8.10.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 267/8

---

PADOMES DIREKTĪVA 2008/90/EK

(2008. gada 29. septembris)

par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai

(Pārstrādātā versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 92/34/EEK (1992. gada 28. aprīlis) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības labad tā jāpārstrādā, jo jāveic turpmāki grozījumi.

(2)	Augļu ražošana ir nozīmīga Kopienas lauksaimniecības nozare.

(3)	Apmierinošu rezultātu sasniegšana augļu audzēšanā ir lielā mērā atkarīga no to pavairošanai izmantotā materiāla kvalitātes un augu veselības, kā arī no augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai.

(4)	Saskaņotu nosacījumu izveidošana Kopienas mērogā nodrošina to, ka pircēji visā Kopienā saņem veselīgu un labas kvalitātes pavairošanas materiālu un augļaugus.

(5)	Ciktāl šādi saskaņoti noteikumi attiecas uz augu veselību, tiem jāsaskan ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (4).

(6)

Ir lietderīgi izveidot Kopienas noteikumus attiecībā uz tām augļaugu ģintīm un sugām, kam ir liela ekonomiska nozīme Kopienā, paredzot Kopienas procedūru, lai vēlāk pievienotu citas ģintis un sugas tam ģinšu un sugu sarakstam, uz ko attiecas šī direktīva. Sarakstā uzskaita tās ģintis un sugas, ko plaši audzē dalībvalstīs un kuru pavairošanas materiāls un/vai augļaugi veido būtisku tirgu vairāk nekā vienā dalībvalstī.

(7)

Neskarot tos noteikumus attiecībā uz augu veselību, kas paredzēti ar Direktīvu 2000/29/EK, nav lietderīgi piemērot Kopienas noteikumus pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecībai, ja norādīts, ka šos produktus paredzēts eksportēt uz trešajām valstīm, jo tur piemērojamie noteikumi var atšķirties no šajā direktīvā iekļautajiem noteikumiem.

(8)

Skaidrības labad jāizstrādā vajadzīgās definīcijas. Minētajās definīcijās būtu jāņem vērā tehnikas un zinātnes attīstība un tām pilnīgi un skaidri būtu jāattiecas uz vajadzīgo terminu, lai veicinātu iekšējā tirgus saskaņošanu, ņemot vērā visas jaunās tirgus iespējas un visus jaunos pavairošanas materiāla ražošanā izmantotos procesus. Minētās definīcijas būtu jāsaskaņo ar tām definīcijām, kas pieņemtas par cita pavairošanas materiāla tirdzniecību, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti.

(9)

Ir vēlams noteikt katra augļauga ģints un sugas veselības un kvalitātes standartus, pamatojoties uz starptautiskām shēmām, kas inter alia var ietvert noteikumus par patogēna pārbaudēm. Tādējādi ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu noteikumu sistēmu dažādām pavairošanas materiāla kategorijām un augļaugiem, ko paredzēts laist pārdošanā (vajadzības gadījumā) saskaņā ar iepriekšminētajām starptautiskajām shēmām.

(10)	Saskaņā ar pašreizējo lauksaimniecības praksi var prasīt, lai pavairošanas materiālu un augļaugus vai nu oficiāli izmeklētu, vai izmeklētu oficiālā pārraudzībā, kā tas paredzēts citām sugām, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti.

(11)

Ģenētiski modificēt pavairošanas materiālu un ģenētiski modificētus augļaugus nevajadzētu laist tirgū un augļu šķirnes nevajadzētu oficiāli reģistrēt, izņemot, ja ir ievēroti visi atbilstošie pasākumi, lai izvairītos no riska cilvēku veselībai vai videi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (6).

(12)	Ir vēlams nodrošināt, ka ģenētiskā dažādība tiek saglabāta un izmantota ilgtspējīgi. Lai nodrošinātu esošo šķirņu saglabāšanu, jāveic atbilstoši biodažādības saglabāšanas pasākumi saskaņā ar citiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

(13)	Ir lietderīgi noteikt nosacījumus tāda materiāla tirdzniecībai, kas paredzēts pētījumiem, zinātniskiem mērķiem vai selekcijai, ja šis materiāls neatbilst parastiem auga veselības un kvalitātes standartiem īpašā lietojuma dēļ.

(14)

Pirmkārt, tieši pavairošanas materiāla un/vai augļaugu piegādātāji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka viņu produkti atbilst šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Ir lietderīgi noteikt piegādātāju nozīmi un nosacījumus, kas uz viņiem attiecas. Piegādātāji būtu oficiāli jāreģistrē, lai radītu pārredzamu un ekonomiski derīgu pavairošanas materiāla un augļaugu sertifikācijas procesu.

(15)	Piegādātājus, kuri materiālu laiž tirgū vienīgi neprofesionāliem galapatērētājiem, var atbrīvot no reģistrācijas prasības.

(16)	Pavairošanas materiāla un augļaugu pircēju interesēs ir tas, lai būtu zināms šķirnes nosaukums un lai šķirnes identitāte būtu aizsargāta, nodrošinot sistēmas izsekojamību un palielinot uzticamību tirgum.

(17)	Minēto mērķi vislabāk iespējams sasniegt, ja ir kopējas zināšanas par šķirni, jo īpaši par vecām šķirnēm, vai ja ir pieejami apraksti, kuru pamatā ir Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) protokoli, vai, ja to nav, citi starptautiski vai valsts noteikumi.

(18)	Lai nodrošinātu pavairošanas materiāla un augļaugu identitāti un tirdzniecības kārtību, būtu jāparedz Kopienas noteikumi par partiju atdalīšanu un marķēšanu. Uz marķējuma jābūt datiem, kas nepieciešami gan oficiālajai kontrolei, gan lietotāja informēšanai.

(19)	Dalībvalstu kompetentām iestādēm, veicot kontroli un pārbaudes, būtu jānodrošina, ka nosacījumi attiecībā uz pavairošanas materiālu vai augļaugiem un piegādātājiem ir izpildīti. Šo pārbaužu līmenis, intensitāte un biežums būtu jānosaka, ņemot vērā attiecīgā materiāla kategoriju.

(20)	Būtu jānosaka Kopienas kontroles pasākumi, lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto standartu vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs.

(21)

Būtu jāizstrādā noteikumi, kas tādu pārejošu piegādes problēmu gadījumā, kā dabas katastrofas, piemēram, ugunsgrēks un viesuļvētras vai neparedzēti gadījumi, uz noteiktu laikposmu un ievērojot īpašus nosacījumus, ļautu veikt pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību saskaņā ar mazāk stingrām prasībām, nekā paredzēts šajā direktīvā.

(22)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāparedz tāds noteikums, lai dalībvalstis nosacījumos par marķēšanu un pārbaudēs un oficiālās inspekcijās varētu neiekļaut sīkražotājus, kuru saražotais un pārdotais pavairošanas materiāls un augļaugi ir paredzēti galīgai izlietošanai tādām personām vietējā tirgū, kas nav profesionāli iesaistītas augkopībā (“vietējā apgrozība”).

(23)	Attiecībā uz ģintīm un sugām, kuras minētas I pielikumā, būtu jāaizliedz dalībvalstīm ieviest jaunus tirdzniecības nosacījumus vai ierobežojumus, kas atšķirtos no šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem.

(24)	Būtu jāparedz noteikumi, kas atļautu trešās valstīs ražota pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību Kopienā tikai ar noteikumu, ka tās sniedz tādas pašas garantijas, kā Kopienā ražotam pavairošanas materiālam un augļaugiem, un tās atbilst Kopienas noteikumiem.

(25)	Lai saskaņotu dalībvalstīs izmantotās pārbaužu tehniskās metodes un salīdzinātu Kopienā ražoto pavairošanas materiālu un augļaugus ar trešās valstīs ražotajiem, būtu jāveic salīdzinoši pētījumi, lai pārbaudītu šādu produktu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

(26)

Lai novērstu tirdzniecības pārtraukšanu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pārejas laikposmā atļaut savā teritorijā laist tirgū sertificētu un CAC (Conformitas Agraria Communitatis) materiālu, kas ņemts no vecākaugiem un kas jau ir sertificēts vai pieņemts kā CAC materiāls šīs direktīvas piemērošanas dienā, pat ja materiāls neatbilst jaunajiem nosacījumiem.

(27)	Šīs direktīvas īstenošanai paredzētie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(28)	Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos un II pielikuma B daļā minēto direktīvu piemērošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo direktīvu piemēro tāda augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecībai, kas paredzēti augļu ražošanai Kopienā.

2.   Šo direktīvu piemēro I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, kā arī to hibrīdiem. Direktīva attiecas arī uz citu ģinšu vai sugu, kas nav minētas I pielikumā, vai to hibrīdu potcelmiem un citām augu daļām, ja to ģinšu vai sugu materiāls, kas ir minētas I pielikumā, vai to hibrīdu materiāls ir uzpotēts vai to ir paredzēts uzpotēt tiem.

3.   Šo direktīvu piemēro, neskarot augu veselības noteikumus, ko paredz Direktīva 2000/29/EK.

4.   Šo direktīvu nepiemēro pavairošanas materiālam vai augļaugiem, kurus paredzēts eksportēt uz trešajām valstīm, nodrošinot, ka tie ir apzīmēti šādam nolūkam un tiek uzglabāti pietiekami izolēti.

Īstenošanas pasākumus attiecībā uz šā panta pirmo daļu, jo īpaši attiecībā uz apzīmēšanu un atsevišķu uzglabāšanu, pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

1)	“Pavairošanas materiāls” ir sēklas, augu daļas un visa veida stādāmais materiāls, ieskaitot potcelmus, kas paredzēti augļaugu pavairošanai un ražošanai.

2)	“Augļaugi” ir augi, kurus pēc laišanas tirgū paredzēts stādīt vai pārstādīt.

3)

“Šķirne” ir augu grupa vienā viszemākā zināmā līmeņa botāniskā taksonomā grupā, ko var: a) noteikt pēc raksturīgām pazīmēm, kuras iegūst no attiecīgā genotipa vai genotipu kombinācijas; b) atšķirt no jebkuras citas augu grupas, norādot vismaz vienu no minētajām pazīmēm; c) un uzskatīt par kopumu, ņemot vērā iespējas to pavairot neizmainītā veidā.

4)	“Klons” ir veģetatīvs viena auga ģenētiski viendabīgs pēcnācējs.

5)

“Pirmsbāzes materiāls” ir pavairošanas materiāls, kas: a) ražots pēc vispārpieņemtām metodēm, lai saglabātu šķirnes identitāti, ieskaitot tā attiecīgās pomoloģiskās raksturīgākās pazīmes, un lai novērstu slimības; b) paredzēts bāzes materiāla vai sertificēta materiāla, kas nav augļaugi, ražošanai; c) atbilst pirmsbāzes materiāla konkrētajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu; un d) oficiālā pārbaudē atzīts par atbilstošu a), b) un c) apakšpunkta nosacījumiem.

6)

“Bāzes materiāls” ir pavairošanas materiāls, kas: a) ražots tieši vai zināmā skaitā posmu veģetatīvā ceļā no pirmsbāzes materiāla saskaņā ar vispārpieņemtām metodēm, lai saglabātu šķirnes identitāti, ieskaitot tā attiecīgās pomoloģiskās raksturīgākās pazīmes, kā arī lai novērstu slimības; b) ir paredzēts sertificēta materiāla ražošanai; c) atbilst bāzes materiāla konkrētajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu; un d) oficiālā pārbaudē atzīts par atbilstošu a), b) un c) punkta nosacījumiem.

7)

“Sertificēts materiāls” ir: a) pavairošanas materiāls, kas: i) ražots tieši veģetatīvā ceļā no bāzes materiāla vai pirmsbāzes materiāla, vai, ja to ir paredzēts izmantot potcelmu ražošanai, no potcelmu bāzes vai sertificēta materiāla sertificētām sēklām; ii) paredzēts augļaugu ražošanai; iii) atbilst sertificēta materiāla konkrētajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu; un iv) oficiālā pārbaudē atzīts par atbilstošu i), ii) un iii) punkta nosacījumiem; b) augļaugi, kas: i) ir tieši ražoti no sertificēta, bāzes vai pirmsbāzes pavairošanas materiāla; ii) ir paredzēti augļu ražošanai; iii) atbilst sertificēta materiāla konkrētajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu; un iv) oficiālā pārbaudē atzīti par atbilstošiem i), ii) un iii) punkta nosacījumiem.

8)

“CAC (Conformitas Agraria Communitatis) materiāls” ir pavairošanas materiāls un augļaugi, kas: a) ir ar šķirnes identitāti un atbilstīgu šķirnes tīrību; b) paredzēti: — pavairošanas materiāla ražošanai, — augļaugu ražošanai un/vai — augļu ražošanai; c) atbilst CAC materiāla konkrētajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu.

9)	“Piegādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas profesionāli veic vismaz vienu no šādām darbībām attiecībā uz pavairošanas materiālu vai augļaugiem: ataudzēšanu, ražošanu, aizsargāšanu un/vai apstrādi, importēšanu un tirdzniecību.

10)	“Tirdzniecība” ir pārdošana, glabāšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai un jebkāda nodošana, piegāde vai transportēšana trešām personām ar mērķi pavairošanas materiālu vai augļaugus komerciāli izmantot par atlīdzību vai bez tās.

11)

“Atbildīgā oficiālā iestāde” ir: a) dalībvalsts izveidota vai izraudzīta iestāde, kuru pārrauga valsts valdība un kura atbild par jautājumiem saistībā ar pavairošanas materiāla un augļaugu kvalitāti; b) jebkura valsts iestāde, kas izveidota: — valsts līmenī vai — reģionālā līmenī valsts iestāžu pārraudzībā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

12)	“Oficiālā pārbaude” ir pārbaude, kuru veic atbildīgā oficiālā iestāde vai arī to veic oficiālās iestādes uzdevumā.

13)	“Partija” ir noteikts daudzums viena veida preču vienību, kas identificējamas pēc to sastāva homogenitātes un izcelsmes.

2.   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAVAIROŠANAS MATERIĀLU UN AUGĻAUGIEM

3. pants

Vispārējās prasības laišanai tirgū

1.   Pavairošanas materiālu un augļaugus drīkst laist tirgū tikai, ja:

a)	pavairošanas materiāls ir oficiāli sertificēts kā “pirmsbāzes materiāls”, “bāzes materiāls” vai “sertificēts materiāls”, vai tas atbilst nosacījumiem, kuri to kvalificē kā CAC materiālu;

b)	augļaugi ir oficiāli sertificēti kā sertificēts materiāls vai tie atbilst nosacījumiem, kuri tos kvalificē kā CAC materiālu.

2.   Tādu pavairošanas materiālu un augļaugus, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēts organisms Direktīvas 2001/18/EK 2. panta 1. un 2. punkta nozīmē, laiž tirgū tikai tad, ja ģenētiski modificētais organisms ir atļauts saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

3.   Ja no augļaugiem vai pavairošanas materiāla atvasinātus produktus ir paredzēts izmantot pārtikā vai kā pārtiku, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 3. pants, vai barībā vai kā barību, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 15. pants, attiecīgo pavairošanas materiālu un augļaugus laiž tirgū tikai tad, ja no šā materiāla atvasinātā pārtika vai barība ir atļauta saskaņā ar šo regulu.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis savā teritorijā var atļaut piegādātājiem laist tirgū atbilstošos daudzumos pavairošanas materiālu un augļaugus, kas paredzēti:

a)	pētījumiem vai zinātniskiem mērķiem;

b)	selekcijai; vai

c)	lai palīdzētu saglabāt ģenētisko daudzveidību.

Nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis drīkst piešķirt šādu atļauju, var noteikt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

Konkrētas prasības attiecībā uz ģintīm un sugām

Saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru katrai ģintij vai sugai, kas minēta I pielikumā, nosaka īpašas prasības, precizējot, kādiem nosacījumiem:

a)	jāatbilst CAC materiālam, jo īpaši nosacījumus attiecībā uz izmantoto pavairošanas sistēmu, gaidāmās ražas tīrību, augu veselību un, ja materiāls, izņemot potcelmu, nepieder pie kādas no šķirnēm, tad attiecībā uz šķirnes izskatu;

b)

jāatbilst pirmsbāzes, bāzes un sertificētajam materiālam attiecībā uz kvalitāti (tostarp saistībā ar pirmsbāzes un bāzes materiālu, metodēm šķirnes un vajadzības gadījumā klona identitātes saglabāšanai, ieskaitot tā attiecīgās pomoloģiskās raksturīgās pazīmes), augu veselību, pārbaužu metodēm un piemērotajām procedūrām, izmantoto(-ajām) pavairošanas sistēmu(-ām), un ja materiāls, izņemot potcelmu, nepieder pie kādas no šķirnēm, tad attiecībā uz šķirnes izskatu;

c)	jāatbilst tādu ģinšu vai sugu potcelmiem un citām augu daļām, kas nav minētas I pielikumā, vai to hibrīdiem, ja I pielikumā minēto ģinšu vai sugu pavairošanas materiāls vai to hibrīdi ir tiem uzpotēti.

3.   NODAĻA

PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO PIEGĀDĀTĀJIEM

5. pants

Reģistrācija

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji ir oficiāli reģistrēti, lai veiktu darbības saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šā panta 1. punktu piegādātājiem, kuri materiālu laiž tirgū vienīgi neprofesionāliem galapatērētājiem.

3.   Sīki izstrādātus noteikumus 1. un 2. punkta piemērošanai var noteikt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

Konkrētas prasības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka par pirmsbāzes, bāzes, sertificēta kā arī CAC materiāla ražošanu ir atbildīgi piegādātāji, kas iesaistīti pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanā vai ataudzēšanā. Tādēļ šādi piegādātāji:

—	savā ražošanas procesā nosaka un pārrauga kritiskos punktus, kas ietekmē materiāla kvalitāti,

—	saglabā pirmajā ievilkumā minēto informāciju par pārraudzību, lai pēc atbildīgās oficiālās iestādes pieprasījuma tā būtu pieejama pārbaudei,

—	vajadzības gadījumā veic paraugu ņemšanu laboratorijas analīzēm, un

—	nodrošina, lai ražošanas laikā pavairošanas materiāla partijas paliktu atsevišķi identificējamas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja piegādātāja telpās konstatē kaitīgu organismu, kas uzskaitīts Direktīvas 2000/29/EK pielikumos vai minēts konkrētajās prasībās, kas noteiktas atbilstīgi šīs direktīvas 4. pantam, un to konstatē lielākā daudzumā nekā ir atļauts atbilstīgi iepriekš minētajām īpašajām prasībām, piegādātājs nekavējoties un neskarot nekādus Direktīvā 2000/29/EK minētos pienākumus sniegt informāciju, par to ziņo atbildīgajai oficiālajai iestādei un veic jebkādus pasākumus, ko nosaka minētā iestāde.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji datus par pārdošanu vai pirkšanu glabā vismaz trīs gadus, pēc tam, kad pavairošanas materiāls vai augļaugi ir laisti tirgū.

Panta pirmo apakšpunktu nepiemēro piegādātājiem, kas ir atbrīvoti no reģistrācijas saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

4.   Sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta piemērošanai var noteikt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   NODAĻA

ŠĶIRNES IDENTIFIKĀCIJA UN MARĶĒŠANA

7. pants

Šķirnes identifikācija

1.   Pavairošanas materiālu un augļaugus laiž tirgū, norādot šķirni, pie kuras tie pieder. Ja potcelmu gadījumā materiāls nepieder kādai šķirnei, tad norāda attiecīgo sugu vai starpsugu hibrīdu.

2.   Šķirnes, uz kurām jānorāda atsauce saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir:

a)	juridiski aizsargātas saskaņā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām atbilstīgi noteikumiem par jaunu šķirņu aizsardzību;

b)	oficiāli reģistrētas saskaņā ar šā panta 4. punktu; vai

c)

vispārzināmas; šķirni uzskata par vispārzināmu, ja: i) tā ir oficiāli reģistrēta citā dalībvalstī; ii) par tās oficiālu reģistrēšanu ir iesniegts pieteikums citā dalībvalstī vai pieteikums piemērot tai šā panta a) punktā minētās augu šķirņu aizsardzības tiesības; vai iii) tā pirms 2012. gada 30. septembra jau bija laista tirgū attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka tai ir oficiāli atzīts apraksts. Atsauci saskaņā ar 1. punktu var izdarīt arī uz šķirnēm, kurām komerciālajā augkopībā nav būtiskas vērtības, ar nosacījumu, ka šķirnei ir oficiāli atzīts apraksts un pavairošanas materiālu un augļaugus tirgo kā CAC materiālu attiecīgās dalībvalsts teritorijā un marķējumā un/vai dokumentā ir izdarīta atsauce uz šo noteikumu.

3.   Pēc iespējas katrai šķirnei piešķir vienādu apzīmējumu visās dalībvalstīs atbilstīgi īstenošanas pasākumiem, ko var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā, vai ja to nav, saskaņā ar starptautiski pieņemtām vadlīnijām.

4.   Šķirnes var oficiāli reģistrēt, ja ir atzīts, ka tās atbilst noteiktiem oficiāli apstiprinātiem nosacījumiem, un tām ir oficiāls apraksts. Šķirnes var arī oficiāli reģistrēt tad, ja to materiāls jau tika laists tirgū kā CAC materiāls pirms 2012. gada 30. septembra attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka tām ir oficiāli atzīts apraksts.

Ģenētiski modificētu šķirni oficiāli reģistrēt var tikai tad, ja ģenētiski modificētais organisms, kas ir tās sastāvā, ir atļauts saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

Ja no augļaugiem vai pavairošanas materiāla atvasinātus produktus ir paredzēts izmantot pārtikā vai kā pārtiku, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 3. pants, vai barībā vai kā barību, uz kuru attiecas minētās regulas 15. pants, attiecīgo šķirni oficiāli reģistrē tikai tad, ja no šā materiāla atvasinātā pārtika vai barība ir atļauta saskaņā ar minēto regulu.

5.   Prasības attiecībā uz 4. punktā minēto oficiālo reģistrāciju izstrādā saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, un attiecina uz:

a)	oficiālās reģistrācijas nosacījumiem, kuri jo īpaši var attiekties uz atšķirīgumu, noturīgumu un pietiekamu viendabīgumu;

b)	raksturīgām pazīmēm, kuras obligāti jāpārbauda, veicot dažādu šķirņu pārbaudes;

c)	minimālajām prasībām pārbaužu veikšanai;

d)	šķirnes oficiālās reģistrācijas maksimālo derīguma periodu.

6.   Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru:

—	var izveidot sistēmu, lai paziņotu dalībvalstu atbildīgajām oficiālajām iestādēm par šķirņu, sugu vai starpsugu hibrīdiem,

—	var pieņemt lēmumu veidot un publicēt kopējo šķirņu sarakstu.

8. pants

Partijas sastāvs un identifikācija

1.   Audzēšanas laikā, kā arī izceļot vai noņemot no vecāku materiāla, pavairošanas materiālu un augļaugus glabā atsevišķās partijās.

2.   Ja dažādas izcelsmes pavairošanas materiāls un augļaugi ir salikti kopā vai sajaukti, tos iepakojot, uzglabājot, transportējot vai piegādājot, piegādātājs veic uzskaiti, kurā iekļauj šādus datus: partijas sastāvs un atsevišķu sastāvdaļu izcelsme.

9. pants

Marķēšana

1.   Pavairošanas materiālu un augļaugus laiž tirgū vienīgi tad, ja tie ir pietiekami homogēnās partijās un ja tie ir:

a)	kvalificēti kā CAC materiāls un tiem pievienots dokuments, ko izdevis piegādātājs saskaņā ar īpašām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu. Ja šajā dokumentā iekļauts oficiāls paziņojums, to uzskatāmi nodala no pārējās dokumentā iekļautās informācijas; vai

b)

kvalificēti kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls un to kā tādu sertificējusi atbildīgā oficiālā iestāde atbilstīgi īpašām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu. Prasības attiecībā uz pavairošanas materiālu un/vai augļaugiem saistībā ar marķēšanu un/vai iepakojumu noslēgšanu un iepakošanu var norādīt īstenošanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru.

2.   Ja pavairošanas materiālu vai augļaugus mazumtirdzniecībā piegādā neprofesionālam galapatērētājam, tad 1. punktā minētās prasības attiecībā uz marķēšanu var būt ierobežotas, pieprasot sniegt vienīgi atbilstošu informāciju par produktu.

3.   Par ģenētiski modificētas šķirnes pavairošanas materiālu vai augļaugu uz jebkāda oficiāla vai citāda marķējuma vai dokumenta, kas ir piestiprināts vai pievienots materiālam, saskaņā ar šo direktīvu skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta, un uzskaita ģenētiski modificētos organismus.

5.   NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

10. pants

Vietējā apgrozība

1.   Dalībvalstis var atbrīvot:

a)	no 9. panta 1. punkta piemērošanas – sīkražotājus, kuru viss saražotais un pārdotais pavairošanas materiāls un augļaugi ir paredzēti tādu personu galīgai izlietošanai vietējā tirgū, kas nav profesionāli iesaistīti augkopībā (“vietējā apgrozība”);

b)	no 13. pantā paredzētās kontroles un oficiālajām pārbaudēm – vietējās apgrozības pavairošanas materiālu un augļaugus, ko ražo šādas atbrīvotas personas.

2.   Īstenošanas pasākumus attiecībā uz citām prasībām par atbrīvojumiem, kas minēti šā panta 1. punktā, jo īpaši attiecībā uz jēdzieniem “sīkražotājs” un “vietējais tirgus”, kā arī attiecībā uz atbilstošām procedūrām, var pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. pants

Pagaidu sarežģījumi piegādē

Ja ir pagaidu sarežģījumi, piemēram, dabas katastrofas vai neparedzēti gadījumi, tāda pavairošanas materiāla un augļaugu piegādē, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, tad saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus par tāda pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību, kurš atbilst mazāk stingrām prasībām.

6.   NODAĻA

PAVAIROŠANAS MATERIĀLS UN AUGĻAUGI, KAS RAŽOTI TREŠĀS VALSTĪS

12. pants

1.   Lēmumu par to, vai pavairošanas materiāls un augļaugi, kas ražoti trešā valstī un sniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz piegādātāja saistībām, identitāti, raksturīgajām pazīmēm, augu veselību, augsni, iepakošanu, pārbaužu režīmu, marķēšanu un iepakojumu noslēgšanu, un attiecībā uz visām šīm pazīmēm ir līdzvērtīgs Kopienā ražotam pavairošanas materiālam un augļaugiem, kā arī atbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Kamēr nav pieņemts 1. punktā minētais lēmums, dalībvalstis, neskarot Direktīvas 2000/29/EK noteikumus, līdz 2010. gada 31. decembrim pavairošanas materiāla un augļaugu importam no trešajām valstīm var piemērot nosacījumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi pagaidu vai pastāvīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti īpašajās prasībās, kas pieņemtas saskaņā ar 4. pantu. Ja īpašajās prasībās tādi nosacījumi nav paredzēti, importa nosacījumiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem nosacījumiem, ko piemēro produkcijai attiecīgajā dalībvalstī.

Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru dažādām trešām valstīm termiņu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, var pagarināt līdz šā panta 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanai.

Pavairošanas materiāls un augļaugi, ko dalībvalsts importē saskaņā ar lēmumu, kuru šī dalībvalsts pieņēmusi atbilstoši pirmajai daļai, nav pakļauti nekādiem tirdzniecības ierobežojumiem citās dalībvalstīs attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem.

7.   NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

13. pants

Oficiālā pārbaude

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pavairošanas materiālu un augļaugus oficiāli pārbauda ražošanas un tirdzniecības laikā, lai pārliecinātos par atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un nosacījumiem. Šajā sakarā atbildīgajai oficiālajai iestādei jebkurā laikā ir jābūt brīvai piekļuvei visām piegādātāja telpām.

2.   Šīs atbildīgās oficiālās iestādes saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem šajā direktīvā paredzēto uzdevumu veikšanu to pakļautībā un pārraudzībā var deleģēt jebkurai juridiskai personai, kas ir publisko vai privāto tiesību subjekts un kas saskaņā ar tās oficiāli apstiprinātiem statūtiem pilda vienīgi konkrētas publiskas funkcijas ar noteikumu, ka šāda persona un tās dalībnieki nav personīgi ieinteresēti veicamo pasākumu iznākumā.

Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru var apstiprināt jebkuru citu juridisku personu, kas nodibināta atbildīgās oficiālās iestādes uzdevumā un kas darbojas šīs iestādes pārraudzībā un vadībā, ar noteikumu, ka šāda persona nav personiski ieinteresēta tās veikto pasākumu iznākumā.

Dalībvalstis paziņo Komisijai savas oficiālās atbildīgās iestādes. Komisija nosūta šo informāciju pārējām dalībvalstīm.

3.   Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus 1. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru. Šie noteikumi ir samērīgi ar attiecīgā materiāla kategoriju.

14. pants

Pārraudzība, kuru veic Kopienā

1.   Dalībvalstīs veic paraugu pētījumus vai attiecīgos gadījumos pārbaudes, lai pārbaudītu, vai pavairojamais materiāls vai augļaugi atbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz augu veselību. Komisija drīkst organizēt pētījumu pārbaudes, ko veic dalībvalstu un Komisijas pārstāvji.

2.   Kopienas salīdzinošās pārbaudes un pētījumus Kopienā veic tā pavairojamā materiāla vai augļaugu paraugu pēcpārbaudei, kuru laiž tirgū saskaņā ar šīs direktīvas obligātajiem vai izvēles noteikumiem, ieskaitot tos, kas saistīti ar augu veselību. Salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos drīkst ietvert:

—	pavairojamo materiālu vai augļaugus, kas iegūti trešās valstīs,

—	pavairojamo materiālu vai augļaugus, kas piemēroti bioloģiskajai ražošanai,

—	pavairojamo materiālu vai augļaugus, kas laisti tirgū saistībā ar pasākumiem ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.

3.   Salīdzinošās pārbaudes un pētījumus, kas minēti 2. punktā, izmanto, lai saskaņotu pavairojamā materiāla un augļaugu pārbaudes tehniskās metodes un lai pārbaudītu, vai ir izpildīti tie nosacījumi, kuriem šim materiālam jāatbilst.

4.   Komisija, rīkojoties saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru, veic pasākumus, kas vajadzīgi salīdzināmo pārbaužu un pētījumu veikšanai. Komisija informē 19. panta 2. punktā minēto komiteju par tehniskajiem pasākumiem pārbaužu un pētījumu veikšanai un to rezultātiem. Ja rodas augu veselības problēmas, Komisija par to paziņo Augu veselības pastāvīgajai komitejai.

5.   Kopiena var finansēt šā panta 2. un 3. punktā minēto pārbaužu un pētījumu veikšanu.

Finansiālais ieguldījums nepārsniedz gada apropriācijas, par kurām budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu.

6.   Pārbaudes un pētījumus, kuros drīkst izmantot Kopienas finansiālo ieguldījumu, kā arī sīki izstrādātus noteikumus finansiālā ieguldījuma nodrošināšanai nosaka saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

7.   Šā panta 2. un 3. punktā paredzētās pārbaudes un pētījumus drīkst veikt vienīgi valsts institūcijas vai juridiskas personas, kuras darbojas valsts pārraudzībā.

15. pants

Kopienas pārbaudes dalībvalstīs

1.   Komisijas eksperti, sadarbojoties ar dalībvalstu atbildīgajām oficiālajām iestādēm, var veikt pārbaudes uz vietas tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu piemērošanu, un jo īpaši, lai pārliecinātos, ka piegādātāji tiešām izpilda šīs direktīvas prasības. Dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikta pārbaude, sniedz ekspertiem visu vajadzīgo palīdzību viņu pienākumu veikšanai. Komisija informē dalībvalstis par veikto pārbaužu rezultātiem.

2.   Sīki izstrādātus noteikumus šā panta 1. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

16. pants

Turpmākie pasākumi dalībvalstīs

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pavairošanas materiāls un augļaugi, kas ražoti to teritorijā un ir paredzēti tirdzniecībai, atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Ja, veicot 13. pantā minētās oficiālās pārbaudes vai 14. pantā minētos pētījumus, konstatē, ka pavairošanas materiāls vai augļaugi neatbilst šīs direktīvas prasībām, dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde atbilstoši rīkojas, lai nodrošinātu, ka pavairošanas materiāls vai augļaugi atbilst šīs direktīvas noteikumiem, vai, ja tas nav iespējams, lai aizliegtu šā pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību Kopienā.

3.   Ja konstatē, ka pavairošanas materiāls vai augļaugi, ko laiž tirgū noteikts piegādātājs, neatbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, tad attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, ka pret šo piegādātāju tiek veikti atbilstoši pasākumi. Ja šim piegādātājam aizliedz laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, tad dalībvalsts par to paziņo Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4.   Jebkurus pasākumus, kas veikti saskaņā ar 3. punktu, pārtrauc, tiklīdz pietiekami noskaidrots, ka pavairošanas materiāls vai augļaugi, kurus piegādātājs paredzējis laist tirgū, turpmāk atbildīs šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem.

8.   NODAĻA.

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Brīvas aprites klauzula

1.   Pavairošanas materiāls un augļaugi, kas atbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, ir pakļauti tikai šajā direktīvā paredzētajiem tirdzniecības ierobežojumiem attiecībā uz piegādātājiem, augu veselību, augsni un pārbaudes režīmu.

2.   Dalībvalstis attiecībā uz I pielikumā minēto pavairošanas materiālu un augļaugu ģintīm un sugām neparedz stingrākus nosacījumus vai tirdzniecības ierobežojumus par tiem, kas noteikti šajā direktīvā vai īpašajās prasībās, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu, vai, attiecīgajā gadījumā, tiem, kas bija spēkā 1992. gada 28. aprīlī.

18. pants

Pielikumu grozījumi un pielāgojumi

Komisija saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru var izdarīt grozījumus I pielikumā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

19. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Augļaugu ģinšu un sugu pavairošanas materiāla pastāvīgā komiteja, turpmāk “Komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

20. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 31. martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. panta 2. un 3. punkta, 2., 3., 5., 6. panta, 7. panta 2., 3. un 4. punkta, 9. panta 3. punkta, 12. panta 2. punkta, 13. panta 1. punkta, 16. un 21. panta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumu tekstus, ka arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2012. gada 30. septembra.

2.   Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās arī iekļauj teikumu, ka atsauces uz direktīvu, kuru atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un formulējams šāds teikums.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Pārejas posma pasākumi

Dalībvalstis līdz 2018. gada 31. decembrim, var atļaut savā teritorijā laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, kas ņemti no vecākaugiem, kuri pastāvēja līdz 2012. gada 30. septembrim un līdz 2018. gada 31. decembrim bija oficiāli sertificēti vai izpildīja nosacījumus, lai būtu kvalificēti kā CAC materiāls. Laižot tirgū, šādam pavairošanas materiālam un augļaugiem ir jābūt identificētiem, marķējumā un/vai dokumentā norādot atsauci uz šo pantu. Pēc 2018. gada 31. decembra pavairošanas materiālu un augļaugus var laist tirgū tad, ja šīs direktīvas prasības ir izpildītas.

22. pants

Atcelšana

1.   Direktīva 92/34/EEK, kas grozīta ar tiesību aktiem, kas minēti II pielikuma A daļā, tiek atcelta no 2012. gada 30. septembra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā noteikto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  Atzinums sniegts 2007. gada 11. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 157, 10.6.1992., 10. lpp.

(3)  Skatīt II pielikuma A daļu.

(4)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(5)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

---

---

---

---