31998L0083

Padomes Direktīva 98/83/EK

(1998. gada 3. novembris)

par dzeramā ūdens kvalitāti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 130.s panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

rīkojoties saskaņā ar 189.c pantā noteikto procedūru [4],

(1) tā kā Padomes Direktīva 80/778/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dzeramā ūdens kvalitāti [5] jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai; tā kā pieredze, kas iegūta, piemērojot šo direktīvu, rāda, ka dalībvalstīm jāizveido pietiekami elastīgs un pārredzams normatīvais pamats, lai varētu izlabot neatbilstību standartiem; tā kā turklāt šī direktīva būtu jāpārskata, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši subsidiaritātes principu;

(2) tā kā, ņemot vērā Līguma 3.b pantu, kas nosaka, ka Kopienas rīcība nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešama, lai sasniegtu Līgumā noteiktos mērķus, ir jāpārskata Direktīva 80/778/EEK, koncentrējoties uz atbilstību būtiskākiem kvalitātes un veselības kritērijiem, atļaujot dalībvalstīm pievienot citus kritērijus, ja tā tos uzskata par piemērotiem;

(3) tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu Kopienas rīcībai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu rīcība;

(4) tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu Eiropas reģionu dabas un sociāli ekonomisko atšķirību dēļ vairums lēmumu par kontroli, analīzi un pasākumiem, kas jāveic, lai izlabotu kļūdas, jāpieņem vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, ciktāl atšķirības netraucē ieviest normatīvo pamatu, ko nosaka šī direktīva;

(5) tā kā ir nepieciešami Kopienas standarti svarīgākajiem dzeramā ūdens un veselības profilakses parametriem, ja reiz ir jādefinē minimālie vides kvalitātes mērķi, kas sasniedzami saistībā ar citiem Kopienas pasākumiem, garantējot un veicinot dzeramā ūdens saimniecisku izmantošanu;

(6) tā kā, ņemot vērā dzeramā ūdens kvalitātes nozīmi cilvēku veselībā, nepieciešams Kopienas līmenī pieņemt pamata kvalitātes standartus, kam dzeramajam ūdenim jāatbilst;

(7) tā kā ir nepieciešams aptvert ūdeni, ko lieto pārtikas rūpniecībā, ja vien nav konstatējams, ka šāda ūdens izmantošana neietekmē gatavā produkta pilnvērtīgumu;

(8) tā kā, lai dotu iespēju ūdens piegādes uzņēmumiem piemēroties dzeramā ūdens kvalitātes standartiem, jāpiemēro attiecīgi ūdens aizsardzības pasākumi, kas nodrošinātu, ka virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi ir tīri; tā kā to pašu mērķi var sasniegt, piemērojot attiecīgus ūdens apstrādes pasākumus, kas jāpiemēro pirms ūdens piegādes;

(9) tā kā Eiropas ūdens politikas vienotība prasa, lai pienācīgā laikā tiktu pieņemta pamatdirektīva attiecībā uz ūdeni;

(10) tā kā no šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir medikamenti, jo šiem ūdens veidiem ir noteikti īpaši noteikumi;

(11) tā kā pasākumi ir nepieciešami attiecībā uz visiem parametriem, kas tieši attiecas uz veselību, un citiem parametriem, ja pasliktinājusies kvalitāte; tā kā turklāt šādi pasākumi rūpīgi jākoordinē, piemērojot Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū [6] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū [7];

(12) tā kā jānosaka atsevišķas parametru vērtības vielām, kas ir būtiskas visā Kopienā, pietiekami stingrā līmenī, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas mērķis ir sasniedzams;

(13) tā kā parametru vērtības ir balstītas uz pieejamiem zinātniskiem datiem un tiek ņemts vērā piesardzības princips; tā kā šīs vērtības ir izraudzītas, lai nodrošinātu, ka dzeramo ūdeni var droši lietot visu mūžu, un tādējādi nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību;

(14) tā kā jāpanāk līdzsvars, lai novērstu mikrobioloģisku vai ķīmisku risku; tā kā šim nolūkam, ņemot vērā parametru vērtību pārskatīšanu nākotnē, to parametru vērtību ieviešana, kas piemērojamas dzeramajam ūdenim, jābalsta uz sabiedrības veselības apsvērumiem un riska novērtēšanas metodi;

(15) tā kā, lai arī pašlaik nepietiek pierādījumu, ar kuriem Kopienas līmenī pamatot parametru vērtības ķimikālijām, kas traucē endokrīnu darbību, ir nopietnas bažas attiecībā uz veselībai iespējami bīstamu vielu iespaidu uz cilvēku un dzīvo dabu;

(16) tā kā jo īpaši standarti, kas minēti I pielikumā, kopumā ir pamatoti ar Pasaules veselības organizācijas noteiktajām "Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnēm" un Komisijas Zinātniskās padomdevējas komitejas atzinumu par ķīmisko savienojumu toksicitātes un ekotoksicitātes izpēti;

(17) tā kā dalībvalstīm jānosaka vērtības citiem papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, ja tas ir nepieciešams, lai savā teritorijā aizsargātu cilvēku veselību;

(18) tā kā dalībvalstis var noteikt vērtības citiem papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, ja to uzskata par nepieciešamu nolūkā nodrošināt dzeramā ūdens ražošanas, izplatīšanas un inspicēšanas kvalitāti;

(19) tā kā, ja dalībvalstis uzskata, ka nepieciešami stingrāki standarti nekā tie, kas noteikti I pielikuma A un B daļā, vai standarti papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, bet ir nepieciešami veselības aizsardzībai, tām par šiem standartiem jāziņo Komisijai;

(20) tā kā dalībvalstīm ir pienākums, ieviešot vai paturot spēkā stingrākus aizsardzības pasākumus, respektēt Līguma principus un noteikumus Tiesas interpretācijā;

(21) tā kā atbilstībai parametru vērtībām jābūt tajā vietā, kur dzeramais ūdens kļūst pieejams attiecīgajam lietotājam;

(22) tā kā dzeramā ūdens kvalitāti var ietekmēt vietējā sadales sistēma; tā kā turklāt ir atzīts, ka dalībvalstis nevar būt atbildīgas par vietējo sadales sistēmu un tās ekspluatāciju;

(23) tā kā katrai dalībvalstij būtu jāievieš kontroles programmas, lai pārbaudītu, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām; tā kā šādas kontroles programmas būtu atbilstošas vietējām vajadzībām un izpildītu šajā direktīvā izklāstītās obligātās monitoringa prasības;

(24) tā kā metodēm, kuras izmanto, lai analizētu dzeramā ūdens kvalitāti, jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka iegūtie rezultāti ir droši un salīdzināmi;

(25) tā kā, ja nav ievēroti standarti, kas noteikti šajā direktīvā, attiecīgai dalībvalstij būtu jāizpēta iemesls un jānodrošina, ka iespējami drīz tiek veikta attiecīga korektīva rīcība, lai atjaunotu ūdens kvalitāti;

(26) tā kā ir svarīgi novērst iespējas piesārņotam ūdenim apdraudēt cilvēku veselību; tā kā šāda ūdens piegāde jāaizliedz vai tā lietošana jāierobežo;

(27) tā kā, ja nav ievērota atbilstība parametriem, kam ir indikatora funkcija, attiecīgajai dalībvalstij jāizsver, vai šī neatbilstība apdraud cilvēku veselību; tā kā tai cilvēku veselības aizsardzības vajadzībās jāveic korektīva rīcība, lai atjaunotu ūdens kvalitāti;

(28) tā kā, ja nepieciešama šāda korektīva rīcība, lai atjaunotu dzeramā ūdens kvalitāti, saskaņā ar Līguma 130.r panta 2. punktu primārā ir rīcība, kas vēršas pret problēmas cēloņiem;

(29) tā kā dalībvalstīm jābūt tiesīgām attiecīgos apstākļos piešķirt izņēmuma statusu šīs direktīvas kontekstā; tā kā turklāt ir nepieciešams nodibināt pienācīgu pamatu šādiem izņēmumiem, ar nosacījumu, ka tie nerada potenciālu cilvēku veselības apdraudējumu un ka dzeramā ūdens apgāde attiecīgā apgabalā nav iespējama nekādā citādā veidā;

(30) tā kā dzeramā ūdens sagatavošanā vai izplatīšanā var ietilpt noteiktu vielu vai materiālu izmantošana, nepieciešami noteikumi, kas regulē to izmantošanu, lai izvairītos no iespējamas kaitīgas iedarbības uz cilvēka veselību;

(31) tā kā zinātnes un tehnikas attīstība var radīt vajadzību tam ātri pielāgot tehniskās prasības, kas noteiktas II vai III pielikumā; tā kā turklāt, lai atvieglotu pasākumu piemērošanu, kas nepieciešami šim mērķim, jāparedz kārtība, kādā Komisija sadarbībā ar dalībvalstu pārstāvju izveidotas komitejas palīdzību var pieņemt šādus pielāgojumus;

(32) tā kā patērētāji pietiekami un pienācīgi jāinformē par dzeramā ūdens kvalitāti, dalībvalstu piešķirtiem izņēmumiem un kompetento iestāžu veikto korektīvu rīcību; tā kā turklāt jāapsver gan tehniskās, gan statistiskās Komisijas vajadzības, kā arī personas tiesības iegūt pietiekamu informāciju attiecībā uz ūdens kvalitāti;

(33) tā kā izņēmuma gadījumos attiecībā uz ģeogrāfiski noteiktu teritoriju var būt nepieciešams atļaut dalībvalstīm piemērot vairāk izstieptu grafiku, lai izpildītu noteiktus šīs direktīvas noteikumus;

(34) tā kā šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņu, kad tā jāievieš tiesību aktos, vai attiecībā uz piemērošanu, kā parādīts IV pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

1. Šī direktīva attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti.

2. Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību no jebkādas kaitīgas dzeramā ūdens piesārņojuma ietekmes, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1. "dzeramais ūdens" nozīmē:

a) ūdeni dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas apstrādei vai citām mājas vajadzībām, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa ūdensvadu, cisternās, pudelēs vai kannās;

b) ūdeni, ko izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumos, lai izgatavotu, apstrādātu, konservētu vai realizētu produktus vai vielas, kas domātas lietošanai uzturā, ja vien kompetentās valsts iestādes nav pārliecinātas, ka ūdens kvalitāte nevar iespaidot pārtikas produkta pilnvērtīgumu tā galīgajā formā;

2. "vietējās sadales sistēmas" nozīmē cauruļvadus, savienojumus un ietaises, kas ir ierīkotas starp ūdens krāniem, kurus parasti izmanto cilvēku vajadzībām, un sadales tīklu, bet tikai tad, ja par tām nav atbildīgs ūdens piegādātājs ūdens piegādātāja statusā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. pants

Atbrīvojumi

1. Šī direktīva neattiecas uz:

a) dabīgiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzīst kompetentās valsts iestādes saskaņā ar Padomes Direktīvu 80/777/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju [8];

b) ūdeņiem, kas ir zāles Padomes Direktīvas 65/65/EEK (1965. gada 26. janvāris) par normatīvu vai administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz patentētām zālēm [9] nozīmē.

2. Dalībvalstis no šīs direktīvas noteikumiem var atbrīvot:

a) ūdeni, kas paredzēts vienīgi tādiem mērķiem, par kuriem kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka ūdens kvalitāte tieši vai netieši nekādi neiespaido attiecīgo patērētāju veselību;

b) dzeramu ūdeni no atsevišķa piegādes objekta, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 dienā vai apgādā mazāk par 50 personām, ja vien ūdens piegāde nav komerciāla vai sabiedriska darbība.

3. Dalībvalstis, kas izmanto 2. punkta b) apakšpunktā minētos atbrīvojumus, nodrošina, ka attiecīgie iedzīvotāji ir informēti par to un par jebkuru darbību, ko var veikt, lai aizsargātu cilvēku veselību no kaitīgas ietekmes, kas rodas no dzeramā ūdens piesārņotības. Turklāt, ja acīmredzami ir iespējams cilvēku veselības apdraudējums, ko izraisa šāda ūdens kvalitāte, attiecīgajiem iedzīvotājiem par to jāsaņem piemērots padoms.

4. pants

Vispārīgi pienākumi

1. Neierobežojot pienākumus, ko dalībvalstīm nosaka citi Kopienas noteikumi, tās pilda pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas minimālo prasību izpildei dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja:

a) tajā nav nekādu mikroorganismu un parazītu un nekādu vielu, kas noteiktā skaitā vai koncentrācijā potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību, un

b) tas atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas I pielikuma A un B daļā;

un ja saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem 5. līdz 8. un 10. punktā un saskaņā ar Līgumu dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām.

2. Dalībvalstis gādā par to, lai pasākumi, kas veikti, piemērojot šo direktīvu, nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos, ciktāl tas skar cilvēku veselības aizsardzību, nedz arī piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

5. pants

Kvalitātes standarti

1. Dalībvalstis nosaka vērtības I pielikumā noteiktajiem parametriem, kas piemērojami dzeramajam ūdenim.

2. Vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst būt mazāk stingras kā tās, kas noteiktas I pielikumā. Attiecībā uz parametriem, kas noteikti I pielikuma C daļā, vērtības nosaka tikai monitoringa vajadzībām un 8. pantā noteikto pienākumu izpildei.

3. Dalībvalsts nosaka vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā. Noteiktajai vērtībai vajadzētu atbilst vismaz 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

6. pants

Atbilstības vieta

1. Atbilstībai parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, jābūt:

a) ja ūdeni piegādā no sadales sistēmas — tajā vietā telpā vai iestādē, kurā tas pienāk pa krāniem, kas ir paredzēti lietošanai cilvēkiem;

b) ja ūdens tiek piegādāts no cisternas — tajā vietā, kurā tas izplūst no cisternas;

c) ja ūdens ir fasēts pudelēs vai kannās — tajā vietā iestādē, kur ūdeni iepilda pudelēs vai kannās;

d) ja ūdeni izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumā — tajā vietā iestādē, kur ūdens tiek izmantots.

2. Gadījumos, kad uz ūdeni attiecas 1. punkta a) apakšpunkts, uzskatāms, ka dalībvalstis ir izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar šo pantu, 4. pantu un 8. panta 2. punktu, ja var konstatēt, ka neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, ir izraisījusi vietējā sadales sistēma vai tās ekspluatācija, izņemot telpas un iestādes, kur ūdens tiek piegādāts sabiedrībai, kā skolās, slimnīcās un restorānos.

3. Ja piemērojams 2. punkts un ir risks, ka ūdens, uz kuru attiecas 1. punkta a) apakšpunkts, neatbilst parametru vērtībām, ka noteiktas saskaņā ar 5. pantu, dalībvalstis tomēr gādā par to, lai:

a) tiktu veikti piemēroti pasākumi, lai samazinātu vai novērstu risku, ka var būt neatbilstība parametru vērtībām, piemēram, dod padomu īpašniekiem par iespējamu korektīvu rīcību, ko tie varētu veikt, un/vai

tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes, lai samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst parametru vērtībām pēc piegādes;

un

b) attiecīgie patērētāji tiktu pienācīgi informēti un konsultēti par iespējamu papildu korektīvu rīcību, kas tiem jāveic.

7. pants

Monitorings

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs dzeramā ūdens monitorings, lai pārbaudītu, vai patērētājam pieejamais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām, jo īpaši — saskaņā ar 5. pantu noteiktajām parametru vērtībām. Visu gadu jāņem paraugi, kas atspoguļo patērējamā ūdens kvalitāti. Turklāt dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai izplatīšanā ietilpst dezinfekcija, ir pārbaudīta dezinfekcijas efektivitāte un ka jebkāds piesārņojums ar dezinfekcijas blakusproduktiem paliek iespējami zemā līmenī, nemazinot dezinfekcijas nozīmi.

2. Lai izpildītu 1. punktā minētās saistības, kompetentās iestādes izveido attiecīgas monitoringa programmas visam dzeramajam ūdenim. Šīm monitoringa programmām jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas II pielikumā.

3. Vietas, kur ņem paraugus, nosaka kompetentās iestādes, un tām jāatbilst attiecīgajām II pielikumā noteiktajām prasībām.

4. Šajā pantā noteiktā monitoringa vajadzībām var noteikt Kopienas nostādnes 12. pantā noteiktajā kārtība.

5. a) Dalībvalstīm jāizpilda tehniskie noteikumi parametru analīzei, kā minēts III pielikumā.

b) Metodes, kas nav minētas III pielikuma 1. daļā, var izmantot ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka iegūtie rezultāti ir tikpat droši kā tie, kurus sniedz noteiktās metodes. Dalībvalstis, kuras izmanto alternatīvas metodes, piegādā Komisijai visu attiecīgo informāciju par šādām metodēm un to līdzvērtību.

c) Parametriem, kuri minēti III pielikuma 2. un 3. daļā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst tur noteiktajām prasībām.

6. Dalībvalstis gādā par to, lai atsevišķos gadījumos papildus tiktu kontrolētas vielas un mikroorganismi, kam nav saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, ja ir iemesls aizdomām, ka tās var būt tādā daudzumā vai skaitā, ka potenciāli apdraud cil vēku veselību.

8. pants

Korektīva rīcība un lietošanas ierobežojumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka katru neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, tūlīt izmeklē, lai noteiktu tās iemeslu.

2. Ja, neskatoties uz pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti 4. panta 1. punktā, dzeramais ūdens neatbilst parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu un uz kurām attiecas 6. panta 2. punkts, attiecīgās dalībvalstis gādā, lai iespējami drīz tiktu veikta korektīvā rīcība, kas atjauno tā kvalitāti, un pirmām kārtām veic piespiedu izpildes darbības, cita starpā ņemot vērā, kādā mērā parametru vērtības ir pārsniegtas, un iespējamo cilvēku veselības apdraudējumu.

3. Neatkarīgi no tā, vai ir radušās neatbilstības parametru vērtībām vai ne, dalībvalstis nodrošina, ka jebkura dzeramā ūdens, kas apdraud cilvēku veselībai, piegāde tiek aizliegta vai lietošana stingri ierobežota, vai veikta citāda rīcība, kas nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku veselību. Šādos gadījumos patērētājus atbilstīgi informē un konsultē par to.

4. Kompetentās iestādes vai citas attiecīgas struktūras nolemj, kāda rīcība saskaņā ar 3. punktu veicama, ņemot vērā risku cilvēku veselībai, ko var radīt dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums.

5. Dalībvalstis var noteikt nostādnes, kas palīdzētu kompetentajām iestādēm izpildīt pienākumus, kas minēti 4. punktā.

6. Ja nav ievērotas parametru vērtības vai I pielikuma C daļā minētie tehniskie noteikumi, dalībvalstis lemj par to, vai neievērošana apdraud cilvēku veselībai. Tās veic korektīvu darbību, lai atjaunotu ūdens kvalitāti, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka korektīvas rīcības gadījumos patērētājiem par to paziņo, izņemot gadījumus, kad kompetentās iestādes uzskata neatbilstību parametru vērtībām par niecīgu.

9. pants

Izņēmumi

1. Dalībvalstis var pieļaut parametru vērtībām izņēmumus, kas minēti I pielikuma B daļā vai noteikti saskaņā ar 5. panta 3. punktu, līdz maksimālam apmēram, ko tās nosaka, ar nosacījumu, ka izņēmumi neapdraud cilvēku veselībai un dzeramo ūdeni attiecīgajā apgabalā nevar piegādāt nekādā citā veidā. Izņēmumus nosaka uz iespējami īsāku laiku un ne vairāk kā uz trīs gadu laikposmu, kura beigās tiek izveidots pārskats, lai noteiktu, vai ir gūti pietiekami panākumi. Ja dalībvalsts domā no jauna piešķirt izņēmuma statusu, tā Komisijai iesniedz pārskatu un sava lēmuma pamatojumu par jaunā izņēmuma statusa piešķiršanu. Šāds jauns izņēmums nedrīkst pārsniegt trīs gadu laikposmu.

2. Izņēmuma apstākļos dalībvalsts var lūgt trešo izņēmuma statusu uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus. Komisija sniedz atzinumu par šādiem lūgumiem trīs mēnešu laikā.

3. Izņēmumā, ko piešķir saskaņā ar 1. un 2. punktu, precizē šādus datus:

a) izņēmuma pamatojumu;

b) attiecīgo parametru, iepriekšējos attiecīgā monitoringa rezultātus un izņēmuma maksimālās pieļaujamās vērtībās;

c) ģeogrāfisko apgabalu, katru dienu piegādātā ūdens daudzumu, attiecīgo iedzīvotāju skaitu un to, vai tas ietekmēs kādu būtisku pārtikas ražošanas uzņēmumu;

d) atbilstošu monitoringa shēmu ar palielinātu monitoringa biežumu, ja tas ir nepieciešams;

e) nepieciešamās korektīvās rīcības plāna kopsavilkumu, ieskaitot darbu grafiku un izmaksu tāmi, kā arī noteikumu par pārskatīšanu;

f) vajadzīgo izņēmuma statusa ilgumu.

4. Ja kompetentās iestādes neatbilstību parametru vērtībām uzskata par niecīgu un saskaņā ar 8. panta 2. punktu veiktā rīcība ir pietiekama, lai izlabotu problēmu 30 dienu laikā, 3. punkta prasības nav jāpiemēro.

Tādā gadījumā kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras nosaka tikai maksimālās pieļaujamās attiecīgā parametra vērtības un laiku, kas dots, lai izlabotu problēmu.

5. Izmantot 4. punktu vairs nevar, ja kopā vairāk nekā 30 dienas pēdējo 12 mēnešu laikā ir konstatēta neatbilstība kādai parametru vērtībai konkrētajā ūdens piegādes veidā.

6. Dalībvalstis, kuras izmanto izņēmumus, kas minēti šinī pantā, nodrošina, ka iedzīvotāji, kurus skar šādi izņēmumi, ir pienācīgi informēti par attiecīgā izņēmuma veidu un par nosacījumiem, kas to reglamentē. Turklāt dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka īpaši tiek brīdinātas noteiktas iedzīvotāju grupas, kurām izņēmums var radīt īpašu apdraudējumu.

Šie pienākumi neattiecas uz 4. punktā aprakstītajiem gadījumiem, ja kompetentās iestādes nenolemj citādi.

7. Izņemot izņēmumus, kas piešķirti saskaņā ar 4. punktu, dalībvalstis divu mēnešu laikā informē Komisiju par katru izņēmumu attiecībā uz atsevišķiem ūdens piegādes objektiem, kas pārsniedz vidēji 1000 m3 dienā vai apgādā vairāk nekā 5000 cilvēku, ieskaitot 3. punktā minēto informāciju.

8. Šis pants neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko tirgo pudelēs vai kannās.

10. pants

Kvalitātes nodrošināšana attiecībā uz apstrādi, aprīkojumu un materiāliem

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nekādas vielas un materiāli jaunām iekārtām, kas izmantotas dzeramā ūdens sagatavošanā vai izplatīšanā, vai netīrumi, kas saistīti ar šādām vielām vai materiāliem jaunām iekārtām, nepaliek dzeramajā ūdenī tādā koncentrācijā, kas ir lielāka par to, kāda bijusi nepieciešama to lietošanai un tieši vai netieši nemazina cilvēku veselības aizsardzību, kas paredzēta šajā direktīvā; skaidrojošajam dokumentam un tehniskajiem rādītājiem saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem [10] 3. pantu un 4. panta 1. punktu jāatbilst šīs direktīvas prasībām.

11. pants

Pielikumu pārskatīšana

1. Vismaz reizi piecos gados Komisijas pārskata I pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, un vajadzības gadījumā iesaka priekšlikumus grozījumiem saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru.

2. Vismaz reizi piecos gados Komisija pielāgo II un III pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai. Šāda veida grozījumus vajadzības gadījumā pieņem saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru.

12. pants

Komitoloģija

1. Komisijai palīdz komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu termiņā, kuru nosaka Komitejas priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas noteikts Līguma 148. panta 2. punktā gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Pārstāvju balsis komitejā aprēķina minētajā pantā noteiktajā kārtībā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisijas pieņem pasākumus, kas piemērojami nekavējoties. Tomēr, ja šādi pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, Komisija par to nekavējoties ziņo Padomei. Tādā gadījumā:

a) Komisija atliek pieņemto pasākumu piemērošanu uz trim mēnešiem no paziņošanas dienas;

b) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citu lēmumu termiņā, kas noteikts a) apakšpunktā.

13. pants

Informēšana un ziņošana

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek nodrošināta atbilstīga un precīza informācija par dzeramā ūdens kvalitāti.

2. Neierobežojot Padomes Direktīvu 90/313/EEK (1990. gada 7. jūnijs) par brīvu piekļuvi vides informācijai [11], katra dalībvalsts sniedz ziņojumu reizi trijos gados par dzeramā ūdens kvalitāti nolūkā informēt patērētājus. Pirmais ziņojums jāiesniedz par 2002., 2003. un 2004. 1000 g m3 dienā vai apkalpo vairāk par 5000 personām, aptverot trīs kalendāros gadus, un to publicē vismaz viena kalendārā gada laikā pēc pārskata posma beigām.

3. Dalībvalstis nosūta savus ziņojumus Komisijai divu mēnešu laikā pēc to publicēšanas.

4. Ziņojumu formu un obligāti iekļaujamo informāciju ziņojumiem, kas minēti 2. punktā, nosaka, īpaši ņemot vērā 3. panta 2. punktu, 5. panta 2. un 3. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. pantu, 9. panta 6. un 7. punktu un 15. panta 1. punktu, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru.

5. Komisija izskata dalībvalstu ziņojumus un reizi trijos gados publicē kopsavilkuma ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti Kopienā. Šo ziņojumu publicē deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.

6. Dalībvalstis kopā ar pirmo ziņojumu par šo direktīvu, kas minēts 2. punktā, sniedz Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās ir veikušas vai plāno veikt, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 6. panta 3. punktu un I pielikuma B daļas 10. piezīmi. Komisija vajadzības gadījumā nosūta arī priekšlikumus par šā ziņojuma formātu saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru.

14. pants

Atbilstības grafiks

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību šai direktīvai piecu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā, neierobežojot I pielikuma B daļas 2., 4. un 10. piezīmi.

15. pants

Izņēmuma apstākļi

1. Dalībvalsts izņēmuma apstākļos drīkst par ģeogrāfiski noteiktiem apgabaliem iesniegt Komisijai īpašu lūgumu par laikposmu, kas pārsniedz 14. pantā noteikto. Papildu laikposms nepārsniedz trīs gadus, un tā beigās sastāda pārskatu, kuru nosūta Komisijai, kas, pamatojoties uz šo ziņojumu, drīkst atļaut otru papildu laikposmu līdz trim gadiem. Šis noteikums neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko tirgo pudelēs vai kannās.

2. Šādā lūgumā, norādot arī pamatojumu, min visas pieredzētās grūtības un iekļauj vismaz visu 9. panta 3. punktā minēto informāciju.

3. Komisija izskata šo lūgumu saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru.

4. Dalībvalstis, kuras izmanto šo pantu, nodrošina, ka iedzīvotāji, kurus skar šie lūgumi, tiek tūlīt pienācīgi informēti par lūguma rezultātu. Turklāt dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka tiek brīdinātas attiecīgas iedzīvotāju grupas, kurām lūgums var radīt īpašu apdraudējumu.

16. pants

Atcelšana

1. Ar šo tiek atcelta Direktīva 80/778/EEK, un atcēlums stājas spēkā piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Saskaņā ar 2. punktu atcēlums neierobežo dalībvalstu pienākumu ievērot galīgos termiņus šīs direktīvas pārņemšanai savos tiesību aktos un piemērošanai saskaņā ar IV pielikumu.

Norādes uz atcelto direktīvu uzskatāmas par norādēm uz šo direktīvu un lasāmas saskaņā ar V pielikumā doto korelācijas tabulu.

2. Tiklīdz dalībvalstī stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šo direktīvu, un tā veikusi visus pasākumus, kas paredzēti 14. pantā, uz dzeramā ūdens kvalitāti dalībvalstī attiecas šī direktīva, nevis Direktīva 80/778/EEK.

17. pants

Transponēšana valsts tiesību aktos

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu divu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalsts nosaka šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis iepazīstina Komisiju ar galvenajām tiesību normām, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1998. gada 3. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Prammer

[1] OV C 131, 30.5.1995., 5. lpp. unOV C 213, 15.7.1997., 8. lpp.

[2] OV C 82, 19.3.1996., 64. lpp.

[3] OV C 100, 2.4.1996., 134. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1996. gada 12. decembra atzinums (OV C 20, 20.1.1997., 133. lpp.), Padomes 1997. gada 19. decembra kopējā nostāja (OV C 91, 26.3.1998., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 13. maija lēmums (OV C 167, 1.6.1998., 92. lpp.).

[5] OV L 229, 30.8.1980., 11. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[6] OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/68/EK (OV L 277, 30.10.1996., 25. lpp.).

[7] OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

[8] OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 96/70/EK (OV L 299, 23.11.1996., 26. lpp.).

[9] OV 22 9.2.1965., 369. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 93/39/EEK(OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).

[10] OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 93/68/EK(OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.).

[11] OV L 158, 23.6.1990., 56. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PARAMETRI UN PARAMETRU VĒRTĪBAS

A DAĻA

Mikrobioloģiskie parametri

Parametrs | Parametra vērtība (skaits/100 ml) |

Escherichia coli (E. coli) | 0 |

Enterokoki | 0 |

Turpmākais attiecas uz ūdeni, ko tirgo pudelēs vai kannās:

Parametrs | Parametra vērtība |

Escherichia coli (E. coli) | 0/250 ml |

Enterokoki | 0/250 ml |

Pseudomonas aeruginosa | 0/250 ml |

koloniju skaits 22 °C | 100/ml |

koloniju skaits 37 °C | 20/ml |

B DAĻA

Ķīmiskie parametri

Parametrs | Parametra vērtība | Vienība | Piezīmes |

Akrilamīds | 0,10 | μg/l | 1. piezīme |

Antimons | 5,0 | μg/l | |

Arsēns | 10 | μg/l | |

Benzols | 1,0 | μg/l | |

Benzo(a)pirēns | 0,010 | μg/l | |

Bors | 1,0 | mg/l | |

Broms | 10 | μg/l | 2. piezīme |

Kadmijs | 5,0 | μg/l | |

Hroms | 50 | μg/l | |

Varš | 2,0 | mg/l | 3 piezīme. |

Cianīds | 50 | μg/l | |

1,2-dihloretāns | 3,0 | μg/l | |

Epihlorhidrīns | 0,10 | μg/l | 1 piezīme. |

Fluorīds | 1,5 | mg/l | |

Svins | 10 | μg/l | 3. un 4. piezīme |

Dzīvsudrabs | 1,0 | μg/l | |

Niķelis | 20 | μg/l | 3. piezīme |

Nitrāts | 50 | mg/l | 5 piezīme. |

Nitrīts | 0,50 | mg/l | 5. piezīme |

Pesticīdi | 0,10 | μg/l | 6. un 7. piezīme |

Pesticīdi — kopā | 0,50 | μg/l | 6. un 8. piezīme |

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 0,10 | μg/l | Noteiktu sastāvdaļu koncentrāciju summa; 9. piezīme |

Selēns | 10 | μg/l | |

Tetrahloretēns un trihloretēns | 10 | μg/l | Noteiktu parametru koncentrāciju summa |

(Tri)halogenētie metāni — kopā | 100 | μg/l | Noteiktu sastāvdaļu koncentrāciju summa 10. piezīme |

Vinilhlorīds | 0,50 | μg/l | 1. piezīme |

1. piezīme.

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni.

2. piezīme.

Ja iespējams, neietekmējot negatīvi dezinfekcijas funkciju, dalībvalstīm jācenšas panākt mazāku vērtību.

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto ūdeni atbilstība vērtībai ir jāpanāk vismaz 10 kalendāra gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā. Parametra vērtība bromātam, sākot no pieciem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz 10 gadiem pēc tās stāšanās spēkā, ir 25 μg/l.

3. piezīme.

Vērtību piemēro dzeramā ūdens paraugam, kas iegūts ar atbilstīgu parauga ņemšanas metodi [1] no krāna un ņemts tā, lai tas būtu reprezentatīvs attiecībā uz patērētāju caur gremošanas traktu uzņemto nedēļas vidējo lielumu. Attiecīgā gadījumā parauga ņemšanas un monitoringa metodes ir jālieto saskaņotā veidā, kas jānosaka saskaņā ar 7. panta 4. punktu. Dalībvalstīm jāņem vērā maksimuma līmeņu sastopamība, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.

4. piezīme.

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto ūdeni atbilstība vērtībai ir jāpanāk vismaz 15 kalendāra gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Parametra vērtība svinam, sākot no pieciem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz 15 gadiem pēc tās stāšanās spēkā, ir 25 μg/l.

Dalībvalstīm jānodrošina visu vajadzīgo pasākumu veikšana, lai, cik tas iespējams, samazinātu svina koncentrāciju dzeramajā ūdenī laika posmā, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību parametra vērtībai.

Īstenojot pasākumus, lai panāktu atbilstību minētajai vērtībai, dalībvalstīm ir pakāpeniski jāpiešķir prioritāte, kur svina koncentrācijas dzeramajā ūdenī ir lielākās.

5. piezīme.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai nosacījums [nitrāts]/50 + [nitrīts]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), būtu izpildīts un lai ūdens attīrīšanas iekārtas atbilstu vērtībai 0,10 mg/1 nitrītiem.

6. piezīme.

"Pesticīdi" ir:

- organiskie pesticīdi,

- organiskie herbicīdi,

- organiskie fungicīdi,

- organiskie nematocīdi,

- organiskie akaricīdi,

- organiskie algicīdi,

- organiskie rodenticīdi,

- organiskie slimicīdi,

- radniecīgi produkti (inter alia, augšanas regulatori)

un to attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti.

Tikai tiem pesticīdiem, kas konkrētajā piegādē varētu būt klāt, ir vajadzīgs monitorings.

7. piezīme.

Parametra vērtību piemēro katram atsevišķajam pesticīdam. Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā parametra vērtība ir 0,030 μg/l.

8. piezīme.

"Pesticīdi kopā" nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu.

9. piezīme.

Norādītie savienojumi ir:

- benzo(b)fluorantēns,

- benzo(k)fluorantēns,

- benzo(ghi)perilēns,

- indeno(l, 2,3-cd)pirēns.

10. piezīme.

Ja iespējams, neietekmējot negatīvi dezinfekcijas funkciju, dalībvalstīm jācenšas panākt mazāku vērtību.

Norādītie savienojumi ir: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns, bromdihlormetāns.

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto ūdeni atbilstība vērtībai ir jāpanāk vismaz 10 kalendāra gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Parametra vērtība kopējiem THM, sākot no pieciem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz 10 gadiem pēc tās stāšanās spēkā, ir 150 μg/l.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumu, lai iespējami samazinātu THM koncentrāciju dzeramajā ūdenī laika periodā, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību parametra vērtībai.

Piemērojot pasākumus, lai panāktu atbilstību šādai vērtībai, dalībvalstīm pakāpeniski jāpiešķir lielāka prioritāte tiem apgabaliem, kur THM koncentrācija dzeramajā ūdenī ir visaugstākā.

C DAĻA

Mērītāja parametri

1. piezīme.

Ūdenim nevajadzētu būt agresīvam.

2. piezīme.

Šis parametrs nav jāmēra, ja vien ūdens izcelsmes vietu neiespaido virszemes ūdeņi. Ja ir neatbilstība parametra vērtībai, attiecīgajai dalībvalstij jāizpēta piegāde, lai nodrošinātu, ka nepastāv briesmas cilvēku veselībai, kuras izraisa patogēnu mikroorganismu klātbūtne, piemēram, kriptosporas. Dalībvalstīm šādu pētījumu rezultāti jāiekļauj ziņojumos, kas tām jāiesniedz saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

3. piezīme.

Stāvošam ūdenim, kas iepildīts tarā, minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 vienībām.

Ūdenim, kas iepildīts tarā un kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka.

4. piezīme.

Šis parametrs nav jāmēra, ja tiek mērīts TOC parametrs.

5. piezīme.

Ūdenim tarā vienība ir skaits/250 ml.

6. piezīme.

Šis parametrs nav jāmēra piegādes objektiem, kas ir mazāki par 10000 m3 dienā.

7. piezīme.

Ja tiek apstrādāts virszemes ūdens, dalībvalstīm jācenšas panākt parametra vērtību, kas nepārsniedz 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības) ūdenī no apstrādes iekārtām.

8. piezīme.

Monitoringa biežums, kas vēlāk tiks noteikts II pielikumā.

9. piezīme.

Izņemot tritiju, kāliju-40 un radonu, un radona sabrukšanas produktus; monitoringa biežumu, metodes un monitoringa punktiem visatbilstošākās vietas vēlāk noteiks II pielikumā.

10. piezīme.

1. 1. 8. piezīmē pieprasītos priekšlikumus par monitoringa biežumu un 9. piezīmi par monitoringa biežumu, metodēm un visatbilstošākajām vietām monitoringa punktiem II pielikumā pieņem saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru. Izstrādājot šos priekšlikumus, Komisija cita starpā ņem vērā atbilstošos spēkā esošo tiesību aktu vai atbilstošo monitoringa programmu noteikumus, ieskaitot iegūtos monitoringa rezultātus. Komisija šos priekšlikumus iesniedz vismaz 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas 18. pantā noteiktās dienas.

2. Dalībvalstij nav jāpārbauda dzeramais ūdens, lai noteiktu, vai tajā ir tritijs, vai radioaktivitāte, lai noteiktu kopējo norādošo devu, ja, pamatojoties uz citu kontroli, noteikts, ka tritija līmenis aprēķinātajā kopējā norādošajā devā ir daudz zemāks par parametra vērtību. Šajā gadījumā dalībvalsts sniedz sava lēmuma pamatojumu Komisijai, iekļaujot otra monitoringa rezultātus.

Parametrs | Parametra vērtība | Vienība | Piezīmes |

Alumīnijs | 200 | μg/l | |

Amonjaks | 0,50 | mg/l | |

Hlorīds | 250 | mg/l | 1. piezīme |

Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) | 0 | skaits/100 ml | 2. piezīme |

Krāsa | Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | | |

Vadītspēja | 2500 | μS cm–1 20 °C temperatūrā | 1. piezīme |

Ūdeņraža jonu koncentrācija | ≥ 6,5 un ≤ 9,5 | pH vienības | 1. un 3. piezīme |

Dzelzs | 200 | μg/l | |

Mangāns | 50 | μg/l | |

Smarža | Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | | |

Oksidējamība | 5,0 | mg/l O2 | 4. piezīme |

Sulfāts | 250 | mg/l | 1. piezīme |

Nātrijs | 200 | mg/l | |

Garša | Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | | |

Koloniju skaits 22o temperatūrā | Bez īpašām izmaiņām | | |

Koliformas baktērijas | 0 | skaits/100 ml | 5. piezīme |

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) | Bez īpašām izmaiņām | | 6. piezīme |

Duļķainība (optiskā caurlaidība) | Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | | 7. piezīme |

RADIOAKTIVITĀTE

Parametrs | Parametra vērtība | Vienība | Piezīmes |

Tritijs | 100 | Bq/l | 8. un 10. piezīme |

Kopējā norādošā deva | 0,10 | mSv/gadā | 9. un 10. piezīme |

[1] Jāpievieno pēc pašreiz veicamo pētījumu rezultāta.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

MONITORINGS

A TABULA

Analizējamie parametri

1. Pārbaudes

Pārbaužu mērķis ir regulāri sniegt informāciju par dzeramā ūdens organoleptisko un mikrobioloģisko kvalitāti, kā arī informāciju par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti (jo īpaši dezinfekcijas), ja tā tiek izmantota, lai noteiktu, vai dzeramais ūdens atbilst attiecīgajām šajā direktīvā noteiktajām parametru vērtībām.

Tālāk minētie parametri jāpakļauj pārbaužu monitoringam. Dalībvalstis drīkst šim sarakstam pievienot citus parametrus, ja to uzskata par piemērotu.

Alumīnijs (1. piezīme)

Amonjaks

Krāsa

Vadītspēja

Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) (2. piezīme)

Escherichia coli (E. coli)

Ūdeņraža jonu koncentrācija

Dzelzs (1. piezīme)

Nitrīts (3. piezīme)

Smarža

Pseudomonas aeruginosa (4. piezīme)

Garša

Koloniju skaits 22 °C un 37 °C (4. piezīme)

Koliformu baktērijas

Duļķainība (optiskā caurlaidība)

1. piezīme: | nepieciešams tikai tad, ja tiek izmantots par flokulantu [1] |

2. piezīme: | nepieciešams tikai tad, ja ūdens izcelsme ir vai to ietekmē virszemes ūdens [1] |

3. piezīme: | nepieciešams tikai tad, ja dezinfekcijai tiek izmantota hloraminācija [1] |

4. piezīme: | nepieciešams tikai tad, ja ūdeni tirgo pudelēs vai kannās. |

2. Revīzijas monitorings

Revīzijas mērķis ir sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai ir panākta atbilstība visām direktīvā noteiktajām parametru vērtībām. Visi parametri, kas noteikti saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu, jāpakļauj revīzijai, ja vien kompetentās iestādes to noteiktā laikā var pierādīt, ka parametra klātbūtne nav iespējama attiecīgajā piegādes objektā tādā koncentrācijā, kas varētu draudēt ar attiecīgās parametra vērtības pārsniegšanu. Šis punkts neattiecas uz radioaktivitātes parametriem, kas, ievērojot I pielikuma C daļas 8., 9. un 10. piezīmi, tiks kontrolēti saskaņā ar 12. pantu pieņemtajām monitoringa prasībām.

B1 TABULA

Paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālais biežums dzeramajam ūdenim, ko piegādā no sadales tīkla vai cisternās vai ko izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumā

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu paraugi dalībvalstīm jāņem atbilstības vietās, lai nodrošinātu to, ka dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām. Tomēr sadales tīkla gadījumā īpašu parametru noteikšanai dalībvalstis drīkst ņemt paraugus piegādes zonā vai apstrādes iekārtās, ja var pierādīt, ka nav nekādu negatīvu atbilstošu parametru noteikto vērtību izmaiņu.

1. piezīme.

Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kur dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kur ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram vienveidīgu.

2. piezīme.

Daudzumus aprēķina kā vidējo daudzumu kalendārā gada laikā. Dalībvalsts ūdens daudzuma vietā drīkst izmantot iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, lai noteiktu minimālo biežumu, pieņemot ka ūdens patēriņš ir 200 l/dienā/1 iedz.

3. piezīme.

Intermitējošas īstermiņa piegādes gadījumā kontroles biežumu ūdenim, ko izplata ar cisternām, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

4. piezīme.

Dažādiem I pielikumā minētajiem parametriem dalībvalstis drīkst samazināt tabulā noteikto paraugu skaitu, ja:

a) no paraugiem iegūto rezultātu vērtības, kas iegūtas vismaz divu secīgu gadu laikā, ir konstantas un būtiski labākas par I pielikumā noteiktajām robežvērtībām, un

b) neviens faktors nevarētu radīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos.

Viszemākais biežums, kuru piemēro, nedrīkst būt mazāks par 50 % no paraugu skaita, kas noteikts tabulā, izņemot jo īpaši 6. piezīmi.

5. piezīme.

Cik iespējams, paraugu skaits vienmērīgi jāsadala laika un vietas ziņā.

6. piezīme.

Biežumu nosaka attiecīgā dalībvalsts.

Izplatītā vai saražotā ūdens daudzums katru dienu piegādes zonā (1. un 2. piezīme), m3 | Pārbaudes monitoringa paraugu skaits gadā (3., 4. un 5. piezīme) | Revīzijas monitoringa paraugu skaits gadā (3. un 5. piezīme) |

| |

| ≤ 100 | (6. piezīme) | (6. piezīme) |

> 100 | ≤ 1000 | 4 | 1 |

>1000 | ≤ 10000 | 4 + katriem 1000 m3/d un tā daļu no kopējā daudzuma | 1 + katriem 3300 m3/d un tā daļu no kopējā daudzuma |

> 10000 | ≤ 100000 | 3 + katriem 10000 m3/d un tā daļu no kopējā daudzuma |

> 100000 | | 10 + katriem 25000 m3/d un tā daļu no kopējā daudzuma |

B2 TABULA

Minimālais biežums paraugu ņemšanai un analīzei ūdenim, kas iepildīts tarā pārdošanai

Pārdošanai tarā domāta ūdens, daudzums katru dienu [2] m3 | Pārbaudes monitoringa paraugu skaits gadā | Revīzijas monitoringa paraugu skaits gadā |

| |

≤ 10 | | 1 | 1 |

> 10 | ≤ 60 | 12 | 1 |

> 60 | | 1 katriem 5 m3 un tā daļu no kopējā daudzuma | 1 katriem 10 m3 un tā daļu no kopējā daudzuma |

[1] Visos citos gadījumos parametri ir revīzijas monitoringa sarakstā.

[2] Daudzumus aprēķina kā vidējos lielumus kalendārajā gadā.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PARAMETRU ANALĪZES TEHNISKIE NOTEIKUMI

Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka katrā laboratorijā, kurā analizē paraugus, ir analītiskās kvalitātes kontroles sistēma, kuru laiku pa laikam pārbauda persona, kas nav laboratorijas pakļautībā un kuru šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

1. PARAMETRI, KURIEM NOTEIKTAS KONKRĒTAS ANALĪZES METODES

Mikrobioloģisko parametru metožu principi doti vai nu atsaucei katru reizi, kad CEN/ISO metode dota kā ieteikums līdz iespējamai sīkāku CEN/ISO metožu pieņemšanai šiem parametriem nākotnē saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru. Dalībvalstis drīkst piemērot alternatīvas metodes, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti 7. panta 5. punkta noteikumi.

Koli nūjiņa un Escheria coli (E. coli) (ISO 9308-1)

Enterokoki (ISO 7899-2)

Pseudomonas aeruginosa (prEN ISO 12780)

Kultivējamo mikroorganismu numerācija — koloniju skaits 22 °C (prEN ISO 6222)

Kultivējamo mikroorganismu numerācija — koloniju skaits 37 °C (prEN ISO 6222)

Clostridium perfringens (ieskaitot sporas)

Membrānas filtrācija, kurai seko membrānas anaerobā inkubācija m-CP agarā (1. piezīme) 44 ± 1 °C uz 21 ± 3 stundām. Skaita dzeltenas neskaidras kolonijas, kas kļūst rozā vai sarkanas pēc 20 līdz 30 s saskares ar amonjaka hidroksīda izgarojumiem.

1. piezīme:

m-CP agara sastāvs:

Bāzes vide

triptoze | 30 g |

rauga ekstrakts | 20 g |

saharoze | 5 g |

L-cisteīna hidrohlorīds | 1 g |

MgSO4 .7 H2O | 0,1 g |

bromkrezola purpurs | 40 mg |

agars | 15 g |

ūdens | 1000 ml |

Izšķīdina bāzes vides sastāvdaļas, noregulē pH 7,6 un autoklāvu 121 °C temperatūrā uz 15 minūtēm. Ļauj videi atdzist un pievieno:

D-cikloserīnu | 400 mg |

polimiksīna-B sulfātu | 25 mg |

indoksil-β-D-glukozīdu, ko izšķīdina 8 ml sterilā ūdenī pirms pievienošanas | 60 mg |

filtru — sterilizēts 0,5 % fenolftaleīna difosfāta šķīdumu | 20 ml |

filtru — sterilizēts 4,5 % FeCl3 6 H2O | 2 ml |

2. PARAMETRI, KURIEM NOTEIKTS EFEKTIVITĀTES RAKSTUROJUMS

2.1. Še turpmāk minētiem parametriem noteiktais efektivitātes raksturojums ir tas, ka analīzes metodei vismaz ir jāspēj izmērīt koncentrācijas, kas ir līdzvērtīgas parametra vērtībai ar noteikto ticamību, precizitāti un noteikšanas robežu. Neatkarīgi no izmantotās analīzes metodes jutīguma, rezultāti jānorāda, izmantojot vismaz to pašu decimālo skaitļu daudzumu parametra vērtībai, kā noteikts I pielikuma B un C daļā.

Parametri | Parametra vērtības ticamība % (1 piezīme). | Parametra vērtības precizitāte % (2. piezīme) | Parametra vērtības noteikšanas robeža % (3. piezīme) | Apstākļi | Piezīmes |

Akrilamīds | | | | Jākontrolē saskaņā ar produkta specifikāciju | |

Alumīnijs | 10 | 10 | 10 | | |

Amonjaks | 10 | 10 | 10 | | |

Antimons | 25 | 25 | 25 | | |

Arsēns | 10 | 10 | 10 | | |

Benzo(a)pirēns | 25 | 25 | 25 | | |

Benzols | 25 | 25 | 25 | | |

Bors | 10 | 10 | 10 | | |

Broms | 25 | 25 | 25 | | |

Kadmijs | 10 | 10 | 10 | | |

Hlors | 10 | 10 | 10 | | |

Hroms | 10 | 10 | 10 | | |

Vadītspēja | 10 | 10 | 10 | | |

Varš | 10 | 10 | 10 | | |

Cianīds | 10 | 10 | 10 | | 4. piezīme |

1,2-dihloretāns | 25 | 25 | 10 | | |

Epihlorhidrīns | | | | Jākontrolē saskaņā ar produkta specifikāciju | |

Fluors | 10 | 10 | 10 | | |

Dzelzs | 10 | 10 | 10 | | |

Svins | 10 | 10 | 10 | | |

Mangāns | 10 | 10 | 10 | | |

Dzīvsudrabs | 20 | 10 | 20 | | |

Niķelis | 10 | 10 | 10 | | |

Nitrāts | 10 | 10 | 10 | | |

Nitrīts | 10 | 10 | 10 | | |

Oksidējamība | 25 | 25 | 10 | | 5. piezīme |

Pesticīdi | 25 | 25 | 25 | | 6. piezīme |

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 25 | 25 | 25 | | 7. piezīme |

Selēns | 10 | 10 | 10 | | |

Nātrijs | 10 | 10 | 10 | | |

Sulfāts | 10 | 10 | 10 | | |

Tetrahloretēns | 25 | 25 | 10 | | 8. piezīme |

Trihloretēns | 25 | 25 | 10 | | 8. piezīme |

Trihalometāni — kopā | 25 | 25 | 10 | | 7. piezīme |

Vinilhlorīds | | | | Jākontrolē saskaņā ar produkta specifikāciju | |

2.2. Ūdeņraža jonu koncentrācijai noteiktais veikuma raksturojums ir tas, kā piemērotajai analīzes metodei jāspēj izmērīt koncentrāciju, kas līdzinās parametra vērtībai ar 0,2 pH vienību ticamību un 0,2 pH vienību precizitāti.

1. piezīme [1] | ticamība ir sistemātiskā kļūda, un tā ir starpība starp atkārtotu mērījumu lielo skaitļu vidējo vērtību un patieso vērtību. |

2. piezīme [1] | precizitāte ir nejauša kļūda un parasti tiek izteikta kā standarta novirze (grupas ietvaros vai starp tām) rezultātu izplatībā ap vidējo vērtību. Pieņemamā precizitāte divas reizes pārsniedz relatīvo standarta novirzi. |

3. piezīme: | noteikšanas robeža vai nu: trīskārt pārsniedz relatīvo standarta novirzi dabīgā parauga grupā, kas satur zemu parametra koncentrāciju,vaipieckārt pārsniedz relatīvo standarta novirzi tukša parauga grupā. |

4. piezīme: | šai metodei būtu jānosaka kopējais cianīds visos tā veidos. |

5. piezīme: | oksidācija būtu jāizdara 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu. |

6. piezīme: | efektivitātes raksturojums piemērojams katram atsevišķam pesticīdam un ir atkarīgs no attiecīgā pesticīda. Noteikšanas robeža pašreiz var nebūt nosakāma visiem pesticīdiem, bet dalībvalstīm jācenšas sasniegt šo standartu. |

7. piezīme: | efektivitātes raksturojums piemērojams atsevišķām vielām, kam I pielikumā parametra vērtībai noteikts 25 %. |

8. piezīme: | efektivitātes raksturojums piemērojams atsevišķām vielām, kam I pielikumā parametra vērtībai noteikts 50 %. |

3. PARAMETRI, KAM NAV NOTEIKTA KONKRĒTA ANALĪZES METODE

Krāsa

Smarža

Garša

Kopējais organiskais ogleklis

Duļķainība (optiskā caurredzamība) (1. piezīme)

1. piezīme: | Lai novērotu duļķainību apstrādātā virsmas ūdenī, noteiktais efektivitātes raksturojums ir tas, ka izmantotajai analīzes metodei vismaz jāspēj izmērīt koncentrāciju, kas līdzinās parametru vērtībai, ar 25 % ticamību, 25 % precizitāti un 25 % noteikšanas robežu. |

[1] Šie termini sīkāk definēti ISO 5725.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

GALĪGIE TERMIŅI TRANSPONĒŠANAI VALSTU TIESĪBU AKTOS UN PIEMĒROŠANAI

Spānija: | transponēšana: | 1.1.1986. |

piemērošana: | 1.1.1986. |

Portugāle: | transponēšana: | 1.1.1986. |

piemērošana: | 1.1.1989. |

Austrija: | Transponēšana | 1.1.1995. | | | |

Piemērošana | 1.1.1995. | | | |

Somija: | Transponēšana | 1.1.1995. | | | |

Piemērošana | 1.1.1995. | | | |

Zviedrija: | Transponēšana | 1.1.1995. | | | |

Piemērošana | 1.1.1995. | | | |

| | Direktīva 91/692/EEK | |

| | | | | | |

1. līdz 14. pants | | | Piemērošana 31.12.1995. | | |

15. pants | Grozījumi stājas spēkā 1.1.1981. | Grozījumi stājas spēkā 1.1.1986. | | Grozījumi stājas spēkā 1.1.1995. | |

16. pants | | | | | |

17. pants | | | | | Iekļauts 17.a pants | |

18. pants | | | | | |

19. pants | | Grozīts | Grozīts | | |

20. pants | | | | | |

21. pants | | | | | | |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Šī direktīva | Direktīva 80/778/EEK |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkts |

1. panta 2. punkts | – |

2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts | 2. pants |

2. panta 2. punkts | – |

3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts | 4. panta 1. punkts |

3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts | – |

3. panta 3. punkts | – |

4. panta 1. punkts | 7. panta 6. punkts |

4. panta 2. punkts | 11. pants |

5. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkts |

5. panta 2. punkta pirmais teikums | 7. panta 3. punkts |

5. panta 2. punkta otrais teikums | – |

5. panta 3. punkts | – |

6. panta 1. punkts | 12. panta 2. punkts |

6. panta 2. līdz 3. punkts | – |

7. panta 1. punkts | 12. panta 1. punkts |

7. panta 2. punkts | – |

7. panta 3. punkts | 12. panta 3. punkts |

7. panta 4. punkts | – |

7. panta 5. punkts | 12. panta 5. punkts |

7. panta 6. punkts | – |

8. pants | – |

9. panta 1. punkts | 9. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts |

9. panta 2. līdz 6. punkts | – |

9. panta 7. punkts | 9. panta 2. punkts un 10. panta 3. punkts |

9. panta 8. punkts | – |

10. pants | 8. pants |

11. panta 1. punkts | – |

11. panta 2. punkts | 13. pants |

12. panta 1. punkts | 14. pants |

12. panta 2. un 3. punkts | 15. pants |

13. panta 1. punkts | – |

13. panta 2. līdz 5. punkts | 17.a pants (iekļauts ar Direktīvu 91/692/EEK) |

14. pants | 19. pants |

15. pants | 20. pants |

16. pants | – |

17. pants | 18. pants |

18. pants | – |

19. pants | 21. pants |

--------------------------------------------------