14.8.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 211/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 713/2009

(2009. gada 13. jūlijs),

ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai” uzsvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus izveidi. Lai sasniegtu šo mērķi, svarīgs uzdevums ir pilnveidot regulatīvo vidi Kopienas līmenī.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK (4) izveidoja neatkarīgu padomdevēju grupu elektroenerģijas un gāzes jomā – Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (“ERGEG”), kuras mērķis ir sekmēt apspriedes, koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju, lai konsolidētu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu. Minētās grupas sastāvā ir pārstāvji no valstu regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (6).

(3)

Kopš ERGEG izveides tās veiktais darbs ir pozitīvi ietekmējis elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus attīstību. Taču nozare ir vispārēji atzinusi un ERGEG ir ierosinājusi, ka valstu regulatīvo iestāžu brīvprātīgajai sadarbībai būtu jānotiek Kopienas struktūrā ar skaidri noteiktām pilnvarām un tiesībām vairākos konkrētos gadījumos pieņemt atsevišķus regulatīvus lēmumus.

(4)	Eiropadome 2007. gada 8. un 9. martā aicināja Komisiju ierosināt pasākumus valstu regulatoru neatkarīga sadarbības mehānisma izveidei.

(5)

Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas, likvidējot šķēršļus elektroenerģijas un dabasgāzes pārrobežu tirdzniecībai, lai sasniegtu Kopienas enerģētikas politikas mērķus. Pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kurā tika izskatīti centralizētai struktūrai vajadzīgie resursi, tika secināts, ka neatkarīgai centralizētai struktūrai, salīdzinot ar citiem iespējamiem risinājumiem, ir vairākas priekšrocības ilgtermiņā. Būtu jāizveido Energoregulatoru sadarbības aģentūra (Aģentūra), lai novērstu regulatīvās funkcijas deficītu Kopienas līmenī un lai veicinātu elektroenerģijas un gāzes iekšējo tirgu efektīvu darbību. Aģentūrai arī būtu jārada iespējas valstu regulatīvajām iestādēm uzlabot sadarbību Kopienas līmenī un savstarpēji piedalīties ar Kopienu saistītu funkciju īstenošanā.

(6)

Aģentūrai būtu jānodrošina, lai regulatīvās funkcijas, ko valstu regulatīvās iestādes veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (8), tiek atbilstīgi koordinētas un vajadzības gadījumā papildinātas Kopienas līmenī. Tāpēc jānodrošina Aģentūras neatkarība no elektroenerģijas un gāzes ražotājiem, pārvades un sadales sistēmu operatoriem (gan valsts, gan privātiem) un patērētājiem, kā arī jānodrošina tās darbības atbilstība Kopienas tiesību aktiem, tehniskās un regulatīvās iespējas, darbības pārredzamība, pakļautība demokrātiskai kontrolei un efektivitāte.

(7)

Aģentūrai būtu jāuzrauga pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība elektroenerģijas un gāzes nozarēs, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīklam (elektroenerģijas PSOET) un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīklam (gāzes PSOET) uzticēto uzdevumu izpilde. Aģentūras iesaistīšanās ir būtiska, lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatoru sadarbības efektivitāti un pārredzamību elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu labā.

(8)

Aģentūrai sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jāpārrauga elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējie tirgi un attiecīgā gadījumā jāinformē Eiropas Parlaments, Komisija un valstu iestādes par izdarītajiem konstatējumiem. Aģentūrai uzticētajiem pārraudzības uzdevumiem nevajadzētu nedz dubultot, nedz apgrūtināt Komisijas vai valstu iestāžu, jo īpaši valstu konkurences uzraudzības iestāžu, veikto pārraudzību.

(9)

Aģentūrai ir liela nozīme, izstrādājot galvenās pamatnostādnes, kas ir pēc būtības nesaistošas (galvenās pamatnostādnes), kuras jāņem vērā tīkla kodeksos. Tāpat atbilstīgi Aģentūras mērķim tai būtu jāpiedalās tīkla kodeksu pārskatīšanā (gan izstrādes, gan grozīšanas posmā), lai nodrošinātu to atbilstību galvenajām pamatnostādnēm, pirms Aģentūra iesaka Komisijai tos pieņemt.

(10)

Ir lietderīgi izveidot integrētu struktūru, kurā valstu regulatīvās iestādes varētu iesaistīties un sadarboties. Šai struktūrai būtu jāveicina elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus tiesību aktu saskanīga piemērošana visā Kopienā. Situācijās, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti, Aģentūrai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt atsevišķus lēmumus. Ar attiecīgiem nosacījumiem šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz tehniskiem jautājumiem, uz regulējumu elektroenerģijas un dabasgāzes infrastruktūrai, kas savieno vai var savienot vismaz divas dalībvalstis, un – kā uz galējo līdzekli – uz jaunu elektroenerģijas starpsavienojumu un jaunas gāzes infrastruktūras, kas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, atbrīvojumiem no iekšējā tirgus noteikumiem.

(11)

Tā kā Aģentūrai ir pārskata informācija par valstu regulatīvajām iestādēm, tai vajadzētu būt padomdevējai Komisijai, citām Kopienas iestādēm un valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Aģentūras izveides mērķi. Būtu arī jāparedz, ka Aģentūra informē Komisiju, ja tā konstatē, ka pārvades sistēmu operatoru sadarbībai nav vajadzīgo rezultātu, vai ja valsts regulatīvā iestāde, kuras lēmums neatbilst pamatnostādnēm, atbilstīgi neņem vērā Aģentūras atzinumu, ieteikumu vai lēmumu.

(12)	Būtu arī jāparedz iespēja, ka Aģentūra var sniegt ieteikumus, palīdzot regulatīvajām iestādēm un tirgus dalībniekiem apmainīties ar labāko praksi.

(13)	Aģentūrai attiecīgā gadījumā būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un jādod tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem, piemēram, tīkla kodeksiem un noteikumiem.

(14)

Aģentūrai būtu jāiesaistās Eiropas enerģētikas tīklu pamatnostādņu īstenošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1364/2006/EK (2006. gada 6. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem (9), jo īpaši saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu sniedzot atzinumu par nesaistošajiem Kopienas tīkla attīstības desmit gadu plāniem (Kopienas tīkla attīstības plāni).

(15)	Aģentūrai būtu jāiesaistās pasākumos, kuri vērsti uz energoapgādes drošības uzlabošanu.

(16)	Aģentūras struktūra būtu jāpielāgo enerģijas tirgus regulēšanas īpašajām vajadzībām. Jo īpaši jāņem vērā valsts regulatīvo iestāžu īpašās funkcijas un jānodrošina šo iestāžu neatkarība.

(17)

Administratīvajai valdei būtu jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai noteiktu budžetu, pārbaudītu tā izlietojumu, sagatavotu iekšējos noteikumus, pieņemtu finanšu noteikumus un ieceltu direktoru. Atjaunojot Administratīvās valdes locekļus, ko ieceļ Padome, būtu jāizmanto rotācijas sistēma, tādējādi laika gaitā nodrošinot dalībvalstu līdzsvarotu dalību. Administratīvajai valdei savi pienākumi būtu jāveic neatkarīgi, objektīvi un sabiedrības interesēs, un tai nebūtu jāprasa politiski norādījumi vai jāseko tiem.

(18)

Aģentūrai būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras, lai efektīvi, pārredzami, pamatoti un galvenokārt neatkarīgi veiktu savas regulatīvās funkcijas. Aģentūras neatkarība no elektroenerģijas un gāzes ražotājiem un pārvades un sadales sistēmu operatoriem ir ne vien labas pārvaldības pamatprincips, bet arī tirgus stabilitātes priekšnoteikums. Tāpēc Regulatoru valdei, neierobežojot tās locekļu tiesības rīkoties atbilstīgo valstu iestāžu vārdā, būtu jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, jāizvairās no interešu konfliktiem un nebūtu jāprasa vai jāpieņem norādījumi un ieteikumi no dalībvalstu valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām. Vienlaikus Regulatoru valdes lēmumiem būtu jāatbilst Kopienas tiesību aktiem enerģētikas, piemēram, enerģijas iekšējā tirgus, vides un konkurences jomās. Regulatoru valdei būtu jāziņo Kopienas iestādēm par saviem atzinumiem, ieteikumiem un lēmumiem.

(19)

Saistībā ar Aģentūras lēmumu pieņemšanas pilnvarām procesuālas vienkāršības labad ieinteresētajām pusēm būtu jānodrošina apstrīdēšanas iespējas Apelācijas valdē, kam vajadzētu būt Aģentūras sastāvā, bet neatkarīgai no Aģentūras administratīvās un regulatīvās struktūras. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, ieceļot vai atjaunojot Apelācijas valdes locekļus, būtu jāļauj daļēji mainīt Apelācijas valdes sastāvu. Apelācijas valdes lēmumus var pārsūdzēt Eiropas Kopienu Tiesā.

(20)

Aģentūras finansējumu galvenokārt vajadzētu veidot Eiropas Savienības vispārējam budžetam, pakalpojuma maksām un brīvprātīgām iemaksām. Jo īpaši Aģentūras rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt resursiem, ko kopējos līdzekļos sadarbībai Kopienas mērogā iegulda regulatīvās iestādes. Attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, būtu jāturpina piemērot Kopienas budžeta procedūru. Turklāt Revīzijas palātai būtu jāveic grāmatvedības revīzija saskaņā ar 91. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10).

(21)	Pēc Aģentūras izveides budžeta lēmējinstitūcijai būtu pastāvīgi jāizvērtē tās budžets, pamatojoties uz Aģentūras darba apjomu un panākumiem. Budžeta lēmējinstitūcijai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visaugstākie efektivitātes standarti.

(22)

Aģentūrai būtu vajadzīgi augsti profesionāli darbinieki. Jo īpaši Aģentūrai būtu noderīgas valstu regulatīvo iestāžu, Komisijas un dalībvalstu norīkotu darbinieku zināšanas un pieredze. Uz Aģentūras darbiniekiem būtu jāattiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai (“Nodarbināšanas kārtība”), kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (11), kā arī noteikumiem, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu iepriekšminētos aktus. Administratīvajai valdei, vienojoties ar Komisiju, būtu jāpieņem atbilstīgi īstenošanas noteikumi.

(23)	Aģentūrai būtu jāpiemēro vispārējie noteikumi par publisku piekļuvi Kopienas iestāžu dokumentiem. Administratīvajai valdei būtu jānosaka praktiski pasākumi komerciāli svarīgas informācijas un personas datu aizsardzībai.

(24)	Attiecīgā gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(25)	Valstīm, kas nav Kopienas dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties Aģentūras darbā saskaņā ar Kopienas noslēgtiem attiecīgiem nolīgumiem.

(26)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(27)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt vadlīnijas gadījumiem, kad Aģentūra kļūst kompetenta lemt par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(28)

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc pirmā Aģentūras direktora stāšanās amatā un turpmāk reizi četros gados Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par Aģentūras konkrētajiem uzdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem, pievienojot attiecīgus priekšlikumus. Ziņojumā Komisijai būtu jānāk klajā ar ierosinājumiem par papildu pienākumiem, kas būtu jāuztic Aģentūrai.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, valsts pārvaldes iestāžu iesaistīšanos un sadarbību Kopienas līmenī, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE UN TIESISKAIS STATUSS

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu tiek izveidota Energoregulatoru sadarbības aģentūra (Aģentūra).

2.   Aģentūras mērķis ir palīdzēt regulatīvajām iestādēm, kas minētas 35. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (7) un 39. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (8), Kopienas līmenī īstenot dalībvalstīs veiktās regulatīvās funkcijas un vajadzības gadījumā koordinēt to darbību.

3.   Līdz Aģentūras telpu sagatavošanai Aģentūra izmantos Komisijas telpas.

2. pants

Juridiskais statuss

1.   Aģentūra ir Kopienas struktūra un tiesību subjekts.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgās valsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Aģentūru pārstāv tās direktors.

3. pants

Sastāvs

Aģentūrā ir:

a)	Administratīvā valde, kas pilda 13. pantā izklāstītos uzdevumus;

b)	Regulatoru valde, kas pilda 15. pantā izklāstītos uzdevumus;

c)	direktors, kas pilda 17. pantā izklāstītos uzdevumus; un

d)	Apelācijas valde, kas pilda 19. pantā izklāstītos uzdevumus.

4. pants

Aģentūras dokumentu veidi

Aģentūra:

a)	sniedz atzinumus un ieteikumus, kas adresēti pārvades sistēmas operatoriem;

b)	sniedz atzinumus un ieteikumus, kas adresēti regulatīvajām iestādēm;

c)	sniedz atzinumus un ieteikumus, kas adresēti Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai;

d)	pieņem atsevišķus lēmumus konkrētos gadījumos, kā minēts 7., 8. un 9. pantā; un

e)

iesniedz Komisijai nesaistošas galvenās pamatnostādnes (galvenās pamatnostādnes) saskaņā ar 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (13) un 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (14).

II NODAĻA

UZDEVUMI

5. pants

Vispārējie uzdevumi

Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Aģentūra sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu vai ieteikumu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar tās izveides mērķiem.

6. pants

Uzdevumi saistībā ar pārvades sistēmas operatoru sadarbību

1.   Aģentūra sniedz Komisijai atzinumu par elektroenerģijas PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 5. panta 2. punktā, un par gāzes PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2009 5. panta 2. punktā.

2.   Aģentūra uzrauga to, kā elektroenerģijas PSOET veic Regulas (EK) Nr. 714/2009 9. pantā paredzētos uzdevumus un gāzes PSOET – Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. pantā paredzētos uzdevumus.

3.   Aģentūra sniedz atzinumu:

a)	par tīkla kodeksu projektiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. panta 2. punktu – elektroenerģijas PSOET un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 2. punktu – gāzes PSOET; un

b)

par gada darba programmas projektu, Kopienas tīkla attīstības plāna projektu un citiem būtiskiem dokumentiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. panta 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 3. punktā, saskaņā ar Regulas EK Nr. 714/2009 9. panta 2. punkta pirmo daļu – elektroenerģijas PSOET un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 2. punkta pirmo daļu – gāzes PSOET, ņemot vērā mērķus nodrošināt diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un efektīvu un drošu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu darbību.

4.   Aģentūra, pamatojoties uz faktiem, sniedz pienācīgi pamatotu atzinumu, kā arī ieteikumus elektroenerģijas PSOET, gāzes PSOET, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, ja uzskata, ka gada darba programmas projekts vai Kopienas tīkla attīstības plāna projekts, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 9. panta 2. punkta otro daļu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 2. punkta otro daļu, neveicina diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību vai to pārrobežu starpsavienojumu pietiekamu daudzumu, kas pieejami trešajām personām, vai neatbilst attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā 2009/72/EK un Regulā (EK) Nr. 714/2009 vai Direktīvā 2009/73/EK un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

Aģentūra piedalās tīkla kodeksu izstrādē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantu.

Aģentūra iesniedz Komisijai nesaistošās galvenās pamatnostādnes, kad tas nepieciešams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 2. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 2. punktu. Aģentūra pārskata nesaistošās galvenās pamatnostādnes un tās atkārtoti iesniedz Komisijai, kad tas nepieciešams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 4. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 4. punktu.

Aģentūra sniedz elektroenerģijas PSOET vai gāzes PSOET pamatotu atzinumu par tīkla kodeksu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 7. punktā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 7. punktā.

Aģentūra iesniedz Komisijai tīkla kodeksu un var ieteikt to pieņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 9. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 9. punktu. Aģentūra sagatavo un iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kad tas nepieciešams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 10. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 10. punktu.

5.   Aģentūra sniedz Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 9. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 1. punktu, ja elektroenerģijas PSOET vai gāzes PSOET nav ieviesis tīkla kodeksu, kas izstrādāts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. panta 2. punktam vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 2. punktam, vai tīkla kodeksu, kas izstrādāts saskaņā ar minēto regulu 6. panta 1. līdz 10. punktu, taču kuru Komisija nav pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu 6. panta 11. punktu.

6.   Aģentūra uzrauga un analizē to, kā tiek īstenoti tīkla kodeksi un Komisijas pieņemtās pamatnostādnes, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 11. punktā, un to iespaidu uz tādu spēkā esošo noteikumu saskaņošanu, kuru mērķis ir tirgus integrācijas veicināšana, kā arī uz diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, un iesniedz ziņojumu Komisijai.

7.   Aģentūra pārrauga, ar kādiem panākumiem tiek īstenoti projekti, kuru mērķis ir radīt jaunu starpsavienojumu jaudu.

8.   Aģentūra pārrauga Kopienas tīklu attīstības plānu. Ja Aģentūra konstatē, ka plāna īstenošana nenorisinās atbilstīgi plānam, tā veic izmeklēšanu par neatbilstības iemesliem un sniedz ieteikumus attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un valstu regulatīvajām iestādēm vai citām kompetentām struktūrām, lai veiktu ieguldījumus saskaņā ar Kopienas tīklu attīstības plāniem.

9.   Aģentūra uzrauga pārvades sistēmu operatoru reģionālo sadarbību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 714/2009 12. pantā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantā, un šīs sadarbības rezultātus pienācīgi ņem vērā, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus.

7. pants

Uzdevumi saistībā ar valstu regulatīvajām iestādēm

1.   Aģentūra pieņem atsevišķus lēmumus par tehniskiem jautājumiem, ja šādi lēmumi ir paredzēti Direktīvā 2009/72/EK, Direktīvā 2009/73/EK, Regulā (EK) Nr. 714/2009 vai Regulā (EK) Nr. 715/2009.

2.   Aģentūra var saskaņā ar darba programmu vai pēc Komisijas pieprasījuma sniegt ieteikumus, lai palīdzētu regulatīvajām iestādēm un tirgus dalībniekiem apmainīties ar informāciju par labāko praksi.

3.   Aģentūra izveido sistēmu valstu regulatīvo iestāžu sadarbībai. Tā veicina sadarbību starp valstu regulatīvajām iestādēm un starp regulatīvajām iestādēm reģionālā un Kopienas līmenī un pienācīgi ņem vērā šādas sadarbības rezultātus, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus. Ja Aģentūra uzskata, ka ir vajadzīgi saistoši noteikumi par minēto sadarbību, tā Komisijai sagatavo attiecīgus ieteikumus.

4.   Pēc regulatīvās iestādes vai Komisijas pieprasījuma Aģentūra, pamatojoties uz faktiem, sniedz atzinumu par to, vai regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums atbilst pamatnostādnēm, kas minētas Direktīvā 2009/72/EK, Direktīvā 2009/73/EK, Regulā (EK) Nr. 714/2009 vai Regulā (EK) Nr. 715/2009, vai citiem attiecīgiem noteikumiem minētajās direktīvās un regulās.

5.   Ja valsts regulatīvā iestāde četros mēnešos no tā saņemšanas dienas nav ņēmusi vērā 4. punktā minēto Aģentūras atzinumu, Aģentūra atbilstīgi informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti.

6.   Ja valsts regulatīvajai iestādei kādā konkrētā gadījumā ir grūtības, piemērojot pamatnostādnes, kas minētas Direktīvā 2009/72/EK, Direktīvā 2009/73/EK, Regulā (EK) Nr. 714/2009 vai Regulā (EK) Nr. 715/2009, tā var lūgt, lai Aģentūra sniedz atzinumu. Pēc apspriešanās ar Komisiju Aģentūra sniedz atzinumu trīs mēnešos pēc šāda lūguma saņemšanas.

7.   Aģentūra saskaņā ar 8. pantu lemj par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrai, kas savieno vai varētu savienot vismaz divas dalībvalstis (pārrobežu infrastruktūra), un darbības drošību šajā infrastruktūrā.

8. pants

Uzdevumi saistībā ar noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību

1.   Attiecībā uz pārrobežu infrastruktūru par tādiem regulatīviem jautājumiem, kas ir valstu regulatīvo iestāžu kompetencē, tostarp, piemēram, par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi un darbības drošību, Aģentūra pieņem lēmumu vienīgi šādos gadījumos:

a)	ja kompetentās valstu regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos pēc dienas, kad šī lieta bija iesniegta pēdējai no minētajām regulatīvajām iestādēm; vai

b)	pēc kompetento valstu regulatīvo iestāžu vienota lūguma.

Kompetentās valstu regulatīvās iestādes var kopīgi lūgt, lai uz ilgākais sešiem mēnešiem pagarina a) apakšpunktā minēto termiņu.

Gatavojot lēmumu, Aģentūra apspriežas ar valstu regulatīvajām iestādēm un attiecīgajiem pārvades sistēmas operatoriem un ir informēta par visu attiecīgo pārvades sistēmas operatoru priekšlikumiem un apsvērumiem.

2.   Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai ietver:

a)	jaudu piešķiršanas procedūru;

b)	piešķiršanas termiņus;

c)	iekasētās pārslodzes maksas dalījumu; un

d)	maksas uzlikšanu infrastruktūras lietotājiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

3.   Ja lieta ir nodota Aģentūrai saskaņā ar 1. punktu, Aģentūra:

a)	sešos mēnešos pēc lietas nodošanas dienas sniedz savu lēmumu; un

b)	vajadzības gadījumā var sniegt starpposma lēmumu, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta attiecīgās infrastruktūras piegādes drošums vai darbības drošība.

4.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes gadījumiem, kad Aģentūra kļūst kompetenta lemt par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar šīs regulas 32. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Ja 1. punktā minētie regulatīvie jautājumi ietver atbrīvojumus Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantā vai Direktīvas 2009/73/EK 36. pantā paredzētajā nozīmē, tad šajā regulā un minētajos noteikumos paredzētie termiņi netiek summēti.

9. pants

Citi uzdevumi

1.   Ja attiecīgā infrastruktūra atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, Aģentūra var lemt par atbrīvojumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. panta 5. punktā. Tāpat Aģentūra var lemt par atbrīvojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 4. punktā.

2.   Pēc Komisijas lūguma Aģentūra sniedz atzinumu par valstu regulatīvo iestāžu sertifikācijas lēmumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 714/2009 3. panta 1. punkta otrajā daļā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 3. panta 1. punkta otrajā daļā.

Pastāvot skaidri definētiem nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. pantā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. pantā minētajās pamatnostādnēs, un attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tās dibināšanas mērķi, Aģentūrai var uzdot veikt arī citus uzdevumus, kas nav saistīti ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām.

10. pants

Apspriešanās un pārredzamība

1.   Veicot savus uzdevumus, jo īpaši izstrādājot galvenās pamatnostādnes, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. pantā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā, un ierosinot grozījumus kodeksos, kā noteikts minēto regulu 7. pantā, Aģentūra plaši un savlaicīgi atklātā un pārskatāmā veidā apspriežas ar tirgus dalībniekiem, pārvades sistēmu operatoriem, patērētājiem, tiešajiem lietotājiem un vajadzības gadījumā konkurences iestādēm, neskarot viņu attiecīgo kompetenci.

2.   Aģentūra nodrošina, ka sabiedrība un visas ieinteresētās puses saņem objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši par Aģentūras darba rezultātiem, ja šāda informācija ir nepieciešama.

Publisko visus dokumentus un protokolus attiecībā uz apspriešanos, kas veikta, izstrādājot galvenās pamatnostādnes, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. pantā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā, vai izdarot grozījumus kodeksos, kā noteikts minēto regulu 7. pantā.

3.   Pirms galveno pamatnostādņu pieņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. pantu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantu vai grozījumu ierosināšanas tīkla kodeksos saskaņā ar minēto regulu 7. pantu Aģentūra norāda, kā ņemti vērā apspriešanās procesā paustie apsvērumi, un norāda iemeslus, ja šie apsvērumi nav ņemti vērā.

4.   Aģentūra savā tīmekļa vietnē publisko vismaz Administratīvās valdes, Regulatoru valdes un Apelācijas valdes sanāksmju darba kārtību, pamatdokumentus un attiecīgā gadījumā šo sanāksmju protokolus.

11. pants

Enerģētikas un dabasgāzes nozares uzraudzība un ziņojumu sagatavošana

1.   Aģentūra, cieši sadarbojoties ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, tostarp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, un neskarot konkurences iestāžu kompetenci, veic elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu pārraudzību, īpaši pārraugot elektroenerģijas un dabasgāzes mazumtirdzniecības cenas, piekļuvi tīklam, tostarp no atjaunojamiem avotiem iegūtas elektroenerģijas piekļuvi, un Direktīvā 2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK paredzēto patērētāju tiesību ievērošanu.

2.   Aģentūra publisko ikgadēju ziņojumu par 1. punktā izklāstīto pārraudzības pasākumu rezultātiem. Šajā ziņojumā Aģentūra norāda šķēršļus, kas kavē elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu izveides pabeigšanu.

3.   Publiskojot ikgadējo ziņojumu, Aģentūra var sniegt Eiropas Parlamentam un Komisijai atzinumu par pasākumiem, ko varētu veikt, lai novērstu 2. punktā minētos šķēršļus.

III NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

12. pants

Administratīvā valde

1.   Valdē ir deviņi locekļi. Katram loceklim ir aizstājējs. Divus locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Komisija, divus locekļus un viņu aizstājējus Eiropas Parlaments, un piecus locekļus un viņu aizstājējus Padome. Administratīvās valdes loceklis nevar būt Eiropas Parlamenta deputāts. Amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz atjaunot. Pirmais amata pilnvaru termiņš pusei Administratīvās valdes locekļu un viņu aizstājējiem ir seši gadi.

2.   Administratīvā valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi gadi, un to var vienreiz atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts, kad viņi vairs nav Administratīvās valdes locekļi.

3.   Administratīvās valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Apspriedēs bez balsstiesībām piedalās Regulatoru valdes priekšsēdētājs vai tās izvirzīts kandidāts un direktors, ja vien Administratīvā valde attiecībā uz direktoru nenolemj citādi. Administratīvā valde uz regulārajām sanāksmēm sanāk vismaz divreiz gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas locekļu pieprasījuma. Administratīvā valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Administratīvās valdes locekļiem, ievērojot tās reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Sekretariāta pakalpojumus Administratīvajai valdei nodrošina Aģentūra.

4.   Administratīvā valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo locekļu balsu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Katram Administratīvās valdes loceklim vai viņa aizstājējam ir viena balss.

5.   Reglamentā sīkāk nosaka:

a)	balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, ar kādiem viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, un – attiecīgā gadījumā – noteikumus par kvorumu; un

b)	rotācijas kārtību, kuru piemēro Padomes iecelto Administratīvās valdes locekļu atjaunošanai, lai tādējādi laika gaitā nodrošinātu dalībvalstu līdzsvarotu dalību.

6.   Administratīvās valdes loceklis nav Regulatoru valdes loceklis.

7.   Administratīvās valdes locekļi apņemas darboties neatkarīgi, objektīvi un sabiedrības interesēs, netiecoties pēc vai nepakļaujoties nekādiem politiskiem norādījumiem. Šādā nolūkā katrs loceklis iesniedz rakstisku saistību deklarāciju un rakstisku interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka viņam nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņa neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē viņa neatkarību. Šādas deklarācijas publisko katru gadu.

13. pants

Administratīvās valdes uzdevumi

1.   Administratīvā valde, saskaņā ar 15. panta 2. punktu apspriedusies ar Regulatoru valdi un saņēmusi tās pozitīvu atzinumu, ieceļ direktoru saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

2.   Administratīvā valde oficiāli ieceļ Regulatoru valdes locekļus saskaņā ar 14. panta 1. punktu.

3.   Administratīvā valde oficiāli ieceļ Apelācijas valdes locekļus saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktu.

4.   Administratīvā valde nodrošina, ka Aģentūra veic savus uzdevumus un pilda pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu.

5.   Administratīvā valde, apspriedusies ar Komisiju, katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Regulatoru valdes apstiprinājuma saņemšanas saskaņā ar 15. panta 3. punktu pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un to publisko.

6.   Administratīvā valde pieņem un vajadzības gadījumā pārskata daudzgadu plānu. Pārskatīšanas pamatā ir neatkarīga ārējā eksperta novērtējuma ziņojums, kas sagatavots pēc Administratīvās valdes pieprasījuma. Šos dokumentus publisko.

7.   Administratīvā valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 21. līdz 24. pantu.

8.   Administratīvā valde pēc vienošanās ar Komisiju lemj par to, vai pieņemt novēlējumus, dāvinājumus vai dotācijas no citiem Kopienas avotiem un brīvprātīgas iemaksas no dalībvalstīm vai to regulatīvajām iestādēm. Atzinumā, ko Administratīvā valde sniedz saskaņā ar 24. panta 5. punktu, skaidri norāda šajā punktā uzskaitītos finansējuma avotus.

9.   Administratīvā valde, konsultējoties ar Regulatoru valdi, īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru.

10.   Administratīvā valde vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktu izstrādā Aģentūras īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumu piemērošanai.

11.   Administratīvā valde saskaņā ar 30. pantu pieņem īpašus pasākumus attiecībā uz tiesībām piekļūt Aģentūras dokumentiem.

12.   Pamatojoties uz 17. panta 8. punktā minēto gada pārskata projektu, Administratīvā valde pieņem un publicē gada ziņojumu par Aģentūras darbību un līdz katra gada 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Gada ziņojumā par Aģentūras darbību ir Regulatoru valdes apstiprināta atsevišķa sadaļa par Aģentūras regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.

13.   Administratīvā valde pieņem un publicē savu reglamentu.

14. pants

Regulatoru valde

1.   Regulatoru valdē ir:

a)	regulatīvo iestāžu vadošie pārstāvji, kā minēts Direktīvas 2009/72/EK 35. panta 1. punktā un Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktā, un viens aizstājējs no katras dalībvalsts, kurš pieder pie šo iestāžu pašreizējiem vadošiem darbiniekiem;

b)	viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām.

Tikai viens attiecīgās dalībvalsts regulatīvās iestādes pārstāvis var būt Regulatoru valdes loceklis.

Katras dalībvalsts regulatīvās iestādes pienākums ir iecelt vienu aizstājēju, ko izraugās no valsts regulatīvajā iestādē nodarbinātā personāla.

2.   Regulatoru valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi ar pusi gadi, un to var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts, kad viņi vairs nav Regulatoru valdes locekļi.

3.   Regulatoru valde lēmumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim vai aizstājējam ir viena balss.

4.   Regulatoru valde pieņem un publicē savu reglamentu, kurā sīkāk izklāstīta balsošanas kārtība, jo īpaši nosacījumi, ar kādiem viens loceklis drīkst rīkoties cita vārdā, un arī – attiecīgā gadījumā – noteikumi par kvorumu. Reglamentā var paredzēt īpašas darba metodes, lai ņemtu vērā saistībā ar reģionālās sadarbības ierosmēm radušos jautājumus.

5.   Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus un neskarot to, ka tās locekļi darbojas savas attiecīgās regulatīvās iestādes vārdā, Regulatoru valde darbojas neatkarīgi, un tā neprasa un neseko norādījumiem no dalībvalstu valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

6.   Sekretariāta pakalpojumus Regulatoru valdei nodrošina Aģentūra.

15. pants

Regulatoru valdes uzdevumi

1.   Regulatoru valde sniedz direktoram atzinumu par 5., 6., 7., 8. un 9. pantā minētajiem atzinumiem, ieteikumiem un lēmumiem, kuru pieņemšana tiek apsvērta. Turklāt Regulatoru valde atbilstīgi savai kompetencei direktoram sniedz norādījumus par viņa uzdevumu veikšanu.

2.   Regulatoru valde sniedz Administratīvajai valdei atzinumu par kandidātu, kas izvirzīts direktora amatam atbilstīgi 13. panta 1. punktam un 16. panta 2. punktam. Regulatoru valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

3.   Regulatoru valde saskaņā ar 13. panta 5. punktu un 17. panta 6. punktu un atbilstīgi provizoriskajam budžeta projektam, kas sagatavots saskaņā ar 23. panta 1. punktu, apstiprina Aģentūras darba programmu nākamajam gadam un līdz katra gada 1. septembrim iesniedz to pieņemšanai Administratīvajā valdē.

4.   Regulatoru valde apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvajām darbībām atbilstīgi 13. panta 12. punktam un 17. panta 8. punktam.

5.   Eiropas Parlaments, pilnībā respektējot Regulatoru valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka neatkarību, var uzaicināt Regulatoru valdes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku teikt uzrunu Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

16. pants

Direktors

1.   Aģentūru pārvalda tās direktors, kas darbojas saskaņā ar 15. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajiem norādījumiem un – kad tas ir paredzēts šajā regulā –Regulatoru valdes atzinumiem. Neskarot Administratīvās valdes un Regulatoru valdes attiecīgās funkcijas attiecībā uz direktora pienākumiem, direktors neprasa un neseko norādījumiem no valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

2.   Direktoru ieceļ Administratīvā valde, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu un pamatojoties uz kandidātu nopelniem, zināšanām un pieredzi enerģētikas nozarē, no vismaz trīs Komisijas izvirzītiem kandidātiem, kas atsaukušies uz publisku uzaicinājumu paust ieinteresētību. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Administratīvās valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.   Direktora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņos mēnešos pirms šā termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu. Izvērtējumā Komisija jo īpaši pārbauda:

a)	direktora paveikto;

b)	Aģentūras paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Lai veiktu izvērtējumu attiecībā uz b) apakšpunktu, izmanto neatkarīga ārējā eksperta palīdzību.

4.   Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pēc tam, kad tā izskatījusi un maksimāli ņēmusi vērā izvērtējumu un Regulatoru valdes atzinumu par šo izvērtējumu, var vienreiz pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem, taču vienīgi gadījumā, kad to pamato Aģentūras uzdevumi un vajadzības.

5.   Administratīvā valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms direktora amata pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6.   Ja direktora amata pilnvaru termiņu nepagarina, viņš paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

7.   Direktoru var atlaist no amata vienīgi ar Administratīvās valdes lēmumu, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu. Administratīvā valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

8.   Eiropas Parlaments vai Padome var lūgt direktoru iesniegt ziņojumu par paveikto. Eiropas Parlaments arī var uzaicināt direktoru teikt uzrunu Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

17. pants

Direktora uzdevumi

1.   Direktors pārstāv Aģentūru un atbild par tās pārvaldību.

2.   Direktors sagatavo Administratīvās valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās Administratīvās valdes darbā.

3.   Direktors pieņem un publicē 5., 6., 7., 8. un 9. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus, par kuriem ir saņemts Regulatoru valdes pozitīvs atzinums.

4.   Direktors atbild par Aģentūras gada darba programmas īstenošanu saskaņā ar Regulatoru valdes norādījumiem un Administratīvās valdes administratīvā pārraudzībā.

5.   Direktors veic vajadzīgos pasākumus, jo īpaši pieņem iekšējus administratīvus norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

6.   Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Aģentūras gada darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to Regulatoru valdei, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

7.   Direktors sagatavo Aģentūras provizorisko budžeta projektu saskaņā ar 23. panta 1. punktu un pilda Aģentūras budžetu saskaņā ar 24. pantu.

8.   Katru gadu direktors sagatavo gada pārskata projektu, ietverot atsevišķu sadaļu par Aģentūras regulatīvajām darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.

9.   Attiecībā uz Aģentūras personālu direktors īsteno 28. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras.

18. pants

Apelācijas valde

1.   Apelācijas valdē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valstu regulatīvo iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošajiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē. Apelācijas valde ieceļ priekšsēdētāju. Apelācijas valde lēmumus pieņem ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas valde sanāk pēc vajadzības.

2.   Pēc publiska uzaicinājuma paust ieinteresētību Apelācijas valdes locekļus oficiāli ieceļ Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Regulatoru valdi.

3.   Apelācijas valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas valdes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Viņus nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas valdes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Aģentūrā, tās Administratīvajā valdē vai Regulatoru valdē. Apelācijas valdes locekļus nevar atlaist no amata pilnvaru termiņa laikā, izņemot, ja loceklis ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un lēmumu par atlaišanu pieņem Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Regulatoru valdi.

4.   Apelācijas valdes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

5.   Ja kāda 4. punktā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no Apelācijas valdes locekļiem uzskata, ka kādam citam loceklim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad pirmais minētais loceklis attiecīgi informē Apelācijas valdi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret Apelācijas valdes locekļa piedalīšanos jebkura 4. punktā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par viņa neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse tomēr ir veikusi kādu procedūras pasākumu, kas nav iebildums pret Apelācijas valdes sastāvu.

6.   Apelācijas valdes lēmumu par rīcību 4. un 5. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa dalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli Apelācijas valdē aizvieto viņa aizstājējs, izņemot gadījumus, kad arī aizstājējs atrodas līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no citiem aizstājējiem.

7.   Apelācijas valdes locekļi apņemas darboties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Lai to apliecinātu, tie iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka tiem nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē to neatkarību. Šādas rakstiskas deklarācijas publisko katru gadu.

19. pants

Apelācijas

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valsts regulatīvās iestādes, var iesniegt apelāciju par lēmumu, kas minēts 7., 8. un/vai 9. pantā un adresēts šai personai, vai lēmumu, kurš, lai gan ir tāda lēmuma formā, kas adresēts citai personai, tieši un personīgi skar minēto personu.

2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Aģentūrai rakstiski divos mēnešos no dienas, kad lēmums paziņots attiecīgai personai, vai – ja tas nav iespējams – no dienas, kad Aģentūra šo lēmumu publicējusi. Apelācijas valde pieņem lēmumu divos mēnešos pēc apelācijas iesniegšanas.

3.   Saskaņā ar 1. punktu iesniegta apelācija neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr Apelācijas valde, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.   Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas valde pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par tās sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5.   Apelācijas valde, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu Aģentūras kompetentajai struktūrai. Minētajai kompetentajai struktūrai Apelācijas valdes lēmums ir saistošs.

6.   Apelācijas valde pieņem un publicē savu reglamentu.

7.   Aģentūra publicē Apelācijas valdes pieņemtos lēmumus.

20. pants

Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Tiesā

1.   Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var celt prasību, apstrīdot Apelācijas valdes lēmumu vai – gadījumos, ja Apelācijas valdei nav tiesību, – Aģentūras lēmumu.

2.   Ja Aģentūra nepieņem lēmumu, saskaņā ar Līguma 232. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var ierosināt lietu par bezdarbību.

3.   Aģentūrai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Pirmās instances tiesas vai Tiesas spriedumu.

IV NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

21. pants

Aģentūras budžets

1.   Aģentūras ieņēmumus jo īpaši veido:

a)	Kopienas subsīdija, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)	Aģentūras saņemtās maksas saskaņā ar 22. pantu;

c)	dalībvalstu vai to regulatīvo iestāžu brīvprātīgas iemaksas, kā minēts 13. panta 8. punktā;

d)	novēlējumi, dāvinājumi vai dotācijas, kā minēts 13. panta 8. punktā.

2.   Aģentūras izdevumi sedz ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un darbības izdevumus.

3.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.   Aģentūras ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iekļauj budžetā.

22. pants

Maksa

1.   Par atbrīvojuma lēmuma pieprasījumu atbilstīgi 9. panta 1. punktam Aģentūra iekasē maksu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto maksu nosaka Komisija.

23. pants

Budžeta izveide

1.   Katru gadu līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisku budžeta projektu, kas ietver darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā finanšu gadā, un šo provizorisko budžeta projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu nosūta Administratīvajai valdei. Katru gadu Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto provizorisko budžeta projektu, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, Administratīvā valde līdz 31. martam nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta Regulatoru valdei, kas par šo projektu var sniegt pamatotu atzinumu.

2.   1. punktā minēto aplēsi Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

3.   Pamatojoties uz aplēsēm, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ietver prognozes, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz personāla sarakstu un dotācijas summu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar Līguma 272. pantu.

4.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras paredzēto personāla sarakstu.

5.   Aģentūras budžetu sagatavo Administratīvā valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

6.   Administratīvā valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt Aģentūras budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem saistībā ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Administratīvā valde par savu nodomu informē Komisiju. Ja kāda no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā Aģentūru informē par šādu ieceri divās nedēļās pēc informācijas saņemšanas par projektu. Ja atbildes nav, Aģentūra var īstenot plānoto projektu.

24. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Direktors darbojas kā kredītrīkotājs un īsteno Aģentūras budžetu.

2.   Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai iesniedz provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Aģentūras grāmatvedis ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību līdz nākamā gada 31. martam iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Tad Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (15) (“Finanšu regula”).

3.   Līdz 31. martam pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai iesniedz Aģentūras provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus un nosūta tos Administratīvajai valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Administratīvā valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām direktors šos galīgos pārskatus kopā ar Administratīvās valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Līdz 15. oktobrim direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Atbildes kopiju direktors nosūta arī Administratīvajai valdei un Komisijai.

9.   Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un atbilstīgi Finanšu regulas 146. panta 3. punktam jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo finanšu gadu.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam sniedz direktoram apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

25. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrā piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja tas vajadzīgs īpašu Aģentūras darbības vajadzību dēļ, un tikai tad, ja saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

26. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16).

2.   Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (17), un tā nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas ir saistoši visam Aģentūras personālam.

3.   Finansējuma lēmumos, nolīgumos un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos nepārprotami paredz, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas pie Aģentūras izmaksāto līdzekļu saņēmēja, kā arī pie personāla, kas atbild par šo līdzekļu piešķiršanu.

V NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

27. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

28. pants

Darbinieki

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem, tostarp tās direktoru, attiecas Civildienesta noteikumi, Nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Administratīvā valde, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus.

3.   Aģentūra attiecībā uz personālu īsteno pilnvaras, kas atbilstīgi Civildienesta noteikumiem ir piešķirtas iecēlējinstitūcijai un atbilstīgi Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai – iestādei, kurai ir tiesības slēgt līgumus.

4.   Administratīvā valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj Aģentūrā nodarbināt dalībvalstu norīkotus ekspertus.

29. pants

Aģentūras atbildība

1.   Attiecībā uz saistībām, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Aģentūra vai tās darbinieki, pildot amata pienākumus. Visi strīdi par šādu kaitējumu kompensāciju ir Tiesas kompetencē.

2.   Aģentūras darbinieku personisko finansiālo un disciplināro atbildību pret Aģentūru reglamentē attiecīgie noteikumi, ko piemēro Aģentūras personālam.

30. pants

Piekļuve dokumentiem

1.   Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (18).

2.   Līdz 2010. gada 3. martam Administratīvā valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, ievērojot attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā paredzētos noteikumus.

31. pants

Trešo valstu dalība

1.   Aģentūrā var līdzdarboties trešās valstis, kas ir noslēgušas ar Kopienu nolīgumus, ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus enerģētikas un attiecīgos gadījumos arī vides un konkurences jomā.

2.   Saskaņā ar minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši paredz veidu, apjomu un procedūras aspektus šo valstu dalībai Aģentūras darbā, tostarp saistībā ar finanšu iemaksām un personālu.

32. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

33. pants

Valodu lietojums

1.   Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (19).

2.   Administratīvā valde lemj par valodu lietojumu Aģentūras iekšējā darbā.

3.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija, kurai palīdz neatkarīgs ārējais eksperts, izvērtē Aģentūras darbību. Šis izvērtējums aptver Aģentūras panāktos rezultātus un darba metodes saistībā ar šajā regulā un gada darba programmās definēto Aģentūras mērķi, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtējumu veic, pamatojoties uz plašām un vispusīgām konsultācijām atbilstīgi 10. panta noteikumiem.

2.   Regulatoru valde saņem izvērtējuma secinājumus un sniedz Komisijai ieteikumus attiecībā uz izmaiņām šajā regulā, Aģentūrā un tās darba metodēs, kura šos ieteikumus, tam pievienojot savu atzinumu un atbilstīgus priekšlikumus, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Komisijai.

3.   Pirmo izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Komisija iesniedz līdz brīdim, kad apritējuši trīs gadi kopš pirmā direktora stāšanās amatā. Nākamos izvērtējuma ziņojumus Komisija iesniedz vismaz reizi četros gados.

35. pants

Stāšanās spēkā un pārejas pasākumi

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šīs regulas 5. līdz 11. pantu piemēro no 2011. gada 3. marta.

---

(1)  OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.

(2)  OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja (OV C 75 E, 31.3.2009., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2009. gada 25. jūnija Lēmums.

(4)  OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.

(5)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.

(6)  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.

(7)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 55 lpp.

(8)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 94 lpp.

(9)  OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(11)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(13)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 15 lpp.

(14)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 36 lpp.

(15)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(16)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(17)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(18)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(19)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

---