(1)

Krievijas Federācija, kas Savienībai ir galvenā ārējā gāzes piegādātāja, ir sākusi militāru agresiju pret Ukrainu, kura ir Enerģētikas kopienas līgumslēdzēja puse. Krievijas militārās agresijas eskalācija pret Ukrainu, kas notiek kopš 2022. gada februāra, ir novedusi pie ievērojama gāzes piegāžu samazinājuma, jo gāzes piegādi tīši mēģina izmantot par politisku ieroci. Ir apturētas cauruļvadu gāzes plūsmas no Krievijas caur Baltkrieviju, un ir nepārtraukti samazinājušās gāzes piegādes caur Ukrainu. Kopējā gāzes plūsma no Krievijas tagad ir par 30 % mazāka nekā vidējā gāzes plūsma laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam. Minētais piegādes samazinājums ir novedis pie vēsturiski augstām un svārstīgām enerģijas cenām, kuras veicina inflāciju un rada turpmākas ekonomikas lejupslīdes risku Eiropā.

(2)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija, ievērojot savu 2022. gada 8. marta paziņojumu “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”, 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar plānu REPowerEU, kura mērķis ir pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2027. gadam izbeigt Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Lai panāktu minēto mērķi, plānā REPowerEU izklāstīti ar energotaupību un energoefektivitāti saistīti pasākumi un ierosināts paātrināt tīras enerģijas ieviešanu mājokļos, rūpniecībā un elektroenerģijas ražošanā, lai aizstātu fosilo kurināmo. Starp papildu pasākumiem piegādes jomā varētu, inter alia, būt labāka gāzes iepirkuma koordinācija un kopīgu gāzes iepirkumu vienkāršošana Eiropas gāzes tirgus operatoriem iekšējā gāzes tirgū, kā arī lielākās pūles saglabāt elektrības ražošanas jaudu, kas nav atkarīga no importētās gāzes piegādēm.

(3)

Lai labāk sagatavotos gāzes piegādes traucējumiem, Savienība ir veikusi vēl citus pasākumus. Tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1032 (1), lai nodrošinātu pazemes krātuvju uzpildi gaidāmajām ziemas sezonām.

(4)

Turklāt 2022. gada februārī un 2022. gada maijā Komisija padziļināti izskatīja visus valstu ārkārtas rīcības plānus, un tā ir arī padziļināti uzraudzījusi piegādes drošības situāciju. Pasākumi, ko Savienība veikusi kopš 2022. gada februāra, bija vērsti uz to, lai līdz 2027. gadam varētu pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un mazinātu riskus, kas izriet no turpmākiem būtiskiem piegādes traucējumiem.

(5)

Tomēr nesenā gāzes piegādes traucējumu eskalācija no Krievijas puses norāda uz būtisku risku, ka tuvākajā nākotnē gāzes piegādes no Krievijas pēkšņi un vienpusēji varētu tikt pārtrauktas pilnībā. Tāpēc Savienībai šāds risks būtu jāparedz un solidaritātes garā jāsagatavojas iespējai, ka gāzes piegāde no Krievijas jebkurā brīdī varētu tikt pilnībā pārtraukta. Ir nekavējoties proaktīvi jārīkojas, lai varētu stāties pretī turpmākām destabilizējošām darbībām un stiprinātu Savienības noturību pret turpmākiem satricinājumiem. Nopietnu kaitējumu ekonomikai un iedzīvotājiem, ko radītu iespējama gāzes piegādes apturēšana, var novērst koordinēta rīcība Savienības līmenī.

(6)

Pašreizējais ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 (2) noteiktais tiesiskais regulējums gāzes piegādes drošības jomā nenodrošina pienācīgu risinājumu situācijā, kad liela gāzes piegādātāja piegādes ir traucētas ilgāk nekā 30 dienas. Tiesiskā regulējuma trūkums attiecībā uz šādu traucējumu rada risku, ka dalībvalstis varētu rīkoties nekoordinēti, un tādējādi varētu tikt apdraudēta piegādes drošība kaimiņos esošajās dalībvalstīs un rasties papildu slogs Savienības rūpniecībai un patērētājiem.

(7)

Eiropas Parlaments 2022. gada 7. aprīļa rezolūcijā par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem aicināja iesniegt plānu, kā īstermiņā turpināt nodrošināt Savienības energoapgādes drošību. Eiropadome 2022. gada 31. maija un 23. jūnija sanāksmēs lūdza Komisiju steidzami nākt klajā ar priekšlikumiem, kā uzlabot sagatavotību iespējamiem būtiskiem piegādes traucējumiem, lai nodrošinātu enerģijas piegādi par pieņemamām cenām. Pēc minētā Eiropadomes lūguma Komisija kopā ar Savienības starptautiskajiem partneriem pēta iespējas ierobežot enerģijas cenu kāpumu, tostarp pēta, cik realizējami ir attiecīgā gadījumā ieviest pagaidu importa cenu griestus. Ievērojot minēto lūgumu, Komisija arī turpina darbu pie Eiropas elektroenerģijas tirgus darbības optimizācijas, tostarp pie gāzes cenu ietekmes uz to, tā lai tas būtu labāk sagatavots nākotnē izturēt pārmērīgas cenu svārstības, piegādātu cenu ziņā pieņemamu elektrību un pilnībā iederētos dekarbonizētā enerģētikas sistēmā, vienlaikus saglabājot vienotā tirgus viengabalainību, uzturot spēkā zaļās pārkārtošanās stimulus, saglabājot piegādes drošību un izvairoties no nesamērīgiem budžeta izdevumiem.

(8)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par ekonomiskajai situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības konkrētu produktu piegādē, it sevišķi enerģētikas jomā. Šādai situācijai atbilst risks, ka līdz 2022. gada beigām Krievijas gāzes piegādes varētu tikt pilnībā pārtrauktas.

(9)

Ņemot vērā pastāvošo risku, ka Savienībā varētu tikt traucētas gāzes piegādes, dalībvalstīm jau tagad būtu jāveic pasākumi, kuri vēl pirms 2022./2023. gada ziemas sezonas sākšanās palīdzētu samazināt pieprasījumu. Šāds brīvprātīgs pieprasījuma samazinājums jo īpaši sekmētu krātuvju uzpildīšanu, lai tās līdz 2022./2023. gada ziemas sezonas beigām netiktu izsmeltas, un tādējādi dotu dalībvalstīm iespēju pārvarēt iespējamus aukstuma periodus 2023. gada februārī un martā un atvieglotu krātuvju uzpildi, lai nodrošinātu pienācīgu piegādes drošības līmeni 2023./2024. gada ziemas sezonā. Gāzes pieprasījuma samazināšana arī palīdzēs nodrošināt pienācīgu piegādi un pazemināt enerģijas cenas par labu Savienības patērētājiem. Tāpēc Savienības līmenī veiktie pieprasījuma samazināšanas pasākumi nāks par labu visām dalībvalstīm, jo tie samazinās risku, ka ietekme uz dalībvalstu ekonomiku varētu būt vēl būtiskāka.

(10)

Brīvprātīgās pieprasījuma samazināšanas apjomā ņem vērā gāzes pieprasījuma apjomus, kas būtu pakļauti nepiegādāšanas riskam, ja Krievijas gāzes piegāde tiktu pilnībā pārtraukta. Samazinājuma pūliņiem vajadzētu būt tādiem pašiem visām dalībvalstīm, balstoties uz salīdzinājumu ar katras dalībvalsts vidējo patēriņu pēdējo piecu gadu laikā.

(11)

Brīvprātīgās pieprasījuma samazināšanas pasākumi paši par sevi var nebūt pietiekami, lai nodrošinātu piegādes drošību un tirgus darbību. Tādēļ, lai nekavējoties risinātu konkrētās problēmas, kas saistītas ar būtisku pašreizējā un sagaidāmā gāzes piegāžu trūkuma situācijas pasliktināšanos, un izvairītos no kropļojumiem starp dalībvalstīm, būtu jāizveido jauns instruments, ar ko ievieš iespēju uzdot visām dalībvalstīm obligāti samazināt gāzes pieprasījumu. Tam būtu jāsāk darboties krietni pirms 2022. gada rudens iestāšanās. Saskaņā ar šādu instrumentu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar īstenošanas lēmumu varētu izsludināt Savienības trauksmi. Uzticot Padomei īstenošanas pilnvaras, tiek pienācīgi ņemts vērā, cik politisks ir lēmums sākt obligātu pieprasījuma samazināšanas pienākumu visā Savienībā un kādas horizontālas sekas tas rada dalībvalstīm. Pirms šāda priekšlikuma iesniegšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām riska grupām, kā izklāstīts Regulas (ES) 2017/1938 I pielikumā (“riska grupas”) un Gāzes koordinācijas grupu (GKG), kas izveidota ar minēto regulu. Savienības trauksme būtu jāizsludina tikai tad, ja brīvprātīgās pieprasījuma samazināšanas pasākumi izrādās nepietiekami, lai novērstu nopietna gāzes piegādes trūkuma risku. Piecām vai vairāk dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas ir izsludinājušas nacionālu trauksmi, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vajadzētu būt iespējai prasīt, lai Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei izsludināt Savienības trauksmi.

(12)

Savienības trauksmei vajadzētu norādīt Savienībai specifiskam krīzes līmeni, kam būtu jāierosina obligāta pieprasījuma samazināšana, neatkarīgi no Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punktā minētajiem nacionālajiem krīzes līmeņiem. Tiklīdz ir izsludināta Savienības trauksme, dalībvalstīm iepriekš noteiktā laikposmā būtu jāsamazina gāzes patēriņš. Obligātās pieprasījuma samazināšanas apjomā ņem vērā gāzes pieprasījuma apjomus, kuri varētu būt pakļauti riskam pilnīga Krievijas gāzes piegāžu uz Savienību pārtraukuma gadījumā, un tajā būtu pilnībā jāņem vērā jebkāda pieprasījuma samazināšana, kas jau ir panākta. Obligātās pieprasījuma samazināšanas apjomā un ilgumā būtu jāņem vērā arī krātuvju uzpildes līmenis, kas paziņots, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 6.d panta 1. un 2. punktu, un tas, kā veicies ar gāzes avotu, arī sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) piegāžu, diversifikāciju un kurināmo aizstāšanu Savienībā.

(13)

Pieprasījuma samazinājumi, ko dalībvalstis ir panākušas pirms Savienības trauksmes izsludināšanas, tiks atspoguļoti obligātās pieprasījuma samazināšanas apjomā.

(14)

Ņemot vērā būtiskus iekšējā tirgus izkropļojumus, kas varētu rasties, ja dalībvalstu reakcija uz iespējamiem vai faktiskiem turpmākiem Krievijas gāzes piegāžu traucējumiem nebūs koordinēta, ir ārkārtīgi svarīgi, lai solidaritātes garā savu gāzes pieprasījumu samazinātu visas dalībvalstis. Tāpēc visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz brīvprātīgi un obligāti pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāji. Lai gan Krievijas gāzes piegāžu traucējumu ietekmei dažas dalībvalstis varētu būt pakļautas vairāk, traucējumi varētu negatīvi ietekmēt visas dalībvalstis, un tās šādu traucējumu radīto ekonomisko kaitējumu varētu palīdzēt ierobežot, atvēlot cauruļvadu gāzes papildu apjomus vai papildu LNG kravas, ko var izmantot dalībvalstis ar būtisku gāzes deficītu, panākot pozitīvu ietekmi uz gāzes cenām, kāda varētu būt pieprasījuma samazinājumam, vai nepieļaujot tirgus izkropļojumus, ko radītu nekoordinēti un pretrunīgi pieprasījuma samazināšanas pasākumi. Tāpēc šī regula atspoguļo enerģētiskās solidaritātes principu, ko Tiesa nesen apstiprināja par Savienības tiesību pamatprincipu (3).

(15)

Tomēr dažas dalībvalstis savu specifisko ģeogrāfisko vai fizisko apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka tās nav sinhronizētas ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu vai tām trūkst tieša starpsavienojuma ar starpsavienotu kādas citas dalībvalsts sistēmu, nav spējīgas citām dalībvalstīm atvēlēt lielus cauruļvadu gāzes pārvades apjomus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādod iespēja izmantot vienu vai vairākus iemeslus, lai samazinātu obligātās pieprasījuma samazināšanas pienākumu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapņemas pielikt visas pūles, lai cik drīz vien iespējams novērstu visus starpsavienojuma trūkumus.

(16)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013 (4) dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām tiek radīts regulējums kopīgam darbam reģionālā sastāvā, lai izstrādātu labāk savienotus enerģētiskos tīklus ar mērķi, jo īpaši savienot reģionus, kas patlaban ir izolēti no Eiropas enerģijas tirgiem, un stiprināt esošos un sekmēt jaunus pārrobežu starpsavienojumus. Pārrobežu starpsavienojumi ļoti palīdz piegādes drošībai. Ņemot vērā pašreizējo Krievijas gāzes piegādes traucējumu, šādiem pārrobežu starpsavienojumiem ir būtiska nozīme iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanā un gāzes sadalīšanā citām dalībvalstīm solidaritātes garā. Saistībā ar minēto dalībvalstīm būtu jāturpina centieni uzlabot savu tīklu integrēšanu, tostarp, novērtējot iespējamu jaunu pārrobežu starpsavienojumu jaudas pieaugumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/869 (5) mērķiem.

(17)

Lai atvieglotu dalībvalstu centienus sasniegt Regulas (ES) 2022/1032 mērķus attiecībā uz gāzes uzglabāšanu, gāzes apjoms, ko dalībvalstis izmanto uzglabāšanai un kas pārsniedz 2022. gada 1. augustam noteikto starpposma rādītāju, arī būtu jāņem vērā, lai noteiktu to obligātās pieprasījuma samazināšanas apjomu.

(18)

Turklāt, lai pienācīgi ņemtu vērā lielo atkarību no gāzes, kāda ir dalībvalsts kritiskajām nozarēm, dalībvalstīm būtu jāvar neieskaitīt gāzes patēriņu minētajās nozarēs, kad tiek noteikts to obligātās pieprasījuma samazināšanas apjoms. Komisijas veiktajam monitoringam būtu jānodrošina, ka valstu ierobežojumi nerada liekus iekšējā tirgus kropļojumus. Dalībvalstīm būtu arī jāvar ierobežot savu obligātās pieprasījuma samazināšanas apjomu, ja šāda ierobežošana vajadzīga, lai maksimāli palielinātu gāzes piegādi citām dalībvalstīm, un ja tās spēj pierādīt, ka to starpsavienojumu komerciālā eksporta jauda uz citām dalībvalstīm vai uz savu iekšējo LNG infrastruktūru vislielākajā mērā tiek izmantota gāzes pārvadīšanai uz citām dalībvalstīm. Komisijai būtu jāuzrauga, lai tiktu ievēroti nosacījumi minēto atkāpju piemērošanai.

(19)

Dalībvalstīm attiecībā uz īpašiem savstarpēji savienotu dalībvalstu pieprasījuma apstākļiem vajadzētu būt iespējai uz laiku ierobežot obligāto pieprasījuma samazināšanu, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, tostarp gadījumos, kad dalībvalsts saskaras ar elektroenerģētisko krīzi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/941 (6). Būtu jāņem vērā arī krātuvju jauda un krājumu līmenis, kas pārsniedz starpposma mērķrādītāju, kā noteikts Regulas (ES) 2017/1938 Ia pielikumā.

(20)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties pasākumus, kas ir piemēroti, lai sasniegtu pieprasījuma samazinājumu. Apzinot piemērotus pieprasījuma samazināšanas pasākumus un nosakot prioritārās lietotāju grupas, dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu izmantošana, kas izklāstīti Komisijas 2022. gada 20. jūlija paziņojumā “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāapsver ekonomiski efektīvi pasākumi, piemēram, izsoles vai konkursa shēmas, ar kuru palīdzību tās var ekonomiski efektīvā veidā stimulēt patēriņa samazināšanu. Valsts līmenī veiktajos pasākumos var būt arī finansiāli stimuli vai kompensācijas skartajiem tirgus dalībniekiem.

(21)

Jebkādam dalībvalstu pasākumam pieprasījuma samazināšanas panākšanai ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Regulai (ES) 2017/1938. Konkrētāk, šādiem pasākumiem vajadzētu būt nepieciešamiem, skaidri definētiem, pārredzamiem, samērīgiem, nediskriminējošiem un pārbaudāmiem, un tiem nevajadzētu nepamatoti izkropļot konkurenci vai pienācīgu iekšējā gāzes tirgus darbību, kā arī apdraudēt gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā. Jāņem vērā aizsargājamo lietotāju intereses arī saistībā ar gāzes piegādi centralizētas siltumapgādes sistēmām piegādes drošības krīzes gadījumā.

(22)

Lai nodrošinātu, ka pieprasījuma samazināšanas pasākumi tiek īstenoti koordinēti, dalībvalstīm katrā attiecīgajā riska grupā būtu jāiedibina regulāra sadarbība. Dalībvalstis var brīvi vienoties par koordinācijas pasākumiem, kas konkrētajā reģionā būtu vispiemērotākie. Komisijai un GKG vajadzētu būt iespējai gūt pārskatu par dalībvalstu īstenotajiem valsts pasākumiem un dalīties ar riska grupās īstenotās pasākumu koordinēšanas paraugpraksi. Dalībvalstīm rīcības koordinēšanai būtu jāizmanto arī citas struktūras.

(23)

Lai nodrošinātu, ka valsts ārkārtas rīcības plānos ir atspoguļoti šajā regulā noteiktie brīvprātīgās vai obligātās pieprasījuma samazināšanas pasākumi, katras dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai valsts ārkārtas rīcības plāns, kas izveidots, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 8. pantu, līdz 2022. gada 31. oktobrim tiktu atjaunināts. Ņemot vērā īso termiņu, kas atvēlēts minētajai atjaunināšanai, nebūtu jāpiemēro koordinācijas procedūras saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 8. panta 6.–11. punktu. Tomēr katrai dalībvalstij par valsts ārkārtas rīcības plāna atjaunināšanu būtu jāapspriežas ar citām dalībvalstīm. Ar pieprasījuma samazināšanas pasākumiem saistītu iespējamu problēmu apspriešanai Komisijai būtu jāsasauc riska grupas, GKG vai citas attiecīgās struktūras.

(24)

Regulāra un iedarbīga uzraudzība un ziņošana ir būtiska, lai novērtētu dalībvalstu panākto progresu brīvprātīgās un obligātās pieprasījuma samazināšanas pasākumu īstenošanā un lai izmērītu minēto pasākumu sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī ietekmi uz nodarbinātību. Katras dalībvalsts kompetentajai iestādei vai citai dalībvalsts izraudzītai struktūrai būtu jāuzrauga tās teritorijā panāktais pieprasījuma samazinājums un par rezultātiem regulāri jāziņo Komisijai. GKG būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt pieprasījuma samazināšanas pienākumu izpildi.

(25)

Lai nepieļautu būtiska ekonomiska kaitējuma rašanos Savienībai kopumā, ir ļoti svarīgi, lai pēc tam, kad ir izsludināta Savienības trauksme, katra dalībvalsts samazinātu savu pieprasījumu. Minētā samazināšana nodrošinās, ka gāzes pietiek visiem, pat ziemā. Pieprasījuma samazināšana visā Savienībā ir Līgumā nostiprinātā solidaritātes principa izpausme. Tāpēc ir pamatoti, ka Komisija stingri pārrauga, ka dalībvalstis sasniedz obligātos pieprasījuma samazinājumus. Gadījumā, ja Komisija konstatē risku, ka dalībvalsts varētu nespēt izpildīt savu obligātās pieprasījuma samazināšanas pienākumu, Komisijai būtu jāspēj pieprasīt, lai minētā dalībvalsts iesniedz plānu, kurā izklāstīta stratēģija un pasākumi, kā efektīvi panākt obligāto pieprasījuma samazinājumu. Minētajai dalībvalstij būtu pienācīgi jāņem vērā visi Komisijas sniegtie komentāri un ierosinājumi attiecībā uz minēto plānu.

(26)

Tā kā solidaritātes princips ikvienai dalībvalstij dod tiesības noteiktos apstākļos no kaimiņos esošajām dalībvalstīm saņemt atbalstu, arī dalībvalstīm, kas šādu atbalstu lūdz, būtu jārīkojas solidaritātes garā un jāsamazina iekšzemes gāzes pieprasījums. Tāpēc pirms dalībvalstis lūdz piemērot solidaritātes pasākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. pantu, tām būtu jāīsteno visi attiecīgie gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumi. Komisijai vajadzētu varēt pieprasīt, lai dalībvalsts, kura lūdz piemērot solidaritātes pasākumu, iesniedz plānu, kurā aprakstīti pasākumi, ar ko potenciāli varētu panākt vēl lielākus pieprasījuma samazinājumus. Minētajai dalībvalstij būtu pienācīgi jāņem vērā Komisijas atzinums.

(27)

Komisijai par šīs regulas īstenošanu būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome.

(28)

Ņemot vērā pastāvošos draudus gāzes piegādes drošībai, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(29)

Tā kā šajā regulā izklāstītie pasākumi ir ārkārtas pasākumi, šī regula būtu jāpiemēro vienu gadu pēc tās stāšanās spēkā. Līdz 2023. gada 1. maijam Komisijai būtu Padomei jāziņo par šīs regulas darbību, un attiecīgā gadījumā Komisija var ierosināt pagarināt tās piemērošanas laikposmu.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,