31968L0360

Padomes Direktīva

(1968. gada 15. oktobris)

par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ğimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā

(68/360/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 49. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 [3] nostiprināja noteikumus, kas nosaka darbaspēka brīvu pārvietošanos Kopienā, un tātad būtu jāveic pasākumi, kas atceļ joprojām pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā, kas atbilst tiesībām un privilēģijām, kuras minētā regula piešķir jebkuras dalībvalsts pilsoņiem, kuri maina dzīvesvietu, lai strādātu kā darbinieki, kā arī to ģimenes locekļiem;

tā kā noteikumiem, kas piemērojami attiecībā uz uzturēšanos, būtu pēc iespējas jāpielīdzina citu dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu stāvoklis pilsoņu stāvoklim;

tā kā īpašo pasākumu attiecībā uz ārvalstu pilsoņu pārvietošanos un dzīvesvietu, un kas ir pamatoti ar valsts politiku, sabiedrības drošību un veselības aizsardzību, koordinācija ir Padomes 1964. gada 25. februāra Direktīvas [4], kas ir pieņemta, piemērojot Līguma 56. panta 2. punktu, priekšmets,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar šo direktīvu, atceļ ierobežojumus attiecībā uz minēto valstu pilsoņu un viņu ğimenes locekļu, uz kuriem attiecas Regula (EEK) Nr. 1612/68, pārvietošanos un dzīvesvietu.

2. pants

1. Dalībvalstis garantē pilsoņiem, kas minēti 1. pantā, tiesības atstāt valsti ar nolūku uzsākt strādāt algotā darbā un turpināt šo darbu citā dalībvalstī. Šīs tiesības izmanto, uzrādot vienīgi derīgu personas apliecību vai pasi. Ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības, kādas ir pilsonim, kura apgādībā tie ir.

2. Saskaņā ar savu valstu likumiem, dalībvalstis izsniedz vai atjauno šādiem pilsoņiem personas apliecību vai pasi, kurā ir īpaši norādīta personas apliecības vai pases turētāja valstiskā piederība.

3. Pasei jābūt derīgai vismaz tajās visās dalībvalstīs un valstīs, kuras pases turētājam jāšķērso, pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz otru. Ja pase ir vienīgais dokuments, kas ļauj tās turētājam likumīgi atstāt valsti, tās derīguma termiņam jābūt vismaz pieciem gadiem.

4. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt no pilsoņiem, kas minēti šīs direktīvas 1. pantā, izbraukšanas vīzas vai citus tām līdzvērtīgus dokumentus.

3. pants

1. Dalībvalsts ļauj personām, kas minētas šīs direktīvas 1. pantā, iebraukt to teritorijās, uzrādot vienīgi derīgu personas apliecību vai pasi.

2. No minētajām personām, izņemot ģimenes locekļus, kuri nav dalībvalsts pilsoņi, nedrīkst pieprasīt iebraukšanas vīzu vai citu tai līdzvērtīgu dokumentu. Dalībvalstis šīm personām sniedz visu iespējamo palīdzību nepieciešamo vīzu saņemšanai.

4. pants

1. Dalībvalstis piešķir uzturēšanās tiesības savā teritorijā tām personām, kas minētas šīs direktīvas 1. pantā un kuras var uzrādīt dokumentus, kas uzskaitīti šī panta 3. punktā.

2. Kā pierādījumu par uzturēšanās tiesībām izsniedz dokumentu ar nosaukumu "EEK dalībvalsts pilsoņa uzturēšanās atļauja". Šajā dokumentā jābūt paziņojumam, ka tas ir izsniegts saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un saskaņā ar dalībvalstu veiktajiem pasākumiem šīs direktīvas īstenošanai. Paziņojuma teksts ir atrodams šīs direktīvas pielikumā.

3. EEK dalībvalsts pilsoņa uzturēšanās atļaujas izsniegšanai dalībvalstis drīkst pieprasīt uzrādīt vienīgi šādus dokumentus:

- darba ņēmējam:

a) dokumentu, uz kura pamata viņš ieradies to teritorijā;

b) darba devēja apstiprinājumu par viņa nodarbinātību vai nodarbinātības apliecību;

- darba ņēmēja ğimenes locekļiem:

c) dokumentu, uz kura pamata viņi ieradušies to teritorijā;

d) dokumentu, kuru izsniegusi kompetenta iestāde izcelsmes valstī vai valstī, no kuras tie iebraukuši, un kas pierāda viņu radniecību;

e) gadījumos, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 1612/68 10. panta 1. un 2. punktā, dokumentu, kuru izsniegusi kompetenta iestāde izcelsmes valstī vai valstī, no kuras tie ieradušies, un kas apliecina, ka viņi ir darba ņēmēja apgādībā vai ka tie šajā valstī dzīvo vienā dzīvesvietā ar viņu.

4. Ģimenes loceklim, kas nav kādas dalībvalsts pilsonis, izsniedz uzturēšanās dokumentu, kas ir tikpat likumīgs kā dokuments, kuru izsniedz darba ņēmējam, kura apgādībā viņš ir.

5. pants

Formalitāšu kārtošana vai uzturēšanās atļaujas iegūšana nedrīkst kavēt tūlītēju darba uzsākšanu, ja prasītāji ir noslēguši līgumu.

6. pants

1. Uzturēšanās atļaujai:

a) jābūt derīgai visā tās dalībvalsts teritorijā, kura to ir izsniegusi;

b) jābūt derīgai vismaz piecus gadus pēc tās izsniegšanas dienas un jāparedz tās automātiska atjaunošana.

2. Ja uzturēšanās tiek pārtraukta uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc kārtas, kā arī uz dienesta laiku armijā, tas neietekmē uzturēšanās atļaujas derīgumu.

3. Ja darba devējs vai persona, kas sniedz pakalpojumus, darba ņēmēju nodarbina ilgāk nekā trīs mēnešus, bet ne ilgāk kā gadu uzņēmējā valstī, tad uzņēmēja dalībvalsts izsniedz darba ņēmējam pagaidu uzturēšanās atļauju, kuras derīgumu var ierobežot ar paredzēto nodarbinātības laiku.

Pagaidu uzturēšanās atļauju saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem izsniedz arī sezonas darba ņēmējiem uz laiku, kas ilgāks par trīs mēnešiem. Nodarbinātības laiks jānorāda dokumentos, kas minēti 4. punkta 3. b) apakšpunktā.

7. pants

1. Derīgu uzturēšanās atļauju darba ņēmējam nevar anulēt, pamatojoties tikai un vienīgi uz to, ka viņa nodarbinātība ir pārtraukta, vai nu tāpēc, ka viņš uz laiku ir kļuvis darbnespējīgs slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, vai tāpēc, ka viņš atrodas piespiedu bezdarba situācijā, ko apliecina kompetents nodarbinātības dienests.

2. Pirmo reizi atjaunojot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laikposmu var ierobežot, bet ne mazāk kā uz 12 mēnešiem, ja darba ņēmējs dalībvalstī ir atradies piespiedu bezdarba situācijā vairāk nekā divpadsmit mēnešus pēc kārtas.

8. pants

1. Dalībvalstis atzīst uzturēšanās tiesības savās teritorijās bez uzturēšanās atļaujas izsniegšanas turpmāk minētajos gadījumos:

a) darba ņēmējam, kas ir darbinieks, ja darbs nav paredzēts laikposmam, kas pārsniedz trīs mēnešus. Lai pamatotu uzturēšanos, pietiek ar dokumentu, ar kuru minētā persona ieradusies dalībvalstī un ar darba devēja paziņojumu par gaidāmo nodarbinātības ilgumu, pie tam darba devēja paziņojums nav vajadzīgs, ja darba ņēmēja ierašanos pamato 1964. gada 25. februāra Padomes Direktīva [5] par sasniegto attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt starpniecības pakalpojumus komercdarbībā, ražošanā un amatniecībā;

b) darba ņēmējam, kurš uzturas dalībvalstī, kurā viņš parasti atgriežas katru dienu vai vismaz reizi nedēļā, un kurš strādā citā dalībvalstī. Tās valsts, kurā darba ņēmējs ir nodarbināts, kompetentā iestāde var izsniegt viņam īpašu atļauju uz pieciem gadiem, kas ir atjaunojama automātiski;

c) sezonas darba ņēmējam, kuram ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes apzīmogots darba līgums, kurā viņš ir ieradies veikt savu darbību.

2. Visos 1. punktā minētajos gadījumos uzņēmējdalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai darba ņēmējs paziņo par savu atrašanos attiecīgajā teritorijā.

9. pants

1. Uzturēšanās dokumenti, kas tiek piešķirti kādas EEK dalībvalsts pilsoņiem, kas minēti šajā direktīvā, tiek izsniegti un atjaunoti bezmaksas kārtībā vai par maksu, kas nepārsniedz nodokļus un nodevas, ko prasa no pilsoņiem par personas apliecību izsniegšanu.

2. Par šīs direktīvas 3. panta 2. punktā minēto vīzu un 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto zīmogu maksa netiek prasīta.

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai cik vien iespējams vienkāršotu formalitātes un kārtību 1. punktā minēto dokumentu saņemšanai.

10. pants

Dalībvalstis neatkāpjas no šīs direktīvas noteikumiem, izņemot vienīgi valsts politikas, sabiedrības drošības un veselības aizsardzības apsvērumu dēļ.

11. pants

1. Šī direktīva neietekmē Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir atzīti par prasmīgiem ogļračiem un tēraudlējējiem, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma noteikumus par tiesībām nodarbināt kvalificētu darbaspēku atomenerģētikas jomā, vai jebkurus citus pasākumus, kas ir veikti šo līgumu ieviešanai.

2. Šo direktīvu tomēr piemēro 1. punktā minēto darba ņēmēju kategorijām un to ģimenes locekļiem, ciktāl viņu tiesisko stāvokli nenosaka iepriekš minētie līgumi vai pasākumi.

12. pants

1. Dalībvalstis deviņu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas veic atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu tās noteikumus, un par to tūlīt paziņo Komisijai.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus grozījumus noteikumos, ko nosaka to normatīvie un administratīvie akti, lai vienkāršotu formalitātes un kārtību, saskaņā ar kuru tiek izsniegti tie dokumenti, kas vēl arvien ir vajadzīgi darba ņēmējiem un to ģimenes locekļiem, lai iebrauktu, izbrauktu un uzturētos dalībvalstī.

13. pants

1. Padomes 1964. gada 25. marta Direktīva [6] par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un to ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā paliek spēkā tik ilgi, kamēr šo direktīvu nav ieviesušas dalībvalstis.

2. Uzturēšanās atļaujas, kas ir izsniegtas saskaņā ar 1. punktā minēto direktīvu, ir spēkā līdz datumam, kad beidzas to derīguma termiņš.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1968. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Sedati

[1] OV 268, 6.11.1967., 10. lpp.

[2] OV 298, 7.12.1967., 10. lpp.

[3] OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.

[4] OV 56, 4.4.1964., 850./64. lpp.

[5] OV 56, 4.4.1964., 869./64. lpp.

[6] OV 62, 17.4.1964., 981./64. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

4. panta 2. punktā minētā paziņojuma teksts:

"Šī atļauja ir izsniegta saskaņā ar 1968. gada 15. oktobra Eiropas Kopienu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un pasākumiem, kas veikti 1968. gada 15. oktobra Padomes Direktīvas ieviešanai.

Saskaņā ar iepriekšminētās regulas noteikumiem šīs atļaujas turētājam ir tiesības uzsākt un turpināt veikt darbinieka darbu … [1] teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz … [2] darba ņēmējiem."

[1] Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, atkarībā no valsts, kas izsniegusi atļauju.

[2] Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, atkarībā no valsts, kas izsniegusi atļauju.

--------------------------------------------------