Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32002L0046

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiemDokuments attiecas uz EEZ.

    OV L 183, 12.7.2002., 51./57. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
    Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 029 Lpp. 490 - 497

    Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (CS, ET, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 17/07/2024

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/46/oj

    32002L0046



    Oficiālais Vēstnesis L 183 , 12/07/2002 Lpp. 0051 - 0057


    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK

    (2002. gada 10. jūnijs)

    par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

    Līguma 251. pantā noteiktajā kārtībā [3],

    tā kā:

    (1) Kopienā realizē aizvien lielāku daudzumu produktu, kas ir pārtika ar koncentrētām uzturvielām un ko piedāvā, lai papildinātu uzturvielas, kuras uzņem ar parasto uzturu.

    (2) Šo produktu jomu dalībvalstīs regulē atšķirīgi valstu noteikumi, kas var kavēt to brīvu apriti, radīt nevienādus konkurences apstākļus un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību. Tādēļ ir jāpieņem Kopienas noteikumi attiecībā uz šiem produktiem, ko realizē kā pārtikas produktus.

    (3) Piemērots un daudzveidīgs uzturs normālos apstākļos nodrošina visas normālai attīstībai un veselīgam dzīvesveidam nepieciešamās uzturvielas tādos daudzumos, kas atbilst noteiktiem un ieteicamiem daudzumiem saskaņā ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem. Tomēr apsekojumi rāda, ka šāda ideāla situācija nav novērojama attiecībā uz visām uzturvielām un visās iedzīvotāju grupās Kopienā.

    (4) Sakarā ar savu īpašo dzīvesveidu vai citu iemeslu dēļ, patērētāji var izvēlēties papildināt dažu uzturvielu uzņemšanu ar uztura bagātinātājiem.

    (5) Lai nodrošinātu augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un atvieglotu izvēli, tirgū laistajiem produktiem ir jābūt drošiem un uz tiem jābūt piemērotām un atbilstīgām etiķetēm.

    (6) Uztura bagātinātājos var būt ietvertas daudzas uzturvielas un citas sastāvdaļas, tostarp arī vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, neaizstājamas taukskābes, šķiedras, dažādi augi un augu ekstrakti, un ne tikai.

    (7) Šajā direktīvā vispirms būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz vitamīniem un minerālvielām, ko izmanto kā uztura bagātinātāju sastāvdaļas. Uztura bagātinātājiem, kas satur vitamīnus vai minerālvielas, kā arī citas sastāvdaļas, būtu jāatbilst arī īpašajiem noteikumiem attiecībā uz vitamīniem un minerālvielām, kas izstrādāti šajā direktīvā.

    (8) Vēlāk būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz uzturvielām, kas nav vitamīni un minerālvielas, vai citām vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, kuras lieto kā uztura bagātinātāju sastāvdaļas, ar noteikumu, ka par tām ir pieejama atbilstīga un pienācīga zinātniskā informācija. Kamēr nav pieņemti šie Kopienas noteikumi un, neskarot Līguma noteikumus, var piemērot valstu noteikumus attiecībā uz uzturvielām vai citām vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, kuras lieto kā uztura bagātinātāju sastāvdaļas, attiecībā uz ko nav pieņemti īpaši Kopienas noteikumi.

    (9) Uztura bagātinātājos būtu jāatļauj iekļaut tikai tos vitamīnus un minerālvielas, kas parasti atrodas uzturā un tiek ar to uzņemtas, lai gan tas nenozīmē, ka tās tur obligāti jāiekļauj. Būtu jāizvairās no iespējamiem strīdiem par šīm uzturvielām. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt šo vitamīnu un minerālvielu atļauto sarakstu.

    (10) Ražojot uztura bagātinātājus, ko šobrīd pārdod dalībvalstīs, lieto daudzus vitamīnu preparātus un minerālvielas, ko Pārtikas zinātniskā komiteja nav novērtējusi un kas tādējādi nav ietvertas atļautajā sarakstā. Tās būtu jāiesniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei steidzamai novērtēšanai, tiklīdz kā interesenti iesniedz vajadzīgos dokumentus.

    (11) Ķīmiskajām vielām, ko uztura bagātinātāju ražošanā izmanto kā vitamīnu un minerālvielu avotu, būtu jābūt ne tikai drošām, bet arī tādām, ko organisms var izmantot. Tādēļ ir jāizstrādā arī šo vielu atļautais saraksts. Uztura bagātinātāju ražošanā var izmantot arī tās vielas, ko ir apstiprinājusi Pārtikas zinātniskā komiteja, ņemot vērā minētos kritērijus, un ko lieto pārtikas ražošanai, kas paredzēta zīdaiņiem un jaunākā vecuma bērniem, kā arī citas pārtikas ražošanai, kas paredzēta īpašām uztura vajadzībām.

    (12) Lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, ir svarīgi sarakstus nekavējoties pārskatīt, kad tas ir nepieciešams. Šāda pārskatīšana būtu tehniskas dabas izpildes pasākumi, un to pieņemšanu būtu jāuztic Komisijai, lai kārtību atvieglotu un vienkāršotu.

    (13) Pārmērīga vitamīnu un minerālvielu uzņemšana var radīt pretēju efektu, un tādēļ ir attiecīgi jānosaka to maksimālais drošais daudzums uztura bagātinātājos. Šim daudzumam ir jānodrošina tas, ka produkta normāla lietošana saskaņā ar ražotāja sniegtajām lietošanas pamācībām ir patērētājam droša.

    (14) Tādēļ, nosakot maksimālo daudzumu, būtu jāņem vērā vitamīnu un minerālvielu augstākais drošais daudzums, kas noteikts ar zinātnisko riska novērtējumu, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, kā arī šo uzturvielu uzņemšana parastā uzturā. Nosakot maksimālos daudzumus, pienācīgi būtu jāņem vērā arī standarta uzņemšanas daudzumi.

    (15) Patērētāji uztura bagātinātājus pērk, lai papildinātu ar uzturu uzņemto daudzumu. Lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu, ja uz uztura bagātinātāja marķējuma ir norādīti vitamīni un minerālvielas, tiem produktā būtu jābūt nozīmīgā daudzumā.

    (16) Uztura bagātinātājos ietverto vitamīnu un minerālvielu konkrētā maksimālā un minimālā daudzuma noteikšana, ņemot vērā šajā direktīvā izstrādātos kritērijus un atbilstīgu zinātnisku informāciju, būtu izpildes pasākums, un tas būtu jāuztic Komisijai.

    (17) Vispārējie marķēšanas noteikumi un definīcijas ir ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklāmu [4], un tās nav jāatkārto. Šajā direktīvā tādēļ būtu jānosaka vajadzīgie papildu noteikumi.

    (18) Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīva 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu [5] neattiecas uz uztura bagātinātājiem. Informācija attiecībā uz barības vielu daudzumu uztura bagātinātājos ir būtiska, lai patērētājs, kas tos pērk, varētu izdarīt apzinātu izvēli un pareizi un droši tos lietot. Ņemot vērā šo produktu īpašības, šai informācijai vajadzētu attiekties tikai uz faktiski ietvertajām barības vielām, un tai būtu jābūt obligātai.

    (19) Ievērojot uztura bagātinātāju īpatnības, lai atvieglotu šo produktu efektīvu uzraudzību, uzraugošajām organizācijām būtu jābūt pieejamiem plašākiem līdzekļiem, nekā tas ir parasti.

    (20) Šīs direktīvas izpildei nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [6],

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    1. Šī direktīva attiecas uz uztura bagātinātājiem, kurus realizē un noformē kā pārtikas produktus. Šos produktus galapatērētājam piegādā tikai fasētā veidā.

    2. Šī direktīva neattiecas uz medicīnas precēm, kas ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm [7].

    2. pants

    Šajā direktīvā:

    a) "uztura bagātinātāji" ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai un kas ir koncentrētas uzturvielas vai citas vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, atsevišķi vai kombinācijās, un ko pārdod devās, tas ir, kapsulu, pastilu, tablešu, dražeju veidā un citos līdzīgos veidos, pulvera maisiņos, ampulās, pilināmās pudelītēs un citā līdzīgā šķidruma un pulvera veidā, kas paredzēts uzņemšanai mazos un nomērītos daudzumos;

    b) "uzturvielas" ir šādas vielas:

    i) vitamīni;

    ii) minerālvielas.

    3. pants

    Dalībvalstis nodrošina to, ka uztura bagātinātājus Kopienā var realizēt tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izstrādātajiem noteikumiem.

    4. pants

    1. Uztura bagātinātāju ražošanā var izmantot tikai I pielikumā minētos vitamīnus un minerālvielas II pielikumā minētajos veidos, pakļaujoties 6. punkta noteikumiem.

    2. Tīrības kritērijus II pielikumā minētajām vielām pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību, izņemot gadījumus, kad tos piemēro atbilstīgi 3. punktam.

    3. Vielām, kas minētas II pielikumā, piemēro tīrības kritērijus, kuri Kopienas tiesību aktos norādīti to lietošanai pārtikas produktos, kas paredzēti tādiem mērķiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva.

    4. Attiecībā uz tām II pielikumā minētajām vielām, kurām tīrības kritēriji Kopienas tiesību aktos nav norādīti, līdz šo specifikāciju pieņemšanai piemēro vispārpieņemtus tīrības kritērijus, ko ieteikušas starptautiskas organizācijas, un var saglabāt valstu noteikumus, kuros ir izstrādāti stingrāki tīrības kritēriji.

    5. Izmaiņas 1. punktā minētajos sarakstos pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.

    6. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis līdz 2009. gada 31. decembrim var savā teritorijā atļaut lietot tādus vitamīnus un minerālvielas, kas nav minēti I pielikumā, vai tādā veidā, kas nav minēts II pielikumā, ar noteikumu, ka:

    a) attiecīgo vielu izmanto vienā vai vairākos uztura bagātinātājos, ko Kopienā realizē šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā;

    b) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nav sniegusi nelabvēlīgu atzinumu attiecībā uz šīs vielas lietošanu vai tās lietošanu attiecīgajā veidā uztura bagātinātāju ražošanā, ņemot vērā dokumentāciju, kas attiecas uz attiecīgās vielas lietošanu un ko dalībvalstij jāiesniedz Komisijai līdz 2005. gada 12. jūlijam.

    7. Neatkarīgi no 6. punkta dalībvalstis, ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot esošos valsts ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz tādu uztura bagātinātāju tirdzniecību, kuros ir ietverti vitamīni un minerālvielas, kas nav minētas sarakstā I pielikumā, vai tādā veidā, kas nav minēts II pielikumā.

    8. Komisija līdz 2007. gada 12. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai būtu vēlams ieviest īpašus noteikumus, ietverot jo īpaši atļautos sarakstus kategorijām, kurās ietilpst uzturvielas vai vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, izņemot 1. punktā minētās vielas, kopā ar šīs direktīvas grozījumu priekšlikumiem, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem.

    5. pants

    1. Maksimālo uztura bagātinātājos esošo vitamīnu un minerālvielu daudzumu dienas patēriņam, ko iesaka ražotājs, nosaka, ņemot vērā šādus apsvērumus:

    a) augstāko drošo daudzumu, kas noteikts ar zinātnisko riska novērtējumu, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, attiecīgi ņemot vērā dažādu patērētāju grupu dažādās jutības pakāpes;

    b) vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu no citiem uztura avotiem.

    2. Nosakot 1. punktā minēto maksimālo daudzumu, pienācīgi ņem vērā arī iedzīvotāju vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas standartdevas.

    3. Lai nodrošinātu to, ka uztura bagātinātājos ir nozīmīgs daudzums vitamīnu un minerālvielu, attiecīgi nosaka minimālo ikdienas patēriņa daudzumu, ko iesaka ražotājs.

    4. Maksimālo un minimālo vitamīnu un minerālvielu daudzumu, kas minēts 1., 2. un 3. punktā, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā izstrādāto kārtību.

    6. pants

    1. Direktīvas 2000/13/EK 5. panta 1. punkta nolūkos nosaukums, ar kādu pārdod produktus, uz ko attiecas šī direktīva, ir "uztura bagātinātāji".

    2. Marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātāji novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai atsaukties uz šādu iespēju.

    3. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, uz marķējuma ir šāda informācija:

    a) nosaukumi uzturvielu vai vielu kategorijām, kas produktu raksturo, vai norāde par šo uzturvielu vai vielu īpašībām;

    b) ikdienas patēriņam ieteicamais produkta daudzums;

    c) brīdinājums nepārsniegt ieteicamo dienas devu;

    d) informācija par to, ka uztura bagātinātājus nevajadzētu izmantot kā daudzveidīga uztura aizvietotājus;

    e) informācija par to, ka produkti būtu jāglabā bērniem nepieejamās vietās.

    7. pants

    Uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā neietver nekādas tiešas vai netiešas atsauces par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

    Noteikumus šā panta izpildei var pieņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.

    8. pants

    1. Uz marķējuma ar cipariem norāda daudzumu uzturvielām vai vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi. Vitamīnus un minerālvielas norāda tādās vienībās, kā noteikts I pielikumā.

    Noteikumus šā punkta izpildei var pieņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.

    2. Norādītie uzturvielu vai citu vielu daudzumi saistās ar produkta daudzumiem, kas uz marķējuma ieteikti ikdienas patēriņam.

    3. Informāciju par vitamīniem un minerālvielām izsaka arī procentos no Direktīvas 90/496/EEK pielikumā minētajiem standartdaudzumiem.

    9. pants

    1. Norādītie daudzumi, kas minēti 8. panta 1. un 2. punktā, ir vidējie daudzumi, pamatojoties uz ražotāja veikto produkta analīzi.

    Par turpmākiem šīs daļas izpildes noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp paziņotajiem daudzumiem un tiem, kas noteikti oficiālo pārbaužu laikā, lemj saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.

    2. Vitamīnu un minerālvielu standartdaudzumu procentos, kas minēts 8. panta 3. punktā, var norādīt arī grafiski.

    Noteikumus šā punkta izpildei var pieņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.

    10. pants

    Lai veicinātu uztura bagātinātāju efektīvu uzraudzību, dalībvalstis var noteikt, ka ražotājiem vai personām, kas to teritorijā produktu laiž tirgū, ir par to jāpaziņo kompetentajai iestādei, nosūtot tai produkta marķējuma paraugu.

    11. pants

    1. Neskarot 4. panta 7. punktu, dalībvalstis sakarā ar produktu sastāvu, ražošanas specifikācijām, noformējumu vai marķēšanu neaizliedz un neierobežo to 1. pantā minēto produktu tirdzniecību, kuri atbilst šīs direktīvas prasībām un, ja nepieciešams, Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti šīs direktīvas izpildei.

    2. Neskarot Līgumu, jo īpaši tā 28. un 30. pantu, 1. punkts neiespaido valstu noteikumus, kas ir piemērojami, kamēr saskaņā ar šo direktīvu nav pieņemti Kopienas tiesību akti.

    12. pants

    1. Ja sakarā ar jaunu informāciju vai esošās informācijas atkārtotu pārbaudi, kas veikta pēc šīs direktīvas vai kāda Kopienas izpildes tiesību akta pieņemšanas, dalībvalstij ir pietiekams pamats secināt, ka kāds no 1. pantā minētajiem produktiem apdraud veselību, lai gan tas atbilst minētajai direktīvai un minētajiem tiesību aktiem, šī dalībvalsts var uz laiku atlikt vai ierobežot attiecīgo noteikumu piemērošanu tās teritorijā. Tā par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un pamato savu lēmumu.

    2. Komisija pēc iespējas drīz pārbauda attiecīgās dalībvalsts pamatojumu un konsultējas ar dalībvalstīm Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tad nekavējoties izsaka savu atzinumu un veic vajadzīgos pasākumus.

    3. Ja Komisija uzskata, ka šajā direktīvā vai Kopienas izpildes tiesību aktos ir nepieciešami grozījumi, lai varētu pārvarēt 1. punktā minētās grūtības un nodrošinātu veselības aizsardzību, tā sāk 13. panta 2. punktā minēto procedūru, lai šos grozījumus pieņemtu. Dalībvalsts, kura ir pieņēmusi aizsardzības pasākumus, tādā gadījumā tos var saglabāt līdz brīdim, kamēr pieņem grozījumus.

    13. pants

    1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 [8] (turpmāk tekstā — "Komiteja").

    2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

    Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

    3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

    14. pants

    Noteikumus, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

    15. pants

    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2003. gada 31. jūlijam. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

    Šos normatīvos un administratīvos aktus piemēro tā, lai:

    a) vismaz no 2003. gada 1. augusta atļautu to produktu tirdzniecību, kas atbilst šīs direktīvas prasībām;

    b) vismaz no 2005. gada 1. augusta aizliegtu to produktu tirdzniecību, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

    16. pants

    Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

    17. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Luksemburgā, 2002. gada 10. jūnijā

    Eiropas Parlamenta vārdā —

    priekšsēdētājs

    P. Cox

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    J. Piqué I Camps

    [1] OV C 311 E, 31.10.2000., 207. lpp., unC 180 E, 26.6.2001., 248. lpp.

    [2] OV C 14, 16.1.2001., 42. lpp.

    [3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 14. februāra atzinums (OV C 276, 1.10.2001., 126. lpp.), Padomes 2001. gada 3. decembra kopējā nostāja (OV C 90 E, 16.4.2002., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. marta lēmums. Padomes 2002. gada 30. maija lēmums.

    [4] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

    [5] OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.

    [6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

    [7] OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

    [8] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

    --------------------------------------------------

    I PIELIKUMS

    Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā

    1. Vitamīni

    A vitamīns (μg RE)

    D vitamīns (μg)

    E vitamīns (mg α-TE)

    K vitamīns (μg)

    B1 vitamīns (mg)

    B2 vitamīns (mg)

    Niacīns (mg NE)

    Pantotēnskābe (mg)

    B6 vitamīns (mg)

    Folijskābe (μg)

    B12 vitamīns (μg)

    Biotīns (μg)

    C vitamīns (mg)

    2. Minerālvielas

    Kalcijs (mg)

    Magnijs (mg)

    Dzelzs (mg)

    Varš (μg)

    Jods (μg)

    Cinks (mg)

    Mangāns (mg)

    Nātrijs (mg)

    Kālijs (mg)

    Selēns (μg)

    Hroms (μg)

    Molibdēns (μg)

    Fluorīds (mg)

    Hlorīds (mg)

    Fosfors (mg)

    --------------------------------------------------

    II PIELIKUMS

    Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā

    A. Vitamīni

    1. A VITAMĪNS:

    a) retinols;

    b) retinilacetāts;

    c) retinilpalmitāts;

    d) beta-karotīns.

    2. D VITAMĪNS:

    a) holekalciferols;

    b) ergokalciferols.

    3. E VITAMĪNS:

    a) D-alfa-tokoferols;

    b) DL-alfa-tokoferols;

    c) D-alfa-tokoferilacetāts;

    d) DL-alfa-tokoferilacetāts;

    e) skābais D-alfa-tokoferilsukcināts.

    4. K VITAMĪNS:

    a) filohinons (fitomenadions).

    5. B1 VITAMĪNS:

    a) tiamīna hlorīds;

    b) tiamīna mononitrāts.

    6. B2 VITAMĪNS:

    a) riboflavīns;

    b) nātrija riboflavīna fosfāts.

    7. NIACĪNS:

    a) nikotīnskābe;

    b) nikotīnamīds.

    8. PANTOTĒNSKĀBE:

    a) kalcija D-pantotenāts;

    b) nātrija D-pantotenāts;

    c) dekspantenols.

    9. B6 VITAMĪNS:

    a) piridoksīna hlorīds;

    b) piridoksīna fosfāts.

    10. FOLIJSKĀBE:

    a) pteroilmonoglutamīnskābe.

    11. B12 VITAMĪNS:

    a) ciānkobalamīns;

    b) hidroksokobalamīns.

    12. BIOTĪNS:

    a) D-biotīns.

    13. C VITAMĪNS:

    a) L-askorbīnskābe;

    b) nātrija L-askorbāts;

    c) kalcija L-askorbāts;

    d) kālija L-askorbāts;

    e) L-askorbil-6-palmitāts.

    B. Minerālvielas

    kalcija karbonāts

    kalcija hlorīds

    citronskābes kalcija sāļi

    kalcija glikonāts

    kalcija glicerofosfāts

    kalcija laktāts

    ortofosforskābes kalcija sāļi

    kalcija hidroksīds

    kalcija oksīds

    magnija acetāts

    magnija karbonāts

    magnija hlorīds

    citronskābes magnija sāļi

    magnija glikonāts

    magnija glicerofosfāts

    ortofosforskābes magnija sāļi

    magnija laktāts

    magnija hidroksīds

    magnija oksīds

    magnija sulfāts

    dzelzs (II) karbonāts

    dzelzs (II) citrāts

    dzelzs amonija citrāts

    dzelzs (II) glikonāts

    dzelzs (II) fumarāts

    dzelzs (III) nātrija difosfāts

    dzelzs laktāts

    dzelzs (II) sulfāts

    dzelzs (III) difosfāts (dzelzs pirofosfāts)

    dzelzs (III) saharāts

    elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)

    vara (II) karbonāts

    vara citrāts

    vara glikonāts

    vara sulfāts

    vara — lizīna komplekss

    nātrija jodīds

    kālija jodāts

    kālija jodīds

    kālija jodāts

    cinka acetāts

    cinka hlorīds

    cinka citrāts

    cinka glikonāts

    cinka laktāts

    cinka oksīds

    cinka karbonāts

    cinka sulfāts

    mangāna karbonāts

    mangāna hlorīds

    mangāna citrāts

    mangāna glikonāts

    mangāna glicerofosfāts

    mangāna sulfāts

    nātrija bikarbonāts

    nātrija karbonāts

    nātrija hlorīds

    nātrija citrāts

    nātrija glikonāts

    nātrija laktāts

    nātrija hidroksīds

    ortofosforskābes nātrija sāļi

    kālija bikarbonāts

    kālija karbonāts

    kālija hlorīds

    kālija citrāts

    kālija glikonāts

    kālija glicerofosfāts

    kālija laktāts

    kālija hidroksīds

    ortofosforskābes kālija sāļi

    nātrija selenāts

    nātrija hidrogēnselenīts

    nātrija selenīts

    hroma (III) hlorīds

    hroma (III) sulfāts

    amonija molibdāts (molibdēns (VI))

    nātrija molibdāts (molibdēns (VI))

    kālija fluorīds

    nātrija fluorīds

    --------------------------------------------------

    Augša