EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32008D0149

Padomes Lēmums ( 2008. gada 28. janvāris ) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

OV L 53, 27.2.2008., 50./51. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/149/oj

Saistītais starptautiskais nolīgums

27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/50


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 28. janvāris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

(2008/149/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. pantu un 38. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pilnvarām, kas 2002. gada 17. jūnijā piešķirtas prezidentvalstij, kurai palīdz Komisija, ir pabeigtas sarunas ar Šveices iestādēm par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/849/EK (1) un ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā 2004. gada 26. oktobrī.

(3)

Šis nolīgums tagad būtu jāapstiprina.

(4)

Ciktāl tas attiecas uz tās Šengenas acquis daļas pilnveidošanu, kas saistīta ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, Padomes Lēmumu 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (2), piemēro mutatis mutandis attiecībām ar Šveici.

(5)

Šis lēmums neskar Apvienotās Karalistes nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3).

(6)

Šis lēmums neskar Īrijas nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī saistītie dokumenti, kas sastāv no nobeiguma akta, nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā par komitejām, kas palīdz Komisijai īstenot tās izpildvaru, un kopīgās deklarācijas par jaukto komiteju apvienotajām sanāksmēm.

Nolīguma, Nobeiguma akta, vēstuļu apmaiņas un kopīgās deklarācijas teksti ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums attiecas uz jomām, kas aptvertas nolīguma A un B pielikumā uzskaitītajos noteikumos, un uz to attīstību, ciktāl minētajiem noteikumiem ir vai saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/436/EK (5) ir paredzēts juridiskais pamatojums Līgumā par Eiropas Savienību.

3. pants

Lēmuma 1999/437/EK 1. līdz 4. pants tādā pašā veidā attiecas uz Šveices asociēšanu tās Šengenas acquis daļas īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas saistīta ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu, kurai ir tiesības Eiropas Savienības vārdā iesniegt apstiprinājuma instrumentu, kas paredzēts nolīguma 14. pantā, lai izteiktu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties saistības.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)  OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.

(2)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(4)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.


NOBEIGUMA AKTS


Pilnvarotie ir pieņēmuši turpmāk norādītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim nobeiguma aktam:

1.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par parlamentāro apspriešanos.

2.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par ārējām attiecībām.

3.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par 23. panta 7. pantu 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās.

Pilnvarotie tāpat ir ņēmuši vērā turpmāk norādītās deklarācijas, kas ir pievienotas šim nobeiguma aktam:

1.

Šveices deklarācija par savstarpējo palīdzību krimināllietās.

2.

Šveices deklarācija par 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar termiņiem Šengenas līguma turpmāku pilnveidojumu pieņemšanai.

3.

Šveices deklarācija par Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Konvencijas par izdošanu piemērošanu.

4.

Eiropas Komisijas deklarācija par priekšlikumu iesniegšanu.

5.

Eiropas Komisijas deklarācija par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai tās ieviešanas pilnvaru īstenošanā.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizend vier.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā

Europos Sąjungos vardu

az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

Image

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Image

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

 

CITAS DEKLARĀCIJAS

 


NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Savienības Padomi un Šveices Konfederāciju par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras

Godātais kungs!

Padome atsaucas uz sarunām par Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ir ņēmusi vērā Šveices Konfederācijas lūgumu dalībai lēmumu pieņemšanas procesā tajās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, lai uzlabotu nolīguma sekmīgu darbību, lai to iesaistītu to komiteju darbībā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras.

Padome pieņem zināšanai, ka, tiklīdz šādas procedūras tiks piemērotas jomās, uz kurām attiecas nolīgums, būs nepieciešamība iesaistīt Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā, lai nodrošinātu, ka nolīguma procedūras tiek piemērotas attiecīgajiem tiesību aktiem un pasākumiem tā, ka tie kļūst saistoši Šveices Konfederācijai.

Eiropas Kopiena apņemas vest sarunas par atbilstīgiem pasākumiem, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti:

ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā, Eiropas Komisija nodrošina Šveices Konfederācijas ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk iesniedz komitejai, kas izveidota ar minētās direktīvas 31. pantu un kura palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Eiropas Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem,

saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 2. punkta otro daļu Šveices Konfederācija var norīkot personu, kas pārstāv kontrolējošo iestādi vai Šveices Konfederācijas norīkotās iestādes, lai tā novērotāja statusā bez balsstiesībām piedalītos darba grupā personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi. Šī līdzdalība notiks pēc ad hoc uzaicinājuma, ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā.

Būšu pateicīgs, ja darīsiet man zināmu Jūsu valdības piekrišanu iepriekš teiktajam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

 

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule, kuru Jūs man nosūtījāt ... un kuras teksts ir šāds:

“Padome atsaucas uz sarunām par Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ir ņēmusi vērā Šveices Konfederācijas lūgumu dalībai lēmumu pieņemšanas procesā tajās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, lai uzlabotu nolīguma sekmīgu darbību, lai to iesaistītu to komiteju darbībā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras.

Padome pieņem zināšanai, ka, tiklīdz šādas procedūras tiks piemērotas jomās, uz kurām attiecas nolīgums, būs nepieciešamība iesaistīt Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā, lai nodrošinātu, ka nolīguma procedūras tiek piemērotas attiecīgajiem tiesību aktiem un pasākumiem tā, ka tie kļūst saistoši Šveices Konfederācijai.

Eiropas Kopiena apņemas vest sarunas par atbilstīgiem pasākumiem, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti:

ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā, Eiropas Komisija nodrošina Šveices Konfederācijas ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk iesniedz komitejai, kas izveidota ar minētās direktīvas 31. pantu un kura palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Eiropas Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem,

saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 2. punkta otro daļu Šveices Konfederācija var norīkot personu, kas pārstāv kontrolējošo iestādi vai Šveices Konfederācijas norīkotās iestādes, lai tā novērotāja statusā bez balsstiesībām piedalītos darba grupā personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi. Šī līdzdalība notiks pēc ad hoc uzaicinājuma, ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā.

Būšu pateicīgs, ja darīsiet man zināmu Jūsu valdības piekrišanu iepriekš teiktajam.”

Man ir tas gods Jūs informēt par Šveices Federālās padomes piekrišanu iepriekš teiktajam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

 


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR APVIENOTO KOMITEJU KOPĪGAJĀM SANĀKSMĒM

Delegācijas, kas pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstu valdības,

Eiropas Komisijas delegācija,

delegācijas, kas pārstāv Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes valdības,

delegācija, kas pārstāv Šveices Konfederācijas valdību:

ir nolēmušas organizēt apvienoto komiteju, kuras izveidotas ar Nolīgumu par Islandes un Norvēģijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, no vienas puses, un Nolīgumu par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, no otras puses, sanāksmes kopīgi, neatkarīgi no sanāksmes līmeņa,

ievēro, ka šo sanāksmju kopīgai norisei nepieciešami pragmatiski organizatoriski pasākumi attiecībā uz šādu sanāksmju priekšsēdētāja funkcijām, kad sanāksmes priekšsēdētāja funkcijas jāpilda asociētajām valstīm saskaņā ar Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā vai saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,

ņem vērā asociēto valstu vēlmi atteikties, ja nepieciešams, no savas priekšsēdētāja funkciju izpildes un pildīt priekšsēdētāja funkcijas rotācijas kārtībā alfabētiskā secībā, sākot no dienas, kad stājas spēkā Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.


Augša

27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/52


NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

EIROPAS SAVIENĪBA,

EIROPAS KOPIENA,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās, ievērojot attiecīgus pasākumus ārējo robežu kontroles, patvēruma un imigrācijas jomā, kā arī noziedzības novēršanas un tās apkarošanas jomā;

TĀ KĀ Eiropas Savienības sistēmā integrētais Šengenas acquis ir daļa no noteikumiem, kuri ir vērsti uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošanu, lai radītu telpu bez kontroles pie iekšējām robežām un nodrošinātu kompensējošus pasākumus, kas ļauj garantēt augstu drošības līmeni;

ŅEMOT VĒRĀ Šveices Konfederācijas ģeogrāfisko stāvokli;

TĀ KĀ Šveices Konfederācijas dalība Šengenas acquis un tā turpmākā pilnveidošanā ļaus, no vienas puses, novērst zināmus šķēršļus personu brīvas pārvietošanās jomā, kas izriet no Šveices Konfederācijas ģeogrāfiskā stāvokļa, un, no otras puses, pastiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju jomās, uz kurām attiecas Šengenas acquis;

TĀ KĀ ar Nolīgumu, ko 1999. gada 18. maijā Eiropas Savienības Padome noslēdza ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti (1), šīs valstis tika asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

TĀ KĀ būtu lietderīgi asociēt Šveices Konfederāciju Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ būtu lietderīgi starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju noslēgt nolīgumu, kas paredzētu analogas tiesības un pienākumus kā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Savienības Padomi, no vienas puses, un Islandi un Norvēģiju, no otras puses;

PĀRLIECĪBĀ, ka ir nepieciešams organizēt sadarbību starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un turpmāku pilnveidošanu;

TĀ KĀ, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju Eiropas Savienības darbībā jomās, ko skar šis nolīgums, un lai nodrošinātu tās dalību minētajā darbībā, ir nepieciešams izveidot komiteju pēc tāda organizatoriskā parauga, kāds izmantots, asociējot Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ sadarbība Šengenas jomā balstās uz brīvības, demokrātijas, tiesiskas valsts un cilvēktiesību ievērošanas principiem, kas garantēti 1950. gada 4. novembra Eiropas Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību;

TĀ KĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļas noteikumi un uz šīs nodaļas pamata pieņemto tiesību aktu noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti, pamatojoties uz Protokolu par Dānijas nostāju, kurš ar Amsterdamas līgumu ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un tā kā lēmumi, kuru mērķis ir pilnveidot Šengenas acquis, piemērojot minēto nodaļu, un kurus Dānija ir transponējusi savos tiesību aktos, rada starptautisko tiesību saistības vienīgi starp Dāniju un pārējām dalībvalstīm;

TĀ KĀ Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Protokolu, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā, kurš ar Amsterdamas līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (2);

TĀ KĀ ir nepieciešams nodrošināt, ka valstis, kuras Eiropas Savienība ir asociējusi Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piemēro šo nolīgumu arī savstarpējās attiecībās;

TĀ KĀ Šengenas acquis veiksmīgai darbībai ir nepieciešama vienlaicīga šā nolīguma piemērošana ar tādiem līgumiem starp dažādām saistītajām pusēm vai pusēm, kas piedalās Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kuri reglamentē šo pušu savstarpējās attiecības;

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Kopienas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā no dalībvalstīm, kā arī attiecībā uz sistēmas Eurodac izveidošanu;

ŅEMOT VĒRĀ saistību starp Šengenas acquis un minēto Kopienas acquis;

TĀ KĀ šīs saiknes nodrošināšanai ir vajadzīgs vienlaikus piemērot Šengenas acquis un Kopienas acquis attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā no dalībvalstīm, kā arī attiecībā uz sistēmas Eurodac izveidošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Šveices Konfederācija, turpmāk tekstā “Šveice”, iesaistās Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības darbībās jautājumos, uz kuriem attiecas šā nolīguma A un B pielikumā minētie noteikumi un to turpmākie papildinājumi.

2.   Šis nolīgums rada savstarpējās tiesības un pienākumus saskaņā ar šeit paredzētajām procedūrām.

2. pants

1.   Šveice īsteno un piemēro šā nolīguma A pielikumā uzskaitītos Šengenas acquis noteikumus tiktāl, ciktāl tos piemēro Eiropas Savienības dalībvalstīs, turpmāk “dalībvalstis”.

2.   Šveice īsteno un piemēro šā nolīguma B pielikumā uzskaitītos Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesību aktus tiktāl, ciktāl tie aizstāj un pilnveido atbilstīgos noteikumus Konvencijā, ar ko īsteno Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kura parakstīta 1990. gada 19 jūnijā Šengenā, turpmāk “Šengenas īstenošanas konvencija”, vai ciktāl tie ir pieņemti saskaņā ar minēto konvenciju.

3.   Neskarot 7. pantu, Šveice pieņem, īsteno un piemēro arī Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas pieņemtos tiesību aktus un pasākumus, ar kuriem groza vai papildina A un B pielikumā uzskaitītos aktus un uz kuriem attiecas šajā nolīgumā paredzētās procedūras.

3. pants

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir pārstāvji no Šveices valdības, Eiropas Savienības Padomes, turpmāk “Padome”, un Eiropas Kopienu Komisijas, turpmāk “Komisija”.

2.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, panākot konsensu.

3.   Apvienotā komiteja sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc jebkura tās locekļa lūguma.

4.   Ievērojot 4. panta 2. punktu, Apvienotā komiteja, atkarība no apstākļiem, sanāk ministru, vecāko ierēdņu vai ekspertu līmenī.

5.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāja pienākumus pilda:

ekspertu līmenī: Eiropas Savienības pārstāvis,

vecāko ierēdņu un ministru līmenī: pārmaiņus sešus mēnešus pēc kārtas Eiropas Savienības pārstāvis un Šveices valdības pārstāvis.

4. pants

1.   Saskaņā ar šo nolīgumu Apvienotā komiteja izskata visus 2. pantā minētos jautājumus un nodrošina, ka visi Šveices izteiktie apsvērumi tiek atbilstīgi izskatīti.

2.   Šveices pārstāvjiem Apvienotajā komitejā ministru līmenī ir iespēja:

izskaidrot problēmas, ar kurām tie saskaras saistībā ar konkrētu tiesību aktu vai pasākumu, vai piedāvāt risinājumu problēmām, ar kurām saskārušās pārējās delegācijas,

izteikt savu viedokli par jebkuru uz tiem attiecināmu jautājumu sakarā ar noteikumu izstrādi vai īstenošanu.

3.   Apvienotās komitejas sēdes ministru līmenī sagatavo Apvienotā komiteja vecāko ierēdņu līmenī.

4.   Šveices valdības pārstāvim ir tiesības Apvienotajā komitejā izteikt ierosinājumus attiecībā uz 1. pantā minētajiem jautājumiem. Pēc apspriedes Komisija vai jebkura dalībvalsts var izskatīt šādus ierosinājumus, lai formulētu priekšlikumu vai uzņemtos iniciatīvu saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem par Eiropas Kopienas vai Eiropas Savienības tiesību akta vai pasākuma pieņemšanu.

5. pants

Neskarot 4. pantu, Apvienoto komiteju informē par jebkuru Padomē sagatavošanā esošu tiesību aktu vai pasākumu, kas varētu attiekties uz šo nolīgumu.

6. pants

Izstrādājot jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Komisija, izstrādājot priekšlikumus, neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kā tā apspriežas ar dalībvalstu ekspertiem.

7. pants

1.   Jaunus tiesību aktus un pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 2. pantā, pieņem Eiropas Savienības kompetentās iestādes. Ievērojot 2. punktu, šie tiesību akti vai pasākumi vienlaikus stājas spēkā attiecībā uz Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un attiecīgajām tās dalībvalstīm un attiecībā uz Šveici, ja vien pašos tiesību aktos vai pasākumos nav noteikts citādi. Šajā sakarā atbilstīgi ņem vērā termiņu, ko Šveice norādījusi Apvienotajā komitejā un kas tai nepieciešams, lai izpildītu savas konstitucionālās prasības.

2.

a)

Padome nekavējoties paziņo Šveicei par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, attiecībā uz kuriem ir piemērojamas šajā nolīgumā paredzētās procedūras. Šveice izlemj, vai pieņemt to saturu un transponēt tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Par šiem lēmumiem paziņo Padomei un Komisijai trīsdesmit dienās pēc attiecīgo aktu vai pasākumu pieņemšanas.

b)

Ja paredzētā akta vai pasākuma saturs Šveicei var kļūt saistošs vienīgi pēc konstitucionālo prasību izpildes, Šveice pēc šo aktu vai pasākumu paziņošanas par to informē Padomi un Komisiju. Šveice nekavējoties un rakstiski informē Padomi un Komisiju par visu tās konstitucionālo prasību izpildi. Gadījumā, ja nav nepieciešams referendums, paziņojumu sniedz tūlīt pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām. Ja referendums ir nepieciešams, Šveices rīcībā paziņojuma sniegšanai ir ilgākais divi gadi no Padomes paziņojuma brīža. No noteiktās dienas, kad tiesību akts vai pasākums stājas spēkā Šveicē, līdz paziņošanai par konstitucionālo prasību izpildi Šveice, ciktāl tas iespējams, provizoriski piemēro attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu.

Ja Šveice nevar provizoriski piemērot attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu un ja tas rada grūtības, kas traucē sadarbībai Šengenas jomā, situāciju izskata Apvienotajā komitejā. Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena attiecībā pret Šveici var veikt proporcionālus un nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību Šengenas jomā.

3.   Šveicei pieņemot 2. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu saturu, tiek radītas tiesības un pienākumi starp Šveici, no vienas puses, un, attiecīgi, Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši šie tiesību akti un pasākumi, no otras puses.

4.   Ja:

a)

Šveice paziņo par tās lēmumu nepieņemt tāda 2. punktā minēta tiesību akta vai pasākuma saturu, attiecībā uz kuru piemēro šajā nolīgumā paredzētās procedūras;

b)

Šveice nesniedz paziņojumu 2. punkta a) apakšpunktā vai 5. punkta a) apakšpunktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā;

c)

Šveice nesniedz paziņojumu pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām vai, referenduma gadījumā, 2. punkta b) apakšpunktā minētajā divu gadu termiņā, vai no dienas, no kuras attiecīgais tiesību akts vai pasākums stājās spēkā, neveic minētajā apakšpunktā paredzēto provizorisko piemērošanu,

šo nolīgumu pārstāj piemērot, ja vien Apvienotā komiteja deviņdesmit dienās nenolemj citādi, iepriekš rūpīgi izskatot iespējas turpināt nolīguma darbību. Nolīgumu pārstāj piemērot trīs mēnešus pēc deviņdesmit dienu termiņa beigām.

5.

a)

Ja jauns tiesību akts vai jauns pasākums vairs neatļauj dalībvalstīm piemērot Šengenas īstenošanas konvencijas 51. pantā paredzētos nosacījumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās vai kratīšanas atļaujas un/vai tādu pierādījumu konfiscēšanas, kas nākuši no citas dalībvalsts, atzīšanu, tad Šveice 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā var paziņot Padomei un Komisijai, ka tā nepiekrīt šo noteikumu saturam un netransponēs tos savā iekšējā tiesiskajā sistēmā tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pieprasījumu vai atļauju veikt kratīšanu un konfiskāciju saistībā ar izmeklēšanu vai tiesas procesa ierosināšanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem un kas, ja tie būtu izdarīti Šveicē, saskaņā ar Šveices tiesību aktiem nebūtu sodāmi ar brīvības atņemšanu. Pretēji 4. punkta noteikumiem šādā gadījumā šo nolīgumu nepārstāj piemērot.

b)

Pēc jebkura tās locekļa lūguma Apvienotā komiteja sanāk vēlākais divus mēnešus pēc šāda lūguma iesniegšanas un, ņemot vērā attīstību starptautiskā līmenī, apspriež situāciju, kas izriet no paziņojuma, kurš izdarīts atbilstīgi a) apakšpunktam.

Tiklīdz Apvienotā komiteja ir vienprātīgi panākusi vienošanos, saskaņā ar kuru Šveice pieņem un pilnībā transponē attiecīgos jaunā tiesību akta vai jaunā pasākuma noteikumus, piemēro 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī 3. un 4. punktu. Informāciju, kas minēta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā, sniedz trīsdesmit dienas pēc Apvienotās komitejas panāktās vienošanās.

8. pants

1.   Lai sasniegtu Līgumslēdzēju pušu mērķi panākt cik vien iespējams vienveidīgu 2. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, Apvienotā komiteja seko Eiropas Kopienu Tiesas, turpmāk “Tiesa”, judikatūras attīstībai, kā arī Šveices kompetento tiesu iestāžu judikatūras attīstībai saistībā ar šiem noteikumiem. Šim nolūkam izveido mehānismu, lai nodrošinātu attiecīgās judikatūras regulāru savstarpēju apmaiņu.

2.   Šveice ir tiesīga iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus, ja dalībvalsts tiesa iesniedz Tiesai prejudiciālu jautājumu saistībā ar kāda 2. pantā paredzēta noteikuma interpretāciju.

9. pants

1.   Katru gadu Šveice iesniedz Apvienotajai komitejai ziņojumu par to, kā tās administratīvās un tiesu iestādes ir piemērojušas un interpretējušas 2. pantā paredzētos noteikumus, kā tos attiecīgā gadījumā interpretējusi Tiesa.

2.   Ja divos mēnešos no dienas, kad tai paziņots par būtiskām judikatūras atšķirībām Tiesā un Šveices tiesu iestādēs vai būtiskām atšķirībām 2. pantā minēto noteikumu piemērošanā attiecīgo dalībvalstu iestādēs un Šveices iestādēs, Apvienotā komiteja nav spējusi nodrošināt vienveidīgu šo noteikumu piemērošanu un interpretēšanu, sāk 10. pantā paredzēto procedūru.

10. pants

1.   Ja rodas strīds par šā nolīguma piemērošanu vai ja iestājas 9. panta 2. punktā minētā situācija, attiecīgo jautājumu kā strīdus jautājumu oficiāli iekļauj Apvienotās komitejas, kas sanāk ministru līmenī, darba kārtībā.

2.   Apvienotajai komitejai strīda atrisināšanai ir deviņdesmit dienas, skaitot no dienas, kad pieņem darba kārtību, kurā ir iekļauts attiecīgais strīdus jautājums.

3.   Ja Apvienotā komiteja nevar atrisināt strīdu deviņdesmit dienu termiņā, kas minēts 2. punktā, galīgā izlīguma panākšanai šo termiņu pagarina par trīsdesmit dienām.

Ja šāds galīgais izlīgums netiek panākts, šo nolīgumu pārstāj piemērot sešus mēnešus pēc trīsdesmit dienu termiņa beigām.

11. pants

1.   Attiecībā uz administratīvajām izmaksām sakarā ar šā nolīguma piemērošanu Šveice veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā tādā apmērā, kas atbilst 7,286 % no EUR 8 100 000, ko katru gadu koriģē, ievērojot inflācijas koeficientu Eiropas Savienībā.

2.   Attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmas II attīstīšanas izdevumiem Šveice, sākot no 2002. budžeta gada, attiecīgajos budžeta gados veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā atbilstīgi tās iekšējā kopprodukta attiecībai pret visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomu.

Maksājums, kas attiecas uz budžeta gadiem pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ir jāiemaksā, stājoties spēkā šim nolīgumam.

3.   Ja darbības izmaksas, kas saistītas ar šā nolīguma piemērošanu, nav attiecināmas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, bet ir tiešs iesaistīto dalībvalstu pienākums, Šveice piedalās šo izdevumu segšanā proporcionāli tās iekšējā kopprodukta procentuālajai daļai visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomā.

Ja darbības izmaksas ir attiecināmas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, Šveice veic ikgadēju iemaksu minētajā budžetā proporcionāli tās iekšējā kopprodukta procentuālajai daļai visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomā.

4.   Šveicei ir tiesības saņemt Komisijas vai Padomes dokumentus, kas attiecas uz šo nolīgumu, kā arī prasīt Apvienotās komitejas sēdēs mutisko tulkošanu kādā no Eiropas Kopienu iestāžu oficiālajām valodām pēc izvēles.

12. pants

1.   Šis nolīgums nekādi neskar starp Eiropas Kopienu un Šveici noslēgtos nolīgumus, tāpat kā nolīgumus, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveici, no otras puses.

2.   Šis nolīgums neskar nolīgumus, kas ir saistoši Šveicei, no vienas puses, un vienai vai vairākām dalībvalstīm, no otras puses, ciktāl tie ir saderīgi ar šo nolīgumu. Ja pastāv nesaderība starp iepriekšminētajiem nolīgumiem un šo nolīgumu, prevalējošais ir šis nolīgums.

3.   Šis nolīgums nekādi neskar nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un Šveici, tāpat kā nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveici, no otras puses, vai nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu.

13. pants

1.   Šveice noslēgs līgumu ar Dānijas Karalisti par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Dāniju un Šveici attiecībā uz 2. pantā minētajiem noteikumiem, uz kuriem attiecināma Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļa un uz kuriem turpmāk attiecas Protokols par Dānijas nostāju, kas ar Amsterdamas līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

2.   Šveice noslēgs līgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju tiesību un pienākumu noteikšanu, pamatojoties uz to attiecīgo iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

14. pants

1.   Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kurā Padomes ģenerālsekretārs kā depozitārs ir konstatējis, ka šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir izpildījušas visas oficiālās prasības, lai tām būtu saistošs šis nolīgums, vai ka tās ir izpildītas Pušu vārdā.

2.   Šā nolīguma 1., 3., 4., 5., 6. pantu un 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo teikumu provizoriski piemēro no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

3.   Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pieņemti pēc šā nolīguma parakstīšanas, bet pirms tā stāšanās spēkā, 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā paredzētais trīsdesmit dienu termiņš sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

15. pants

1.   Šā nolīguma A un B pielikumā minētos noteikumus, kā arī tos, kas jau ir pieņemti saskaņā ar 2. panta 3. punktu, Šveice piemēro no dienas, kuru – iepriekš apspriedusies Apvienotajā komitejā un pārliecinājusies, ka Šveice ir izpildījusi attiecīgo noteikumu īstenošanas priekšnoteikumus un ka robežkontrole pie tās ārējām robežām ir efektīva, – nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienbalsīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piemēro visus A un B pielikumā minētos noteikumus.

Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tiem Šengenas acquis noteikumiem un aktiem, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuros minētās dalībvalstis piedalās.

Padomes locekļi, kas pārstāv to dalībvalstu valdības, kurās saskaņā ar Pievienošanās līgumu ir piemērojama tikai daļa no A un B pielikumā minētajiem noteikumiem, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Šengenas acquis noteikumiem, kas jau ir piemērojami attiecīgajās dalībvalstīs.

2.   Šā panta 1. punktā minēto noteikumu piemērošana rada tiesības un pienākumus starp Šveici, no vienas puses, un, attiecīgi, Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši attiecīgie noteikumi, no otras puses.

3.   Šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī 13. pantā minētos nolīgumus.

4.   Turklāt šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveici par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē.

16. pants

1.   Lihtenšteina var pievienoties šim nolīgumam.

2.   Lihtenšteinas pievienošanās gadījumā šim nolīgumam tiks sastādīts protokols, kurā būs noteiktas visas šādas pievienošanās sekas, tostarp tiesības un pienākumi, kas radīsies starp Lihtenšteinu un Šveici, tāpat kā starp Lihtenšteinu, no vienas puses, un Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši Šengenas acquis noteikumi, no otras puses.

17. pants

1.   Šo nolīgumu var denonsēt Šveice vai ar Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu. Par šādu denonsēšanu paziņo depozitāram, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma.

2.   Šo nolīgumu uzskata par denonsētu, ja Šveice denonsē kādu no 13. pantā minētajiem nolīgumiem vai 15. panta 4. punktā minēto nolīgumu.

18. pants

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2.   Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizend vier.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā

Europos Sąjungos vardu

az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

Image

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Image


(1)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(2)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp., un OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.


A PIELIKUMS

(2. panta 1. punkts)

Šā pielikuma 1. daļa attiecas uz 1985. gada Šengenas līgumu un minētā līguma Īstenošanas konvenciju, kas parakstīta Šengenā 1990. gada 19. jūnijā, šā pielikuma 2. daļa attiecas uz pievienošanās dokumentiem un 3. daļa – uz attiecīgiem Šengenas sekundārajiem tiesību aktiem.

1. DAĻA

Noteikumi Līgumā, kas Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstīts starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

Visi noteikumi Konvencijā, kas Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstīta starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti un ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu, izņemot šādus noteikumus:

 

2. panta 4. punktu attiecībā uz preču kontroli,

 

4. pantu, ciktāl tas attiecas uz bagāžas kontroli,

 

10. panta 2. punktu,

 

19. panta 2. punktu,

 

28. līdz 38. pantu un saistītās definīcijas,

 

60. pantu,

 

70. pantu,

 

74. pantu,

 

77. līdz 91. pantu, ciktāl uz tiem attiecas Padomes Direktīva 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli,

 

120. līdz 125. pantu attiecībā uz preču apriti,

 

131. līdz 133. pantu,

 

134. pantu,

 

139. līdz 142. pantu,

 

Nobeiguma akta 2. deklarāciju,

 

Nobeiguma akta 4., 5. un 6. deklarāciju,

 

Verbālprocesu,

 

Kopīgo deklarāciju,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarāciju.

2. DAĻA

Noteikumi instrumentos par pievienošanos Šengenas līgumam un Šengenas konvencijai, kas parakstīti ar Itālijas Republiku (Parīzē 1990. gada 27. novembrī), Spānijas Karalisti un Portugāles Republiku (Bonnā 1991. gada 25. jūnijā), Grieķijas Republiku (Madridē 1992. gada 6. novembrī), Austrijas Republiku (Briselē 1995. gada 28. aprīlī) un Dānijas Karalisti, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti (Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī), izņemot šādus noteikumus:

1.

Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstītais Protokols par Itālijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

2.

Turpmāk norādītie noteikumi Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstītajā Nolīgumā par Itālijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

5. un 6. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. un 3. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

3.

Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Protokols par Spānijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto Protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos, un minētajam protokolam pievienotās deklarācijas.

4.

Turpmāk norādītie noteikumi Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītajā Nolīgumā par Spānijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

5. un 6. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. un 3. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, 3. un 4. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

5.

Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Protokols par Portugāles Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto Protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos, un minētajam protokolam pievienotās deklarācijas.

6.

Turpmāk norādītie noteikumi Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītajā Nolīgumā par Portugāles Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

7. un 8. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. un 3. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, 2., 3., 4. un 5. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

7.

Madridē 1992. gada 6. novembrī parakstītais Protokols par Grieķijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto Protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos un Bonnā 1991. gada 25. jūnijā novembrī parakstīto Protokolu par Spānijas Karalistes valdības un Portugāles Republikas valdības pievienošanos, un pirmajam minētajam protokolam pievienotās deklarācijas.

8.

Turpmāk norādītie noteikumi Madridē 1992. gada 6. novembrī parakstītajā Nolīgumā par Grieķijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu un Spānijas Karaliste un Portugāles Republika pievienojusies ar Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

6. un 7. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2., 3. un 4. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, 1. un 3. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

9.

Briselē 1995. gada 28. aprīlī parakstītais Protokols par Austrijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Protokoliem par Itālijas Republikas valdības, Spānijas Karalistes valdības un Portugāles Republikas valdības, un Grieķijas Republikas valdības pievienošanos, kas parakstīti, attiecīgi, 1990. gada 27. novembrī, 1991. gada 25. jūnijā, 1992. gada 6. novembrī.

10.

Turpmāk norādītie noteikumi Briselē 1995. gada 28. aprīlī parakstītajā Nolīgumā par Austrijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika, Spānijas Karaliste, Portugāles Republika, Grieķijas Republika ir pievienojusies ar nolīgumiem, kas parakstīti, attiecīgi, 1990. gada 27. novembrī, 1991. gada 25. jūnijā, 1992. gada 6. novembrī, kā arī tā Nobeiguma aktā:

 

1. pants,

 

5. un 6. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa.

11.

Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītais Protokols par Dānijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un tam pievienotā deklarācija.

12.

Turpmāk norādītie noteikumi Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītajā Nolīgumā par Dānijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

7. un 8. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

13.

Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītais Protokols par Somijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un tam pievienotā deklarācija.

14.

Turpmāk norādītie noteikumi Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītajā Nolīgumā par Somijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

6. un 7. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, izņemot deklarāciju par Ālandu salām,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

15.

Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītais Protokols par Zviedrijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un tam pievienotā deklarācija.

16.

Turpmāk norādītie noteikumi Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītajā Nolīgumā par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

6. un 7. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

3. DAĻA

A.   Šādi Izpildu komitejas lēmumi:

SCH/Com-ex (93) 10

14.12.1993.

Ministru un valsts sekretāru 1992. gada 19. jūnija un 1993. gada 30. jūnija deklarāciju apstiprinājums par to spēkā stāšanos

SCH/Com-ex (93) 14

14.12.1993.

Praktiskās sadarbības uzlabošana starp tiesu iestādēm cīņā pret narkotiku apgrozību

SCH/Com-ex (93) 21

14.12.1993.

Vienotās vīzas pagarināšana

SCH/Com-ex (93) 24

14.12.1993.

Kopīgās procedūras vienotās vīzas derīguma termiņa atsaukšanai, atcelšanai vai saīsināšanai

SCH/Com-ex (94) 1 rèv. 2

26.4.1994.

Koriģējošie pasākumi, kuru mērķis ir atcelt šķēršļus un ierobežojumus transporta plūsmām robežšķērsošanas vietās uz ceļiem pie iekšējām robežām

SCH/Com-ex (94) 15 rèv.

21.11.1994.

Datorizētās metodes ieviešana īstenošanas konvencijas 17. panta 2. punktā paredzētās centrālās amatpersonas konsultēšanai

SCH/Com-ex (94) 16 rèv.

21.11.1994.

Kopīgo iebraukšanas un izbraukšanas zīmogu iegūšana

SCH/Com-ex (94) 17 rèv. 4

22.12.1994.

Šengenas sistēmas ieviešana un piemērošana lidostās un lidlaukos

SCH/Com-ex (94) 25

22.12.1994.

Statistiskās informācijas par vīzu izsniegšanu apmaiņa

SCH/Com-ex (94) 28 rèv.

22.12.1994.

75. pantā paredzētā apliecība, kas nepieciešama narkotisko un/vai psihotropo vielu transportēšanai

SCH/Com-ex (94) 29 rèv. 2

22.12.1994.

1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, spēkā stāšanās

SCH/Com-ex (95) PV 1 rèv.

(8. punkts)

Kopējā vīzu politika

SCH/Com-ex (95) 20 rèv. 2

20.12.1995.

Dokumenta SCH/I (95) 40 Rev 6 par procedūru, piemērojot Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 2. panta 2. punktu, apstiprināšana

SCH/Com-ex (95) 21

20.12.1995.

Ātra statistisko un reālo datu apmaiņa starp Šengenas valstīm par iespējamajām darbības kļūdām pie ārējām robežām

SCH/Com-ex (96) 13 rèv.

27.6.1996.

Šengenas vīzas izdošanas principi saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu

SCH/Com-ex (97) 39 rèv.

15.12.1997.

Pierādīšanas veidu un orientējošo pierādījumu pamatprincipi atpakaļuzņemšanas nolīgumos, kas noslēgti starp Šengenas valstīm

SCH/Com-ex (98) 1 rèv. 2

21.4.1998.

Ziņojums par Task Force darba grupas aktivitātēm

SCH/Com-ex (98) 12

21.4.1998.

Apmaiņa ar vīzu statistikas datiem vietējā līmenī

SCH/Com-ex (98) 18 rèv.

23.6.1998.

Pasākumi, kas jāpieņem, attiecībā uz valstīm, kas rada problēmas sakarā ar to dokumentu izdošanu, kas nepieciešami, lai izvestu šo valstu pilsoņus no Šengenas teritorijas

ATPAKAĻUZŅEMŠANAS VĪZAS

SCH/Com-ex (98) 19

23.6.1998.

Monako

VĪZAS – ĀRĒJĀS ROBEŽAS – SIS

SCH/Com-ex (98) 21

23.6.1998.

Spiedoga iespiešana vīzas pieprasītāja pasē

VĪZAS

SCH/Com-ex (98) 26 def

16.9.1998.

Šengenas īstenošanas konvencijas Pastāvīgās komitejas izveidošana

SCH/Com-ex (98) 29 rèv.

23.6.1998.

Visaptveroša klauzula, kas attiecināma uz visām Šengenas tehniskajām normām

SCH/Com-ex (98) 35 rèv. 2

16.9.1998.

Kopīgās rokasgrāmatas nosūtīšana ES kandidātvalstīm

SCH/Com-ex (98) 37 def 2

27.10.1998.

Nelegālās imigrācijas apkarošanas plāns

SCH/Com-ex (98) 51 rèv. 3

16.12.1998.

Policijas pārrobežu sadarbība pēc pieprasījuma noziegumu profilakses un atklāšanas jomā

SCH/Com-ex (98) 52

16.12.1998.

Rokasgrāmata par pārrobežu policijas sadarbību

SCH/Com-ex (98) 56

16.12.1998.

Rokasgrāmata par dokumentiem, kuros var ielīmēt vīzu

SCH/Com-ex (98) 57

16.12.1998.

Saskaņotas ielūgumu, izmitināšanas apņemšanās un uzturēšanas palīdzības pienākuma pieņemšanas formas ieviešana

SCH/Com-ex (98) 59 rèv.

16.12.1998.

Koordinēta dokumentu padomdevēju izvietošana

SCH/Com-ex (99) 1 rèv. 2

28.4.1999.

Šengenas normas narkotiku jomā

SCH/Com-ex (99) 5

28.4.1999.

Sirene rokasgrāmata

SCH/Com-ex (99) 6

28.4.1999.

Telekomunikāciju stāvoklis

SCH/Com-ex (99) 7 rèv. 2

28.4.1999.

Sadarbības koordinatori

SCH/Com-ex (99) 8 rèv. 2

28.4.1999.

Maksājumi informatoriem

SCH/Com-ex (99) 10

28.4.1999.

Nelegālā ieroču tirdzniecība

SCH/Com-ex (99) 13

28.4.1999.

Vecā varianta Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas atsaukšana un jauna varianta pieņemšana

SCH/Com-ex (99) 14

28.4.1999.

Rokasgrāmatā par dokumentiem, kuros var ielīmēt vīzu

SCH/Com-ex (99) 18

28.4.1999.

Par policijas sadarbības uzlabošanu attiecībā uz noziegumu profilaksi un atklāšanu.

B.   Šādas Izpildu komitejas deklarācijas:

Deklarācija

Priekšmets

SCH/Com-ex (96) dècl. 5

18.4.1996.

Trešās valsts ārvalstnieka jēdziena noteikšana

SCH/Com-ex (96) dècl. 6 rèv. 2

26.6.1996.

Deklarācija par izdošanu

SCH/Com-ex (97) dècl. 13 rèv. 2

9.2.1998.

Nepilngadīgo nolaupīšana

C.   Šādi Centrālās grupas lēmumi:

Lēmums

Priekšmets

SCH/C (98) 117

27.10.1998.

Nelegālās imigrācijas apkarošanas plāns

SCH/C (99) 25

22.3.1999.

Informatoru un iefiltrējušos personu samaksas pamatprincipi


B PIELIKUMS

(2. panta 2. punkts)

No dienas, ko Padome noteikusi saskaņā ar 15. pantu, Šveice piemēro turpmāk norādītos tiesību aktus.

Ja minētajā dienā kāda konvencija vai kāds protokols, uz kuru attiecas turpmāk ar zvaigznīti norādītie tiesību akti, vēl nav stājies spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecīgā akta pieņemšanas dienā, Šveice piemēros šo tiesību aktu attiecīgos noteikumus vienīgi no dienas, kurā attiecīgā konvencija vai protokols stājas spēkā visās šajās dalībvalstīs.

Padomes Direktīva 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.) un Komisijas Ieteikums 93/216/EEK (1993. gada 25. februāris) par Eiropas karti šaujamieroču nodošanai (OV L 93, 17.4.1993., 39. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Ieteikumu 96/129/EK (1996. gada 12. janvāris) (OV L 30, 8.2.1996., 47. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 334/2002 (2002. gada 18. februāris) (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.); Komisijas 1996. gada 7. februāra Lēmums un Komisijas 2002. gada 3. jūnija Lēmums, ar ko nosaka turpmākās tehniska rakstura specifikācijas attiecībā uz vienotu vīzu formu (nav publicēti).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

Padomes Akts (2000. gada 29. maijs), ar ko izstrādā Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību [atsauce uz noteikumiem Konvencijas 2. panta 1. punktā] (OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.) *.

Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000. gada 28. septembris), ar kuru paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par kontroles pakāpenisku atcelšanu pie kopīgajām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2000/645/EK (2000. gada 17. oktobris), ar ko koriģē Šengenas Izpildu komitejas Lēmumā SCH/Com-ex (94) 15 red. iekļauto Šengenas acquis (OV L 272, 25.10.2000., 24. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2414/2001 (2001. gada 7. decembris) (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.) un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2003 (2003. gada 6. marts) (OV L 69, 13.3.2003., 10. lpp.).

Padomes Lēmums 2001/329/EK (2001. gada 24. aprīlis), ar ko atjaunina Kopīgās konsulārās instrukcijas VI daļu un 3., 6. un 13. pielikumu un Kopīgās rokasgrāmatas 5.a, 6.a un 8. pielikumu (OV L 116, 26.4.2001., 32. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1091/2001 (2001. gada 28. maijs) par brīvu pārvietošanos ar ilgtermiņa vīzām (OV L 150, 6.6.2001., 4. lpp.).

Padomes Lēmums 2001/420/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas V un VI daļu un 13. pielikumu, kā arī Kopīgās rokasgrāmatas 6.a pielikumu koriģē attiecībā uz ilgtermiņa vīzām, kas vienlaikus derīgas kā īstermiņa vīzas (OV L 150, 6.6.2001., 47. lpp.).

Padomes Direktīva 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV L 149, 2.6.2001., 34. lpp.), un Padomes Lēmums 2004/191/EK (2004. gada 23. februāris), ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu grūtību kompensācijai, kuras rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV L 60, 27.2.2004., 55. lpp.).

Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.).

Padomes Akts (2001. gada 16. oktobris), ar ko atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 34. pantam izstrādā protokolu Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās [atsauce uz noteikumu Protokola 15. pantā] (OV C 326, 21.11.2001., 1. lpp.) *.

Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001 (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.).

Padomes Lēmums 2001/886/TI (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/44/EK (2001. gada 20. decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas VII daļu un 12. pielikumu un Kopīgās rokasgrāmatas 14.a pielikumu (OV L 20, 23.1.2002., 5. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.), un Komisijas 2002. gada 12. augusta Lēmums, ar kuru nosaka tehniska rakstura specifikācijas attiecībā uz vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (nav publicēts).

Padomes Lēmums 2002/352/EK (2002. gada 25. aprīlis) par Kopīgās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 123, 9.5.2002., 47. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/354/EK (2002. gada 25. aprīlis) par Kopīgās konsulārās instrukcijas III daļas pielāgošanu un 16. pielikuma izveidi (OV L 123, 9.5.2002., 50. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.), un Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmums, ar kuru nosaka tehniska rakstura specifikācijas attiecībā uz vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (nav publicēts).

Padomes Lēmums 2002/585/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopīgās konsulārās instrukcijas III un VIII daļas pielāgošanu (OV L 187, 16.7.2002., 44. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/586/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopīgās konsulārās instrukcijas VI daļas grozījumiem (OV L 187, 16.7.2002., 48. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/587/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopīgās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 187, 16.7.2002., 50. lpp.).

Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.).

Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 415/2003 (2003. gada 27. februāris) par vīzu izsniegšanu uz robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā (OV L 64, 7.3.2003., 1. lpp.).

Noteikumi 1995. gada Konvencijā par vienkāršotu izdošanas kārtību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (OV C 78, 30.3.1995., 2. lpp.) un 1996. gada Konvencijā par izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (OV C 313, 23.10.1996., 12. lpp.), kuri minēti Padomes Lēmumā 2003/169/TI (2003. gada 27. februāris), ar ko nosaka, kuri noteikumi Eiropas Savienības dalībvalstu 1995. gada Konvencijā par vienkāršotu izdošanas kārtību un Eiropas Savienības dalībvalstu 1996. gada Konvencijā par izdošanu papildina Šengenas acquis saskaņā ar Nolīgumu par Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 67, 12.3.2003., 25. lpp.) *.

Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003. gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs [izņemot 8. pantu] (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003 (OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/454/EK (2003. gada 13. jūnijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas 12. pielikumu un Kopīgās rokasgrāmatas 14.a pielikumu groza attiecībā uz vīzu nodevām (OV L 152, 20.6.2003., 82. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1295/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par pasākumiem, kas iecerēti, lai atvieglotu vīzu pieprasīšanas un izsniegšanas procedūras olimpiskās delegācijas locekļiem, kuri piedalās 2004. gada olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs Atēnās (OV L 183, 22.7.2003., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/585/EK (2003. gada 28. jūlijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas 2. pielikuma A sarakstu un Kopīgās rokasgrāmatas 5. pielikuma A sarakstu groza attiecībā uz vīzu režīmu Pakistānas diplomātisko pasu turētājiem (OV L 198, 6.8.2003., 13. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/586/EK (2003. gada 28. jūlijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas 3. pielikuma I daļu un Kopīgās rokasgrāmatas 5.a pielikuma I daļu groza attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas lidostas vīzu režīms (OV L 198, 6.8.2003., 15. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003. gada 2. oktobris), ar kuru groza 40. panta 1. un 7. punktu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 260, 11.10.2003., 37. lpp.).

Padomes Direktīva 2003/110/EK (2003. gada 25. novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.).

Padomes Lēmums Nr. 2004/14/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas V daļas trešo punktu (Pieteikumu izskatīšanas pamatkritēriji) (OV L 5, 9.1.2004., 74. lpp.).

Padomes Lēmums Nr. 2004/15/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas II daļas 1.2. punktu un minētajai instrukcijai pievieno jaunu pielikumu (OV L 5, 9.1.2004., 76. lpp.).

Padomes Lēmums Nr. 2004/17/EK (2003. gada 22. decembris) par grozījumiem V daļas 1.4. punktā Kopīgajā konsulārajā instrukcijā un I daļas 4.1.2. punktā Kopīgajā rokasgrāmatā sakarā ar tajās iekļaujamo prasību, lai starp vienotas ieceļošanas vīzas piešķiršanai vajadzīgajiem apliecinošajiem dokumentiem būtu ceļojumu medicīniskā apdrošināšana (OV L 5, 9.1.2004., 79. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/466/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Kopīgo rokasgrāmatu, lai tajā iekļautu noteikumus par tādu nepilngadīgo mērķtiecīgu robežkontroli, kuriem ir pavadonis (OV L 157, 30.4.2004., 136. lpp.).

Labojums Padomes Lēmumam 2004/466/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Kopīgo rokasgrāmatu, lai tajā iekļautu noteikumus par tādu nepilngadīgo mērķtiecīgu robežkontroli, kuriem ir pavadonis (OV L 195, 2.6.2004., 44. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 871/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).

Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāk dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu pilsoņus, uz kuriem divu vai vairāk dalībvalstu teritorijā attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 261, 6.8.2004., 36. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/581/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka obligātās norādes, kurām jābūt uz zīmēm ārējo robežu šķērsošanas vietās (OV L 261, 6.8.2004., 119. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).

Augša