31999R1073

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999

(1999. gada 25. maijs)

par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 280. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

(1) tā kā iestādes un dalībvalstis pievērš lielu uzmanību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm; tā kā šajā sakarā Komisijas atbildība ir cieši saistīta ar tās pienākumu izpildīt budžetu, ievērojot Līguma 274. pantu; tā kā to, cik svarīga ir rīcība šajā sakarībā, apstiprina EK Līguma 280. pants;

(2) tā kā Kopienu finanšu interešu aizsardzība nozīmē ne vien budžeta apropriāciju pārvaldīšanu, bet arī visus pasākumus, kas ietekmē vai var ietekmēt Kopienu aktīvus;

(3) tā kā šā mērķa sasniegšanai pilnīgi jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, īpaši sakarā ar Kopienai uzticētajiem izmeklēšanas pienākumiem, saglabājot pašreizējo atbildības sadalījumu un līdzsvaru starp valstīm un Kopienu;

(4) tā kā, lai uzlabotu krāpšanas apkarošanas līdzekļus, ievērojot iestāžu iekšējās organizācijas autonomijas principu, Komisija ar Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom [4] kā savu nodaļu ir izveidojusi Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (še turpmāk "Birojs"), kas atbild par administratīvas krāpšanas izmeklēšanu; tā kā Komisija ir piešķīrusi Birojam pilnīgu neatkarību izmeklēšanas uzdevumu veikšanā;

(5) tā kā Komisija ir noteikusi, ka Birojs ir atbildīgs ne vien par finanšu interešu aizsardzību, bet arī par visām darbībām, kas attiecas uz Kopienas interešu aizsardzību pret nelikumīgu rīcību, kas var būt cēlonis administratīvai izskatīšanai vai krimināllietai;

(6) tā kā ir lietderīgi paredzēt, ka Birojs nodrošina dalībvalstu un Komisijas sadarbību, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses, kā paredz EK Līguma 280. pants;

(7) tā kā, ņemot vērā to, ka pastiprināti jāapkaro krāpšana, korupcija un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm, Birojam jāspēj veikt iekšēju izmeklēšanu visās iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās, kuru izveidošanu nosaka EK un Euratom līgumi, vai kuras izveidotas, pamatojoties uz šiem līgumiem (še turpmāk "iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras");

(8) tā kā Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom paredz, ka Birojs, veicot izmeklēšanu, īsteno Kopienas likumdevēju iestāžu piešķirtās pilnvaras, uz ko attiecas minētajā lēmumā izklāstītie ierobežojumi un nosacījumi;

(9) tā kā Birojam būtu jāuztic īstenot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par inspekcijām un pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija, lai Eiropas Kopienu finanšu intereses aizsargātu no krāpšanas un citiem pārkāpumiem [5]; tā kā Birojam arī jāatļauj īstenot citas Komisijai piešķirtās pilnvaras veikt pēkšņas pārbaudes un pārbaudes dalībvalstīs, īpaši, lai atklātu nelikumības, kā prasīts 9. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [6];

(10) tā kā šī izmeklēšana jāveic saskaņā ar Līgumu, un jo īpaši saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, ievērojot Civildienesta noteikumus un pārējo Eiropas Kopienu darbinieku nodarbināšanas kārtību (še turpmāk "Civildienesta noteikumi") un pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, īpaši taisnīguma principu, ievērojot iesaistīto personu tiesības izteikt savus uzskatus par faktiem, kas uz tām attiecas, un ievērojot principu, ka izmeklēšanas secinājumi var pamatoties vienīgi uz elementiem, kam ir pierādījumu vērtība; tā kā tālab iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām jāizstrādā noteikumi, saskaņā ar kuriem veic tādas iekšējās izmeklēšanas; tā kā attiecīgi būtu jāgroza Civildienesta noteikumi, lai noteiktu ierēdņu un pārējo darbinieku tiesības un pienākumus sakarā ar iekšējo izmeklēšanu;

(11) tā kā šo iekšējo izmeklēšanu var veikt vienīgi tad, ja Birojam ir garantēta iekļūšana visās iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru telpās un ja tam pieejama visa to dokumentācija;

(12) tā kā, lai nodrošinātu Biroja neatkarību, veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, tā direktoram jādod tiesības sākt izmeklēšanu pēc savas ierosmes;

(13) tā kā vai nu kompetentām valsts iestādēm, vai arī iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām jāizlemj, kā rīkoties pēc pabeigtas izmeklēšanas, pamatojoties uz Biroja sagatavotu ziņojumu; tā kā tomēr Biroja direktora pienākums ir tieši nodot attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm Biroja iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju par apstākļiem, kas var būt par iemeslu krimināllietām;

(14) tā kā jāizstrādā noteikumi, saskaņā ar kuriem Biroja darbinieki pildīs savus pienākumus, un noteikumi, kas reglamentē, kā direktors īstenos atbildību par Biroja darbinieku veikto izmeklēšanu;

(15) tā kā, lai Birojs, dalībvalstis un attiecīgās iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras veiksmīgi sadarbotos, jāorganizē savstarpēja informācijas apmaiņa saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, nodrošinot datu atbilstīgu aizsardzību, ja šī informācija ir profesionāls noslēpums;

(16) tā kā, lai nodrošinātu to, ka Biroja darbinieku veiktās izmeklēšanas secinājumus ņem vērā un ka seko attiecīga turpmāka rīcība, ziņojumiem būtu jāpiešķir administratīvās lietās un tiesvedībā izmantojamu pierādījumu statuss; tā kā tādēļ ziņojumi būtu jāsagatavo tā, lai tie būtu saderīgi ar noteikumiem, kas dalībvalstīs attiecas uz administratīviem ziņojumiem;

(17) tā kā Birojam, veicot savu darbību, būtu jābūt neatkarīgam; tā kā, lai nostiprinātu šo neatkarību, Biroja izmeklēšanas darbības būtu regulāri jāuzrauga Uzraudzības komitejai, kas būtu izveidota no pieaicinātām neatkarīgām personām, kurām būtu augsta kvalifikācija Biroja darbības jomā; tā kā Komitejas pienākums būtu arī palīdzēt Biroja direktoram pildīt viņa pienākumus;

(18) tā kā administratīva izmeklēšana būtu jāveic Biroja direktora vadībā pilnīgi neatkarīgi gan no iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām, gan no Uzraudzības komitejas;

(19) tā kā Biroja direktora pienākums būtu nodrošināt personas datu aizsardzību un ievērot izmeklēšanā iegūtās informācijas konfidencialitāti; tā kā ierēdņiem un pārējiem Kopienu darbiniekiem būtu jānodrošina tiesiska aizsardzība, kas būtu līdzvērtīga Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajai tiesiskajai aizsardzībai;

(20) tā kā Biroja darbība būtu jānovērtē pēc trim gadiem;

(21) tā kā šī regula nekādi nemazina dalībvalstu pilnvaras veikt pasākumus un atbildību par tiem, lai apkarotu krāpšanu, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses; tā kā tas, ka neatkarīgam Birojam uztic uzdevumu veikt ārēju administratīvu izmeklēšanu šajā jomā, pilnīgi atbilst Līguma 5. pantā izklāstītajam subsidiaritātes principam; tā kā Biroja darbība varētu pastiprināt cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, un tādēļ Biroja darbība ir saderīga ar proporcionalitātes principu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi un uzdevumi

1. Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom nodibinātais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (še turpmāk "Birojs") īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas Komisijai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, regulām un nolīgumiem, kuri šajās jomās ir spēkā.

2. Birojs nodrošina dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, lai koordinētu to darbību Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā apkarot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Kopienas finanšu intereses.

3. Iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās, kuru izveidošanu paredz Līgumi vai kuras izveidotas, pamatojoties uz šiem Līgumiem (še turpmāk "iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras"), Birojs veic administratīvu izmeklēšanu,

- lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Kopienas finanšu intereses,

- lai šajā nolūkā izmeklētu nopietnus jautājumus, kas attiecas uz profesionālo pienākumu veikšanu, piemēram, ierēdņu un citu Kopienas darbinieku nolaidība pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai krimināllietai, vai līdzīgus pārkāpumus pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un organizāciju locekļi, biroju vai aģentūru vadītāji vai iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru darbinieki, uz kuriem neattiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība ("Civildienesta noteikumi").

2. pants

Administratīva izmeklēšana

Šajā regulā "administratīva izmeklēšana" (še turpmāk "izmeklēšana") ir visas inspekcijas, pārbaudes un citi pasākumi, ko Biroja darbinieki veic, pildot savus pienākumus saskaņā ar 3. un 4. pantu, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un lai vajadzības gadījumā konstatētu izmeklējamo darbību nelikumību. Šī izmeklēšana neietekmē dalībvalstu pilnvaras ierosināt krimināllietas.

3. pants

Ārēja izmeklēšana

Birojs īsteno pilnvaras, kas ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 uzticētas Komisijai, lai veiktu inspekcijas un pārbaudes dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības nolīgumiem — trešās valstīs.

Daļa no Biroja izmeklēšanas uzdevumiem ir inspekcijas un pārbaudes, ko Birojs veic dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajos nozaru noteikumos, un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības nolīgumiem — trešās valstīs.

4. pants

Iekšēja izmeklēšana

1. Šīs regulas 1. pantā minētajās jomās Birojs veic administratīvu izmeklēšanu iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās (še turpmāk "iekšējā izmeklēšana").

Šo iekšējo izmeklēšanu veic saskaņā ar Līgumu noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, un atbilstīgi ievērojot Civildienesta noteikumus, saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru pieņemtajos lēmumos. Iestādes savstarpēji apspriežas par noteikumiem, kas jāpieņem ar šādiem lēmumiem.

2. Ja tiek ievēroti 1. punktā minētie noteikumi:

- Birojam ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru informācijai un telpām. Birojam ir tiesības pārbaudīt iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru grāmatvedības pārskatus. Birojs var saņemt jebkura dokumenta kopijas vai izrakstus, vai arī jebkura informācijas nesēja saturu, kas ir iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru rīcībā, un vajadzības gadījumā uzņemties šādu dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju,

- Birojs no iestāžu un organizāciju locekļiem, no biroju un aģentūru vadītājiem un no iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru darbiniekiem var lūgt mutisku informāciju.

3. Saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām Birojs var veikt pēkšņas inspekcijas attiecīgu uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecībā uz iespējamiem pārkāpumiem varētu būt šo uzņēmēju rīcībā.

Birojs turklāt ikvienu attiecīgu personu var lūgt sniegt tādu informāciju, ko tas uzskata par noderīgu izmeklēšanai.

4. Vienmēr, kad Biroja darbinieki veic izmeklēšanu iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru telpās, izskata dokumentus vai lūdz informāciju, kas ir to rīcībā, viņi šādas iestādes, organizācijas, birojus un aģentūras par to informē.

5. Ja izmeklēšana atklāj, ka loceklis, vadītājs, ierēdnis vai cits darbinieks var būt personiski līdzdalīgs, par to informē attiecīgo iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai viņš ir piederīgs.

Ja izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, šādas informācijas sniegšanu var atlikt.

6. Neskarot Līgumu noteikumus, jo īpaši Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās un Civildienesta noteikumus, lēmumos, kas saskaņā ar 1. punktu jāpieņem katrai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, jo īpaši jāietver noteikumi, kas attiecas uz:

a) iestāžu un organizāciju locekļu, ierēdņu un pārējo darbinieku, kā arī biroju un aģentūru vadītāju, ierēdņu un pārējo darbinieku pienākumu sadarboties ar Biroja darbiniekiem un sniegt viņiem informāciju;

b) procedūrām, kas jāievēro Biroja darbiniekiem, veicot iekšējo izmeklēšanu, un to personu tiesību garantijām, uz kurām attiecas iekšējā izmeklēšana.

5. pants

Izmeklēšanas sākšana

Ārējo izmeklēšanu sāk ar Biroja direktora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma.

Iekšējo izmeklēšanu sāk ar Biroja direktora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc tās iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma, kurā jāveic izmeklēšana.

6. pants

Izmeklēšanas procedūra

1. Izmeklēšanu vada Biroja direktors.

2. Biroja darbinieki veic savus uzdevumus, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīta viņu identitāte un kompetence.

3. Biroja darbiniekiem katrā izmeklēšanā ir direktora izdots rakstisks pilnvarojums, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets.

4. Inspekcijās un pēkšņās pārbaudēs Biroja darbinieki ievēro noteikumus un praksi, kas reglamentē attiecīgās dalībvalsts ierēdņu darbību, un ievēro Civildienesta noteikumus un 4. panta 1. punkta otrajā daļā minētos lēmumus.

5. Izmeklēšanu veic nepārtraukti laikā, kam jābūt samērīgam ar lietas apstākļiem un sarežģītību.

6. Dalībvalstis nodrošina to, ka to kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem sniedz vajadzīgo atbalstu, lai Biroja darbinieki varētu veikt savu uzdevumu. Iestādes un organizācijas nodrošina to, ka to locekļi un darbinieki sniedz vajadzīgo palīdzību, lai Biroja darbinieki varētu veikt savu uzdevumu; biroji un aģentūras nodrošina to, ka to vadītāji un darbinieki rīkojas tāpat.

7. pants

Pienākums informēt Biroju

1. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras tūlīt nosūta Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem vai jebkuru citu nelikumīgu darbību.

2. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras un — ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz — dalībvalstis pēc Biroja lūguma vai pēc savas ierosmes nosūta ikvienu dokumentu vai informāciju, kas ir to rīcībā un attiecas uz kārtējo iekšējo izmeklēšanu.

Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem nosūta dokumentus un informāciju, kas attiecas uz ārējo izmeklēšanu.

3. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras un — ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz — dalībvalstis nosūta Birojam arī ikvienu citu dokumentu vai informāciju, kas ir to rīcībā un ko tās uzskata par noderīgu, apkarojot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses.

8. pants

Konfidencialitāte un datu aizsardzība

1. Neatkarīgi no tā, kādā formā veikta ārējā izmeklēšana, tajā iegūto informāciju aizsargā attiecīgi noteikumi.

2. Neatkarīgi no tā, kādā formā veikta iekšējā izmeklēšana, tajā nodotā vai iegūtā informācija ir profesionāls noslēpums, un to aizsargā noteikumi, kas attiecas uz Eiropas Kopienu iestādēm.

Šādu informāciju var darīt zināmu tikai tām personām Eiropas Kopienu vai dalībvalstu iestādēs, kurām šī informācija jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai novērstu krāpšanu, korupciju vai kādu citu nelikumīgu darbību.

3. Direktors nodrošina to, ka Biroja darbinieki un citas personas, kas darbojas viņa pakļautībā, ievēro Kopienas un attiecīgo valstu noteikumus par personas datu aizsardzību, īpaši tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [7].

4. Biroja direktors un 11. pantā minētās Uzraudzības komitejas locekļi nodrošina šā panta un Līguma 286. un 287. panta piemērošanu.

9. pants

Ziņojums par izmeklēšanu un turpmāka rīcība

1. Kad pabeigta Biroja veiktā izmeklēšana, Birojs direktora vadībā sagatavo ziņojumu, kurā norāda konstatētos faktus, finanšu zaudējumus, ja tādi ir, un izmeklēšanas secinājumus, tostarp Biroja direktora ieteikumus par turpmāku rīcību.

2. Sagatavojot šādus ziņojumus, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktās procedūras prasības. Tā sagatavoti ziņojumi kļūst par pierādījumiem administratīvās lietās vai tiesvedībā tajā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana izrādās vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts administratīvo inspektoru sagatavotie administratīvie ziņojumi. Uz tiem attiecas tādi paši vērtēšanas noteikumi kā tie, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāda pati vērtība kā šādiem ziņojumiem.

3. Pēc ārējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārējo izmeklēšanu.

4. Pēc iekšējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai. Iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra veic tādus pasākumus, īpaši disciplinārus pasākumus vai prasības ierosināšanu tiesā, kādus prasa šīs izmeklēšanas rezultāti, un par to ziņo Biroja direktoram termiņā, kādu tas noteicis sava ziņojuma secinājumos.

10. pants

Informācijas nodošana, ko veic Birojs

1. Neskarot šīs regulas 8., 9. un 11. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs jebkurā laikā var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju.

2. Neskarot šīs regulas 8., 9. un 11. pantu, Biroja direktors nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm informāciju, ko Birojs iekšējā izmeklēšanā ieguvis par jautājumiem, kuri var būt par iemeslu krimināllietai. Saskaņā ar izmeklēšanas prasībām viņš reizē informē attiecīgo dalībvalsti.

3. Neskarot šīs regulas 8.un 9. pantu, Birojs var jebkurā laikā nodot attiecīgai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju.

11. pants

Uzraudzības komiteja

1. Uzraudzības komiteja stiprina Biroja neatkarību, pastāvīgi uzraugot izmeklēšanas uzdevumu īstenošanu.

Pēc direktora lūguma vai pēc savas ierosmes komiteja nodod direktoram atzinumus, kas attiecas uz Biroja darbību, tomēr neiejaucoties kārtējās izmeklēšanas darbā.

2. Tajā ir piecas neatkarīgas pieaicinātas personas, kurām ir vajadzīgā kvalifikācija, lai attiecīgās valstīs tās varētu iecelt vadošos amatos, kas saistīti ar Biroja darbības jomām. Šīs personas, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

3. Locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi, un viņus vienreiz var iecelt amatā atkārtoti.

4. Pilnvaru laikam beidzoties, locekļi paliek amatā līdz atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

5. Pildot savus pienākumus, viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus.

6. Uzraudzības komiteja ievēl priekšsēdētāju. Tā izstrādā savu reglamentu. Tā notur vismaz 10 sēdes gadā. Tā pieņem lēmumus ar locekļu vairākumu. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Birojs.

7. Direktors katru gadu nosūta Uzraudzības komitejai šīs regulas 1. pantā minēto Biroja darbības programmu. Direktors regulāri informē Komiteju par Biroja darbību, tā veikto izmeklēšanu, izmeklēšanas rezultātiem un rīcību sakarā ar tiem. Ja izmeklēšana ir turpinājusies ilgāk par deviņiem mēnešiem, direktors informē Uzraudzības komiteju par iemesliem, kādēļ vēl nav bijis iespējams pabeigt izmeklēšanu, un par paredzēto pabeigšanas laiku. Direktors informē komiteju par gadījumiem, kad attiecīgā iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra nav ievērojusi sniegtos ieteikumus. Direktors informē komiteju par gadījumiem, kad informācija jānosūta dalībvalsts tiesu iestādēm.

8. Uzraudzības komiteja par savu darbību pieņem vismaz vienu ziņojumu gadā, ko tā nosūta iestādēm. Komiteja par Biroja veikto izmeklēšanu un par rīcību sakarā ar to var iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

12. pants

Direktors

1. Biroju vada direktors, ko Komisija ieceļ uz pieciem gadiem; direktoru var vienreiz iecelt amatā atkārtoti.

2. Lai ieceltu direktoru, Komisija pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, kuru vajadzības gadījumā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, un pēc Uzraudzības komitejas labvēlīga atzinuma sagatavo piemērotas kvalifikācijas kandidātu sarakstu. Apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, Komisija ieceļ direktoru.

3. Pildot savus pienākumus, direktors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus par to, kā sākt un veikt ārējo un iekšējo izmeklēšanu vai sagatavot ziņojumus pēc šādas izmeklēšanas. Ja direktors uzskata, ka kāds Komisijas veikts pasākums padara apšaubāmu viņa neatkarību, viņam ir tiesības griezties Tiesā ar prasību pret savu iestādi.

Direktors regulāri ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, ievērojot šīs izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu likumīgās tiesības un, vajadzības gadījumā, attiecīgās valsts noteikumus, kas attiecas uz tiesvedību.

Iepriekšminētās iestādes nodrošina Biroja veiktās izmeklēšanas konfidencialitātes un attiecīgo personu likumīgo tiesību ievērošanu un, ja sākta tiesvedība, visu to attiecīgās valsts noteikumu stingru ievērošanu, kuri attiecas uz šādu tiesvedību.

4. Pirms disciplinārsodu uzlikšanas direktoram Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju. Turklāt lēmumiem par pasākumiem, kas attiecas uz direktoram uzliktiem disciplinārsodiem, jābūt pamatotiem, un informācija par tiem jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Finansējums

Biroja apropriācijas, kuru kopējo summu iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta A daļā, īpašā budžeta pozīcijā, kas paredzēta Komisijai, sīki norādītas minētās daļas pielikumā.

Birojam piešķirtie amati ir uzskaitīti Komisijas personāla plāna pielikumā.

14. pants

Tiesiska uzraudzība

Līdz Civildienesta noteikumu grozījumiem, pamatojoties uz šo pantu, Biroja direktoram ikviens ierēdnis vai cits Eiropas Kopienas darbinieks saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā izklāstītajām procedūrām var iesniegt sūdzību par Biroja rīcību, kas veikta kā daļa no iekšējās izmeklēšanas un kas viņu nelabvēlīgi ietekmē. Lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot šādas sūdzības, piemēro Civildienesta noteikumu 91. pantu.

Iepriekšminētos noteikumus analogi piemēro iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru darbiniekiem, uz ko neattiecas Civildienesta noteikumi.

15. pants

Progresa ziņojums

Trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nodod Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu par Biroja darbību kopā ar Uzraudzības komitejas atzinumu un, vajadzības gadījumā, ar priekšlikumiem mainīt vai papildināt Biroja uzdevumus.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 1999. gada 1. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 25. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J.M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Eichel

[1] OV C 21, 26.1.1999., 10. lpp.

[2] Atzinums izsūtīts 1999. gada 14. aprīlī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] Eiropas Parlamenta atzinums izsūtīts 1999. gada 6. maijā (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Padomes 1999. gada 25. maija Lēmums.

[4] OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

[5] OV C 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[6] OV C 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[7] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

--------------------------------------------------