauku saimniecības galaprodukcijā (procentuālā daļa)

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības lauku saimniecības produkcijā (procentu grupa). Citu tieši ar lauku saimniecību saistītu ienākumus nesošu darbību īpatsvaru lauku saimniecības galaprodukcijā aprēķina kā citu tieši ar lauku saimniecību saistītu ienākumus nesošu darbību īpatsvaru lauku saimniecības kopējā apgrozījuma summā, kurai pieskaitīti tiešie maksājumi, ko attiecīgā lauku saimniecība saņēmusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 vai jaunākajiem tiesību aktiem.

Formula

 

Detalizētais temats: darbaspēka ieguldījums

Šis vienums attiecas uz:

i)

vienīgā īpašnieka saimniecību un saimniecību grupu īpašniekiem;

ii)

ģimenes locekļiem vienīgā īpašnieka saimniecībās; un

iii)

ārpusģimenes personām, kas regulāri strādā saimniecībā.

Attiecībā uz juridiskajām personām informācija netiek vākta.

MLFO 023

Īpašnieks veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību)

Vienīgā īpašnieka saimniecību un saimniecību grupu īpašnieki veic citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības:

 

M – pamatdarbība

 

S – sekundārā darbība

 

N – nav iesaistīts

Darbības var tikt veiktas pašā lauku saimniecībā (darbi lauku saimniecībā, kas nav lauku darbi) vai ārpus lauku saimniecības.

MLFO 024

Ģimenes locekļi, kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (pamatdarbība)

Ģimenes locekļu skaits, kas veic citas ienākumus nesošas darbības, kuras ir tieši saistītas ar lauku saimniecību (pamatdarbība).

MLFO 025

Ģimenes locekļi, kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (sekundārā darbība)

Ģimenes locekļu skaits, kas veic citas ienākumus nesošas darbības, kuras ir tieši saistītas ar lauku saimniecību (sekundārā darbība).

MLFO 026

Ārpusģimenes darbaspēks, kas regulāri strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (pamatdarbība)

Ārpusģimenes personu skaits, kas veic citas ienākumus nesošas darbības, kuras ir tieši saistītas ar lauku saimniecību (pamatdarbība), vienīgā īpašnieka saimniecībās vai saimniecību grupās.

MLFO 027

Ārpusģimenes darbaspēks, kas regulāri strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (saistītas ar lauku saimniecību) (sekundārā darbība)

Ārpusģimenes personu skaits, kas veic citas ienākumus nesošas darbības, kuras ir tieši saistītas ar lauku saimniecību (sekundārā darbība), vienīgā īpašnieka saimniecībās vai saimniecību grupās.

Temats: citas ar lauku saimniecību tieši nesaistītas ienākumus nesošas darbības

Attiecas uz darbiem lauku saimniecībā, kas nav lauku darbi, un ārpus lauku saimniecības. Tas ietver visas darbības, ko veic par atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumiem vai citiem maksājumiem, tostarp samaksu natūrā), izņemot:

i)

lauku darbus lauku saimniecībā; un

ii)

citas ar lauku saimniecību tieši saistītas ienākumus nesošas darbības, ko veic īpašnieks.

Citas ar lauku saimniecību nesaistītas ienākumus nesošas darbības attiecas uz citām ienākumus nesošām darbībām:

a)

lauku saimniecībā (darbi lauku saimniecībā, kas nav lauku darbi); vai

b)

ārpus lauku saimniecības.

 

Detalizētais temats: darbaspēka ieguldījums

MLFO 028

Vienīgais īpašnieks, kas ir arī vienīgā īpašnieka lauku saimniecības vadītājs, veic citas ienākumus nesošas darbības (nesaistītas ar lauku saimniecību)

Citas ar lauku saimniecību tieši nesaistītas ienākumus nesošas darbības, ko veic īpašnieks.

 

M – pamatdarbība

 

S – sekundārā darbība

 

N – nav iesaistīts

Darbības var tikt veiktas pašā lauku saimniecībā (darbi lauku saimniecībā, kas nav lauku darbi) vai ārpus lauku saimniecības.

MLFO 029

Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi (vienīgais īpašnieks ir lauku saimniecības vadītājs), kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (nesaistītas ar lauku saimniecību) (pamatdarbība)

Ģimenes locekļu skaits, kas veic ienākumus nesošas darbības, kuras nav saistītas ar lauku saimniecību (pamatdarbība).

MLFO 030

Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi (vienīgais īpašnieks ir lauku saimniecības vadītājs), kas strādā lauku saimniecībā un veic citas ienākumus nesošas darbības (nesaistītas ar lauku saimniecību) (sekundārā darbība)

Ģimenes locekļu skaits, kas veic ienākumus nesošas darbības, kuras nav saistītas ar lauku saimniecību (sekundārā darbība).

2. MODULIS. LAUKU ATTĪSTĪBA

LAUKU ATTĪSTĪBAS MAINĪGO LIELUMU APRAKSTS

Temats: lauku saimniecības, kas saņem lauku attīstības pasākumu atbalstu

Uzskata, ka lauku saimniecība pēdējo triju gadu laikā ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III sadaļas 1. nodaļā un kuri atbilst noteiktu standartu un noteikumu kopumam, neatkarīgi no tā, vai pārskata periodā ir veikts maksājums, ja ir pieņemts pozitīvs lēmums par šāda pasākuma piešķiršanu (piemēram, pieteikums subsīdijas saņemšanai ir apstiprināts).

MRDV 001

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. pantu.

MRDV 002

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. pantu.

MRDV 003

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pantu.

MRDV 004

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. pantu.

 

 

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

Lauku attīstības pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pantu un Horvātijas gadījumā arī saskaņā ar minētās regulas 40. pantu.

MRDV 005

Atbalsts darījumdarbības sākšanai gados jauniem lauksaimniekiem

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta a) apakšpunkta i) punktu.

MRDV 006

Atbalsts darījumdarbības sākšanai mazo saimniecību izveidei

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta a) apakšpunkta iii) punktu.

MRDV 007

Horvātijas valsts papildu tiešie maksājumi

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 40. pantu.

MRDV 008

Ieguldījumi meža platības paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. pantu.

 

 

Agrovides maksājumi (klimats)

MRDV 009

Agrovide un klimats

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu.

MRDV 010

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 34. pantu.

MRDV 011

Bioloģiskā lauksaimniecība

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 29. pantu.

MRDV 012

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. pantu.

MRDV 013

Maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pantu.

MRDV 014

Dzīvnieku labturība

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. pantu.

MRDV 015

Riska pārvaldība

Lauku saimniecība ir guvusi labumu no lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. pantu.

3. MODULIS. DZĪVNIEKU NOVIETNES UN KŪTSMĒSLU APSAIMNIEKOŠANA

DZĪVNIEKU NOVIETŅU UN KŪTSMĒSLU APSAIMNIEKOŠANAS MAINĪGO LIELUMU APRAKSTS

Temats: dzīvnieku novietnes

Vietas dzīvnieku novietnēs liellopiem, cūkām un mājputniem. Termins vietas attiecas uz dzīvnieku novietnēs esošo dzīvnieku parasto skaitu pārskata gadā. Tas nozīmē, ka dzīvnieku skaits ir jālabo pārskata dienā, ja apstākļi nav parasti (pārapdzīvotība, nepilnīga apdzīvotība, sanitārā iztukšošana, īpašas ražošanas shēmas u. c.). Reģistrē tikai tās dzīvnieku novietnes, kas pārskata periodā izmantotas. Reģistrē arī uz laiku tukšu vietu skaitu dzīvnieku novietnēs pārskata periodā.

Dzīvnieku definīcijas ir sniegtas III pamatsadaļā. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU MAINĪGIE LIELUMI

 

Detalizētais temats: liellopu novietnes

MAHM 001

Slaucamās govis

Vidējais slaucamo govju skaits pārskata gadā.

MAHM 002

Slaucamās govis – piesietās turēšanas novietnes (ar vircas krātuvi)

Vietu skaits slaucamām govīm piesietās turēšanas novietnēs ar vircas apsaimniekošanu.

MAHM 003

Slaucamās govis – piesietās turēšanas novietnes (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietu skaits slaucamām govīm piesietās turēšanas novietnē ar pakaišu kūtsmēslu apsaimniekošanu.

MAHM 004

Slaucamās govis – brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar vircas krātuvi)

Vietu skaits slaucamām govīm brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos ar vircas apsaimniekošanu.

MAHM 005

Slaucamās govis – brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietu skaits slaucamām govīm brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos ar pakaišu kūtsmēslu apsaimniekošanu.

MAHM 006

Slaucamās govis – citi novietņu veidi (ar vircas krātuvi)

Vietu skaits slaucamām govīm – citi novietņu veidi, citur neklasificēti, ar vircas apsaimniekošanu.

MAHM 007

Slaucamās govis – citi novietņu veidi (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietu skaits slaucamām govīm – citi novietņu veidi, citur neklasificēti, ar pakaišu kūtsmēslu apsaimniekošanu.

MAHM 008

Slaucamās govis – turēšana ārā

Vietu skaits slaucamajām govīm, kas vienmēr tiek turētas ārā.

MAHM 009

Slaucamās govis – daļēja turēšana ārā (ganīšana)

Mēneši, kurus slaucamās govis pavada brīvā dabā ganībās.

MAHM 010

Slaucamās govis – turēšana novietnē ar piekļuvi āra aplokiem

Āra aploki, kas paredzēti slaucamajām govīm.

MAHM 011

Citi liellopi

Vidējais citu liellopu skaits pārskata gadā.

MAHM 012

Citi liellopi – piesietās turēšanas novietnes (ar vircas krātuvi)

Vietu skaits citiem liellopiem piesietās turēšanas novietnēs ar vircas apsaimniekošanu.

MAHM 013

Citi liellopi – piesietās turēšanas novietnes (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietu skaits citiem liellopiem piesietās turēšanas novietnēs ar pakaišu kūtsmēslu apsaimniekošanu.

MAHM 014

Citi liellopi – brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar vircas krātuvi)

Vietu skaits citiem liellopiem brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos ar vircas apsaimniekošanu.

MAHM 015

Citi liellopi brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietu skaits citiem liellopiem brīvās turēšanas novietnēs / individuālos aplokos ar pakaišu kūtsmēslu apsaimniekošanu.

MAHM 016

Citi liellopi – citi novietņu veidi (ar vircas krātuvi)

Vietu skaits citiem liellopiem – citi novietņu veidi, citur neklasificēti, ar vircas apsaimniekošanu.

MAHM 017

Citi liellopi – citi novietņu veidi (ar pakaišu kūtsmēslu krātuvi)

Vietu skaits citiem liellopiem – citi novietņu veidi, citur neklasificēti, ar pakaišu kūtsmēslu apsaimniekošanu.

MAHM 018

Citi liellopi – turēšana ārā

Vietu skaits citi liellopiem, kas vienmēr tiek turēti ārā.

MAHM 019

Citi liellopi – daļēja turēšana ārā (ganīšana)

Mēneši, kurus citi liellopi pavada ārā ganībās.

MAHM 020

Citi liellopi – turēšana novietnē ar piekļuvi āra aplokiem

Āra aploki, kas paredzēti citiem liellopiem.

 

Detalizētais temats: cūku novietnes

MAHM 021

Vaislas sivēnmātes

Vidējais vaislas sivēnmāšu skaits pārskata gadā.

MAHM 022

Vaislas sivēnmātes – novietnes ar redeļu grīdu

Vietu skaits vaislas sivēnmātēm novietnēs ar redeļu grīdu.

MAHM 023

Vaislas sivēnmātes – novietnes ar betona-redeļu grīdu

Vietu skaits vaislas sivēnmātēm novietnēs ar betona-redeļu grīdu.

MAHM 024

Vaislas sivēnmātes – vienlaidu grīdas novietnes (izņemot dziļo pakaišu novietnes)

Vietu skaits vaislas sivēnmātēm vienlaidu grīdas novietnēs (izņemot dziļo pakaišu novietnēs)

MAHM 025

Vaislas sivēnmātes – dziļo pakaišu novietnes

Vietu skaits vaislas sivēnmātēm dziļo pakaišu novietnēs.

MAHM 026

Vaislas sivēnmātes – citi novietņu veidi

Vietu skaits vaislas sivēnmātēm cita veida novietnēs.

MAHM 027

Vaislas sivēnmātes – turēšana āra apstākļos (brīvā turēšana)

Vietu skaits vaislas sivēnmātēm āra apstākļu sistēmās.

MAHM 028

Vaislas sivēnmātes – turēšana āra apstākļos (brīvā turēšana)

Mēnešu skaits, kurus vaislas sivēnmātes pavada ārā ganībās brīvās turēšanas sistēmās.

MAHM 029

Citas cūkas

Vidējais citu cūku skaits pārskata gadā.

MAHM 030

Citas cūkas – novietnes ar redeļu grīdu

Vietu skaits citām cūkām novietnēs ar redeļu grīdu..

MAHM 031

Citas cūkas – novietnes ar betona-redeļu grīdu

Vietu skaits citām cūkām novietnēs ar betona-redeļu grīdu.

MAHM 032

Citas cūkas – vienlaidu grīdas novietnes (izņemot dziļo pakaišu novietnes)

Vietu skaits citām cūkām vienlaidu grīdas novietnēs (izņemot dziļo pakaišu novietnēs)

MAHM 033

Citas cūkas – dziļo pakaišu novietnes

Vietu skaits citām cūkām dziļo pakaišu novietnēs.

MAHM 034

Citas cūkas – citi novietņu veidi

Vietu skaits citām cūkām cita veida novietnēs.

MAHM 035

Citas cūkas – turēšana ārā apstākļos (brīvā turēšana)

Vietu skaits citām cūkām āra apstākļos brīvās turēšanas sistēmās.

MAHM 036

Citas cūkas – turēšana novietnēs ar piekļuvi ārā aplokiem

Āra aploki, kas paredzēti citām cūkām (izņemot brīvo turēšanu).

 

Detalizētais temats: dējējvistu novietnes

MAHM 037

Dējējvistas

Vidējais dējējvistu skaits pārskata gadā.

MAHM 038

Dējējvistas – turēšana dziļo pakaišu novietnēs

Vietu skaits dējējvistām dziļo pakaišu novietnēs.

MAHM 039

Dējējvistas – turēšana putnu mājā (bez pakaišiem)

Vietu skaits dējējvistām putnu māju novietnēs.

MAHM 040

Dējējvistas – turēšana modernizētos sprostos ar mēslu transportiera lentu

Vietu skaits dējējvistām modernizētos sprostos ar kūtsmēslu transportiera lentu.

MAHM 041

Dējējvistas – turēšana modernizētos sprostos ar dziļām zemgrīdas mēslu krātuvēm

Vietu skaits dējējvistām modernizētos sprostos ar dziļām zemgrīdas mēslu krātuvēm.

MAHM 042

Dējējvistas – turēšana sprostos ar novietni uz pāļiem

Vietu skaits dējējvistām sprostos ar novietni uz pāļiem.

MAHM 043

Dējējvistas – citi novietņu veidi

Vietu skaits dējējvistām cita veida novietnēs.

MAHM 044

Dējējvistas – turēšana āra apstākļos (brīvā turēšana)

Vietu skaits dējējvistām brīvās turēšanas sistēmās.

Temats: barības vielu izmantošana un kūtsmēsli lauku saimniecībā

 

Detalizētais temats: mēslota ILIZ

MAHM 045

Kopējā ILIZ platība, kas mēslota ar minerālmēsliem

Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas mēslota ar minerālmēsliem (ha).

MAHM 046

Kopējā ILIZ platība, kas mēslota ar kūtsmēsliem

Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas mēslota ar lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsliem (ha).

 

Detalizētais temats: no lauku saimniecības izvesti un tajā ievesti kūtsmēsli

Lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu neto daudzums, kas izvests no saimniecības vai ievests tajā.

 

 

Kūtsmēslu izvešana (neto) no saimniecības

Lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu neto daudzums, kas izvests no lauku saimniecības vai ievests tajā.

MAHM 047

Vircas/pusšķidro kūtsmēslu izvešana (neto) no saimniecības

Vircas/pusšķidro kūtsmēslu apjoms (m3), ko ieved lauku saimniecībā vai izved no tās, tiešai izmantošanai par mēslošanas līdzekli vai rūpnieciskai pārstrādei neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārdoti, iepirkti vai nodoti bez maksas. Attiecas arī uz vircu/šķidriem kūtsmēsliem, kas izmantoti enerģijas ražošanai un vēlākā posmā atkārtoti izmantojami lauksaimniecībā.

MAHM 048

Pakaišu kūtsmēslu izvešana (neto) no saimniecības

Pakaišu kūtsmēslu daudzums (t), ko ieved lauku saimniecībā vai izved no tās, tiešai izmantošanai par mēslošanas līdzekli vai rūpnieciskai pārstrādei neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārdoti, iepirkti vai nodoti bez maksas. Attiecas arī uz pakaišu kūtsmēsliem, kas izmantoti enerģijas ražošanai un vēlākā posmā atkārtoti izmantojami lauksaimniecībā.

 

Detalizētais temats: organiskie un no atkritumiem iegūti mēslošanas līdzekļi, kas nav kūtsmēsli

MAHM 049

Organiskie un no atkritumiem iegūti mēslošanas līdzekļi, kas nav kūtsmēsli un ko izmanto lauku saimniecībā

Organisko un no atkritumiem iegūto mēslošanas līdzekļu daudzums (t), kas nav lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsli un ko lauku saimniecībā izmanto lauksaimniecībā.

Temats: kūtsmēslu izkliedēšanas metodes

Kūtsmēslu izkliedēšanas metodes

 

Detalizētais temats: iestrādāšanas laiks pa izkliedēšanas veidiem

 

 

Vienlaidus izkliede

Kūtsmēslus izkliedē uz zemes virsmas vai kultūrauga, neizmantojot šķidro kūtsmēslu lentveida vai tiešo izkliedes metodi

MAHM 050

Iestrāde četrās stundās

Kopējais izkliedētais kūtsmēslu daudzums, kas četrās stundās pēc vienlaidu izkliedes mehāniski iestrādāts augsnē (procentu grupa).

MAHM 051

Iestrāde pēc četrām stundām

Kopējais izkliedētais kūtsmēslu daudzums, kas 4–24 stundās vienlaidu izkliedes mehāniski iestrādāts augsnē (procentu grupa).

MAHM 052

Bez iestrādes

Kopējais izkliedētais kūtsmēslu daudzums, kas pēc izkliedes netiek iestrādāts augsnē vai iestrāde pēc vienlaidus izkliedes veikta vēlāk nekā pēc 24 stundām (procentu grupa).

 

 

Lentveida izkliede

Pusšķidros kūtsmēslus vai vircu izkliedē paralēlās lentveida slejās, starp kurām kūtsmēsli netiek izkliedēti, izmantojot ierīci (lentveida izkliedētāju), kas piestiprināta tvertnei vai traktoram un paredzēta pusšķidro kūtsmēslu vai vircas izkliedei tieši uz augsnes.

MAHM 053

Ar nokarenām caurulēm

Pusšķidrie kūtsmēsli vai virca, kas izkliedēti ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm bez papildu aprīkojuma augu šķiršanai (procentu grupa).

MAHM 054

Ar nokarenām caurulēm, kam piestiprināti uzgaļi

Pusšķidrie kūtsmēsli vai virca, kas izkliedēti ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kam piestiprināti uzgaļi augošās masas pašķiršanai (procentu grupa).

 

 

Tiešā izkliede

Pusšķidros kūtsmēslus vai vircu izkliedē, tieši iestrādājot augsnē

MAHM 055

Seklās/vaļējās vadziņas

Pusšķidros kūtsmēslus vai vircu izkliedē seklās vadziņās (parasti aptuveni 50 mm dziļas) neatkarīgi no tā, vai pēc izkliedēšanas tās aizber vai tās paliek neaizbērtas (procentu grupa).

MAHM 056

Dziļās/slēgtās vadziņas

Pusšķidros kūtsmēslus vai vircu izkliedē dziļās vadziņās (parasti aptuveni 150 mm dziļas), kas pēc izkliedēšanas tiek aizbērtas (procentu grupa).

Temats: kūtsmēslu glabātuves

 

Detalizētais temats: kūtsmēslu glabātuves un to ietilpība

Krātuves, kas paredzētas kūtsmēslu glabāšanai

Kūtsmēslu krātuvju ietilpību definē kā mēnešu skaitu, kurā krātuves var glabāt lauku saimniecībā iegūtos kūtsmēslus, neradot noteces risku un neveicot neregulāru iztukšošanu.

MAHM 057

Pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana kaudzēs

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas tiek uzglabāti nenorobežotās kaudzēs vai ķīpās vai atklātā norobežotā laukumā, parasti vairākus mēnešus.

MAHM 058

Kūtsmēslu uzglabāšana komposta kaudzēs

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas tiek uzglabāti norobežotās komposta kaudzēs, kuras ir aerētas un/vai sajauktas.

MAHM 059

Kūtsmēslu uzglabāšana krātuvēs zem dzīvnieku novietnēm

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas tiek uzglabāti ar nelielu pievienotā ūdens daudzumu vai bez tā, parasti zem redeļu grīdas noslēgtā dzīvnieku novietnē, parasti mazāk nekā vienu gadu.

MAHM 060

Kūtsmēslu uzglabāšana dziļo pakaišu sistēmās

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas sakrājas ražošanas ciklā, kurš var ilgt 6 vai 12 mēnešus.

MAHM 061

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuve bez pārseguma

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas tiek uzglabāti tvertnēs vai dīķos bez pārseguma, parasti mazāk nekā vienu gadu.

MAHM 062

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuve ar caurlaidīgu pārsegumu

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas tiek uzglabāti tvertnēs vai dīķos ar caurlaidīgu pārsegumu (piemēram, mālu, salmiem vai dabisko segslāni (garozu)), parasti mazāk nekā vienu gadu.

MAHM 063

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuve ar necaurlaidīgu pārsegumu

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas tiek uzglabāti tvertnēs vai dīķos ar necaurlaidīgu pārsegumu (piemēram, augsta blīvuma polietilēnu vai negatīva spiediena pārsegumiem), parasti mazāk nekā vienu gadu.

MAHM 064

Kūtsmēslu uzglabāšana citās krātuvēs, citur neklasificētās

Kūtsmēsli (procentuālā daļa) (neatkarīgi no tā, vai tie ir pakaišu vai pusšķidrie kūtsmēsli / virca), kas tiek uzglabāti citās krātuvēs, kuras citur nav klasificētas

MAHM 065

Izkliedēšana katru dienu

Kūtsmēsli (procentuālā daļa), kas 24 stundu laikā pēc ekskrēcijas tiek parasti izvākti no dzīvnieku novietnēm un izkliedēti aramzemē vai ganībās.

MAHM 066

Kūtsmēslu uzglabāšana komposta kaudzēs

Mēnešu skaits, kuros pakaišu kūtsmēslus var uzglabāt norobežotās komposta kaudzēs.

MAHM 067

Kūtsmēslu uzglabāšana krātuvēs zem dzīvnieku novietnēm

Mēnešu skaits, kuros vircas krātuvēs saimniecībā var uzglabāt kūtsmēslus.

MAHM 068

Kūtsmēslu uzglabāšana dziļo pakaišu sistēmās

Mēnešu skaits, kuros kūtsmēslus var uzglabāt dziļo pakaišu sistēmās.

MAHM 069

Pusšķidro kūtsmēslu/vircas uzglabāšana

Mēnešu skaits, kuros kūtsmēslus var uzglabāt pusšķidro kūtsmēslu/vircas krātuvēs (neatkarīgi no pārseguma)

MAHM 070

Kūtsmēslu uzglabāšana citās krātuvēs, citur neklasificētās

Mēnešu skaits, kuros kūtsmēslus (neatkarīgi no tā, vai tie ir pakaišu vai pusšķidrie kūtsmēsli / virca) var uzglabāt citās krātuvēs, kas citur nav klasificētas.


Augša