1.   IIP darbību sāk tikai pēc tam, kad Aģentūra ir novērtējusi, vai minētā IIP atbilst 3., 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām, un ir atļāvusi tai darboties. Aģentūra izveido IIP reģistru, kurām tā ir atļāvusi darboties, ievērojot šo punktu. IIP reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus IIP ir atļauts sniegt. Aģentūra regulāri pārskata IIP atbilstību 3., 4. un 5. punktam.

2.   IIP, ko Aģentūra reģistrējusi, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 (*8), un kas iekļautas Aģentūras IIP sarakstā, ir ļauts turpināt darbību līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par atļauju, ievērojot šo pantu.

3.   IIP ievieš pienācīgu politiku un pasākumus 4. panta 1. punktā prasītās iekšējās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši saprātīgiem komercnosacījumiem. Iekšējo informāciju bez maksas dara pieejamu un viegli piekļūstamu visām vajadzībām, tostarp, izmantojot tīmekļa vietni vai lietojumprogrammas saskarni. IIP šādu informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina tūlītēju piekļuvi iekšējai informācijai nediskriminējošā veidā un formātā, kas ir parocīgs iekšējās informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

4.   Iekšējā informācija, kuru IIP publisko, ievērojot 2. punktu, atkarībā no iekšējās informācijas veida ietver vismaz šādus elementus:

5.   IIP piemēro un uztur efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar saviem klientiem. Konkrētāk, IIP, kas ir arī OTV vai tirgus dalībnieks, ar visu savākto informāciju rīkojas nediskriminējošā veidā un piemēro un uztur pasākumus, kas ir piemēroti dažādu uzņēmējdarbības funkciju nošķiršanai.

IIP izveido stabilus drošības mehānismus, kas paredzēti tam, lai garantētu iekšējās informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu iekšējās informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. IIP uztur pienācīgus resursus un izveido rezerves ietaises, lai tā varētu piedāvāt un uzturēt savus pakalpojumus.

IIP izveido mehānismus, kas ļauj ātri un efektīvi pārbaudīt iekšējās informācijas ziņojumus attiecībā uz to pilnīgumu, identificēt informācijas iztrūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt saņemt šādu ziņojumu laboto versiju.

6.   Ja Aģentūra konstatē, ka IIP ir pārkāpusi jebkādas no šā 4. panta 1.–5. punktā noteiktajām prasībām, pirms atļaujas atsaukšanas, ievērojot šā panta 7. punktu, tā sniedz IIP atbilstošas procesuālās garantijas, tostarp tās, kuras minētas Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6., 7. un 8. punktā.

7.   Aģentūra var ar lēmumu atsaukt IIP atļauju un svītrot to no reģistra tad, ja IIP:

Šā punkta pirmajā daļās minētā lēmuma gadījumā Aģentūra norāda tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami, ievērojot Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. pantu.

IIP, kuras atļauju Aģentūra ir atsaukusi, informē visus attiecīgos tirgus dalībniekus un nodrošina pienācīgu aizstāšanu, arī datu nodošanu citām IIP, ko izraudzījušies tirgus dalībnieki, un ziņošanas plūsmu pārvirzīšanu uz citām IIP. Aģentūra atvēlē saprātīgu laikposmu, kas ir vismaz seši mēneši, šādas pienācīgas aizstāšanas nodrošināšanai. Minētajā laikposmā IIP nodrošina tās sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Tomēr Aģentūra var noteikt īsāku laikposmu, ja IIP darbības turpināšana varētu apdraudēt sistēmas korektu darbību, ņemot vērā to faktu nopietnību, kuru dēļ tika atsaukta atļauja.

Aģentūra par jebkuru lēmumu atsaukt IIP atļauju, ievērojot pirmo daļu, bez liekas kavēšanās paziņo valsts regulatīvajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā IIP ir iedibināta, un par to informē tirgus dalībniekus.

8.   Līdz 2025. gada 8. maijam Komisija saskaņā ar 20. pantu pieņem deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, norādot:

1.   Tirgus dalībnieks, kurš iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, izveido tā uzņēmējdarbībai piemērotas efektīvas sistēmas un riska kontroles mehānismus, kuri nodrošina, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas un ar pietiekamu jaudu un tām ir jāievēro piemēroti tirdzniecības sliekšņi un limiti, un kuri sistēmām liedz nosūtīt kļūdainus tirdzniecības rīkojumus vai citādi funkcionēt veidā, kas var radīt vai sekmēt nesakārtotu tirgu. Tirgus dalībnieks arī izveido efektīvas sistēmas un riska kontroles mehānismus, kuri nodrošina, ka tirdzniecības sistēmas atbilst šai regulai un tās OTV noteikumiem, ar kuru tas ir savienots. Tirgus dalībnieks ievieš efektīvus darbības nepārtrauktības pasākumus, ar kuriem novērš jebkādas tirdzniecības sistēmu kļūmes, un nodrošina, ka tā sistēmas ir pilnībā testētas un tiek pienācīgi uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām.

2.   Tirgus dalībnieks, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā kādā dalībvalstī, par minēto iesaisti paziņo tās dalībvalsts valsts regulatīvajai iestādei, kurā tas ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, un Aģentūrai.

Tās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, var pieprasīt, lai tirgus dalībnieks regulāri vai ad hoc iesniedz aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju būtību, detalizētu informāciju par tirdzniecības parametriem vai limitiem, kas piemērojami tirdzniecības sistēmai, galvenajiem atbilstības nodrošināšanas un riska kontroles mehānismiem, kas ir ieviesti, lai nodrošinātu šā panta 1. punktā noteikto prasību izpildi, un detalizētu informāciju par tā tirdzniecības sistēmu testēšanu.

Tirgus dalībnieks gādā, lai attiecībā uz šajā punktā minētajiem jautājumiem piecus gadus tiktu veikta uzskaite, un nodrošina, ka minētie ieraksti ir pietiekami, lai tās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu, varētu uzraudzīt atbilstību šai regulai.

3.   Tirgus dalībnieks, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi OTV, informē attiecīgi tās dalībvalsts valsts regulatīvo iestādi, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, un Aģentūru.

Tās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, var pieprasīt, lai tirgus dalībnieks regulāri vai ad hoc iesniedz šā panta 1. punktā minēto sistēmu un riska kontroles mehānismu aprakstu un pierādījumus, ka tie ir tikuši piemēroti.

Tirgus dalībnieks gādā, lai attiecībā uz šajā punktā minētajiem jautājumiem piecus gadus tiktu veikta uzskaite, un nodrošina, ka minētie ieraksti ir pietiekami, lai tā dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu, varētu uzraudzīt atbilstību šai regulai.

4.   Šis pants neskar Direktīvā 2014/65/ES noteiktos pienākumus.”

1.   Aģentūra sagatavo un publicē ikdienējo SDG cenas novērtējumu un ikdienējo SDG cenas etalonu. SDG cenas novērtējuma un SDG cenas etalona vajadzībām Aģentūra sistemātiski vāc un apstrādā SDG tirgus datus par darījumiem. Cenas novērtējumā attiecīgā gadījumā ņem vērā reģionālās atšķirības un tirgus apstākļus.

2.   Atkāpjoties no šīs regulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta, SDG tirgus dalībniekiem piemēro šajā regulā noteiktos tirgus dalībnieku pienākumus un aizliegumus. Pilnvaras, kas Aģentūrai piešķirtas ar šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, tostarp noteikumus par konfidencialitāti, piemēro arī attiecībā uz SDG tirgus dalībniekiem.

1.   SDG cenas novērtējumu publicē ik dienas un ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) attiecībā uz tiešo darījuma cenu novērtējumu. Papildus SDG cenas novērtējuma publicēšanai Aģentūra ik dienas ne vēlāk kā plkst. 19.00 (pēc Centrāleiropas laika) vai tiklīdz tehniski iespējams publicē arī SDG cenas etalonu.

2.   Šā panta vajadzībām Aģentūra var izmantot trešās personas pakalpojumus.

1.   Pirms ikdienējā SDG cenas novērtējuma publicēšanas (plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika)) SDG tirgus dalībnieki katru dienu bez maksas un ar Aģentūras izveidoto ziņošanas kanālu starpniecību iesniedz Aģentūrai SDG tirgus datus standartizētā formātā, izmantojot augstas kvalitātes pārraides protokolu, un tik tuvu reāllaikam, cik tehnoloģiski iespējams.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda brīdi, līdz kuram pirms 1. punktā minētās SDG cenas ikdienējā novērtējuma publicēšanas jāiesniedz SDG tirgus dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Attiecīgā gadījumā Aģentūra pēc apspriešanās ar Komisiju sniedz norādījumus par:

1.   SDG tirgus dati ietver šādus elementus:

2.   SDG tirgus datus SDG tirgus dalībnieki iesniedz Aģentūrai šādās vienībās un valūtās:

3.   Aģentūra izdod norādījumus par to, saskaņā ar kādiem kritērijiem viens iesniedzējs ir atbildīgs par būtisku daļu no konkrētā atsauces periodā iesniegtajiem SDG tirgus datiem un kā šī situācija ir risināma tās ikdienējā SDG cenas novērtējumā un SDG cenas etalonā.

1.   Lai RZM varētu darboties, ir vajadzīga Aģentūras iepriekšēja atļauja saskaņā ar šo pantu.

Aģentūra atļauj pusēm darboties kā RZM, ja:

Aģentūra saprātīgā laikposmā un – ciktāl tas iespējams – trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas atļauj subjektam darboties kā RZM. Atļauja ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un tā RZM ļauj visā Savienībā sniegt pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tas ir saņēmis atļauju.

RZM, ko Aģentūra reģistrējusi, ievērojot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, un kas iekļauti Aģentūras RZM sarakstā, ir ļauts turpināt darbību līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par atļauju, ievērojot šo pantu.

Atļauju saņēmušais RZM nodrošina atbilstību šajā punktā un 3. punktā minētajiem atļaujas saņemšanas nosacījumiem. Atļauju saņēmušais RZM bez nepamatotas kavēšanās paziņo Aģentūrai par jebkādām būtiskām izmaiņām atļaujas saņemšanas nosacījumos.

Aģentūra izveido to RZM reģistru, kuriem tā ir izsniegusi atļauju, ievērojot šo punktu. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem RZM ir saņēmis atļauju. Reģistru regulāri atjaunina.

2.   Aģentūra regulāri pārskata RZM atbilstību 1. un 3. punktam. Minētajā nolūkā RZM katru gadu Aģentūrai ziņo par savām darbībām.

3.   RZM ievieš pienācīgu politiku un pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju informācijas paziņošanu, kā paredzēts 8. pantā.

RZM piemēro un uztur efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar saviem klientiem. Konkrētāk, RZM, kas ir arī OTV vai tirgus dalībnieks, ar visu savākto informāciju rīkojas nediskriminējošā veidā un piemēro un uztur pasākumus, kas ir piemēroti dažādu uzņēmējdarbības funkciju nošķiršanai.

RZM izveido stabilus drošības mehānismus, kas paredzēti tam, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. RZM uztur pienācīgus resursus un izveido rezerves ietaises, lai tie varētu piedāvāt un uzturēt savus pakalpojumus.

RZM izveido mehānismus, kas ļauj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumus attiecībā uz to pilnīgumu, identificēt informācijas iztrūkumus un acīmredzamas kļūdas, ko pieļāvis tirgus dalībnieks, un, ja šāda kļūda vai iztrūkums ir radies, informāciju par kļūdu vai informācijas iztrūkumu paziņot tirgus dalībniekam un pieprasīt šādas ziņojumu labotas versijas saņemšanu.

RZM izveido sistēmas, kas dod tiem iespēju atklāt kļūdas vai informācijas iztrūkumus, ko tie pieļāvuši, un dod tiem iespēju labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt Aģentūrai pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus.

4.   Ja Aģentūra konstatē, ka RZM ir pārkāpis šā panta 1., 2. vai 3. punktu, tā pirms atļaujas atsaukšanas, ievērojot šā panta 5. punktu, sniedz RZM atbilstošas procesuālās garantijas, tostarp tās, kuras minētas Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6., 7. un 8. punktā.

5.   Aģentūra var ar lēmumu atsaukt RZM atļauju un svītrot to no reģistra, ja RZM:

Šā punkta pirmajā daļā minētā lēmuma gadījumā Aģentūra norāda tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami, ievērojot Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. pantu.

RZM, kura atļauju Aģentūra ir atsaukusi, informē visus attiecīgos tirgus dalībniekus un nodrošina pienācīgu aizstāšanu, arī datu nodošanu citiem RZM, ko izraudzījušies tirgus dalībnieki, un ziņošanas plūsmu pārvirzīšanu uz citiem RZM. Aģentūra nosaka saprātīgu laikposmu, kas ir vismaz seši mēneši, šādas pienācīgas aizstāšanas nodrošināšanai. Minētajā laikposmā RZM nodrošina tā sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Tomēr Aģentūra var noteikt īsāku laikposmu, ja RZM darbības turpināšana varētu apdraudēt sistēmas pareizu darbību, ņemot vērā to faktu nopietnību, kuru dēļ tika atsaukta atļauja.

Aģentūra par jebkuru lēmumu atsaukt RZM atļauju, ievērojot pirmo daļu, bez liekas kavēšanās paziņo valsts regulatīvajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā RZM ir iedibināts, un par to informē tirgus dalībniekus.

6.   Līdz 2025. gada 8. maijam Komisija saskaņā ar 20. pantu pieņem deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, norādot:

1.   Aģentūra ciešā sadarbībā un koordinācijā ar attiecīgās dalībvalsts atbildīgajām iestādēm sagatavo un veic pārbaudes uz vietas.

2.   Lai izpildītu savus 13. panta 5.–8. punktā noteiktos pienākumus, Aģentūra var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas to personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, telpās, kurās varētu tikt glabāti uzņēmējdarbības dokumenti. Ja tas nepieciešams pārbaudes uz vietas pienācīgai veikšanai un efektivitātei, Aģentūra minēto pārbaudi var veikt, par to iepriekš nepaziņojot personām, uz kurām attiecas izmeklēšana.

3.   Ciktāl tas vajadzīgs pārbaudes uz vietas veikšanai, Aģentūras amatpersonas un personas, ko Aģentūra pilnvarojusi vai iecēlusi veikt minēto pārbaudi, attiecībā uz personām, uz kurām attiecas lēmums, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 6. punktu, ir pilnvarotas:

Šā panta pirmās daļas d) apakšpunktā minētās plombas neuzliek ilgāk par 72 stundām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

4.   Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka uzņēmumu, uz kuriem attiecas izmeklēšana uz vietas, direktoru, vadītāju vai citu darbinieku privātās telpās tiek glabāti uzņēmējdarbības dokumenti, kas saistīti ar pārbaudes priekšmetu un kas var būt būtiski, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu, Aģentūra ar lēmumu var veikt pārbaudes uz vietas šādās privātās telpās. Šādos gadījumos 6. punktā minētajā lēmumā norāda arī iemeslus, kas lika Aģentūrai secināt, ka pastāv pamatotas aizdomas.

5.   Amatpersonas un personas, ko Aģentūra pilnvarojusi vai iecēlusi veikt pārbaudes uz vietas, savas pilnvaras īsteno pēc tam, kad ir uzrādījušas rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes uz vietas priekšmets un mērķis.

6.   Personas, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, pakļaujas pārbaudēm uz vietas, kuru veikšana uzdota ar lēmumu, ko pieņem Aģentūra. Minētajā lēmumā izklāsta pārbaudes uz vietas priekšmetu un mērķi, norāda dienu, kurā tai jāsākas, 13.g pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja attiecīgā persona nepakļaujas pārbaudei uz vietas saskaņā ar šā panta 3. punktu, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”). Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar valsts regulatīvo iestādi dalībvalstī, kurā pārbaude uz vietas veicama.

7.   Valsts regulatīvās iestādes amatpersonas un valsts regulatīvās iestādes pilnvarotās vai ieceltās personas dalībvalstī, kurā pārbaude uz vietas jāveic, pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību Aģentūras amatpersonām un Aģentūras pilnvarotajām vai ieceltām personām. Minētajā nolūkā tām ir šajā pantā noteiktās pilnvaras. Pārbaudēs uz vietas pēc pieprasījuma var piedalīties arī valsts regulatīvās iestādes amatpersonas.

8.   Ja Aģentūras amatpersonas un Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona iebilst pret pārbaudi uz vietas, kuras veikšana uzdota, ievērojot šo pantu, attiecīgās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde minētajām personām vai citām attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm sniedz nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas izpildes panākšanas iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

9.   Ja 1. punktā paredzētajai pārbaudei uz vietas vai 7. un 8. punktā paredzētajai palīdzībai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir vajadzīga valsts tiesu iestādes atļauja, Aģentūra piesakās uz šādas atļaujas saņemšanu. Aģentūra uz šādu atļauju var pieteikties arī piesardzības nolūkos. Šā panta 4. punktā minētajos gadījumos pārbaudi uz vietas nevar veikt bez valsts tiesu iestādes iepriekšējas atļaujas.

10.   Ja Aģentūra piesakās uz atļaujas saņemšanu, kā minēts 9. punktā, valsts tiesu iestāde verificē, ka:

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām valsts tiesu iestāde var lūgt, lai Aģentūra sniedz sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par to, kas Aģentūrai radījis pamatu aizdomām, ka ir noticis 13. panta 3. punktā minēts pārkāpums, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas izmeklēšana. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. panta, Aģentūras lēmumu pārskata tikai Tiesa.

1.   Pēc Aģentūras pieprasījuma jebkura persona sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai Aģentūra izpildītu 13. panta 5.–8. punktā noteiktos pienākumus. Savā pieprasījumā Aģentūra:

2.   Šā panta 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu vajadzībām Aģentūra ir arī pilnvarota pieņemt lēmumus. Šādā lēmumā Aģentūra papildus šā panta 1. punktā noteiktajiem elementiem norāda personas pienākumu atbildēt uz pieprasījumu, 13.g pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja attiecīgā persona neizpilda pieprasījumu, un tiesības uz lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. panta, Aģentūras lēmumu pārskata tikai Tiesa.

3.   Personas, kas saņem informācijas pieprasījumu, ievērojot 1. vai 2. punktu, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju. Minētās personas ir pilnībā atbildīgas par to, ka sniegtā informācija ir pilnīga, pareiza un nav maldinoša.

4.   Ja Aģentūras amatpersonas un Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona neizpilda pieprasījumu sniegt prasīto informāciju, attiecīgās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz Aģentūrai palīdzību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu 3. punktā noteiktā pienākuma izpildi, arī piemēro naudas sodus saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

5.   Ja Aģentūras amatpersonas un Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona atsakās sniegt prasīto informāciju, Aģentūra var izdarīt secinājumus, balstoties uz pieejamo informāciju.

6.   Aģentūra nekavējoties attiecīgo dalībvalstu valstu regulatīvajām iestādēm nosūta 1. punktā minētā pieprasījuma vai saskaņā ar 2. punktu pieņemtā lēmuma kopiju.

1.   Lai izpildītu 13. panta 5.–8. punktā noteiktos pienākumus, Aģentūra var iztaujāt jebkuru personu un pieņemt liecības no jebkuras personas, kas piekrīt iztaujāšanai, nolūkā vākt informāciju par izmeklēšanas priekšmetu. Aģentūra atbildes var piereģistrēt.

2.   Ja iztaujāšanu, ievērojot šā panta 1. punktu, veic iesaistīto personu telpās, Aģentūra informē valsts regulatīvo iestādi dalībvalstī, kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Minētās dalībvalsts valsts regulatīvās iestādes amatpersonas var palīdzēt Aģentūras amatpersonām un Aģentūras pilnvarotām vai ieceltām personām veikt iztaujāšanu.

1.   Aģentūra pārbaudes uz vietas veic, informāciju pieprasa un liecības pieņem, pilnībā ievērojot izmeklēšanai pakļauto personu procesuālās garantijas, tostarp:

Uzaicinājumā sniegt komentārus par faktiem, ievērojot tiesības, kas minētas d) apakšpunktā, norāda atbilstīgu termiņu komentāru iesniegšanai; pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams, lai saglabātu valsts iestādes veiktas pārbaudes uz vietas konfidencialitāti vai notiekošas vai turpmākas administratīvas izmeklēšanas vai kriminālizmeklēšanas konfidencialitāti, Aģentūra var nolemt atlikt uzaicinājumu sniegt komentārus;

2.   Aģentūra meklē pierādījumus gan par labu personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, gan pret tām un veic pārbaudes uz vietas, pieprasa informāciju un pieņem liecības objektīvi un taisnīgi un saskaņā ar nevainīguma prezumpcijas principu.

3.   Aģentūra pārbaudes uz vietas veic, informāciju pieprasa un liecības pieņem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un Savienības datu aizsardzības noteikumus.

4.   Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6. punktu nepiemēro Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot 13.a panta 6. punktu vai 13.b panta 2. punktu.

1.   Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 13. panta 5.–8. punktu, Aģentūra, ja tā uzskata to par lietderīgu, lai nodrošinātu izmeklēšanas efektivitāti un iedarbību, un ņemot vērā tai pieejamos iekšējos resursus, var Aģentūrā iecelt īpašu izmeklēšanas darbinieku izmeklēšanas vadīšanai.

2.   Lai veiktu savus uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var īstenot Aģentūrai pieejamās pilnvaras, tostarp 13.a, 13.b un 13.c pantā noteiktās pilnvaras, vienlaikus ievērojot 13.d pantā izklāstītās procesuālās garantijas. Uzdevumu veikšanas procesā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko Aģentūra savākusi, īstenojot uzraudzības darbības, kas ir būtiskas izmeklēšanas veikšanai.

1.   Aģentūra ar lēmumu piemēro periodisku soda maksājumu personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, nolūkā panākt, ka minētā persona:

2.   Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgā persona ievēro attiecīgos 13.a panta 6. punktā vai 13.b panta 2. punktā minētos lēmumus.

3.   Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Minētajā nolūkā periodisko soda maksājumu summa juridiskām personām ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – attiecībā uz fiziskām personām – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. Periodisku soda maksājumu aprēķina no dienas, kas norādīts lēmumā, ar kuru periodiskais soda maksājums tiek piemērots.

4.   Periodisku soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc Aģentūras lēmuma paziņošanas dienas.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/942 28. panta, Aģentūras lēmumu pārskata tikai Tiesa.

1.   Neatkarīgi no Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6. punkta Aģentūra pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 13.g pantu dod iespēju personām, kurām tā plāno adresēt šādu lēmumu, tikt uzklausītām par Aģentūras konstatējumiem. Aģentūra savus lēmumus pamato vienīgi ar apsvērumiem, par kuriem iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt komentārus.

2.   Visā izmeklēšanas procesa laikā pilnībā ievēro iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīm personām ir tiesības piekļūt tiem Aģentūras lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem, kas attiecas uz Aģentūras lēmumu piemērot periodisko soda maksājumu, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un Aģentūras iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

1.   Periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ievērojot 13.g pantu, ir administratīvs raksturs.

2.   Periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti, ievērojot 13.g pantu, ir jāizpilda.

Izpildi reglamentē piemērojamie attiecīgo dalībvalstu valstu procesuālie noteikumi.

Izpildes rīkojumu pievieno Aģentūras lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic valsts iestāde, kuru katras dalībvalsts valdība izraugās šim nolūkam un kuru tā dara zināmu Aģentūrai un Tiesai.

Ja izraudzītā valsts iestāde pēc Aģentūras pieteikuma ir izpildījusi trešajā daļā minētās formalitātes, Aģentūra var sākt izpildi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, vēršoties tieši izraudzītajā valsts iestādē.

Izpildi var apturēt vienīgi ar Tiesas lēmumu. Tomēr sūdzības par nepareizu izpildi ir attiecīgo dalībvalstu tiesu piekritībā.

3.   Periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

1.   Ja personai, kura profesionāli organizē darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, ir pamatotas aizdomas, ka ar tirdzniecības rīkojumu vai darījumu, arī rīkojuma vai darījuma atcelšanu vai grozīšanu – neatkarīgi no tā, vai tas noticis OTV vai ārpus tās –, varētu būt pārkāpts 3., 4. vai 5. pants, konkrētā persona nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četras nedēļas no dienas, kad minētā persona uzzinājusi par aizdomīgo notikumu, par to paziņo Aģentūrai un attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei.

2.   Ja personai, kura profesionāli izpilda darījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. pantu un izpilda arī darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas nav finanšu instrumenti, ir pamatotas aizdomas, ka ar tirdzniecības rīkojumu vai darījumu, arī rīkojuma vai darījuma atcelšanu vai grozīšanu – neatkarīgi no tā, vai tas noticis OTV vai ārpus tās –, varētu būt pārkāpts šīs regulas 3., 4. vai 5. pants, konkrētā persona nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četras nedēļas no dienas, kad minētā persona ir uzzinājusi par aizdomīgo notikumu, par to paziņo Aģentūrai un attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei.

3.   Personas, kas minētas 1. un 2. punktā, izveido un uztur pasākumus, sistēmas un procedūras, ar kuru palīdzību var efektīvi:

4.   Neskarot Regulu (ES) Nr. 596/2014, uz personām, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus, attiecas to dalībvalstu noteikumi par paziņošanu, kurās potenciālajā pārkāpumā iesaistītais tirgus dalībnieks ir reģistrēts un kurās piegādā vairumtirdzniecības energoproduktu. Šāds paziņojums ir adresēts minēto dalībvalstu valstu regulatīvajām iestādēm.

5.   Līdz 2025. gada 8. maijam un pēc tam katru gadu Aģentūra sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm izdod un publisko ziņojumu ar apkopotu informāciju saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem, izņemot sensitīvu komercinformāciju, par šā panta īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz:

1.   Valstu regulatīvās iestādes ar delegāta piekrišanu var deleģēt uzdevumus un atbildību Aģentūrai vai citai valsts regulatīvajai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro, vēl pirms to valstu regulatīvās iestādes noslēdz deleģēšanas līgumus, kā arī tās var ierobežot deleģējuma tvērumu, lai tas aptvertu tikai to, kas ir vajadzīgs efektīvai tirgus dalībnieku vai grupu pārraudzībai.

Aģentūra var palīdzēt valstu regulatīvajām iestādēm, izdodot nesaistošus norādījumus vai apmainoties ar paraugpraksi par uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām valstu regulatīvajām iestādēm.

2.   Uzdevumu un pienākumu deleģēšanas rezultātā šajā regulā noteiktās kompetences tiek pārdalītas. Delegāta atrašanās dalībvalsts valsts tiesību akti reglamentē ar deleģētajiem pienākumiem saistīto procedūru, izpildes nodrošināšanu, administratīvo izskatīšanu un izskatīšanu tiesā.

3.   Valstu regulatīvās iestādes paziņo Aģentūrai par ikvienu deleģēšanas līgumu, kuru tās plāno slēgt. Tās noslēdz minētos nolīgumus ne agrāk kā vienu mēnesi pēc Aģentūras informēšanas.

4.   Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Aģentūra var sniegt atzinumu par plānoto deleģēšanas līgumu, par kuru ir paziņots, ievērojot 3. punktu.

5.   Aģentūra ar piemērotiem līdzekļiem publicē visus valsts regulatīvo iestāžu noslēgtos deleģēšanas līgumus, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās puses ir pienācīgi informētas.

1.   Lai iedibinātu konsekventu, efektīvu un iedarbīgu pārraudzības praksi un nodrošinātu kopīgu, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Aģentūra izdod pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti visām valstu regulatīvajām iestādēm vai visiem tirgus dalībniekiem, un izdod ieteikumus vienai vai vairākām valstu regulatīvajām iestādēm vai vienam vai vairākiem tirgus dalībniekiem par 3.–5.a, 8., 9., 9.a panta un 10. panta 1. punkta piemērošanu.

2.   Aģentūra atbilstošā un reāli īstenojamā laika periodā rīko pienācīgu sabiedrisko apspriešanos ar attiecīgajiem tirgus dalībniekiem par pamatnostādnēm un ieteikumiem, kurus Aģentūra sniegusi, un analizē iespējamās izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu. Minēto apspriešanu un analīzi veic samērīgi ar pamatnostādņu vai ieteikumu tvērumu, būtību un ietekmi.

3.   Valstu regulatīvās iestādes un tirgus dalībnieki pienācīgi ņem vērā minētās pamatnostādnes un ieteikumus.

4.   Valstu regulatīvās iestādes var regulāri informēt Aģentūru par tām adresēto pamatnostādņu vai ieteikumu īstenošanu.

5.   Ja pamatnostādnēs vai ieteikumā tas ir prasīts, tirgus dalībnieki paziņo Aģentūrai par konkrēto pamatnostādņu vai ieteikuma īstenošanu. Pēc Aģentūras pieprasījuma tirgus dalībnieki šādu paziņojumu skaidri un detalizēti pamato.

6.   12 mēnešu laikā pēc pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas, ievērojot 1. punktu, Aģentūra var rīkot apspriešanos, tostarp ar valstu regulatīvajām iestādēm vai tirgus dalībniekiem, lai novērtētu minēto pamatnostādņu vai ieteikumu piemērotību un efektivitāti.

7.   Aģentūra pamatnostādnes un ieteikumus, ko tā ir izdevusi, iekļauj ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) 2019/942 19. panta 1. punkta k) apakšpunktā.”

1.   Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, atturošas un samērīgas, atspoguļojot pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu, kaitējumu patērētājiem un iespējamos ieguvumus no tirdzniecības, kas veikta, balstoties uz iekšējo informāciju un tirgus manipulācijām.

Neskarot kriminālsodus un neskarot 13. pantā paredzētās valstu regulatīvo iestāžu pārraudzības pilnvaras, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredz, ka valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz šīs regulas pārkāpumiem, kas minēti 13. panta 1. punktā, ir pilnvaras pieņemt piemērotus administratīvus naudas sodus un citus administratīvus pasākumus.

Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem detalizēti paziņo Komisijai un Aģentūrai, kā arī paziņo par katru turpmāko grozījumu, kas skar minētos noteikumus.

2.   Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu procedūru ierosina kompetentā iestāde, bet tos uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz 2026. gada 8. maijam minētās dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem un atbilstoši principam ne bis in idem nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus:

4.   Attiecībā uz fiziskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi, kas minēti 3. punkta e) apakšpunktā, ir vismaz šādā apmērā:

Neatkarīgi no 3. punkta e) apakšpunkta, administratīvā naudas soda apmērs nepārsniedz 20 % no iesaistītās fiziskās personas gada ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. Ja fiziskā persona no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, administratīvā naudas soda summa ir vismaz vienāda ar minēto labumu.

5.   Attiecībā uz juridiskām personām 3. punkta e) apakšpunktā minētos maksimālos administratīvos naudas sodus nosaka vismaz šādā apmērā:

Neatkarīgi no 3. punkta e) apakšpunkta naudas soda apmērs nepārsniedz 20 % no attiecīgās juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā. Ja juridiskā persona no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, administratīvā naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar minēto labumu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus vai sankcijas, kas piemēroti par šīs regulas pārkāpumiem, valsts regulatīvā iestāde var publiski izpaust, ja vien šāda izpaušana iesaistītajām pusēm nenodara nesamērīgu kaitējumu.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo naudas sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un līmeni, valstu regulatīvās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības gadījumā:

8.   Īstenojot šā panta 1. punkta otrajā daļā noteiktās pilnvaras piemērot administratīvus naudas sodus un citus administratīvus pasākumus, valstu regulatīvās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie naudas sodi, ko tās piemēro, un citi administratīvie pasākumi, ko tās veic, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības saskaņā ar 16. panta 2. punktu, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos naudas sodus saistībā ar pārrobežu lietām.

9.   Līdz 2027. gada 8. maijam un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē, vai par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir noteikti sodi un vai tie dalībvalstīs tiek konsekventi piemēroti.

1.   Līdz 2027. gada 1. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, novērtē šīs regulas piemērošanu, jo īpaši to, kā regula ietekmē uzvedību tirgū, tirgus dalībniekus, likviditāti, ziņošanas prasības, arī attiecībā uz SDG tirgus datiem un administratīvā sloga līmeni tirgus dalībniekiem, tostarp iespējamiem šķēršļiem jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, un kā tā ietekmē ar Aģentūras mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem saistītās darbības rezultativitāti. Pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, Komisija sagatavo ziņojumu, ko bez liekas kavēšanās iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

2.   Komisija līdz 2025. gada 1. jūnijam novērtē, cik efektīvi dalībvalstis ir ieviesušas kriminālsodus par tīšiem un nopietniem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem enerģijas vairumtirgos Savienībā, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā var ierosināt atbilstīgus pasākumus, kas var ietvert tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu.”.