(1)

Kopš 2020. gada tiek ziņots par ūdeļu inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu dažās dalībvalstīs un trešās valstīs, un tika konstatēts, ka infekciju var pārnest no cilvēka uz ūdelēm un no ūdelēm uz cilvēku. Turklāt viena dalībvalsts ziņoja par Covid-19 gadījumiem, cilvēkam inficējoties ar SARS-CoV-2 vīrusa variantiem, kas saistīti ar ūdelēm.

(2)

2020. gada 12. novembrī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atbalstu publicēja ātro riska novērtējumu par jaunu, ar ūdelēm saistītu SARS-CoV-2 variantu atklāšanu (2) (ECDC ātrais riska novērtējums).

(3)

ECDC ātrajā riska novērtējumā secināts, ka vispārējais riska līmenis, ko cilvēka veselībai rada ar ūdelēm saistītie SARS-CoV-2 varianti, var būt no zema (attiecībā uz sabiedrību kopumā) līdz ļoti augstam (attiecībā personām, kas ir medicīniski neaizsargātā grupā un vīrusam tiek pakļautas arodekspozīcijas ceļā). ECDC ātrajā riska novērtējumā arī norādīts, ka būtu vajadzīgi turpmāki izmeklējumi, lai novērtētu, vai ar ūdelēm saistītie SARS-CoV-2 varianti varētu radīt ietekmi uz atkārtotas inficēšanās risku, samazināt vakcīnu iedarbīgumu vai pazemināt ārstēšanas ieguvumus.

(4)

Lai samazinātu risku sabiedrības veselībai, ECDC ātrajā riska novērtējumā valstu iestādēm ieteikts apsvērt īstenošanas pasākumus, kas vērsti uz ūdeļu audzētavām, ūdeļu audzētavu strādniekiem un cilvēkiem, kas saskaras ar ūdeļu audzētavām. Lai novērstu SARS-CoV-2 variantu izplatīšanos no dzīvniekiem uz cilvēkiem, šiem pasākumiem būtu jāietver cilvēku testēšana, vīrusa sekvencēšana, antigēnu īpašību raksturošana un vīrusu infekciozitāte, kā arī dzīvnieku uzraudzība un kontrole ūdeļu audzētavās.

(5)

Pasaules Veselības organizācija (PVO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 2021. gada 20. janvārī izdeva kopīgu trīspusēju riska novērtējumu par jauniem apdraudējumiem no cilvēku–dzīvnieku–ekosistēmu mijiedarbības, un tajā pievērsās SARS-CoV-2 vīrusa izplatībai kažokādu ražošanai paredzēto dzīvnieku vidū (3). Riska novērtējumā ir ieteikts veikt dzīvnieku testēšanu uz SARS-CoV-2, pamatojoties uz risku, un to apsvērt tikai kā plašāku rīcību pret Covid-19 pieejas “Viena veselība” kontekstā, iekļaujot agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmu, kuras pamatā ir attiecīgi strādnieku un dzīvnieku inficēšanās gadījumu definīcijas. Saskaņā ar riska novērtējumu SARS-CoV-2 uzliesmojumu gadījumos, kas skar kažokzvēru audzētavas, ir ieteicams veikt vīrusu sekvencēšanu cilvēku un ūdeļu saslimšanas gadījumos, tostarp veikt filoģenētisko analīzi un gēnu sekvenču salīdzināšanu, lai izprastu infekcijas pārnešanas virzienu (proti, no dzīvnieka uz dzīvnieku, no dzīvnieka uz cilvēku, no cilvēka uz dzīvnieku vai no cilvēka uz cilvēku) un identificētu un novērtētu jebkādas radušās mutācijas.

(6)

EFSA2021. gada 18. februārī ar ECDC atbalstu publicēja zinātnisko ziņojumu par SARS-CoV-2 infekcijas uzraudzību sermuļu dzimtas dzīvniekiem (4) (EFSA ziņojums). EFSA ziņojumā norādīts, ka, nonākot ūdeļu audzētavās, SARS-CoV-2 ļoti ātri izplatās gan tiešā, gan netiešā saskarē. Visticamāk, SARS-CoV-2 infekciju audzētavās ievazā inficēti cilvēki. EFSA ziņojumā secināts, ka darbinieku kontrole ūdeļu audzētavās ir svarīga, lai varētu agrīni atklāt infekciju. EFSA ziņojumā arī norādīts, ka arī jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides) ir uzņēmīgi pret SARS-CoV-2.

(7)

EFSA ziņojumā ieteikts: visas ūdeļu audzētavas, kas vēl nav inficētas, būtu jāuzskata par pakļautām inficēšanās riskam, jo cilvēku saslimstība ir plaši izplatīta; tāpēc uzraudzības izvēles mērķim vajadzētu būt agrīnai atklāšanai.

(8)

Saskaņā ar EFSA ziņojumu vienam no uzraudzības mērķiem vajadzētu būt uzraudzīt SARS-CoV-2 vīrusa attīstību. Ģenētiskā analīze ir svarīga, lai raksturotu SARS-CoV-2 vīrusu un noteiktu iespējamas vīrusa mutācijas, kā arī identificētu vīrusa izcelsmi un avotu. Iespējamo vīrusa mutāciju atklāšana ir īpaši svarīga sabiedrības veselībai, lai savlaicīgi noteiktu jaunus vīrusa variantus, kas var ietekmēt vīrusa diagnostiku, pārnesi, smagumu vai vakcīnu efektivitāti.

(9)

Turēti un savvaļas jenotsuņi būtu jāuzskata par uzņēmīgiem pret SARS-CoV-2 infekciju. Norādījumos par to, kā strādāt ar tādu sugu audzētiem dzīvniekiem, kas ir uzņēmīgas pret SARS-CoV-2 infekciju (5), OIE ir aicinājusi valstis ieviest pieeju “Viena veselība” un veikt pret SARS-CoV-2 infekciju uzņēmīgo dzīvnieku, piemēram, ūdeļu un jenotsuņu, uzraudzību, kā arī veikt to cilvēku uzraudzību, kuri ir ciešā saskarē ar šādiem dzīvniekiem. Komisijai būtu jāizstrādā zoonožu uzraudzības programmas, kurās noteikti sīki izstrādāti noteikumi šā konkrētā zoonožu ierosinātāja uzraudzībai, jo Direktīva 2003/99/EK paredz, ka šāda uzraudzība jāveic, lai savāktu koordinētus datus, atvieglotu datu apkopošanu un salīdzināšanu un labāk identificētu riskus, tādējādi dodot iespēju vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus. Minētās direktīvas apsvērumos ir minēts, ka bažas rada zoonozes, kas tiek pārnestas no citiem avotiem, nevis no pārtikas, jo īpaši no savvaļas dzīvnieku un lolojumdzīvnieku populācijām. Turklāt norādīts, ka datu vākšana par zoonožu un zoonožu izraisītāju sastopamību dzīvniekos, pārtikā, barībā un cilvēkos ir nepieciešama, lai noteiktu zoonožu tendences un avotus. Turklāt direktīvas apsvērumos minēts, ka prioritāte būtu jāpiešķir zoonozēm, kas rada vislielāko risku cilvēku veselībai, taču uzraudzības sistēmām būtu arī jāatvieglo potenciālu vai jaunu zoonožu un zoonotisko organismu celmu konstatēšana.

(10)

Lai attiecībā uz riskiem, kurus izraisa ar ūdelēm saistīto SARS-CoV-2 variantu cirkulācija Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu populācijās, varētu veikt turpmāku riska novērtējumu saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, kā arī lai identificētu riska pārvaldības iespējas un par tām informētu, būtu nekavējoties jāizveido efektīva, saskaņota uzraudzības un ziņošanas sistēma, kas ļautu vākt visu būtisko informāciju un apmainīties ar to.

(11)

Lai atvieglotu īstenošanu un koncentrētu resursus uz augstāka riska grupām, šajā tiesību aktā paredzētajai uzraudzības sistēmai būtu jāaptver visi turētie Mustelidae dzimtas dzīvnieki un jenotsuņi, bet aktīvas uzraudzības darbību veikšanai par prioritāriem būtu jānosaka objekti, kuros ir vairāk nekā 500 pieaugušu vaislas dzīvnieku, un attiecīgi noteikumi par paraugu ņemšanu un testēšanu SARS-CoV-2 noteikšanai šajos prioritārajos objektos būtu jānosaka šā tiesību akta II pielikumā. Vienlaikus būtu jāveic visu turēto un savvaļas Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu pasīvā uzraudzība, lai nodrošinātu konkrētu situāciju izmeklēšanu, un attiecīgi noteikumi par paraugu ņemšanas shēmu visu šādu turētu vai savvaļas dzīvnieku pasīvai uzraudzībai būtu jānosaka šā tiesību akta III pielikumā.

(12)

Ņemot vērā steidzamo vajadzību papildus novērtēt, cik lielu risku rada Savienības epidemioloģiskā situācija saistībā ar SARS-CoV-2 gadījumiem ūdelēm, citiem Mustelidae dzimtas dzīvniekiem un jenotsuņiem, kā arī novērtēt pasākumu dzīvotspēju, dalībvalstīm būtu jāatvēl nepieciešamie resursi uzraudzības sistēmas izveidošanai un jāiesniedz Komisijai regulāri ziņojumi par šādiem infekcijas gadījumiem, ko konstatē turētiem vai savvaļas Mustelidae dzimtas dzīvniekiem un jenotsuņiem. Direktīvas 2003/99/EK 3. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm dati jāpublicē. Lai nodrošinātu pienācīgu paziņošanu par risku Savienībā, Komisijai savā tīmekļa vietnē tikai informācijas nolūkā būtu jāpublicē par SARS-CoV-2 savāktās informācijas kopsavilkums, ņemot vērā riska paziņošanas nozīmi attiecībā uz minēto vīrusu.

(13)

Lai strukturētā veidā varētu ziņot par SARS-CoV-2 sastopamību ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu populācijās, šajā lēmumā būtu jānosaka ziņojuma paraugs, minimālās informācijas prasības un datu formāts, datus grupējot pēc uzliesmojuma un pret SARS-CoV-2 vīrusu uzņēmīgās sugas. Šis ziņojuma paraugs būtu jāizmanto, ziņojot par minēto vīrusu.

(14)

Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/2183 (6) ir paredzēti noteikumi par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ziņošanu par SARS-CoV-2 infekciju ūdelēm, citiem Mustelidae dzimtas dzīvniekiem un jenotsuņiem un to piemēro līdz 2021. gada 20. aprīlim. Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/2183 pamatā ir Padomes Direktīvas 89/662/EEK (7) 9. panta 4. punkts un Padomes Direktīvas 90/425/EEK (8) 10. panta 4. punkts. Ir pierādījies, ka minētajā īstenošanas lēmumā paredzētie pasākumi ir efektīvi, un šajā lēmumā būtu jānosaka līdzīgi pasākumi.

(15)

Ir steidzami jāvāc dati, kas vajadzīgi, lai turpinātu novērtēt risku cilvēka veselībai, nodrošinātu agrīnu brīdināšanu par SARS-CoV-2 sastopamību ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu populācijās, kā arī lai uzraudzītu vīrusa attīstību.

(16)

Slimības uzraudzības nolūkā OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā (9) noteiktie parauga lieluma aprēķināšanas vispārīgie principi norāda uz nepieciešamību aprēķināt parauga lielumu, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā populācijas lielums, apsekojuma plāns, paredzamā izplatība un iespējama vīrusa perēkļu veidošanās, vēlamais ticamības līmenis un izmantoto testu veiktspēja. Lai sasniegtu noteiktu ticamības koeficientu, ko izmanto II pielikumā aprakstītās domājamās prevalences noteikšanai, EFSA ziņojumā ir noteikti SARS-CoV-2 konkrēti domājamās prevalences procentuālie rādītāji. Šī domājamā prevalence un ticamības līmeņi kopā ar citiem faktoriem tieši ietekmē paredzamo parauga lielumu. Šie principi būtu jāņem vērā šajā lēmumā paredzētajā paraugu ņemšanas shēmā.

(17)

Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju attiecībā uz SARS-CoV-2 ūdelēm un citiem Mustelidae dzimtas dzīvniekiem, šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2022. gada 31. martam. Ja epidemioloģiskā situācija mainīsies, Komisija pārskatīs šā lēmuma piemērošanas termiņu.

(18)

Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2183 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

veic paraugu ņemšanu un testēšanu SARS-CoV-2 noteikšanai dzīvniekiem, kuri tiek turēti objektos ar vairāk nekā 500 pieaugušiem vaislas dzīvniekiem cikla sākumā, saskaņā ar II pielikumā noteikto paraugu ņemšanas shēmu;

b)

veic paraugu ņemšanu un testēšanu SARS-CoV-2 noteikšanai turētiem un savvaļas dzīvniekiem saskaņā ar III pielikumā noteikto paraugu ņemšanas shēmu.