“1. papildinājums

Prasības pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai

1.   Ievads

Šajā pielikumā noteiktas prasības pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai. Tajā iekļautas prasības attiecībā uz motoriem, kuros emisijas samazināšanai izmanto reaģentu.

1.1.   Definīcijas un saīsinājumi

“NOx kontroles diagnostikas sistēma (NCD)” ir motorā iebūvēta sistēma, kas var:

a)	noteikt NOx kontroles darbības traucējumus;

b)	identificēt iespējamo NOx kontroles darbības traucējumu iemeslu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un/vai paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.

“NOx kontroles darbības traucējumi (NCM)” ir mēģinājums neatļauti manipulēt motora NOx kontroles sistēmu vai darbības traucējumi, kas ietekmē sistēmu un kas var rasties manipulācijas rezultātā; saskaņā ar šo direktīvu pēc šādu darbības traucējumu noteikšanas jāaktivizējas brīdināšanas sistēmai vai sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju.

“Diagnostikas traucējumu kods (DTC)” ir ciparu vai burtciparu identifikators, kas identificē vai apzīmē NOx kontroles darbības traucējumus.

“Apstiprināts un aktīvs DTC ” ir DTC, kas tiek uzglabāts līdz brīdim, kamēr NCD sistēma konstatē darbības traucējumus.

“Skenēšanas instruments” ir ārēja testēšanas iekārta, ko izmanto ārpus tehnikas saziņai ar NCD sistēmu.

“ NCD motoru saime” ir ražotāja sagrupētas motoru sistēmas, kurām ir kopējas NCM pārraudzības/diagnosticēšanas metodes.

2.   Vispārējas prasības

Motora sistēmu aprīko ar NOx kontroles diagnostikas sistēmu (NCD), kas spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOx kontroles darbības traucējumus. Visas motoru sistēmas, uz kurām attiecas šī iedaļa, projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tās atbilstu šīm prasībām visā motora normālas ekspluatācijas laikā normālos izmantošanas apstākļos. Šā mērķa sasniegšanai ir pieņemams, ka motoriem, kas izmantoti, pārsniedzot lietderīgo ekspluatācijas termiņu, kas norādīts šīs direktīvas III pielikuma 5. papildinājuma 3.1. iedaļā, varētu būt sliktāki NOx kontroles diagnostikas sistēmas (NCD) darbības rādītāji un jutīgums, tādējādi robežvērtības, kas norādītas šajā pielikumā, var tikt pārsniegtas, pirms aktivizējas brīdināšanas sistēma un/vai sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

2.1.   Nepieciešamā informācija

2.1.1.   Ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam II pielikuma 1. papildinājuma 2.2.1.13. iedaļā un 3. papildinājuma 2.2.1.13. iedaļā jānorāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tips un informācija par koncentrāciju, kad reaģents ir šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.

2.1.2.   Iesniedzot tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas vadītāja brīdināšanas sistēmas funkcionālās darbības īpašības, kā noteikts 4. iedaļā, un sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, funkcionālās darbības īpašības, kā noteikts 5. iedaļā.

2.1.3.   Ražotājs sniedz dokumentus par motora uzstādīšanu, kas, kad tos izmanto OEM, nodrošinās, ka motors, ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa, pēc uzstādīšanas tehnikā darbojas kopā ar vajadzīgajām mašīnas detaļām tā, lai tiktu ievērotas šā pielikuma prasības. Dokumentācijā ietver sīkas tehniskās prasības un motora sistēmas noteikumus (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas vajadzīgi, lai motora sistēmu tehnikā uzstādītu pareizi.

2.2.   Darbības apstākļi

2.2.1.   NOx kontroles diagnostikas sistēma ir darbojas šādos apstākļos:

a)	apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K līdz 308 K (no – 7 °C līdz 35 °C);

b)	jebkurā augstumā zem 1 600 m;

c)	motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).

Šo iedaļu nepiemēro gadījumos, kad pārrauga reaģenta līmeni uzglabāšanas tvertnē, kur pārraudzību veic visos apstākļos, kad mērījumu veikšana ir tehniski iespējama (piemēram, visos apstākļos, kad šķidrs reaģents nav sasalis).

2.3.   Aizsardzība pret reaģenta sasalšanu

2.3.1.   Ir atļauts izmantot apsildāmu vai neapsildāmu reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu. Apsildāmā sistēma atbilst 2.3.2. iedaļas prasībām. Neapsildāmā sistēma atbilst 2.3.3. iedaļas prasībām.

2.3.1.1.   Neapsildāmas reaģenta tvertnes un dozēšanas sistēmas izmantošanu norāda tehnikas īpašniekam paredzētās rakstiskās instrukcijās.

2.3.2.   Reaģenta tvertne un dozēšanas sistēma

2.3.2.1.   Ja reaģents ir sasalis, reaģents ir pieejams izmantošanai vēl maksimāli 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie 266 K (– 7 °C) apkārtējās temperatūras.

2.3.2.2.   Apsildāmo sistēmu konstrukcijas kritēriji

Apsildāmo sistēmu konstruē tā, lai tā darbības rādītāju prasības, kas ir paredzētas šajā nodaļā, tiktu ievērotas, kad veic testēšanu, izmantojot noteikto procedūru.

2.3.2.2.1.

Reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu impregnē pie 255 K (– 18 °C) temperatūras 72 stundas vai līdz brīdim, kad reaģents kļūst ciets (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).

2.3.2.2.2.

Pēc 2.3.2.2.1. iedaļā aprakstītā impregnēšanas perioda tehniku/motoru iedarbina un darbina pie 266 K (– 7 °C) apkārtējās temperatūras (vai zemākas) šādi: a) 10 līdz 20 minūtes brīvgaitā, b) pēc tam līdz 50 minūtēm ar ne vairāk kā 40 % nominālo slodzi.

2.3.2.2.3.

Reaģenta dozēšanas sistēmai ir pilnībā jāfunkcionē pēc 2.3.2.2.2. iedaļā minētās testa procedūras beigām.

2.3.2.3.   Konstrukcijas kritēriju novērtēšanu var veikt saldēšanas testēšanas kamerā, izmantojot pilnībā aprīkotu tehniku vai tās detaļas, kas ir reprezentatīvas tām, kuras tiks uzstādītas tehnikai, vai balstoties uz darbības testiem.

2.3.3.   Vadītāja brīdināšanas sistēmas un sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās neapsildāmai sistēmai

2.3.3.1.   Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas aprakstīta 4. iedaļā, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek pie ≤ 266 K (– 7 °C) apkārtējās temperatūras.

2.3.3.2.   5.4. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek ilgākais 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie ≤ 266 K (– 7 °C) apkārtējās temperatūras.

2.4.   Diagnostikas prasības

2.4.1.   NOx kontroles diagnostikas sistēma (NCD) spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOx kontroles darbības traucējumus (NCM), izmantojot diagnostikas traucējumu kodus (DTC), kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.

2.4.2.   Prasības diagnostikas traucējumu kodu (DTC) ierakstīšanai

2.4.2.1.    NCD sistēma ieraksta DTC katram atsevišķam NOx kontroles darbības traucējumam (NCM).

2.4.2.2.    NCD sistēma 60 minūtēs pēc motora iedarbināšanas secina, vai nosakāms darbības traucējums ir konstatēts. Šādā gadījumā tiek saglabāts “apstiprināts un aktīvs DTC ”, un saskaņā ar 4. iedaļu aktivizējas brīdināšanas sistēma.

2.4.2.3.   Gadījumos, kad vajadzīgais darbības laiks ir ilgāks par 60 minūtēm, lai pārraudzības ierīces precīzi noteiktu un apstiprinātu NCM (piemēram, pārraudzības ierīces izmanto statistiskos modeļus vai nosaka tehnikas šķidrumu patēriņu), apstiprinātāja iestāde var atļaut ilgāku pārraudzības periodu ar nosacījumu, ka ražotājs pamato vajadzību pēc ilgāka perioda (piemēram, ar tehnisko argumentāciju, eksperimentu rezultātiem vai gūto pieredzi utt.).

2.4.3.   Prasības diagnostikas traucējumu kodu (DTC) dzēšanai

a)	Kamēr defekts, kas ir saistīts ar attiecīgo DTC, nav novērsts, NCD sistēma nedzēš šo DTC no datora atmiņas;

b)	NCD sistēma var dzēst visus DTC pēc īpašniekprogrammatūras skenēšanas pieprasījuma vai pēc apkopes rīka pieprasījuma, ko nodrošina motora ražotājs, vai izmantojot piekļuves kodu, ko nodrošina motora ražotājs.

2.4.4.    NCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnīgi dezaktivētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, balstoties uz tehnikas vecumu; sistēma arī nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu NCD sistēmas efektivitāti.

2.4.5.   Visiem NCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām.

2.4.6.   NCD motoru saime

Ražotājs ir atbildīgs par NCD motoru saimes grupēšanu. Motoru sistēmu grupēšana NCD motoru saimē balstās uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums.

Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas NCD motoru saimes.

2.4.6.1.   Parametri NCD motoru saimes definēšanai

NCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visām saimes motoru sistēmām.

Lai motoru sistēmas varētu uzskatīt par piederīgām vienai un tai pašai NCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:

a)	emisijas kontroles sistēmas;

b)	NCD pārraudzības metodes;

c)	NCD pārraudzības kritēriji;

d)	pārraudzības parametri (piemēram, biežums).

Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstīgus tehniskus demonstrējumus vai citas atbilstīgas procedūras, un tām nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums.

Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības NCD sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa sistēmas konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, lielumu, izplūdes gāzu plūsmas utt.); vai to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums.

3.   Tehniskās apkopes prasības

3.1.

Visiem jaunu motoru vai tehnikas īpašniekiem ražotājs izsniedz vai liek izsniegt rakstiskas instrukcijas par emisijas kontroles sistēmu un tās pareizu darbību. Šajās instrukcijās informē, ka, ja emisijas kontroles sistēma nedarbosies pareizi, vadītāja brīdināšanas sistēma informēs vadītāju par problēmu un ka, ignorējot šo brīdinājumu, aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, liecinot par to, ka ir radusies situācija, kad tehnika nevar veikt savu uzdevumu.

3.2.

Instrukcijās informē par motoru pareizas izmantošanas un apkopes prasībām, lai saglabātu to emisijas darbības rādītājus, tostarp attiecīgā gadījumā par izmantojamo reaģentu pareizu lietošanu.

3.3.

Instrukcijas sagatavojamas tajā pašā valodā (skaidri un netehniski), kādā rakstīta vadītāja rokasgrāmata par visurgājēju tehniku vai motoru.

3.4.

Instrukcijās norāda, vai lietotājam ir jāuzpilda izmantojamais reaģents parastās tehniskās apkopes intervālu starplaikā. Instrukcijās arī norāda, kādai jābūt reaģenta kvalitātei. Tajās dod norādījumus, kā lietotājs uzpilda reaģenta tvertni. Tāpat sniedz informāciju par reaģenta gaidāmo patēriņu motora tipam un par to, cik bieži atkārtoti uzpilda reaģentu.

3.5.

Instrukcijās norāda, ka pareizajām specifikācijām atbilstoša reaģenta izmantošana un uzpildīšana ir būtiska, lai motors atbilstu tipa apstiprinājuma izdošanas prasībām šim motora tipam.

3.6.

Instrukcijās skaidrots, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju. Bez tam ir skaidrots, kā brīdināšanas sistēmas ziņojumu ignorēšana, reaģenta nepapildināšana vai problēmas nenovēršana varētu ietekmēt darbības rādītājus un kļūdu reģistrēšanu.

4.   Vadītāja brīdināšanas sistēma

4.1.

Tehnikā ir iebūvēta vadītāja brīdināšanas sistēma, kas ar vizuāliem brīdinājumiem informē vadītāju par zemu reaģenta līmeni, neatbilstošu reaģenta kvalitāti, dozēšanas pārtraukšanu vai 9. iedaļā minētā tipa darbības traucējumu, kā rezultātā aktivizējas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, ja tas netiks savlaicīgi novērsts. Brīdināšanas sistēma turpina darboties arī tad, kad ir aktivizējusies 5. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

4.2.

Šajā gadījumā brīdinājums atšķiras no brīdinājuma par darbības traucējumiem vai cita brīdinājuma, kas saistīts ar motora tehnisko apkopi, lai gan var tikt izmantota tā pati brīdināšanas sistēma.

4.3.

Vadītāja brīdināšanas sistēma var sastāvēt no vienas vai vairākām spuldzītēm, vai attēlot īsus paziņojumus, tostarp paziņojumus, kuros, piemēram, skaidri norādīts: — atlikušais laiks līdz brīdim, kad aktivizēsies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma vai sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, — pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas vai sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, iedarbība, piemēram, apgriezienu skaita samazinājums, — nosacījumi, kādos iespējams atjaunot tehnikas tehnisko stāvokli. Ja paziņojums tiek attēlots, sistēma, ko izmanto šo paziņojumu attēlošanai, var būt tā pati, kuru izmanto citiem tehniskās apkopes nolūkiem.

4.4.

Pēc ražotāja izvēles brīdināšanas sistēmā var ietilpt skaņas signāls, lai pievērstu vadītāja uzmanību. Ir pieļaujams, ka vadītājs skaņas brīdinājumus izslēdz.

4.5.

Vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kā attiecīgi aprakstīts 2.3.3.1., 6.2., 7.2., 8.4. un 9.3. iedaļā.

4.6.

Vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, kad vairs nepastāv apstākļi, kas likuši tai aktivizēties. Nav iespējama vadītāja brīdināšanas sistēmas automātiska izslēgšanās, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

4.7.

Brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus, ar drošību saistītus paziņojumus.

4.8.

Sīkāka informācija par vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās procedūrām norādīta 11. iedaļā.

4.9.

Iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājuma saņemšanai atbilstīgi šai direktīvai, ražotājs demonstrē vadītāja brīdināšanas sistēmas darbību saskaņā ar 11. iedaļu.

5.   Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju

5.1.   Tehnikā ir sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un kas balstīta uz šādiem principiem:

5.1.1.

divpakāpju sistēma, kas prasa vadītāja reakciju; sākot ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju (darbības ierobežojumi), kurai seko sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana);

5.1.2.

vienpakāpes sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, (tehnikas darbības faktiska izbeigšana) aktivizējas saskaņā ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas nosacījumiem atbilstīgi 6.3.1., 7.3.1., 8.4.1. un 9.4.1. iedaļai.

5.2.   Ar apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu motoru var aprīkot ar līdzekļiem, lai ārkārtas situācijā, ko nosaka valsts vai reģionālā valdība, avārijas dienesti vai bruņotie spēki, dezaktivētu sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju.

5.3.   Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju

5.3.1.

Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas pēc 6.3.1., 7.3.1., 8.4.1. un 9.4.1. iedaļā norādīto nosacījumu iestāšanās.

5.3.2.

Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, pakāpeniski samazina maksimālo iespējamo motora griezes momentu motora apgriezienu skaita diapazonā par vismaz 25 % starp maksimālo griezes momenta ātrumu un apgriezienu regulatora pārtraukumpunktu, kā parādīts 1. attēlā. Motora griezes momenta samazinājuma ātrums ir vismaz 1 % minūtē.

5.3.3.

Var tikt izmantoti citi pasākumi, kas prasa vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

1.   attēls

Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju

5.4.   Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

5.4.1.

Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas pēc 2.3.3.2., 6.3.2., 7.3.2., 8.4.2. un 9.4.2. iedaļā norādīto nosacījumu iestāšanās.

5.4.2.

Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, samazina tehnikas funkcionalitāti līdz tādam līmenim, kas ir pietiekami apgrūtinošs, lai vadītājs būtu spiests novērst problēmas, kas saistītas ar 6.–9. iedaļu. Pieņemamas ir šādas stratēģijas: 5.4.2.1. motora griezes momentu starp maksimālo griezes momenta ātrumu un regulatora pārtraukumpunktu pakāpeniski samazina no pirmās pakāpes sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, griezes momenta, kā norādīts 1. attēlā, par vismaz 1 % minūtē līdz 50 % no maksimālā griezes momenta vai zemāk, un motora apgriezienu skaitu pakāpeniski samazina par 60 % no nominālā apgriezienu skaita vai zemāk tajā pašā periodā kā motora griezes momenta samazināšanas gadījumā, kā parādīts 2. attēlā; 2.   attēls Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju 5.4.2.2. var tikt izmantoti citi pasākumi, kas prasa vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

5.5.   Lai ņemtu vērā drošības apsvērumus un ļautu veikt “pašatkopšanās diagnostiku”, pilnīgas motora jaudas nodrošināšanai drīkst izmantot funkciju, kura ļauj ignorēt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ja tā:

—	darbojas ne ilgāk kā 30 minūtes, un

—	katrā periodā, kad sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, darbojas, šo funkciju var izmantot trīs reizes.

5.6.   Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad novērsti nosacījumi, kas likuši tai darboties. Nav iespējams automātiski izslēgt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

5.7.   Sīkāka informācija par sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanas procedūrām norādīta 11. iedaļā.

5.8.   Iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu, ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību saskaņā ar 11. iedaļu.

6.   Reaģenta pieejamība

6.1.   Reaģenta līmeņa indikators

Tehnikā ir iebūvēts indikators, kas skaidri informē vadītāju par reaģenta līmeni reaģenta uzglabāšanas tvertnē. Reaģenta indikatora minimālie pieņemamie darbības rādītāji paredz, ka tas nepārtraukti uzrāda reaģenta līmeni, kamēr aktivizējas 4. iedaļā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma. Reaģenta indikators var būt gan analogais, gan digitālais displejs, kas reaģenta līmeni var attēlot kā pilnas tvertnes tilpuma, atlikušā reaģenta daudzuma vai aprēķināto darbības stundu proporciju.

6.2.   Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

6.2.1.

Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas noteikta 4. iedaļā, aktivizējas, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē ir mazāks par 10 % vai vairāk procentiem, pēc ražotāja izvēles.

6.2.2.

Sniegtais brīdinājums un reaģenta indikators dod pietiekami skaidru norādi, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, vizuālais brīdinājums parāda paziņojumu, kas norāda, ka reaģenta līmenis ir zems (piemēram, “karbamīda līmenis zems”, “AdBlue līmenis zems” vai “maz reaģenta”).

6.2.3.

Sākumā vadītāja brīdināšanas sistēmai nav jābūt nepārtraukti aktivizētai (piemēram, paziņojums netiek nepārtraukti attēlots), tomēr tās aktivizēšanās biežums palielinās, līdz brīdinājums kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē strauji tuvojas kritiskai robežai un līmenim, kad aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju (piemēram, spuldzītes mirgošanas biežums). Ražotājs izvēlas līmeni, kad brīdināšanas intensitāte sasniedz kulmināciju, bet šis signāls ir daudz pamanāmāks tajā brīdī, kad aktivizējas 6.3. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, nekā brīdī, kad tā aktivizējusies pirmo reizi.

6.2.4.

Nepārtraukto brīdinājuma signālu nedrīkst būt iespējams viegli dezaktivēt vai ignorēt. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, tiek attēlots skaidrs paziņojums (piemēram, “uzpildīt karbamīdu”, “uzpildīt AdBlue” vai “uzpildīt reaģentu”). Nepārtraukto brīdinājuma signālu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus, ar drošību saistītus paziņojumus.

6.2.5.

Vadītāja brīdināšanas sistēmu nedrīkst būt iespējams izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama sistēmas aktivizēšanās.

6.3.   Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās

6.3.1.

5.3. iedaļā aprakstītā pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta līmenis tvertnē samazinās zem 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma vai par vairāk procentiem, pēc ražotāja izvēles.

6.3.2.

Pielikuma 5.4. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta tvertne ir tukša (t. i., ja dozēšanas sistēma vairs nesaņem reaģentu no tvertnes) vai ja reaģenta līmenis ir zemāks par 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma, pēc ražotāja izvēles.

6.3.3.

Izņemot, ciktāl tas ir atļauts 5.5. iedaļā, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ziņojot par zemu reaģenta līmeni, vai sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nedrīkst būt iespējams izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama attiecīgās sistēmas aktivizēšanās.

7.   Reaģenta kvalitātes pārraudzība

7.1.   Motorā vai tehnikā ir iebūvēts līdzeklis nepareiza reaģenta noteikšanai tehnikā.

7.1.1.

Ražotājs norāda minimālo pieņemamo reaģenta koncentrāciju CDmin, kas nodrošina, ka NOx emisija izpūtējā nepārsniedz 0,9 g/kWh robežvērtību.

7.1.1.1.

Tipa apstiprināšanas laikā demonstrē pareizu CDmin vērtību, veicot 12. iedaļā noteikto procedūru, un to reģistrē paplašinātajā dokumentācijas paketē, kas aprakstīta I pielikuma 8. iedaļā.

7.1.2.

Jebkuru reaģenta koncentrāciju, kas ir zemāka par CDmin, konstatē, un atbilstoši 7.1. iedaļai to uzskata par nepareizu reaģentu.

7.1.3.

Reaģenta kvalitāti mēra īpašs skaitītājs (“reaģenta kvalitātes skaitītājs”). Reaģenta kvalitātes skaitītājs uzskaita, cik stundu motors darbojies ar nepareizu reaģentu.

7.1.3.1.

Pēc izvēles ražotājs var sagrupēt vienā skaitītājā reaģenta kvalitātes defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas uzskaitīti 8. un 9. iedaļā.

7.1.4.

Sīkāka informācija par reaģenta kvalitātes skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās kritērijiem un mehānismiem ir sniegta 11. iedaļā.

7.2.   Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

Ja pārraudzības sistēma apstiprina, ka reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, aktivizējas 4. iedaļā aprakstītā vadītāja brīdināšanas sistēma. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “konstatēts nepareizs karbamīds”, “konstatēts nepareizs AdBlue ” vai “konstatēts nepareizs reaģents”).

7.3.   Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās

7.3.1.

5.3. iedaļā aprakstītā pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc 7.2. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās.

7.3.2.

5.4. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc 7.2. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās.

7.3.3.

Ja darbības traucējums atkārtojas, saskaņā ar 11. iedaļā aprakstīto mehānismu samazina stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās.

8.   Reaģenta dozēšana

8.1.   Motorā ir iebūvēti līdzekļi dozēšanas pārtraukšanas noteikšanai.

8.2.   Reaģenta dozēšanas skaitītājs

8.2.1.

Dozēšanu mēra īpašs skaitītājs (“dozēšanas skaitītājs”). Šis skaitītājs uzskaita motora darbības stundu skaitu, kad reaģenta dozēšana ir pārtraukta. Tas nav nepieciešams tad, ja dozēšanas pārtraukšanu izraisa motora ECU, jo tehnikas ekspluatācijas apstākļi ir tādi, ka tehnikas emisijas darbības rādītāji liecina, ka reaģenta lietošana nav vajadzīga.

8.2.1.1.

Pēc izvēles ražotājs var sagrupēt vienā skaitītājā reaģenta dozēšanas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas uzskaitīti 7. un 9. iedaļā.

8.2.2.

Sīkāka informācija par reaģenta dozēšanas skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās kritērijiem un mehānismiem ir sniegta 11. iedaļā.

8.3.   Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

4. iedaļā aprakstītā vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizējas, ja tiek pārtraukta dozēšana, kā rezultātā saskaņā ar 8.2.1. iedaļu aktivizējas dozēšanas skaitītājs. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “karbamīda dozēšanas darbības traucējums”, “ AdBlue dozēšanas darbības traucējums” vai “reaģenta dozēšanas darbības traucējums”).

8.4.   Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās

8.4.1.

5.3. iedaļā aprakstītā pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc 8.3. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās.

8.4.2.

5.4. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc 8.3. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās.

8.4.3.

Ja darbības traucējums atkārtojas, saskaņā ar 11. iedaļā aprakstīto mehānismu samazina stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās.

9.   Tādu defektu pārraudzība, kas attiecināmi uz neatļautu manipulēšanu

9.1.   Papildus reaģenta līmenim reaģenta tvertnē, reaģenta kvalitātei un reaģenta dozēšanas pārtraukšanai pārrauga šādus defektus, jo tos var attiecināt uz neatļautām manipulācijām:

i)	EGR vārsta darbības traucējums;

ii)	NOx kontroles diagnostikas (NCD) sistēmas defekti, kā aprakstīts 9.2.1. iedaļā.

9.2.   Pārraudzības prasības

9.2.1.   NOx kontroles diagnostikas (NCD) sistēmu pārrauga saistībā ar defektiem, kas saistīti ar elektrību, un tādu sensoru izslēgšanos, kas kavē citu 6.–8. iedaļā (konstrukcijas elementu pārraudzība) minēto defektu noteikšanu.

Diagnostikas darbības rādītājus ietekmējošo sensoru nepilnīgs saraksts ietver iekārtas, kuras tieši mēra NOx koncentrāciju, karbamīda kvalitātes sensorus, apkārtējās vides sensorus un sensorus, kurus izmanto reaģenta dozēšanas, reaģenta līmeņa vai reaģenta patēriņa pārraudzīšanai.

9.2.2.   EGR vārsta skaitītājs

9.2.2.1.

Īpašs skaitītājs mēra EGR vārsta darbības traucējumus. EGR vārsta skaitītājs uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar EGR vārsta traucētu darbību saistītais diagnostikas traucējumu kods (DTC) ir apstiprināts kā aktīvs.

9.2.2.1.1.

Pēc izvēles ražotājs var sagrupēt vienā skaitītājā EGR vārsta defektus kopā ar vienu vai vairākiem darbības traucējumiem, kas uzskaitīti 7., 8. un 9.2.3. iedaļā.

9.2.2.2.

Sīkāka informācija par EGR vārsta skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās kritērijiem un mehānismiem ir sniegta 11. iedaļā.

9.2.3.   NCD sistēmas skaitītājs(-i)

9.2.3.1.

Īpašs skaitītājs mēra katru pārraudzības defektu, kas aplūkots 9.1. iedaļas ii) apakšpunktā. NCD sistēmas skaitītāji uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar NCD sistēmas darbības traucējumu saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs. Ir atļauts sagrupēt vienā skaitītājā vairākus darbības traucējumus.

9.2.3.1.1.

Pēc izvēles ražotājs var sagrupēt vienā skaitītājā NCD sistēmas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas uzskaitīti 7., 8. un 9.2.2. iedaļā.

9.2.3.2.

Sīkāka informācija par NCD sistēmas skaitītāja(-u) aktivizēšanās un izslēgšanās kritērijiem un mehānismiem ir sniegta 11. iedaļā.

9.3.   Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas aprakstīta 4. iedaļā, aktivizējas, iestājoties kādam no 9.1. iedaļā aprakstītajiem defektiem, un norāda, ka steidzami ir nepieciešams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “atvienots reaģenta dozēšanas vārsts” vai “nopietns ar emisiju saistīts defekts”).

9.4.   Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās

9.4.1.   5.3. iedaļā aprakstītā pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, ja defekts, kas norādīts 9.1. iedaļā, netiek novērsts maksimāli 36 motora darbības stundu laikā pēc 9.3. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās.

9.4.2.   5.4. iedaļā aprakstītā brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja defekts, kas norādīts 9.1. iedaļā, netiek novērsts maksimāli 100 motora darbības stundu laikā pēc 9.3. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās.

9.4.3.   Ja darbības traucējums atkārtojas, saskaņā ar 11. iedaļā aprakstīto mehānismu samazina stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās.

9.5.   Alternatīvi 9.2. iedaļas prasībām ražotājs var izmantot NOx sensoru, kas atrodas izplūdes gāzēs. Šajā gadījumā:

—	NOx vērtība nedrīkst pārsniegt 0,9 g/kWh robežvērtību,

—	var izmantot vienu defektu “augsts NOx – cēlonis nezināms”,

—	9.4.1. iedaļu lasa šādi: “10 motora darbības stundu laikā”,

—	9.4.2. iedaļu lasa šādi: “20 motora darbības stundu laikā”.

10.   Demonstrēšanas prasības

10.1.   Vispārēji noteikumi

Tipa apstiprinājuma laikā atbilstību šā pielikuma prasībām demonstrē, veicot 1. tabulā un šajā sadaļā aprakstītās pārbaudes:

a)	demonstrē brīdinājuma sistēmas aktivizēšanos;

b)	demonstrē pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos;

c)	demonstrē sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanos.

1.   tabula

Demonstrēšanas procesa satura izklāsts saskaņā ar šā papildinājuma 10.3. un 10.4. iedaļas prasībām.

Mehānisms	Demonstrēšanas elementi
Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā papildinājuma 10.3. iedaļu	— 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu) — pēc vajadzības papildu demonstrēšanas elementi
Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā papildinājuma 10.4. iedaļu	— 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu) — pēc vajadzības papildu demonstrēšanas elementi — 1 griezes momenta samazināšanas tests
Brīdināšanas sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā papildinājuma 10.4.6. iedaļu	— 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu) — pēc vajadzības papildu demonstrēšanas elementi

10.2.   Motoru saimes un NCD motoru saimes

Motoru saimes vai NCD motoru saimes atbilstību šīs 10. iedaļas prasībām var demonstrēt, testējot vienu no attiecīgās saimes motoriem, ar nosacījumu, ka ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, visiem attiecīgās saimes motoriem ir līdzīgas.

10.2.1.   Demonstrēšanu, ka pārraudzības sistēmas citas NCD saimes motoriem ir līdzīgas, var veikt, iesniedzot apstiprinātājām iestādēm tādus elementus kā algoritmi, funkcionālās analīzes utt.

10.2.2.   Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs izvēlas testa motoru. Tas var būt vai var nebūt attiecīgās saimes standarta motors.

10.2.3.   Ja motoru saimes motori ietilpst NCD motoru saimē, kurai jau piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar 10.2.1. iedaļu (3. attēls), šīs motoru saimes atbilstību uzskata par demonstrētu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un NCD motoru saimēm.

3.   attēls

NCD motoru saimes iepriekš demonstrētā atbilstība

10.3.   Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana

10.3.1.   Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību demonstrē, veicot divus testus: attiecībā uz reaģenta trūkumu un vienu defektu kategoriju, kas minēta šā pielikuma 7.–9. iedaļā.

10.3.2.   Pārbaudāmo defektu izvēle

10.3.2.1.   Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos neatbilstošas reaģenta kvalitātes gadījumā, izvēlas tādu reaģentu ar aktīvās vielas atšķaidījumu, kas ir vienāds vai lielāks par to, ko ražotājs paziņojis saskaņā ar šā pielikuma 7. iedaļas prasībām.

10.3.2.2.   Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos, konstatējot defektus, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām, kā noteikts šā pielikuma 9. iedaļā, tos izvēlas saskaņā ar šādām prasībām:

10.3.2.2.1.

Ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei sarakstu ar šādiem iespējamajiem defektiem.

10.3.2.2.2.

Defektu, kas tiks aplūkots testā, apstiprinātāja iestāde izvēlas no 10.3.2.2.1. iedaļā minētā saraksta.

10.3.3.   Demonstrēšana

10.3.3.1.   Šīs demonstrēšanas nolūkos testu veic katram 10.3.1. iedaļā aplūkotajam defektam.

10.3.3.2.   Testa laikā nedrīkst būt neviena cita defekta, izņemot tos, kas aplūkoti testā.

10.3.3.3.   Pirms testa sākšanas izdzēš visus DTC.

10.3.3.4.   Pēc ražotāja pieprasījuma un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, testējamos defektus var modelēt.

10.3.3.5.   Citu defektu, izņemot reaģenta trūkumu, noteikšana

Citus defektus, izņemot reaģenta trūkumu, pēc to izraisīšanas vai modelēšanas, nosaka šādi:

10.3.3.5.1.

NCD sistēma reaģē uz tāda defekta izraisīšanu, ko saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem atbilstīgi izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde. Uzskata, ka tas ir demonstrēts, ja aktivizēšanās notiek divos secīgos NCD testa ciklos saskaņā ar šā papildinājuma 10.3.3.7. iedaļu. Kad pārraudzības aprakstā precizē un ar apstiprinātāju iestādi saskaņo, ka īpašajā pārraudzības pasākumā nepieciešami vairāk nekā divi NCD testa cikli, lai pabeigtu pārraudzību, NCD testa ciklu skaitu var palielināt līdz trim NCD testa cikliem. Katru atsevišķo NCD testa ciklu demonstrēšanas testos var nodalīt, izslēdzot motoru. Pauzē līdz nākamajai motora ieslēgšanai ievēro to, ka pēc motora izslēgšanas var notikt pārraudzība un visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai pārraudzība varētu turpināties, kad motoru atkal iedarbinās, tiek izpildīti.

10.3.3.5.2.

Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.3.2.1. iedaļu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies un izvēlētā defekta DTC statuss ir “apstiprināts un aktīvs”.

10.3.3.6.   Defekta noteikšana reaģenta trūkuma gadījumā

Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos reaģenta trūkuma gadījumā, motora sistēmu pēc ražotāja ieskatiem darbina vienā vai vairākos NCD testa ciklos.

10.3.3.6.1.

Demonstrēšanu sāk, kad reaģenta līmenis tvertnē atbilst vērtībai, par kuru ražotājs ir vienojies ar apstiprinātāju iestādi, bet kura nedrīkst būt mazāka par 10 % no tvertnes nominālās ietilpības.

10.3.3.6.2.

Uzskata, ka brīdināšanas sistēma darbojas pareizi, ja vienlaicīgi pastāv atbilstība šādiem nosacījumiem: a) brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir lielāks par vai vienāds ar 10 % no reaģenta tvertnes ietilpības un b) “nepārtrauktās” brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir vienāds vai lielāks par vērtību, kādu saskaņā ar šā pielikuma 6. iedaļas noteikumiem norādījis ražotājs.

10.3.3.7.   NCD testa cikls

10.3.3.7.1.

NCD testa cikls, ko aplūko šajā 10. iedaļā attiecībā uz NCD sistēmas pareizas darbības demonstrēšanu, ir siltās palaišanas NRTC cikls.

10.3.3.7.2.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu īpašajam pārraudzības pasākumam var izmantot alternatīvu NCD testa ciklu (piemēram, NRSC). Pieprasījumā ietver elementus (tehniskus apsvērumus, modelēšanu, testa rezultātus utt.), kas uzskatāmi apliecina, ka: a) pārraudzības pasākumi alternatīvajā testa ciklā atbilst reāliem braukšanas apstākļiem; un b) piemērojamais NCD testa cikls, kas minēts 10.3.3.7.1. iedaļā, ir mazāks piemērots attiecīgajai pārraudzībai.

10.3.4.   Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.3.3. iedaļu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies.

10.4.   Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās demonstrēšana

10.4.1.   Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos demonstrē, veicot testus motora izmēģinājumu stendā.

10.4.1.1.   Visi konstrukcijas elementi vai apakšsistēmas, kas fiziski iebūvētas motora sistēmā, piemēram, bet ne tikai, apkārtējās temperatūras sensori, līmeņa sensori un vadītāja brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kas nepieciešamas, lai veiktu demonstrēšanu, šim nolūkam pievieno motora sistēmai, vai arī veic modelēšanu, lai sniegtu pierādījumus apstiprinātājai iestādei.

10.4.1.2.   Ja ražotājs izvēlas un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, demonstrēšanas testos var izmantot nokomplektētu tehniku vai iekārtu, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

10.4.2.   Testa secība demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos tad, kad trūkst reaģenta, un tad, kad tiek konstatēts kāds no šā pielikuma 7., 8. vai 9. iedaļā minētajiem defektiem.

10.4.3.   Šīs demonstrēšanas nolūkos:

a)	papildus reaģenta trūkumam apstiprinātāja iestāde izvēlas vienu no šā pielikuma 7., 8. vai 9. iedaļā minētajiem defektiem, kas jau iepriekš izmantots brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšanā;

b)	vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs drīkst paātrināt testu, modelējot situāciju, lai sasniegtu noteiktu darbības stundu skaitu;

c)

griezes momenta samazināšanos, kas nepieciešama, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas darbību, var demonstrēt motora vispārēju darbības rādītāju apstiprināšanas laikā saskaņā ar šo direktīvu. Atsevišķa griezes momenta mērīšana, demonstrējot, kā darbojas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, šajā gadījumā nav nepieciešama;

d)	sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, demonstrē saskaņā ar šā papildinājuma 10.4.6. iedaļas prasībām.

10.4.4.   Turklāt ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību pie 7., 8. vai 9. iedaļā minētajiem defektu nosacījumiem, kuri nav izvēlēti izmantošanai 10.4.1. līdz 10.4.3. iedaļā aprakstītajos demonstrēšanas testos.

Šos papildu demonstrēšanas testus var veikt, uzrādot apstiprinātājai iestādei tehnisku pētījumu, izmantojot kā pierādījumus, piemēram, algoritmus, funkcionālas analīzes un iepriekšējo testu rezultātus.

10.4.4.1.   Šie papildu demonstrēšanas testi arī ļauj apstiprinātājai iestādei demonstrēt, ka motora ECU ir iekļauts pareizs griezes momenta samazināšanas mehānisms.

10.4.5.   Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests

10.4.5.1.   Šī pārbaude sākas tad, kad ir aktivizējusies brīdināšanas sistēma vai attiecīgā gadījumā “nepārtrauktās” brīdināšanas sistēma, konstatējot apstiprinātājas iestādes izvēlēto defektu.

10.4.5.2.   Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr pieejamā reaģenta daudzums sasniedz 2,5 % no nominālā pilnas tvertnes tilpuma vai ražotāja noteikto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 6.3.1. iedaļu, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

10.4.5.2.1.

Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var imitēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

10.4.5.3.   Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu, kā norādīts šā papildinājuma 3. tabulā, vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

10.4.5.4.   Uzskata, ka pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.4.5.2. un 10.4.5.3. iedaļu, ražotājs ir pierādījis apstiprinātājai iestādei, ka motora ECU ir aktivizējis griezes momenta samazināšanas mehānismu.

10.4.6.   Sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests

10.4.6.1.   Šī demonstrēšana sākas tad, kad noteiktos apstākļos iepriekš ir aktivizējusies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to var uzskatīt par to testu turpinājumu, kas veikti, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību.

10.4.6.2.   Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kad atbilstoši ražotāja paziņojumam vajadzētu aktivizēties sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

10.4.6.2.1.

Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var modelēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

10.4.6.3.   Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu, kā norādīts šā papildinājuma 3. tabulā, vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

10.4.6.4.   Uzskata, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.4.6.2. un 10.4.6.3. iedaļu, ražotājs ir pierādījis tipa apstiprinātājai iestādei, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānisms, kurš aplūkots šajā pielikumā, ir aktivizējies.

10.4.7.   Tāpat, ja ražotājs izvēlas un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānismus var arī demonstrēt, izmantojot nokomplektētu tehniku atbilstoši 5.4. iedaļas prasībām, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

10.4.7.1.   Tehniku darbina, līdz izvēlētajam defektam atbilstošais skaitītājs ir sasniedzis attiecīgu darbības stundu skaitu, kā norādīts šā papildinājuma 3. tabulā, vai vajadzības gadījumā līdz brīdim, kad reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kuru ražotājs ir noteicis, lai aktivizētos sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

11.   Vadītāja brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu apraksts

11.1.   Lai papildinātu šā pielikuma prasības attiecībā uz brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem, šajā 11. iedaļā noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz to aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem.

11.2.   Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismi

11.2.1.   Vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kad ar darbības traucējumu saistītajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC), kas pamato NCM aktivizēšanos, ir šā papildinājuma 2. tabulā norādītais statuss.

2.   tabula

Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

Defekta tips	DTC statuss, lai aktivizētos brīdināšanas sistēma
sliktas kvalitātes reaģents	apstiprināts un aktīvs
nenotiek dozēšana	apstiprināts un aktīvs
EGR vārsta traucēta darbība	apstiprināts un aktīvs
pārraudzības sistēmas darbības traucējums	apstiprināts un aktīvs
NOx robežvērtība, ja piemērojams	apstiprināts un aktīvs

11.2.2.   Vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja diagnostikas sistēma secina, ka ar brīdinājumu saistītais darbības traucējums vairs nepastāv vai kad skenēšanas instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC saistībā ar defektiem, kas pamato sistēmas aktivizēšanos.

11.2.2.1.   Prasības attiecībā uz “NOx kontroles informācijas” dzēšanu

11.2.2.1.1.   “NOx kontroles informācijas” dzēšana/atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu

Pēc skenēšanas instrumenta pieprasījuma šādus datus vai nu dzēš, vai atiestata uz vērtībām, kas norādītas šajā papildinājumā, no datora atmiņas (sk. 3. tabulu).

3.   tabula

“NOx kontroles informācijas” dzēšana/atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu

NOx kontroles informācija	Dzēšama	Atiestatāma
Visi DTC	X
Skaitītāja vērtība ar lielāko motora darbības stundu skaitu		X
Motora darbības stundu skaits no NCD skaitītāja(-iem)		X

11.2.2.1.2.   NOx kontroles informāciju nedrīkst dzēst, atvienojot tehnikas akumulatoru(-us).

11.2.2.1.3.   NOx kontroles informāciju var izdzēst tikai pie nosacījuma, ka “motors izslēgts”.

11.2.2.1.4.   Dzēšot NOx kontroles informāciju, tostarp DTC, nedrīkst izdzēst datus no visiem tiem skaitītājiem, kas saistīti ar šajā pielikumā minētajiem defektiem; skaitītājus atiestata uz vērtībām, kas norādītas šā pielikuma attiecīgajā iedaļā.

11.3.   Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānisms

11.3.1.   Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, kad aktivizējas brīdināšanas sistēma un skaitītājs, kurš saistīts ar attiecīgo NCM tipu, kas pamato tā aktivizēšanos, un kad tas ir sasniedzis šā pielikuma 4. tabulā noteiktās vērtības.

11.3.2.   Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad sistēma vairs nekonstatē darbības traucējumu, kas pamato tās aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC, kas saistīts ar NCM, kurš pamato sistēmas aktivizēšanos.

11.3.3.   Pēc reaģenta kvalitātes novērtēšanas reaģenta tvertnē vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nekavējoties vai nu aktivizējas, vai izslēdzas saskaņā ar šā pielikuma 6. iedaļas noteikumiem. Šajā gadījumā aktivizēšanās vai izslēgšanās mehānismu darbība nav atkarīga no attiecīgā DTC statusa.

11.4.   Skaitītāja mehānisms

11.4.1.   Vispārējas piezīmes

11.4.1.1.   Lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, sistēmai ir vismaz četri skaitītāji, kas reģistrē motora nostrādāto stundu skaitu laikā, kad sistēma ir konstatējusi kādu no šādiem defektiem:

a)	neatbilstoša reaģenta kvalitāte;

b)	reaģenta dozēšanas pārtraukšana;

c)	EGR vārsta traucēta darbība;

d)	NCD sistēmas defekts saskaņā ar šā pielikuma 9.1. iedaļas ii) punktu.

11.4.1.1.1.   Pēc izvēles ražotājs var izmantot vienu vai vairākus skaitītājus 11.4.1.1. iedaļā minēto defektu sagrupēšanai.

11.4.1.2.   Katrs no šiem skaitītājiem skaita līdz maksimālajai vērtībai, ko nodrošina divu baitu skaitītājs ar vienas stundas intervālu, un saglabā šo vērtību, ja vien netiek izpildīti nosacījumi, kas ļauj skaitītāju atiestatīt nulles stāvoklī.

11.4.1.3.   Ražotājs var izmantot vienu vai vairākus NCD sistēmas skaitītājus. Viens skaitītājs var mērīt divu vai vairāku tādu atšķirīgu darbības traucējumu pastāvēšanas stundu skaitu, kas attiecas uz šo skaitītāja tipu, ja neviens no tiem nav sasniedzis skaitītāja norādīto laiku.

11.4.1.3.1.   Ja ražotājs nolemj izmantot vairākus NCD sistēmas skaitītājus, sistēma nodrošina, lai īpašs vajadzīgā tipa pārraudzības sistēmas skaitītājs kontrolētu katru būtisko darbības traucējumu saskaņā ar šo pielikumu.

11.4.2.   Skaitītāja mehānismu princips

11.4.2.1.   Katrs skaitītājs darbojas šādi:

11.4.2.1.1.

Ja skaitītājs ir iestatīts nulles stāvoklī, tas sāk skaitīt, tiklīdz tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, un attiecīgajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC) ir 2. tabulā norādītais statuss.

11.4.2.1.2.

Atkārtotu darbības traucējumu gadījumā pēc ražotāja izvēles piemēro vienu no turpmāk minētajiem noteikumiem: i) ja tiek veikta viena pārraudzības darbība un darbības traucējums, kas sākotnēji licis aktivizēties skaitītājam, vairs netiek konstatēts vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis datus par defektu, skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā sasniegto vērtību. Ja skaitītājs pārtrauc skaitīt, kad ir aktivizējusies sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, skaitītājs sastingst pie šā papildinājuma 4. tabulā noteiktās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka vai vienāda ar skaitītāja vērtību sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mīnus 30 minūtes; ii) skaitītājs sastingst pie šā papildinājuma 4. tabulā noteiktās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mīnus 30 minūtes.

11.4.2.1.3.

Izmantojot vienu pārraudzības sistēmas skaitītāju, tas turpina skaitīšanu, ja tiek konstatēts attiecīgais NCM un tam atbilstošā diagnostikas traucējumu koda (DTC) statuss ir “apstiprināts un aktīvs”. Skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā 11.4.2.1.2. iedaļā norādīto vērtību, nekonstatējot nevienu NCM, kas pamato tā aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis visus datus par defektiem, kas attiecas uz šo skaitītāju. 4.   tabula Skaitītāji un brīdinājumi   DTC statuss, lai skaitītājs aktivizētos pirmo reizi Skaitītāja vērtība pirmās pakāpēs brīdinājumam Skaitītāja vērtība brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju Vērtība, pie kuras skaitītājs sastingst Reaģenta kvalitātes skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas ≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju Dozēšanas skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas ≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju EGR vārsta skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 36 stundas ≤ 100 stundas ≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju Pārraudzības sistēmas skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 36 stundas ≤ 100 stundas ≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju NOx robežvērtība, ja piemērojams apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas ≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

11.4.2.1.4.

Iesaldējot noteiktu vērtību, skaitītāju atiestata nulles stāvoklī, kad ar šo skaitītāju saistītie monitori ir pabeiguši vismaz vienu pārraudzības ciklu, nekonstatējot darbības traucējumu, un ja neviens darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, nav konstatēts 40 motora darbības stundu laikā pēc skaitītāja apstāšanās pie noteiktas vērtības (sk. 4. attēlu).

11.4.2.1.5.

Skaitītājs turpina skaitīt no vērtības, pie kuras tas apstājies, ja laikā, kad skaitītājs ir sastindzis, tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju (sk. 4. attēlu).

11.5.   Skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu apraksts

11.5.1.   Šajā iedaļā aprakstīti daži tipiski skaitītāja mehānismu aktivizēšanās un izslēgšanās gadījumi. Attēli un apraksti 11.5.2., 11.5.3. un 11.5.4. iedaļā ir doti vienīgi ilustrācijas nolūkos šajā pielikumā, un tos nevajag uztvert kā šīs direktīvas prasību piemērus vai kā konkrētus attiecīgo procesu aprakstus. Skaitītāja stundas, kas minētas 6. un 7. attēlā, attiecas uz brīdinājuma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, maksimālajām vērtībām 4. tabulā. Vienkāršības labad, piemēram, dotajās ilustrācijās nav minēts fakts, ka brīdināšanas sistēma aktivizēsies arī tad, kad būs aktivizējusies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

4.   attēls

Skaitītāja atkārtota ieslēgšana un atiestatīšana nulles stāvoklī pēc tam, kad tā vērtība bijusi iesaldēta

11.5.2.   aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu darbība tiek ilustrēta 5. attēlā, kad notiek reaģenta pieejamības pārraudzība piecos gadījumos:

—	1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta,

—	1. uzpildīšanas gadījums (“atbilstoša” uzpildīšana): vadītājs uzpilda reaģenta tvertni, lai reaģenta līmenis pārsniegtu 10 % robežvērtību. Izslēdzas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju,

—	2. un 3. uzpildīšanas gadījums (“neatbilstoša” uzpildīšana): aktivizējas brīdināšanas sistēma. Brīdinājuma līmenis ir atkarīgs no pieejamā reaģenta daudzuma,

—	4. uzpildīšanas gadījums (“ļoti neatbilstoša” uzpildīšana): nekavējoties aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

5.   attēls

Reaģenta pieejamība

11.5.3.   Trīs gadījumi, kad reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, tiek ilustrēti 6. attēlā:

—	1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta,

—

1. remonta gadījums (“slikts” vai “paviršs” remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs nomaina reaģentu ar citas kvalitātes reaģentu, bet drīz pēc tam atkal to nomaina ar sliktas kvalitātes reaģentu. Nekavējoties atkal aktivizējas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un tehnikas darbība tiek pārtraukta pēc divām motora darbības stundām,

—

2. remonta gadījums (“labs” remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs uzpilda labas kvalitātes reaģentu. Tomēr pēc kāda laika vadītājs atkal uzpilda sliktas kvalitātes reaģentu. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles.

6.   attēls

Sliktas kvalitātes reaģenta uzpildīšana

11.5.4.   Trīs karbamīda dozēšanas sistēmas darbības traucējumu gadījumi tiek ilustrēti 7. attēlā Šis attēls arī ilustrē procesu, ko piemēro attiecībā uz šā pielikuma 9. iedaļā aprakstīto defektu pārraudzību.

—	1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta,

—

1. remonta gadījums (“labs” remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr pēc kāda laika dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles,

—

2. remonta gadījums (“slikts” remonts): darbojoties pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju (griezes momenta samazināšanās), vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr drīz pēc tam dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Nekavējoties atkal aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitītājs atsāk skaitīt no vērtības, pie kuras tas bija apstājies remonta brīdī.

7.   attēls

Reaģenta dozēšanas sistēmas darbības defekts

12.   Minimālās pieņemamās reaģenta koncentrācijas CDmin demonstrēšana

12.1.

Tipa apstiprināšanas laikā ražotājs demonstrē, ka CDmin vērtība ir pareiza, veicot NRTC testa siltās palaišanas ciklu un izmantojot reaģentu ar CDmin koncentrāciju

12.2.

Pirms testa veic atbilstošu NCD ciklu(-us) vai ražotāja noteikto sagatavošanas ciklu, kas ļauj noslēgtai NOx kontroles sistēmai pielāgoties reaģenta kvalitātei ar koncentrāciju CDmin.

12.3.

Piesārņotāju emisija šajā testā ir mazāka par NOx robežvērtību, kas noteikta šā pielikuma 7.1.1. iedaļā.

“2. papildinājums

Kontroles lauka prasības IV posma motoriem

1.   Motora kontroles lauks

Kontroles lauku (sk. 1. attēlu) nosaka šādi:

apgriezienu skaita lauks: apgriezienu skaits A līdz lielam apgriezienu skaitam;

kur

apgriezienu skaits A = zems apgriezienu skaits + 15 % (augsts apgriezienu skaits – zems apgriezienu skaits);

Augsta apgriezienu skaita un zema apgriezienu skaita definīcija ietverta III pielikumā vai, ja ražotājs, ņemot vērā III pielikuma 1.2.1. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, izmanto ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 2.1.33. un 2.1.37. iedaļā minēto definīciju.

Ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, tad izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

2.   Šādus motora darbības apstākļus neietver testēšanā:

a)	punktus zem 30 % maksimālā griezes momenta;

b)	punktus zem 30 % maksimālās jaudas.

Ražotājs var pieprasīt tehniskajam dienestam sertifikācijas vai tipa apstiprināšanas testos izslēgt no kontroles lauka dažus šā papildinājuma 1. un 2. iedaļā definētos ekspluatācijas punktus. Tehniskais dienests var atļaut tos izslēgt, ja ražotājs var uzskatāmi pierādīt, ka motors nekādā tehnikas kombinācijā nevar darboties šādos punktos.

1.   attēls

Kontroles lauks

“5. papildinājums

Ilgizturības prasības

1.   IIIA un IIIB posma kompresijaizdedzes motoru ilgizturības pārbaude

Šis papildinājums attiecas tikai uz IIIA un IIIB posma kompresijaizdedzes motoriem.

1.1.   Ražotāji attiecībā uz katru reglamentēto piesārņotāju nosaka pasliktināšanās koeficientu (DF) katrai IIIA un III B posma motoru saimei. Šos DF izmanto tipa apstiprināšanai un ražošanas līnijas testēšanai.

1.1.1.   DF noteikšanas testu veic šādi:

1.1.1.1.

Ražotājs veic ilgizturības testus, lai uzkrātu motora ekspluatācijas stundas atbilstīgi testa grafikam, ko, pamatojoties uz labiem inženierijas apsvērumiem, izvēlas tādu, kurš reprezentē lietošanā esoša motora darbību attiecībā uz emisijas raksturlielumu pasliktināšanos. Ilgizturības testa laiks parasti atbilst vismaz ceturtajai daļai no emisijas ilgizturības laika (EDP). Ekspluatācijas stundas var uzkrāt, ļaujot motoram darboties ar dinamometru aprīkotā izmēģinājuma stendā vai faktiska darba apstākļos. Paātrinātos ilgizturības testus var veikt tad, ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanu veic ar lielāku noslodzi nekā faktiska darba apstākļos. Paātrinājuma koeficientu, kas saista motora ilgizturības testā noteikto stundu skaitu un tam atbilstīgās emisijas ilgizturības stundu skaitu, nosaka motora ražotājs, pamatojoties uz labiem inženierijas apsvērumiem. Ilgizturības testa gaitā nedrīkst veikt pret emisiju jutīgu konstrukcijas elementu apkopi vai nomaiņu, izņemot parastos apkopes darbus, ko iesaka ražotājs. Testa motoru, apakšsistēmas vai konstrukcijas elementus, ko izmantos, lai noteiktu gāzu emisiju DF motoru saimei vai motoru saimēm, kurās pielietota līdzvērtīga emisijas kontroles sistēmas tehnoloģija, izvēlas motora ražotājs, pamatojoties uz labiem inženierijas apsvērumiem. Izvēles kritērijs ir tāds, ka testa motors reprezentē ar emisiju saistītā pasliktinājuma raksturlielumus motoru saimē, kurā izmantos testā iegūtās DF vērtības, lai saņemtu tipa apstiprinājumu. Motorus, kam ir atšķirīgs cilindra diametrs un virzuļa gājiens, atšķirīga konfigurācija, atšķirīga gaisa vai degvielas padeves sistēma, var uzskatīt par līdzvērtīgiem attiecībā uz ar emisiju saistītā pasliktinājuma raksturlielumiem tad, ja tam ir pietiekošs tehnisks pamatojums. DF vērtības, kuras ieguvis cits ražotājs, var izmantot, ja ir pietiekošs pamatojums tam, lai attiecībā uz pasliktinājumu, kas saistīts ar emisiju, atzītu izmantoto tehnoloģiju līdzvērtīgumu, un ja ir pierādījumi tam, ka attiecīgie testi ir veikti saskaņā ar paredzētajām prasībām. Testa motoram emisijas testus veic saskaņā ar šajā direktīvā noteikto procedūru pēc motora sākotnējās darbināšanas, bet pirms ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testu, kā arī pēc ilgizturības testa beigām. Emisijas testus ar noteiktu regularitāti var veikt arī ekspluatācijas stundu uzkrāšanas gaitā un izmantot pasliktinājuma tendences noteikšanā.

1.1.1.2.

Apstiprinātājas iestādes pārstāvji nedrīkst būt klāt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu pasliktinājumu.

1.1.1.3.

DF vērtību noteikšana ilgizturības testos Saskaitāmo DF nosaka kā vērtību, ko iegūst, EDP sākumā noteikto emisijas vērtību atņemot no EDP beigās noteiktās emisijas vērtības. Reizināmo DF nosaka kā EDP beigās noteiktā emisijas līmeņa dalījumu ar EDP sākumā noteikto emisijas vērtību. Attiecībā uz katru reglamentēto piesārņotāju nosaka atsevišķu DF vērtību. Nosakot DF vērtību NOx + HC standartam, saskaitāmā DF gadījumā to dara, par pamatu ņemot piesārņotāju summu neatkarīgi no tā, ka ar vienu piesārņotāju saistīts negatīvs pasliktinājums var nekompensēt ar otru piesārņotāju saistīto pasliktinājumu. Reizināmā NOx + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka HC un NOx atbilstīgo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, un pēc tam iegūtās NOx un HC pasliktinājuma vērtības apvieno, lai šādi noteiktu to, vai normas ir ievērotas. Ja testēšanu neveic pilnai EDP, tad emisijas vērtības EDP beigās nosaka, testa periodā noteikto emisijas pasliktinājuma tendenci ekstrapolējot līdz pilnai EDP. Ja emisijas testa rezultāti ir ar noteiktu regularitāti reģistrēti ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testa gaitā, mērot ilgizturību, tad, lai noteiktu emisijas līmeni EDP beigās, izmanto parastos statistikas datu apstrādes paņēmienus, kuru pamatā ir laba prakse; galīgo emisijas vērtību noteikšanā var izmantot statistiskā nozīmīguma testu. Ja aprēķinos iegūst vērtību, kas ir mazāka par 1,00 reizināmā DF gadījumā vai mazāka par 0,00 saskaitāmā DF gadījumā, tad par DF vērtību pieņem attiecīgi 1,0 vai 0,00.

1.1.1.4.

Ar tipa apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu ražotājs var izmantot DF vērtības, kas iegūtas ilgizturības testos, kurus veic, lai noteiktu DF vērtības tādu kompresijaizdedzes motoru tipa apstiprinājumam, kas paredzēti smagajiem autoceļu transportlīdzekļiem. To atļauj tad, ja pastāv tehniska līdzvērtība starp testā izmantoto autoceļu transportlīdzekļa motoru un visurgājējas tehnikas motoru saimēm, uz kuru tipa apstiprinājumu attiecina minētās DF vērtības. DF vērtības, ko atvasina no autoceļu transportlīdzekļa motora emisijas ilgizturības testa rezultātiem, jāaprēķina, pamatojoties uz 3. punktā noteiktajām EDP vērtībām.

1.1.1.5.

Ja attiecībā uz motoru saimi izmanto noteiktu tehnoloģiju, tad testēšanas vietā var veikt ar labu inženierijas praksi pamatotu analīzi, lai ar tipa apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu noteiktu pasliktinājuma koeficientu minētajai motoru saimei.

1.2.   Ar DF saistītas informācijas norādīšana tipa apstiprinājuma pieteikumā

1.2.1.   Saskaitāmos DF katram piesārņotājam atsevišķi norāda tipa apstiprinājuma pieteikumā par tādu kompresijaizdedzes motoru saimi, kuros neizmanto nekādas pēcapstrādes ierīces.

1.2.2.   Reizināmos DF katram piesārņotājam atsevišķi norāda tipa apstiprinājuma pieteikumā par tādu kompresijaizdedzes motoru saimi, kuros izmanto pēcapstrādes ierīci.

1.2.3.   Ražotājs pēc tipa apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz DF vērtības pamatojošu informāciju. Parasti tā ietver emisijas testu rezultātus, ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testa grafiku, tehniskās apkopes procedūras, kā arī – attiecīgā gadījumā – informāciju, ar ko pamato inženierijas apsvērumus par tehnoloģisko līdzvērtīgumu.

2.   IV POSMA KOMPRESIJAIZDEDZES MOTORU ILGIZTURĪBAS PĀRBAUDE

2.1.   Vispārējas procedūras

2.1.1.   Šī iedaļa attiecas uz IV posma kompresijaizdedzes motoriem. Pēc ražotāja pieprasījuma kā alternatīvu šā papildinājuma 1. iedaļai šo iedaļu var piemērot arī IIIA un IIIB posma kompresijaizdedzes motoriem.

2.1.2.   Šajā 2. iedaļā noteiktas procedūras motoru atlasei, ko paredzēts testēt saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus IV posma motoru tipa apstiprināšanai un veiktu ražošanas atbilstības novērtējumus. Šos pasliktināšanās koeficientus saskaņā ar 2.4.7. iedaļas prasībām piemēro emisijai, ko mēra saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

2.1.3.   Apstiprinātājas iestādes pārstāvji nedrīkst būt klāt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu pasliktinājumu.

2.1.4.   Šajā 2. iedaļā arī noteikta ar emisiju saistītā un ar emisiju nesaistītā tehniskā apkope, ko būtu jāveic vai var veikt motoriem saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku. Šāda tehniskā apkope atbilst ekspluatācijā esošu motoru apkopei, un par to paziņo jaunu motoru īpašniekiem.

2.1.5.   Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde var atļaut izmantot pasliktināšanās koeficientus, kas noteikti, izmantojot alternatīvas procedūras tām, kuras norādītas 2.4.1. līdz 2.4.5. iedaļā. Šajā gadījumā ražotājam jāsniedz apstiprinātājai iestādei pārliecinoši pierādījumi, ka izmantotās alternatīvās procedūras nav mazāk stingras, nekā tās, kas ietvertas 2.4.1. līdz 2.4.5. iedaļā.

2.2.   Definīcijas

Piemērojamas 5. papildinājuma 2. iedaļai.

2.2.1.    “vecošanas cikls” ir tehnikas vai motora darbība (ātrums, slodze, jauda), kas jāveic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā;

2.2.2.    “svarīgi ar emisiju saistīti konstrukcijas elementi” ir konstrukcijas elementi, kas galvenokārt paredzēti emisijas kontrolei: jebkura izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi, kā arī izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk “EGR”), tostarp visi ar to saistītie filtri, dzesētāji, kontroles vārsti un caurules;

2.2.3.    “svarīga ar emisiju saistīta tehniskā apkope” ir apkope, kas jāveic svarīgiem ar emisiju saistītiem konstrukcijas elementiem;

2.2.4.    “ar emisiju saistīta tehniskā apkope” ir tehniskā apkope, kas būtiski ietekmē emisiju vai kas varētu ietekmēt ar emisiju saistīto darbības rādītāju pasliktināšanos transportlīdzekļa vai motora normālas ekspluatācijas laikā;

2.2.5.    “motora pēcapstrādes sistēmas saime” ir ražotāja sagrupēta motoru saime, kas atbilst motoru saimes definīcijai, bet kas ir sagrupēta sīkāk motoru saimē, kas izmanto līdzīgu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu;

2.2.6.    “ar emisiju nesaistīta tehniskā apkope” ir tehniskā apkope, kas būtiski neietekmē emisiju un kura ilgstoši neietekmē ar emisiju saistītu darbības rezultātu pasliktināšanos tehnikas vai motora normālas ekspluatācijas laikā pēc tam, kad ir veikta tehniskā apkope;

2.2.7.    “ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks” ir vecošanas cikls un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periods, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus motoru pēcapstrādes sistēmas saimei.

2.3.   Motoru atlase pasliktināšanās koeficientu noteikšanai emisijas ilgizturības periodam

2.3.1.   Motorus atlasa no motoru saimes, kas noteikta šīs Direktīvas I pielikuma 6. iedaļā emisijas testēšanai, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus emisijas ilgizturības periodam.

2.3.2.   Motorus no dažādām motoru saimēm var tālāk apvienot saimēs, pamatojoties uz izmantoto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veidu. Lai motorus, kuru cilindru konfigurācija ir atšķirīga, bet kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas veids izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, iekļautu tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmu saimē, ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz datus, kas apliecina, ka šo motoru sistēmu darbības rezultāti attiecībā uz emisijas samazināšanu ir līdzīgi.

2.3.3.   Motoru ražotājs izvēlas vienu motoru, kas raksturo motoru pēcapstrādes sistēmas saimi, kas noteikta saskaņā ar 2.3.2. iedaļu, lai veiktu testēšanu 2.4.2. punktā dotajā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, un par to paziņo tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

2.3.3.1.   Ja tipa apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka motoru pēcapstrādes sistēmas saimē lielāko emisiju var labāk raksturot cits motors, tad testa motoru kopīgi izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde un motora ražotājs.

2.4.   Pasliktināšanās koeficientu noteikšana emisijas ilgizturības periodam

2.4.1.   Vispārējas piezīmes

Pasliktināšanās koeficientus, kas piemērojami motoru pēcapstrādes sistēmas saimei, izstrādā no izraudzītajiem motoriem, pamatojoties uz ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kas ietver periodisku gāzu un daļiņu emisijas pārbaudi NRSC un NRTC testos.

2.4.2.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikus pēc ražotāja izvēles var īstenot, darbinot ar izvēlēto motoru aprīkotu tehniku saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku vai darbinot izvēlēto motoru saskaņā ar “dinamometra ekspluatācijas stundu” uzkrāšanas grafiku.

2.4.2.1.   Ekspluatācija un dinamometra ekspluatācijas stundu uzkrāšana

2.4.2.1.1.

Ražotājs nosaka ekspluatācijas ilguma uzkrāšanas veidu, kā arī vecošanas ciklu motoriem atbilstīgi labai tehniskajai praksei.

2.4.2.1.2.

Ražotājs nosaka testa punktus, kuros NRTC un NRSC siltās palaišanas ciklā mērīta gāzveida un daļiņu emisija. Minimālais testa punktu skaits ir trīs: viens ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā, otrs aptuveni tā vidū un trešais – tā beigās.

2.4.2.1.3.

Atbilstoši 2.4.5.2. iedaļai aprēķinātās emisijas vērtības emisijas ilgizturības perioda sākuma punktā un beigu punktā ir robežvērtībās, kas piemērojamas motora saimei, taču atsevišķi emisijas rezultāti no testa punktiem var pārsniegt šīs robežvērtības.

2.4.2.1.4.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu katrā testa punktā veic tikai vienu testa ciklu (NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā), otru testa ciklu veicot tikai ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās.

2.4.2.1.5.

Motoriem ar nemainīgu apgriezienu skaitu, motoriem ar jaudu zem 19 kW, motoriem ar jaudu virs 560 kW, motoriem, kurus paredzēts izmantot iekšējo ūdensceļu kuģos un motoriem, kas paredzēti drezīnu un lokomotīvju piedziņai, veic tikai NRSC testa ciklu katrā testa punktā.

2.4.2.1.6.

Dažādām motoru pēcapstrādes sistēmu saimēm ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var atšķirties.

2.4.2.1.7.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var būt īsāki nekā emisijas ilgizturība periods, taču nedrīkst būt īsāki par vismaz vienu ceturtdaļu no attiecīgā emisijas ilgizturības perioda, kas norādīts šā papildinājuma 3. iedaļā.

2.4.2.1.8.

Ir atļauts veikt paātrinātu vecināšanu, koriģējot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku uz degvielas patēriņa pamata. Koriģēšanu veic, balstoties uz attiecību starp normālu degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā un degvielas patēriņu vecošanas ciklā, taču degvielas patēriņš vecošanas ciklā nedrīkst pārsniegt normālo degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā vairāk kā par 30 %.

2.4.2.1.9.

Pēc ražotāja pieprasījuma un vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, var atļaut izmantot paātrinātas vecināšanas alternatīvas metodes.

2.4.2.1.10.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku pilnībā apraksta tipa apstiprinājuma pieteikumā un dara zināmu tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

2.4.2.2.   Ja tipa apstiprinātāja iestāde nolemj, ka starp ražotāja izvēlētajiem punktiem jāveic papildu mērījumi, tā par to paziņo ražotājam. Ražotājs sagatavo pārskatīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku un to saskaņo ar tipa apstiprinātāju iestādi.

2.4.3.   Motora testēšana

2.4.3.1.   Motora sistēmas stabilizēšana

2.4.3.1.1.

Katrai motoru pēcapstrādes sistēmas saimei ražotājs nosaka tehnikas vai motora darbināšanas stundu skaitu, pēc kurām motora pēcapstrādes sistēmas darbība ir stabilizējusies. Ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde, ražotājs dara pieejamus datus un analīzi, kas izmantota, lai noteiktu šos lielumus. Kā alternatīvu ražotājs var izvēlēties motora vai tehnikas darbināšanu 60 vai 125 stundas vai līdzvērtīgu laiku vecošanas ciklā, lai stabilizētu motora pēcapstrādes sistēmu.

2.4.3.1.2.

Stabilizācijas perioda beigas atbilstoši 2.4.3.1.1. punktam tiks uzskatītas par ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumu.

2.4.3.2.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testēšana

2.4.3.2.1.

Pēc stabilizācijas motoru darbina saskaņā ar ražotāja izraudzīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kā aprakstīts 2.3.2. punktā. Ar periodiskiem starplaikiem ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, ko nosaka ražotājs, un attiecīgos gadījumos arī tipa apstiprinātāja iestāde saskaņā ar 2.4.2.2. punktu, motoru testē attiecībā uz gāzveida un daļiņu emisiju NRTC un NRSC testu siltās palaišanas ciklā. Ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķi no piesārņotāju emisijas pēc izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Saskaņā ar 2.4.2.1.4. iedaļu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls), otru testa ciklu (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās. Saskaņā ar 2.4.2.1.5. iedaļu motoriem ar nemainīgu apgriezienu skaitu, motoriem ar jaudu zem 19 kW, motoriem ar jaudu virs 560 kW, motoriem, kurus paredzēts izmantot iekšējo ūdensceļu kuģos un motoriem, kas paredzēti drezīnu un lokomotīvju piedziņai, veic tikai NRSC testa ciklu katrā testa punktā.

2.4.3.2.2.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā motora tehnisko apkopi veic saskaņā ar 2.5. iedaļu.

2.4.3.2.3.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā var veikt neplānotu motora vai tehnikas tehnisko apkopi, ja, piemēram, ražotāja parastā diagnostikas sistēma konstatējusi problēmu un tehnikas vadītājam tiek norādīts uz kļūdu.

2.4.4.   Ziņošana

2.4.4.1.   Visu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu (NRTC un NRSC testa siltās palaišanas ciklā) rezultātus dara pieejamus tipa apstiprinātājai iestādei. Ja kāds emisijas tests atzīts par spēkā neesošu, ražotājs sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tests atzīts par spēkā neesošu. Šādā gadījumā veic vēl vienu emisijas testu sēriju turpmāko 100 ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laikā.

2.4.4.2.   Ražotājs saglabā visu informāciju par visiem motora emisijas testiem un tehnisko apkopi ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā. Šo informāciju iesniedz apstiprinātājai iestādei kopā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu rezultātiem.

2.4.5.   Pasliktināšanās koeficientu noteikšana

2.4.5.1.   Attiecībā uz katru NRTC un NRSC testu siltās palaišanas ciklā noteikto piesārņotāju un katrā testa punktā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veic “piemērotāko” lineārās regresijas analīzi, pamatojoties uz testu rezultātiem. Katra testa rezultātus attiecībā uz katru piesārņotāju izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kas attiecīgi piemērojama motoru saimei, plus vienu papildu zīmi aiz komata.

Saskaņā ar 2.4.2.1.4. vai 2.4.2.1.5. iedaļu, ja katrā testa punktā ir veikts tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls), regresijas analīzi veic, pamatojoties tikai uz testa rezultātiem no testa cikla kārtas katrā testa punktā.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu ir atļauts izmantot nelineāro regresiju.

2.4.5.2.   Emisijas vērtības katram piesārņotājam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un emisijas ilgizturības perioda beigās, ko piemēro testējamajam motoram, aprēķina, izmantojot regresijas vienādojumu. Ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks ir īsāks nekā emisijas ilgizturības periods, emisijas vērtības emisijas ilgizturības perioda beigās nosaka, balstoties uz regresijas vienādojuma ekstrapolāciju, kā noteikts 2.4.5.1. iedaļā.

Ja emisijas vērtības izmanto motoru saimēm tajā pašā motoru pēcapstrādes saimē, bet ar atšķirīgiem ilgizturības periodiem, tad emisijas vērtības emisijas ilgizturības perioda beigās pārrēķina katram emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 2.4.5.1. iedaļā

2.4.5.3.   Katram piesārņotājam pasliktināšanās koeficientu (DF) nosaka kā attiecību starp piemērotajām emisijas vērtībām emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā (piereizināmais pasliktināšanās koeficients).

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tupa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu katram piesārņotājam var piemērot pieskaitāmu DF. Pieskaitāmo DF definē kā starpību starp emisijas vērtībām, kas aprēķinātas emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā.

NOx emisijai 1. attēlā ir dots DF pasliktināšanās noteikšanas piemērs, izmantojot lineāro regresiju.

Nav atļauts vienā piesārņotāju sērijā jaukti izmantot gan piereizināmos, gan pieskaitāmos DF.

Ja piereizināmā DF aprēķinātā vērtība ir mazāka par 1,00 vai pieskaitāmā DF vērtība ir mazāka par 0,00, nolietošanās koeficients ir attiecīgi 1,0 vai 0,00.

Saskaņā ar 2.4.2.1.4. iedaļu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC tests siltās palaišanas ciklā) un ka otru testa ciklu (NRTC vai NRSC tests siltās palaišanas ciklā) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās, pasliktināšanās koeficients, kas aprēķināts testa ciklam, kurš veikts katrā testa punktā, ir jāpiemēro arī otram testa ciklam.

1.

attēls

DF noteikšanas piemērs

2.4.6.   Noteiktie pasliktināšanās koeficienti

2.4.6.1.   Kā alternatīvu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika izmantošanai, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus, ražotājs var izvēlēties šādus pieņemtos nolietošanās koeficientus:

Testa cikls	CO	HC	NOx	PM
NRTC	1,3	1,3	1,15	1,05
NRSC	1,3	1,3	1,15	1,05

Pieņemtie pieskaitāmie DF nav doti. Pieņemtos piereizināmos DF nav atļauts pārveidot par pieskaitāmiem DF.

Ja izmanto norādītos DF, ražotājs sniedz tipa apstiprinātājai iestādei pierādījumus, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka emisijas kontroles komponentiem ir emisijas ilgizturība ir saistīta ar šiem norādītajiem koeficientiem. Šie pierādījumi var pamatoties uz konstrukcijas analīzi vai testiem, vai arī uz abiem šiem elementiem;

2.4.7.   Pasliktināšanās koeficientu piemērošana

2.4.7.1.   Motori atbilst attiecīgajām katra piesārņotāja emisijas robežvērtībām, kas attiecīgi piemērojamas motoru saimei, pēc pasliktināšanās koeficientu piemērošanas testa rezultātiem, kuri mērīti saskaņā ar III pielikumu (ciklā svērtā konkrētā emisija daļiņām un katrai atsevišķai gāzei). Atkarībā no DF veida piemēro šādus noteikumus:

—	piereizināmais: (ciklā svērtā konkrētā emisija) * DF ≤ emisijas robežvērtību,

—	pieskaitāmais: (ciklā svērtā konkrētā emisija) + DF ≤ emisijas robežvērtību.

Ja ražotājs, izmantojot šā pielikuma 1.2.1. iedaļas iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, attiecīgā gadījumā ciklā svērtā konkrētā emisija var ietvert korekciju neregulārai reģenerācijai.

2.4.7.2.   Reizināmā NOx + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka HC un NOx atbilstīgo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, un pēc tam iegūtās NOx un HC pasliktinājuma vērtības apvieno, lai šādi noteiktu to, vai emisijas robežvērtība ir ievērota.

2.4.7.3.   Ražotājs var izvēlēties piemērot motora pēcapstrādes sistēmas saimei noteiktos DF citai motora sistēmai, kas neietilpst tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmas saimē. Tādos gadījumos ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka sākotnēji testētajai motora pēcapstrādes sistēmas saimei un motora sistēmai, kurai tiek piemēroti DF, ir līdzīgas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas prasības tehnikā un ka šāda motora vai motora sistēmas emisija ir līdzīga.

Ja DF pārnes uz motora sistēmu ar atšķirīgu emisijas ilgizturības periodu, tad DF pārrēķina attiecīgajam emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 2.4.5.1. iedaļā.

2.4.7.4.   DF katram piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa rezultātu dokumentā, kas izklāstīts VII pielikuma 1. papildinājumā.

2.4.8.   Ražošanas atbilstības pārbaude

2.4.8.1.   Ražošanas atbilstību noteikumiem attiecībā uz emisiju pārbauda, pamatojoties uz I pielikuma 5. iedaļas prasībām.

2.4.8.2.   Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Šādi rīkojoties, ražotājs var izstrādāt neoficiālus DF atsevišķi motoram un pēcapstrādes sistēmai, ko ražotājs var izmantot kā palīglīdzekli ražošanas līnijas beigu auditā.

2.4.8.3.   Tipa apstiprināšanas nolūkos testa rezultātu dokumentā, kas izklāstīts VII pielikuma 1. papildinājumā, reģistrē tikai DF, kas noteikti saskaņā ar 2.4.5. vai 2.4.6. iedaļu.

2.5.   Tehniskā apkope

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā tehnisko apkopi veic atbilstoši ražotāja tehniskās apkopes instrukcijām.

2.5.1.   Ar emisiju saistīta plānotā tehniskā apkope

2.5.1.1.   Visa ar emisiju saistītā plānotā tehniskā apkope motora darbināšanas laikā, kas veikta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanai, tiek veikta pēc līdzvērtīgiem laika intervāliem kā tie, kas minēti ražotāja tehniskās apkopes instrukcijās tehnikas vai motora īpašniekam. Tehniskās apkopes grafiku var atjaunināt pēc nepieciešamības visā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā ar nosacījumu, ka nevienu tehniskās apkopes darbību nevar svītrot no tehniskās apkopes grafika pēc tam, kad darbība veikta testa motoram.

2.5.1.2.   Motora ražotājs ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika vajadzībām precizē šādu elementu regulēšanu, tīrīšanu un tehnisko apkopi (pēc nepieciešamības), kā arī plānotu nomaiņu:

—	filtri un dzesētāji izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmā,

—	pozitīva spiediena ventilācijas kartera vārsts, pēc nepieciešamības,

—	degvielas smidzinātāja uzgaļi (atļauta tikai tīrīšana),

—	degvielas smidzinātāji,

—	turbokompresors,

—	elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi,

—	daļiņu pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi),

—	NOx pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi),

—	izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma, tostarp visi saistītie kontroles vārsti un caurules,

—	visas citas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas.

2.5.1.3.   Kritisko, ar emisiju saistīto plānoto tehnisko apkopi veic tikai ekspluatācijas laikā, ja paredzēts, un par prasību veikt šādu apkopi paziņo transportlīdzekļa īpašniekam.

2.5.2.   Plānotās tehniskās apkopes izmaiņas

2.5.2.1.   Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei lūgumu, lai saņemtu atļauju jebkādai jaunai plānotajai tehniskajai apkopei, ko tas vēlas veikt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā un pēc tam ieteikt tehnikas un motoru īpašniekiem. Lūgumam pievieno datus, kas pamato jaunas plānotās tehniskās apkopes un apkopes intervāla nepieciešamību.

2.5.3.   Ar emisiju nesaistīta plānotā tehniskā apkope

2.5.3.1.   Ar emisiju nesaistītu plānotu tehnisko apkopi, kas ir lietderīga un tehniski nepieciešama, piemēram, eļļas maiņu, eļļas filtra maiņu, degvielas filtra maiņu, gaisa filtra maiņu, dzesēšanas sistēmas apkopi, tukšgaitas apgriezienu regulēšanu, apgriezienu regulatora, motora skrūves griezes momenta, vārsta spraugas, iesmidzinātāja spraugas, jebkuras piedziņas siksnas nospriegojuma regulēšanu utt. motoriem un tehnikai, kura izraudzīta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikam, var veikt ar vislielākajiem starplaikiem, ko ražotājs iesaka īpašniekam (piemēram, nevis ar starplaikiem, kas ieteikti būtiskajai apkopei).

2.5.4.   Remonts

2.5.4.1.   Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā testēšanai izraudzītās motora sistēmas konstrukcijas elementu remontu veic vienīgi attiecīgā konstrukcijas elementa bojājuma vai motora sistēmas darbības traucējuma dēļ. Attiecīgā motora, emisijas kontroles sistēmas vai degvielas sistēmas remonts nav atļauts, izņemot tādā apjomā, kā paredzēts 2.5.4.2. iedaļā.

2.5.4.2.   Ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika laikā sabojājas attiecīgais motors, emisijas kontroles sistēma vai degvielas sistēma, ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku anulē un uzsāk jaunu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku ar jaunu motora sistēmu, ja vien bojātie konstrukcijas elementi netiek aizstāti ar līdzvērtīgiem konstrukcijas elementiem ar līdzīgu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laiku.”

3.   EMISIJAS ILGIZTURĪBAS PERIODS IIIA, IIIB UN IV POSMA MOTORIEM

3.1.   Ražotāji izmanto šīs iedaļas 1. tabulā norādīto emisijas ilgizturības periodu.

1.

tabula

Emisijas ilgizturības periods IIIA, IIIB un IV posma kompresijaizdedzes motoriem (stundās)

Kategorija (jaudas diapazons)	Emisijas ilgizturības periods (stundas)
≤ 37 kW (motori ar nemainīgu apgriezienu skaitu)	3 000
≤ 37 kW (motori ar mainīgu apgriezienu skaitu)	5 000
> 37 kW	8 000
Motori, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai	10 000
Motori, ko izmanto drezīnu un lokomotīvju piedziņai	10 000 ”

“6. papildinājums

CO2 emisijas noteikšana i, ii, iiia, iiib un iv posma motoriem

1.   Ievads

1.1.   Šajā papildinājumā paredzēti noteikumi un testa procedūras ziņošanai par CO2 emisiju I līdz IV posmam. Ja ražotājs, izmantojot šā pielikuma 1.2.1. iedaļas iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, piemēro šā pielikuma 7. papildinājumu.

2.   Vispārējas prasības

2.1.   CO2 emisiju nosaka piemērojamajā testa ciklā, kas norādīts III pielikuma 1.1. iedaļā, saskaņā ar III pielikuma 3. iedaļu (NRSC) vai 4. iedaļu (NRTC tests siltās palaišanas ciklā). CO2 emisiju IIIB posmam nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā.

2.2.   Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka vienībā g/kWh.

2.3.   Ja pēc ražotāja izvēles NRSC testu veic kā pakāpenisko modālo ciklu (ramped modal cycle), izmanto vai nu atsauces uz NRTC, kas norādītas šajā papildinājumā, vai arī III pielikuma 7. papildinājuma prasības.

3.   CO2 emisijas noteikšana

3.1.   Neapstrādāto izplūdes gāzu mērīšana

Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra neapstrādātajās izplūdes gāzēs.

3.1.1.   Mērīšana

CO2 testējamajās neapstrādātajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.3.2. iedaļu (NRSC) vai 2.3.3.2. iedaļu (NRTC).

Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 2. papildinājuma 1.5. iedaļas linearitātes prasībām.

Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.1. (NRSC) vai 2.3.1. iedaļas (NRTC) prasībām.

3.1.2.   Datu novērtēšana

Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar III pielikuma 3.7.4. iedaļu (NRSC) vai 4.5.7.2. iedaļu (NRTC).

3.1.3.   Cikla vidējās emisijas aprēķināšana

Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.2. iedaļai (NRSC) vai 2.1.2.2. iedaļai (NRTC).

Attiecībā uz NRSC CO2 masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.4. iedaļu. Izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.2.1. līdz 1.2.5. iedaļu.

Attiecībā uz NRTC CO2 masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.1.2.1. iedaļu. Izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 2.2.3. iedaļu.

3.2.   Mērīšana atšķaidītās gāzēs

Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs.

3.2.1.   Mērīšana

CO2 testējamajās atšķaidītajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.3.2. iedaļu (NRSC) vai 2.3.3.2. iedaļu (NRTC). Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās.

Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 2. papildinājuma 1.5. iedaļas linearitātes prasībām.

Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.1. (NRSC) vai 2.3.1. iedaļas (NRTC) prasībām.

3.2.2.   Datu novērtēšana

Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar III pielikuma 3.7.4. iedaļu (NRSC) vai 4.5.7.2. iedaļu (NRTC).

3.2.3.   Cikla vidējās emisijas aprēķināšana

Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.2. iedaļai (NRSC) vai 2.1.2.2. iedaļai (NRTC).

Attiecībā uz NRSC CO2 masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.4. iedaļu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.2.6. iedaļu.

Attiecībā uz NRTC CO2 masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.2.3. iedaļu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.2.1. iedaļu.

Fona korekciju piemēro saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.2.3.1.1. iedaļu.

3.3.   Bremzēm raksturīgās emisijas aprēķināšana

3.3.1.   NRSC

Bremzēm raksturīgo emisiju e CO2 (g/kWh) aprēķina šādi:

kur

un

CO2 mass,i	ir atsevišķā režīma CO2 masa (g/h)
Pm,i	ir atsevišķā režīma izmērītā jauda (kW)
PAE,i	ir palīgierīču izmērītā jauda atsevišķā režīmā (kW)
WF,i	ir atsevišķā režīma svērtais koeficients

3.3.2.   NRTC

Bremzēm raksturīgo CO2 emisiju aprēķināšanai vajadzīgo cikla darbu nosaka saskaņā ar III pielikuma 4.6.2. iedaļu.

Bremzēm raksturīgo emisiju e CO2 (g/kWh) aprēķina šādi:

kur

m CO2, hot	ir NRTC testa siltās palaišanas cikla CO2 masas emisija (g)
W act, hot	NRTC testa siltās palaišanas cikla cikla faktiskais darbs (kWh)

“7. papildinājums

CO2 emisijas alternatīva noteikšana

1.   Ievads

Ja ražotājs, izmantojot šā pielikuma 1.2.1. iedaļas iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, piemēro šajā papildinājumā paredzētos noteikumus un testa procedūras par CO2 emisijas ziņošanu.

2.   Vispārējas prasības

2.1.   CO2 emisiju nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3. iedaļu.

2.2.   Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka vienībā g/kWh.

3.   CO2 emisijas noteikšana

3.1.   Neapstrādāto izplūdes gāzu mērīšana

Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra neapstrādātajās izplūdes gāzēs.

3.1.1.   Mērīšana

CO2 testējamajās neapstrādātajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu.

Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļas linearitātes prasībām.

Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļas prasībām.

3.1.2.   Datu novērtēšana

Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu.

3.1.3.   Cikla vidējās emisijas aprēķināšana

Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.3.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini.

CO2 masu (g/tests) aprēķina, reizinot laikā koriģētās momentānās CO2 koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām un integrāciju testa ciklā saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem noteikumiem:

a)	vai nu ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.1.2. un A.8.2.5. iedaļu, izmantojot CO2 u vērtības A.8.1. tabulā vai aprēķinot u vērtības saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.4.2. iedaļu,

b)	vai arī ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7. papildinājuma A.7.3.1. un A.7.3.3. iedaļu.

3.2.   Mērīšana atšķaidītās gāzēs

Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs.

3.2.1.   Mērīšana

CO2 testējamajās atšķaidītās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu. Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās.

Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļas linearitātes prasībām.

Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļas prasībām.

3.2.2.   Datu novērtēšana

Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu.

3.2.3.   Cikla vidējās emisijas aprēķināšana

Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.4.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini.

CO2 masu (g/tests) aprēķina, reizinot CO2 koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem noteikumiem:

a)	vai nu ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.1. un A.8.3.4. iedaļu, izmantojot CO2 u vērtības A.8.2. tabulā vai aprēķinot u vērtības saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.3. iedaļu;

b)	vai arī ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7. papildinājuma A.7.4.1. un A.7.4.3. iedaļu.

Fona korekciju veic saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2.4. iedaļu vai 8. papildinājuma A.7.4.1. iedaļu.

3.3.   Bremzēm raksturīgās emisijas aprēķināšana

Bremzēm raksturīgo CO2 emisiju aprēķināšanai vajadzīgo cikla darbu nosaka saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3.4. iedaļu.

Bremzēm raksturīgo emisiju e CO2 (g/kWh) aprēķina šādi:

kur

mCO2, hot	ir NRTC testa siltās palaišanas cikla CO2 masas emisija (g)
Wact, hot	NRTC testa siltās palaišanas cikla cikla faktiskais darbs (kWh)