1.   KLP finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības nolūkos nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi var tikt atzīti jo īpaši šādos gadījumos:

2.   Ja smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, nopietni ietekmē precīzi noteiktu teritoriju, attiecīgā dalībvalsts var uzskatīt, ka visa teritorija ir smagi cietusi no minētās katastrofas vai apstākļiem.

1.   ELGF īsteno vai nu dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā saskaņā ar 2. punktu, vai tiešā pārvaldībā saskaņā ar 3. punktu.

2.   Dalīta pārvaldībā ELGF finansē šādus izdevumus:

3.   Tiešā pārvaldībā ELGF finansē šādus izdevumus:

1.   Katra dalībvalsts ministrijas līmenī izraugās kompetento iestādi, kas ir atbildīga par:

2.   Pamatojoties uz to minimālo nosacījumu pārbaudi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – akreditācijas atsaukšanu un koordinējošās struktūras izraudzīšanos un akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu.

3.   Kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par sertifikācijas struktūras izraudzīšanos un izraudzīšanās atsaukšanu, vienlaikus nodrošinot, ka vienmēr ir izraudzīta šāda sertifikācijas struktūra.

4.   Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par visām maksājumu aģentūras akreditācijām un akreditāciju atsaukšanām un koordinējošās struktūras izraudzīšanos un akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu, kā arī par sertifikācijas struktūras izraudzīšanos un izraudzīšanās atsaukšanu.

1.   Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu vai attiecīgā gadījumā to reģionu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu veikšanu, maksājumu aģentūras drīkst deleģēt.

2.   Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Minētajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Katra dalībvalsts, ņemot vērā savas konstitucionālās normas, tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu ierobežo:

Ja maksājumu aģentūras ir izveidotas reģionālā līmenī, dalībvalstis papildus tām vai nu akreditē maksājumu aģentūru valsts līmenī attiecībā uz tām atbalsta shēmām, kuras to būtības dēļ jāpārvalda valsts līmenī, vai arī uztic šo shēmu pārvaldību reģionālajām maksājumu aģentūrām.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, dalībvalstis var saglabāt tās maksājumu aģentūras, kas akreditētas pirms 2020. gada 15. oktobra, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde ar 8. panta 2. punktā minēto lēmumu apstiprina, ka tās atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā.

Maksājumu aģentūras, kas nav pārvaldījušas ELGF vai ELFLA izdevumus vismaz trīs gadus, savu akreditāciju atsauc.

Pēc 2021. gada 7. decembra dalībvalstis jaunas maksājumu aģentūras vairs neakreditē, izņemot otrās daļas a) apakšpunktā minētos gadījumus, kad, ņemot vērā konstitucionālās normas, varētu būt nepieciešamas papildu reģionālās maksājumu aģentūras.

3.   Finanšu regulas 63. panta 5. un 6. punkta nolūkos persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam lauksaimniecības finanšu gadam (“finanšu gads”), sagatavo un iesniedz Komisijai:

Šā punkta pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. martam, kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.

4.   Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 2. punkta pirmajā daļā minētajiem minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, attiecīgā dalībvalsts pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma atsauc minētās maksājumu aģentūras akreditāciju, ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgās izmaiņas termiņā, kas minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei jānosaka atkarībā no problēmas smaguma.

5.   Maksājumu aģentūras pārvalda un nodrošina kontroli to atbildībā esošām darbībām, kas saistītas ar valsts intervenci, un saglabā vispārējo atbildību minētajā jomā.

Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, maksājumu aģentūra paļaujas uz kontroles ziņojumu, kas pamato iesniegtos maksājuma pieteikumus. Minētās iestādes dalībvalstīm sniedz kontroles ziņojumu.

6.   Regulas 33. panta nolūkā par ELFLA izdevumiem līdz 2030. gada 30. jūnijam iesniedz papildu snieguma ziņojumu saskaņā ar šā panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu, aptverot laikposmu līdz 2029. gada 31. decembrim.

1.   Ja dalībvalstī ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts izraugās publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:

2.   Attiecībā uz tādas finansiāla rakstura informācijas apstrādi, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais gada snieguma ziņojums ietilpst 12. panta 2. punktā minētā atzinuma tvērumā, un to iesniedz Komisijai kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas aptver visa ziņojuma apkopojumu.

1.   Lai nodrošinātu 9. un 10. pantā paredzēto maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Sertifikācijas struktūra ir publiska vai privāta revīzijas struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusies uz vismaz trim gadiem, neskarot valsts tiesību aktus. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un ja to prasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, dalībvalsts to izvēlas publiskā konkursa procedūrā.

Dalībvalsts, kas izraugās vairāk nekā vienu sertifikācijas struktūru, valsts līmenī var iecelt publisku sertifikācijas struktūru, kas būs atbildīga par koordinēšanu.

2.   Finanšu regulas 63. panta 7. punkta pirmās daļas nolūkā sertifikācijas struktūra sniedz atzinumu, kurš sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un kurā konstatē, vai:

Minētajā atzinumā norāda arī to, vai pārbaudē ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas izteikti 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā. Pārbaude aptver arī analīzi par to kļūdu un nepilnību raksturu un apjomu, kas pārvaldības sistēmās konstatētas revīzijas un kontroļu rezultātā, kā arī par maksājumu aģentūras veiktiem vai plānotiem korektīvajiem pasākumiem, kā minēts Finanšu regulas 9. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, sertifikācijas struktūra paļaujas uz gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši minēto iestāžu ārējie revidenti. Minētās iestādes dalībvalstīm sniedz gada revīzijas ziņojumu.

3.   Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas, kā arī zināšanas par KLP. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no kompetentās iestādes, kas akreditējusi minēto maksājumu aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par sertifikācijas struktūru darbību, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.

Īstenošanas aktos nosaka arī:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimāli pieļaujamās summas, kas tam noteiktas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 2020/2093.

2.   Ja Savienības tiesību aktos ir paredzētas summas, kas jāatvelk no 1. punktā minētajām summām vai tām jāpieskaita, Komisija, nepiemērojot 103. pantā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem ELGF izdevumiem pieejamo neto atlikumu nosaka, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos minētajiem datiem.

1.   Ja attiecībā uz dalībvalsti lauksaimniecības izdevumiem atvēlētais finanšu līdzekļu maksimālais apjoms Savienības tiesību aktos ir noteikts euro, šādus izdevumus atlīdzina, ievērojot minēto maksimālo apjomu un, ja piemēro 39.–42. pantu, veicot visas nepieciešamās korekcijas.

2.   Regulas (ES) 2021/2115 87. pantā minētie dalībvalstu piešķīrumi tiešo maksājumu intervencēm, kuri koriģēti, veicot šīs regulas 17. pantā paredzētās korekcijas, ir maksimālais apjoms, kas noteikts euro, šā panta 1. punkta nolūkos.

1.   ELGF katra gada sākumā izveido Savienības lauksaimniecības rezervi (“rezerve”), lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā un lai nekavējoties reaģētu tādu krīžu gadījumā, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu.

Rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā. Līdzekļus no rezerves dara pieejamus finanšu gadā vai gados, par kuriem ir vajadzīgs papildu atbalsts, šādiem pasākumiem:

2.   Rezerves summa 2023.–2027. gada perioda katra gada sākumā ir 450 miljoni EUR faktiskajās cenās, ja vien Savienības budžetā nav noteikta lielāka summa. Komisija gada gaitā var koriģēt rezerves summu, kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises vai perspektīvas kārtējā vai nākamajā gadā un ņemot vērā apropriācijas, kas pieejamas saskaņā ar ELGF maksimālo apakšapjomu.

Ja šādas pieejamās apropriācijas nav pietiekamas, var izmantot finanšu disciplīnu saskaņā ar šīs regulas 17. pantu kā galējo līdzekli, lai finansētu rezervi līdz šā punkta pirmajā daļā minētajai sākotnējai summai.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta trešās daļas, rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes, lai finansētu rezervi nākamajos budžeta gados līdz 2027. gadam.

Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta trešās daļas, ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 noteiktās rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē kopējo neizmantoto summu, kas pieejama 2022. gada beigās, pārnes uz 2023. gadu, pilnībā neatgriežot budžeta pozīcijās, kas attiecas uz šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām, un dara pieejamu tādā apmērā, kāds nepieciešams ar šo pantu izveidotās rezerves finansēšanai, pēc tam, kad ir ņemtas vērā ELGF maksimālā apakšapjoma ietvaros pieejamās apropriācijas. Jebkādas rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē apropriācijas, kas paliek pieejamas pēc ar šo pantu izveidotās rezerves finansēšanas, ieskaita atpakaļ budžeta pozīcijās, kas attiecas uz šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām.

1.   Ja prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu budžeta gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts, Komisija nosaka korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un Savienības finansiālajai iemaksai tiešajos maksājumos atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļai un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļai īpašajiem pasākumiem, kas minēti šīs regulas 5. panta 2. punkta e) apakšpunktā (“korekcijas likme”).

Korekcijas likmi piemēro maksājumiem, ko lauksaimniekiem paredzēts piešķirt intervencēm un īpašiem pasākumiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā un kas pārsniedz 2 000 EUR attiecīgajam kalendārajam gadam. Šīs daļas nolūkā mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2021/2115 17. panta 4. punktu.

Īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka korekcijas likmi, Komisija pieņem līdz tā kalendārā gada 30. jūnijam, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

2.   Īstenošanas aktus, ar kuriem pielāgo saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikto korekcijas likmi, Komisija, pamatojoties uz jaunu informāciju, var pieņemt līdz tā kalendārā gada 1. decembrim, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

3.   Ja ir tikusi piemērota finanšu disciplīna, apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunktu, izmanto, lai finansētu šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos izdevumus, tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai nepieļautu finanšu disciplīnas atkārtotu piemērošanu.

Ja apropriācijas, kas pārnesamas saskaņā ar pirmo daļu, paliek pieejamas un to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās un kuras ir pieejamas atlīdzināšanas vajadzībām, veido vismaz 0,2 % no ELGF izdevumiem atvēlētā gada maksimālā apjoma, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko katrai dalībvalstij nosaka apropriāciju summas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās un kuras ir jāatlīdzina galīgajiem labuma guvējiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

4.   Summas, kuras Komisija noteikusi saskaņā ar 3. punkta otro daļu, dalībvalstis galīgajiem labuma guvējiem atlīdzina saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Dalībvalstis var piemērot atlīdzinājuma summas minimālo sliekšņvērtību vienam galīgajam labuma guvējam. Minētā atlīdzināšana attiecas tikai uz galīgajiem labuma guvējiem tajās dalībvalstīs, kurās iepriekšējā finanšu gadā ir piemērota finanšu disciplīna.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu disciplīnas saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs, un ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par to, kā aprēķināma finanšu disciplīna, kas dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem.

1.   Ja, sagatavojot N budžeta gada budžeta projektu, šķiet, ka pastāv risks N budžeta gadā pārsniegt šīs regulas 14. pantā minēto summu, Komisija ierosina pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai summai. Minētos pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, vai Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts.

2.   Ja Komisija jebkurā laikā uzskata, ka pastāv risks pārsniegt šīs regulas 14. pantā minēto summu un ka tā nevar veikt pietiekamus pasākumus, lai stāvokli labotu, tā ierosina citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai summai. Minētos pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, vai Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts.

3.   Ja N budžeta gada beigās dalībvalstu atlīdzinājumu pieprasījumi pārsniedz vai varētu pārsniegt 14. pantā minēto summu, Komisija:

Šā punkta pirmās daļas a) un c) punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Apropriācijas, kas vajadzīgas, lai finansētu 5. panta 2. punktā minētos izdevumus, Komisija dara pieejamas dalībvalstīm mēneša maksājumu veidā, pamatojoties uz izdevumiem, ko atsauces periodā veikušas akreditētās maksājumu aģentūras.

2.   Līdz brīdim, kad Komisija pārskaita mēneša maksājumus, dalībvalstis mobilizē izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus atkarībā no to akreditēto maksājumu aģentūru vajadzībām.

1.   Neskarot 53., 54. un 55. pantu, Komisija veic mēneša maksājumus par izdevumiem, ko akreditētās maksājumu aģentūras veikušas atsauces mēnesī.

2.   Mēneša maksājumus katrai dalībvalstij veic otrā mēneša trešajā darbdienā pēc mēneša, kurā izdevumi radušies, vai pirms minētās dienas, ņemot vērā maksājumu samazināšanu vai apturēšanu, kas piemērota saskaņā ar 39.–42. pantu, vai jebkādas citas korekcijas. Dalībvalstu izdevumus, kas radušies no 1. līdz 15. oktobrim, uzskaita kā izdevumus, kas radušies oktobrī. Izdevumus, kas radušies no 16. līdz 31. oktobrim, uzskaita kā izdevumus, kas radušies novembrī.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka mēneša maksājumus, ko tā veic, pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu deklarāciju un saskaņā ar 90. panta 1. punktu sniegto informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 103. pantā minēto procedūru.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 103. pantā minēto procedūru.

5.   Komisija nekavējoties informē dalībvalsti par to, ka dalībvalsts ir pārsniegusi finanšu līdzekļu maksimālo apjomu.

1.   Ja tirgu kopīgajā organizācijā valsts intervences pasākumam nav noteikta summa par vienību, ELGF finansē attiecīgo pasākumu, pamatojoties uz vienādām standarta summām, tas jo īpaši attiecas uz dalībvalstu līdzekļiem, kurus izmanto produktu iepirkšanai, materiālajām darbībām, kas saistītas ar krājumu uzglabāšanu, un attiecīgā gadījumā to valsts intervencei atbilstīgo produktu pārstrādei, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 11. pantā.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka 1. punktā minētās summas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

1.   Saskaņā ar 7. panta c) punktu finansēto darbību mērķis ir dot Komisijai iespējas:

2.   Ievērojot 7. panta c) punktu, Komisija finansē darbības, kas attiecas uz:

Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru, Kopīgo pētniecības centru, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos.

1.   Komisijas maksājumi, kas nodrošina 6. pantā minēto ELFLA iemaksu, nepārsniedz budžeta saistības.

Neskarot 34. panta 1. punktu, minētos maksājumus nokārto no pieejamajām budžeta saistībām, kuru uzņemšanās notikusi visagrāk.

2.   Piemēro Finanšu regulas 110. pantu.

1.   Komisijas īstenošanas lēmums, ar ko pieņem KLP stratēģisko plānu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē, un tūlīt pēc paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij tas kļūst par juridiskām saistībām minētās regulas nozīmē. Minētajā īstenošanas lēmumā norāda gada iemaksu.

2.   Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu izpilda ar gada maksājumiem, ko veic no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Atkāpjoties no Finanšu regulas 111. panta 2. punkta, katram KLP stratēģiskajam plānam budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu uzņemas pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi minēto KLP stratēģisko plānu un par to paziņojusi attiecīgajai dalībvalstij. Budžeta saistības par turpmākiem maksājumiem Komisija uzņemas katru gadu līdz 1. maijam (neieskaitot), pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu, izņemot gadījumus, kad piemēro Finanšu regulas 16. pantu.

1.   Apropriācijas, kas vajadzīgas 6. pantā minēto izdevumu finansēšanai, dalībvalstīm dara pieejamas priekšfinansējuma, starpposma maksājumu un atlikuma maksājuma veidā, kā aprakstīts šajā iedaļā.

2.   Priekšfinansējuma un starpposma maksājumu apvienotā kopsumma nepārsniedz 95 % no ELFLA iemaksas katrā KLP stratēģiskajā plānā.

Dalībvalstis turpina sūtīt Komisijai maksājumu pieprasījumus arī tad, kad ir sasniegts maksimālais apjoms 95 %.

1.   Pēc sava īstenošanas lēmuma, ar ko apstiprina KLP stratēģisko plānu, Komisija izmaksā dalībvalstij sākotnējo priekšfinansējuma summu par visu KLP stratēģiskā plāna darbības laiku. Šo sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:

Ja KLP stratēģiskais plāns tiek apstiprināts 2024. gadā vai vēlāk, daļas no iepriekšējiem gadiem izmaksā tūlīt pēc šādas apstiprināšanas.

2.   Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, izdevumi nav veikti un izdevumu deklarācija par KLP stratēģisko plānu nav iesniegta, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atlīdzina Komisijai. Šo priekšfinansējumu ieskaita visagrāk deklarētajos KLP stratēģiskā plāna izdevumos.

3.   Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz ELFLA vai no tā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 103. pantu, papildu priekšfinansējumu neizmaksā un neatgūst.

4.   Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.

5.   Pirms KLP stratēģiskā plāna slēgšanas veic priekšfinansējuma kopsummas noskaidrošanu saskaņā ar 53. pantā minēto procedūru.

1.   Starpposma maksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu. Tos aprēķina, Regulas (ES) 2021/2115 91. pantā minēto iemaksu likmi piemērojot publiskajiem izdevumiem, kas veikti par katru intervences veidu, izņemot maksājumus, kas veikti no valsts papildfinansējuma, kā paredzēts minētās regulas 115. panta 5. punktā.

Starpposma maksājumos ietver arī summas, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 94. panta 2. punktā.

2.   Komisija, ņemot vērā samazināšanu vai apturēšanu, kas piemērota saskaņā ar 39.–42. pantu, atkarībā no līdzekļu pieejamības veic starpposma maksājumus, lai atlīdzinātu izdevumus, kas akreditētajām maksājumu aģentūrām radušies KLP stratēģisko plānu īstenošanā.

3.   Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 1. punktu, izdevumu deklarācijā iekļauj kopējās summas, kuras vadošā iestāde izmaksājusi vai – garantiju gadījumā – rezervējusi garantiju līgumiem galasaņēmējiem vai to labā, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 80. panta 5. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.

4.   Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 2. punktu, izdevumu deklarācijas, kurās iekļauti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

5.   Summas, kas izmaksātas saskaņā ar šā panta 4. punkta a) apakšpunktu, uzskata par avansiem 37. panta 2. punkta nolūkā. Pirmajā izdevumu deklarācijā iekļauto summu, kas minēta šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā tad, kad tiek noskaidroti gada pārskati par attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējo īstenošanas gadu.

6.   Katru starpposma maksājumu Komisija veic, ja ir izpildītas šādas prasības:

7.   Ja kāda no 6. punktā noteiktajām prasībām nav izpildīta, Komisija par to nekavējoties informē akreditēto maksājumu aģentūru vai koordinējošo struktūru, ja tāda ir izraudzīta. Ja kāda no 6. punkta a) vai c) apakšpunktā noteiktajām prasībām nav izpildīta, izdevumu deklarāciju uzskata par nepieņemamu.

8.   Neskarot 53., 54. un 55. pantu, Komisija starpposma maksājumus veic 45 dienu laikā pēc šā panta 6. punktā noteiktajām prasībām atbilstošas izdevumu deklarācijas reģistrēšanas.

9.   Periodos, kas jānosaka Komisijai, akreditētas maksājumu aģentūras sagatavo starpposma deklarācijas par KLP stratēģisko plānu izdevumiem un nosūta tās Komisijai vai nu tieši, vai ar koordinējošās struktūras starpniecību, ja tāda ir izraudzīta. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka minētos periodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

Izdevumu deklarācijas aptver izdevumus, ko maksājumu aģentūras veikušas katrā attiecīgajā periodā. Tajās ir ietvertas arī summas, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 94. panta 2. punktā. Tomēr, ja minētās regulas 86. panta 3. punktā minētos izdevumus nevar deklarēt Komisijai attiecīgajā periodā, jo no Komisijas tiek gaidīts KLP stratēģiskā plāna grozījuma apstiprinājums saskaņā ar minētās regulas 119. panta 10. punktu, minētos izdevumus drīkst deklarēt nākamajos periodos.

Starpposma izdevumu deklarācijas attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, sākot ar 16. oktobri, iegrāmato nākamā gada budžetā.

10.   Ja pastarpināti deleģētais kredītrīkotājs pieprasa papildu verifikāciju tāpēc, ka ir iesniegta nepilnīga vai neskaidra informācija vai pastāv nesaskaņas, interpretācijas atšķirības vai kādas citas nesakritības, kas saistītas ar atsauces perioda izdevumu deklarāciju un radušās jo īpaši tāpēc, ka nav darīta zināma informācija, kas prasīta Regulā (ES) 2021/2115 un saskaņā ar minēto regulu pieņemtos Komisijas aktos, attiecīgā dalībvalsts pēc pastarpināti deleģētā kredītrīkotāja pieprasījuma sniedz papildu informāciju termiņā, kas norādīts minētajā pieprasījumā un ir atkarīgs no problēmas smaguma pakāpes.

Starpposma maksājumu termiņu, kas noteikts 8. punktā, drīkst pārtraukt attiecībā uz visu summu vai daļu no summas, par kuru pieprasīts maksājums, ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kurā nosūtīts informācijas pieprasījums, līdz dienai, kad saņemta pieprasītā informācija, kas tiek uzskatīta par apmierinošu. Dalībvalsts var piekrist pārtraukuma perioda pagarināšanai vēl uz trim mēnešiem.

Ja attiecīgā dalībvalsts atbildi uz minēto pieprasījumu nesniedz papildu informācijas pieprasījumā noteiktajā termiņā vai ja atbilde tiek uzskatīta par neapmierinošu vai tādu, kas liecina, ka piemērojamie noteikumi nav ievēroti vai ka Savienības līdzekļi ir izmantoti nepareizi, Komisija var apturēt vai samazināt maksājumus saskaņā ar šīs regulas 39.–42. pantu.

1.   Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada snieguma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā atkarībā no līdzekļu pieejamības izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences veidu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā īstenošanas gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) 2021/2115 86. panta 4. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.

2.   Atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus no dienas, kad Komisija šā panta 1. punktā minēto informāciju un dokumentus uzskata par pieņemamiem un ir veikta pēdējā gada pārskata noskaidrošana. Neskarot 34. panta 5. punktu, summas, par kurām uzņemtās saistības paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija atbrīvo no saistībām sešu mēnešu laikā.

3.   Ja līdz šī panta 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo gada snieguma ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu gada pārskata noskaidrošanu par KLP stratēģiskā plāna pēdējo īstenošanas gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 34. pantu.

1.   Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, tā nav saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kas atbilst 32. panta 6. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

2.   Budžeta saistību daļa, kura joprojām ir pieejama Regulas (ES) 2021/211586. panta 4. punktā minētajā izdevumu attiecināmības pēdējā dienā un par kuru sešu mēnešu laikā pēc minētās dienas nav saņemta izdevumu deklarācija, tiek automātiski atcelta.

3.   Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīta ar attiecīgajām darbībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku, ar noteikumu, ka Komisija līdz N+3. gada 31. janvārim saņem motivētu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.

4.   Aprēķinot summas, uz ko attiecas saistību automātiska atcelšana, neņem vērā:

Dalībvalsts līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summām, kas deklarētas līdz iepriekšējā gada beigām.

5.   Komisija laikus informē dalībvalstis, ja pastāv automātiskas saistību atcelšanas risks. Tā informē dalībvalstis par iesaistīto summu, ko norāda saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju. Dalībvalstīm ir divi mēneši no dienas, kad tās saņēmušas minēto informāciju, lai piekristu attiecīgajai summai vai iesniegtu apsvērumus. Saistību automātisku atcelšanu Komisija veic vēlākais deviņus mēnešus pēc 1., 2. un 3. punktā minētā pēdējā termiņa beigām.

6.   Automātiskas saistību atcelšanas gadījumā ELFLA iemaksu attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā konkrētajā gadā samazina par summu, par kuru saistības automātiski atceltas. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai apstiprināšanai pārskatītu finanšu plānu, kurā atbalsta samazinājums ir sadalīts pa intervences veidiem. Ja tas netiek izdarīts, Komisija proporcionāli samazina katram intervences veidam piešķirto summu.

1.   Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja tos ir veikušas akreditētas maksājumu aģentūras un ja:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu nepiemēro avansiem, kas labuma guvējiem izmaksāti saskaņā ar Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervences veidiem.

1.   Ja Savienības tiesību aktos ir noteikti maksājuma termiņi, neviens maksājums, ko maksājumu aģentūra veic labuma guvējiem pirms iespējamās agrākās maksājuma dienas un pēc iespējamās vēlākās maksājuma dienas, nav attiecināms uz Savienības finansējumu.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par apstākļiem un nosacījumiem, ar kādiem šā panta 1. punktā minētos maksājumus drīkst uzskatīt par attiecināmiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

1.   Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 90. pantā minētās informācijas, deklarācijām vai dokumentiem secina, ka Savienības tiesību aktos noteiktie finanšu līdzekļu maksimālie apjomi ir pārsniegti, Komisija mēneša maksājumus vai starpposma maksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazina saistībā ar 21. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai saistībā ar 32. pantā minētajiem starpposma maksājumiem.

2.   Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 90. pantā minētās informācijas, deklarācijām vai dokumentiem secina, ka 38. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, tā informē attiecīgo dalībvalsti un dod tai iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija ir secinājusi, ka sniegtā atbilde ir acīmredzami neapmierinoša, Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 21. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai saistībā ar 32. pantā minētajiem starpposma maksājumiem.

3.   Saskaņā ar šo pantu veiktie samazinājumi neskar 53. pantu.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka turpmākus noteikumus par procedūru un citiem praktiskiem kārtības aspektiem, kas vajadzīgi 38. pantā paredzētā mehānisma pienācīgai funkcionēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Ja 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus dalībvalstis neiesniedz 9. panta 3. punktā paredzētajos termiņos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ar noteikumu, ka saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc attiecīgā termiņa.

Attiecībā uz 32. pantā minētajiem starpposma maksājumiem izdevumu deklarācijas par nepieņemamām atzīst saskaņā ar minētā panta 7. punktu.

2.   Ja saistībā ar 54. pantā minēto ikgadējo snieguma noskaidrošanu Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpposma maksājumus.

Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kurām piemērota 54. panta 2. punktā minētā samazināšana, un apturamā summa nepārsniedz procentus, kas atbilst saskaņā ar 54. panta 2. punktu piemērotajai samazināšanai. Apturētās summas Komisija dalībvalstīm atlīdzina vai samazina galīgi, vēlākais, izmantojot 54. pantā minēto īstenošanas aktu, par gadu, attiecībā uz kuru maksājumi tika apturēti. Tomēr, ja dalībvalstis pierāda, ka ir veikti vajadzīgie korektīvie pasākumi, Komisija ar atsevišķu īstenošanas aktu var apturēšanu atcelt agrāk.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi.

4.   Īstenošanas aktus, kas paredzēti šā panta 1. un 2. punktā, pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pirms šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un dod dalībvalstij iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.

5.   Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpposma maksājumus, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

1.   Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 135. panta 2. un 3. punktu Komisija attiecīgajai dalībvalstij pieprasa iesniegt rīcības plānu, attiecīgā dalībvalsts, konsultējoties ar Komisiju, izstrādā šādu rīcības plānu. Rīcības plānā ietver iecerētos korektīvos pasākumus un skaidrus progresa rādītājus kopā ar termiņu, kurā ir jāpanāk progress. Minētais termiņš var būt ilgāks par vienu finanšu gadu.

Attiecīgā dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieprasījusi rīcības plānu.

Divu mēnešu laikā pēc rīcības plāna saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts Komisija vajadzības gadījumā rakstiski informē minēto dalībvalsti par saviem iebildumiem pret iesniegto rīcības plānu un lūdz to grozīt. Attiecīgā dalībvalsts izpilda rīcības plānu, ko pieņēmusi Komisija, un ievēro tā īstenošanas paredzamo grafiku.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu struktūru un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

2.   Ja dalībvalsts šā panta 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, vai ja tas nav grozīts saskaņā ar Komisijas rakstisko pieprasījumu, kā norādīts minētajā punktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpmaksājumus.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Komisijas pieprasījums iesniegt rīcības plānu 2025. finanšu gadam neizraisa maksājumu apturēšanu pirms snieguma izskatīšanas par 2026. gadu, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 135. panta 3. punktā.

Pirmajā daļā minēto maksājumu apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras bija jāaptver minētajam rīcības plānam, saskaņā ar proporcionalitātes principu.

Komisija atlīdzina apturētās summas, ja, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/2115 135. pantā minēto snieguma izskatīšanu vai pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts brīvprātīgu paziņojumu finanšu gada laikā par rīcības plāna virzību un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai novērstu trūkumus, ir panākts apmierinošs progress virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu.

Ja 12. mēneša beigās pēc maksājumu apturēšanas stāvoklis nav labots, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru apturētā summa attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta galīgi.

Šajā punktā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pirms šādu īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu un minēto summu atlīdzināšanas vai samazināšanas nosacījumiem, kas piemērojami saistībā ar snieguma daudzgadu uzraudzību.

1.   Ja pārvaldības sistēmu pienācīgā darbībā ir nopietni trūkumi, Komisija vajadzības gadījumā lūdz attiecīgo dalībvalsti iesniegt rīcības plānu, kurā ietverti nepieciešamie korektīvie pasākumi un skaidri progresa rādītāji. Minēto rīcības plānu izstrādā, apspriežoties ar Komisiju. Attiecīgā dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieprasījusi rīcības plānu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par rīcības plānu struktūru un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

2.   Ja dalībvalsts šā panta 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, vai ja tas nav īstenots saskaņā ar Komisijas rakstisko pieprasījumu, kā norādīts minētajā punktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpmaksājumus.

Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka šā punkta pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir spēkā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 55. pantā minētos īstenošanas aktus.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pirms šādu īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par tās nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt termiņā, kas nav mazāks par 30 dienām.

4.   Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpposma maksājumus, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu.

1.   Savienības budžetā iekļautajām ELGF un ELFLA apropriācijām katra maksājumu aģentūra kārto vairākus atsevišķus grāmatvedības kontus.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka turpmākus noteikumus par šajā pantā noteikto pienākumu un īpašus nosacījumus, ko piemēro informācijai, kura jāiegrāmato maksājumu aģentūru kārtotajos grāmatvedības kontos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību aktos skaidri noteikts citādi, dalībvalstis nodrošina, ka ar šajā regulā paredzēto finansējumu saistītie maksājumi labuma guvējiem tiek izmaksāti pilnībā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumus 65. panta 2. punktā minētajām intervencēm un pasākumiem veic agrākais 1. decembrī un vēlākais nākamā kalendārā gada 30. jūnijā.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var:

3.   Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) 2021/2115 73. un 77. pantā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.

4.   Lai nodrošinātu, ka avansus izmaksā saskaņotā un nediskriminējošā veidā, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo pantu groza, pievienojot noteikumus, ar kuriem atļauj dalībvalstīm izmaksāt avansus attiecībā uz intervencēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļā, un attiecībā uz lauksaimniecības tirgus regulējošiem vai atbalstošiem pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

5.   Lai nodrošinātu, ka avansus izmaksā saskaņotā un nediskriminējošā veidā, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka īpašus nosacījumus avansu izmaksai.

6.   Pēc dalībvalsts lūguma ārkārtas apstākļos un Finanšu regulas 11. panta 2. punkta b) apakšpunkta ietvaros Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz šā panta piemērošanu. Ar minētajiem īstenošanas aktiem var atkāpties no šā panta 2. punkta, bet tikai tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds noteikti vajadzīgs. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Par piešķirtiem ieņēmumiem Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē uzskata:

2.   Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai.

3.   Šo regulu mutatis mutandis piemēro 1. punktā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

4.   Attiecībā uz ELGF šajā regulā minēto piešķirto ieņēmumu grāmatvedības uzskaites kārtošanai mutatis mutandis piemēro Finanšu regulas 113. pantu.

1.   Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, tostarp par tās mijiedarbību ar klimatu, vidi un dzīvnieku labturību. To dara nolūkā informēt iedzīvotājus par problēmām, ar kādām ir nācies saskarties lauksaimniecības un pārtikas jomā, informēt lauksaimniekus un patērētājus, ar informācijas kampaņu palīdzību atgūt krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt ilgtspējīgāku Savienības lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Tajā sniedz saskaņotu, uz pierādījumiem balstītu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās un izklāsta Komisijas daudzgadu stratēģiskajā plānā lauksaimniecībai un lauku attīstībai plānotās komunikācijas darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos pasākumos var ietilpt:

Tiesību aktos prasīti pasākumi vai pasākumi, kuri jau saņēmuši finansējumu no citām Savienības programmām, no finansējuma ir izslēgti.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanā Komisijai var palīdzēt ārēji eksperti.

Pirmajā daļā minētie pasākumi palīdz arī veicināt korporatīvo komunikāciju attiecībā uz Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem.

3.   Komisija reizi gadā publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ievērojot Finanšu regulā izklāstītos nosacījumus.

4.   Par pasākumiem, kas ieplānoti un veikti saskaņā ar šo pantu, informē 103. panta 1. punktā minēto komiteju.

5.   Komisija reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrēti izdevumu veidi un ieņēmumi no ELGF un ELFLA.

Ja Savienības budžets līdz budžeta gada sākumam nav pieņemts vai ja plānoto saistību kopsumma pārsniedz Finanšu regulas 11. panta 2. punktā noteikto sliekšņvērtību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par metodi, kas piemērojama saistībām un summu izmaksāšanai.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai LESD 287. pantu, jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar LESD 322. pantu vai uz Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 pamata, vai Finanšu regulas 127. pantu, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuru nolūks ir verificēt jo īpaši to, vai:

Personām, kuras Komisija ir pilnvarojusi veikt pārbaudes tās vārdā, vai Komisijas pārstāvjiem, kuri darbojas saskaņā ar tiem piešķirtajām pilnvarām, ir piekļuve grāmatvedības dokumentiem un visiem citiem dokumentiem, tostarp dokumentiem un metadatiem, kas sagatavoti vai saņemti un reģistrēti elektroniskā datu nesējā un ir saistīti ar ELGF vai ELFLA finansētiem izdevumiem.

Pilnvaras veikt pārbaudes neietekmē to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības drīkst veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 īpašos noteikumus, personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā, nepiedalās inter alia personu mājas apmeklējumos vai oficiālā nopratināšanā, ko veic uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu pamata. Tomēr tām ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.

2.   Ņemot vērā pārbaužu organizēšanas radīto administratīvo ietekmi uz maksājumu aģentūrām, Komisija par pārbaudi laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā pārbaudei jānotiek. Šādās pārbaudēs drīkst piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.

Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās struktūras veic papildu pārbaudes vai izziņas darbu attiecībā uz darbībām, ko aptver šī regula. Šajās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas pārstāvji vai personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu vai izziņas darba veikšanā.

1.   Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga raitai ELGF un ELFLA darbībai, un veic visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu pārbaudes, kuras Komisija uzskata par lietderīgām saistībā ar Savienības finansējuma pārvaldību.

2.   Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma tai dara zināmus normatīvos un administratīvos aktus, ko tās ir pieņēmušas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, kuri attiecas uz KLP un kuri finansiāli ietekmē ELGF vai ELFLA.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos, par iespējamas krāpšanas gadījumiem un par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus. Komisija katru gadu apkopo un publicē šo informāciju un to paziņo Eiropas Parlamentam.

1.   Akreditētās maksājumu aģentūras glabā apliecinošus dokumentus, kas saistīti ar veiktajiem maksājumiem, un dokumentus, kas saistīti ar Savienības tiesību aktos prasīto pārbaužu veikšanu, un šos dokumentus un ar tiem saistīto informāciju dara pieejamus Komisijai.

Minētos dokumentus un minēto informāciju var glabāt elektroniskā veidā atbilstīgi nosacījumiem, kurus Komisija paredzējusi, ievērojot 3. punktu.

Ja minētos dokumentus un minēto informāciju glabā iestāde, kam maksājumu aģentūra ir deleģējusi pilnvaras un kas ir atbildīga par izdevumu atļaušanu, minētā iestāde sūta akreditētajai maksājumu aģentūrai ziņojumus par veikto pārbaužu skaitu, to saturu un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā pārbaužu rezultātus.

2.   Šo pantu mutatis mutandis piemēro sertifikācijas struktūrām.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāglabā šajā pantā minētie dokumenti un informācija, tostarp par to formātu un glabāšanas termiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi un efektīvi piemēroti šajā nodaļā paredzētie noteikumi par pārbaudēm un piekļuvi dokumentiem un informācijai, papildinot šo regulu ar konkrētiem pienākumiem, kas dalībvalstīm jāpilda saskaņā ar šo nodaļu, un ar noteikumiem par kritērijiem, pēc kuriem nosaka paziņojamos pārkāpumus Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citus paziņojamos gadījumus, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajos plānos, un par šajā sakarā sniedzamajiem datiem.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par procedūrām, kas saistītas ar sadarbības pienākumiem, kuri dalībvalstīm jāpilda 49. un 50. panta īstenošanas nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, Komisija, pamatojoties uz 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minēto informāciju, pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 54. un 55. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par darbībām, kas vajadzīgas 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un īstenošanas nolūkiem, tostarp noteikumus par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Ja izdevumiem, kuri minēti šīs regulas 5. panta 2. punktā un 6. pantā un atbilst Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļā minētajām intervencēm, gada snieguma ziņojumā, kas minēts šīs regulas 9. panta 3. punktā un 10. pantā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā, nav uzrādīta atbilstoša izlaide, Komisija pirms tā gada 15. oktobra, kas seko attiecīgajam budžeta gadam, pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka summas, par kādām jāsamazina Savienības finansējums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

Minētie īstenošanas akti neskar vēlāk saskaņā ar šīs regulas 55. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

2.   Komisija samazināmās summas novērtē, pamatojoties uz starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst ziņojumā uzrādītajai attiecīgajai izlaidei saskaņā ar KLP stratēģisko plānu, un ņemot vērā dalībvalsts sniegto pamatojumu gada snieguma ziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 8. punktu.

3.   Pirms šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt komentārus un pamatot visas atšķirības termiņā, kas gadījumā, ja dokumenti, kas minēti 9. panta 3. punktā, 10. pantā un 12. panta 2. punktā, ir iesniegti laikā, ir ne mazāks kā 30 dienas.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par darbībām, kas vajadzīgas šī panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un īstenošanas nolūkiem, tostarp noteikumus par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Ja Komisija konstatē, ka 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētie izdevumi nav veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka no Savienības finansējuma izslēdzamās summas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Tomēr attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem šā punkta pirmajā daļā minēto izslēgšanu no Savienības finansējuma piemēro tikai tad, ja dalībvalstu pārvaldības sistēmu pienācīga funkcionēšanā ir konstatēti nopietni trūkumi.

Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kuros nav ievēroti attiecināmības nosacījumi, kas jāievēro individuāliem labuma guvējiem un noteikti KLP stratēģiskajos plānos un valsts noteikumos.

2.   No finansējuma izslēdzamās summas Komisija novērtē, pamatojoties uz atklāto trūkumu smagumu. Šajā sakarā tā pienācīgi ņem vērā minēto pārkāpumu būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu.

3.   Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas starp abām pusēm tiek rakstiski paziņoti Komisijas konstatējumi un attiecīgās dalībvalsts komentāri par minētajiem konstatējumiem, un pēc tam tās cenšas vienoties par veicamo rīcību. Attiecīgajai dalībvalstij dod iespēju pierādīt, ka faktiskais neatbilstības apmērs ir mazāks par Komisijas novērtējumā norādīto.

Ja vienošanās panākta netiek, attiecīgā dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četru mēnešu laikā samierināt pušu nostājas. Procedūru veic samierināšanas struktūra. Komisijai iesniedz ziņojumu par minētās procedūras iznākumu. Ziņojumā sniegtos ieteikumus Komisija ņem vērā, pirms tā lemj par finansējuma atteikumu, un sniedz pamatojumu, ja tā nolemj minētos ieteikumus neievērot.

4.   Netiek atteikts finansējums attiecībā uz:

5.   Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju piemērošanas kritērijiem un metodiku.

7.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par darbībām, kas vajadzīgas šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un īstenošanas nolūkiem, tostarp noteikumus par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, par termiņiem, kas jāievēro, un šā panta 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, un par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad labuma guvēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajos plānos minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.

2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var uzdot maksājumu aģentūrai kā struktūrai, kas ir atbildīga par parādu atgūšanu, atskaitīt jebkādu labuma guvēja parādu no turpmākiem maksājumiem minētajam labuma guvējam.

3.   Kad tiek veikta 1. punktā minētā kreditēšana Savienības budžetā, attiecīgā dalībvalsts kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas drīkst paturēt 20 % no atbilstošajām summām, izņemot gadījumus, kad neatbilstību ir pieļāvušas tās pārvaldes iestādes vai citas oficiālas struktūras.

1.   Ja tiek konstatēts, ka labuma guvēji un – attiecībā uz finanšu instrumentiem – arī īpaši fondi līdzdalības fondos vai galasaņēmēji ir pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajos plānos noteikto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, daļēji vai, ja tas ir pamatoti, pilnībā anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības darbībām KLP stratēģiskajos plānos. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis pilnībā drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta to KLP stratēģiskajos plānos, un nedrīkst tos pārdalīt lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis no jebkura turpmāka maksājuma, ko maksājumu aģentūra veic labuma guvējam, atskaita visas summas, kuras nepamatoti izmaksātas nenovērsta labuma guvēja pārkāpuma dēļ.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, attiecībā uz lauku attīstības intervencēm, kas saņem atbalstu no finanšu instrumentiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/1060 58. pantā, iemaksu, kas anulēta par individuālu neatbilstību, drīkst atkārtoti izmantot tajā pašā finanšu instrumentā šādi:

1.   Dalībvalstis KLP satvarā, vienlaikus ievērojot piemērojamās pārvaldības sistēmas, pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus un visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, ietverot arī 37. pantā noteikto izdevumu attiecināmības kritēriju efektīvu piemērošanu. Minētie akti un pasākumi attiecas jo īpaši uz šādiem aspektiem:

2.   Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas.

Dalībvalstis veic darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savu pārvaldības un kontroles sistēmu pienācīgu darbību un Komisijai deklarēto izdevumu likumību un pareizību.

Lai dalībvalstīm šajā ziņā palīdzētu, Komisija dara dalībvalstīm pieejamu datizraces rīku, ar ko novērtē projektu, labuma guvēju, darbuzņēmēju un līgumu radītos riskus, vienlaikus nodrošinot minimālu administratīvo slogu un Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību. Minēto datizraces rīku var izmantot arī, lai izvairītos no 62. pantā minēto noteikumu apiešanas. Komisija līdz 2025. gadam iesniedz ziņojumu, kurā novērtē vienotā datizraces rīka izmantošanu un tā sadarbspēju, ņemot vērā tā vispārēju izmantošanu dalībvalstīs.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka ELGF un ELFLA labuma guvēji sniedz tām informāciju, kas nepieciešama to identificēšanai, tostarp attiecīgā gadījumā tās grupas identificēšanai, kurā tie piedalās, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11) punktā (30).

5.   Dalībvalstis ievēro atbilstošu piesardzību, lai nodrošinātu, ka 1. punkta d) apakšpunktā minētie piemērotie sodi ir samērīgi un noteikti pakāpēs atkarībā no konstatētās neatbilstības smaguma, apmēra, pastāvīguma vai atkārtošanās.

Dalībvalstu noteiktā kārtība jo īpaši nodrošina to, ka sodus neuzliek tad, ja:

Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem radusies nepārvaramas varas dēļ vai ārkārtas apstākļu dēļ saskaņā ar 3. pantu, labuma guvējs saglabā tiesības saņemt atbalstu.

6.   Dalībvalstis savās pārvaldības un kontroles sistēmās var ietvert iespēju labot atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus pēc to iesniegšanas, neietekmējot tiesības saņemt atbalstu, ar noteikumu, ka labojamie elementi vai izlaidumi ir pieļauti labticīgi, kā to atzinusi kompetentā iestāde, un ka labojums tiek veikts vai nu pirms pieteikuma iesniedzēja informēšanas par to, ka viņš ir izraudzīts pārbaudei uz vietas, vai pirms kompetentā iestāde ir pieņēmusi savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu.

7.   Dalībvalstis ievieš kārtību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar ELGF un ELFLA saistīto sūdzību efektīvu izskatīšanu un pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kas ietilpst to KLP stratēģiskā plāna darbības jomā. Dalībvalstis informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem. Komisija nodrošina, ka saistībā ar sūdzībām, kuras tai iesniegtas tieši, tiek nodrošināti pienācīgi pēcpasākumi. Ja Komisija pārsūta sūdzību dalībvalstij un dalībvalsts nerīkojas līdz Komisijas noteiktajam termiņam, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts ievēro pienākumus, kas tai noteikti šajā punktā.

8.   Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem un rīcību, kas veikti, ievērojot 1. un 2. punktu.

Visus nosacījumus, kurus dalībvalstis nosaka, lai papildinātu nosacījumus, kas noteikti Savienības noteikumos par ELGF vai ELFLA finansētā atbalsta saņemšanu, ir iespējams verificēt.

9.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šā panta vienādu piemērošanu attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Pārvaldības un kontroles sistēmas, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 59. panta 2. punktu, ietver sistemātiskas pārbaudes, kuras cita starpā tiek vērstas uz jomām, kurās kļūdu risks ir visaugstākais.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaudes īsteno tādā līmenī, kas vajadzīgs, lai efektīvi pārvaldītu ar Savienības finanšu interesēm saistītos riskus. Attiecīgā iestāde sagatavo savu pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu, un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc nejaušības principa, bet daļu – pamatojoties uz riska analīzi.

2.   Darbības, kas saņem atbalstu no Regulas (ES) 2021/1060 58. pantā minētajiem finanšu instrumentiem, pārbauda tikai līdzdalības fonda un īpašo fondu līmenī un – saistībā ar garantiju fondiem – to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.

Pārbaudes neveic EIB vai citu tādu starptautisku finanšu iestāžu līmenī, kurās dalībvalsts ir akcionāre.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka pārbaudes tiek veiktas pareizi un efektīvi un ka atbilstības nosacījumu ievērošanas verifikācija notiek efektīvi, saskaņoti, nediskriminējoši un tā, ka tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, un ar kuriem gadījumos, kad tas vajadzīgs minētās sistēmas pienācīgai pārvaldībai, šo regulu papildina ar noteikumiem par papildu prasībām, kas attiecas uz muitas procedūrām, un jo īpaši tām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 952/2013.

4.   Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti lauksaimniecības tiesību aktos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta vienādai piemērošanai vajadzīgos noteikumus, jo īpaši:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Ja tā paredzēts lauksaimniecības tiesību aktos, dalībvalstis pieprasa iesniegt nodrošinājumu, kas garantē to, ka naudas summa tiks samaksāta vai atsavināta par labu kompetentajai iestādei, ja nav izpildīts konkrēts pienākums, kas noteikts minētajos tiesību aktos.

2.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja konkrētais pienākums nav izpildīts vai ir izpildīts tikai daļēji.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā un ar kuriem:

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

1.   Katra dalībvalsts izveido un izmanto integrētu administrācijas un kontroles sistēmu (“integrētā sistēma”).

2.   Integrēto sistēmu piemēro platībatkarīgām un dzīvniekatkarīgām intervencēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II un IV nodaļā, un pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā.

3.   Ciktāl tas ir nepieciešams, integrēto sistēmu izmanto arī nosacījumu sistēmas un intervenču pārvaldībai un kontrolei vīna nozarē, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļā.

4.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1.   Integrētā sistēma ietver šādus elementus:

2.   Integrētā sistēma sniedz informāciju, kas ir būtiska saistībā ar ziņošanu par Regulas (ES) 2021/2115 7. pantā minētajiem rādītājiem.

3.   Integrētā sistēma darbojas, pamatojoties uz elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, un padara iespējamu datu apmaiņu un integrēšanu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām. Attiecīgā gadījumā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ļauj veikt šādu datu apmaiņu un integrēšanu saistībā ar lauksaimniecības zemes nogabaliem norobežotās aizsargājamās zonās un noteiktajās platībās, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) 2021/2115 XIII pielikumā, piemēram, Natura 2000 teritorijās vai nitrātjutīgās zonās Padomes Direktīvas 91/676/EEK (32) 2. panta k) punkta nozīmē, kā arī ainavas iezīmēm labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 13. pantu vai uz ko attiecas minētās regulas III sadaļas II un IV nodaļā uzskaitītās intervences.

4.   Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija var lūgt specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

5.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi integrētās sistēmas pareizai izveidei un darbībai, un, ja to lūdz cita dalībvalsts, sniedz savstarpēju palīdzību, kas vajadzīga šīs nodaļas nolūkos.

1.   Dalībvalstis reģistrē un glabā visus datus un dokumentus par ikgadējo izlaidi, kas uzrādīta 54. pantā minētās ikgadējās snieguma noskaidrošanas kontekstā, un par ziņojumā uzrādīto progresu, kas panākts KLP stratēģiskajā plānā izvirzīto un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 128. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā.

Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem 10 kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs.

Platību uzraudzības sistēmai izmantotos datus var glabāt kā jēldatus serverī, kas atrodas ārpus kompetentajām iestādēm. Minētos datus serverī glabā vismaz trīs gadus.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojušās 2013. gadā vai pēc tā, tiek prasīts nodrošināt tikai to, ka uzziņai ir pieejami dati, sākot ar to pievienošanās gadu.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt tikai to, ka dati un dokumenti, kas saistīti ar 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu, ir pieejami uzziņai no platību uzraudzības sistēmas īstenošanas dienas.

2.   Dalībvalstis 1. punktā noteiktās prasības var piemērot reģionālā līmenī ar nosacījumu, ka minētās prasības un administratīvās procedūras, kas attiecas uz datu reģistrēšanu un piekļūšanu datiem, ir izstrādātas tā, lai būtu vienādas visā dalībvalsts teritorijā un dotu iespēju datus apkopot valsts līmenī.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka datu kopas, kas savāktas ar integrēto sistēmu un ir būtiskas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK (33) nolūkos vai Savienības rīcībpolitiku uzraudzībai, bez maksas koplieto to publiskā sektora iestādes un ka tās tiek darītas publiski pieejamas valsts līmenī. Arī Savienības iestādēm un struktūrām dalībvalstis nodrošina piekļuvi šīm datu kopām.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka datu kopas, kas savāktas ar integrēto sistēmu un ir būtiskas Eiropas statistikas sagatavošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (34), bez maksas tiek koplietotas ar Komisiju (Eurostat), valstu statistikas institūtiem un vajadzības gadījumā citām valstu iestādēm, kas atbild par Eiropas statistikas sagatavošanu.

5.   Dalībvalstis ierobežo publisko piekļuvi 3. un 4. punktā minētajām datu kopām, ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 šāda piekļuve negatīvi ietekmētu personas datu konfidencialitāti.

6.   Dalībvalstis savas sistēmas izveido tā, lai nodrošinātu, ka labuma guvējiem ir piekļuve visiem attiecīgajiem datiem, kas ir ar tiem saistīti un attiecas uz zemi, kuru tie izmanto vai plāno izmantot, lai tādējādi tie varētu iesniegt precīzus pieteikumus.

1.   Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma ir ģeogrāfiskās informācijas sistēma, ko dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina, par pamatu izmantojot no gaisa vai kosmosa uzņemtus ortofotoattēlus saskaņā ar vienotu standartu, kurš garantē precizitātes līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina kartogrāfija mērogā 1:5 000.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma:

3.   Dalībvalstis katru gadu novērtē lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Ja novērtējumā tiek konstatēti sistēmas trūkumi, dalībvalstis pieņem attiecīgus korektīvus pasākumus vai, ja tas netiek darīts, Komisija tām pieprasa izveidot rīcības plānu saskaņā ar 42. pantu.

Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamos korektīvos pasākumus un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.

1.   Attiecībā uz atbalstu par 65. panta 2. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar to KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot ģeotelpiskā pieteikuma veidlapu, ko nodrošinājusi kompetentā iestāde.

2.   Attiecībā uz atbalstu par 65. panta 2. punktā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar to KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu.

3.   Dalībvalstis jau iepriekš aizpilda šā panta 1. un 2. punktā minētos pieteikumus ar informāciju no sistēmām, kas minētas 66. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 68., 70., 71. un 73. pantā, vai no jebkuras citas attiecīgas publiskās datubāzes.

4.   Dalībvalstis var izveidot automātisku pieprasījuma sistēmu un nolemt, uz kuriem 1. un 2. punktā minētajiem pieteikumiem tā attiecas.

5.   Ja dalībvalsts nolemj izmantot automātisku pieprasījuma sistēmu, tā izveido sistēmu, kas nodrošina administrācijai iespēju veikt maksājumus labuma guvējiem, pamatojoties uz oficiālajās datorizētās datubāzēs esošo informāciju. Ja ir bijušas izmaiņas, minētajai esošajai informācijai vajadzības gadījumā pievieno papildinformāciju, lai ņemtu vērā minētās izmaiņas. Minēto esošo informāciju un papildinformāciju, kas pieejama, izmantojot automātisku pieprasījuma sistēmu, apstiprina labuma guvējs.

6.   Dalībvalstis katru gadu novērtē ģeotelpisko pieteikumu sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Ja novērtējumā tiek konstatēti sistēmas trūkumi, dalībvalstis pieņem attiecīgus korektīvus pasākumus vai, ja tas netiek darīts, Komisija tām pieprasa izveidot rīcības plānu saskaņā ar 42. pantu.

Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamos korektīvos pasākumus un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.

1.   Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības sistēmu, kura sāk darboties no 2023. gada 1. janvāra. Ja sistēmas pilnīga ieviešana no minētā datuma nav iespējama tehnisku ierobežojumu dēļ, dalībvalstis var izvēlēties šādu sistēmu izveidot un tās darbību uzsākt pakāpeniski, sniedzot informāciju tikai par ierobežotu skaitu intervenču. Tomēr platību uzraudzības sistēma visās dalībvalstīs sāk pilnībā darboties līdz 2024. gada 1. janvārim.

2.   Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Ja novērtējumā tiek konstatēti sistēmas trūkumi, dalībvalstis pieņem attiecīgus korektīvus pasākumus vai, ja tas netiek darīts, Komisija tām pieprasa izveidot rīcības plānu saskaņā ar 42. pantu.

Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamos korektīvos pasākumus un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.

1.   Šajā nodaļā ir noteikti īpaši noteikumi par rūpīgo pārbaudi, kurai pakļauj tādu subjektu komercdokumentus, kas saņem vai veic ar ELGF finansēšanas sistēmu tieši vai netieši saistītus maksājumus, vai šādu subjektu pārstāvju (“uzņēmumi”) komercdokumentus un kuras nolūks ir pārliecināties par to, vai ELGF finansēšanas sistēmā ietilpstošie darījumi ir faktiski īstenoti un pareizi izpildīti.

2.   Šo nodaļu nepiemēro intervencēm, uz kurām attiecas šīs sadaļas II nodaļā minētā integrētā sistēma un Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļa.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tādu intervenču sarakstu, kuras savas uzbūves un kontroles prasību dēļ nav piemērotas papildu ex post kontrolēm, kas izpaužas kā komercdokumentu rūpīgā pārbaude, un uz kurām šajā nodaļā paredzēto rūpīgo pārbaudi tāpēc neattiecina.

3.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1.   Dalībvalstis sistemātiski veic uzņēmumu komercdokumentu rūpīgo pārbaudi, ņemot vērā rūpīgi pārbaudāmo darījumu būtību. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu atlase rūpīgo pārbaužu veikšanai nodrošina vislielāko iespējamo pārliecību par pārkāpumu novēršanas un konstatēšanas pasākumu rezultativitāti. Atlasē cita starpā ņem vērā uzņēmumu finansiālo nozīmīgumu šajā sistēmā un citus riska faktorus.

2.   Attiecīgā gadījumā šī panta 1. punktā paredzēto rūpīgo pārbaudi attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, ar kurām uzņēmumi ir saistīti, un citām fiziskām vai juridiskām personām gadījumos, kad tas varētu būt būtiski 78. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

3.   Par šīs nodaļas piemērošanu atbildīgo struktūru vai struktūras organizē tā, lai tās būtu neatkarīgas no dienestiem vai dienestu nodaļām, kas atbild par maksājumiem un pirms maksājuma veiktajām pārbaudēm.

4.   Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par 40 000 EUR, saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbauda tikai tādu īpašu iemeslu dēļ, kuri dalībvalstīm jānorāda savā gada kontroles plānā, kas minēts 80. panta 1. punktā.

5.   Rūpīgās pārbaudes, kuras veic, ievērojot šo nodaļu, neskar pārbaudes, kuras veic, ievērojot 49. un 50. pantu.

1.   Veicot rūpīgo pārbaudi, primāro datu pareizību atkarībā no radītās riska pakāpes verificē ar vairākām kontrolpārbaudēm, kurās vajadzības gadījumā pārbauda arī trešo personu komercdokumentus un kuras ietver:

2.   Kad uzņēmumiem jāveic īpaša krājumu uzskaite saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, šādas uzskaites rūpīga pārbaude attiecīgos gadījumos ietver salīdzināšanu ar komercdokumentiem un vajadzības gadījumā – ar faktisko krājumu daudzumu.

3.   Pārbaudāmo darījumu atlasē pilnībā ņem vērā radītā riska pakāpi.

4.   Par uzņēmumu atbildīgās personas vai trešā persona ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par rūpīgo pārbaudi, vai personām, kas ir pilnvarotas to veikt viņu vārdā, nodrošina visu komercdokumentu un papildinformācijas sniegšanu. Elektroniski uzglabātos datus nodrošina, izmantojot atbilstīgu datu nesēju.

5.   Ierēdņi, kuri ir atbildīgi par rūpīgo pārbaudi, vai personas, kas ir pilnvarotas to veikt viņu vārdā, var pieprasīt, lai viņiem iesniegtu 1. punktā minēto dokumentu izrakstus vai kopijas.

1.   Dalībvalstis izstrādā kontroles plānus rūpīgajām pārbaudēm, kuras, ievērojot 77. pantu, jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu periodā.

2.   Katru gadu pirms 15. aprīļa dalībvalstis nosūta Komisijai:

3.   Ja astoņu nedēļu laikā Komisija nav informējusi dalībvalstis par savām piezīmēm, dalībvalstis īsteno to izstrādātos un Komisijai nosūtītos kontroles plānus un to grozījumus.

1.   Saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem Komisijas ierēdņiem ir pieejami visi dokumenti, kas sagatavoti, lai veiktu šajā nodaļā paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai kas sagatavoti pēc minētajām pārbaudēm, kā arī visi dati, tostarp datu apstrādes sistēmās uzglabātie dati. Minētos datus nodrošina pēc pieprasījuma, izmantojot atbilstīgu datu nesēju.

2.   Šīs regulas 77. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veic dalībvalstu ierēdņi. Minētajās rūpīgajās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas ierēdņi, bet tie nedrīkst īstenot dalībvalstu ierēdņiem piešķirtās rūpīgās pārbaudes pilnvaras. Tomēr tiem ir piekļuve tām pašām telpām un tiem pašiem dokumentiem, kas pieejami dalībvalstu ierēdņiem.

3.   Neskarot Regulas (Euratom, EK) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96, (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un (ES) 2017/1939 noteikumus, gadījumos, kad attiecīgās valsts kriminālprocesa noteikumi paredz atsevišķu darbību veikšanu tikai valsts tiesību aktos īpaši noteiktiem ierēdņiem, šajās darbībās nepiedalās ne Komisijas ierēdņi, ne pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ierēdņi. Jebkurā gadījumā tie jo īpaši nepiedalās personu mājas apmeklējumos vai oficiālā personu nopratināšanā attiecīgās dalībvalsts krimināltiesību kontekstā. Tomēr tiem ir pieejama šādi iegūtā informācija.

1.   Dalībvalstis izveido sistēmu, lai verificētu, ka turpmāk minētās labuma guvēju kategorijas pilda pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā:

2.   Dalībvalstis, kuras piemēro Regulas (ES) 2021/2115 28. pantu, var izveidot vienkāršotu kontroles sistēmu:

Ja dalībvalsts nepiemēro Regulas (ES) 2021/2115 28. pantu, tā var izveidot vienkāršotu kontroles sistēmu lauksaimniekiem, kuru saimniecības maksimālais lielums nepārsniedz 5 hektārus lauksaimniecības zemes, kas deklarēta saskaņā ar šīs regulas 69. panta 1. punktu.

3.   Lai nodrošinātu atbilstību nosacījumu sistēmai, dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas.

Minētās sistēmas ir saderīgas ar 1. un 2. punktā minētajām kontroles sistēmām.

4.   Dalībvalstis katru gadu izskata 1. un 2. punktā minētās kontroles sistēmas, ņemot vērā sasniegtos rezultātus.

5.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

6.   Lai izpildītu savus kontroles pienākumus, kas noteikti 1. –4. punktā, dalībvalstis:

1.   Dalībvalstis izveido sistēmu, kas paredz administratīvo sodu piemērošanu labuma guvējiem, kuri minēti šīs regulas 83. panta 1. punktā un kuri jebkurā attiecīgā kalendārā gada laikā nepilda pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā.

Pirmajā daļā minētos administratīvos sodus piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo labuma guvēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Tomēr attiecībā uz meža platībām pirmajā daļā minēto administratīvo sodu nepiemēro, ja par attiecīgo platību atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 70. un 71. pantu nav pieprasīts.

2.   Savās administratīvo sodu sistēmās, kas minētas 1. punktā, dalībvalstis:

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā “nodošana” ir jebkāds darījums, ar ko lauksaimniecības zeme vai lauksaimniecības uzņēmums, vai to daļa pārstāj būt tās personas rīcībā, kura tos nodod.

3.   Administratīvā soda piemērošana neietekmē to izdevumu likumību un pareizību, uz kuriem tas attiecas.

1.   Šīs regulas 84. pantā minētos administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma 83. panta 1. punktā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kuri attiecīgajam labuma guvējam ir piešķirti vai ir piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem, ko labuma guvējs ir iesniedzis vai iesniegs neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā. Samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami tajā kalendārajā gadā, kurā notikusi neatbilstība. Tomēr, ja nav iespējams noteikt kalendāro gadu, kurā notikusi neatbilstība, samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā.

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus un no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu. Uzliktie administratīvie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Administratīvo sodu pamatā ir kontroles, ko veic saskaņā ar 83. panta 6. punktu.

2.   Samazinājuma apmērs parasti ir 3 % no 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.

3.   Administratīvo sodu nepiemēro, ja neatbilstībai nav seku vai tās ir tikai nenozīmīgas attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanai.

Dalībvalstis izveido informēšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka labuma guvēji ir informēti par konstatēto neatbilstību un iespējamiem veicamiem korektīviem pasākumiem. Šis mehānisms ietver arī konkrētus lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 15. pantā un kuru apmeklēšanu attiecīgajiem labuma guvējiem var noteikt par obligātu.

4.   Ja dalībvalsts neatbilstības gadījumu konstatēšanai izmanto 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu, tā var nolemt piemērot mazāku procentuālo samazinājumu, nekā paredzēts šā panta 2. punktā.

5.   Ja neatbilstība smagi ietekmē attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu vai rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, piemēro lielāku procentuālo samazinājumu, nekā paredzēts 2. punktā.

6.   Ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados, procentuālais samazinājums parasti ir 10 % no 1. punktā minētās maksājumu kopsummas. Turpmāku vienas un tās pašas neatbilstības atkārtošanos, kurai labuma guvējs nesniedz pamatotu iemeslu, uzskata par tīšas neatbilstības gadījumiem.

Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir vismaz 15 % no 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.

7.   Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un šajā nodaļā paredzēto administratīvo sodu iedarbīgumu, samērīgumu un atturošo ietekmi, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar detalizētiem noteikumiem par minēto sodu piemērošanu un aprēķināšanu.

1.   Dalībvalstis izveido sistēmu, kas paredz administratīvo sodu piemērošanu labuma guvējiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 14. pantā un kuri neievēro sociālo nosacījumu sistēmas noteikumus, kas uzskaitīti minētās regulas IV pielikumā.

Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto savas piemērojamās kontroles un izpildes sistēmas sociālo un nodarbinātības tiesību aktu jomā un piemērojamos darba standartus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2021/2115 14. pantā un Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētie labuma guvēji pilda Regulas (ES) 2021/2115 IV pielikumā minētos pienākumus.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek skaidri nodalīti pienākumi starp iestādēm vai struktūrām, kuras ir atbildīgas par sociālo un nodarbinātības tiesību aktu un piemērojamo darba standartu izpildi, no vienas puses, un maksājumu aģentūrām, no otras puses; maksājumu aģentūru uzdevums ir maksājumu izpilde un sodu piemērošana saskaņā ar sociālo nosacījumu mehānismu.

1.   Šīs regulas 87. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās sistēmas ietvaros maksājumu aģentūrai vismaz reizi gadā paziņo par neatbilstības gadījumiem, kuros 87. panta 2. punktā minētās iestādes vai struktūras šajā sakarā ir pieņēmušas izpildāmus lēmumus. Šajā paziņojumā iekļauj attiecīgās neatbilstības smaguma, apmēra, pastāvīguma vai atkārtošanās un tīšuma novērtējumu un klasifikāciju. Lai veiktu šādu novērtējumu, dalībvalstis var izmantot jebkuru piemērojamo valsts sistēmu darba sankciju klasifikācijai. Paziņojumā maksājumu aģentūrai ievēro 87. panta 2. punktā minēto iestāžu un struktūru iekšējo organizāciju, uzdevumus un procedūras.

Maksājumu aģentūrai paziņo tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo labuma guvēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts; un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

2.   Savās administratīvo sodu sistēmās, kas minētas 87. panta 1. punktā, dalībvalstis:

3.   Administratīvā soda piemērošana neietekmē to izdevumu likumību un pareizību, uz kuriem tas attiecas.

1.   Administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma 83. panta 1. punktā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kuri attiecīgajam labuma guvējam ir piešķirti vai ir piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem, ko labuma guvējs ir iesniedzis vai iesniegs neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā. Samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami tajā kalendārajā gadā, kurā notikusi neatbilstība. Tomēr, ja nav iespējams noteikt kalendāro gadu, kurā notikusi neatbilstība, samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā.

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus un no finansējuma izslēdzamās summas, atbilstoši 87. panta 2. punktā minēto iestāžu vai struktūru novērtējumam ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu. Uzliktie administratīvie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Administratīvo sodu piemērošanai un aprēķināšanai mutatis mutandis piemēro 85. panta 2., 5. un 6. punkta attiecīgos noteikumus.

2.   Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un šajā nodaļā paredzētās administratīvo sodu iedarbīgumu, samērīgumu un atturošo ietekmi, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar detalizētiem noteikumiem par minēto sodu piemērošanu un aprēķināšanu.

1.   Papildus to paziņošanas pienākumiem, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju, deklarācijas un dokumentus:

2.   Dalībvalstis regulāri informē Komisiju par IV sadaļas II nodaļā minētās integrētās sistēmas piemērošanu. Komisija par šo tematu organizē viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm.

1.   Dalībvalstis un Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kura darīta zināma vai iegūta, veicot inspekcijas vai grāmatojumu noskaidrošanas pasākumus saskaņā ar šo regulu.

Uz minēto informāciju attiecas Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 8. pantā paredzētie noteikumi.

2.   Neskarot valstu noteikumus tiesvedības jomā, IV sadaļas III nodaļā minētajā rūpīgajā pārbaudē savākto informāciju aizsargā kā dienesta noslēpumu. To neizpauž nevienai personai, izņemot personas, kurām sakarā ar to pienākumiem dalībvalstīs vai Savienības iestādēs tā ir jāzina, lai varētu veikt minētos pienākumus.

1.   Summas, kas norādītas Komisijas īstenošanas lēmumos, ar kuriem apstiprina KLP stratēģiskos plānus, Komisijas saistību un maksājumu summas, dalībvalstu apliecinātās vai sertificētās izdevumu summas un summas dalībvalstu izdevumu deklarācijās izsaka un izmaksā euro.

2.   Lauksaimniecības tiesību aktos noteiktās cenas un summas izsaka euro.

Minētās cenas un summas piešķir vai iekasē euro dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas euro, un valsts valūtā dalībvalstīs, kuras euro nav pieņēmušas.

1.   Dalībvalstīs, kuras nav pieņēmušas euro, 93. panta 2. punktā minētās cenas un summas konvertē valsts valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu.

2.   Valūtas kursa noteicošā diena ir:

3.   Ja Regulā (ES) 2021/2115 paredzēto tiešo maksājumu labuma guvējam veic valūtā, kas nav euro, dalībvalstis euro izteikto atbalsta summu konvertē valsts valūtā, pamatojoties uz pēdējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto valūtas kursu pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt veikt valūtas konvertēšanu, pamatojoties uz vidējo valūtas kursu, ko ECB noteikusi mēnesī pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts. Dalībvalstis, kas izvēlas minēto iespēju, minēto vidējo kursu nosaka un publicē pirms attiecīgā gada 1. decembra.

4.   Attiecībā uz ELGF dalībvalstis, kuras nav ieviesušas euro, izdevumu deklarāciju sagatavošanā piemēro to pašu valūtas kursu, ko tās izmantoja, lai veiktu maksājumus labuma guvējiem vai saņemtu ieņēmumus, saskaņā ar šo nodaļu.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par minētajām noteicošajām dienām un izmantojamo valūtas kursu. Konkrēto noteicošo dienu nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par valūtas kursu, kas piemērojams, kad tiek sagatavotas izdevumu deklarācijas un intervences krājumu darbības tiek iegrāmatotas maksājumu aģentūras kontos.

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aizsargā Savienības tiesību aktu piemērošanu, ja to var apdraudēt ārkārtēja monetāra rakstura prakse attiecībā uz valsts valūtu. Ar minētajiem īstenošanas aktiem var atkāpties no spēkā esošajiem noteikumiem vienīgi uz laiku, kas ir noteikti nepieciešams. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

Par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis.

2.   Ja ir ticams, ka ārkārtēja monetāra rakstura prakse attiecībā uz valsts valūtu varētu apdraudēt Savienības tiesību aktu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar atkāpēm no šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:

1.   Ja dalībvalsts, kas nav pieņēmusi euro, nolemj izdevumus, ko rada lauksaimniecības tiesību akti, maksāt euro, nevis attiecīgās valsts valūtā, šī dalībvalsts veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka euro izmantošana nerada sistemātiskas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts valūtas izmantošanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos plānotos pasākumus dalībvalsts paziņo Komisijai pirms to stāšanās spēkā. Šie pasākumi nestājas spēkā, kamēr Komisija minētajai dalībvalstij nav paziņojusi savu piekrišanu.

1.   Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. un 4. punkta nolūkos un saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis nodrošina, ka katru gadu ex post tiek publicēts ELGF un ELFLA labuma guvēju saraksts, tostarp – attiecīgā gadījumā – informācija par grupām, kurās labuma guvēji ir iesaistīti, saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punktu, kuru minētie labuma guvēji tām snieguši saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punktu.

2.   Attiecīgā gadījumā ELFLA un ELGF labuma guvējiem piemēro Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta a), b), d) līdz j) un l) apakšpunktu un 49. panta 4. punktu. Minētās regulas 49. panta 3. punkta e) apakšpunktu piemēro vienīgi darbības nolūkos. Attiecībā uz ELFLA piemēro minētās regulas 49. panta 3. punkta k) apakšpunktu.

3.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

4.   Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. un 4. punktā minēto informāciju katra dalībvalsts dara pieejamu vienā tīmekļa vietnē. Šāda informācija ir pieejama divus gadus no tās sākotnējās publicēšanas dienas.

Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstis nepublicē, ja atbalsta summa, ko labuma guvējs saņēmis vienā gadā, ir vienāda ar vai mazāka par 1 250 EUR.

1.   Neskarot 98., 99. un 100. pantu, dalībvalstis un Komisija vāc personas datus nolūkā īstenot savus attiecīgos pārvaldības, kontroles, revīzijas, uzraudzības un izvērtēšanas pienākumus saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši tos, kas noteikti II sadaļas II nodaļā, III sadaļas III un IV nodaļā, IV sadaļā un V sadaļas III nodaļā, kā arī statistikas nolūkos un neapstrādā šos datus veidā, kas ar minēto nolūku nav saderīgs.

2.   Ja personas datus apstrādā uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115, kā arī statistikas vajadzībām, tos padara anonīmus.

3.   Personas datus apstrādā saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. Jo īpaši šādus datus neuzglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāku laiku, nekā tas ir vajadzīgs nolūkiem, kādiem tie ir vākti vai kādiem tie ir turpmāk apstrādāti, ņemot vērā minimālos uzglabāšanas periodus, kas noteikti piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos.

4.   Dalībvalstis informē datu subjektus par to, ka valsts un Savienības struktūras var apstrādāt viņu personas datus saskaņā ar šā panta 1. punktu un ka šajā sakarā datu subjektiem ir datu aizsardzības tiesības, kas paredzētas Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. panta 1. punktā, 17. panta 5. punktā, 23. panta 2. punktā, 38. panta 2. punktā, 40. panta 3. punktā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 4. un 5. punktā, 47. panta 1. punktā, 52. panta 1. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 6. punktā, 60. panta 3. punktā, 64. panta 3. punktā, 74. pantā, 76. panta 2. punktā, 85. panta 7. punktā, 89. panta 2. punktā, 94. panta 5. un 6. punktā, 95. panta 2. punktā un 105. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2021. gada 7. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta 1. punktā, 17. panta 5. punktā, 23. panta 2. punktā, 38. panta 2. punktā, 40. panta 3. punktā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 4. un 5. punktā, 47. panta 1. punktā, 52. panta 1. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 6. punktā, 60. panta 3. punktā, 64. panta 3. punktā, 74. pantā, 76. panta 2. punktā, 85. panta 7. punktā, 89. panta 2. punktā, 94. panta 5. un 6. punktā, 95. panta 2. punktā un 105. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. panta 1. punktu, 17. panta 5. punktu, 23. panta 2. punktu, 38. panta 2. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 44. panta 4. un 5. punktu, 47. panta 1. punktu, 52. panta 1. punktu, 54. panta 4. punktu, 55. panta 6. punktu, 60. panta 3. punktu, 64. panta 3. punktu, 74. pantu, 76. panta 2. punktu, 85. panta 7. punktu, 89. panta 2. punktu, 94. panta 5. un 6. punktu, 95. panta 2. punktu un 105. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja, ko sauc Lauksaimniecības fondu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Šīs regulas 11., 12., 17., 18., 23., 26., 32., 39. līdz 44., 47., 51. līdz 55., 58., 59., 60., 64., 75., 82., 92., 95. un 100. panta nolūkos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiešo maksājumu intervencēm, intervencēm konkrētās nozarēs, lauku attīstības intervencēm un tirgu kopīgo organizāciju, Komisijai attiecīgi palīdz Lauksaimniecības fondu komiteja, Kopējās lauksaimniecības politikas komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/2115, un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Regula (ES) Nr. 1306/2013 tiek atcelta.

Tomēr:

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, uz Regulu (ES) 2021/2115 un uz Regulu (ES) 1308/2013 un lasa saskaņā ar pielikumā doto atbilstības tabulu.