Liellopi

Jaunāki par vienu gadu

0,400

Vecāki par vienu gadu, bet jaunāki par diviem gadiem

0,700

Buļļi, divus gadus veci un vecāki

1,000

Teles, divus gadus vecas un vecākas

0,800

Slaucamās govis

1,000

Citas govis, divus gadus vecas un vecākas

0,800

Aitas un kazas

0,100

Zirgu dzimtas dzīvnieki

0,800

Cūkas

Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kg

0,027

Vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kg vai vairāk

0,500

Citas cūkas

0,300

Mājputni

Broileri

0,007

Dējējvistas

0,014

Strausi

0,350

Citi mājputni

0,030

Truši, vaislas mātītes

0,020

1.01

Saimniecības atrašanās vieta

Lauku saimniecības atrašanās vieta ir definēta Regulas (EK) Nr. 1166/2008 2. panta e) punktā.

1.01.01

Ģeogrāfiskais platums (piecu vai mazāk minūšu rādiusā)

1.01.02

Ģeogrāfiskais garums (piecu vai mazāk minūšu rādiusā)

1.02

Saimniecības juridiskais statuss

Saimniecības juridiskais statuss ir atkarīgs no īpašnieka statusa.

1.02.01

Vai saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc:

1.02.01.01

fiziskas personas, kas ir patstāvīgas saimniecības vienīgā turētāja?

Atsevišķs indivīds un fiziska persona, kas ir tādas saimniecības turētājs, kura nav saistīta ar kādām citu turētāju saimniecībām tā, ka tām ir kopīga vadība vai līdzīgas vienošanās.

1.02.01.01.01

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir “jā”, vai šī persona (turētājs) ir arī pārvaldnieks?

1.02.01.01.01.a

Ja šī persona nav pārvaldnieks, vai pārvaldnieks ir turētāja ģimenes loceklis?

1.02.01.01.01.b

Ja pārvaldnieks ir turētāja ģimenes loceklis, vai pārvaldnieks ir turētāja laulātais? (2)

1.02.01.02

vienas vai vairākām fiziskām personām, kura(-as) ir partneris(-i), ja saimniecība ir kopsaimniecība?

Kopsaimniecības partneris(-i) ir fiziskas personas, kam pieder, kas nomā vai citādi kopīgi pārvalda vienu lauku saimniecību vai kopīgi pārvalda savas atsevišķās saimniecības kā vienu saimniecību. Šādai sadarbībai jābūt vai nu saskaņā ar likumu, vai saskaņā ar rakstisku līgumu.

1.02.01.03

juridiska persona?

Juridiska persona, kas nav fiziska persona, bet kam ir parastās indivīda tiesības un pienākumi, piemēram, spēja iesūdzēt tiesā vai tikt iesūdzētam (vispārējā tiesībspēja un rīcībspēja).

1.03

Īpašumtiesību veids (attiecībā uz turētāju) un lauksaimnieciskā ražošana

1.03.01

Izmantotā lauksaimniecības zeme

Izmantotā lauksaimniecības zeme ir kopējā zeme, ko veido aramzeme, ilggadīgas ganības, ilggadīgu kultūru platības un sakņu dārzi, ko izmanto saimniecībā, neatkarīgi no īpašumtiesību veida vai tā, vai to izmanto kā daļu no kopējās zemes.

Kopējā zeme ir izmantotā lauksaimniecības zeme, ko izmanto lauku saimniecība, bet kas tai tieši nepieder, t. i., uz kuru attiecas kopējās tiesības. Īstenošanas metodes izvēle, lai aptvertu šo kopējo zemi, ir dalībvalstu ziņā.

1.03.01.01

Īpašnieka apsaimniekojumam

Izmantotā lauksaimniecības zeme, ko apsaimnieko saimniecība un kas pieder turētājam vai ko apsaimnieko turētājs kā lietotājs vai ilgtermiņa nomnieks, kas mantojis zemi, vai saskaņā ar cita līdzvērtīga veida īpašumtiesībām.

1.03.01.02

Nomas apsaimniekojumam

Izmantotā lauksaimniecības zeme, ko saimniecība nomā par fiksētu nomas maksu (naudā, natūrā vai citādi), par kuru vienojas iepriekš un par kuru noslēdz (rakstisku vai mutisku) nomas līgumu. Izmantotu lauksaimniecības zemi iedala tikai vienai saimniecībai. Ja atskaites gadā izmantota lauksaimniecības zeme ir iznomāta vairāk nekā vienai saimniecībai, to parasti iedala tai saimniecībai, ar kuru tā ir saistīta apsekojuma atskaites dienā, vai tai saimniecībai, kura to ilgāku laiku ir izmantojusi atskaites gadā.

1.03.01.03

Pusgraudniecībai vai citādām saimniecībām

1.03.02

Bioloģiskā lauksaimniecība

Lauksaimniecības prakse, kas atbilst noteiktu standartu kopumam un noteikumiem, kas izklāstīti i) Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (3) vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražošanu.

1.03.02.01

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā piemēro bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes un kas sertificētas atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

Tā saimniecībā izmantotās lauksaimniecības zemes daļa, kurā ražošana pilnībā atbilst bioloģiskās lauksaimnieciskās ražošanas principiem lauku saimniecību līmenī, kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju.

1.03.02.02

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas sertificējamas atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

Tā saimniecībā izmantotās lauksaimniecības zemes daļa, kurā tiek izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības metodes, bet kur vēl nav beidzies nepieciešamais pārejas periods, lai to uzskatītu par pilnībā atbilstīgu bioloģiskās lauksaimnieciskās ražošanas principiem lauku saimniecību līmenī, kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju.

1.03.02.03

Saimniecības platības, kurās atbilstīgi valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem piemēro sertificētās vai pārejas periodā esošās bioloģiskās lauksaimniecības metodes

Tā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā tiek piemērotas sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, vai tādas, kas ir pārejas periodā, lai tiktu sertificētas saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem, kuri izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražošanu, kas sadalāma kultūru kategorijās.

Kultūras ir definētas II nodaļā. Zeme.

1.03.02.03.01

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

1.03.02.03.02

Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

1.03.02.03.03

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

1.03.02.03.04

Cukurbietes (izņemot sēklai)

1.03.02.03.05

Eļļas augi

1.03.02.03.06

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes

1.03.02.03.07

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

1.03.02.03.08

Augļu koku un ogulāju stādījumi

1.03.02.03.09

Citrusaugu stādījumi

1.03.02.03.10

Olīvu stādījumi

1.03.02.03.11

Vīna dārzi

1.03.02.03.99

Citas kultūras (šķiedraugi u. c.)

1.03.02.04

Bioloģiskās ražošanas metodes, ko piemēro lopkopībā un sertificē atbilstīgi valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

To dzīvnieku skaits, kas tiek audzēti tādā saimniecībā, kur visa vai daļa no dzīvnieku ražošanas pilnībā atbilst bioloģiskās ražošanas principiem saimniecībā un kas izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju, kas sadalāmi pa dzīvnieku kategorijām.

Mājlopu definīcijas ir dotas III nodaļā. Lauksaimniecības dzīvnieki.

1.03.02.04.01

Liellopi

1.03.02.04.02

Cūkas

1.03.02.04.03

Aitas un kazas

1.03.02.04.04

Mājputni

1.03.02.04.99

Citi dzīvnieki

1.03.03

Saimniecības produkcijas galamērķis

1.03.03.01

Saimniecībā patērē vairāk nekā 50 % no saimniecības galaprodukcijas vērtības

Saimniecība ir tās ģimenes struktūra, pie kuras pieder turētājs un kurā saimniecības locekļiem ir kopīga dzīvesvieta, tie daļēji vai pilnībā kopīgi izmanto saimniecības ieņēmumus un labumus un kopīgi patērē noteiktu veidu preces un pakalpojumus, galvenokārt pajumti un pārtiku.

Galaprodukcija, kā minēts šajā raksturojumā, izriet no lauksaimniecības ekonomikas pārskatos minētās izmantojamās produkcijas definīcijas, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (4).

1.03.03.02

Tiešā pārdošana galapatērētājiem veido vairāk nekā 50 % no saimniecības kopējiem pārdošanas apjomiem  (2)

Tiešā pārdošana galapatērētājam ir saimniecības veiktā pašražoto apstrādātu vai neapstrādātu lauksaimniecības produktu pārdošana tieši patērētājiem viņu pašu patēriņam.

2.01

Aramzeme

Zeme, ko apstrādā (ar vai irdina) regulāri, parasti saskaņā ar augsekas sistēmu.

Augseka ir tādu viengadīgu kultūru maiņas prakse, kad konkrētā laukā kultūras audzē pēc plānotās sistēmas vai secības secīgi pa gadiem tā, lai viena veida kultūras nepārtraukti netiktu audzētas vienā un tai pašā laukā. Parasti kultūras nomaina katru gadu, bet tās var būt arī daudzgadīgas. Lai atšķirtu aramzemi no ilggadīgo kultūraugu platībām vai ilggadīgām ganībām un pļavām, izmanto piecu gadu slieksni. Tas nozīmē, ka zemes gabalu neuzskata par aramzemi, ja tajā vienu kultūru audzē piecus gadus vai ilgāk, nenovācot iepriekšējo kultūru un neieviešot jaunu.

2.01.01

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Šajā punktā iekļauj visas to graudaugu platības, kurus sausus novāc graudu ieguvei, neatkarīgi no to pielietojuma (tostarp graudaugus, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

2.01.01.01

Parastie kvieši un plēkšņu kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L. un Triticum monococcum L.

2.01.01.02

Cietie kvieši

Triticum durum Desf.

2.01.01.03

Rudzi

Secale cereale L., tostarp rudzu un citu graudaugu, ko sēj rudenī, maisījumi (mikšļi).

2.01.01.04

Mieži

Hordeum vulgare L.

2.01.01.05

Auzas

Avena sativa L., tostarp auzu maisījumi un cita labība, ko sēj pavasarī.

2.01.01.06

Kukurūza

Kukurūza (Zea mays L.), ko novāc graudu ieguvei.

2.01.01.07

Rīsi

Oryza sativa L.

2.01.01.99

Citi graudaugi graudu ražošanai

Vienkultūras graudaugi, kurus sausus novāc graudu ieguvei un kas nav uzskaitīti iepriekšējos punktos.

2.01.02

Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

Kultūras, ko sēj un novāc galvenokārt, lai iegūtu proteīnu.

Šajā punktā iekļauj visas to kaltētu pākšaugu un proteīnu saturošu kultūru platības, kuras sausas novāc graudu ieguvei, neatkarīgi no pielietojuma (tostarp kultūras, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

2.01.02.01

tostarp zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas

Pisum sativum L., Vicia faba L., Lupinus spp., ko sēj kā atsevišķas kultūras un novāc sausus graudu ieguvei.

2.01.03

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

Solanum tuberosum L.

2.01.04

Cukurbietes (izņemot sēklai)

Beta vulgaris L., kas paredzētas cukura rūpniecībai un spirta ražošanai (tostarp enerģijas ražošanai).

2.01.05

Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāposti (izņemot sēklu materiālu)

Lopbarības bietes (Beta vulgaris L.) un lopbarības kāpostu dzimtas augi, ko novāc galvenokārt dzīvnieku barībai, neatkarīgi no tā, vai tās ir saknes vai kāti, un citi augi, ko galvenokārt audzē tādu lopbarības sakņu iegūšanai, kas citur nav minētas.

2.01.06

Tehniskās kultūras

Kultūras, ko parasti nepārdod tieši patēriņam, jo tās pirms galīgās lietošanas rūpnieciski jāpārstrādā.

Šajā punktā iekļauj visas tehnisko kultūru novāktās platības neatkarīgi no lietojuma (tostarp kultūras, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

2.01.06.01

Tabaka

Nicotiana tabacum L.

2.01.06.02

Apiņi

Humulus lupulus L.

2.01.06.03

Kokvilna

Gossypium spp., ko novāc, lai iegūtu šķiedru, kā arī eļļas sēklas.

2.01.06.04

Rapsis un ripsis

Brassica napus L. (partim) un Brassica rapa L. var. sylvestris (Lam.) Briggs, ko audzē eļļas ražošanai un novāc sausus graudu ieguvei.

2.01.06.05

Saulespuķes

Helianthus annuus L., kuras novāc sausas graudu ieguvei.

2.01.06.06

Soja

Glycine max L. Merril, ko novāc sausu graudu ieguvei.

2.01.06.07

Linsēklas (eļļas lini)

Linum usitatissimum L., šķirnes, ko audzē galvenokārt eļļas ražošanai un novāc sausas graudu ieguvei.

2.01.06.08

Citi eļļas augi

Citi augi, kas citur nav minēti un ko audzē galvenokārt eļļas ieguvei un novāc sausus graudu ieguvei.

2.01.06.09

Lini

Linum usitatissimum L., šķirnes, ko audzē galvenokārt šķiedras ražošanai.

2.01.06.10

Kaņepes

Cannabis sativa L.

2.01.06.11

Citi šķiedraugi

Citi augi, ko audzē galvenokārt šķiedras ieguvei un kas citur nav minēti.

2.01.06.12

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Augi vai augu daļas farmācijai, smaržu ražošanai vai cilvēku lietošanai.

Kulinārijā izmantojamie augi atšķiras no dārzeņiem ar to, ka tos izmanto nelielos daudzumos, un ar to, ka tie ēdienam piedod smaržu, nevis apjomu.

2.01.06.99

Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas

Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas.

Iekļauj tādu kultūru platības, ko izmanto vienīgi atjaunojamas enerģijas ražošanai.

2.01.07

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, tostarp:

2.01.07.01

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargseguma

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma.

2.01.07.01.01

Atklātā laukā

Dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē aramzemes augsekā ar citām dārzkopības kultūrām.

2.01.07.01.02

Dārzkopības produktu ražošana tirdzniecībai

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē aramzemes augsekā ar citām dārzkopības kultūrām.

2.01.07.02

Zem stikla vai cita (aizsniedzama) aizsargseguma

Kultūras, kas visu augšanas periodu vai tā lielāko daļu atrodas siltumnīcās vai zem stacionāra vai pārvietojama augsta seguma (stikla vai elastīgas vai neelastīgas plastmasas).

2.01.08

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

2.01.08.01

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargseguma

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas), ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargseguma.

2.01.08.02

Zem stikla vai cita (aizsniedzama) aizsargseguma

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas), kas visu augšanas periodu vai tā lielāko daļu atrodas siltumnīcās vai zem stacionāra vai pārvietojama augsta seguma (stikla vai elastīgas vai neelastīgas plastmasas).

2.01.09

Zaļbarības kultūras

Visas “zaļās” aramzemē audzētās kultūras, kas paredzētas galvenokārt dzīvnieku barībai, kuras audzē augsekā ar citām kultūrām un kas aizņem to pašu zemi mazāk nekā piecus gadus (viengadīgās vai daudzgadīgās barības kultūras).

Šajā punktā iekļauj tādas zaļbarības kultūras, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai.

Šajā punktā iekļauj kultūras, ko neizmanto saimniecībās, bet pārdod tiešai izmantošanai citās saimniecībās vai ražotājiem.

2.01.09.01

Aramzemē sēto zālāju platības

Zālaugi ganībām, sienam vai skābbarībai, ko iekļauj kā daļu no parastas augsekas, kura ilgst vismaz vienu ražas gadu, bet nesasniedz piecus gadus, un ko sēj kopā ar zāli vai zāļu maisījumiem. Pirms atkārtotas sējas šīs platības uzar vai citādi apstrādā vai augus iznīcina citādi, piemēram, ar herbicīdiem.

Šajā apakšpunktā iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā ir zālaugi un citas lopbarības kultūras (parasti pākšaugi) ganībām, novākšanai zaļā veidā vai sausa siena veidā.

2.01.09.02

Citas zaļbarības kultūras

Citas viengadīgas vai daudzgadīgas (mazāk nekā 5 gadus) barības kultūras.

2.01.09.02.01

Zaļā kukurūza

Visu veidu kukurūza (Zea mays L.), ko audzē galvenokārt skābbarībai un ko nenovāc sēklai (veselas vālītes, auga daļas vai viss augs kopumā).

Šajā apakšpunktā iekļauj zaļo kukurūzu, ko dzīvnieki patērē tieši (izņemot skābbarību), un veselas vālītes (graudus, akotus, miziņas), kuras novāc lopbarībai vai skābbarībai, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanai.

2.01.09.02.02

Pākšaugi

Pākšaugi, ko audzē un novāc veselus un zaļus galvenokārt lopbarībai.

Šajā apakšpunktā iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā (parasti > 80 %) ir lopbarības pākšaugi un zālaugi, ko novāc zaļus vai sausa siena veidā.

2.01.09.02.99

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

Citi laukaugi, kas paredzēti dzīvnieku barībai un ko novāc zaļus, un kas citur nav minēti.

2.01.10

Sēklas un stādi aramzemē

Platības, kur audzē sēklas un stādus pārdošanai, izņemot labības, rīsa, pākšaugu, kartupeļu un eļļas augu sēklas.

2.01.11

Citas aramzemes kultūras

Aramzemes kultūras, kas citur nav minētas.

2.01.12

Papuves

Visa apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā, bet kurā vienu ražas gadu nav paredzēts novākt ražu.

Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu.

Papuve var būt:

Šajā apakšpunktā iekļauj visas aramzemes platības, kurās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (5) 5. pantā vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav daļa no augsekas.

2.01.12.01

Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas

Papuve, par kuru nemaksā nekādu finansiālu atbalstu vai subsīdijas.

2.01.12.02

Saimnieciski neizmantota papuve, par kuru maksā subsīdiju maksājumus

Papuve, par kuru saimniecībai ir tiesības uz finansiālu atbalstu.

2.02

Sakņu dārzi

Platības, kas paredzētas lauksaimniecības produktu kultivēšanai, kuri paredzēti paša turētāja un viņa saimniecības patēriņam, tās parasti ir atdalītas no pārējās lauksaimniecības zemes un tās sauc par sakņu dārziem.

Saimniecība pārdod tikai produktu pārpalikumu, kas laiku pa laikam rodas šajās platībās. Visas platības, kuru produktus pastāvīgi pārdod tirgū, uzskaita citos punktos pat tad, ja daļu šo produktu patērē turētājs un viņa saimniecība.

2.03

Ilggadīgo zālaugu platības

Zeme, ko pastāvīgi (piecus gadus vai ilgāk) izmanto, lai audzētu kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašiesējušās) zālveida lopbarības kultūras, un kas nav iekļautas saimniecības augsekā.

Zemi var izmantot ganībām vai skābbarības, siena vākšanai vai izmantot atjaunojamās enerģijas ražošanai.

2.03.01

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

Ilggadīgās ganības labas vai vidējas kvalitātes zemē. Šīs platības parasti var izmantot intensīvai ganīšanai.

2.03.02

Nekultivētās ganības

Ilggadīgās ganības ar zemu ražību, parasti zemas kvalitātes zemē, piemēram, kalnainā zemē un lielos augstumos, parasti nav uzlabotas ar mēslojumu, kultivēšanu, atkārtotu sēju vai drenāžu.

Šīs platības parasti var izmantot tikai ekstensīvai ganīšanai un parasti tās nepļauj vai pļauj ekstensīvā veidā; tajās nevar ganīt dzīvniekus lielā blīvumā.

2.03.03

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

Ilggadīgo ganību un pļavu platības, kas vairs netiek izmantotas saimnieciskos nolūkos, kurās ir saglabāti labi saimnieciskie un vides apstākļi un par kurām ir tiesības saņemt vienreizējo maksājumu atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1782/2003 vai attiecīgā gadījumā jaunākiem tiesību aktiem.

2.04

Ilggadīgās kultūras

Kultūras, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgās ganības, kuras aizņem zemi ilgu laiku un dod ražu vairākus gadus.

2.04.01

Augļu koku un ogulāju stādījumi

Platības, kur aug koki, krūmi un daudzgadīgi ogulāji, izņemot zemenes, kas paredzētas augļu ražošanai. Augļu dārzi var būt veidoti vienlaidus, atstājot minimālo atstarpi starp kokiem, vai izklaidus ar lielām atstarpēm.

2.04.01.01

Augļu koku sugas, tostarp:

2.04.01.01.01

Mērena klimata joslu augļu koki

Augļu koku stādījumi, ko parasti kultivē mērenā klimata joslās, lai ražotu augļus.

2.04.01.01.02

Subtropu klimata joslu augļu koki

Augļu koku stādījumi, ko parasti kultivē subtropu klimata joslās, lai ražotu augļus.

2.04.01.02

Ogu šķirnes

Ogu stādījumi, ko tradicionāli kultivē gan mērena klimata, gan subtropu klimata joslās, lai ražotu ogas.

2.04.01.03

Rieksti

Riekstu koku stādījumi, ko tradicionāli kultivē mērena klimata un subtropu joslās.

2.04.02

Citrusaugu stādījumi

Citrus spp. stādījumi.

2.04.03

Olīvu stādījumi

Olea europea L. stādījumi.

2.04.03.01

Parastā veidā audzētas galda olīvas

Tādu šķirņu stādījumi, ko parasti audzē, lai ražotu galda olīvas.

2.04.03.02

Parastā veidā audzētas olīvas eļļas ražošanai

Tādu šķirņu stādījumi, ko parasti audzē olīveļļas ražošanai.

2.04.04

Vīna dārzi, no kuriem parasti iegūst:

Vitis vinifera L. stādījumi

2.04.04.01

Kvalitātes vīnu

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), kuras atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 (6) vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu, un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), kuras atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu, un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.

2.04.04.02

Citu vīnu

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē tādu vīnu ražošanai, kuriem nav ACVN vai AĢIN.

2.04.04.03

Galda vīnogas

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē, lai iegūtu svaigas vīnogas.

2.04.04.04

Rozīnes

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē rozīņu ražošanai.

2.04.05

Dēstu audzētavas

Platības, kurās atklātā laukā audzē jaunus koksnainus augus turpmākai pārstādīšanai:

2.04.06

Citas ilggadīgās kultūras

Brīvdabas ilggadīgās kultūras, izņemot kultūras, kas iekļautas iepriekšējos apakšpunktos, un jo īpaši tādas, ko izmanto pīšanai vai aušanai un ko parasti novāc katru gadu.

2.04.06.01

no tām Ziemassvētku eglītes  (2)

Koki, kas izmantotā lauksaimniecības zemē iestādīti komerciālos nolūkos, piemēram, Ziemassvētku eglītes.

2.04.07

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

2.05

Cita zeme

Pie “citas zemes” pieder neizmantota lauksaimniecības zeme (lauksaimniecības zeme, ko vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ un ko neizmanto augsekas sistēmā), apmežota zeme un cita zeme, ko aizņem ēkas, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme, klintis u. c.

2.05.01

Neizmantota lauksaimniecības zeme

Platība, kas iepriekš izmantota kā lauksaimniecības zeme un ko apsekojuma atskaites gadā vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ, un ko neizmanto augsekas sistēmā, t. i., zeme, kur nav paredzēta lauksaimnieciska izmantošana.

Šo zemi varētu atsākt apstrādāt, izmantojot lauku saimniecībā parasti pieejamos resursus.

2.05.02

Apmežota zeme

Platības, ko aizņem koki vai meža krūmi, tostarp papeļu stādījumi mežos vai ārpus tiem un meža koku stādu audzētavas, kas ierīkotas meža zemē, saimniecības pašas vajadzībām, kā arī meža objekti (meža ceļi, kokmateriālu noliktavas u. c.).

2.05.02.01

tostarp pamežs ar īsu augseku

Apmežotās platības, ko apsaimnieko meža augu audzēšanai, ja augsekas posms ir 20 gadi vai mazāk.

Augsekas posms ir laiks no pirmās koku sēšanas/stādīšanas līdz galaprodukta novākšanai, ja novākšanā neietver parastās apsaimniekošanas darbības, piemēram, retināšanu.

2.05.03

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme, klintis u. c.)

Visas tās lauku saimniecības kopējās platības daļas, kas nav ne izmantota lauksaimniecības zeme, ne neizmantota lauksaimniecības zeme, ne apmežotā platība.

2.06

Sēnes, apūdeņotās platības, enerģijas kultūras un ģenētiski modificētas kultūras

2.06.01

Sēnes

Kultivētās sēnes, ko audzē ēkās, kuras ir speciāli būvētas vai pielāgotas sēņu audzēšanai, un pazemes telpās, alās un pagrabos.

2.06.02

Apūdeņotā platība

2.06.02.01

Kopējā apūdeņojamā platība

Maksimālā izmantotā lauksaimniecības platība, ko atskaites gadā varētu apūdeņot, izmantojot saimniecībā parasti pieejamās ierīces un ūdens daudzumu.

2.06.02.02

Kopējā apstrādātā platība, kas iepriekšējos 12 mēnešos apūdeņota vismaz vienu reizi

To kultūru platības, ko faktiski apūdeņoja vismaz vienu reizi 12 mēnešos pirms apsekojuma atskaites dienas.

2.06.03

Enerģijas kultūras (biodegvielas vai atjaunojamās enerģijas citu veidu ražošanai)

Enerģijas kultūru ražošanas platība, kas gūst labumu no šādām atbalsta shēmām atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1782/2003:

Citas platības, ko izmanto enerģijas kultūru ražošanai (jo īpaši tās, kas saņem maksājumu, kurš saistīts ar “parastajām” tiesībām saskaņā ar vienīgā maksājuma shēmu vai vienkāršoto zemes maksājumu shēma), nav ietvertas šajā punktā.

2.06.03.01

tostarp atmatā atstātā platība

Enerģijas kultūru ražošanas platība, kas saņem maksājumu, kurš saistīts ar atmatā atstāšanas tiesībām, ja ražošana notiek atmatā atstātā platībā (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 55. vai 56. pants)

2.06.04

Ģenētiski modificētas kultūras

“Ģenētiski modificētas kultūras (ĢMK)” ir jebkurš organisms, kas definēts Padomes Direktīvas 2001/18/EK (7) 2. pantā vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos.

3.01

Zirgu dzimtas dzīvnieki

Mājlopi, kas pieder pie zirgu dzimtas, zirgu ģints (zirgi, ēzeļi u. c.).

3.02

Liellopi

Mājlopi, kas pieder pie Bos Taurus un Bubalus bubalus sugas, tostarp krustojumi, piemēram, Beefalo.

3.02.01

Vīriešu un sieviešu dzimuma liellopi, jaunāki par vienu gadu

3.02.02

Vīriešu dzimuma liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

3.02.03

Sieviešu dzimuma liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

3.02.04

Vīriešu dzimuma liellopi, divus gadus veci vai vecāki

3.02.05

Teles, divus gadus vecas un vecākas

Sieviešu dzimuma liellopi, kam ir divi un vairāk gadi un kas vēl nav atnesušies.

3.02.06

Slaucamās govis

Sieviešu dzimuma liellopi, kas jau ir atnesušies (tostarp tie, kas jaunāki par diviem gadiem) un kurus to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt piena ieguvei, kuru izmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos.

3.02.99

Citas govis

Govis, kas jau ir atnesušās (tostarp tās, kuras jaunākas par diviem gadiem) un kuras to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt teļu ieguvei, un kuru pienu neizmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos.

3.03

Aitas un kazas

3.03.1

Aitas (visu vecumu)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Ovis aries sugas.

3.03.01.01

Vaislas aitu mātītes

Aitas un aplecināti jēri.

3.03.01.99

Citas aitas

Visas aitas, kas nav vaislas aitu mātītes.

3.03.02

Kazas (visu vecumu)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Capra aegagrus hircus pasugas.

3.03.02.01

Vaislas kazu mātītes

Kazu mātītes, kas jau ir atnesušās, un aplecinātas kazas.

3.03.02.99

Citas kazas

Visas kazas, kas nav vaislas kazu mātītes.

3.04

Cūkas

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Sus scrofa domesticus sugas.

3.04.01

Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus

Sivēni, kuru dzīvsvars parasti nepārsniedz 20 kilogramus.

3.04.02

Vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kilogrami vai vairāk

Sieviešu dzimuma cūkas, kas sver 50 kilogramus un vairāk un paredzētas vaislai neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav atnesušās.

3.04.99

Citas cūkas

Cūkas, kas citur nav minētas.

3.05

Mājputni

3.05.01

Broileri

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus gallus sugas un ko tur gaļas ražošanai.

3.05.02

Dējējvistas

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus gallus sugas, kuri ir sasnieguši dēšanas gatavību un kurus tur olu ražošanai.

3.05.03

Citi mājputni

Mājputni, kas nav minēti pie broileriem un dējējvistām.

3.05.03.01

Tītari  (2)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Meleagris sugas.

3.05.03.02

Pīles  (2)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Anas un Cairina moschata sugas.

3.05.03.03

Zosis  (2)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Anser anser dom sugas.

3.05.03.04

Strausi  (2)

Strausi (Struthio camelus).

3.05.03.99

Pārējie mājputni, kas citur nav minēti  (2)

3.06

Truši, vaislas mātītes

Trušu mātītes (kas pieder pie Oryctolagus sugas), kas ir paredzētas nobarošanai un ir atnesušās.

3.07

Bites

Stropu skaits, ko aizņem bites (Apis mellifera), kuras tur medus ražošanai.

3.99

Mājlopi, kas citur nav minēti

Visi ražojoši mājlopi, kas citur šajā sadaļā nav minēti.

4.01

IV. (i) TEHNIKA  (2)

Mehāniskie transportlīdzekļi un iekārtas, ko lauku saimniecība izmantojusi 12 mēnešus pirms apsekojuma atskaites dienas.

4.01.01

Pieder tikai saimniecībai

Mehāniskie transportlīdzekļi un iekārtas, kuras apsekojuma atskaites dienā ir tikai lauku saimniecības īpašumā.

4.01.01.a

Četrriteņu traktori, kāpurķēžu traktori, darbarīku pārvadātāji

Visi traktori, kam ir vismaz divas asis, un visi citi mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto par lauksaimniecības traktoriem.

4.01.01.b

Kultivatori, ecēšas, rotējošās ecēšas un pļaujmašīnas ar motoru

Mehāniskie transportlīdzekļi ar vienu asi vai bez ass, ko izmanto lauksaimniecībā, dārzkopībā un vīnkopībā.

4.01.01.c

Kombaini

Mašīnas labības, proteīnkultūru un eļļas augu sēklu, dārzeņu un zāliena sēklu, utt. novākšanai un kulšanai neatkarīgi no tā, vai tās ir pašgājējas, piekabinātas traktoram vai uzmontētas uz traktora.

4.01.01.d

Pārējie pilnībā mehanizētie ražas novācēji

Mašīnas, kas nav kombaini, cukurbiešu, kartupeļu vai lopbarības kultūru ilgstošai novākšanai, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašgājējas, piekabinātas traktoram vai uzmontētas uz traktora.

4.01.02

Tehnika, ko izmanto vairākas saimniecības

Mehāniskie transportlīdzekļi un iekārtas, ko lauku saimniecība izmantojusi 12 mēnešus pirms apsekojuma atskaites dienas, bet kas pieder:

4.01.02.a

Četrriteņu traktori, kāpurķēžu traktori, darbarīku pārvadātāji

4.01.02.b

Kultivatori, ecēšas, rotējošās ecēšas un pļaujmašīnas ar motoru

4.01.02.c

Kombaini

4.01.02.d

Pārējie pilnībā mehanizēti ražas novācēji

4.02

IV. (ii) IEKĀRTAS

4.02.01

Iekārtas, ko izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai atbilstīgi enerģijas avota veidam

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai 12 mēnešu laika posmā, kas beidzas apsekojuma atskaites dienā, kuri paredzēti tirgum (piesaistītas energosistēmai) vai pašu lauksaimniecības produktu ražošanai (nepiesaistītas energosistēmai).

Iekārtas, kas izvietotas uz zemes, kura pieder saimniecībai, nav iekļautas, ja lauksaimnieks neiesaistās enerģijas ražošanā ne ar ieguldījumiem, ne ar aktīvu līdzdalību (t. i., tikai saņem nomas maksu par zemi).

4.02.01.01

Vējš

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto, lai ražotu atjaunojamu enerģiju no vēja.

Vēja enerģija ir vēja kinētiskā enerģija, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai vēja turbīnās.

Iekļauj arī tiešo mehānisko enerģiju, ko iegūst no vēja.

4.02.01.02

Biomasa

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai no biomasas.

Biomasa ir ciets, šķidrs vai gāzveida organisks, nepārakmeņojies bioloģiskas izcelsmes materiāls, ko izmanto siltuma, elektroenerģijas vai degvielas ražošanai.

4.02.01.02.01

tostarp biometāns

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto biogāzes ražošanai no biomasas.

Biogāze ir gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanās procesā.

4.02.01.03

Saules enerģija

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai no saules starojuma.

Saules starojums ir starojums, ko izmanto karstā ūdens iegūšanai un elektroenerģijas ražošanai.

4.02.01.04

Hidroenerģija

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai no hidroenerģijas.

Hidroenerģija ir potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, ko hidroelektrostacijās pārvērš elektroenerģijā.

Iekļauj arī tiešo mehānisko enerģiju, ko iegūst no ūdens.

4.02.01.99

Citi atjaunojamās enerģijas avotu veidi

Iekārtas, kuras lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai un kuras nav minētas citur šajā nodaļā.

5.01

V. (i) Lauksaimniecības darbi saimniecībā

Saimniecības darbaspēks

Saimniecības darbaspēks ir visas personas, kas ir pabeigušas obligāto izglītību (sasniegušas skolas beigšanas vecumu) un kas saimniecībā veikušas lauksaimniecības darbus 12 mēnešu laika posmā, kurš beidzas apsekojuma atskaites dienā.

Ja vien valsts tiesību akti neparedz minimālo pilna laika un daļēja laika obligātās izglītības apguves vecumu, 15 gadus uzskata par parastu skolas beigšanas vecumu.

Individuālos turētājus, kas saimniecībā neveic lauksaimniecības darbus, apsekojumā reģistrē, bet nepieskaita pie “kopējā saimniecības darbaspēka”.

Visas pensijas vecuma personas, kas turpina strādāt saimniecībā, iekļauj saimniecības darbaspēkā.

Neiekļauj personas, kas strādā saimniecībā, bet ko nodarbina trešā persona vai kas strādā saskaņā ar savstarpējā atbalsta līgumu (piemēram, līgumstrādnieki vai kooperatīvi).

Lauksaimniecības darbi

Par lauksaimniecības darbiem uzskata visa veida darbu saimniecībā, kas sekmē vai nu i) aktivitātes, kuras definētas Regulas (EK) Nr. 1166/2008 I pielikumā, vai ii) ražošanas līdzekļu uzturēšanu, vai iii) aktivitātes, kas tieši izriet no šīm produktīvajām darbībām.

Laiks, kas saimniecībā patērēts lauksaimniecības darbiem

Laiks, kas saimniecībā patērēts lauksaimniecības darbiem, ir darba laiks, kas saimniecībā faktiski veltīts lauksaimniecības darbiem, izņemot darbu turētāja vai pārvaldnieka mājsaimniecībā.

Ikgadējā darba vienība (IDV)

Pilna laika ekvivalenta nodarbinātība, t. i., kopējās nostrādātās stundas izdalītas ar valsts ikgadējo pilnā darba laikā nostrādāto vidējo stundu skaitu.

Pilns laiks ir mazākais to stundu skaits, kas jānostrādā saskaņā ar valsts noteikumiem, kas reglamentē darba līgumus. Ja tajos nav norādīts ikgadējais stundu skaits, tad par minimumu pieņem 1 800 stundas (225 astoņu stundu darbdienas).

5.01.01

Turētājs

Turētājs ir fiziskā persona, fizisko personu grupa vai juridiskā persona, uz kuras rēķina un kuras vārdā saimniecība darbojas, un kura juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību, t. i., uzņemas saimniecības ekonomiskos riskus.

Saimniecība turētājam var būt īpašumā, vai arī viņš to var nomāt vai būt tās ilgtermiņa dzimtnomnieks, lietotājs vai pilnvarotais.

5.01.01.01

Dzimums

5.01.01.02

Vecums

5.01.01.03

Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.02

Pārvaldnieks

Saimniecības pārvaldnieks ir fiziska persona, kas atbild par ikdienas finanšu kārtošanu un ražošanas darba kārtību attiecīgajā saimniecībā.

5.01.02.01

Dzimums

5.01.02.02

Vecums

5.01.02.03

Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.02.04

Pārvaldnieka izglītība

5.01.02.04.a

Pārvaldnieka lauksaimnieciskā izglītība

Tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā

Pieredze, kas iegūta praktiskā darbā lauku saimniecībā.

Lauksaimnieciskā pamatizglītība

Jebkuri mācību kursi, kas pabeigti vispārīgā lauksaimniecības koledžā un/vai izglītības iestādē, kura specializējas noteiktās nozarēs (tostarp dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā un ar to saistītās nozarēs). Pilns lauksaimniecības mācekļa darbs uzskatāms par pamatizglītību.

Pabeigta lauksaimnieciskā izglītība

Jebkuri mācību kursi, kuru ilgums ir līdzvērtīgs vismaz diviem pilna laika mācību gadiem pēc obligātās izglītības ieguves un kas pabeigti lauksaimniecības koledžā, universitātē vai citā augstākās izglītības iestādē, lauksaimniecībā, dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā vai ar to saistītās nozarēs.

5.01.02.04.b

Pārvaldnieka arodmācības pēdējos 12 mēnešos  (8)

Arodmācības ir mācību pasākums vai aktivitāte, ko nodrošina pasniedzējs vai mācību iestāde, kuras primārais mērķis ir jaunu prasmju iegūšana saistībā ar lauksaimniecības aktivitātēm vai aktivitātēm, kas tieši saistītas ar saimniecību vai esošo saimniecību attīstīšanu un uzlabošanu.

5.01.03

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, tostarp laulātais, kuri veic lauksaimniecības darbu saimniecībā, bet kuriem noteikti nav jādzīvo tajā.

Parasti turētāja ģimenes locekļi ir viņa laulātais, augšupējie vai lejupējie radinieki (tostarp laulības un adopcijas attiecībās esošie) un turētāja vai viņa laulātā brāļi un māsas.

Divus cilvēkus, kas dzīvo kopā kā laulības partneri, bet kas nav precējušies, arī uzskata par laulātajiem.

5.01.03.01

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas veic lauksaimniecības darbu saimniecībā: vīrieši

5.01.03.02

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas veic lauksaimniecības darbu saimniecībā: sievietes

5.01.04

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi

Visas personas, kas veic lauksaimniecības darbus un no lauku saimniecības saņem jebkāda veida atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumus vai citus maksājumus, tostarp samaksu natūrā), izņemot turētāju un viņa ģimenes locekļus.

Pastāvīgi nodarbinātais darbaspēks ir personas, kas veic lauksaimniecības darbus katru nedēļu 12 mēnešus, kuri beidzās apsekojuma atskaites dienā, neatkarīgi no darba nedēļas garuma.

Iekļauj arī tās personas, kas ir pastāvīgi nostrādājušas daļu minētā perioda, bet nespēja nostrādāt visu periodu šādu iemeslu dēļ:

5.01.04.01

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši

5.01.04.02

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: sievietes

5.01.05

Neregulāri nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši un sievietes

Neregulāri nodarbinātās personas ir darbinieki, kas 12 mēnešos, kuri beidzās apsekojuma atskaites dienā, lauku saimniecībā nestrādāja katru nedēļu kāda cita iemesla dēļ, nevis to iemeslu dēļ, kuri uzskaitīti punktā “Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi”.

Neregulāri nodarbināto personu, kas nepieder pie ģimenes, nostrādāto darbadienu skaits ir jebkura tāda garuma diena, par kuru darbiniekam ir samaksāta alga vai jebkāda veida atlīdzība (alga, izpeļņa, ieņēmumi vai citi maksājumi, tostarp samaksa natūrā) kā par pilnas dienas darbu, kuras laikā ir veikts tāda veida darbs, ko parasti paveic pilna laika lauksaimniecības strādnieks. Atvaļinājuma un slimības dienas nav darbdienas.

Pilna darbdiena ir pastāvīgo pilna laika strādnieku standarta darbdiena.

5.01.06

Līdzvērtīgu pilnas slodzes tāda lauksaimniecības darba darbdienu kopskaits 12 mēnešus pirms apsekojuma dienas, kas nav iekļauts iepriekšējās kategorijās un ko saimniecībā veic personas, kuras nav tieši nodarbinātas šajā saimniecībā (piemēram, līgumstrādnieki)

Visu veidu lauksaimniecības darbs, ko saimniecībā tai veic personas, kuras saimniecībā nav nodarbinātas tieši, bet kuras ir pašnodarbinātas vai kuras nodarbina trešās personas, piemēram, darbuzņēmēji vai kooperatīvi.

Nostrādāto stundu skaits jāpārvērš pilna laika dienu vai nedēļu ekvivalentā.

5.02

V. (ii) Cits algots darbs (darbi saimniecībā, kas nav lauksaimniecības darbi, un darbs ārpus saimniecības)

Cits algots darbs ir jebkurš darbs, ko veic par atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumiem vai citiem maksājumiem, tostarp samaksu natūrā, atbilstīgi sniegtajam pakalpojumam) un kas nav darbs, kurš definēts V nodaļas i) punktā.

Šajā punktā iekļauj lauksaimniecības darbu, ko vienas lauku saimniecības lauksaimniecības darbaspēks veic citai lauku saimniecībai.

Informācija tiek vākta tikai par saimniecībām, kuru turētājs ir fiziska persona (t. i., ja turētājs ir arī pārvaldnieks). Neiekļauj juridiskas personas.

Neiekļauj nenodalāmus algotus darbus, kas nav lauksaimniecības darbi, saimniecībā, jo tie ir iekļauti lauksaimniecības darbos.

Pamatnodarbošanās

Darbs, kas aizņem vairāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā.

Papildu nodarbošanās

Darbs, kas aizņem mazāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā..

5.02.01

Cits algots darbs, ko veic turētājs, kurš ir arī pārvaldnieks

5.02.01.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.01.02

kā papildu nodarbošanās

ja to veic papildus citam algotam darbam

5.02.01.03

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

5.02.01.04

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

5.02.02

Vienīgā turētāja laulātā algots darbs

5.02.02.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.02.02

kā papildu nodarbošanās

ja to veic papildus citam algotam darbam

5.02.02.03

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

5.02.02.04

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

5.02.03

Cits algots darbs, ko veic vienīgā turētāja pārējie ģimenes locekļi

5.02.03.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.03.02

kā papildu nodarbošanās

ja to veic papildus citam algotam darbam

5.02.03.03

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

5.02.03.04

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

5.02.04

Darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi, kuru nodarbina tieši un regulāri un kuram ir cits algots darbs, kas ir tieši saistīts ar saimniecību

5.02.04.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.04.02

kā papildu nodarbošanās

6.01

VI. (i) Citu algotu darbu saraksts

Pie citiem algotiem darbiem saimniecībā pieder visi darbi, kas nav lauksaimniecības darbi, kuri tieši saistīti ar saimniecību un kam ir ekonomiska ietekme uz saimniecību.

“Darbi, kas tieši saistīti ar saimniecību” ir darbi, kuros izmanto vai nu saimniecības resursus (zemi, ēkas, iekārtas utt.), vai tās produktus. Ja izmanto tikai lauksaimniecības darbaspēku (ģimenes locekļus un tos, kas nav ģimenes locekļi) un citus saimniecības resursus neizmanto, tad strādniekus uzskata par divās dažādās struktūrās strādājošiem, un tāpēc darbus neuzskata par tieši saistītiem ar saimniecību.

Iekļauj gan darbu, kas nav saistīts ar lauksaimniecību, gan lauksaimniecības darbu citām saimniecībām.

Algots darbs šajā kontekstā ir aktīvs darbs; tāpēc neiekļauj tikai finansiālus ieguldījumus. Neiekļauj arī zemes iznomāšanu dažādām aktivitātēm, turpmāk neiesaistoties šajās aktivitātēs.

6.01.01

Tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi

Visas tūrisma darbības, izmitināšanas pakalpojumi, saimniecības izrādīšana tūristiem un citām grupām, sporta un atpūtas pasākumi u. c. darbības, kurās izmanto saimniecības zemi, ēkas vai citus resursus.

6.01.02

Mājamatniecība

Neatkarīgi no produktu pārdošanas veida - mājamatniecības izstrādājumi, ko saimniecībā izgatavo turētājs vai ģimenes locekļi, vai darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi, ja tie veic arī lauksaimniecības darbu.

6.01.03

Saimniecības produktu pārstrāde

Visa lauksaimniecības pamatproduktu pārstrāde pārstrādātos sekundārajos lauksaimniecības produktos saimniecībā neatkarīgi no tā, vai izejviela ražota saimniecībā vai ievesta. Tostarp gaļas pārstrāde, siera izgatavošana utt.

Šajā punktā iekļauj visu saimniecības produktu pārstrādi, ja vien pārstrādi neuzskata par daļu no lauksaimnieciskas darbības. Tāpēc neiekļauj vīna pārstrādi un olīveļļas ražošanu, ja vien iepirktā vīna vai olīveļļas daudzums nav ievērojams.

6.01.04

Atjaunojamās enerģijas ražošana

Atjaunojamās enerģijas, tostarp biogāzes, biodegvielas vai elektroenerģijas, ražošana pārdošanai, izmantojot vēja turbīnas, citas iekārtas vai no lauksaimniecības izejmateriāliem.

Šeit neiekļauj atjaunojamo enerģiju, ko ražo tikai saimniecības pašas vajadzībām.

6.01.05

Kokapstrāde (piemēram, zāģēšana)

Kokmateriālu pārstrāde saimniecībā pārdošanai (zāģmateriālu gatavošana u. c.).

6.01.06

Akvakultūra

Zivju, vēžu u. c. audzēšana saimniecībā. Neiekļauj darbības, kas saistītas tikai ar zveju.

6.01.07

Līgumdarbs (izmantojot saimniecības ražošanas iekārtas)

Līgumdarbs, kas attiecas uz lauksaimniecības vai citu nozari, piemēram, sniega tīrīšana, pārvadājumi, ainavas uzturēšana, lauksaimniecības un vides pakalpojumi u. c. darbi, izmantojot saimniecības iekārtas.

6.01.07.01

ar lauksaimniecību saistīts (citām saimniecībām)

6.01.07.02

ar lauksaimniecību nesaistīts

6.01.08

Mežsaimniecība

Mežsaimniecības darbi, kuros izmanto gan saimniecības darbaspēku, gan tehniku un iekārtas, ko parasti izmanto lauksaimniecības nolūkiem.

6.01.99

Citi

Citi algoti darbi, kas tieši saistīti ar saimniecību un citur nav minēti.

6.02

VI. (ii) Cita, ar saimniecību tieši saistīta algota darba nozīme

6.02.01

Saimniecības galīgās produkcijas procentuālais apjoms

Cita ar saimniecību saistītā algotā darba apjoma daļa saimniecības kopējā apgrozījumā (tostarp tiešie maksājumi).

7.01

Saimniecības ieguvumi no viena no šiem lauku attīstības pasākumiem pēdējos trijos gados

Informācija vācama par to, vai saimniecība pēdējo triju gadu laikā ir vai nav guvusi labumu no kāda no šādiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (9) vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos.

7.01.01

Konsultāciju pakalpojumu izmantošana

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. pants: Konsultāciju pakalpojumu izmantošana.

7.01.02

Lauku saimniecību modernizācija

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. pants: Lauku saimniecību modernizācija.

7.01.03

Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 28. pants: Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība.

7.01.04

To standartu ievērošana, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pants: To standartu ievērošana, kas pamatojas uz Kopienas tiesību aktiem.

7.01.05

Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. pants: Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās.

7.01.06

Natura 2000 maksājumi par lauksaimniecībā izmantojamo zemi

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pants: Natura 2000 maksājumi.

7.01.07

Maksājumi, kas saistīti ar Ūdens pamatdirektīvu

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pants: Maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK (10).

7.01.08

Agrovides maksājumi

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pants: Agrovides maksājumi.

7.01.08.01

tostarp saistībā ar bioloģisko lauksaimniecību

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pants: Agrovides maksājumi, ja saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007.

7.01.09

Dzīvnieku labturības maksājumi

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 40. pants: Dzīvnieku labturības maksājumi.

7.01.10

Nelauksaimniecisku darbību dažādošana

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 53. pants: Nelauksaimniecisku aktivitāšu dažādošana.

7.01.11

Tūrisma darbību veicināšana

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 55. pants: Tūrisma aktivitāšu veicināšana.

1.01

Parastā apstrāde (aršana ar vērstuvju arklu vai disku arklu)

Aramzemi apstrādā, izmantojot parasto aparšanu, kas kā primāro aršanas darbību ietver augsnes apgriešanu, parasti ar vērstuvju arklu vai disku arklu, kurai seko otrreizēja aparšana ar disku ecēšām.

1.02

Parastā apstrāde (seklā apstrāde)

Aramzemi apstrādā, izmantojot saglabājošo (seklo) aparšanu, kas ir aršanas veids vai veidu kopums, kuras rezultātā uz augsnes tiek atstāti augu atlikumi (vismaz 30 %) erozijas kontrolei un mitruma saglabāšanai, parasti neapgriežot augsni.

1.03

Apstrāde netiek veikta (tieša sēšana)

Aramzeme, kur laikā starp ražas novākšanu un sēšanu netiek veikta aparšana.

2.01

Augsnes pārklājums ziemā

Veids, kādā aramzeme ziemā tiek pārklāta ar augiem vai to atliekām vai tiek atstāta kaila.

2.01.01

Parastās ziemas kultūras

Aramzeme, kurā kultūras tiek sētas rudenī un tās aug ziemā (parastās ziemas kultūras, piemēram, ziemas kvieši), tad tās parasti novāc vai izmanto ganībām.

2.01.02

Kultūraugi augsnes pārklāšanai vai starpkultūras

Aramzeme, kurā augus sēj speciāli, lai samazinātu augsnes zudumus, barības vielas un augu aizsardzības produktus ziemas laikā vai citos periodos, kad citkārt zeme būtu kaila un jutīga pret zudumiem. Šo kultūru ekonomiskā nozīme ir neliela, un to galvenā nozīme ir augsnes un barības vielu aizsardzība.

Parasti tās iear pavasarī pirms citas kultūras sējas, nenovācot vai nenoganot.

2.01.03

Augu atlikumi

Aramzeme, kas ziemā ir pārklāta ar pagājušās sezonas kultūru atlikumiem un rugājiem. Šajā punktā neiekļauj starpkultūras un kultūraugus augsnes pārklāšanai.

2.01.04

Nepārklāta augsne

Aramzeme, kas rudenī ir aparta vai citādi apstrādāta un ziemā nav apsēta vai pārklāta ar augu atlikumiem, paliekot kaila līdz pirmssēšanas vai sēšanas agrotehnisko darbību veikšanai nākošajā pavasarī.

2.02

Augseka

2.02.01

Aramzemes daļa, kas nav iekļauta plānotajā augsekā

Aramzeme, kurā kultivē vienu un to pašu kultūru trīs gadus vai ilgāk un kas nav iekļauta plānotajā augsekā.

Augseka ir ikgadēja kultūru nomaiņas prakse konkrētā laukā pēc plānotās sistēmas vai secības secīgos kultūru gados tā, lai viena veida kultūras vienā un tajā pašā laukā netiktu audzētas bez pārtraukuma. Ja ilgstoši audzē vienu un to pašu kultūru, šī fenomena aprakstīšanai var izmatot terminu monokultūra.

3.01

Lineārie elementi, ko lauksaimnieks ir uzturējis pēdējos trīs gadus

Lineārie elementi ir pastāvīgas, cilvēku izveidotas koku rindas, dzīvžogi, akmens žogi utt., kas kopumā veido lauku robežas.

3.01.a

Dzīvžogi

Krūmu vai krūmāju rindas, kas veido dzīvžogu, dažreiz ar centrālo koku rindu.

3.01.b

Koku rindas

Pastāvīgas līnijveida koku veģetācijas, kas parasti veido lauku robežas lauksaimniecības zemes ietvaros vai gar ceļiem, vai ūdenstecēm.

3.01.c

Akmens žogi

Cilvēku izveidotas struktūras no ķieģeļiem vai akmeņiem, piemēram, sienas tikai no akmeņiem un mūrētas sienas.

3.02

Lineārie elementi, kas ir izveidoti pēdējos trīs gados

3.02.a

Dzīvžogi

3.02.b

Koku rindas

3.02.c

Akmens žogi

4.01

Ganības saimniecībā

4.01.01

Ganību platības atskaites gadā

Kopējā ganību platība, kas atskaites gadā pieder, ko iznomā vai kas citā veidā piešķirta lauku saimniecībai, kurā tiek turēti ganāmpulka dzīvnieki.

4.01.02

Laikposms, ko dzīvnieki pavada ganībās

Mēnešu skaits, ko atskaites gadā dzīvnieki ir pavadījuši ganībās, kuras pieder, ko iznomā vai kas citā veidā piešķirtas lauku saimniecībai.

4.02

Kopējo ganību zeme

Kopējā zeme ir zeme, kas nepieder tieši lauku saimniecībai, bet uz kuru attiecas kopējās tiesības. Tā var sastāvēt no ganībām, dārzkopības vai citas zemes.

Parasti kopēja zeme ir izmantota lauksaimniecības zeme, kas pieder publiskai iestādei (valstij, pagastam utt.), attiecībā uz kuru citai personai ir tiesības izmantot koplietošanas tiesības, un šīs tiesības parasti ir izmantojamas kopā ar citiem.

4.02.01

Kopējais dzīvnieku skaits kopējās ganībās

4.02.02

Laikposms, ko dzīvnieki pavada kopējās ganībās

Mēnešu skaits, ko atskaites gadā dzīvnieki ir pavadījuši kopējās ganībās.

5.01

Liellopi

5.01.01

Piesietās turēšanas kūts – ar cieto un šķidro kūtsmēslu krātuvi

Dzīvnieku novietnes, kur dzīvnieki tiek turēti savās vietās un tiem nav ļauts brīvi pārvietoties, un kur mēslus parasti aizvāc mehāniskā veidā ārpus ēkas uz cieto/saimniecības kūtsmēslu krātuvi.

5.01.02

Piesietās turēšanas kūts – ar vircas krātuvi

Dzīvnieku novietnes, kur dzīvnieki tiek turēti savās vietās un tiem nav ļauts brīvi pārvietoties, un kur urīnu savāc zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca.

5.01.03

Brīvās turēšanas novietne – ar cieto un šķidro kūtsmēslu krātuvi

Dzīvnieku novietnes, kur dzīvniekiem ir ļauts brīvi pārvietoties un kur mēslus parasti aizvāc mehāniskā veidā ārpus ēkas uz cieto/saimniecības kūtsmēslu krātuvi.

5.01.04

Brīvās turēšanas novietne – ar vircas krātuvi

Dzīvnieku novietnes, kur dzīvniekiem ir ļauts brīvi pārvietoties un kur mēslus un urīnu savāc zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca, vai kur tos var savākt no konkrētas ejas un uzglabāt glabāšanas tvertnēs, kamēr virca tiek uzglabāta novietnēs ārpusē.

5.01.99

Citi

Visa veida dzīvnieku novietnes, uz kurām neattiecas iepriekšminētie apraksti.

5.02

Cūkas

5.02.01

Daļēja redeļu grīda

Dzīvnieku novietnes, kur ir daļēja redeļu grīda; t. i., daļai no grīdas ir redeles, caur kurām mēsli un urīns satek zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca.

5.02.02

Pilnīga redeļu grīda

Dzīvnieku novietnes, kur ir pilnīga redeļu grīda; t. i., grīdai ir redeles, caur kurām mēsli un urīns satek zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca.

5.02.03

Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne)

Dzīvnieku novietnes, kur grīda ir klāta ar biezu pakaišu slāni (salmiem, kūdru, zāģu skaidām vai citu līdzīgu materiālu, kas uzsūc mēslus un urīnu), ko aizvāc tikai pēc noteiktiem laika intervāliem, kuri var ilgt vairākus mēnešus.

5.02.99

Citi

Visa veida dzīvnieku novietnes, uz kurām neattiecas iepriekšminētie apraksti.

5.03

Dējējvistas

5.03.01

Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne)

Mītne, kur grīda ir klāta ar biezu pakaišu slāni (salmiem, kūdru, zāģu skaidām vai citu līdzīgu materiālu, kas uzsūc mēslus un urīnu), ko aizvāc tikai pēc noteiktiem laika intervāliem, kuri var ilgt vairākus mēnešus.

5.03.02

Daudznodalījumu būri (visu veidu)

Mītne, kur dējējvistas tiek turētas būros, pa vienai vai vairākām katrā.

5.03.02.01

Daudznodalījumu būris ar mēslu transportiera lenti

Daudznodalījumu būri, kur mēsli tiek aizvākti mehāniski uz mēslu transportiera lentes zem būriem un nogādāti ārpus ēkas, kur veido cietos/saimniecības kūtsmēslus.

5.03.02.02

Daudznodalījumu būris ar dziļu bedri

Daudznodalījumu būri, kur mēsli krājas dziļā bedrē zem būriem, kurā veidojas virca.

5.03.02.03

Daudznodalījumu būris ar novietni uz pāļiem

Daudznodalījumu būri, kur mēsli krājas uz grīdas zem būriem, kur tie veido cietos/saimniecības kūtsmēslus un tiek regulāri mehāniski aizvākti.

5.03.99

Citi

Visa veida mītnes, uz kurām neattiecas iepriekšminētie apraksti.

6.01

Izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā lieto cietos/saimniecības kūtsmēslus

6.01.01

Kopā

Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā atskaites gadā lietoja cietos/saimniecības kūtsmēslus.

6.01.02

Tūlītēja iestrādāšana

Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā pielietotais mēslojums tika mehāniski iestrādāts augsnē, izmantojot metodes, kas ļauj to iestrādāt nekavējoties.

6.02

Izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā lieto vircu

6.02.01

Kopā

Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā atskaites gadā lietoja vircu.

6.02.02

Tūlītēja iestrādāšana vai ievadīšana

Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā izlietotā virca tika mehāniski iestrādāta augsnē, izmantojot metodes, kas ļauj to iestrādāt nekavējoties, vai kurā virca tika tiešā veidā ievadīta tās izlietošanas laikā.

6.03

Kopējais procentuālais kūtsmēslu daudzums, kas iegūts saimniecībā un izvests no tās

Kopējais kūtsmēslu un vircas daudzums, kas pārdots vai savādāk aizvākts no saimniecības, izteikts procentos no kopējā kūtsmēslu un vircas daudzuma, kurš atskaites gadā saražots saimniecībā.

7.01

Uzglabāšanas vietas

7.01.01

Cietie kūtsmēsli

Cietos kūtsmēslus glabā uz necaurlaidīgas virsmas ar noteces izolāciju un ar jumtu vai bez tā.

Cietie kūtsmēsli ir mājdzīvnieku ekskrementi (ar vai bez pakaišiem), kam, iespējams, klāt ir neliels daudzums urīna.

7.01.02

Šķidrie kūtsmēsli

Ūdensnecaurlaidīga, atvērta vai nosegta tvertne vai hermētiska lagūnas tipa krātuve.

Šķidrie kūtsmēsli ir mājdzīvnieku urīns, kam, iespējams, klāt ir neliels daudzums ekskrementu un/vai ūdens.

7.01.03

Virca

Ūdensnecaurlaidīga, atvērta vai nosegta tvertne vai hermētiska lagūnas tipa krātuve vircas uzglabāšanai.

Virca ir kūtsmēsli šķidrā veidā, kas veidojušies no mājdzīvnieku ekskrementu un urīna maisījuma, iespējams, kopā ar ūdeni un/vai nelielu daudzumu pakaišu.

7.01.03.01

Vircas tvertne

Tvertne, kas parasti izgatavota no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kuru izmanto vircas uzglabāšanai.

7.01.03.02

Lagūnas tipa krātuve

Augsnē izrakta bedre, parasti izklāta ar hermētisku materiālu, ko izmanto vircas uzglabāšanai.

7.02

Vai uzglabāšanas vietas ir pārklātas?

Kūtsmēslu uzglabāšanas vietas, kas pārklātas tādā veidā (piemēram, ar betona vāku, tentu, brezentu utt.), ka tās ir aizsargātas no lietus un citiem nokrišņiem un var ierobežot amonjaka emisijas.

Cietie kūtsmēsli

Šķidrie kūtsmēsli

Virca

8.01

Apūdeņotā platība

8.01.01

Vidējā apūdeņotā platība pēdējos trijos gados

Vidējā izmantotā lauksaimniecības platība saimniecībā, kas tikusi apūdeņota pēdējos trīs gados, tostarp atskaites gadā.

8.01.02

Kopējā apstrādātā platība, kas apūdeņota vismaz vienu reizi iepriekšējos 12 mēnešos

Kultūraugu platība, kas faktiski ir apūdeņota vismaz vienu reizi 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma atskaites dienas un kas sadalāma pēc kultūraugu kategorijām.

Kultūraugu definīcijas ir dotas II nodaļā. Zeme.

8.01.02.01

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) (izņemot kukurūzu un rīsus)

8.01.02.02

Kukurūza (graudi un kukurūzas zaļā daļa)

8.01.02.03

Rīsi

8.01.02.04

Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

8.01.02.05

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

8.01.02.06

Cukurbietes (izņemot sēklai)

8.01.02.07

Rapsis un ripsis

8.01.02.08

Saulespuķes

8.01.02.09

Šķiedraugi (lini, kaņepes, citi šķiedraugi)

8.01.02.10

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes atklātā laukā

8.01.02.11

Aramzemē sētie zālāji un ilggadīgo zālaugu platības

8.01.02.12

Citi laukaugi aramzemē

8.01.02.13

Augļu koku un ogulāju stādījumi

8.01.02.14

Citrusaugu stādījumi

8.01.02.15

Olīvu stādījumi

8.01.02.16

Vīna dārzi

8.02

Izmantotās apūdeņošanas metodes

8.02.01

Virsmas apūdeņošana (applūdināšana, meliorācijas kanāli)

Ūdens pievadīšana pa zemi, applūdinot visu platību vai pievadot ūdeni pa nelielām vagām starp kultūras rindām ar gravitācijas spēku.

8.02.02

Apūdeņošana ar smidzinātāju

Augu apūdeņošana, ar augstu spiedienu pievadot zemes gabaliem ūdeni lietus veidā.

8.02.03

Pilienveida apūdeņošana

Augu apūdeņošana, pievadot ūdeni zemu pie augiem pilienu pa pilienam vai ar sīksmidzinātājiem, vai radot miglai līdzīgus apstākļus.

8.03

Apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā

Visa vai lielākās daļas apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā.

8.03.01

Saimniecības gruntsūdens

Ūdens avoti, kas atrodas saimniecībā vai tuvu tai un kur izmanto ūdeni, kuru sūknē no urbtām vai raktām akām vai brīvi tekošiem dabīgiem gruntsūdens avotiem, vai līdzīgi avoti.

8.03.02

Virszemes ūdeņi (dīķi vai aizdambējumi) saimniecībā

Mazi dabīgie dīķīši vai mākslīgie aizdambējumi, kas pilnībā atrodas saimniecībā vai ko izmanto tikai viena saimniecība.

8.03.03

Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības

Virszemes saldūdeņi (ezeri, upes, citas ūdenskrātuves), kas nav mākslīgi radīti apūdeņošanai.

8.03.04

Ūdens no kopēja ūdensapgādes tīkla ārpus saimniecības

Ūdens avoti ārpus saimniecības, kas nav minēti punktā “Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības” un kas pieejami vismaz divām saimniecībām. Šie avoti parasti ir pieejami par maksu.

8.03.99

Citi avoti

Citi apūdeņošanai izmantojamā ūdens avoti, kas citur nav minēti. Tie var būt stipri sālīti avoti, piemēram, Atlantijas okeāns vai Vidusjūra, un tad to apstrādā, lai samazinātu sāls koncentrāciju (atsāļotu) pirms lietošanas, vai iesāļa (ar zemu sāls saturu) ūdens avoti, piemēram, Baltijas jūra un dažas upes, un tad to iespējams lietot tieši, neapstrādātā veidā. Ūdens, kas, iespējams, iegūts, attīrot notekūdeņus, un ko lietotājam piegādā reģenerētu notekūdeņu formā.

8.04

Ūdens daudzums, ko katru gadu izmanto apūdeņošanai

Ūdens daudzums, kas saimniecībā izmantots apūdeņošanai 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma atskaites dienas, neatkarīgi no avota.