31998L0084

Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 98/84/EK

(1998. gada 20. novembris)

par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 57. panta 2. punktu, 66. un 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [3],

(1) tā kā Kopienas mērķis saskaņā ar Līgumu ir arvien ciešākas Eiropas tautu savienības veidošana un ekonomikas un sociālā progresa nodrošināšana, likvidējot šķēršļus starp šīm tautām;

(2) tā kā pārrobežu apraide un informācijas sabiedrības pakalpojumi var palīdzēt, šaurākā aspektā, efektīvi īstenot vārda brīvību kā pamattiesības un, plašākā aspektā, sasniegt Līgumā paredzētos mērķus;

(3) tā kā Līgumā paredzēta brīva visu to pakalpojumu aprite, kas parasti tiek sniegti par maksu; tā kā šīs brīvības piemērošana apraidei un informācijas sabiedrības pakalpojumiem ir arī kāda vispārīgāka principa izpausme Kopienas tiesībās, proti, vārda brīvības izpausme, kas noteikta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā; tā kā minētais pants nepārprotami atzīst pilsoņu tiesības saņemt un sniegt informāciju neatkarīgi no robežām un tā kā jebkurš šo tiesību ierobežojums jāpamato ar pienācīgiem apsvērumiem attiecībā uz citām likumīgām interesēm, kam pienākas tiesiskā aizsardzība;

(4) tā kā Komisija ir sākusi plaša mēroga konsultācijas, pamatojoties uz Zaļo grāmatu "Kodēto pakalpojumu tiesiskā aizsardzība iekšējā tirgū"; tā kā šīs konsultācijas ir apstiprinājušas, ka Kopienai ir jāizveido juridisks instruments, kas nodrošina tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kuru apmaksa ir atkarīga no ierobežotas pieejamības;

(5) tā kā Eiropas Parlaments 1997. gada 13. maija rezolūcijā par Zaļo grāmatu [4] aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu direktīvai par visiem kodētajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem kodēšana tiek izmantota, lai nodrošinātu maksājuma veikšanu, un vienojās, ka ar šādu nosaukumu jāiekļauj informācijas sabiedrības pakalpojumi, kurus sniedz no attāluma elektroniskiem līdzekļiem un pēc individuāla pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, kā arī apraides pakalpojumi;

(6) tā kā iespējas, ko piedāvā digitālās tehnoloģijas, ļauj palielināt patērētāju izvēles iespējas un palīdz veidot kultūras daudzveidību, attīstot arvien plašāku pakalpojumu klāstu Līguma 59. un 60. panta nozīmē; tā kā šo pakalpojumu dzīvotspēja bieži ir atkarīga no ierobežotas pieejamības izmantošanas, lai iegūtu samaksu par sniegto pakalpojumu; tā kā tādējādi pakalpojumu sniedzēju tiesiskā aizsardzība pret nelegālām ierīcēm, kas ļauj piekļūt šiem pakalpojumiem bez maksas, šķiet nepieciešama, lai nodrošinātu šo pakalpojumu ekonomisko dzīvotspēju;

(7) tā kā šā jautājuma svarīgums atzīts Komisijas paziņojumā "Par Eiropas iniciatīvu elektroniskajā tirdzniecībā";

(8) tā kā saskaņā ar Līguma 7.a pantu iekšējais tirgus nozīmē telpu bez iekšējām robežām, kur ir nodrošināta brīva pakalpojumu un preču aprite; tā kā Līguma 128. panta 4. punktā ir prasīts, lai Kopiena, pieņemot lēmumus saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, ņemtu vērā kultūras aspektus; tā kā saskaņā ar Līguma 130. panta 3. punktu Kopienai, īstenojot savu politiku un darbības, ir jāsekmē tādu apstākļu radīšana, kas nepieciešami, lai panāktu tās rūpniecības konkurētspēju;

(9) tā kā šī direktīva neliedz turpmāk pieņemt Kopienas vai valsts noteikumus, lai nodrošinātu to, ka daudzie apraides pakalpojumi, kas ir atzīti par sabiedrības interesēm atbilstošiem, netiek sniegti ar ierobežotu piekļuvi;

(10) tā kā šī direktīva neskar kultūras aspektus, kas varētu būt kādai no nākamajām Kopienas darbībām, ko tā veiks saistībā ar jauniem pakalpojumiem;

(11) tā kā tāpēc, ka ir atšķirības valstu noteikumos attiecībā uz to pakalpojumu tiesisko aizsardzību, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, rodas šķēršļi brīvai pakalpojumu un preču apritei;

12) tā kā nepietiek ar Līguma piemērošanu, lai atceltu šos šķēršļus iekšējā tirgū; tā kā šie šķēršļi tādēļ jāatceļ, paredzot vienlīdzīgu aizsardzības līmeni dalībvalstu starpā; tā kā tas ietver valstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz komercdarbībām, kas saistītas ar nelegālām ierīcēm;

(13) tā kā šķiet nepieciešams nodrošināt, lai dalībvalstis paredz atbilstošu tiesisko aizsardzību pret tādu nelegālu iekārtu laišanu tirgū, kas dod iespēju apiet vai ļauj vieglāk apiet jebkurus tehnoloģiskos līdzekļus, kas radīti, lai aizsargātu likumīgi sniegtu pakalpojumu apmaksu, un kas dod iespēju tieši vai netieši gūt finansiālu labumu;

(14) tā kā šīs komercdarbības, kas attiecas uz nelikumīgām iekārtām, ietver komerciālu ziņu izplatīšanu ar visu veidu reklāmām, tiešo tirdzniecību, sponsorēšanu, tirdzniecības veicināšanas pasākumiem un sabiedriskajām attiecībām, ar kurām iesaka šādus produktus un pakalpojumus;

(15) tā kā šīs komercdarbības ir neizdevīgas patērētājiem, kurus maldina par nelikumīgo iekārtu izcelsmi; tā kā ir vajadzīga augsta līmeņa patērētāju aizsardzība, lai cīnītos pret šāda veida patērētāju krāpšanu; tā kā Līguma 129.a panta 1. punktā paredzēts, ka Kopienai jāveicina augsta līmeņa patērētāju aizsardzība, veicot pasākumus, ko tā pieņem saskaņā ar Līguma 100.a pantu;

(16) tā kā tādēļ juridiskais pamats, kas vienotas audiovizuālās telpas radīšanai noteikts ar Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvu 89/552/EEK par dažu ar normatīviem vai administratīviem aktiem noteiktu noteikumu saskaņošanu dalībvalstīs attiecībā uz televīzijas pārraižu apraidi [5], ir jāpapildina ar atsauci uz ierobežotas piekļuves metodēm, kas noteiktas šajā direktīvā, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret pārrobežu pārraižu sniedzējiem neatkarīgi no to reģistrācijas vietas;

(17) tā kā saskaņā ar Padomes 1995. gada 29. jūnija Rezolūciju par Kopienas tiesību efektīvu un vienotu piemērošanu un sodiem, kas piemērojami Kopienas tiesību pārkāpumiem iekšējā tirgū [6], dalībvalstīm jānodrošina, ka Kopienas tiesības piemēro tikpat efektīvi un pilnīgi kā valstu tiesības;

(18) tā kā saskaņā ar Līguma 5. pantu dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu Kopienas tiesību aktu piemērošanu un efektivitāti, jo īpaši nodrošinot, ka izraudzītās sankcijas ir efektīvas, preventīvas un samērīgas, bet zaudējuma atlīdzība — atbilstoša;

(19) tā kā dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanai jābūt ierobežotai, ciktāl nepieciešams, lai sasniegtu iekšējā tirgus mērķus saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts Līguma 3.b panta trešajā daļā;

(20) tā kā nelegālu iekārtu izplatīšana nozīmē jebkāda veida pārvietošanu un šādu iekārtu laišanu apgrozībai tirgū Kopienā vai ārpus tās;

(21) tā kā šī direktīva neliedz piemērot tos valstu noteikumus, kas aizliedz nelegālu iekārtu turēšanu privātīpašumā, kā arī piemērot Kopienas konkurences noteikumus un Kopienas noteikumus attiecībā uz autortiesībām;

(22) tā kā valstu tiesību akti attiecībā uz sankcijām un zaudējumu atlīdzināšanu par nelikumīgām komercdarbībām var paredzēt, ka šīm darbībām jābūt veiktām, zinot, ka attiecīgās iekārtas ir nelegālas, vai pastāvot pietiekamam šādai zināšanai nepieciešamam pamatam;

(23) tā kā sankcijas un zaudējumu atlīdzināšana, kas paredzēta saskaņā ar šo direktīvu, neierobežo citas sankcijas vai zaudējumu atlīdzināšanu, kas var būt noteikta valstu tiesību aktos, piemēram, preventīvus pasākumus kopumā vai nelikumīgo ierīču konfiskāciju; tā kā dalībvalstīm nav pienākums paredzēt kriminālas sankcijas par nelikumīgajām darbībām, uz ko attiecas šī direktīva; tā kā dalībvalstu noteikumiem attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību jāatbilst valsts likumiem un tiesu sistēmai;

(24) tā kā šī direktīva neierobežo to valsts noteikumu piemērošanu, kuri neattiecas uz šīs direktīvas saskaņojamo jomu, piemēram, to noteikumu piemērošanu, kas pieņemti nepilngadīgo aizsardzībai, ieskaitot tos, kas ir saskaņā ar Direktīvu 89/552/EEK vai valsts noteikumiem attiecībā uz sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Piemērošanas joma

Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu noteikumus attiecībā uz pasākumiem pret nelegālām iekārtām, kas dod neatļautu piekļuvi aizsargātiem pakalpojumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) "aizsargāts pakalpojums" nozīmē turpmāk uzskaitītos pakalpojumus, ko sniedz par maksu un pamatojoties uz ierobežotu piekļuvi:

- "televīzijas apraide", kā tā definēta Direktīvas 89/552/EEK 1. panta a) punktā,

- "radioapraide", kas nozīmē jebkuras tādas radioprogrammas pārraidi pa vadiem vai ēterā, ieskaitot satelītpārraidi, kas paredzēta plašai sabiedrībai,

- "informācijas sabiedrības pakalpojumi", kā tie definēti 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko paredz informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī noteikumus attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem [7],

vai ierobežotas piekļuves nodrošināšana iepriekš uzskaitītajiem pakalpojumiem uzskatāma par atsevišķu pakalpojumu;

b) "ierobežota piekļuve" ir jebkurš tehnisks līdzeklis un/vai vienošanās, saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātajam pakalpojumam saprotamā formā ir atkarīga no tā, vai ir dota iepriekšēja individuāla atļauja;

c) "ierobežotas piekļuves iekārta" ir jebkura ierīce vai programma, kas paredzēta vai pielāgota tā, lai saprotamā formā dotu piekļuvi aizsargātajam pakalpojumam;

d) "saistītais pakalpojums" ir ierobežotas piekļuves iekārtu instalācija, uzturēšana vai nomainīšana, kā arī komerciālu ziņu pakalpojumu sniegšana attiecībā uz tām vai aizsargātajiem pakalpojumiem;

e) "nelegāla iekārta" ir jebkura iekārta vai programma, kas paredzēta vai pielāgota tā, lai saprotamā formā dotu piekļuvi aizsargātajam pakalpojumam bez pakalpojumu sniedzēja atļaujas;

f) "šīs direktīvas saskaņojamā joma" ir jebkuri noteikumi attiecībā uz nelikumīgām darbībām, kas konkretizētas 4. pantā.

3. pants

Iekšējā tirgus principi

1. Katra dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai savā teritorijā aizliegtu 4. pantā uzskaitītās darbības un nodrošinātu 5. pantā noteiktās sankcijas un zaudējumu atlīdzināšanu.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nedrīkst:

a) ierobežot tādu aizsargāto pakalpojumu vai saistīto pakalpojumu sniegšanu, kuru izcelsmes valsts ir cita dalībvalsts, vai

b) ierobežot brīvu apriti ierobežotas piekļuves iekārtām, izmantojot iemeslus, kas saistīti ar šīs direktīvas darbības jomu.

4. pants

Nelikumīgas darbības

Dalībvalsti savā teritorijā aizliedz visas turpmāk uzskaitītās darbības:

a) nelikumīgu ierīču ražošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, izīrēšanu vai turēšanu īpašumā komerciāliem mērķiem;

b) nelegālas ierīces uzstādīšanu, uzturēšanu vai nomainīšanu komerciāliem mērķiem;

c) komerciālu ziņu izmantošanu, lai reklamētu nelegālas iekārtas.

5. pants

Sankcijas un zaudējumu atlīdzināšana

1. Sankcijām jābūt efektīvām, preventīvām un proporcionālām iespējamajām pārkāpuma sekām.

2. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka aizsargāto pakalpojumu sniedzējiem, kurus ietekmē nelikumīga darbība, kas konkretizēta 4. pantā un veikta to teritorijā, ir pieejami attiecīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tostarp iespēja iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzinājumu vai izmantot citus preventīvus līdzekļus un, vajadzības gadījumā, ir tiesības pieprasīt nekomerciālu atbrīvošanos no nelegālajām ierīcēm.

6. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai līdz 2000. gada 28. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisija zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

7. pants

Ziņojumi

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam reizi divos gados Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz 2. pantā minētajām definīcijām, lai direktīvu pielāgotu, ņemot vērā jaunākos tehnikas un ekonomikas sasniegumus un Komisijas veiktās konsultācijas.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1998. gada 20. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Hostasch

[1] OV C 314, 16.10.1997, 7. lpp., OV C 203, 30.6.1998, 12. lpp.

[2] OV 129, 27.4.1998, 16. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998.gada 30.aprīļa atzinums (OV 152, 18.5.1998, 59. lpp. Padomes 1998. gada 29. jūnija kopējā nostāja (OV C 262, 19.8.1998., 34. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 8. oktobra lēmums (OV C 328, 26.10.1998.). Padomes 1998. gada 9. novembra lēmums.

[4] OV C 167, 2.6.1997., 31. lpp.

[5] OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).

[6] OV C 188, 22.7.1995., 1. lpp.

[7] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

--------------------------------------------------