Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 02014R0717-20231025

    Konsolidēts teksts: Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/717/2023-10-25

    02014R0717 — LV — 25.10.2023 — 003.001


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 717/2014

    (2014. gada 27. jūnijs)

    par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē

    (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

     M1

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/2008 (2020. gada 8. decembris),

      L 414

    15

    9.12.2020

     M2

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/2514 (2022. gada 14. decembris),

      L 326

    8

    21.12.2022

    ►M3

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/2391 (2023. gada 4. oktobris),

      L 

    1

    5.10.2023




    ▼B

    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 717/2014

    (2014. gada 27. jūnijs)

    par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē



    ▼M3

    1. pants

    Darbības joma

    1.  

    Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu, izņemot:

    a) 

    atbalstu, kura summa ir noteikta, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

    b) 

    atbalstu, kurš piešķirts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

    c) 

    atbalstu, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces;

    d) 

    atbalstu zvejas kuģu iegādei;

    e) 

    atbalstu zvejas kuģu galvenā dzinēja vai palīgdzinēja modernizācijai vai nomaiņai;

    f) 

    atbalstu darbībām, kas palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti, vai aprīkojumam, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis;

    g) 

    atbalstu jaunu zvejas kuģu būvei vai zvejas kuģu importēšanai;

    h) 

    atbalstu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai vai pilnīgai izbeigšanai, izņemot atbalstu, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1139 ( *1 ) 20. un 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

    i) 

    atbalstu izpētes zvejai;

    j) 

    atbalstu uzņēmuma īpašumtiesību nodošanai;

    k) 

    atbalstu tiešai krājumu atjaunošanai, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri noteikts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

    2.  
    Ja uzņēmums nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu un darbojas arī vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 ( *2 ) darbības jomā, atbalstam, ko piešķir pēdējai(-ām) minētajai(-ām) nozarei(-ēm) vai darbībām, piemēro minēto regulu ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina to, ka zvejas un akvakultūras produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar minēto regulu.
    3.  
    Ja uzņēmums nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu, kā arī ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, kas ietilpst Komisijas Regulas (ES) Nr. 1408/2013 ( *3 ) darbības jomā, atbalstam, ko piešķir pirmajai minētajai nozarei, piemēro šo regulu ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina to, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu.
    4.  

    Šīs regulas piemērošanas nolūkā 1. punkta d)–g) apakšpunktus nepiemēro uzņēmumiem, kas atrodas LESD 349. pantā minētajos Savienības tālākajos reģionos, attiecībā uz kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem.

    ▼B

    2. pants

    Definīcijas

    1.  

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    ▼M3

    a) 

    “zvejas un akvakultūras produkti” ir produkti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 ( 1 ) 5. panta a) un b) punktā;

    b) 

    “zvejas un akvakultūras produktu primārā ražošana” ir visas darbības, kas saistītas ar ūdens organismu zveju, audzēšanu vai kultivēšanu, kā arī darbības saimniecībā vai uz kuģa, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu sagatavotu pirmajai pārdošanai, ieskaitot sagriešanu, filetēšanu vai sasaldēšanu, un pirmā pārdošana tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem;

    c) 

    “zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, kas ietver pārkraušanu, apstrādi un transformāciju, kuras veic pēc izkraušanas vai – akvakultūras gadījumā – ieguves un pēc kuru veikšanas iegūst pārstrādātu produktu, kā arī šādu produktu izplatīšanu.

    ▼M3

    d) 

    “uzņēmumi, kas atrodas Līguma 349. pantā minētajos Savienības tālākajos reģionos” ir uzņēmumi, kuru galvenā reģistrācijas vieta ir Līguma 349. pantā minētajā tālākajā reģionā un kuri veic darbību minētajā reģionā.

    ▼B

    2.  

    “Viens vienots uzņēmums” šīs regulas nolūkā ietver visus uzņēmumus, kuru starpā pastāv vismaz vienas no šādām attiecībām:

    a) 

    vienam uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

    b) 

    vienam uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist cita uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu;

    c) 

    vienam uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

    d) 

    viens uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem minētā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

    Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību, arī ir uzskatāmi par vienu vienotu uzņēmumu.

    3. pants

    De minimis atbalsts

    1.  
    Atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

    ▼M3

    2.  
    Kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 30 000  EUR.

    ▼M3

    2.a  
    Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka vienam vienotam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 40 000  EUR, ar noteikumu, ka dalībvalsts ir izveidojusi valsts centrālo reģistru saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

    ▼M3

    3.  
    Kumulatīvā de minimis atbalsta summa, ko viena dalībvalsts piešķīrusi uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu.

    ▼B

    4.  
    De minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam izmaksāts.

    ▼M3

    5.  
    Šā panta 2. un 2.a punktā noteiktos de minimis robežlielumus un pielikumā minēto valsts maksimālo apjomu piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai izvirzītā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības resursiem. Triju fiskālo gadu periodu nosaka, ņemot vērā fiskālo gadu sistēmu, kuru uzņēmums izmanto attiecīgajā dalībvalstī.
    6.  
    Lai piemērotu 2. un 2.a punktā noteiktos de minimis robežlielumus un pielikumā minēto valsts maksimālo apjomu, atbalstu izsaka kā dotāciju skaidrā naudā. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu nepiešķir kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

    Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamā diskonta likme.

    7.  
    Ja, piešķirot jaunu de minimis atbalstu, tiktu pārsniegti 2. un 2.a punktā noteiktie de minimis robežlielumi vai pielikumā minētais valsts maksimālais apjoms, šo regulu nepiemēro nevienai minētā jaunā atbalsta daļai.
    8.  
    Lai uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā noteiktu, vai ar jaunu de minimis atbalstu jaunajam uzņēmumam vai uzņēmumam, kas veic iegādi, netiek pārsniegts attiecīgais de minimis robežlielums vai valsts maksimālais apjoms, ņem vērā visu katram apvienošanā iesaistītajam uzņēmumam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Pirms apvienošanās vai iegādes likumīgi piešķirtais de minimis atbalsts arī pēc tam tiek uzskatīts par likumīgu.

    ▼B

    9.  
    Ja vienu uzņēmumu sadala divos vai vairākos atsevišķos uzņēmumos, pirms sadalīšanas piešķirto de minimis atbalstu attiecina uz uzņēmumu, kurš no šā atbalsta guva labumu un kurš principā ir uzņēmums, kas pārņem darbības, kurām tika izmantots attiecīgais de minimis atbalsts. Ja šāda attiecināšana nav iespējama, attiecīgo de minimis atbalstu attiecina proporcionāli, pamatojoties uz jauno uzņēmumu pašu kapitāla bilances vērtību sadales faktiskajā datumā.

    4. pants

    Bruto dotācijas ekvivalenta aprēķins

    1.  
    Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).
    2.  
    Atbalstu dotāciju vai procentu likmju subsīdiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu.
    3.  

    Atbalstu aizdevumu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

    a) 

    saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra vai tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru. Lielo uzņēmumu gadījumā saņēmējam jābūt situācijā, kas pielīdzināma vismaz B- kredītreitingam; un

    ▼M3

    b) 

    pasākumiem saskaņā ar 3. panta 2. punktu aizdevuma nodrošinājums ir vismaz 50 % apmērā no aizdevuma un aizdevuma summa sasniedz 150 000  EUR piecu gadu laikā vai 75 000  EUR desmit gadu laikā, vai pasākumiem saskaņā ar 3. panta 2.a punktu aizdevuma nodrošinājums ir vismaz 50 % apmērā no aizdevuma un aizdevuma summa sasniedz 200 000  EUR piecu gadu laikā vai 100 000  EUR desmit gadu laikā; ja aizdevuma summa ir mazāka par minētajām summām vai aizdevums ir piešķirts uz mazāk nekā, attiecīgi, pieciem vai desmit gadiem, aizdevuma dotācijas bruto ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no de minimis robežlieluma, kas noteikts 3. panta 2. vai 2.a punktā; vai

    ▼B

    c) 

    bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi.

    ▼M3

    4.  
    Atbalstu kapitāla iepludināšanas veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja iepludinātā publiskā kapitāla kopsumma nepārsniedz attiecīgo de minimis robežlielumu.
    5.  
    Atbalstu riska finansējuma pasākumu veidā, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja vienam vienotam uzņēmumam nodrošinātais kapitāls nepārsniedz attiecīgo de minimis robežlielumu.

    ▼B

    6.  

    Atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

    a) 

    saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra vai tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru. Lielo uzņēmumu gadījumā saņēmējam jābūt situācijā, kas pielīdzināma vismaz B- kredītreitingam; un

    ▼M3

    b) 

    pasākumiem saskaņā ar 3. panta 2. punktu garantijas apmērs nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma un vai nu garantētā summa nepārsniedz 225 000  EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai arī garantētā summa nepārsniedz 112 500  EUR un garantijas ilgums ir desmit gadi, vai pasākumiem saskaņā ar 3. panta 2.a punktu garantijas apmērs nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma un vai nu garantētā summa nepārsniedz 300 000  EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai arī garantētā summa nepārsniedz 150 000  EUR un garantijas ilgums ir desmit gadi; ja garantētā summa ir mazāka par minētajām summām vai garantijas ilgums ir mazāks nekā, attiecīgi, pieci vai desmit gadi, šīs garantijas dotācijas bruto ekvivalentu aprēķina kā atbilstošo proporciju no de minimis robežlielumiem, kas noteikti 3. panta 2. vai 2.a punktā; vai

    ▼B

    c) 

    bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas noteiktas Komisijas paziņojumā; vai

    d) 

    pirms īstenošanas:

    i) 

    garantijas bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanai izmantotā metode ir paziņota Komisijai saskaņā ar citu tajā laikā piemērojamu Komisijas regulu un Komisija šo metodi ir akceptējusi kā tādu, kas atbilst Garantiju paziņojumam vai tam sekojošam paziņojumam; un

    ii) 

    minētā metode attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu šīs regulas piemērošanas kontekstā.

    7.  
    Atbalstu citu instrumentu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja instrumentā ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts attiecīgais robežlielums.

    5. pants

    Kumulācija

    ▼M3

    1.  
    Ja uzņēmums nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu un darbojas arī vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalstu, ko piešķir zvejas un akvakultūras produktu primārās ražošanas darbībām saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu, ko piešķir pēdējai(-ām) minētajai(-ām) nozarei(-ēm) vai darbībām, līdz attiecīgajam robežlielumam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina to, ka zvejas un akvakultūras produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1407/2013.
    2.  
    Ja uzņēmums nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu, kā arī ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, de minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1408/2013, var kumulēt ar de minimis atbalstu, ko piešķir zvejas un akvakultūras produktu primārajai ražošanai saskaņā ar šo regulu, līdz šajā regulā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina to, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu.

    ▼B

    3.  
    De minimis atbalstu nekumulē ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā tiktu pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda konkrētā gadījuma īpašajos apstākļos ir noteikta grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā, kuru pieņēmusi Komisija. De minimis atbalstu, kas nav piešķirts konkrētu attiecināmo izmaksu segšanai vai kas nav attiecināms uz konkrētām attiecināmajām izmaksām, drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar grupu atbrīvojuma regulu vai lēmumu, kuru pieņēmusi Komisija.

    6. pants

    Uzraudzība

    ▼M3

    1.  
    Ja dalībvalsts kādam uzņēmumam plāno piešķirt de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, tā rakstiski vai elektroniski informē šo uzņēmumu par atbalsta iespējamo summu, kas izteikta kā dotācijas bruto ekvivalents, un par atbalsta de minimis raksturu, skaidri atsaucoties uz šo regulu un norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz kādu shēmu, piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto shēmu tiek piešķirtas dažādas individuālā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties šīs saistības pildīt, informējot attiecīgos uzņēmumus par fiksētu summu, kas atbilst maksimālajai atbalsta summai, kuru var piešķirt atbilstoši minētajai shēmai. Nosakot, vai ir sasniegts attiecīgais de minimis robežlielums un nav pārsniegts pielikumā minētais valsts maksimālais apjoms, izmanto fiksēto summu. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma pieprasa rakstisku vai elektronisku deklarāciju par visu citu de minimis atbalstu, kuru iepriekšējo divu fiskālo gadu un kārtējā fiskālā gada laikā uzņēmums ir saņēmis saskaņā ar šo regulu vai citām de minimis regulām.

    ▼B

    2.  
    Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi jebkura minētās dalībvalsts iestāde, tad 1. punktu pārstāj piemērot no brīža, kad reģistrā ir dati par triju fiskālo gadu periodu.

    ▼M3

    Dalībvalstij, kura piešķir atbalstu saskaņā ar 3. panta 2.a punktu, ir izveidots de minimis atbalsta centrālais reģistrs, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi jebkura šīs dalībvalsts iestāde. 1. punkta noteikumus pārtrauc piemērot no brīža, kad reģistrs aptver trīs fiskālo gadu periodu.

    ▼M3

    3.  
    Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs 3. panta 2. un 2.a punktā noteiktā attiecīgā de minimis robežlieluma un pielikumā minētā valsts maksimālā apjoma un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.

    ▼B

    4.  
    Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šajā informācijā ietver visus datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus par individuālo de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no šā atbalsta piešķiršanas dienas. Datus par de minimis atbalsta shēmu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo shēmu piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.
    5.  
    Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, sniedz Komisijai visu informāciju, kuru Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši informāciju par de minimis atbalsta kopsummu, ko uzņēmums saņēmis saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar citām de minimis regulām.

    7. pants

    Pārejas noteikumi

    1.  
    Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Jebkuru atbalstu, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, Komisija novērtēs atbilstoši attiecīgajām nostādnēm, pamatnostādnēm un paziņojumiem.
    2.  
    Uzskata, ka jebkurš individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam un atbilst Regulas (EK) Nr. 1860/2004 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
    3.  
    Uzskata, ka jebkurš individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikā no 2007. gada 31. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam un atbilst Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
    4.  
    Pēc šīs regulas spēkā esības perioda beigām jebkurai de minimis atbalsta shēmai, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, šī regula ir piemērojama vēl sešus turpmākos mēnešus.

    8. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošanas periods

    Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.

    ▼M3

    To piemēro līdz 2029. gada 31. decembrim.

    ▼B

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    ▼M3




    PIELIKUMS

    Valsts maksimālais apjoms, kas minēts 3. panta 3. punktā



    (EUR)

    Dalībvalsts

    Dalībvalstij piešķirtā de minimis atbalsta uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu, maksimālā kumulatīvā summa (1)

    Beļģija

    4 496 000

    Bulgārija

    760 118

    Čehija

    1 208 000

    Dānija

    20 688 000

    Vācija

    22 208 000

    Igaunija

    1 572 000

    Īrija

    11 969 529

    Grieķija

    25 343 906

    Spānija

    66 336 000

    Francija

    56 551 178

    Horvātija

    6 372 370

    Itālija

    38 524 000

    Kipra

    1 324 372

    Latvija

    1 780 000

    Lietuva

    3 328 000

    Luksemburga

    0

    Ungārija

    846 353

    Malta

    4 234 963

    Nīderlande

    13 633 923

    Austrija

    613 703

    Polija

    16 532 000

    Portugāle

    11 786 313

    Rumānija

    1 443 731

    Slovēnija

    396 000

    Slovākija

    344 000

    Somija

    3 149 148

    Zviedrija

    7 544 000

    Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju

    1 206 336

    (1)   

    De minimis atbalsta maksimālās kumulatīvās summas nosaka, pamatojoties uz katras dalībvalsts nozvejas un akvakultūras darbību vidējo gada apgrozījumu par trim gadiem 2014.–2018. gada periodā un no šā piecu gadu perioda izslēdzot gadus ar visaugstāko un ar viszemāko rādītāju. Lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu primārajai ražošanai paredzētā de minimis atbalsta plānošanas un sadales nepārtrauktību un pietiekamas iespējas rīkoties visām dalībvalstīm, Komisija uzskata, ka nevienai dalībvalstij nebūtu jāzaudē vairāk kā 60 % no maksimālās kumulatīvās summas, kas noteikta šajā regulā.



    ( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp.).

    ( *2 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

    ( *3 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).

    ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

    Augša