31997L0005

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/5/EK

(1997. gada 27. janvāris)

par pārrobežu pārskaitījumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [3], ņemot vērā Samierināšanas komitejas 1996. gada 22. novembrī apstiprināto kopīgo projektu,

(1) tā kā pārrobežu maksājumu apjoms nepārtraukti pieaug, jo iekšējā tirgus izveide un pilnīgas ekonomiskas un monetāras savienības attīstība izraisa plašāku tirdzniecību un cilvēku pārvietošanos Kopienā; tā kā pārrobežu pārskaitījumi veido būtisku pārrobežu maksājumu apjomu un vērtību;

(2) tā kā personām un uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir svarīgi ātri, uzticami un lēti izdarīt pārskaitījumus no vienas Kopienas daļas uz citu; tā kā, atbilstīgi Kopienas paziņojumam par EK konkurences noteikumu piemērošanu pārrobežu pārskaitījumiem [4] lielāka konkurence pārrobežu pārskaitījumu tirgū uzlabos pakalpojumus un pazeminās cenas;

(3) tā kā šī direktīva cenšas turpināt sasniegto iekšējā tirgus izveidē, jo īpaši kapitāla plūsmas liberalizācijā, lai izveidotu ekonomikas un monetāro savienību; tā kā tās noteikumi ir jāpiemēro pārskaitījumiem dalībvalstu valūtās un ECU;

(4) tā kā Eiropas Parlamenta 1993. gada 12. februāra rezolūcijā [5] ir aicinājums pieņemt Padomes direktīvu, paredzot noteikumus pārrobežu maksājumu pārredzamības un izpildes jomā;

(5) tā kā šajā direktīvā minētos jautājumus ir jārisina atsevišķi no sistēmiskiem jautājumiem, kas paliek Komisijā apspriešanai; tā kā varētu izrādīties vajadzīgs iesniegt turpmākus priekšlikumus, lai aptvertu šos sistēmiskos jautājumus, īpaši norēķinu galīguma jautājumu;

(6) tā kā šīs direktīvas mērķis ir uzlabot pārrobežu pārskaitījumu pakalpojumus un tādējādi palīdzēt Eiropas Monetārajam institūtam (EMI) veicināt pārrobežu maksājumu efektivitāti, lai sagatavotu ekonomikas un monetārās savienības trešo posmu;

(7) tā kā saskaņā ar otrajā apsvērumā noteiktajiem mērķiem šī direktīva ir jāpiemēro visiem pārskaitījumiem, kuru summa nepārsniedz ECU 50000;

(8) tā kā, ņemot vērā Līguma 3.b panta trešo daļu, kā arī, lai nodrošinātu pārredzamību, šī direktīva nosaka minimālās prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu pietiekamu klientu informācijas līmeni gan pirms, gan pēc pārrobežu pārskaitījuma veikšanas; tā kā šajās prasībās ietilpst norādes par klientiem piedāvātajām sūdzību un prasību procedūrām, kā arī kārtību, kādā tās pieejamas; tā kā šī direktīva nosaka minimālās izpildes prasības, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, kas ir jāievēro iestādēm, kas piedāvā pārrobežu pārskaitījumu pakalpojumus, ieskaitot pienākumu izpildīt pārrobežu pārskaitījumu saskaņā ar klienta norādījumiem; tā kā šī direktīva izpilda nosacījumus, kas izriet no principiem, kuri izklāstīti Komisijas Ieteikumā 90/109/EEK(1990. gada 14. februāris) par pārredzamību attiecībā uz bankunosacījumiem pārrobežu finanšu darījumu veikšanai [6]; tā kā šī direktīva neietekmē Padomes Direktīvu 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai [7];

(9) tā kā šai direktīvai būtu jāveicina pārrobežu pārskaitījuma izpildes maksimālā termiņa samazināšana un jāveicina šādas prakses saglabāšana tām iestādēm, kas to jau veic ļoti īsā laikā;

(10) tā kā Komisijai ziņojumā, ko tā iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei divus gadus pēc šīs direktīvas īstenošanas, cita starpā būtu jāizskata jautājums par termiņu, ko piemērot, ja starp rīkojuma devēju un viņa iestādi nav nolīgts termiņš, ņemot vērā gan tehnisko attīstību, gan esošo stāvokli katrā dalībvalstī;

(11) tā kā iestādēm vajadzētu paredzēt atmaksāšanas pienākumu gadījumos, ja pārskaitījums nav veikts sekmīgi; tā kā pienākums atmaksāt varētu eventuāli iestādēm uzlikt atbildību, kas, ja nav nekādu ierobežojumu, varētu kaitēt to spējai atbilst maksātspējas prasībām; tā kā šo pienākumu atmaksāt tāpēc būtu jāpiemēro par summu līdz ECU 12500;

(12) tā kā 8. pants neietekmē vispārējos dalībvalstu tiesību noteikumus, pēc kuriem iestāde ir atbildīga rīkojuma devēja priekšā, ja pārrobežu pārskaitījums nav veikts sekmīgi šīs iestādes kļūdas dēļ;

(13) tā kā no apstākļiem, ieskaitot ar maksātnespēju saistītus apstākļus, ar ko varētu saskarties iestādes, kas veic pārrobežu pārskaitījumus, ir jānošķir nepārvaramas varas radīti apstākļi; tā kā šajā nolūkā par pamatu būtu jāizmanto nepārvaramas varas definīcija, kas izklāstīta 4. panta 6. punktā Padomes Direktīvā 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām [8];

(14) tā kā dalībvalstīs ir vajadzīgas piemērotas un efektīvas sūdzību izskatīšanas un pārsūdzības procedūras, lai atrisinātu iespējamās domstarpības starp klientiem un iestādēm, ja vajadzīgs, izmantojot esošās procedūras,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I IEDAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN JĒDZIENI

1. pants

Piemērošanas joma

Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz tādiem pārrobežu pārskaitījumiem dalībvalstu valūtās un ECU par summu, kas nepārsniedz ECU 50000 ekvivalentu, kurus prasa veikt personas, kas nav minētas 2. panta a), b) un c) apakšpunktā, un kurus izpilda kredītiestādes vai citas iestādes.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) "kredītiestāde" ir iestāde, kas definēta Padomes Direktīvas 77/780/EEK [9] 1. pantā, kā arī minētās direktīvas 1. panta trešajā ievilkumā definētās tādu kredītiestāžu filiāles Kopienā, kuru galvenais birojs neatrodas Kopienā un kuru uzņēmējdarbība ietver pārrobežu pārskaitījumu veikšanu;

b) "cita iestāde" ir visas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kredītiestādes un kuru uzņēmējdarbība ir pārrobežu pārskaitījuma veikšana;

c) "finanšu iestāde" ir iestāde, kā noteikts 4. panta 1. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 3604/93 (1993. gada 13. decembris), ar ko precizē definīcijas, lai piemērotu Līguma 104.a pantā minēto privileģētā režīma aizliegumu [10];

d) "iestāde" ir kredītiestāde vai cita iestāde; 6., 7. vai 8. panta nolūkā dažādās dalībvalstīs esošas vienas kredītiestādes filiāles, kas piedalās pārrobežu pārskaitījumu veikšanā, uzskata par atsevišķām iestādēm;

e) "starpniekiestāde" ir iestāde, kas nav ne rīkojuma devēja, ne saņēmēja iestāde, bet kas piedalās pārrobežu pārskaitījumu veikšanā;

f) "pārrobežu pārskaitījums" ir pēc rīkojuma devēja ierosmes veikts darījums ar kādas iestādes vai tās filiāles, kas atrodas kādā dalībvalstī, starpniecību, lai darītu pieejamu naudas summu saņēmējam kādā iestādē vai tās filiālē citā dalībvalstī; rīkojuma devējs un saņēmējs var būt viena un tā pati persona;

g) "pārrobežu pārskaitījuma rīkojums" ir jebkādas formas beznosacījumu rīkojums, ko rīkojuma devējs dod tieši kādai iestādei, lai tā veiktu pārrobežu pārskaitījumu;

h) "rīkojuma devējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas pasūta pārrobežu pārskaitījuma veikšanu par labu saņēmējam;

i) "saņēmējs" ir pārrobežu pārskaitījuma galīgais saņēmējs, kuram attiecīgos līdzekļus dara pieejamus kontā, ar kuru tas var rīkoties;

j) "klients" ir rīkojuma devējs vai saņēmējs, atkarībā no konteksta;

k) "standarta procentu likme" ir procentu likme, kas veido atlīdzību un ko nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas uzņēmums, kam ir jāmaksā atlīdzība klientam;

l) "pieņemšanas diena" ir diena, kad tiek izpildīti visi iestādes prasītie nosacījumi pārrobežu pārskaitījuma pasūtījuma izpildei saistībā ar pietiekama finanšu seguma un informācijas pieejamību, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo rīkojumu.

II IEDAĻA

PĀRROBEŽU PĀRSKAITĪJUMU NOSACĪJUMU PĀRREDZAMĪBA

3. pants

Iepriekšēja informācija par pārrobežu pārskaitījumu nosacījumiem

Iestādes rakstiski un vajadzības gadījumā arī elektroniski saviem faktiskajiem un iespējamiem klientiem dara pieejamu informāciju viegli uztveramā formā par pārrobežu pārskaitījumu nosacījumiem. Šajā informācijā ir vismaz:

- norādes par termiņu, kas vajadzīgs, lai, izpildot pārrobežu pārskaitījuma rīkojumu, līdzekļi tiktu ieskaitīti saņēmēja iestādes kontā; ir skaidri jānorāda šā termiņa sākums,

- norādes par termiņu, kas vajadzīgs, saņemot pārrobežu pārskaitījumu, lai līdzekļi, kas ieskaitīti iestādes kontā tiktu ieskaitīti saņēmēja kontā,

- visas komisijas naudas un izdevumu, kas klientam ir jāmaksā iestādei, aprēķināšanas veids, ja vajadzīgs, ieskaitot arī likmes,

- valutēšanas diena, ja iestāde tādu piemēro,

- sīkāka informācija par klientam pieejamām sūdzību izskatīšanas un pārsūdzības procedūrām un noteikumiem par pieeju tām,

- norādes par izmantotajiem valūtas standarta kursiem.

4. pants

Informācija pēc pārrobežu pārskaitījuma

Iestādes saviem klientiem pēc pārrobežu pārskaitījuma veikšanas vai saņemšanas rakstiski, vajadzības gadījumā, arī elektroniski piegādā skaidru informāciju viegli uztveramā formā, ja vien pēdējie no tās nepārprotami neatsakās. Šajā informācijā ir vismaz:

- norāde, kas ļauj klientam identificēt pārrobežu pārskaitījumu,

- pārrobežu pārskaitījuma sākotnējā summa,

- visu izdevumu un komisijas naudas summa, ko jāmaksā klientam,

- valutēšanas diena, ja iestāde tādu piemēro.

Ja rīkojuma devējs ir sīkāk norādījis, ka izdevumi par pārrobežu pārskaitījumu ir daļēji vai pilnīgi jāsedz saņēmējam, pēdējo par to informē viņa iestāde.

Ja naudas summa tiek konvertēta, iestādes, kas veica konvertēšanu, informē klientu par izmantoto valūtas kursu.

III IEDAĻA

MINIMĀLIE IESTĀŽU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ PĀRROBEŽU PĀRSKAITĪJUMIEM

5. pants

Iestāžu īpašās saistības

Par pārrobežu pārskaitījumu ar precizētiem nosacījumiem iestāde pēc klienta lūguma, izņemot, ja tā nevēlas veikt darījumus ar attiecīgo klientu, uzņemas saistības par šī pārskaitījuma izpildes termiņu un par komisijas naudu un izdevumiem, kas ir maksājami, izņemot par izdevumiem saistībā ar izmantoto valūtas kursu.

6. pants

Pienākumi attiecībā uz termiņu

1. Rīkojuma devēja iestāde veic minēto pārrobežu pārskaitījumu ar rīkojuma devēju nolīgtajā termiņā.

Ja nolīgto termiņu neievēro vai, kad šāda termiņa nav, ja bankas piektās darbdienas beigās pēc pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma pieņemšanas dienas līdzekļi nav ieskaitīti saņēmēja iestādes kontā, rīkojuma devēja iestāde sniedz atlīdzību rīkojuma devējam.

Atlīdzību veido procentu maksājums, ko aprēķina, piemērojot standarta procentu likmi pārrobežu pārskaitījuma summai par laiku no

- nolīgtā termiņa beigām vai, ja šāda termiņa nav, no bankas piektās darbdienas beigām pēc pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma pieņemšanas dienas līdz

- dienai, kad līdzekļi tiek ieskaitīti saņēmēja iestādes kontā.

Līdzīgi, ja pārrobežu pārskaitījums nav veikts nolīgtajā termiņā vai, kad šāda termiņa nav, līdz bankas piektās darbdienas beigām pēc pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma pieņemšanas dienas, un par to ir atbildīga kāda starpniekiestāde, šai iestādei ir jāsniedz atlīdzība rīkojuma devēja iestādei.

2. Saņēmēja iestāde dara pieejamus saņēmējam līdzekļus, ko iegūst no pārrobežu pārskaitījuma, termiņā, kas ir nolīgts ar saņēmēju.

Ja nolīgto termiņu neievēro vai, kad šāda termiņa nav, ja bankas piektās darbdienas beigās pēc dienas, kad līdzekļus ieskaitīja saņēmēja iestādes kontā, līdzekļi nav ieskaitīti saņēmēja kontā, saņēmēja iestāde sniedz atlīdzību saņēmējam.

Atlīdzību veido procentu maksājums, ko aprēķina, piemērojot standarta procentu likmi pārrobežu pārskaitījuma summai par laiku no

- nolīgtā termiņa beigām vai, kad šāda termiņa nav, bankas piektās darbdienas beigām pēc dienas, kad līdzekļi tika ieskaitīti saņēmēja iestādes kontā, līdz

- dienai, kad līdzekļi tiek ieskaitīti saņēmēja kontā.

3. Atlīdzība atbilstoši 1. un 2. punktam nav jāmaksā, ja rīkojuma devēja iestāde vai attiecīgi saņēmēja iestāde var pierādīt, ka par aizkavēšanos ir atbildīgs rīkojuma devējs vai attiecīgi saņēmējs.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts nekādi neierobežo citas tiesības, kas ir klientiem un iestādēm, kas ir piedalījušies pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma izpildē.

7. pants

Pienākums izpildīt pārrobežu pārskaitījumu saskaņā ar norādījumiem

1. Rīkojuma devēja iestādes, visu starpniekiestāžu un saņēmēja iestādes pienākums pēc pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma pieņemšanas dienas ir pilnībā izpildīt attiecīgo pārskaitījumu, ja vien rīkojuma devējs nav norādījis, ka pārrobežu pārskaitījuma izmaksas pilnībā vai daļēji ir jāsedz saņēmējam.

Šā punkta pirmā daļa nekavē saņēmēja kredītiestādei iekasēt no saņēmēja izdevumus par viņa konta pārvaldību saskaņā ar atbilstīgiem noteikumiem un ierasto praksi. Iestāde tomēr nedrīkst izmantot šādu maksājumu, lai izvairītos no minētajā daļā uzliktajiem pienākumiem.

2. Neatkarīgi no citiem prasījumiem, ko var izvirzīt, ja rīkojuma devēja iestāde vai kāda starpniekiestāde, pārkāpjot 1. punktu, ir veikusi atskaitījumus no pārrobežu pārskaitījuma summas, rīkojuma devēja iestāde pēc rīkojuma devēja lūguma ieskaita saņēmējam summu bez jebkādiem atskaitījumiem un pašai sedzot izmaksas summu, kas tika atskaitīta saņēmējam, ja vien rīkojuma devējs nelūdz šo summu ieskaitīt viņam.

Visas starpniekiestādes, kas ir veikušas atskaitījumu, pārkāpjot 1. punktu, ieskaita atskaitīto summu bez jebkādiem atskaitījumiem, pašām sedzot izmaksas, rīkojuma devēja iestādei vai, ja rīkojuma devēja iestāde lūdz, pārrobežu pārskaitījuma saņēmējam.

3. Ja pienākums izpildīt pārrobežu pārskaitījuma rīkojumu saskaņā ar rīkojuma devēja norādījumiem nav veikts saņēmējas iestādes dēļ un neatkarīgi no visiem citiem prasījumiem, ko var izvirzīt, saņēmēja iestādei, pašai sedzot izmaksas, ir jāieskaita jebkura nepareizi atskaitītā summa saņēmējam.

8. pants

Iestāžu pienākums atmaksāt, ja pārskaitījums netiek veikts

1. Ja pēc tam, kad pārrobežu pārskaitījuma rīkojumu pieņēmusi rīkojuma devēja iestāde, attiecīgās summas nav ieskaitītas saņēmēja iestādes kontā, tad neatkarīgi no visiem citiem prasījumiem, ko var izvirzīt, rīkojuma devēja iestāde ieskaita rīkojuma devējam pārrobežu pārskaitījuma summu līdz ECU 12500, kā arī:

- procentus, ko aprēķina, piemērojot standarta procentu likmi pārrobežu pārskaitījuma summai par laiku no pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma līdz ieskaitīšanas dienai, un

- rīkojuma devēja segtās izmaksas par pārrobežu pārskaitījumu.

Šīs summas dara pieejamas rīkojuma devējam četrpadsmit bankas darbdienās no dienas, kad tas iesniedzis savu pieprasījumu, ja vien ar pārrobežu pārskaitījumu saistītie līdzekļi šajā laikā nav ieskaitīti saņēmēja iestādes kontā.

Šādu pieprasījumu nevar veikt pirms izpildes termiņa beigām, ko nolīgusi rīkojuma devēja iestāde un rīkojuma devējs attiecībā uz pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma izpildi vai, kad šāda termiņa nav, pirms 6. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktā termiņa beigām.

Līdzīgi katrai starpniekiestādei, kas ir pieņēmusi pārrobežu pārskaitījuma rīkojumu, ir pienākums atmaksāt, pašai sedzot izmaksas, pārskaitījuma summu, ieskaitot saistītās izmaksas un procentus, iestādei, kas ir devusi norādījumus rīkojuma izpildei. Ja pārrobežu pārskaitījumu neizpildīja kļūdu vai izlaidumu dēļ šīs iestādes sniegtajos norādījumos, starpniekiestāde pēc iespējas cenšas atmaksāt pārskaitījuma summu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja pārrobežu pārskaitījumu neveica sekmīgi, jo to neizpildīja kāda saņēmēja iestādes izraudzīta starpniekiestāde, pirmajai iestādei ir jādara pieejami līdzekļi saņēmējam līdz ECU 12500.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja pārrobežu pārskaitījumu neveica sekmīgi, jo rīkojuma devēja vai viņa iestādes dotajos norādījumos bija kļūdas vai izlaidumi vai starpniekiestāde, ko īpaši izraudzījās rīkojuma devējs, neizpildīja pārrobežu pārskaitījumu, rīkojuma devēja iestāde un citas iesaistītās iestādes cenšas pēc iespējas atmaksāt pārskaitījuma summu.

Ja summu atgūst rīkojuma devēja iestāde, tai šī summa ir jāieskaita rīkojuma devējam. Iestādēm, ieskaitot rīkojuma devēja iestādi, šajā gadījumā nav pienākums atmaksāt radušās izmaksas un procentus un tās var atskaitīt atgūšanas radītās izmaksas, ja tās ir norādītas.

9. pants

Nepārvaramas varas stāvoklis

Neietekmējot Direktīvas 91/308/EEC noteikumus, iestādes, kas piedalās pārrobežu pārskaitījuma rīkojuma izpildē, atbrīvojamas no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, ja tās kā iemeslu var minēt nepārvaramu varu, proti, ārkārtas un neparedzamus apstākļus, kuri nav atkarīgi no personas, kas atsaucas uz nepārvaramu varu, un kuru sekas nav novēršamas, neskatoties uz centieniem panākt pretējo, un kas šo noteikumu izpratnē ir atbilstīgi.

10. pants

Domstarpību izšķiršana

Dalībvalstis nodrošina, ka ir piemērotas un efektīvas sūdzību izskatīšanas un pārsūdzības procedūras rīkojuma devēja un viņa iestādes vai saņēmēja un viņa iestādes domstarpību izšķiršanai, ja vajadzīgs, izmantojot esošās procedūras.

IV IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Izpilde

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai, vēlākais, līdz 1999. gada 14. augustam izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu normatīvo un administratīvo aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

Vēlākais divus gadus pēc šīs direktīvas īstenošanas dienas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, pievienojot, ja vajadzīgs, priekšlikumus tās pārskatīšanai.

Šajā ziņojumā, ņemot vērā stāvokli dalībvalstīs un notikušo tehnisko attīstību, īpašu uzmanību pievērš 6. panta 1. punkta jautājumam par termiņu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1997. gada 27. janvārī.

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Zalm

[1] OV C 360, 17.12.1994., 13. lpp. un OV C 199, 3.8.1995., 16. lpp.

[2] OV C 236, 11.9.1995., 1. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 19. maija atzinums(OV C 151, 19.6.1995., 370. lpp.), Padomes 1995. gada 4. decembra kopējā nostāja (OV C 353, 30.12.1995., 52. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 13. marta lēmums (OV C 96, 1.4.1996., 74. lpp.). Padomes 1996. gada 19. decembra lēmums un Eiropas Parlamenta 1997. gada 16. janvāra lēmums.

[4] OV C 251, 27.9.1995., 3. lpp.

[5] OV C 72, 15.3.1993., 158. lpp.

[6] OV L 67, 15.3.1990., 39. lpp.

[7] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

[8] OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.

[9] OV L 322, 17.12.1977., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/26/EC (OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.).

[10] OV L 332, 31.12.1993., 4. lpp.

--------------------------------------------------