32000L0013

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK

(2000. gada 20. marts)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto kārtību [2],

tā kā:

(1) Padomes Direktīva 79/112/EEK (1978. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz galapatērētājam pārdodamu pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklāmu [3] ir bieži un būtiski grozīta [4]. Tādēļ skaidrības un lietderības labad minētā direktīva ar grozījumiem būtu jāapkopo vienotā dokumentā.

(2) Dalībvalstu atšķirīgie normatīvie un administratīvie akti par pārtikas produktu marķēšanu var ierobežot šo produktu brīvu apgrozību un radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(3) Tādēļ šo tiesību normu tuvināšana veicinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību.

(4) Šīs direktīvas mērķis ir ieviest vispārējus noteikumus Kopienā, kas būtu horizontāli piemērojami visiem pārtikas produktiem, ko laiž tirgū.

(5) Īpašas normas, ko piemēro vertikāli tikai attiecībā uz konkrētiem pārtikas produktiem, būtu jāiestrādā noteikumos, kas skar šos produktus.

(6) Jebkuru pārtikas marķēšanas noteikumu galvenais uzdevums būtu informēt un aizsargāt patērētāju.

(7) Tas nozīmē, ka dalībvalstis saskaņā ar Līguma normām var izvirzīt prasības attiecībā uz valodu.

(8) Sīki izstrādāts marķējums, kas jo īpaši izceļ produkta patieso dabu un īpašības, kā arī ļauj patērētājam izdarīt izvēli, pilnībā apzinoties faktus, ir ārkārtīgi būtisks, jo tas rada vismazāk šķēršļu brīvai tirdzniecībai.

(9) Tādēļ būtu jāsastāda saraksts, tajā uzskaitot visu informāciju, kas parasti iekļaujama jebkura pārtikas produkta marķējumā.

(10) Šīs direktīvas horizontālais raksturs tomēr sākotnēji neļauj ietvert obligāto norāžu klāstā visas uzskaitījumā iekļaujamās norādes, kas parasti attiecas uz visiem iespējamiem pārtikas produktiem. Vēlākā laikposmā būtu jāpieņem Kopienas noteikumi ar mērķi papildināt esošās normas.

(11) Turklāt, kamēr nav pieņemti īpaši Kopienas noteikumi, dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības izstrādāt dažus iekšējus valsts noteikumus, kas var papildināt šīs direktīvas vispārīgos noteikumus, taču uz šiem noteikumiem būtu attiecināma Kopienā paredzētā procedūra.

(12) Minētajai Kopienas procedūrai jāizpaužas Kopienas lēmumā, ja dalībvalsts vēlas ieviest jaunus normatīvos aktus.

(13) Izņēmuma gadījumos būtu arī jāparedz, ka Kopienas likumdevēja iestāde var atkāpties no dažām vispārīgi atzītajām saistībām.

(14) Marķēšanas noteikumiem arī būtu jāaizliedz lietot informāciju, kas var maldināt pircēju vai piedēvē ārstnieciskas īpašības pārtikas precēm. Lai šis aizliegums būtu efektīvs, tas jāattiecina arī uz pārtikas preču pasniegšanas veidu un reklāmu.

(15) Lai atvieglotu tirdzniecību starp dalībvalstīm, var paredzēt, ka, kamēr preces netiek pārdotas galapatērētājam, uz ārējā iesaiņojuma būtu jāparādās tikai informācijai par svarīgākajām pazīmēm, bet dažām obligātajām norādēm, kam jābūt uz fasētas pārtikas, būtu jāparādās tikai attiecīgajos tirdzniecības dokumentos.

(16) Atkarībā no vietējiem apstākļiem un praktiskiem nosacījumiem dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības izstrādāt noteikumus, kā marķēt pārtikas produktus, ko pārdod bez iesaiņojuma, šādos gadījumos patērētājs tomēr jānodrošina ar informāciju.

(17) Lai vienkāršotu un paātrinātu šo procedūru, Komisijai būtu jāuztic uzdevums noteikt tehniskas dabas īstenošanas pasākumus.

(18) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāapstiprina saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [5].

(19) Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu saistības, kas skar IV pielikuma B daļā norādītos direktīvu pārņemšanas termiņus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva skar galapatērētājam piegādājamo pārtikas produktu marķēšanu, kā arī dažus to noformēšanas un reklāmas aspektus.

2. Šī direktīva skar arī restorāniem, slimnīcām, ēdnīcām un citām līdzīgām ēdināšanas iestādēm (še turpmāk "ēdināšanas iestādes") piegādājamos pārtikas produktus.

3. Šajā direktīvā:

a) "marķējums" nozīmē jebkuru tekstu, norādi, preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas ir saistībā ar pārtikas produktu un atrodas uz jebkura iesaiņojuma, dokumentā, uzrakstā, uz etiķetes, gredzena vai uzlīmes, un ir pievienots šādam pārtikas produktam vai attiecas uz to;

b) "fasēts pārtikas produkts" nozīmē jebkuru galapatērētājam un ēdināšanas iestādei piegādājamo vienību, kas sastāv no pārtikas produkta un iesaiņojuma, kurā tas ievietots, pirms to piedāvā pārdošanai, vienalga vai šāds iesaiņojums pilnībā vai tikai daļēji aptver pārtikas produktu, bet, jebkurā gadījumā, tādā veidā, lai tā saturu nevarētu izmainīt, neatverot vai nenomainot iesaiņojumu.

2. pants

1. Marķējums un izmantojamās metodes nedrīkst:

a) būt tādas, kas maldina pircēju, konkrēti:

i) par pārtikas produkta raksturīgajām pazīmēm un jo īpaši tā raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi vai pirmavotu, izgatavošanas vai ražošanas veidu;

ii) piedēvējot pārtikas produktam tādu iedarbību vai īpašības, kas tam nepiemīt;

iii) liekot saprast, ka pārtikas produktam piemīt īpašas pazīmes, kad īstenībā šādas pazīmes piemīt visiem līdzīgiem pārtikas produktiem;

b) ievērojot Kopienas noteikumus, ko piemēro dabiskajiem minerālūdeņiem un īpašam uzturam paredzētai pārtikai, piedēvēt jebkuram pārtikas produktam spējas novērst, ārstēt vai izārstēt kādu cilvēka slimību vai atsaukties uz šādām spējām.

2. Padome saskaņā ar Līguma 95. pantā noteikto kārtību sastāda turpmāk papildināmu sarakstu ar izteikumiem 1. punkta nozīmē, kuru izmantošana visos gadījumos jāaizliedz vai jāierobežo.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie aizliegumi vai ierobežojumi attiecas arī uz:

a) pārtikas produktu pasniegšanas veidu, jo īpaši to formu, izskatu vai iesaiņojumu, izmantojamiem iesaiņošanas materiāliem, izvietojumu un apkārtni, kādā tie izstādīti;

b) reklāmu.

3. pants

1. Saskaņā ar 4. līdz 17. pantu un ievērojot tur ietvertos izņēmumus, pārtikas produktu marķējumā obligāti jābūt tikai šādām norādēm:

1) produkta komercnosaukums;

2) sastāvdaļu uzskaitījums;

3) dažu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums, kā tas paredzēts 7. pantā;

4) fasētas pārtikas gadījumā, neto daudzumu;

5) minimālais derīguma termiņš vai, produktiem, kas no mikrobioloģijas viedokļa ir īpaši ātrbojīgi, "ieteicams līdz" datums;

6) jebkuri īpaši glabāšanas noteikumi vai lietošanas nosacījumi;

7) Kopienā reģistrēta ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese.

Attiecībā uz savā teritorijā ražotu sviestu dalībvalstis tomēr ir tiesīgas pieprasīt tikai norādi uz ražotāju, fasētāju vai pārdevēju.

Neierobežojot 24. pantā paredzēto paziņojumu, dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkuriem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā apakšpunkta otro daļu;

8) izcelsmes vai pirmavota norāde, ja bez šādas norādes var tikt ievērojami maldināts patērētājs attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmi vai pirmavotu;

9) lietošanas pamācība, ja bez šādas pamācības būtu neiespējami pienācīgi izmantot pārtikas produktu;

10) attiecībā uz dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % spirta pēc tilpuma, faktiskais spirta saturs tilpuma procentos.

2. Neraugoties uz iepriekšējo apakšpunktu, dalībvalstis var paturēt valsts noteikumus, kas pieprasa vietējiem ražojumiem norādīt ražotni vai fasēšanas uzņēmumu.

3. Šā panta noteikumi neierobežo sīkākus vai izvērstākus noteikumus attiecībā uz svariem un mēriem.

4. pants

1. Kopienas noteikumi, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem un nevis pārtikas produktiem kopumā, izņēmuma gadījumos var paredzēt atkāpi no 3. panta 1. punkta 2. un 5. apakšpunktā izklāstītajām prasībām ar nosacījumu, ka tas nenoved pie tā, ka pircējs tiek nepietiekami informēts.

2. Kopienas noteikumi, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem un nevis pārtikas produktiem kopumā, var paredzēt, ka papildus 3. pantā uzskaitītajām norādēm marķējumā jābūt vēl citām.

Ja Kopienas noteikumi nepastāv, dalībvalstis var paredzēt šādas norādes saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos Kopienas noteikumus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

5. pants

1. Pārtikas produkta komercnosaukums atbilst nosaukumam, ko paredz tam piemērojamie Kopienas noteikumi.

a) Ja Kopienas noteikumi nepastāv, komercnosaukums atbilst nosaukumam, ko paredz tās dalībvalsts piemērojamie tiesību akti, kur šo produktu pārdod galapatērētājam vai ēdināšanas iestādei.

Ja tāda nav, komercnosaukums atbilst nosaukumam, kas ierasts tajā dalībvalstī, kur to pārdod galapatērētājam vai ēdināšanas iestādei, vai tas ir pārtikas produkta un, vajadzības gadījumā, tā lietošanas apraksts, kas ir pietiekami skaidri sastādīts, ļaujot pircējam izzināt tā īsto raksturu un atšķirt no pārējiem produktiem, ar kuriem to var sajaukt.

b) Noieta dalībvalstī ir atļauts izmantot arī produkta komercnosaukumu, ar kuru to legāli izgatavo un laiž pārdošanā ražotājā dalībvalstī.

Tomēr, ja citu šīs direktīvas noteikumu piemērošana, jo īpaši to, kas izklāstīti 3. pantā, neļauj patērētājiem noieta dalībvalstī izzināt pārtikas produkta īsto raksturu un atšķirt to no pārtikas produktiem, ar kuriem to var sajaukt, komercnosaukumam pievieno informatīvu papildaprakstu, kam jābūt komercnosaukuma tuvumā.

c) Izņēmuma gadījumos noieta dalībvalstī neizmanto komercnosaukumu no ražotājas dalībvalsts, ja pārtikas produkts, ko tas apzīmē, tik ļoti atšķiras pēc sava sastāva vai izgatavošanas no pārtikas produkta, kas pazīstams ar šādu nosaukumu, ka b) apakšpunkta noteikumi nespēj pietiekami nodrošināt precīzu informāciju patērētājiem noieta dalībvalstī.

2. Produkta komercnosaukumu nedrīkst aizstāt ar preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai modes nosaukumu.

3. Produkta komercnosaukums ietver sevī vai tam pievieno norādes par pārtikas produkta fizisko stāvokli vai īpašo apstrādi, kam tas bijis pakļauts (piemēram, pulverī, liofilizēts, iesaldēts, koncentrēts, kūpināts), visos gadījumos, kad šādas informācijas nepieminēšana varētu radīt neizpratni pircējos.

Jebkuram pārtikas produktam, kas apstrādāts ar jonizējošo radiāciju, jābūt vienai no šādām norādēm:

- spāņu valodā:

"irradiado" vai "tratado con radiación ionizante",

- dāņu valodā:

"bestrålet/ …" vai "strålekonserveret" vai "behandlet med ioniserende stråling" vai "konserveret med ioniserende stråling",

- vācu valodā:

"bestrahlt" vai "mit ionisierenden Strahlen behandelt",

- grieķu valodā:

"επεξεργασμένο με ιονίζουσα ακτινοβολία" vai "ακτινοβολημένο",

- angļu valodā:

"irradiated" vai "treated with ionising radiation",

- franču valodā:

"traité par rayonnements ionisants" vai "traité par ionisation",

- itāļu valodā:

"irradiato" vai "trattato con radiazioni ionizzanti",

- holandiešu valodā:

"doorstraald" vai "door bestraling behandeld" vai "met ioniserende stralen behandeld",

- portugāļu valodā:

"irradiado" vai "tratado por irradiação" vai "tratado por radiação ionizante",

- somu valodā:

"säteilytetty" vai "käsitelty ionisoivalla säteilyllä",

- zviedru valodā:

"bestrålad" vai "behandlad med joniserande strålning".

6. pants

1. Sastāvdaļas uzskaita saskaņā ar šo pantu un I, II un III pielikumu.

2. Sastāvdaļas nav jāuzskaita:

a) - svaigiem augļiem un dārzeņiem, ieskaitot kartupeļus, kas nav mizoti, sagriezti vai līdzīgi apstrādāti,

- gāzētam ūdenim, ja tā aprakstā norādīts, ka tas ir gāzēts,

- raudzētam etiķim, kas iegūts tikai no viena pamatprodukta, ar noteikumu, ka tam nav pievienota neviena cita sastāvdaļa;

b) - sieriem,

- sviestam,

- skābētam pienam un krējumam,

ar noteikumu, ka nav pievienota neviena sastāvdaļa, izņemot ražošanai vajadzīgos piena produktus, fermentus un mikroorganismu kultūras vai sāli, kas vajadzīga, ražojot sierus, izņemot svaigus sierus un kausētus sierus;

c) produktiem, kas satur vienu sastāvdaļu, kad:

- komercnosaukums sakrīt ar sastāvdaļas nosaukumu, vai

- komercnosaukums ļauj skaidri noteikt sastāvdaļas raksturu.

3. Attiecībā uz dzērieniem ar spirta saturu, kas pārsniedz 1,2 tilpuma procentus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma līdz 1982. gada 22. decembrim izstrādā noteikumus sastāvdaļu marķēšanai.

4. a) "Sastāvdaļa" nozīmē jebkuru vielu, ieskaitot piedevas, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, un kas vēl arvien ietilpst galaproduktā, kaut arī pārveidotā veidā.

b) Kad pati pārtikas produkta sastāvdaļa ir vairāku sastāvdaļu produkts, pēdējās uzskatāmas par attiecīgā pārtikas produkta sastāvdaļām.

c) Par sastāvdaļām nav uzskatāmi:

i) sastāvdaļas komponenti, kas īslaicīgi atdalīti ražošanas procesa gaitā un vēlāk atkal pievienoti, bet nepārsniedz to sākotnējo saturu;

ii) piedevas:

- kuru klātbūtne konkrētā pārtikas produktā ir izskaidrojama vienīgi ar to, ka tās ietilpst vienā vai vairākās šā pārtikas produkta sastāvdaļās, ar noteikumu, ka tās neveic nekādu tehnoloģisku funkciju galaproduktā,

- ko izmanto kā pārstrādes palīgvielas;

iii) vielas, ko izmanto strikti vajadzīgā daudzumā ka šķīdinātāju vai vidi piedevām un aromatizētājiem.

d) Atsevišķos gadījumos saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt lēmumus par to, vai tiek ievēroti c) apakšpunkta ii) un iii) punktā norādītie nosacījumi.

5. Sastāvdaļu uzskaitījums ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas lejupejošā secībā pēc svara, kas reģistrēts to izmantošanas brīdī, ražojot pārtikas produktu. Tas atrodas aiz piemērota virsraksta, kas satur vārdu "sastāvdaļas".

Tomēr

- ūdens piedevu un gaistošos produktus uzskaita secīgi pēc to svara galaproduktā; ūdens piedevas lielumu kā pārtikas sastāvdaļu aprēķina, atskaitot no kopējā galaprodukta daudzuma pārējo izmantoto sastāvdaļu kopējo daudzumu. Šo daudzumu neņem vērā, ja tas nepārsniedz 5 % no galaprodukta svara,

- izmantojamās koncentrētās vai atūdeņotās sastāvdaļas, kuru sākotnējo formu atjauno ražošanas brīdī, var uzskaitīt secīgi pēc svara, kas reģistrēts pirms to koncentrēšanas vai atūdeņošanas,

- koncentrētiem vai atūdeņotiem pārtikas produktiem, kuru sākotnējo formu paredzēts atjaunot, pievienojot ūdeni, sastāvdaļas var uzskaitīt secīgi pēc to satura atjaunotajā produktā, ar noteikumu, ka sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno tādu vārdu kopa kā "atjaunota produkta sastāvdaļas" vai "lietošanai gatava produkta sastāvdaļas",

- augļu vai dārzeņu maisījumiem, ja neviena augļa vai dārzeņa saturs nav ievērojamā pārsvarā pēc svara, šīs sastāvdaļas var uzskaitīt citā secībā, ar noteikumu, ka šim sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno tādu vārdu kopu kā "mainīgās attiecībās",

- garšvielu vai garšaugu maisījumiem, ja neviens no tiem nav ievērojamā pārsvarā pēc svara, šīs sastāvdaļas var uzskaitīt citā secībā, ar noteikumu, ka šim sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno tādu vārdu kopu kā "mainīgās attiecībās".

6. Sastāvdaļas vajadzības gadījumā apzīmē ar konkrētu nosaukumu saskaņā ar 5. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Tomēr:

- sastāvdaļas, kas ietilpst vienā no I pielikumā uzskaitītajām kategorijām un ir cita pārtikas produkta komponenti, jāapzīmē tikai ar tās kategorijas nosaukumu.

Izmaiņas I pielikuma kategoriju sarakstā var izdarīt saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Tomēr I pielikumā uzskaitītajam apzīmējumam "ciete" ikreiz papildus jānorāda tās konkrētā augu izcelsme, ja šī sastāvdaļa var saturēt lipekli,

- sastāvdaļas, kas ietilpst kādā no II pielikumā uzskaitītajām kategorijām, jāapzīmē ar šīs kategorijas nosaukumu, aiz tā norādot konkrētu nosaukumu vai EK numuru, ja kāda sastāvdaļa ietilpst vairāk nekā vienā kategorijā, uzrāda kategoriju, kas skar minētā pārtikas produkta pamatfunkciju.

Grozījumus šajā pielikumā, pamatojoties uz zinātnes un tehnikas sasniegumiem, apstiprina saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Tomēr II pielikumā uzskaitītajam apzīmējumam "pārveidota ciete" ikreiz papildus jānorāda tās konkrētā augu izcelsme, ja šī sastāvdaļa var saturēt lipekli,

- aromatizētājus apzīmē saskaņā ar III pielikumu,

- īpašus Kopienas noteikumus, kas reglamentē norādes, ka kāda sastāvdaļa apstrādāta ar jonizējošo radiāciju, pieņem vēlāk saskaņā ar Līguma 95. pantu.

7. Kopienas noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi var paredzēt, ka konkrēta pārtikas produkta komercnosaukumam jāpievieno atsauce uz kādu sastāvdaļu vai sastāvdaļām.

Direktīvas 19. pantā noteikto procedūru piemēro jebkuriem šādiem valsts noteikumiem.

Šajā punktā minētos Kopienas noteikumus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

8. Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā kombinētu sastāvdaļu var iekļaut sastāvdaļu sarakstā, izmantojot tās nosaukumu, ja vien to nosaka tiesību akti vai iedibināts paradums, saskaņā ar tās absolūto svaru, ar noteikumu, ka aiz tās uzreiz atrodas sastāvdaļu uzskaitījums.

Šāds uzskaitījums tomēr nav obligāts:

a) ja kombinētā sastāvdaļa sastāda mazāk nekā 25 % no galaprodukta; šī atkāpe tomēr neskar piedevas, uz kurām attiecas 4. punkta c) apakšpunkta noteikumi;

b) ja kombinētā sastāvdaļa ir pārtikas produkts, kam saskaņā ar Kopienas normām nevajag sastāvdaļu uzskaitījumu.

9. Neatkarīgi no 5. punkta, ūdens saturs nav jāuzrāda:

a) ja ūdeni izmanto ražošanas procesā, lai tikai atjaunotu kādu koncentrētu vai atūdeņotu sastāvdaļu;

b) uzlietajam šķidrumam, ko parasti nelieto uzturā.

7. pants

1. Sastāvdaļas daudzumu vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, uzrāda saskaņā ar šo pantu.

2. Norāde, kas minēta 1. punktā, ir obligāta:

a) ja attiecīgajai sastāvdaļai vai sastāvdaļu kategorijai piešķir pārtikas produkta komercnosaukumu vai nosaukumu, ar kuru patērētājs parasti to saista; vai

b) ja attiecīgo sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju marķējumā izceļ ar tekstu, attēlu vai zīmējumu; vai

c) ja attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija būtiski raksturo pārtikas produktu un atšķir to no produktiem, ar kuriem to var viegli sajaukt tās nosaukuma vai izskata dēļ; vai

d) gadījumos, kas noteikti saskaņā ar 20. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro:

a) sastāvdaļai vai sastāvdaļu kategorijai:

- kuru sausais tīrsvars norādīts saskaņā ar 8. panta 4. punktu, vai

- kuru daudzums tāpat jāuzrāda marķējumā saskaņā ar Kopienas noteikumiem, vai

- ko izmanto nelielos daudzumos kā aromatizētāju, vai

- kas, lai arī tam piešķirts pārtikas produkta komercnosaukums, nespēj ietekmēt patērētāja izvēli noieta valstī, tāpēc ka daudzuma svārstības būtiski neskar pārtikas produkta raksturu un neatšķir to no līdzīgiem pārtikas produktiem. Ja rodas šaubas par šajā ievilkumā izklāstīto nosacījumu ievērošanu, piemēro 20. panta 2. punktā noteikto procedūru;

b) ja īpaši Kopienas noteikumi precīzi fiksē sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko nav paredzēts norādīt marķējumā;

c) 6. panta 5. punkta ceturtajā un piektajā ievilkumā minētajos gadījumos;

d) gadījumos, kas noteikti saskaņā ar 20. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

4. Norādītais daudzums procentos atbilst sastāvdaļas vai sastāvdaļu daudzumam tās/to izmantošanas brīdī. Kopienas noteikumi tomēr pieļauj atkāpes no šā principa attiecībā uz dažiem pārtikas produktiem. Šādus noteikumus pieņem saskaņā ar 20. panta 2 punktā noteikto procedūru.

5. Šā panta 1. punktā minētā norāde parādās pārtikas produkta komercnosaukumā vai blakus tam, vai arī to sastāvdaļu uzskaitījumā, kas ir saistībā ar attiecīgo sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju.

6. Šo pantu piemēro, neierobežojot Kopienas noteikumus par uzturvielu marķēšanu pārtikas produktos.

8. pants

1. Fasēto pārtikas produktu neto daudzumu uzrāda:

- tilpuma vienībās, šķidrumiem,

- masas vienībās, pārējiem produktiem,

izmantojot, atkarībā no apstākļiem, litrus, centilitrus, mililitrus, kilogramus vai gramus.

Kopienas noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi, kas piemērojami dažiem īpašiem pārtikas produktiem, var paredzēt atkāpes no šīs normas.

Direktīvas 19. pantā noteiktā procedūra attiecas uz jebkuriem šādiem valsts noteikumiem.

2. a) Ja Kopienas noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi pieprasa norādīt noteikta tipa daudzumu (piemēram, nominālo daudzumu, minimālo daudzumu, vidējo daudzumu), šis daudzums šajā direktīvā uzskatāms par neto daudzumu.

Neierobežojot 24. pantā paredzēto paziņojumu, dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkuriem pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo punktu.

b) Kopienas noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi var pieprasīt dažiem noteiktiem pārtikas produktiem, kas iedalāmi kategorijās pēc daudzuma, citādi norādīt daudzumu.

Direktīvas 19. pantā noteiktā procedūra attiecas uz jebkuriem šādiem valsts noteikumiem.

c) Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām fasētām vienībām, kas satur vienāda produkta vienādu daudzumu, neto daudzumu uzrāda, minot neto daudzumu katrā atsevišķā iesaiņojumā un šādu iesaiņojumu kopējo skaitu. Šīs norādes tomēr nav obligātas, ja atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu var skaidri saredzēt un viegli saskaitīt no ārpuses un ja vismaz vienu neto daudzuma norādi, kas ietilpst katrā atsevišķā iesaiņojumā, var skaidri saredzēt no ārpuses.

d) Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām vienībām, kas nav uzskatāmas par realizācijas vienībām, neto daudzumu uzrāda, minot kopējo neto daudzumu un atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu. Kopienas noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi attiecībā uz dažiem pārtikas produktiem neparedz prasību uzrādīt atsevišķu iesaiņojumu kopējo skaitu.

Neierobežojot 24. pantā paredzēto paziņojumu, dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkuru pasākumu, kas veikts, ievērojot šo punktu.

3. Attiecībā uz pārtikas produktiem, ko parasti pārdod pēc skaita, dalībvalstīm nav jāpieprasa uzrādīt neto daudzumu, ar noteikumu, ka vienību skaits ir skaidri saredzams un viegli pamanāms no ārpuses vai, ja tā nav, tas ir norādīts marķējumā.

Neierobežojot 24. pantā paredzēto paziņojumu, dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkuru pasākumu, kas veikts, ievērojot šo punktu.

4. Ja cietais pārtikas produkts atrodas uzlietajā šķidrumā, marķējumā norāda arī pārtikas produkta sauso tīrsvaru.

Šajā punktā "uzlietais šķidrums" nozīmē šādus produktus, iespējams, maisījumā, kā arī saldētā vai iesaldētā veidā, ja vien šis šķidrums ir tikai pamatkomponentu papildinājums šajā izstrādājumā un tādējādi nav izšķirošais pirkuma faktors: ūdens, sāļi ūdens šķīdumā, sālījums, pārtikas skābes ūdens šķīdumā, etiķis, cukurs ūdens šķīdumā, pārējie saldinātāji ūdens šķīdumā, augļu un dārzeņu sulas augļu un dārzeņu gadījumā.

Šo uzskaitījumu var papildināt saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Metodes sausā tīrsvara kontrolei nosaka saskaņā ar 20. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

5. Neto daudzuma norāde nav obligāta pārtikas produktiem:

a) kas var ievērojami zaudēt savu tilpumu vai masu un ko pārdod pēc skaita vai sver pircēja klātbūtnē;

b) kuru neto daudzums ir mazāks par 5 g vai 5 ml, šis nosacījums tomēr neattiecas uz garšvielām un garšaugiem.

Kopienas noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi, ko piemēro noteiktiem pārtikas produktiem, var izņēmuma gadījumos noteikt slieksni, kas ir augstāks par 5 g vai 5 ml, ar noteikumu, ka tas nenoved pie tā, ka pircējs netiek pienācīgi informēts.

Neierobežojot 24. pantā paredzēto paziņojumu, dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkuru pasākumu, kas veikts, ievērojot šo punktu.

6. Šā panta 1. punkta otrajā daļā, 2. punkta b) un d) apakšpunktā un 5. punkta otrajā daļā minētos Kopienas noteikumus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

9. pants

1. Pārtikas produkta minimālais derīguma termiņš ir termiņš, līdz kuram šis pārtikas produkts saglabā savas konkrētās pazīmes, ja to pienācīgi uzglabā.

To norāda saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

2. Pirms šā termiņa stāv vārdi:

- "Ieteicams līdz…", kad termiņā ietilpst dienas norāde,

- "Ieteicams līdz…beigām" pārējos gadījumos.

3. Vārdu kopu, kas minēta 2. punktā, papildina ar:

- konkrētu datumu, vai

- norādi uz to, kur marķējumā atrodams šis datums.

Vajadzības gadījumā šīm norādēm pievieno glabāšanas noteikumu aprakstu, kas jāievēro, ja produkts uzglabājams šajā noteiktajā laikposmā.

4. Datums sastāv no dienas, mēneša un gada šādā secībā nešifrētā veidā.

Tomēr attiecībā uz pārtikas produktiem:

- kuru derīgums nepārsniedz trīs mēnešus, pietiek ar to, ka norāda dienu un mēnesi,

- kuru derīgums pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz 18 mēnešus, pietiek ar to, ka norāda mēnesi un gadu,

- kuru derīgums pārsniedz 18 mēnešus, pietiek ar to, ka norāda gadu.

Datuma norādes veidu var precizēt saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

5. Ievērojot Kopienas noteikumus, kas ievieš citus datuma norādes veidus, derīgums nav jānorāda:

- svaigiem augļiem un dārzeņiem, ieskaitot kartupeļus, kas nav mizoti, sagriezti vai līdzīgi apstrādāti. Šī atkāpe neattiecas uz diedzētām sēklām un līdzīgiem produktiem, piemēram, uz pākšaugu dzinumiem,

- vīniem, liķiera vīniem, dzirkstošajiem vīniem, aromatizētiem vīniem un līdzīgiem produktiem, kas iegūti no pārējiem augļiem, nevis no vīnogām, un dzērieniem ar KN kodu 22060091, 22060093 un 22060099, kas izgatavoti no vīnogām vai vīnogu misas,

- dzērieniem, kas satur 10 % vai vairāk spirta pēc tilpuma,

- bezalkoholiskajiem dzērieniem, augļu sulām, augļu nektāram un alkoholiskajiem dzērieniem atsevišķā traukā, kas lielāks par pieciem litriem, un kuri paredzēti ēdināšanas iestādēm,

- maizes vai konditorejas izstrādājumiem, ko, ņemot vērā to īpatnības, parasti patērē 24 stundu laikā pēc izgatavošanas,

- etiķim,

- vārāmajam sālim,

- cukuram cietā veidā,

- saldumiem, kas sastāv gandrīz vienīgi no aromatizēta un/vai iekrāsota cukura,

- košļājamai gumijai un līdzīgiem košļājamiem produktiem,

- porcijsaldējumam.

10. pants

1. Pārtikas produktiem, kas no mikrobioloģijas viedokļa ir īpaši ātrbojīgi un tādēļ pēc īsa brīža var radīt tiešas briesmas cilvēka veselībai, minimālo derīguma termiņu aizvieto ar "izlietot līdz" datumu.

2. Pirms šā datuma ir vārdi:

- spāņu valodā:

,

- dāņu valodā:

,

- vācu valodā:

,

- grieķu valodā:

,

- angļu valodā:

,

- franču valodā:

,

- itāļu valodā:

,

- holandiešu valodā:

,

- portugāļu valodā:

,

- somu valodā:

,

- zviedru valodā:

.

Šos vārdus papildina ar:

- konkrētu datumu, vai

- norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā.

Šīs norādes papildina ar glabāšanas noteikumu aprakstu, kas jāievēro.

3. Datums ietver dienu, mēnesi un, iespējams, gadu, šādā secībā un nešifrētā veidā.

4. Dažos gadījumos par 1. punktā izklāstīto noteikumu ievērošanu var izlemt, ievērojot 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

11. pants

1. Pārtikas produkta lietošanas pamācību sastāda tā, lai to varētu pienācīgi izmantot.

2. Ar Kopienas noteikumiem vai, ja tādu nav, ar valsts noteikumiem var noteikt, kādā veidā sastādāmas lietošanas pamācības dažiem pārtikas produktiem.

Uz šādiem valsts noteikumiem attiecas 19. pantā noteiktā procedūra.

Šajā punktā minētos Kopienas noteikumus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto procedūru.

12. pants

Normas attiecībā uz norādēm par spirta saturu tilpuma procentos produktiem, kas atbilst tarifu pozīcijai Nr. 22.04 un 22.05, nosaka īpašie Kopienas noteikumi, ko piemēro šiem produktiem.

Attiecībā uz pārējiem dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % spirta pēc tilpuma, šīs normas nosaka saskaņā ar 20. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

13. pants

1. a) Fasētām pārtikas precēm 3. pantā un 4. panta 2. punktā paredzētās norādes atrodas uz iesaiņojuma vai uz tam pievienotas etiķetes.

b) Neatkarīgi no a) apakšpunkta un, neierobežojot Kopienas noteikumus par nominālo daudzumu, ja fasētās pārtikas preces:

- paredzētas galapatērētājam, bet tās laiž tirgū, pirms tās pārdod galapatērētājam, un ja šajā laikposmā tas nenozīmē pārdošanu ēdināšanas iestādei,

- paredzēts piegādāt ēdināšanas iestādei tālākai pagatavošanai, pārstrādei, sasmalcināšanai vai sagriešanai,

3. pantā un 4. panta 2. punktā pieprasītajām norādēm jābūt tikai tirdzniecības dokumentos, kas attiecas uz šīm pārtikas precēm, ja var garantēt, ka šie dokumenti, kuri satur visu marķējamo informāciju, pievienoti attiecīgajām pārtikas precēm vai nosūtīti pirms vai vienlaikus ar to piegādi.

c) Šā panta b) apakšpunktā minētajā gadījumā norādēm, kas minētas 3. panta 1. punkta 1., 5. un 7. apakšpunktā, un, atkarībā no apstākļiem, 10. pantā, jābūt arī uz ārējā iesaiņojuma, kurā pārtikas produktus laiž tirgū.

2. Norādēm, kas minētas 3. pantā un 4. panta 2. punktā, jābūt viegli saprotamām un jāatrodas redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli pamanāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas.

Tās nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar kādu citu tekstu vai attēlu.

3. Norādes, kas uzskaitītas 3. panta 1. punkta 1., 4., 5. un 10. apakšpunktā, atrodas tajā pašā redzeslaukā.

Šo prasību var attiecināt arī uz 4. panta 2. punktā paredzētajām norādēm.

4. Uz stikla pudelēm, kas paredzētas atkārtotai izmantošanai un kam ir neizdzēšams marķējums, un kam tādēļ nevar būt etiķete, kakla uzlīme vai gredzens, kā arī uz pakām vai traukiem, kuru maksimālā virsmas platība ir mazāka par 10 cm2, jābūt tikai 3. panta 1. punkta 1., 4. un 5. apakšpunktā uzskaitītajām norādēm.

Šajā gadījumā nepiemēro šā panta 3. punktu.

5. Īrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē ir pieļaujamas atkāpes no 3. panta 1. punkta un no šā panta 3. punkta attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas pildīti atkārtotai izmantošanai paredzētās stikla pudelēs.

Tās paziņo Komisijai par jebkuru pasākumu, kas veikts, ievērojot pirmo daļu.

14. pants

Ja pārtikas produktus piedāvā pārdošanai galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm bez iesaiņojuma vai ja pārtikas produktus iesaiņo tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma, vai tos fasē tiešai pārdošanai, dalībvalstis paredz sīki izstrādātas normas attiecībā uz veidu, kā nodrošināt 3. pantā un 4. panta 2. punktā noteiktās norādes.

Tās var izlemt, ka nav jānodrošina visas vai dažas no šīm norādēm, ar noteikumu, ka pircējs tomēr saņem pietiekamu informāciju.

15. pants

Šī direktīva neietekmē valstu tiesību aktu normas, kas, ja nepastāv Kopienas noteikumi, ievieš mazāk stingras prasības to pārtikas produktu marķēšanai, kas modes iesaiņojumā noformēti kā statuetes vai suvenīri.

16. pants

1. Dalībvalstis panāk to, ka savā teritorijā aizliegts pārdot pārtikas produktus bez 3. pantā un 4. panta 2. punktā paredzētajām norādēm valodā, ko viegli saprot patērētājs, ja vien patērētājs patiešām nav informēts ar citiem pasākumiem, ko nosaka saskaņā ar 20. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecībā uz vienu vai vairākām marķējuma norādēm.

2. Dalībvalsts, kurā produktu laiž tirgū, var savā teritorijā saskaņā ar Līguma noteikumiem pieprasīt, ka šīs marķējuma norādes ir vienā vai vairākās valodās, kuras tā izvēlas no Kopienas oficiālajām valodām.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neizslēdz marķējuma norāžu parādīšanos vairākās valodās.

17. pants

Dalībvalstis atturas noteikt sīkākas prasības par tām, kas jau ietvertas 3. līdz 13. pantā attiecībā uz to, kā būtu jāizskatās 3. pantā un 4. panta 2. punktā paredzētajām norādēm.

18. pants

1. Dalībvalstis nedrīkst aizliegt to pārtikas produktu tirdzniecību, kas atbilst šajā direktīvā ietvertajiem noteikumiem, piemērojot nesaskaņotus savas valsts noteikumus, kuri reglamentē marķējumu un pasniegšanas veidu dažiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktiem kopumā.

2. Pirmais punkts neattiecas uz nesaskaņotiem attiecīgās valsts noteikumiem, ko attaisno:

- sabiedrības veselības aizsardzība,

- viltojumu novēršana, ja vien šādi noteikumi nekavē šīs direktīvas definīciju un normu piemērošanu,

- rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību, avotu norāžu, reģistrēta izcelsmes apzīmējuma aizsardzība un negodīgas konkurences novēršana.

19. pants

Atsaucoties uz šo pantu, ja dalībvalsts uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus normatīvos aktus, piemēro šādu procedūru.

Tā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par paredzētajiem pasākumiem, norādot iemeslus. Komisija apspriežas ar dalībvalstīm Pastāvīgajā pārtikas produktu komitejā, kas dibināta ar Padomes Direktīvu 69/414/EEK [6], ja tā uzskata, ka šāda apspriešanās būtu noderīga vai to pieprasa dalībvalsts.

Dalībvalstis var veikt šādi paredzētus pasākumus tikai trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma un ar noteikumu, ka Komisija nesniedz negatīvu atzinumu.

Pēdējā gadījumā un pirms iepriekšminētā termiņa beigām Komisija uzsāk 20. panta 2. punktā paredzēto procedūru, lai noskaidrotu, vai paredzētos pasākumus var īstenot, vajadzības gadījumā, ar atbilstīgām izmaiņām.

20. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas produktu komiteja, (turpmāk tekstā "Komiteja").

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

21. pants

Ja rodas vajadzība pēc pagaidu pasākumiem, kas atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu, tos apstiprina saskaņā ar 20. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

22. pants

Šī direktīva neskar tos Kopienas noteikumus attiecībā uz dažu pārtikas produktu marķējumu un pasniegšanas veidu, kas jau pieņemti 1978. gada 22. decembrī.

Par jebkuriem grozījumiem, kas vajadzīgi šādu noteikumu saskaņošanai ar šajā direktīvā izklāstītajām normām, lemj saskaņā ar procedūru, ko piemēro katram no minētajiem noteikumiem.

23. pants

Šo direktīvu nepiemēro produktiem, ko eksportē ārpus Kopienas.

24. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka Komisija saņem jebkuru to svarīgāko tiesību aktu tekstu, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

25. pants

Šo direktīvu piemēro arī Francijas Aizjūras departamentos.

26. pants

1. Direktīvu 79/112/EEK, kas grozīta ar IV pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ, neierobežojot dalībvalstu saistības, kas skar IV pielikuma B daļā noteiktos pārņemšanas termiņus.

2. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskatāmas par atsaucēm uz šo direktīvu un būtu jālasa saskaņā ar V pielikumā ievietoto korelācijas tabulu.

27. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

28. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 20. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Gama

[1] OV C 258, 10.9.1999., 12. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 2000. gada 18. janvāra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2000. gada 13. marta lēmums.

[3] OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/4/EK (OV L 43, 14.2.1997., 21. lpp.).

[4] Skat. IV pielikuma B daļu.

[5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[6] OV L 291, 29.11.1969., 9. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

SASTĀVDAĻU KATEGORIJAS, KURU SASTĀVDAĻAS VAR APZĪMĒT AR KATEGORIJAS NOSAUKUMU UN NEVIS AR KONKRĒTU NOSAUKUMU

Definīcija | Apzīmējums |

Rafinētas eļļas, izņemot olīveļļu | "Eļļa", kopā ar apzīmētāju "augu" vai "dzīvnieku", atkarībā no apstākļiem, vaikonkrēti norādot tās augu vai dzīvnieku izcelsmiHidrogenētai eļļai nosaukumā jāpievieno apzīmētājs "hidrogenēta" |

Rafinēti tauki | "Tauki", kopā ar apzīmētāju "augu" vai "dzīvnieku", atkarībā no apstākļiem, vaikonkrēti norādot to augu vai dzīvnieku izcelsmiHidrogenētiem taukiem nosaukumā jāpievieno apzīmētājs "hidrogenēti" |

No divām vai vairākām graudaugu sugām iegūto miltu maisījumi | "Milti", kam seko to graudaugu uzskaitījums, no kuriem tie iegūti, lejupejošā secībā pēc svara |

Ciete un fiziski vai fermentatīvi pārveidota ciete | "Ciete" |

Jebkuras sugas zivis, ja zivis ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa, ar noteikumu, ka šāda produkta nosaukumā un noformējumā neatsaucas uz konkrētu zivju sugu | "Zivis" |

Jebkura veida sieri, ja sieri vai sieru maisījums ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa, neatsaucoties uz konkrētu siera veidu | "Sieri" |

Jebkuras garšvielas, kuru saturs pārtikas produktā nepārsniedz 2 % pēc svara | "Garšviela(-as)" vai "jauktas garšvielas" |

Jebkuri garšaugi vai garšaugu daļas, kuru saturs pārtikas produktā nepārsniedz 2 % pēc svara | "Garšaugs(-i)" vai "jaukti garšaugi" |

Jebkuras gumijveidīgas izejvielas, ko izmanto, ražojot gumijveidīgu pamatu košļājamai gumijai | "Gumijveidīgs pamats" |

Jebkuri drupināti ceptu graudaugu produkti | "Rīvmaize" vai "sausiņi", atkarībā no apstākļiem |

Jebkura veida saharoze | "Cukurs" |

Bezūdens dekstroze vai dekstrozes monohidrāts | "Dekstroze" |

Glikozes sīrups un bezūdens glikozes sīrups | "Glikozes sīrups" |

Jebkura veida piena proteīni (kazeīni, kazeināti un sūkalu proteīni) un to maisījumi | "Piena proteīni" |

Izspaidu, ekstrūzijas vai rafinēts kakao sviests | "Kakao sviests" |

Jebkuri kristalizēti augļi, kuru saturs nepārsniedz 10 % no pārtikas produkta svara | "Kristalizēti augļi" |

Dārzeņu maisījumi, kuru saturs nepārsniedz 10 % no pārtikas produkta svara | "Dārzeņi" |

Jebkura veida vīns, kā tas noteikts Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju | "Vīns" |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

SASTĀVDAĻU KATEGORIJAS, KURAS JĀAPZĪMĒ AR SAVAS KATEGORIJAS NOSAUKUMU, TAM PIEVIENOJOT SASTĀVDAĻAS KONKRĒTO NOSAUKUMU VAI EK NUMURU

Krāsa

Konservants

Antioksidants

Emulgators

Biezinātājviela

Žēlētājviela

Stabilizētājviela

Garšas veicinātājs

Skābe

Skābuma regulētājs

Pretsagulsnētājs

Pārveidota ciete [1]

Saldinātājs

Irdinātājs

Pretputošanas līdzeklis

Glazūras veicinātājviela

Emulģētājsāļi [2]

Miltu apstrādes līdzeklis

Cietinātājs

Mitrumuzturētājs

Pildviela

Stimulētājgāze

[1] Konkrētais nosaukums vai EK numurs nav jānorāda.

[2] Tikai kausētiem sieriem un produktiem, kuru pamatā ir kausēti sieri.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

AROMATIZĒTĀJU APZĪMĒŠANA SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ

1. Aromatizētājus apzīmē ar vārdu "aromatizētājs(-I)" vai lieto konkrētu aromatizētāja nosaukumu vai aprakstu.

2. Vārdu "dabisks" vai jebkuru citu vārdu ar tādu pašu, pēc būtības, nozīmi var pievienot tikai tiem aromatizētājiem, kuru aromatizējošais komponents satur vienīgi aromatizētājvielas, kā tas noteikts 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā Padomes Direktīvā 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai [1] un/vai aromātiskiem preparātiem, kā tas noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

3. Ja aromatizētāja nosaukums satur atsauci uz ietilpstošo vielu augu vai dzīvnieku dabu vai izcelsmi, vārdu "dabisks" vai jebkuru citu vārdu ar tādu pašu nozīmi pēc būtības nedrīkst lietot, ja vien aromātiskais komponents nav izdalīts, izmantojot attiecīgos fiziskos paņēmienus, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos paņēmienus vai ierastos ēdienu gatavošanas paņēmienus, tikai vai gandrīz tikai no attiecīgā pārtikas produkta vai aromātiskās izejvielas.

[1] OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Komisijas Direktīvu 91/71/EEK (OV L 42, 15.2.1991., 25. lpp.).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

A DAĻA

ATCELTĀ DIREKTĪVA UN TĀS SECĪGIE GROZĪJUMI

(kas minēti 26. pantā)

Padomes Direktīva 79/112/EEK (OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.)

Padomes Direktīva 85/7/EEK (OV L 2, 3.1.1985., 22. lpp.), tikai 1. panta 9. punkts

Padomes Direktīva 86/197/EEK (OV L 144, 29.5.1986., 38. lpp.)

Padomes Direktīva 89/395/EEK (OV L 186, 30.6.1989., 17. lpp.)

Komisijas Direktīva 91/72/EEK (OV L 42, 15.2.1991., 27. lpp.)

Komisijas Direktīva 93/102/EK (OV L 291, 25.11.1993., 14. lpp.)

Komisijas Direktīva 95/42/EK (OV L 182, 2.8.1995., 20. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/4/EK (OV L 43, 14.2.1997., 21. lpp.)

B DAĻA

TERMIŅI PĀRŅEMŠANAI VALSTU TIESĪBU AKTOS

(kas minēti 26. pantā)

Direktīva | Pārņemšanas termiņš | Tirgus produktu ielaišana saskaņā ar šo direktīvu | Tādu tirgus produktu aizliegšana, kas ir pretrunā ar šo direktīvu |

79/112/EEK | | 1980. gada 22. decembris | 1982. gada 22 decembris |

85/7/EEK | | | |

86/197/EEK | | 1988. gada 1. maijs | 1989. gada 1. maijs |

89/395/EEK | | 1990. gada 20 decembris | 1992. gada 20. jūnijs |

91/72/EEK | | 1992. gada 30. jūnijs | 1994. gada 1. janvāris |

93/102/EK | 1994. gada 30. decembris | 1995. gada 1. janvāris | 1996. gada 30. jūnijs |

95/42/EK | | | |

97/4/EK | | 1998. gada 14. augusts | 2000. gada 14. februāris |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. panta 1. punkta 1. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 1. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 2. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 2. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 2.a apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 3. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 3. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 4. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 4. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 5. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 6. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 6. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 7. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 7. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 8. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 8. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 9. apakšpunkts |

3. panta 1. punkta 9. apakšpunkts | 3. panta 1. punkta 10. apakšpunkts |

3. panta 2. un 3. punkts | 3. panta 2. un 3. punkts |

4. pants | 4. pants |

5. pants | 5. pants |

6. panta 1., 2. un 3. punkts | 6. panta 1., 2. un 3. punkts |

6. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts | 6. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts |

6. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) apakšpunkts | 6. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) apakšpunkts |

6. panta 4. punkta c) apakšpunkta ii) apakšpunkta pirmais ievilkums | 6. panta 4. punkta c) apakšpunkta ii) apakšpunkts |

6. panta 4. punkta c) apakšpunkta ii) apakšpunkta otrais ievilkums | 6. panta 4. punkta c) apakšpunkta iii) apakšpunkts |

6. panta 4. punkta d) apakšpunkts | 6. panta 4. punkta d) apakšpunkts |

6. panta 5. punkta a) apakšpunkts | 6. panta 5. punkts |

6. panta 5. punkta b) apakšpunkts | 6. panta 6. punkts |

6. panta 6. punkts | 6. panta 7. punkts |

6. panta 7. punkta pirmā daļa | 6. panta 8. punkta pirmā daļa |

6. panta 7. punkta otrā daļa, pirmais un otrais ievilkums | 6. panta 8. punkta otrā daļa, a) un b) punkti |

6. panta 8. punkts | 6. panta 9. punkts |

7. pants | 7. pants |

8. panta 1. līdz 5. punkts | 8. panta 1. līdz 5. punkts |

8. panta 6. punkts | – |

8. panta 7. punkts | 8. panta 6. punkts |

9. panta 1. līdz 4. punkts | 9. panta 1. līdz 4. punkts |

9. panta 5. punkts | – |

9. panta 6. punkts | 9. panta 5. punkts |

9.a pants | 10. pants |

10. pants | 11. pants |

10.a pants | 12. pants |

11. panta 1. un 2. punkts | 13. panta 1. un 2. punkts |

13. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 13. panta 3. punkts |

13. panta 3. punkta b) apakšpunkts | – |

11. panta 4. punkts | 13. panta 4. punkts |

11. panta 5. punkts | – |

11. panta 6. punkts | 13. panta 5. punkta pirmā daļa |

11. panta 7. punkts | 13. panta 5. punkta otrā daļa |

12. un 13. pants | 14. un 15. pants |

13.a pants | 16. pants |

14. un 15. pants | 17. un 18. pants |

16. panta 1. punkts | – |

16. panta 2. punkts | 19. pants |

17. panta pirmā daļa | 20. panta 1. punkts |

17. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa | 20. panta 2. punkts |

18. pants | – |

19., 20. un 21. pants | 21., 22. un 23. pants |

22. panta 1., 2. un 3. punkts | – |

22. panta 4. punkts | 24. pants |

23. pants | – |

24. pants | 25. pants |

25. pants | – |

26. pants | – |

– | 26. pants |

– | 27. pants |

– | 28. pants |

I pielikums | I pielikums |

II pielikums | II pielikums |

III pielikums | III pielikums |

– | IV pielikums |

– | V pielikums |

--------------------------------------------------