13.5.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/5

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 480/2014

(2014. gada 3. marts),

ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 22. panta 7. punktu, 37. panta 13. punktu, 38. panta 4. punktu, 40. panta 4. punktu, 41. panta 3. punktu, 42. panta 1. punktu, 42. panta 6. punktu, 61. panta 3. punktu, 68. panta 1. punktu, 101. pantu, 125. panta 8. punktu, 125. panta 9. punktu, 127. panta 7. punktu, 127. panta 8. punktu un 144. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 otrajā daļā paredzēti kopīgi noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam (turpmāk “ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam (turpmāk “ESF”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (turpmāk “ELFLA”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (turpmāk “EJZF”), kas pašlaik darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (turpmāk “Eiropas strukturālie un investīciju fondi” jeb “ESI fondi”). Turklāt minētās regulas trešajā daļā ietverti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, bet nav attiecināmi uz ELFLA un EJZF, un minētās regulas ceturtajā daļā ietverti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami ERAF, ESF, Kohēzijas fondam un EJZF, bet nav attiecināmi uz ELFLA. Tāpēc šajā regulā paredzēti noteikumi, kas ir piemērojami visiem ESI fondiem, kā arī noteikumi, kas piemērojami tikai ERAF un Kohēzijas fondam vai ERAF, ESF, Kohēzijas fondam un EJZF.

(2)	Ir nepieciešams paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem tāda finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai, kādu Komisija saskaņā ar darbības rezultātu satvaru var piemērot katrai prioritātei, kas ietverta ESI fondu atbalstītajās programmās.

(3)

Šādas finanšu korekcijas var piemērot tikai tad, ja vienlaikus tiek izpildīti vairāki nosacījumi. Finanšu korekcijas līmenis būtu jānosaka, pamatojoties uz vienotām likmēm, kas saistītas ar koeficientu, ko aprēķina, ievērojot fiziskās pabeigšanas līmeni un finanšu līdzekļu apguvi. Ārējie faktori, kuri veicina būtisku atpalicību no mērķiem, kas noteikti saskaņā ar darbības rezultātu satvaru un sasniedzami līdz 2023. gadam, un kuri nav tādi faktori, saistībā ar kuriem nepiemēro finanšu korekciju, būtu jāapsver katrā atsevišķā gadījumā, un tie varētu būt pamatojums piemērot zemāku korekcijas likmi nekā tā likme, kura tiktu piemērota, pamatojoties uz koeficientu.

(4)	Noteikumos par kritērijiem finanšu korekciju līmeņa noteikšanai, kurš jāpiemēro saskaņā ar darbības rezultātu satvaru, īpašais piešķīrums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai būtu jānošķir.

(5)	Ar īpašiem noteikumiem būtu jāprecizē noteikumi par zemes iegādi, izmantojot finanšu instrumentu sniegto atbalstu.

(6)	Atbilstīgi saskaņotam satvaram attiecībā uz dotāciju tehniskajam atbalstam un finanšu instrumenta apvienošanu vienotā darbībā ir paredzēts, ka tas ir atļauts tikai, lai tehniski sagatavotu paredzamo investīciju par labu galasaņēmējam.

(7)	Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentu īstenošana ir uzticēta struktūrām, kam ir atbilstīga spēja tos īstenot saskaņā ar ESI fondu mērķiem un prioritātēm un visefektīvākajā veidā, kritēriji šādu struktūru atlasei būtu jānosaka kopā ar to lomu, pienākumiem un atbildību.

(8)	Lai nodrošinātu tādu finanšu instrumentu pareizu finanšu pārvaldību, kuri sniedz garantijas, programmu ieguldījumiem būtu jābalstās uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ņemot vērā atbilstīgu daudzkāršojošās iedarbības rādītāju.

(9)	Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek īstenoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, būtu jānosaka īpaši noteikumi par to pārvaldību un kontroli, ieskaitot revīziju.

(10)	Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz programmas ieguldījumiem finanšu instrumentos, jebkura šādu ieguldījumu atsaukšana būtu atbilstīgi jāparāda attiecīgajos maksājuma pieteikumos.

(11)	Lai nodrošinātu atbilstīgu kapitalizētās procentu likmes subsīdiju un garantijas maksas subsīdiju saskaņotu aprēķinu, būtu jāparedz īpaši to aprēķina noteikumi.

(12)

Lai veicinātu līdzekļu ātru un produktīvu izvietošanu reālajā ekonomikā un finanšu pareizu pārvaldību, vienlaikus nodrošinot saprātīgu atlīdzību struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, būtu jānosaka kritēriji pārvaldības izmaksu un maksu noteikšanai, pamatojoties uz darbības rezultātiem, piemērojamās robežvērtības un noteikumi kapitalizēto pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšanai uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā.

(13)	Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu publiska ieguldījuma aprēķinā būtu jāņem vērā darbību radītie ienākumi.

(14)

Nepieciešams noteikt darbības diskontētā neto ienākuma aprēķina metodi, ņemot vērā attiecīgās darbības nozarei piemērojamos pārskata periodus, rentabilitāti, kāda parasti paredzama no attiecīgā investīciju veida, principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu un attiecīgā gadījumā taisnīguma apsvērumus saistībā ar attiecīgās dalībvalsts vai reģiona relatīvo labklājību.

(15)	Būtu jānosaka nozarēm piemērojamie pārskata periodi, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem, kas reģistrēti un glabāti attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektiem, kas rada ienākumus.

(16)	Nepieciešams noteikt izmaksas un ienākumus, kas jāņem vērā diskontēto neto ienākumu aprēķinā, kā arī nosacījumus atlikušās vērtības un finanšu diskonta likmes noteikšanai.

(17)

Diskonta likme 4 % apmērā, kas ir ierosināta kā indikatīva atsauces likme, būtu jābalsta uz starptautiska investīciju portfeļa aktuālo ilgtermiņa peļņas likmi, ko aprēķina kā vidējo peļņu no aktīviem 3 % apmērā un koriģē, palielinot par 1 %, kas ir likme, kura atspoguļo valdības ilgtermiņa obligāciju vidējās peļņas likmes kritumu Savienībā kopš brīža, kad noteikta finanšu diskonta likme plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam.

(18)

Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” nepieciešams, lai tie, kas rada piesārņojumu, sedz vides piesārņojuma novēršanas izmaksas un veic preventīvos pasākumus un lai iekasēšanas sistēmas parāda vides pakalpojumu pilnas izmaksas, tostarp kapitāla izmaksas, vides piesārņojuma izmaksas un īstenoto preventīvo pasākumu izmaksas attiecībā uz vidi un izmaksas, kas saistītas ar izmantoto resursu trūkumu.

(19)	Lai mazinātu administratīvo slogu, atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt tiesībām izmantot esošās metodes un atbilstošās likmes, kas noteiktas saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem, lai aprēķinātu netiešās izmaksas gadījumā, ja darbības un atbalsta saņēmēja veids ir līdzīgs.

(20)

Lai nodrošinātu, ka tās ar ESI fondiem atbalstītās darbības, attiecībā uz kurām varētu piemērot netiešajām izmaksām saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem noteikto vienoto likmi, ir līdzīgas darbībām, ko finansē saskaņā ar šiem citiem politikas virzieniem, ir nepieciešams definēt intervences kategorijas un investīciju prioritātes vai pasākumus, kuros tās ietilpst.

(21)	Būtu jānosaka metodoloģija, kas jāizmanto, veicot lielu projektu kvalitātes pārbaudi. Kvalitātes pārbaude, ko veic neatkarīgi eksperti, ir priekšnoteikums, lai dalībvalsts, izmantojot Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēto paziņošanas procedūru, Komisijai iesniegtu lielu projektu.

(22)	Ja dalībvalsts izvēlas izmantot paziņošanas procedūru, tai būtu jāizlemj, vai lielo projektu novērtēs neatkarīgie eksperti, kurus atbalsta ar Komisijas sniegto tehnisko palīdzību, vai, ar Komisijas piekrišanu, citi neatkarīgie eksperti.

(23)

Tādu neatkarīgu ekspertu spējas, kompetence un objektivitāte, kuri veic lielu projektu kvalitātes pārbaudi, ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas nosaka, vai pārbaudes rezultāts ir kvalitatīvs un uzticams. Tāpēc būtu jānosaka neatkarīgajiem ekspertiem piemērojamas konkrētas prasības, lai nodrošinātu, ka to darbs saistībā ar kvalitātes pārbaudi ir uzticams un tam ir augsta kvalitāte. Visiem neatkarīgajiem ekspertiem būtu jāatbilst šīm prasībām, neatkarīgi no tā, vai viņu darbu atbalsta ar tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas vai arī to dara dalībvalsts. Dalībvalstij vajadzētu būt atbildīgai par to, lai tiktu pārbaudīts, vai neatkarīgie eksperti atbilst prasībām, pirms tā lūdz Komisiju piekrist veiktajai neatkarīgo ekspertu izvēlei.

(24)

Tā kā tikai tos lielos projektus, kurus pozitīvi novērtējuši neatkarīgie eksperti, var izvēlēties iesniegšanai Komisijai saskaņā ar paziņošanas procedūru, šim mērķim jānosaka skaidri kritēriji. Nepieciešams noteikt arī šī pārbaudes procesa posmus un kvalitātes novērtējuma raksturlielumus, kas izmantojami pārbaudē, lai nodrošinātu, ka katra liela projekta kvalitātes pārbaude ir balstīta uz vienu un to pašu metodoloģisko pieeju un ka kvalitātes pārbaude tiek veikta tā, lai veicinātu pārbaudīto lielo projektu kvalitātes uzlabošanu.

(25)

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēta prasība vadošajai iestādei izveidot sistēmu, lai datorizētā formā reģistrētu un glabātu tādus datus par katru darbību, tostarp datus par individuāliem dalībniekiem, kuri nepieciešami uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai. Tāpēc nepieciešams noteikt to datu sarakstu, kuri jāreģistrē un jāglabā minētajā sistēmā.

(26)

Noteikti dati ir būtiski konkrētiem darbību veidiem vai arī tikai dažiem ESI fondiem; tāpēc būtu jānosaka datu prasību piemērojamība. Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1304/2013 (2) noteiktas īpašas prasības attiecībā uz datu par ESF atbalstītās darbībās iesaistītiem individuāliem dalībniekiem reģistrēšanu un glabāšanu, un šīs prasības ir jāņem vērā.

(27)

Datu sarakstā būtu jāņem vērā ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētiem fondiem piemērojamās regulās, lai nodrošinātu, ka dati, kas nepieciešami finanšu pārvaldībai un uzraudzībai, tostarp dati, kas nepieciešami, lai sagatavotu maksājuma pieteikumus, pārskatus un īstenošanas ziņojumus, ir pieejami par katru darbību tādā veidā, kas ļauj datus viegli apkopot un salīdzināt. Attiecībā uz sarakstu būtu jāņem vērā, ka noteikti darbību pamatdati datorizētā formā ir nepieciešami efektīvai darbību finanšu pārvaldībai un lai izpildītu prasību publicēt pamatinformāciju par darbībām. Noteikti citi dati ir nepieciešami, lai efektīvi plānotu un veiktu pārbaužu un revīzijas darbu.

(28)

Reģistrējamo un glabājamo datu sarakstā nebūtu jāparedz to datorizēto sistēmu tehniskās īpašības vai struktūra, kuras izveidojušas vadošās iestādes, kā arī iepriekš nebūtu jānosaka reģistrēto un glabāto datu formāts, ja vien šajā regulā tas nav īpaši paredzēts. Tajā arī nevajadzētu iepriekš paredzēt to, kā dati tiek ievadīti sistēmā vai tajā radīti; dažos gadījumos saistībā ar šajā sarakstā iekļautajiem datiem var būt nepieciešama vairāku vērtību ievadīšana. Tomēr ir nepieciešams paredzēt konkrētus noteikumus par šo datu būtību, lai nodrošinātu, ka vadošā iestāde var īstenot savu atbildību par uzraudzību, novērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudēm un revīziju, tostarp par individuālu dalībnieku datu apstrādi, ja tas nepieciešams iepriekšminētajam.

(29)	Lai nodrošinātu iespēju kontrolēt un revidēt darbības programmu izdevumus, nepieciešams noteikt kritērijus, kas būtu jāievēro attiecībā uz revīzijas liecībām, lai tās varētu tikt uzskatītas par pienācīgām.

(30)	Attiecībā uz revīzijas darbu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 nepieciešams nodrošināt, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jānovērš jebkāda neatļauta personas datu izpaušana vai piekļuve tiem, kā arī jānosaka mērķi, kuriem Komisija un dalībvalstis var apstrādāt šādus datus.

(31)	Revīzijas iestāde ir atbildīga par darbību revīziju. Lai nodrošinātu, ka šādu revīziju tvērums un efektivitāte ir pienācīga un ka tās tiek veiktas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(32)

Nepieciešams sīki izklāstīt revīzijā iekļaujamo darbību izlases bāzi, kas revīzijas iestādei būtu jāievēro, izstrādājot vai apstiprinot izlases veidošanas metodi, tostarp nosakot izlases vienību, konkrētus tehniskos kritērijus, kas izmantojami izlasei, un faktorus, kas, ja nepieciešams, ievērojami papildu izlases gadījumā.

(33)

Revīzijas iestādei būtu jāizstrādā revīzijas atzinums, kurā ietver Regulā (ES) Nr. 1303/2013 minētos pārskatus. Lai nodrošinātu, ka pārskatu revīziju tvērums un saturs ir atbilstošs un ka tās veic saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(34)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm finanšu korekciju veikšanā saskaņā ar proporcionalitātes principu, nepieciešams noteikt kritērijus nopietnu trūkumu konstatēšanai saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību, definēt galvenos šādu trūkumu veidus, kā arī noteikt kritērijus piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai un kritērijus vienotās likmes vai ekstrapolētās finanšu korekcijas piemērošanai.

(35)	Lai nodrošinātu tūlītēju šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti šādi noteikumi, ar kuriem papildina Regulu (ES) Nr. 1303/2013:

a)

noteikumi, ar kuriem papildina minētās regulas otro daļu un kurus piemēro ERAF, ESF, Kohēzijas fondam, ELFLA un EJZF (turpmāk “ESI fondi”), attiecībā uz: i) tāda finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijiem, kuru piemēro saskaņā ar darbības rezultātu satvaru; ii) noteikumiem par finanšu instrumentiem attiecībā uz: — īpašiem papildu noteikumiem par zemes iegādi un par tehniskā atbalsta apvienošanu ar finanšu instrumentiem, — īpašiem papildu noteikumiem par to struktūru lomu, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus, saistītiem atlases kritērijiem un produktiem, ko var nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus, — noteikumiem par konkrētu finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli, tostarp kontrolēm, kas jāveic vadošajām un revīzijas iestādēm, apliecinošo dokumentu glabāšanas kārtību, datiem, kas jāpierāda ar apliecinošajiem dokumentiem, un pārvaldības, kontroles un revīzijas kārtību, — noteikumiem par finanšu instrumentiem veikto maksājumu atsaukšanu un atbilstošiem pielāgojumiem attiecībā uz maksājuma pieteikumiem, — īpašiem noteikumiem par gada iemaksu kapitalizācijas sistēmas izveidi saistībā ar procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām, — īpašiem noteikumiem, kas paredz kritērijus, ar kuriem, ņemot vērā darbības rezultātus un piemērojamās robežvērtības, nosaka pārvaldības izmaksas un maksas, kā arī noteikumiem par kapitalizētu pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšanu uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā; iii) metodi tādu darbību diskontētās neto vērtības aprēķināšanai, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus; iv) vienoto likmi netiešajām izmaksām un saistītajām metodēm, kas piemērojamas saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem;

b)	noteikumi, kas papildina minētās regulas trešo daļu un ko piemēro ERAF un Kohēzijas fondam saistībā ar metodoloģiju, kas jāizmanto lielu projektu kvalitātes pārbaudei;

c)

noteikumi, kas papildina minētās regulas ceturto daļu un ko piemēro ERAF, ESF, Kohēzijas fondam un EJZF, attiecībā uz: i) noteikumiem, kas nosaka informāciju par datiem, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā uzraudzības sistēmā, kuru izveidojusi vadošā iestāde; ii) sīki izstrādātām minimālajām prasībām attiecībā uz revīzijas liecībām par sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekstruktūru un atbalsta saņēmēju veicamo grāmatvedības uzskaiti un glābājamajiem apliecinošajiem dokumentiem; iii) darbību revīzijas un pārskatu revīzijas tvērumu un saturu un darbību izlases veidošanas metodoloģiju; iv) sīki izstrādātiem noteikumiem par to datu izmantošanu, kuri savākti Komisijas ierēdņu vai pilnvaroto Komisijas pārstāvju veikto revīziju laikā; v) sīki izstrādātiem noteikumiem par kritērijiem, lai noteiktu nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp galvenos šādu trūkumu veidus, piemērojamā finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijiem un vienoto likmju vai ekstrapolēto finanšu korekciju piemērošanas kritērijiem.

II NODAĻA

NOTEIKUMI, AR KO PAPILDINA REGULAS (ES) Nr. 1303/2013 OTRO DAĻU UN KO PIEMĒRO ESI FONDIEM

I IEDAĻA

Saskaņā ar darbības rezultātu satvaru piemērojamā finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritēriji

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta ceturtā daļa)

2. pants

Finanšu korekcijas līmeņa noteikšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta ceturtā daļa)

1.   Finanšu korekcijas līmenis, kas Komisijai jāpiemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punktu, ir vienota likme, ko nosaka, pamatojoties uz attiecību starp visu iznākuma rādītāju un galveno īstenošanas posmu, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram, galīgo sasnieguma līmeņu vidējo vērtību un minētajā darbības rezultātu satvarā noteiktā finanšu rādītāja galīgo sasnieguma līmeni (turpmāk “sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients”).

2.   Sasnieguma/līdzekļu apguves koeficientu aprēķina šādi:

a)	galīgo vērtību, kas sasniegta katram iznākuma rādītājam un galvenajam īstenošanas posmam, kurš izvēlēts darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, dala ar attiecīgajām mērķvērtībām, lai iegūtu to galīgo sasnieguma līmeni, kas izteikts procentos no mērķa;

b)	nosaka visu iznākuma rādītāju un galveno īstenošanas posmu, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, galīgo sasnieguma līmeņu vidējo vērtību. Ja aprēķinātais galīgais sasnieguma līmenis pārsniedz 100 %, šajā aprēķinā to uzskata par 100 %;

c)

galīgo vērtību, kas sasniegta finanšu rādītājam, kas izvēlēts darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, dala ar attiecīgo mērķvērtību, lai iegūtu tā galīgo sasnieguma līmeni, kas izteikts procentos no mērķa. Ja aprēķinātais galīgais sasnieguma līmenis pārsniedz 100 %, šajā aprēķinā to uzskata par 100 %;

d)	visu iznākuma rādītāju un galveno īstenošanas posmu, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, galīgo sasnieguma līmeņu vidējo vērtību dala ar tā finanšu rādītāja galīgo sasnieguma līmeni, kurš izvēlēts darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti.

3.   Ja prioritāte attiecas uz vairāk nekā vienu ESI fondu vai reģionu kategoriju, sasnieguma/līdzekļu apguves koeficientu aprēķina atsevišķi katram ESI fondam un/vai reģionu kategorijai.

3. pants

Finanšu korekcijas līmenis

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta ceturtā daļa)

1.   Finanšu korekcijas līmeni nosaka šādi:

a)	ja sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients nepārsniedz 65 %, bet nav mazāks par 60 %, piemēro vienoto likmi 5 % apmērā;

b)	ja sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients nepārsniedz 60 %, bet nav mazāks par 50 %, piemēro vienoto likmi 10 % apmērā;

c)	ja sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients nepārsniedz 50 %, piemēro vienoto likmi 25 % apmērā.

2.   Vienoto likmi piemēro ieguldījumam no ESI fonda, un to nosaka, pamatojoties uz izdevumiem, ko dalībvalsts deklarējusi saskaņā ar prioritāti, kas atbilst nosacījumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta pirmajā daļā, pēc jebkuru citu finanšu korekciju piemērošanas.

To prioritāšu gadījumā, kuras attiecas uz vairāk nekā vienu ESI fondu vai reģionu kategoriju, vienoto likmi piemēro katram ESI fondam un/vai reģionu kategorijai.

3.   Ārējie faktori, kas veicina būtisku atpalicību no mērķiem, izņemot tos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta trešajā daļā, tiek izskatīti katrā gadījumā atsevišķi. Vienotās likmes korekciju, kas noteikta 1. punktā, var samazināt līdz 50 % atkarībā no tā, cik šie faktori ietekmējuši būtisku atpalicību no mērķiem.

4.   Gadījumos, kad saskaņā ar 1. punktu noteiktās vienotās likmes piemērošana nebūtu samērīga, korekcijas līmeni pazemina.

II IEDAĻA

Finanšu instrumenti

4. pants

Īpaši noteikumi par zemes iegādi

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 13. punkts)

1.   Ar ERAF, Kohēzijas fonda un ELFLA finansētajiem finanšu instrumentiem var atbalstīt investīcijas, kas ietver neapbūvētas zemes iegādi un apbūvētas zemes iegādi par summu, kuras apmērs nepārsniedz 10 % no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējam. Garantiju gadījumā šī likme ir piemērojama pamatā esošā aizdevuma vai citu riska instrumentu summai.

2.   Ja ar finanšu instrumentiem nodrošina atbalstu galasaņēmējiem attiecībā uz infrastruktūras investīcijām, kuru mērķis ir atbalstīt pilsētvides attīstības vai pilsētvides atjaunošanas darbības, 1. punktā minētais ierobežojums ir 20 %.

3.   Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos vadošā iestāde var piešķirt atkāpes no 1. un 2. punktā minētajiem ierobežojumiem attiecībā uz darbībām saistībā ar vides saglabāšanu.

5. pants

Tehniskā atbalsta apvienošana ar finanšu instrumentiem

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 13. punkts)

Dotācijas tehniskajam atbalstam var apvienot ar finanšu instrumentiem vienā darbībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu tikai vienam mērķim – paredzamās investīcijas tehniskajai sagatavošanai par labu galasaņēmējam, ko atbalsta ar šo darbību.

6. pants

Īpaši noteikumi par to struktūru lomu, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta trešā daļa)

1.   Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, veic savus pienākumus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un darbojas ar tādu profesionālo rūpību, efektivitāti, pārredzamību un rūpību, kādu gaida no profesionālas struktūras, kam ir pieredze finanšu instrumentu īstenošanā. Tās nodrošina, ka:

a)	galasaņēmēji, kas saņem atbalstu no finanšu instrumentiem, tiek atlasīti, pienācīgi ievērojot finanšu instrumenta būtību un finansējamo investīciju projektu potenciālo ekonomisko dzīvotspēju. Atlase ir pārredzama un objektīvi pamatota un nerada interešu konfliktu;

b)

galasaņēmēji tiek informēti, ka finansējums tiek sniegts saskaņā ar programmām, ko līdzfinansē ESI fondi, saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 115. pantā attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 66. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā (3) attiecībā uz ELFLA un gaidāmajā Savienības tiesību aktā, ar kuru paredz nosacījumus finanšu atbalstam attiecībā uz jūrlietu un zivsaimniecības politiku plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam (turpmāk “EJZF regula”);

c)	finanšu instrumenti nodrošina atbalstu samērīgi un ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz konkurenci;

d)

preferenciālās atlīdzības režīma piemērošana privātajiem investoriem vai publiskajiem investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 44. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir samērīga ar riskiem, ko šie investori uzņemas, un ierobežota līdz minimālajam līmenim, kāds nepieciešams, lai piesaistītu šādus investorus, un to nodrošina ar noteikumiem, nosacījumiem un procesuālām garantijām.

2.   Tā kā vadošās iestādes tiešās finanšu saistības pret struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, vai galasaņēmējiem, kā arī tās saistības attiecībā uz finanšu instrumenta citu parādu vai saistībām nedrīkst pārsniegt summu, ko vadošā iestāde paredzējusi finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgajiem finansēšanas nolīgumiem, struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, nodrošina, ka pret vadošo iestādi nevar vērst prasījumus, kas pārsniedz summu, ko vadošā iestāde paredzējusi finanšu instrumentam.

3.   Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir atbildīgas par to, lai tiktu atlīdzinātas programmas ieguldījumu summas, ko ietekmējuši pārkāpumi, kopā ar procentiem un jebkuru citu peļņu, ko radījuši šie ieguldījumi.

Tomēr struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, nav atbildīgas par to summu atlīdzināšanu, kuras minētas pirmajā daļā, ja attiecībā uz konkrēto pārkāpumu tās pierāda, ka ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

a)	pārkāpums noticis galasaņēmēju līmenī vai fondu fonda gadījumā – finanšu starpnieku vai galasaņēmēju līmenī;

b)	struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir atbildušas šā panta 1. punktam saistībā ar programmas ieguldījumiem, ko ietekmē pārkāpums;

c)	summas, ko ietekmēja pārkāpums, nebija iespējams atgūt, lai gan struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ar pienācīgu rūpību veikušas visus piemērojamos līgumiskos un juridiskos pasākumus.

7. pants

Kritēriji tādu struktūru atlasei, kuras īsteno finanšu instrumentus

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta trešā daļa)

1.   Izvēloties struktūru finanšu instrumenta īstenošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta ii) un iii) punktu, vadošā iestāde pārliecinās, ka šī struktūra atbilst šādām minimālajām prasībām:

a)	pilnvarojums veikt attiecīgos īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;

b)	pienācīga ekonomiskā un finanšu dzīvotspēja;

c)	pienācīga spēja īstenot finanšu instrumentu, tostarp organizācijas struktūra un pārvaldības sistēma, kas nodrošina nepieciešamo ticamību vadošajai iestādei;

d)	efektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles sistēmas esamība;

e)	tādas uzskaites sistēmas izmantošana, kura laikus nodrošina precīzu, pilnīgu un uzticamu informāciju;

f)	nolīgums, kura revīziju veic dalībvalsts revīzijas struktūras, Komisija un Eiropas Revīzijas palāta.

2.   Izvēloties 1. punktā minēto struktūru, vadošā iestāde atbilstīgi ņem vērā īstenojamā finanšu instrumenta būtību, šīs struktūras pieredzi līdzīgu finanšu instrumentu īstenošanā, piedāvātās darba grupas locekļu speciālās zināšanas un pieredzi un šīs struktūras darbības un finanšu spējas. Atlase ir pārredzama un objektīvi pamatota un nerada interešu konfliktu. Izmanto vismaz šādus kritērijus:

a)	attiecīgā gadījumā metodoloģijas, kas paredzēta finanšu starpnieku vai galasaņēmēju identificēšanai un novērtēšanai, izstrādes pamatīgums un ticamība;

b)	ar finanšu instrumenta īstenošanu saistīto pārvaldības izmaksu un maksu līmenis un ierosinātā to aprēķina metodoloģija;

c)	noteikumi, ko piemēro saistībā ar galasaņēmējiem nodrošināto atbalstu, tostarp cenu noteikšana;

d)	spēja piesaistīt līdzekļus investīcijām galasaņēmējos papildus programmas ieguldījumiem;

e)	spēja parādīt papildu darbību salīdzinājumā ar pašreizējo darbību;

f)	gadījumos, kad struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, piešķir savus finanšu līdzekļus finanšu instrumentam vai dala risku, ierosinātie pasākumi interešu saskaņošanai un iespējamo interešu konfliktu mazināšanai.

3.   Ja struktūra, kas īsteno fondu fondu, tostarp EIB, tālāk uztic īstenošanas uzdevumus finanšu starpniekam, tā nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētās prasības un kritēriji ir izpildīti attiecībā uz minēto finanšu starpnieku.

8. pants

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta trešā daļa)

Īpaši noteikumi par garantijām, ko nodrošina, izmantojot finanšu instrumentus

Ja finanšu instrumenti nodrošina garantijas, ievēro šādas prasības:

a)

starp programmas ieguldījuma summu, kas noteikta, lai segtu paredzamos un neparedzamos zaudējumus no jauniem aizdevumiem vai citiem riska dalīšanas instrumentiem, ko sedz ar garantijām, un atbilstīgu jaunu aizdevumu vai citu riska dalīšanas instrumentu vērtību sasniedz atbilstīgu daudzkāršojošās iedarbības rādītāju;

b)

daudzkāršojošās iedarbības rādītāju nosaka, izmantojot piesardzīgu tā konkrētā garantiju produkta ex ante risku novērtējumu, kurš tiks piedāvāts, ņemot vērā īpašos tirgus apstākļus, finanšu instrumenta investīciju stratēģiju un ekonomiskuma un efektivitātes principus. Šādu ex ante riska novērtējumu var pārskatīt, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā turpmākos tirgus apstākļus;

c)	programmas ieguldījums, kas paredzēts garantiju apmaksai, atspoguļo minēto ex ante risku novērtējumu;

d)	ja finanšu starpnieks vai vienība, kas gūst labumu no garantijām, nav plānotajā apmērā izmaksājusi galasaņēmējiem plānoto jauno aizdevumu vai citu riska dalīšanas instrumentu summu, atbilstīgie izdevumi tiek proporcionāli samazināti.

9. pants

Valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidotu finanšu instrumentu pārvaldība un kontrole

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. panta 4. punkts)

1.   Attiecībā uz darbībām, kas ietver programmu atbalstu finanšu instrumentiem, kuri izveidoti valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī un minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vadošā iestāde nodrošina, ka:

a)	darbība ir saskanīga ar piemērojamajiem tiesību aktiem, attiecīgo programmu un attiecīgo finansēšanas nolīgumu gan darbības novērtēšanas un atlases procesā, gan finanšu instrumenta izveides un īstenošanas laikā;

b)	finansēšanas nolīgumos ietverti noteikumi par revīzijas prasībām un revīzijas liecībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 IV pielikuma 1. punkta e) apakšpunktu;

c)

pārvaldības pārbaudes tiek veiktas visā plānošanas periodā un finanšu instrumentu izveides un īstenošanas laikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punktu attiecībā uz ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 58. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz ELFLA;

d)

apliecinošie dokumenti par izdevumiem, kas deklarēti kā atbilstīgi, tiek: i) saglabāti attiecībā uz darbību, un to dara vadošā iestāde, finanšu starpnieks vai struktūra, kas īsteno fondu fondu, ja finanšu instruments tiek īstenots, izmantojot fondu fondu, lai nodrošinātu pierādījumus par līdzekļu izmantojumu paredzētajiem mērķiem, atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, kā arī atbilstību kritērijiem un nosacījumiem, kas attiecas uz finansējumu saskaņā ar attiecīgajām programmām; ii) darīti pieejami, lai ļautu veikt to izdevumu likumības un pareizības pārbaudi, kuri deklarēti Komisijai;

e)

apliecinošie dokumenti, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem un finansēšanas nosacījumiem, ietver vismaz: i) dokumentus par finanšu instrumenta izveidi; ii) dokumentus, kuros norādītas summas, kas finanšu instrumentā ieguldītas no katras programmas un saskaņā ar katru prioritāro virzienu, izdevumi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar programmām, procenti un citi ieņēmumi, ko rada atbalsts no ESI fondiem, un uz ESI fondiem attiecināmu līdzekļu atkārtota izmantošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. un 44. pantu; iii) dokumentus par finanšu instrumenta darbību, tostarp dokumentus, kas saistīti ar uzraudzību, ziņošanu un pārbaudēm; iv) dokumentus, kas pierāda atbilstību Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43., 44. un 45. pantam; v) dokumentus par programmas ieguldījumu finanšu instrumentā pārtraukšanu un finanšu instrumenta slēgšanu; vi) dokumentus par pārvaldības izmaksām un maksām; vii) pieteikuma veidlapas vai līdzīgus dokumentus, ko galasaņēmēji iesnieguši kopā ar apliecinošajiem dokumentiem, tostarp uzņēmējdarbības plānus un attiecīgos gadījumos iepriekšējos gada pārskatus; viii) kontrolsarakstus un to struktūru ziņojumus, kuras īsteno finanšu instrumentu, ja šādi ziņojumi ir pieejami; ix) attiecīgā gadījumā deklarācijas, kas sniegtas saistībā ar de minimis atbalstu; x) nolīgumus, kas noslēgti saistībā ar atbalstu, ko sniedz ar finanšu instrumentu, tostarp attiecībā uz pašu kapitālu, aizdevumiem, garantijām vai citiem investīciju veidiem, ko nodrošina galasaņēmējiem; xi) pierādījumus, ka atbalsts, kas sniegts, izmantojot finanšu instrumentu, tika izmantots tā paredzētajam mērķim; xii) uzskaiti par finanšu plūsmām starp vadošo iestādi un finanšu instrumentu un par finanšu plūsmām finanšu instrumentā visos līmeņos līdz galasaņēmēja līmenim, un garantiju gadījumā pierādījumus, ka pamatā esošie aizdevumi ir izmaksāti; xiii) atsevišķu uzskaiti vai grāmatvedības kodus attiecībā uz programmas ieguldījumu, kas samaksāts no finanšu instrumenta, vai garantiju, par ko finanšu instruments uzņēmies saistības par labu galasaņēmējam.

2.   Attiecībā uz darbībām, kas ietver atbalstu finanšu instrumentiem no programmām saskaņā ar ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF, revīzijas iestādes nodrošina, ka finanšu instrumenti visā plānošanas periodā līdz slēgšanai tiek pakļauti revīzijai sistēmu revīziju un darbību revīziju satvarā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 1. punktu.

Attiecībā uz darbībām, kas ietver atbalstu finanšu instrumentiem no programmām saskaņā ar ELFLA, revīzijas struktūras nodrošina, ka finanšu instrumenti visā plānošanas periodā līdz slēgšanai tiek pakļauti revīzijai sistēmu revīziju un darbību revīziju satvarā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantu (4).

3.   Ja finanšu instrumentus īsteno EIB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu:

a)	vadošā iestāde pilnvaro uzņēmumu veikt darbības pārbaudes uz vietas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 5. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tas darbojas saskaņā ar vienoto satvaru, ko noteikusi Komisija;

b)	revīzijas iestāde pilnvaro uzņēmumu veikt darbības revīziju, un tas darbojas saskaņā ar vienoto satvaru, ko noteikusi Komisija.

Revīzijas iestāde veido savu revīzijas atzinumu, pamatojoties uz pilnvarotā uzņēmuma sniegto informāciju.

4.   Ja nepastāv Komisijas noteikts 3. punktā minētais vienotais satvars, vadošā iestāde iesniedz savu ierosināto metodoloģiju pārbaužu veikšanai uz vietas un revīzijas iestāde – savu ierosināto revīziju metodoloģiju iepriekšējai saskaņošanai ar Komisiju.

10. pants

Noteikumi par finanšu instrumentiem veikto maksājumu atsaukšanu un atbilstoši pielāgojumi attiecībā uz maksājuma pieteikumiem

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. panta 3. punkts)

Dalībvalstis un vadošās iestādes var atsaukt programmu ieguldījumus 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentos un 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, tikai tad, ja šādi ieguldījumi vēl nav iekļauti maksājuma pieteikumā, kā paredzēts minētās regulas 41. pantā. Tomēr attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko atbalsta ar ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF, ieguldījumus var arī atsaukt, ja nākamais maksājuma pieteikums tiek grozīts, lai atsauktu vai aizstātu attiecīgos izdevumus.

11. pants

Sistēma gada iemaksu kapitalizācijai attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta trešā daļa)

1.   Kapitalizētās procentu likmes subsīdijas un garantijas maksas subsīdijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā, aprēķina atbilstības perioda beigās kā diskontēto maksājumu saistību kopsummu minētajā pantā noteiktajām vajadzībām un periodiem un saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu noteikumiem.

2.   Jebkurus pārpalikuma līdzekļus, kas atlikuši darījumu kontā pēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā perioda vai pēc negaidītas finanšu instrumenta slēgšanas pirms šā perioda beigām, izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu.

12. pants

Kritēriji pārvaldības izmaksu un maksu noteikšanai, pamatojoties uz darbības rezultātiem

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 6. punkts)

1.   Vadošā iestāde aprēķina pārvaldības izmaksas un maksas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu var deklarēt kā atbilstīgus izdevumus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem, kas balstīti uz darbības rezultātiem, un saskaņā ar minētās regulas 42. panta 5. punktu:

a)	ESI fondu programmas sniegto ieguldījumu izmaksa;

b)	līdzekļi, kas atmaksāti no investīcijām vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kuri piesaistīti garantijas līgumiem;

c)	to pasākumu kvalitāte, kuri ir komplektā ar investīciju un tiek veikti pirms un pēc investīciju lēmuma, lai maksimāli palielinātu to ietekmi, un

d)	finanšu instrumenta ieguldījums programmas mērķos un iznākumos.

2.   Vadošā iestāde informē uzraudzības komiteju, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 47. pantu, par noteikumiem attiecībā uz radušos pārvaldības izmaksu vai finanšu instrumenta pārvaldības maksu aprēķinu, pamatojoties uz darbības rezultātiem. Uzraudzības komiteja reizi gadā saņem ziņojumus par pārvaldības izmaksām un maksām, kas faktiski samaksātas iepriekšējā kalendārajā gadā.

13. pants

Pārvaldības izmaksu un maksu robežvērtības

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 5. un 6. punkts)

1.   Attiecībā uz struktūru, kas īsteno fondu fondu, pārvaldības izmaksas un maksas, kuras var deklarēt kā atbilstīgos izdevumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu, nepārsniedz summu, kas ir:

a)

3 % pirmajos 12 mēnešos pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas, 1 % nākamajos 12 mēnešos un pēc tam 0,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti fondu fondam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts faktiskais maksājums fondu fondam, līdz atbilstības perioda beigām, atmaksas veikšanas vadošajai iestādei vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks;

b)

0,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, ko fondu fonds samaksājis finanšu starpniekiem; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis kopš brīža, kad fondu fonds veicis faktisko maksājumu, līdz brīdim, kad fondu fondam veikta atmaksa, atbilstības perioda beigām vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

2.   Attiecībā uz struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, kuri nodrošina pašu kapitālu, aizdevumus, garantijas, kā arī mikrokredītus, tostarp apvienojumā ar dotācijām, procentu likmju subsīdijām vai garantijas maksas subsīdijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu, pārvaldības izmaksas un maksas, ko var deklarēt kā atbilstīgos izdevumus saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu, nepārsniedz:

a)

pamata atlīdzību, ko aprēķina šādi: i) attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina pašu kapitālu, – pirmajos 24 mēnešos pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas 2,5 % un pēc tam 1 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas paredzēti finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no attiecīgā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas līdz atbilstības perioda beigām, ieguldījumu atmaksai vadošajai iestādei vai fondu fondam vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks; ii) attiecībā uz finanšu instrumentu visos citos gadījumos – 0,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts faktiskais maksājums finanšu instrumentam, līdz atbilstības perioda beigām, ieguldījumu atmaksai vadošajai iestādei vai fondu fondam vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks, un

b)

uz darbības rezultātiem balstītu atlīdzību, ko aprēķina šādi: i) attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina pašu kapitālu, – 2,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem pašu kapitāla veidā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kā arī no reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem, kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts maksājums galasaņēmējam, līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām norakstījumu gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks; ii) attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina aizdevumus, – 1 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem aizdevumu veidā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kā arī no reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem, kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts maksājums galasaņēmējam, līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks; iii) attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina garantijas, – 1,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas piesaistīti spēkā esošajiem garantijas līgumiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā arī atkārtoti izmantotajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no saistību uzņemšanās dienas līdz garantijas līguma termiņa beigām, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks; iv) attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina mikrokredītus, – 1,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem mikrokredītu veidā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un no reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem, kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts maksājums galasaņēmējam, līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks; v) attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina dotācijas, procentu likmju subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu, – 0,5 % no dotācijas summas, kas samaksāta par labu galasaņēmējiem minētās regulas 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Šā punkta noteikumi ir piemērojami struktūrai, kas īsteno finanšu instrumentu, kurš nodrošina garantijas, neraugoties uz to, ka šī pati struktūra īsteno fondu fondu un uz to attiecas 4. punkta noteikumi.

3.   Pārvaldības izmaksu un maksu vidējā summa atbilstības periodā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā, nepārsniedz šādus ierobežojumus:

a)	fondu fondam – 7 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta fondu fondam;

b)	finanšu instrumentam, kas nodrošina pašu kapitālu, – 20 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

c)	finanšu instrumentam, kas nodrošina aizdevumus, – 8 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

d)	finanšu instrumentam, kas nodrošina garantijas, – 10 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

e)	finanšu instrumentam, kas nodrošina mikrokredītus, – 10 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

f)	finanšu instrumentam, kas nodrošina dotācijas, procentu likmju subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu, – 6 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam.

4.   Ja tā pati struktūra īsteno fondu fondu un finanšu instrumentu, ne atbilstīgo pārvaldības izmaksu un maksu summa saskaņā ar 1. un 2. punktu, ne 3. punktā noteiktie ierobežojumi netiek uzkrāti vieniem un tiem pašiem programmas ieguldījumiem vai vieniem un tiem pašiem reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem.

5.   Ja lielāko daļu kapitāla, kas investēts finanšu starpniekos, kas nodrošina pašu kapitālu, sniedz privātie investori vai publiskie investori, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, un programmas ieguldījums tiek nodrošināts līdzvērtīgi jeb pari passu ar privātajiem investoriem, pārvaldības izmaksas un maksas ir atbilstīgas tirgus noteikumiem un nepārsniedz tās, ko maksā privātie investori.

6.   Robežvērtības, kas paredzētas 1., 2. un 3. punktā, var tikt pārsniegtas, ja tās iekasē struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, tostarp attiecīgos gadījumos, kad tā īsteno fondu fondu, un kas izvēlēta, izmantojot konkursa procedūru saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, un kad konkursa procedūrā pierādīta nepieciešamība pēc lielākām pārvaldības izmaksām un maksām.

14. pants

Uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta kapitalizēto pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 6. punkts)

1.   Kapitalizētās pārvaldības izmaksas un maksas, kas atlīdzināmas kā atbilstīgie izdevumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 2. punktu, aprēķina atbilstības perioda beigās kā tādu diskontēto pārvaldības izmaksu un maksu kopsummu, kas jāmaksā pēc atbilstības perioda par periodu, kurš paredzēts minētās regulas 42. panta 2. punktā, un saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu noteikumiem.

2.   Kapitalizētās pārvaldības izmaksas un maksas, kas jāmaksā pēc atbilstības perioda par finanšu instrumentu, kurš nodrošina mikrokredītu, nepārsniedz 1 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē kā aizdevumi un kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no atbilstības perioda beigām līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai tā perioda beigām, kurš paredzēts minētās regulas 42. panta 2. punktā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

3.   Kapitalizētās pārvaldības izmaksas un maksas, kas jāmaksā pēc atbilstības perioda par finanšu instrumentu, kurš nodrošina pašu kapitālu, nepārsniedz 1,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē kā pašu kapitāls un kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no atbilstības perioda beigām līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai tā perioda beigām, kurš paredzēts minētās regulas 42. panta 2. punktā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

4.   Jebkurus pārpalikuma līdzekļus, kas atlikuši darījumu kontā pēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 2. punktā minētā perioda vai negaidītas finanšu instrumenta slēgšanas pirms minētā perioda beigām, izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu.

III IEDAĻA

Tādu darbību diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode, no kurām gūst neto ienākumus

15. pants

Diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

1.   Lai piemērotu metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, darbības diskontētos neto ienākumus aprēķina, no diskontētajiem ienākumiem atņemot diskontētās izmaksas un attiecīgos gadījumos pieskaitot investīcijas atlikušo vērtību.

2.   Darbības diskontētos neto ienākumus aprēķina par īpašu pārskata periodu, kas piemērojams minētās darbības nozarei saskaņā ar I pielikumu. Pārskata periods ietver darbības īstenošanas periodu.

3.   Ienākumus un izmaksas nosaka, piemērojot pieauguma metodi, pamatojoties uz ienākumu un izmaksu, kas paredzētas scenārijā ar jaunu investīciju, salīdzinājumu ar ienākumiem un izmaksām, kas paredzētas scenārijā bez jaunas investīcijas.

Ja darbību veido jauni aktīvi, ienākumi un izmaksas ir jaunās investīcijas ienākumi un izmaksas.

4.   Ja pievienotās vērtības nodoklis nav atbilstīgas izmaksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta c) apakšpunktu, diskontēto neto ienākumu aprēķins ir balstīts uz datiem, kas neietver pievienotās vērtības nodokli.

16. pants

Ienākumu noteikšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

Diskontēto neto ienākumu aprēķina vajadzībām ienākumus nosaka šādi:

a)	attiecīgos gadījumos lietotāju izmaksas nosaka atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”, un attiecīgā gadījumā vērā ņem apsvērumus par pieejamību cenas ziņā;

b)	ienākumi neietver pārvedumus no valsts vai reģionālajiem budžetiem vai valsts publiskajām apdrošināšanas sistēmām;

c)	ja ar darbību pievieno jaunus aktīvus, lai papildinātu jau esošu pakalpojumu vai infrastruktūru, vērā ņem gan jaunu lietotāju ieguldījumus, gan jauna vai paplašināta pakalpojuma vai infrastruktūras jau esošu lietotāju papildu ieguldījumus.

17. pants

Izmaksu noteikšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

Diskontēto neto ienākumu aprēķina vajadzībām vērā ņem šādas izmaksas, kuras radušās pārskata periodā, kas minēts 15. panta 2. punktā:

a)	tādu ātri nolietojamu iekārtu aizstāšanas izmaksas, kuras nodrošina darbības tehnisko funkcionēšanu;

b)	fiksētās darbības izmaksas, tostarp uzturēšanas izmaksas, piemēram, personāla, uzturēšanas un remonta, vispārējās pārvaldības un administrācijas un apdrošināšanas izmaksas;

c)	darbības mainīgās izmaksas, tostarp uzturēšanas izmaksas, piemēram, izejmateriālu patēriņš, enerģija, citi procesā izmantojamie materiāli un jebkura uzturēšana un remonti, ja tie nepieciešami, lai pagarinātu darbības ilgumu.

18. pants

Investīcijas atlikusī vērtība

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

1.   Ja darbības aktīvu paredzētais darbības laiks pārsniedz 15. panta 2. punktā minēto pārskata periodu, to atlikušo vērtību nosaka, aprēķinot darbības atlikušo darbības gadu naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību. Pienācīgi pamatotos gadījumos atlikušās vērtības aprēķinam var izmantot citas metodes.

2.   Investīcijas atlikušo vērtību iekļauj darbības diskontētā neto ienākuma aprēķinā tikai tad, ja ienākumi pārsniedz izmaksas, kas minētas 17. pantā.

19. pants

Naudas plūsmu diskontēšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

1.   Aprēķinot izmaksas un ienākumus, vērā ņem tikai tās naudas plūsmas, kuras jāmaksā vai kuras jāsaņem attiecībā uz darbību. Naudas plūsmas nosaka katram gadam, kurā tās maksā vai saņem attiecībā uz darbību, visā pārskata periodā, kas minēts 15. panta 2. punktā.

2.   Bezskaidras naudas grāmatvedības pozīcijas, piemēram, amortizācija, jebkuras rezerves nākotnes aizstāšanas izmaksām un rezerves neparedzētiem izdevumiem, izslēdz no aprēķina.

3.   Naudas plūsmas diskontē līdz pašreizējai vērtībai, izmantojot finanšu diskonta likmi 4 % apmērā reālajā izteiksmē kā indikatīvu atsauces likmi publiskām investīciju darbībām, ko līdzfinansē ESI fondi.

4.   Dalībvalstis var izmantot finanšu diskonta likmi, kas atšķiras no 4 %, ja tās nodrošina šādas atsauces likmes pamatojumu un nodrošina to saskanīgu piemērošanu līdzīgās darbībās vienā un tajā pašā nozarē.

5.   Vērtības, kas atšķiras no 4 % atsauces likmes, var attaisnot, pamatojoties uz:

a)	dalībvalsts īpašajiem makroekonomiskajiem apstākļiem un starptautiskajām makroekonomiskajām tendencēm un konjunktūru vai

b)	investora būtību vai īstenošanas struktūru, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerību, vai

c)	attiecīgās nozares būtību.

6.   Lai noteiktu īpašas finanšu diskonta likmes, dalībvalstis aplēš vidējo ilgtermiņa peļņas likmi, izmantojot alternatīvu, bezriska investīciju grozu – iekšzemes vai starptautisku –, ko tās uzskata par būtiskāko. Atbalsta saņēmējus nodrošina ar informāciju par atšķirīgajām finanšu diskonta likmēm.

IV IEDAĻA

Vienotās likmes noteikšana netiešajām izmaksām un saistītās metodes, ko piemēro citos Savienības politikas virzienos

20. pants

Vienotās likmes finansēšana attiecībā uz netiešajām izmaksām, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1290/2013

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 1. punkta otrā daļa)

Netiešās izmaksas var aprēķināt, piemērojot vienoto likmi, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 29. panta 1. punktu šādiem darbības vai darbību veidojošu projektu veidiem:

a)

darbības, kuras atbalsta ar ERAF saskaņā ar 056., 057. vai 060.–065. intervences jomas kodu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 (5) pielikuma 1. tabulā, un kuras tiek veiktas saskaņā ar vienu no investīciju prioritātēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (6) 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 2. punkta b) apakšpunktā, 3. punkta a) un c) apakšpunktā un 4. punkta f) apakšpunktā;

b)

darbības, kuras atbalsta ar ESF saskaņā ar 04. intervences jomas kodu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 pielikuma 6. tabulā, un kuras veicina pētniecības stiprināšanu, tehnoloģiju attīstību un inovācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

c)

darbības, kuras atbalsta ar ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17., 26. vai 35. pantu un kuras sniedz ieguldījumu Savienības prioritātē, kas noteikta minētās regulas 5. panta 1. punktā. Ja darbību plāno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. un 26. pantu, vērā ņem tikai darbības, ko īsteno Eiropas inovācijas partnerības darba grupa, ko finansē saskaņā ar minētās regulas 35. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

d)	darbības, kuras atbalsta ar EJZF un kuras plāno saskaņā ar 28., 37. pantu vai 41. panta 5. punktu gaidāmajā Savienības tiesību aktā, ar kuru paredz nosacījumus finanšu atbalstam attiecībā uz jūrlietu un zivsaimniecības politiku plānošanās periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

21. pants

Vienotās likmes finansējums attiecībā uz netiešajām izmaksām, pamatojoties uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 1. punkta otrā daļa)

Piemērojot vienoto likmi, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) 124. panta 4. punktu, netiešās izmaksas var aprēķināt šādiem darbību vai darbību veidojošu projektu veidiem:

a)

darbības, kuras atbalsta ar ERAF saskaņā ar 085., 086. vai 087. intervences jomas kodu, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 pielikuma 1. tabulā, un kuras tiek veiktas saskaņā ar vienu no investīciju prioritātēm, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1301/2013 5. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punkta d) apakšpunktā;

b)

darbības, kuras atbalsta ar ESF saskaņā ar 01. intervences jomas kodu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 pielikuma 6. tabulā, un kuras veicina atbalstu pārejai uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, noturība pret klimata pārmaiņām, resursefektivitāte un ekoloģiskā ilgtspējība, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

c)	darbības, kuras atbalsta ar ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. un 25. pantu un kuras sniedz ieguldījumu Savienības prioritātē, kā noteikts minētās regulas 5. panta 4. vai 5. punktā;

d)

darbība, ko atbalsta ar EJZF un plāno saskaņā ar 36. pantu, 38. pantu, 39. panta 1. punktu, 46. panta 1. punkta e) un i) apakšpunktu, 54. pantu, 79.c panta 1. punkta b) apakšpunktu gaidāmajā Savienības tiesību aktā, ar kuru paredz nosacījumus finanšu atbalstam attiecībā uz jūrlietu un zivsaimniecības politiku plānošanās periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

III NODAĻA

NOTEIKUMI, AR KURIEM PAPILDINA REGULAS (ES) Nr. 1303/2013 TREŠO DAĻU UN KURUS PIEMĒRO ELFLA UN KOHĒZIJAS FONDAM SAISTĪBĀ AR METODOLOĢIJU, KAS IZMANTOJAMA LIELU PROJEKTU KVALITĀTES PĀRBAUDES VEIKŠANĀ

22. pants

Prasības neatkarīgajiem ekspertiem, kas veic kvalitātes pārbaudi

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta ceturtā daļa)

1.   Lielu projektu kvalitātes pārbaudi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta trešajā daļā, veic neatkarīgi eksperti, kam ir:

a)	nozīmīga tehniskā pieredze attiecībā uz visiem projekta cikla posmiem;

b)	plaša starptautiska pieredze saistībā ar attiecīgajām investīciju nozarēm;

c)	nozīmīgas speciālās zināšanas sociālekonomisko ieguvumu analīzes un novērtēšanas jomā;

d)	nozīmīgas zināšanas par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, politikas virzieniem un procedūrām un pieredze šajās jomās;

e)	neatkarība no visām iestādēm, kas tieši vai netieši iesaistītas liela projekta apstiprināšanā, īstenošanā vai darbībā;

f)	nekādu interešu konfliktu nevienā no līmeņiem attiecībā uz lielu projektu;

g)	nekādas komerciālas intereses attiecībā uz lielu projektu;

h)	nepieciešamās valodu zināšanas.

2.   Ja dalībvalsts ierosina pilnvarot neatkarīgus ekspertus, kas nav tie eksperti, kurus atbalsta ar tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 58. pantu, dalībvalsts saskaņā ar minētās regulas 101. panta trešo daļu iesniedz pieprasījumu pēc Komisijas piekrišanas. Šī piekrišana ir balstīta uz dokumentiem, kas apliecina ekspertu atbilstību šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

Komisija informē dalībvalsti trīs mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas par to, vai Komisija piekrīt priekšlikumam par neatkarīgajiem ekspertiem.

23. pants

Lielu projektu kvalitātes pārbaude

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta ceturtā daļa)

1.   Neatkarīgie eksperti veic savu novērtējumu, pamatojoties uz informāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas a)–i) punktā. Neatkarīgie eksperti var pieprasīt papildu datus, kas attiecas uz šo informāciju un ko viņi uzskata par nepieciešamiem kvalitātes pārbaudei.

Dalībvalsts un neatkarīgie eksperti var vienoties, ka šo darbu papildina ar klātienes apmeklējumiem.

Pēc vienošanās ar dalībvalstīm neatkarīgie eksperti var konsultēties ar Komisiju par būtiskiem valsts atbalsta jautājumiem sava novērtējuma vajadzībām.

2.   Neatkarīgie eksperti kvalitātes pārbaudes vajadzībām veic šādas darbības:

a)	neatkarīgie eksperti pārliecinās, ka darbība ir liels projekts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 100. panta nozīmē, ka lielais projekts nav pabeigta darbība minētās regulas 2. panta 14. punkta un 65. panta 6. punkta nozīmē un ka lielais projekts ir iekļauts attiecīgajā darbības programmā;

b)	neatkarīgie eksperti pārbauda tās informācijas pilnīgumu, saskaņotību un precizitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas a)–i) punktā un sniegta formātā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta piektajā daļā;

c)	neatkarīgie eksperti novērtē lielā projekta kvalitāti, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

d)

neatkarīgie eksperti sagatavo neatkarīgu kvalitātes pārbaudes ziņojumu (turpmāk “NKP ziņojums”) formātā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 102. panta 1. punkta trešajā daļā. Neatkarīgie eksperti NKP ziņojumā nepārprotamā veidā formulē un pamato savus konstatējumus par elementiem, kas minēti šajā punktā.

3.   Liels projekts kvalitātes ziņojumā tiek novērtēts pozitīvi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 102. panta 1. punkta nozīmē, ja neatkarīgie eksperti secina, ka visi šīs Regulas II pielikumā minētie kritēriji ir izpildīti.

IV NODAĻA

NOTEIKUMI, AR KURIEM PAPILDINA REGULAS (ES) Nr. 1303/2013 CETURTO DAĻU UN KURUS PIEMĒRO ERAF, ESF, KOHĒZIJAS FONDAM UN EJZF

I IEDAĻA

Dati, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā

24. pants

Dati, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 8. punkts)

1.   Informācija par datiem, kas par katru darbību reģistrējami un glabājami datorizētā formā uzraudzības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ir noteikta šīs regulas III pielikumā.

2.   Datus reģistrē un glabā par katru darbību, tostarp attiecīgā gadījumā datus par individuāliem dalībniekiem, lai nodrošinātu datu apkopošanu, ja tas ir nepieciešams uzraudzības, novērtēšanas, finanšu pārvaldības, pārbaudes un revīzijas vajadzībām. Tas arī nodrošina šādu datu uzkrājošu apkopošanu par visu plānošanas periodu. Attiecībā uz ESF datus reģistrē un glabā tādā veidā, kas ļauj vadošajām iestādēm veikt uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. pantā un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 5. pantā, 19. pantā un I un II pielikumā.

3.   Ja darbība saņem atbalstu no vairāk nekā vienas darbības programmas, prioritātes vai fonda vai saskaņā ar vairāk nekā vienu reģionu kategoriju, informāciju, kas minēta III pielikuma 23.–113. laukā, reģistrē tādā veidā, kas ļauj iegūt datus dalījumā pēc darbības programmas, prioritātes, fonda vai reģionu kategorijas. Rādītāju datus, kas minēti III pielikuma 31.–40. laukā, attiecīgā gadījumā ir arī iespējams iegūt dalījumā pēc investīciju prioritātes un pēc dzimuma.

II IEDAĻA

Revīzijas liecības un revīzijas laikā savākto datu izmantošana

25. pants

Sīki izstrādātas minimālās prasības revīzijas liecībām

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 9. punkts)

1.   Sīki izstrādātas minimālās prasības revīzijas liecībām attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti, kas jāuztur, un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāglabā, ir šādas:

a)	revīzijas liecības nodrošina to atlases kritēriju piemērošanu, kurus uzraudzības komiteja noteikusi pārbaudāmajai darbības programmai;

b)

attiecībā uz dotācijām un atmaksājamu palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta a) apakšpunktu revīzijas liecības ļauj kopsummas, kas apstiprinātas Komisijai, salīdzināt ar sīkiem grāmatvedības ierakstiem un apliecinošajiem dokumentiem, ko glabā sertifikācijas iestāde, vadošās iestāde, starpniekstruktūras un atbalsta saņēmēji attiecībā uz darbībām, ko līdzfinansē saskaņā ar darbības programmu;

c)

attiecībā uz dotācijām un atmaksājamu palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 109. pantu un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 1. punktu revīzijas liecības ļauj kopsummas, kas apstiprinātas Komisijai, salīdzināt ar detalizētiem datiem par iznākumiem vai rezultātiem un apliecinošajiem dokumentiem, tostarp attiecīgos gadījumos dokumentiem par metodi standarta likmes vienības izmaksu un vienreizējo maksājumu noteikšanai, ko glabā sertifikācijas iestāde, vadošās iestāde, starpniekstruktūras un atbalsta saņēmēji attiecībā uz darbībām, ko līdzfinansē saskaņā ar darbības programmu;

d)

attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu, revīzijas liecības attiecīgos gadījumos parāda un pamato aprēķina metodi un pamatu lēmuma pieņemšanai par vienotajām likmēm, kā arī atbilstīgās tiešās izmaksas vai izmaksas, kas deklarētas saskaņā ar citām izvēlētajām kategorijām, uz kurām attiecas vienotā likme;

e)	attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. pantu, revīzijas liecības ļauj pamatot atbilstīgās tiešās izmaksas, kurām piemērojama vienotā likme;

f)	revīzijas liecības ļauj pārbaudīt publiskā ieguldījuma maksājumu atbalsta saņēmējam;

g)

attiecībā uz katru darbību, ciktāl piemērojami, revīzijas liecības ietver tehniskās specifikācijas un finansēšanas plānu, dokumentus par dotācijas apstiprināšanu, dokumentus, kas saistīti ar publiskā iepirkuma procedūrām, atbalsta saņēmēju ziņojumus un ziņojumus par veiktajām pārbaudēm un revīzijām;

h)	revīzijas liecības ietver informāciju par pārvaldības pārbaudēm un veiktajām darbības revīzijām;

i)	neskarot Regulas (ES) Nr. 1304/2013 19. panta 3. punktu un I un II pielikumu revīzijas liecības ļauj salīdzināt datus, kas saistīti ar darbības iznākuma rādītājiem, ar mērķiem un ziņotajiem datiem un programmas rezultātu;

j)	attiecībā uz finanšu instrumentiem revīzijas liecības ietver apliecinošos dokumentus, kas minēti šīs regulas 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

Attiecībā uz izmaksām, kas minētas c) un d) apakšpunktā, revīzijas liecības ļauj pārbaudīt, vai vadošās iestādes izmantotā aprēķina metode atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 5. punktam un 68. panta 1. punktam un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 3. punktam.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejami ieraksti par to struktūru identitāti un atrašanās vietu, kuras glabā visus apliecinošos dokumentus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgas revīzijas liecības, kas atbilst visām 1. punktā noteiktajām minimālajām prasībām.

26. pants

Tādu datu izmantošana, kuri savākti Komisijas ierēdņu vai pilnvaroto Komisijas pārstāvju veikto revīziju laikā

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 8. punkts)

1.   Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu datu, kurus Komisija savākusi revīziju laikā, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi šiem datiem.

2.   Komisija izmanto datus, kas savākti tās veikto revīziju laikā vienīgi, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 75. pantu. Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ir piekļuve savāktajiem datiem.

3.   Savāktos datus nedrīkst sūtīt tām personām, kuru pienākumu veikšanai dalībvalstu vai Savienības iestādēs nav nepieciešama piekļuve šiem datiem saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, ja nav saņemta tās dalībvalsts nepārprotama piekrišana, kura nodrošina datus.

III IEDAĻA

Darbību un pārskatu revīzijas tvērums un saturs un darbību izlases veidošanas metodoloģija

27. pants

Darbību revīzijas

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 7. punkts)

1.   Darbību revīzijas veic par katru grāmatvedības gadu, izmantojot darbību izlasi, kura veidota, izmantojot metodi, ko noteikusi vai apstiprinājusi revīzijas iestāde saskaņā ar šīs regulas 28. pantu.

2.   Darbību revīzijas veic, pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem, kas veido audita liecības, un revīzijās pārbauda Komisijai deklarēto izdevumu likumību un pareizību, tostarp šādus aspektus:

a)

ka darbība tika atlasīta saskaņā ar darbības programmas atlases kritērijiem, nebija fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota, pirms atbalsta saņēmējs iesniedza finansējuma pieteikumu saskaņā ar darbības programmu, ir īstenota saskaņā ar apstiprinājuma lēmumu un atbilst jebkuriem tādiem nosacījumiem par tās funkcionalitāti, izmantošanu un sasniedzamajiem mērķiem, kuri piemērojami revīzijas veikšanas brīdī;

b)	ka izdevumi, kas deklarēti Komisijai, atbilst grāmatvedības ierakstiem un ka nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 25. pantā;

c)

ka attiecībā uz izdevumiem, kas deklarēti Komisijai un noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 109. pantu un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 1. punktu, iznākumi un rezultāti, kas ir pamats maksājumu veikšanai atbalsta saņēmējam, ir sasniegti, dalībnieku dati vai citi ieraksti, kas saistīti ar iznākumiem un rezultātiem, ir saskanīgi ar informāciju, kas iesniegta Komisijai, un ka nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 25. pantā.

Revīzijā arī pārliecinās, ka publiskais ieguldījums ir samaksāts atbalsta saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 132. panta 1. punktu.

3.   Darbību revīzijās attiecīgos gadījumos ietver pārbaudi uz vietas attiecībā uz darbības fizisko īstenošanu.

4.   Darbību revīzijās pārbauda to atbilstošo izdevumu precizitāti un pilnīgumu, kurus reģistrējusi sertifikācijas iestāde savās uzskaites sistēmās, un revīzijas liecību saskaņošanu visos līmeņos.

5.   Ja konstatētās problēmas pēc savas būtības izrādās sistēmiskas un tāpēc rada risku citām darbības programmas darbībām, revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta turpmāka pārbaude, tostarp attiecīgā gadījumā papildu revīzijas, lai noteiktu šādu problēmu apmēru, un ierosina nepieciešamos novēršanas pasākumus.

6.   Lai ziņotu Komisijai par gada aptvērumu, izdevumos, par kuriem veic revīziju, ietver tikai tos izdevumus, kuri ietilpst saskaņā ar 1. punktu veiktās revīzijas tvērumā. Šiem mērķiem izmanto kontroles ziņojuma paraugu, kas noteikts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 6. punktu.

28. pants

Metodoloģija darbību izlases veidošanai

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 7. punkts)

1.   Revīzijas iestāde nosaka izlases veidošanas metodi (“izlases metodi”) saskaņā ar prasībām, kas paredzētas šajā pantā, ņemot vērā starptautiski pieņemtos revīzijas standartus, piemēram, INTOSAI, IFAC un IIA.

2.   Papildus paskaidrojumiem, kas sniegti revīzijas stratēģijā, revīzijas iestāde reģistrē dokumentāciju un profesionālos lēmumus, kas izmantoti, lai noteiktu izlases metodes, aptverot plānošanas, atlases, testēšanas un novērtēšanas posmus, lai parādītu, ka noteiktā metode ir piemērota.

3.   Izlasē ir pārstāvēta visa kopa, no kuras izlase veidota, un tā ļauj revīzijas iestādei sagatavot derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Minētā kopa aptver izdevumus, kuri radušies darbības programmai vai darbības programmu grupai ar vienotu pārvaldības un kontroles sistēmu un kurus iekļauj maksājuma pieteikumos, ko iesniedz Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 131. pantu par noteiktu grāmatvedības gadu. Izlasi var veidot grāmatvedības gada laikā vai pēc tā beigām.

4.   Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām izlases metode ir statistiska metode, ja tā nodrošina:

i)	izlases vienību atlasi pēc nejaušības principa;

ii)	varbūtības teorijas izmantošanu, lai novērtētu izlases rezultātus, tostarp ar izlasi saistīto risku un izlases plānotās un sasniegtās precizitātes noteikšanu un kontroli.

5.   Izlases metode nodrošina katras izlases vienības atlasi no kopas pēc nejaušības principa, izmantojot nejaušus skaitļus, ko ģenerē katrai kopas vienībai, lai atlasītu vienības, kas veido izlasi, vai sistemātisku atlasi, kurā izmanto nejaušu sākuma punktu un pēc tam, lai atlasītu papildu vienības, piemēro sistemātisku noteikumu.

6.   Izlases vienību nosaka revīzijas iestāde, pamatojoties uz profesionālu lēmumu. Izlases vienība var būt darbība, projekts darbības ietvaros vai atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījums. Informācija par noteikto izlases vienības veidu un par šīm vajadzībām izmantoto profesionālo lēmumu tiek iekļauta kontroles ziņojumā.

7.   Ja kopējie izdevumi, kas attiecas uz izlases vienību, grāmatvedības gadā ir ar negatīvu vērtību, tos izslēdz no iepriekš 3. punktā minētās kopas, un to revīziju veic atsevišķi. Revīzijas iestāde var arī izveidot šīs atsevišķās kopas izlasi.

8.   Ja ir piemērojami nosacījumi attiecībā uz samērīgu kontroli, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 148. panta 1. punktā, revīzijas iestāde var izslēgt no kopas, no kuras tiks veidota izlase, vienības, kas norādītas minētajā pantā. Ja attiecīgā darbība jau ir atlasīta izlasei, revīzijas iestāde to aizstāj, izmantojot atbilstīgu atlasi pēc nejaušības principa.

9.   Attiecībā uz visiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem, kuri iekļauti izlasē, veic revīziju.

Tomēr, ja atlasītās izlases vienības ietver lielu skaitu pamatā esošu maksājuma pieprasījumu vai rēķinu, revīzijas iestāde var veikt to revīziju, izmantojot apakšizlasi, atlasot pamatā esošos maksājuma pieprasījumus vai rēķinus, izmantojot tos pašus izlases raksturlielumus, kas izmantoti galvenās izlases vienību atlasei.

Šajā gadījumā atbilstīgus izlases lielumus aprēķina katrā izlases vienībā, kam tiks veikta revīzija, un tie jebkurā gadījumā nav mazāki kā 30 pamatā esošie pieprasījumi vai rēķini katrai izlases vienībai.

10.   Revīzijas iestāde var izmantot stratifikāciju, sadalot kopu apakškopās, no kurām katra ir tādu izlases vienību grupa, kurām ir līdzīgas iezīmes, jo īpaši riska vai paredzamā kļūdu īpatsvara ziņā, vai ja kopā iekļautas darbības, ko veido darbības programmas finanšu ieguldījumi finanšu instrumentos, vai citas vienības ar lielu vērtību.

11.   Revīzijas iestāde novērtē sistēmas uzticamību kā augstu, vidēju vai zemu, ņemot vērā to sistēmas revīziju rezultātus, kas veiktas, lai noteiktu izlases tehniskos parametrus, tā, lai apvienotais pārliecības līmenis, ko gūst no sistēmu revīzijas un darbību revīzijas, ir augsts. Lai sistēma tiktu novērtēta kā tāda, kas ir uzticama, ticamības līmenis, ko izmanto izlases veidošanā, nav mazāks par 60 %. Lai sistēma tiktu novērtēta kā tāda, kuras drošums ir zems, uzticamības līmenis, ko izmanto izlases veidošanā, nav mazāks par 90 %. Maksimālais būtiskuma līmenis ir 2 % no 3. punktā minētajiem izdevumiem.

12.   Ja ir konstatēti pārkāpumi vai pārkāpumu risks, revīzijas iestāde, pamatojoties uz profesionālu lēmumu, lemj, vai ir nepieciešams veikt to papildu darbību vai darbību daļu papildu izlases revīziju, kuras netika revidētas nejaušajā izlasē, lai ņemtu vērā īpašus konstatētos riska faktorus.

13.   Revīzijas iestāde atsevišķi veic papildu izlases revīzijas rezultātu analīzi, izdara secinājumus, pamatojoties uz šiem rezultātiem, un gada kontroles ziņojumā paziņo par tiem Komisijai. Pārkāpumi, kas konstatēti papildu izlasē, netiek iekļauti nejaušās izlases prognozēto nejaušo kļūdu aprēķinā.

14.   Pamatojoties uz to darbību revīzijas rezultātiem, kuras veiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētā revīzijas atzinuma un kontroles ziņojuma vajadzībām, revīzijas iestāde aprēķina kopējo kļūdu īpatsvaru, kas atbilst prognozējamo nejaušo kļūdu un attiecīgā gadījumā sistēmisko kļūdu un neizlaboto anomālo kļūdu summai, kas dalīta ar kopu.

29. pants

Pārskatu revīzijas

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 7. punkts)

1.   Pārskatu revīzijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. panta 1. punktā, revīzijas iestāde veic par katru grāmatvedības gadu.

2.   Pārskatu revīzijas sniedz pamatotu pārliecību, ka pārskatā uzrādītās summas ir pilnīgas, pareizas un patiesas.

3.   1. un 2. punkta vajadzībām revīzijas iestāde jo īpaši ņem vērā rezultātus, kas iegūti sistēmu revīzijās, kuras veiktas attiecībā uz sertifikācijas iestādi, un darbību revīzijas.

4.   Sistēmas revīzija ietver sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmas uzticamības pārbaudi un, pamatojoties uz izlasi, sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā reģistrēto izdevumu atsaukto un atgūto summu pareizības pārbaudi.

5.   Revīzijas atzinuma vajadzībām, lai konstatētu, ka pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu, revīzijas iestāde pārbauda, vai visi elementi, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. pantu, ir pareizi ietverti pārskatos un atbilst apliecinošajiem grāmatvedības dokumentiem, ko uztur visas attiecīgās iestādes vai struktūras un atbalsta saņēmēji. Revīzijas iestāde jo īpaši, pamatojoties uz pārskatiem, ko tai nodrošina sertifikācijas iestāde, pārliecinās, ka:

a)

atbilstīgo izdevumu kopsumma, kas deklarēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskan ar izdevumiem un atbilstošo publisko ieguldījumu, kas iekļauts maksājuma pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai attiecīgajā grāmatvedības gadā, un atšķirību gadījumā – ka pārskatos sniegti pienācīgi paskaidrojumi par saskaņošanas summām;

b)

summas, kas grāmatvedības gada laikā atsauktas vai atgūtas, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantu, un neatgūstamās summas, kas uzrādītas pārskatos, atbilst summām, kas ievadītas sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmās, un ir balstītas uz lēmumiem, ko pieņēmusi atbildīgā vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde;

c)	attiecīgos gadījumos izdevumi ir izslēgti no pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. panta 2. punktu un ka visas nepieciešamās korekcijas ir parādītas attiecīgā grāmatvedības gada pārskatos;

d)	programmas ieguldījumu summas, kas samaksātas finanšu instrumentiem, un valsts atbalsta avansi, kas samaksāti atbalsta saņēmējiem, ir apliecināti ar informāciju, kas pieejama no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes.

Pārbaudes, kas minētas b), c) un d) apakšpunktā, var veikt, pamatojoties uz izlasi.

IV IEDAĻA

Komisijas finanšu korekcijas saistībā ar sistēmas trūkumiem

30. pants

Kritēriji nopietnu trūkumu noteikšanai pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 144. panta 6. punkts)

1.   Komisija savu novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvu darbību balsta uz pieejamo sistēmu revīziju rezultātiem, tostarp kontroļu pārbaudes un darbību revīziju rezultātiem.

Novērtējums aptver programmas iekšējo kontroļu vidi, vadošo un sertifikācijas iestāžu pārvaldības un kontroles darbības, uzraudzību, ko veic vadošās un sertifikācijas iestādes, un kontroles darbības, ko veic revīzijas iestāde, un tas ir balstīts uz atbilstības pārbaudi galvenajām prasībām, kas noteiktas IV pielikuma 1. tabulā.

Šo galveno prasību izpilde tiek novērtēta, pamatojoties uz kategorijām, kas noteiktas IV pielikuma 2. tabulā.

2.   Galvenie nopietno trūkumu veidi, kuri pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā, ir tie gadījumi, kad tiek novērtēts, ka jebkura no galvenajām prasībām, kas minētas IV pielikuma 1. tabulas 2., 4., 5., 13., 15., 16. un 18. punktā, vai divas vai vairākas no pārējām galvenajām prasībām, kas minētas IV pielikuma 1. tabulā, ietilpst IV pielikuma 2. tabulā noteiktajā 3. vai 4. kategorijā.

31. pants

Kritēriji vienoto likmju vai ekstrapolēto finanšu korekciju piemērošanai un kritēriji finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 144. panta 6. punkts)

1.   Finanšu korekcijas piemēro visai darbības programmai vai tās daļai, ja Komisija konstatē vienu vai vairākus nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā.

Neskarot šā punkta 1. daļu, ekstrapolētās finanšu korekcijas piemēro visai darbības programmai vai tās daļai, ja Komisija konstatē sistēmiskus trūkumus reprezentatīvā darbību izlasē, nodrošinot precīzāku uz Savienības budžetu attiecināmā riska apmēra noteikšanu. Šajā gadījumā reprezentatīvās darbību izlases pārbaudes rezultātus ekstrapolē, tos attiecinot uz pārējo kopu, no kuras veidota izlase, lai noteiktu finanšu korekciju.

2.   Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, ņemot vērā šādus elementus:

a)	viena vai vairāku nopietnu trūkumu relatīvo svarīgumu visas pārvaldības un kontroles sistēmas kontekstā;

b)	viena vai vairāku nopietnu trūkumu biežumu un apmēru;

c)	zaudējumu riska līmeni attiecībā uz Savienības budžetu.

3.   Ņemot vērā šos elementus, finanšu korekcijas līmeni nosaka šādi:

a)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik būtiski, bieži vai izplatīti, ka rada pilnīgu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam visu attiecīgo izdevumu likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 100 %;

b)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik bieži vai izplatīti, ka rada ļoti nopietnu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam ļoti lielas attiecīgo izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 25 %;

c)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma darbojas nepilnīgi vai darbojas tik slikti vai neregulāri, ka pakļauj riskam lielas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 10 %;

d)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma nedarbojas konsekventi, tādējādi pakļaujot riskam nozīmīgas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 5 %.

4.   Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktās vienotās likmes izmantošana būtu nesamērīga, korekcijas līmeni samazina.

5.   Ja tāpēc, ka atbildīgās iestādes nav veikušas pienācīgas korektīvas darbības pēc tam, kad grāmatvedības gadā ir piemērota finanšu korekcija, viens vai vairāki tie paši nopietnie trūkumi ir konstatēti nākamajā grāmatvedības gadā, viena vai vairāku nopietnu trūkumu ilgākas pastāvēšanas dēļ korekcijas likmi var palielināt līdz līmenim, kas nepārsniedz nākamās augstākās kategorijas līmeni.

32. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants stājas spēkā no 2014. gada 1. decembra attiecībā uz III pielikumā minēto informāciju par reģistrētajiem un glabātajiem datiem, izņemot 23. līdz 40., 71. līdz 78. un 91. līdz 105. datu lauku. Attiecībā uz šiem III pielikuma datu laukiem 24. pants stājas spēkā no 2015. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 7. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 69, 8.3.2014., 65. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

---

---

---

---

---