1.   Izgatavotāji L kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar funkcionālo drošumu ietekmējošām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kuras ir projektētas, konstruētas un saliktas tā, lai transportlīdzeklis parastos lietošanas apstākļos un uzturot to saskaņā ar izgatavotāja nosacījumiem atbilstu sīki izstrādātām tehniskām prasībām un testēšanas procedūrām. Saskaņā ar 6. līdz 22. pantu izgatavotājiem, izmantojot fiziskās demonstrēšanas testēšanu, ir jāpierāda apstiprinātājiestādei, ka tirgū pieejamie L kategorijas transportlīdzekļi, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Savienībā, atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 18., 20., 22. un 54. pantā paredzētajām funkcionālā drošuma prasībām un atbilst sīki izstrādātām tehniskām prasībām un testa procedūrām, kas paredzētas šajā regulā.

2.   Izgatavotājiem ir jāpierāda, ka rezerves daļas un aprīkojums, kas ir pieejams tirgū vai tiek nodots ekspluatācijā Savienībā, ir apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 prasībām, kā ir paredzēts šajā regulā minētajās sīki izstrādātajās tehniskajās prasībās un testa procedūrās. Apstiprināts L kategorijas transportlīdzeklis, kas aprīkots ar šādu rezerves daļu vai aprīkojumu, atbilst tām pašām funkcionālā drošuma testa prasībām un izpildījuma robežvērtībām kā transportlīdzeklis, kas aprīkots ar oriģinālu rezerves daļu vai aprīkojumu, kas atbilst noturīguma prasībām, tostarp tām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 22. panta 2. punktā.

3.   Izgatavotāji apstiprinātājiestādei iesniedz to pasākumu aprakstu, kuri ir veikti, lai novērstu konfliktēšanu ar spēka piedziņas pārvaldības sistēmu, ieskaitot funkcionālā drošuma kontroles datorus, un tās grozīšanu.

1.   Tipa apstiprināšanai ir piemērojami ANO EEK noteikumi un to grozījumi, kā paredzēts šīs regulas I pielikumā.

2.   Atsauces uz transportlīdzekļa kategorijām L1, L2, L3, L4, L5, L6 un L7 ANO EEK noteikumos ir jāsaprot attiecīgi kā atsauces uz transportlīdzekļu kategorijām L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e saskaņā ar šo regulu, ieskaitot jebkuras apakškategorijas.

3.   Transportlīdzekļi ar transportlīdzekļa projektēto maksimālo ātrumu ≤ 25 km/h atbilst visām attiecīgajām ANO EEK noteikumu prasībām, kas piemērojamas transportlīdzekļiem ar transportlīdzekļa projektēto maksimālo ātrumu > 25 km/h.

1.   Funkcionālā drošuma izpildījuma testa procedūras ir jāveic saskaņā ar šajā regulā noteiktajām testa prasībām.

2.   Testa procedūras ir jāveic vai tajās ir jāpiedalās apstiprinātājiestādei, vai tās ir jāveic tehniskajam dienestam, ja to atļauj apstiprinātājiestāde.

3.   Par mērījumu metodēm un testa rezultātiem apstiprinātājiestādei ziņo testa ziņojuma formā, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 168/2013 72. panta g) punktā.

I PIELIKUMS

Obligāti piemērojamo ANO EEK noteikumu saraksts

ANO EEK noteikumu nr.	Tēma	Grozījumu sērija	OV atsauce	Piemērojamība
1	Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi (R2, HS1)	02	OV L 177, 10.7.2010., 1. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
3	Atstarotāji	02. grozījumu sērijas 12. papildinājums	OV L 323, 6.12.2011., 1. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
6	Virzienrādītāji	01. grozījumu sērijas 19. papildinājums	OV L 177, 10.7.2010., 40. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
7	Priekšējie un pakaļējie gabarītlukturi un bremžu signāllukturi	02. grozījumu sērijas 16. papildinājums	OV L 148, 12.6.2010., 1. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
8	Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi (H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, H11, HIR1, HIR2)	05	OV L 177, 10.7.2010., 71. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
16	Drošības jostas, ierobežotājsistēmas un bērnu ierobežotājsistēmas	06. grozījumu sērijas 1. papildinājums	OV L 233, 9.9.2011., 1. lpp.	L2e, L4e, L5e, L6e un L7e
19	Priekšējie miglas lukturi	03. grozījumu sērijas 2. papildinājums	OV L 177, 10.7.2010., 113. lpp.	L3e, L4e, L5e un L7e
20	Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi (H4)	03	OV L 177, 10.7.2010., 170. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
28	Skaņas signālierīces	00. grozījumu sērijas 3. papildinājums	OV L 323, 6.12.2011., 33. lpp.	L3e, L4e un L5e
37	Kvēlspuldzes	03. grozījumu sērijas 34. papildinājums	OV L 297, 13.11.2010., 1. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
38	Pakaļējie miglas lukturi	00. grozījumu sērijas 15. papildinājums	OV L 4, 7.1.2012., 20. lpp.	L3e, L4e, L5e un L7e
43	Bezšķembu stiklojums	00. grozījumu sērijas 12. papildinājums	OV L 230, 31.8.2010., 119. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
46	Netiešās redzamības ierīces (atpakaļskata spoguļi)	02. grozījumu sērijas 4. papildinājums	OV L 177, 10.7.2010., 211. lpp.	L2e, L5e, L6e un L7e
50	L kategorijas transportlīdzekļu apgaismojuma sastāvdaļas	00. grozījumu sērijas 16. papildinājums	OV vēl nav publicēts	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
53	Apgaismojuma uzstādīšana (motocikli)	01. grozījumu sērijas 14. papildinājums	OV L 116, 18.6.2013., 55. lpp.	L3e
56	Mopēdu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskata, galvenie lukturi	01	OV vēl nav publicēts	L1e, L2e un L6e
57	Motociklu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskata, galvenie lukturi	02	OV vēl nav publicēts	L3e, L4e, L5e un L7e
60	Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija	00. grozījumu sērijas 2. papildinājums	OV L 95, 31.3.2004., 10. lpp.	L1e un L3e
72	Motociklu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskatīta, galvenie lukturi (HS1)	01	OV vēl nav publicēts	L3e, L4e, L5e un L7e
74	Apgaismojuma uzstādīšana (mopēdi)	00. grozījumu sērijas 7. papildinājums	OV L 166, 18.6.2013., 88. lpp.	L1e
75	Riepas	01. grozījumu sērijas 13. papildinājums	OV L 84, 30.3.2011., 46. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e un L5e
78	Bremzes, ieskaitot pretbloķēšanas un kombinētās bremžu sistēmas	02. grozījumu sērijas 3. papildinājums	OV L 95, 31.3.2004., 67. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e un L5e
81	Atpakaļskata spoguļi	00. grozījumu sērijas 2. papildinājums	OV L 185, 13.7.2012., 1. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
82	Mopēdu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskata (HS2), galvenie lukturi	01	OV vēl nav publicēts	L1e, L2e un L6e
87	Dienas gaitas lukturi	00. grozījumu sērijas 15. papildinājums	OV L 4, 7.1.2012., 24. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
98	Galvenie lukturi ar gāzizlaides gaismas avotiem	01. grozījumu sērijas 4. papildinājums	OV vēl nav publicēts	L3e
99	Gāzizlaides gaismas avoti	00. grozījumu sērijas 5. papildinājums	OV L 164, 30.6.2010., 151. lpp.	L3e
112	Galvenie lukturi ar asimetriskām gaismām	00. grozījumu sērijas 12. papildinājums	OV L 230, 31.8.2010., 264. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
113	Galvenie lukturi ar simetriskām gaismām	01. grozījumu sērijas 2. papildinājums	OV L 330, 16.12.2005., 214. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e

Paskaidrojums

Tas, ka sastāvdaļa ir iekļauta šajā sarakstā, nenozīmē, ka tās uzstādīšana ir obligāta. Taču noteiktām sastāvdaļām obligātās uzstādīšanas prasības ir paredzētas citos šīs regulas pielikumos.

II PIELIKUMS

Skaņas signālierīcēm piemērojamās testa procedūras un izpildījuma prasības

1.   DAĻA

Prasības, kas piemērojamas tādu mehāniska vai elektriska tipa skaņas signālierīču sastāvdaļas tipa apstiprinājumam, kuras ir paredzēts uzstādīt L1e, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļiem

1.   Vispārīgās prasības

1.1.

Elektriskām skaņas signālierīcēm jāizdod nepārtraukta, vienmērīga skaņa, un to skaņas spektrs darbības laikā nedrīkst manāmi mainīties. Signālierīcēm ar maiņstrāvas barošanas avotu šo prasību piemēro tikai pastāvīga ģeneratora ātruma gadījumā, un šā ātruma diapazons norādīts 2.3.2. punktā.

1.2.

Elektriskām skaņas signālierīcēm jābūt tādiem skaņas raksturlielumiem (skaņas enerģijas spektrālais sadalījums, skaņas spiediena līmenis) un mehāniskajiem raksturlielumiem, lai tās izturētu 2. līdz 3.4. punktā noteiktos testus.

1.3.

Elektriskām skaņas signālierīcēm var būt pievienota iespēja, kas ierīcei ļauj darboties ar ievērojami zemāku skaņas spiediena līmeņa stiprumu.

1.4.

Mehāniskām skaņas signālierīcēm ir jābūt aprīkotām ar sviru, kas darbināma ar īkšķi, vai arī ar zvana mēlīti, kas paredzēta, lai ātri pagrieztu divus brīvi savienotus metāla diskus zvana korpusā, vai viena sitiena zvana mēlīti.

2.   Skaņas līmeņa mērījumi

2.1.

Skaņas signālierīču testus ieteicams veikt bezatbalss apstākļos. Alternatīvi tās var testēt daļējas atbalss kamerā vai brīvā āra laukumā. Tādā gadījumā jāievēro piesardzība, lai mērīšanas vietā novērstu skaņas atstarošanos no zemes virsmas, piemēram, nodrošinot vairākus skaņu slāpējošus ekrānus. Ir jāpārliecinās, lai puslodē ar vismaz 5 m rādiusu mērīšanas virzienā ierīces un mikrofona augstumā diapazonā līdz maksimālai mērāmajai frekvencei sfēriskais kropļojums nepārsniegtu 1 dB(A). Apkārtējā trokšņa līmenis ir vismaz par 10 dB(A) zemāks par mērāmiem skaņas spiediena līmeņiem. Testa veikšanai iesniegtā ierīce un mikrofons jānovieto vienādā augstumā, kam jābūt starp 1,15 un 1,25 m. Mikrofona maksimālās jutības asij jāsakrīt ar signālierīces maksimālās skaņas līmeņa virzienu. Mikrofons jānovieto tā, lai diafragma atrastos 2 ± 0,01 m attālumā no ierīces emitētās skaņas izejas plaknes. Ierīcei ar vairākām atverēm šis pats attālums jānosaka attiecībā pret mikrofona tuvākās skaņas emisijas skaņas izejas plakni.

2.2.

Skaņas spiediena līmeņa mērījumus izdara ar 1. precizitātes klases skaņas līmeņa mērinstrumentu, kas atbilst IEC publikācijas Nr. 651 pirmā izdevuma (1979. gads) prasībām. Visus mērījumus izdara, lietojot “ātro” laika konstanti. Lai izmērītu vispārējo skaņas spiediena līmeni, jāizmanto svēršanas līkne (A). Emitētās skaņas spektru mēra atbilstīgi Furjē skaņas signāla pārveidojumam. Kā alternatīvu var izmantot trešdaļoktāvas filtrus, kas atbilst IEC publikācijas Nr. 225 pirmā izdevuma (1966. gads) prasībām: šādā gadījumā skaņas spiediena līmeni diapazona vidusfrekvencē 2 500 Hz nosaka, pieskaitot vidējos kvadrātisko skaņas spiedienus vienas trešdaļas diapazona vidusfrekvencēs 2 000, 2 500 un 3 150 Hz. Katrā ziņā par atskaites metodi uzskata vienīgi Furjē pārveidojuma metodi.

2.3.

Elektriskai skaņas signālierīcei attiecīgi ir jābūt nodrošinātai barošanai ar vienu no šādiem spriegumiem: 2.3.1. ja skaņas signālierīces darbina ar līdzstrāvu, tad testa spriegums, ko mēra pie elektroenerģijas avota izejas, ir 6,5, 13,0 vai 26,0 volti un attiecīgi atbilst sprieguma nominālvērtībām 6, 12 vai 24 volti; 2.3.2. ja skaņas signālierīci darbina ar līdzstrāvu, tad tā jāpievada no tāda tipa elektriskā ģeneratora, kādu parasti izmanto šāda tipa ierīcēm, šā tipa signālierīces akustiskie parametri jāreģistrē pie ģeneratora ātrumiem, kas atbilst 50 %, 75 % un 100 % no maksimālā nepārtrauktas darbības režīma ātruma, kādu šim ģeneratoram norādījis izgatavotājs. Testa laikā ģeneratoram nedrīkst būt nekāda cita elektriska slodze. Noturīguma tests, kas aprakstīts 3. līdz 3.4. punktā, jāveic ar ātrumu, ko paredzējis aprīkojuma izgatavotājs un kas izvēlēts no iepriekšminētā diapazona; 2.3.3. ja ar līdzstrāvu darbināmas skaņas signālierīces testā izmanto taisngrieztu strāvu, tad, signālierīcei darbojoties, uz tā spailēm izmērītā sprieguma mainīgā komponente no maksimuma līdz maksimumam nav lielāka par 0,1 voltu; 2.3.4. elektrības vadītāja pretestībai skaņas signālierīcei, ko darbina ar līdzstrāvu, ieskaitot spaiļu un kontaktu pretestību, jābūt iespējami tuvāk 0,05 Ω, ja sprieguma nominālvērtība ir 6 V, 0,10 Ω, ja sprieguma nominālvērtība ir 12 V un 0,20 Ω, ja sprieguma nominālvērtība ir 24 V.

2.4.

Mehānisko skaņas signālierīci testē šādi: 2.4.1. testējamā ierīce ir jādarbina personai vai izmantojot citus ārējos līdzekļus, grūžot darbības sviru, kā to ir ieteicis izgatavotājs. Neviena darbinātāja klātbūtnei nedrīkst būt ievērojama ietekme uz testa rezultātiem. Vienu mērījuma sekvenci veido desmit viena otrai sekojošas darbības pie darbības sviras, kas kopā aizņem 4 ± 0,5 s. Ir jāveic piecas sekvences, kuras vienu no otras atdala pauze. Pilnīga darbība ir jāveic piecas reizes; 2.4.2. A-novērtētais skaņas līmenis ir jāreģistrē katrai no 25 mērījumu sekvencēm, tam jābūt 2,0 dB(A) robežās, un galīgā rezultāta aprēķināšanai tas jānoapaļo.

2.5.

Izmantojot detaļu vai detaļas, ko šim mērķim paredzējis izgatavotājs, skaņas signālierīci stingri nostiprina uz balsta, kuras masa ir vismaz 10 reižu lielāka par testējamās signālierīces masu un ne mazāka par 30 kg. Jānodrošina, lai atstarojumi no balsta sāniem un paša balsta vibrācijas ievērojami neietekmētu mērījumu rezultātus.

2.6.

Atbilstīgi iepriekš izklāstītiem nosacījumiem A-novērtētais skaņas līmenis nedrīkst pārsniegt 115 dB(A) elektriskām skaņas signālierīcēm un 95 dB(A) mehāniskām skaņas signālierīcēm.

2.7.

Elektriskas skaņas signālierīces skaņas spiediena līmenis frekvenču diapazonā no 1 800 līdz 3 550 Hz ir lielāks nekā frekvences komponentēm virs 3 550 Hz, un katrā ziņā gadījumā tas ir vismaz 90 dB(A). Mehāniskas skaņas signālierīces skaņas spiediena līmenim ir jābūt vismaz 80 dB(A).

2.8.

Raksturlielumiem, kas norādīti 2.6. līdz 2.7. punktā, ir jābūt arī jebkurai skaņas signālierīcei, kurai ir veikts noturīguma tests, kas paredzēts 3. līdz 3.4. punktā.

2.8.1.

Elektriskām skaņas signālierīcēm, ko darbina ar līdzstrāvu, jebkuras sprieguma izmaiņas var būt starp 115 % un 95 % no nominālās vērtības, bet elektriskām skaņas signālierīcēm, ko darbina ar maiņstrāvu, – starp 50 % un 100 % no ģeneratora maksimālā nepārtrauktas darbības režīma ātruma, kādu tam norādījis izgatavotājs.

2.9.

No brīža, kad ierīce tiek aktivizēta, līdz brīdim, kad skaņa sasniedz 2.6. līdz 2.7. punktā noteikto minimālo vērtību, nepaiet vairāk kā 0,2 sekundes, mērot apkārtējā temperatūrā 293 ± 5 K (20 ± 5 °C). Šī prasība jo īpaši attiecas uz pneimatiskām vai elektropneimatiskām signālierīcēm.

2.10.

Saskaņā ar izgatavotāju noteiktiem barošanas nosacījumiem pneimatiskām vai elektropneimatiskām signālierīcēm jāskan tāpat kā parastām elektriskām skaņas signālierīcēm.

2.11.

Minimālo vērtību, kas noteikta 2.6. līdz 2.7. punktā, iegūst katrai daudztoņu ierīces sastāvdaļai, kas katra spēj izdot skaņu patstāvīgi. Maksimālais kopējais skaņas līmenis tiek sasniegts, visām sastāvdaļām darbojoties vienlaikus.

3.   Noturīguma tests

3.1.

Apkārtējai temperatūrai ir jābūt no 288 K līdz 303 K (15 °C līdz 30 °C).

3.2.

Elektriskām skaņas signālierīcēm jānodrošina nominālais spriegums pie vadītāju pretestības, kas norādīta 2.3.1. līdz 2.3.4. punktā, ievērojot atbilstību 2.8.1. punktam, un jādarbojas 10 000 reižu, ieslēdzot uz vienu sekundi pēc četras sekundes ilguša izslēgta stāvokļa. Testa laikā skaņas signālierīcei jāatrodas pretvējā vai caurvējā, kura ātrums ir aptuveni 10 m/s ± 2 m/s.

3.2.1.

Ja testu veic kamerā ar skaņas necaurlaidīgu apšuvumu, tad kameras tilpumam jābūt pietiekamam, lai noturīguma testa laikā nodrošinātu parastu signālierīces radītā siltuma izkliedēšanu.

3.3.

Ja tad, kad ir veikta puse no kopējā nepieciešamā darbību skaita, skaņas līmeņa parametri salīdzinājumā ar testa sākumu ir mainījušies, tad elektrisko skaņas signālierīci var noregulēt sākuma stāvoklī. Kad ir izpildīts viss nepieciešamais darbību kopējais skaits, skaņas signālierīci atkal var noregulēt sākuma stāvoklī, un pēc tam tā atbilst 2.8. punktā noteiktajām testu prasībām.

3.4.

Noturīguma tests ir jāveic četrām mehāniskas skaņas signālierīces tipa vienībām. Katrai ierīcei ir jābūt jaunai, un to testa laikā nedrīkst ieeļļot. Tā ir jāiedarbina 30 000 reižu visā darbības sviras kustības laukā, veicot 100 ± 5 darbības minūtē. Visām četrām ierīcēm saskaņā ar EN ISO 9227:2012 standartu ir jāveic sālsmiglas tests. Trim no četrām ierīcēm ir jāatbilst 2.8. punktā minētā testa prasībām.

2.   DAĻA

Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz skaņas signālu

1.   Uzstādīšanas prasības

1.1.

L1e-B, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļos ir jāuzstāda vismaz viena elektriska skaņas signālierīce, kurai ir veikts sastāvdaļas tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 28 (1).

1.2.

L1e-B kategorijas transportlīdzekļos, kuru projektētais maksimālais ātrums ir ≤ 25 km/h un maksimālā nominālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda ir ≤ 500 W, var uzstādīt mehānisku skaņas signālierīci, kurai ir veikts sastāvdaļas tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu, un tādā gadījumā 2.1.1. līdz 2.1.7. punktā paredzētās prasības nav piemērojamas.

1.3.

L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 uzstādīšanas prasībām.

1.3.1.

Ja nav īpašu norādījumu, tad jēdziens “motocikli” šajā regulā ir uzskatāms par tādu, kas attiecas uz L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.4.

L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 uzstādīšanas prasībām, kā ir paredzēts L5e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.5.

Gadījumā, ja ANO EEK Noteikumos Nr. 28 nav norādītas konkrētas prasības, un atbilstoši 1. daļas 1.3. punktam skaņas signālierīcēm vai papildu ierīcēm, kas uzstādītas transportlīdzekļiem, kuri tiek darbināti ar vienu vai vairākiem elektromotoriem, var būt papildiespējas, kas ļauj ierīci nepārtraukti darbināt tā, ka tā darbojas ar ievērojami zemāku skaņas spiedienu, nekā ir prasīts skaņas signālierīcei, izdodot nepārtrauktu, viendabīgu skaņu ar skaņas spektru, kurš darbības laikā ievērojami nemainās, lai, piemēram, brīdinātu gājējus par transportlīdzekļa tuvošanos.

2.   Uzstādīto elektrisko skaņas signālierīču izpildījuma prasības

2.1.

L1e-B, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļiem: 2.1.1 testa spriegumam ir jābūt tādam, kā ir noteikts 1. daļas 2.3. līdz 2.3.2. punktā; 2.1.2. skaņas spiediena līmeņi ir jāmēra saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 1. daļas 2.2. punktā; 2.1.3. Skaņas signālierīce(-es) emitēto A novērtēto skaņas spiediena līmeni mēra transportlīdzekļa priekšā 7,0 m attālumā no tā priekšgala, transportlīdzeklim atrodoties atklātā vietā uz iespējami līdzena pamata, un, ja tas ir aprīkots ar skaņas signālierīci, kura tiek darbināta ar līdzstrāvu, ar izslēgtu dzinēju; 2.1.4. mērinstrumenta mikrofons ir jānovieto transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknē; 2.1.5. fona trokšņu un vēja trokšņa skaņas spiediena līmenim ir jābūt vismaz 10 dB(A) zemākam par mērāmo skaņu; 2.1.6. maksimālo skaņas spiediena līmeni meklē 0,5 līdz 1,5 m virs zemes; 2.1.7. veicot mērījumus saskaņā ar 2.1.1. līdz 2.1.5. punktā paredzētajiem nosacījumiem, maksimālajai skaņas līmeņa vērtībai, kā ir noteikts 2.1.6. punktā, ir jābūt starp 75 dB(A) un 112 dB(A).

2.2.

L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 izpildījuma prasībām.

2.2.1.

Ja nav īpašu norādījumu, tad jēdziens “motocikli” šajā regulā ir uzskatāms par tādu, kas attiecas uz L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem.

2.3.

L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 izpildījuma prasībām, kā ir paredzēts L5e kategorijas transportlīdzekļiem.

---

(1)  OV L 323, 6.12.2011., 33. lpp.

III PIELIKUMS

Prasības, kas piemērojamas bremzēm, ieskaitot pretbloķēšanas un kombinētās bremžu sistēmas

1.   Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz bremzēm

1.1.

L1e, L2e, L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 78 uzstādīšanas prasībām.

1.1.1.

Neraugoties uz 1.1. punktā noteiktajām prasībām, 1.1.1.1. līdz 1.1.1.3. punkta nosacījumi ir piemērojami L1e kategorijas transportlīdzekļiem ar darba kārtībā esošu transportlīdzekļu masu ≤ 35 kg, kam ir turpmāk norādītais aprīkojums: 1.1.1.1. Iepriekš minēto ANO EEK noteikumu prasības par šķidruma līmeņa pārbaudes vienkāršību neattiecas uz bremzēšanas iekārtu cilindriem ar rezerves šķidrumu bremzēšanas ierīcēs ar hidraulisku pārvadu. 1.1.1.2. Aploces bremzēm, saistībā ar iepriekš minēto ANO EEK noteikumu īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz testēšanu ar slapjām bremzēm, ūdens jāvirza uz riteņa aploci, kas rada berzi, sprauslas novietojot 10 līdz 30 mm attālumā no bremžu kluču aizmugures. 1.1.1.3. Transportlīdzekļiem ar riteņa aploci, kura nav lielāka par 45 mm (kods 1.75), attiecībā uz bremzēšanas izpildījumu tikai ar priekšējām bremzēm, kad tas ir piekrauts līdz tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai, bremzēšanas ceļam vai atbilstīgajam vidējam pilnībā panāktajam palēninājumam (MFDD) ir jābūt tādam, kā paredzēts iepriekš minētajos ANO EEK noteikumos. Ja šo prasību nevar izpildīt tādēļ, ka ir ierobežota saķere starp riepu un ceļa virsmu, bremzēšanas ceļš S ≤ 0,1 + V2/115 ar atbilstīgo vidējo pilnībā panākto palēninājumu 4,4 m/s2 ir jāpiemēro, testējot transportlīdzekli, kas piekrauts līdz maksimālajai tehniski pieļaujamajai masai, izmantojot abas bremzēšanas ierīces vienlaicīgi.

1.1.2.

Transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai ir jāpiemēro nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 168/2013 VIII pielikumā par uzlaboto bremžu sistēmu obligātās uzstādīšanas prasībām.

1.2.

L6e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 78 prasībām, kā ir paredzēts L2e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.3.

L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 78 prasībām, kā ir paredzēts L5e kategorijas transportlīdzekļiem.

IV PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz elektrodrošību

1.   Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektrodrošību

1.1.   Transportlīdzekļiem, kuri tiek darbināti ar vienu vai vairākiem elektromotoriem, tostarp tikai elektromobiļiem un hibrīdiem, ir jāatbilst šā pielikuma prasībām.

2.   Vispārīgas prasības attiecībā uz aizsardzību pret elektrošoku un attiecībā uz elektrodrošību, kas piemērojamas augstsprieguma kopnēm apstākļos, kad tās nav savienotas ar ārējo augstsprieguma elektroenerģijas avotu.

2.1.   Aizsardzībai pret tiešu pieskaršanos aktīvajām daļām ir jāatbilst turpmāk norādītajām prasībām. Aizsargelementi (piemēram, cietais izolators, aizsegs, korpuss) ir tādi, lai tos nevarētu atvērt, izjaukt vai noņemt, neizmantojot instrumentus.

Aizsardzība pret piekļuvi aktīvajām daļām ir jātestē saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 3. papildinājumā “Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos daļām zem sprieguma”.

2.1.1.   Aktīvo daļu aizsardzībai slēgtā vadītāja nodalījumā un pasažieru salonā, kā arī bagāžas nodalījumā nodrošina IPXXD aizsardzības līmeni.

2.1.2.   Aktīvo daļu aizsardzībai zonās, kas nav slēgts vadītāja nodalījums un pasažieru salons, kā arī bagāžas nodalījums, nodrošina IPXXB aizsardzības līmeni.

2.1.3.   Aktīvo daļu aizsardzībai transportlīdzekļos, kur nav slēgta vadītāja nodalījuma un pasažieru salona, visā transportlīdzeklī nodrošina IPXXD aizsardzības līmeni.

2.1.4.   Uzskata, ka savienotāji (tostarp transportlīdzekļa pievadi) atbilst prasībām, ja:

—	tie atbilst arī aizsardzības līmenim IPXXB, ja tos noņem, neizmantojot instrumentus,

—	tie atrodas zem transportlīdzekļa grīdas un ir aprīkoti ar slēdzenes mehānismu (piemēram, nostiprināti ar skrūvi, nostiprināti ar bajonetietveri),

—	tie ir aprīkoti ar slēdzenes mehānismu un pārējās daļas vispirms atvieno no savienotāja, izmantojot instrumentus, vai

—	aktīvo daļu spriegums vienā sekundē pēc savienotāja atdalīšanas ir ≤ 60 V (līdzstrāva) vai ≤ 30 V (maiņstrāva) (vidējā kvadrātiskā vērtība).

2.1.5.   Gadījumā, kad apkopes slēdzi var atvērt, izjaukt vai noņemt, neizmantojot instrumentus, visos šajos apstākļos ir jāievēro aizsardzības līmenis IPXXB.

2.1.6.   Īpašas marķējuma prasības

2.1.6.1.

Gadījumā, ja REESS ir augstsprieguma jauda, uz REESS vai tā tuvumā ir jāizvieto 4-1. attēlā redzamais simbols. Simbola fons ir dzeltens, rāmis un bulta ir melnā krāsā.

4-1.   attēls

Augstsprieguma aprīkojuma marķējums

2.1.6.2.

Turklāt simbols ir jāizvieto uz visiem korpusiem un aizsegiem, kurus noņemot tiek atklātas augstsprieguma ķēdes aktīvās daļas. Noteikums ir fakultatīvs attiecībā uz visiem augstsprieguma kopņu savienotājiem, un to nepiemēro šādos gadījumos: — ja aizsegiem vai korpusiem nevar fiziski piekļūt, tos nevar atvērt vai noņemt, kamēr citas transportlīdzekļa daļas netiek noņemtas, izmantojot instrumentus, vai — ja aizsegi vai korpusi ir izolēti zem transportlīdzekļa grīdas.

2.1.6.3.

Vadus augstsprieguma kopnēm, kas nav pilnībā novietoti korpusos, marķē ar oranžu ārējo izolāciju.

2.2.   Aizsardzībai pret netiešu pieskaršanos aktīvajām daļām ir jāatbilst turpmāk norādītajām prasībām.

2.2.1.   Aizsardzībai pret elektrošoku, kas var rasties no netiešas pieskaršanās, atklātas vadītājdaļas, piemēram, strāvu vadošus aizsegus vai korpusus, galvaniski un droši savieno ar elektrisko šasiju, piemēram, izmantojot elektrisko vadu vai zemējuma vadu, metināšanu vai izmantojot skrūves, lai nerastos elektrodrošības apdraudējumi.

2.2.2.   Pretestība starp visām atklātajām vadītājdaļām un elektrisko šasiju ir mazāka par 0,1 Ω pie sprieguma 0,2 A. Šī prasība ir ievērota, ja galvaniskais savienojums ir nodrošināts ar metināšanu.

2.2.3.   Transportlīdzekļiem, kurus paredzēts savienot ar iezemēto ārējo elektroenerģijas avotu, izmantojot vadītājsavienojumu, ir jānodrošina ierīce, ar kuras palīdzību var veidot elektriskās šasijas galvanisko savienojumu ar zemi.

Ierīce nodrošina savienojumu ar zemi, pirms transportlīdzeklim pievada ārējo spriegumu, un saglabā šo savienojumu, kad ārējais spriegums no transportlīdzekļa tiek atvienots.

Šo prasību ievērošanu apliecina vai nu izmantojot savienotāju, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, vai veicot citu analīzi.

2.2.3.1.

Elektriskās šasijas galvanisks savienojums ar zemi nav jānodrošina šādos gadījumos: — transportlīdzeklim var izmantot vienīgi īpaši paredzētu lādētāju, kurš ir aizsargāts, ja rodas jebkāda viena izolācijas kļūda, — viss transportlīdzekļa metāla korpuss ir pasargāts, ja rodas jebkāda viena izolācijas kļūda, vai — transportlīdzekli nevar uzlādēt, no transportlīdzekļa pilnībā nenoņemot vilces bateriju.

2.3.   Izolācijas pretestībai ir jāatbilst turpmāk norādītajām prasībām.

2.3.1.   Attiecībā uz elektrības spēka piedziņas blokiem, kas sastāv no atsevišķām līdzstrāvas vai maiņstrāvas kopnēm:

ja maiņstrāvas augstsprieguma kopnes un līdzstrāvas augstsprieguma kopnes ir savstarpēji galvaniski izolētas, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju ir vismaz 100 Ω/V pie darba sprieguma līdzstrāvas kopnēm un vismaz 500 Ω/V pie darba sprieguma maiņstrāvas kopnēm.

Mērījumi ir jāveic saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 1. papildinājumā “Izolācijas pretestības mērīšanas metode”.

2.3.2.   Attiecībā uz elektrības spēka piedziņas blokiem, kas sastāv no kombinētajām līdzstrāvas un maiņstrāvas kopnēm:

ja maiņstrāvas augstsprieguma kopnes un līdzstrāvas augstsprieguma kopnes ir galvaniski savienotas, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju ir vismaz 500 Ω/V pie darba sprieguma.

Tomēr, ja visas augstsprieguma maiņstrāvas kopnes ir aizsargātas, izmantojot vienu no diviem turpmāk minētajiem paņēmieniem, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju ir vismaz 100 Ω/V pie darba sprieguma:

—	divas vai vairākas cietā izolatora kārtas, aizsegi vai korpusi, kas, piemēram, attiecībā uz kabeļu instalāciju, neatkarīgi atbilst 2.1. līdz 2.1.6.3. punkta prasībām,

—	mehāniski izturīgi aizsargelementi, kas ir pietiekami ilglaicīgi transportlīdzekļa darbmūžā, piemēram, motora korpuss, elektronisko pārveidotāju korpusi vai savienotāji.

Izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju var tikt apliecināta, izmantojot aprēķinus, mērījumus vai abu paņēmienu kombināciju.

Mērījumus veic saskaņā ar 1. papildinājumu “Izolācijas pretestības mērīšanas metode”.

2.3.3.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar kurināmā elementu:

ja laika gaitā izolācijas pretestības obligāto prasību nevar ievērot, aizsardzību nodrošina ar kādu no minētajiem līdzekļiem:

—	divas vai vairākas cietā izolatora kārtas, aizsegi vai korpusi, kas neatkarīgi atbilst 2.1. līdz 2.1.6.3. punkta prasībām, vai

—

iebūvēta izolācijas pretestības monitoringa sistēma, ar kuras palīdzību vadītājs tiek brīdināts, kad izolācijas pretestība kļūst mazāka par paredzēto minimālo vērtību. Izolācijas pretestību starp augstsprieguma kopni un savienotājsistēmu REESS lādēšanai, kas ir ieslēgts tikai tad, kad notiek REESS uzlāde, un elektrisko šasiju, neuzrauga.

Iebūvētas izolācijas pretestības monitoringa sistēmas pareizu darbību testē tā, kā ir aprakstīts 2. papildinājumā “Apstiprinājuma metode iebūvētas izolācijas pretestības monitoringa sistēmas darbībai”.

2.3.4.   Izolācijas pretestības prasības savienotājsistēmai, kas paredzēta REESS lādēšanai

Transportlīdzekļa pievadei vai uzlādes kabelim, kas ir pastāvīgi pievienoti transportlīdzeklim, lai to vadoši savienotu ar iezemēto ārējo maiņstrāvas elektroenerģijas avotu, un elektriskai ķēdei, kas ir galvaniski savienota ar transportlīdzekļa pievadi / uzlādes kabeli REESS lādēšanas laikā, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju ir vismaz 1,0 ΜΩ, kad lādētāja savienotājs ir atvienots. Mērījumu laikā vilces bateriju var atvienot.

3.   Prasības attiecībā uz REESS

3.1.   Aizsardzība pret pārslodzes strāvu

REESS nedrīkst pārkarst pārslodzes strāvas dēļ vai arī, ja REESS pārkarst pārslodzes strāvas dēļ, to aprīko ar vienu vai vairākām aizsargierīcēm, piemēram, drošinātājiem, strāvas slēdžiem un/vai galvenajiem kontaktoriem.

Atbilstīgā gadījumā transportlīdzekļa izgatavotājs sniedz attiecīgos datus un analīzi, kas apliecina, ka pārkaršana no pārslodzes strāvas ir novērsta, neizmantojot aizsargierīces.

3.2.   Gāzes uzkrāšanās novēršana

Nodalījumus, kuros atrodas atklāta tipa vilces baterijas un kuros var rasties ūdeņraža gāze, aprīko ar ventilatoru vai ventilācijas agregātu, vai jebkuru citu piemērotu līdzekli, lai novērstu ūdeņraža gāzes uzkrāšanos. Transportlīdzekļiem ar atklāta tipa rāmi, kas šādās vietās neļauj uzkrāties ūdeņraža gāzei, nav nepieciešams ventilators vai ventilācijas agregāts.

3.3.   Aizsardzība pret elektrolīta noplūdēm

Elektrolīts nedrīkst noplūst no transportlīdzekļa, ja tas tiek sasvērts jebkurā virzienā, atsliets pret zemi uz labo vai kreiso pusi vai pat tad, ja REESS tiek apgriezta otrādi.

Gadījumā, ja elektrolīts noplūst no REESS vai tās sastāvdaļām citu iemeslu dēļ, tas nedrīkst sasniegt ne vadītāju, ne jebkuru citu personu, kas atrodas transportlīdzeklī vai tā tuvumā parastos lietošanas apstākļos, kad transporta līdzeklis ir novietots stāvēšanai (t. i., arī tad, ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai uz nogāzes) vai jebkuros citos parastas darbības gadījumos.

3.4.   Nejauša vai netīša atvienošanās

REESS un tās sastāvdaļas transportlīdzeklī ir jāuzstāda tā, lai izvairītos no REESS nejaušas vai netīšas atvienošanās vai izkrišanas.

REESS un tās sastāvdaļas nedrīkst izkrist no transportlīdzekļa, ja tas tiek sasvērts jebkurā virzienā, atsliets pret zemi uz labo vai kreiso pusi vai pat tad, ja REESS tiek apgriezta otrādi.

4.   Drošuma prasības lietošanas laikā

4.1.   Vilces sistēmas startēšanas un apturēšanas procedūra

4.1.1.   Startējot transportlīdzekli, tostarp ieslēdzot sistēmas barošanu, lai atlasītu braukšanas aktīvo iespējamo režīmu, vadītājam ir jāveic vismaz divas tīšas un atšķirīgas darbības.

4.1.2.   Vadītājam sniedz vismaz īslaicīgu signālu, kad transportlīdzeklis ir braukšanas aktīvajā režīmā, taču šo noteikumu nepiemēro apstākļos, kad transportlīdzekli ar dzinējspēku tieši vai netieši nodrošina iekšdedzes motors.

4.1.3.   Atstājot transportlīdzekli, vadītāju, izmantojot signālu (piemēram, optisku vai skaņas signālu), informē, ja transportlīdzeklis joprojām ir braukšanas aktīvajā režīmā.

4.1.4.   Ja vadītājs var ārēji uzlādēt iebūvētu REESS, transportlīdzeklis nedrīkst kustēties, izmantojot vilces sistēmu, kamēr ārējā elektroenerģijas avota savienotājs ir fiziski savienots ar transportlīdzekļa pievadi. Prasības ievērošanu apliecina, izmantojot savienotāju, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

Gadījumā, ja uzlādes kabeļi ir pieslēgti pastāvīgi, iepriekš minētā prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja uzlādes kabeļa lietošana skaidri novērš transportlīdzekļa izmantošanu (piemēram, kabelis vienmēr ir vadīts pāri vadības ierīcēm, vadītāja sedlu veida sēdeklim, vadītāja sēdeklim, rokturim vai stūrei, vai arī sēdeklim, kas aizsedz kabeļa glabāšanas vietu, ir jāpaliek atvērtā stāvoklī).

4.1.5.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar braukšanas virziena kontroles ierīci (piemēram, atpakaļgaitas ierīci), vadītājam tiek norādīts šīs ierīces stāvoklis.

4.1.6.   Lai deaktivizētu braukšanas aktīvo režīmu vai pabeigtu jaudas atslēgšanas procedūru, ir atļauts prasīt veikt tikai vienu darbību.

4.2.   Braukšana ar samazinātu jaudu

4.2.1.   Samazinātas jaudas rādītājs

Ja elektriskā vilces sistēma ir aprīkota ar iespēju automātiski samazināt transportlīdzekļa dzinējspēku (piemēram, spēka piedziņas bloka disfunkcijas darbības režīms), vadītājam ir jānorāda par būtisku samazinājumu.

4.2.2.   REESS zema enerģijas satura rādītājs

Ja uzlādes stāvoklim REESS ir būtiska ietekme uz transportlīdzekļa braukšanas izpildījumu (piemēram, paātrinājumu un vadāmību, kas jāizvērtē tehniskajam dienestam kopā ar transportlīdzekļa izgatavotāju), skaidri saprotamai ierīcei (piemēram, vizuālam vai skaņas signālam) ir jānorāda vadītājam par zemu enerģijas saturu. Šajā saistībā nevar izmantot rādītāju, kas izmantots 4.2.1. punktā minētajā nolūkā.

4.3.   Braukšana atpakaļgaitā

Nav iespējams iedarbināt transportlīdzekļa atpakaļgaitas kontroles funkciju, kamēr notiek transportlīdzekļa kustība uz priekšu.

4.4.   Ūdeņraža emisiju noteikšana

4.4.1.   Šo pārbaudi veic visiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar atklāta tipa vilces baterijām, un ir jābūt izpildītām visām prasībām.

4.4.2.   Transportlīdzekļi ir jāaprīko ar iebūvētiem lādētājiem. Testu veic saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 100 (1) 7. pielikumā aprakstīto metodi. Ūdeņraža paraugus ņem un analīzi veic saskaņā ar paredzētajām metodēm, taču var izmantot arī citas analīzes metodes, ja ir pierādīts, ka tās sniedz ekvivalentus rezultātus.

4.4.3.   Normālā uzlādē saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 100 7. pielikumā minētajiem nosacījumiem ūdeņraža emisijas 5 stundu laikā ir mazākas par 125 g vai laikā t2 (stundās) mazākas par (25 × t2) (g).

4.4.4.   Uzlādē, ko veic, izmantojot iebūvētu lādētāju, kurš uzrāda kļūdu (nosacījumi ir doti ANO EEK Noteikumu Nr. 100 7. pielikumā), ūdeņraža emisijas ir mazākas par 42 g. Turklāt iebūvētajam lādētājam šo iespējamo kļūdu ierobežo līdz 30 minūtēm.

4.4.5.   Visas darbības saistībā ar REESS lādēšanu tiek vadītas automātiski, tostarp uzlādes apturēšana.

4.4.6.   Nedrīkst būt iespēja manuāli vadīt uzlādes fāzes.

4.4.7.   Parastas darbības, veicot pievienošanu un atvienošanu zemsprieguma elektrotīklam, vai enerģijas padeves pārtraukumi nedrīkst ietekmēt uzlādes fāžu vadības sistēmu.

4.4.8.   Par nozīmīgām uzlādes kļūdām, kas var izraisīt iebūvētā lādētāja nepareizu darbību lādēšanas laikā, pastāvīgi ziņo vadītājam vai operatoram tiek skaidri norādīts par uzlādes sākšanos.

4.4.9.   Sīki norādījumi par uzlādi un deklarācija par atbilstību 4.4.1. līdz 4.4.8. punktā norādītajām prasībām ir jāiekļauj transportlīdzekļa lietošanas pamācībā.

4.4.10.   Var izmantot testa rezultātus, kas gūti, testējot citus transportlīdzekļu tipus, kas ir no vienas un tās pašas transportlīdzekļu saimes, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Noteikumu Nr. 100 7. pielikuma 2. papildinājumā.

---

(1)  OV L 57, 2.3.2011., 54. lpp.

V PIELIKUMS

Prasības, kas piemērojamas izgatavotāja deklarācijai par kritisko funkcionālā drošuma sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīguma testēšanu

1.   Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz noturīguma testēšanu

1.1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 22. panta 2. punktu un VIII pielikumu:

transportlīdzekļiem un to sistēmām, daļām un aprīkojumam, kurš ir būtisks funkcionālajam drošumam, ir jāspēj izturēt lietošanu parastos apstākļos un veicot tehniskās apkopes saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem, ņemot vērā regulāras un plānotas apkopes un specifiskus aprīkojuma pielāgojumus, kas veikti saskaņā ar skaidriem un neapšaubāmiem transportlīdzekļa izgatavotāja norādījumiem lietošanas instrukcijā, kas pievienota transportlīdzeklim.

Transportlīdzekļa parasta lietošana ietver piecus gadus pēc tā pirmās reģistrācijas un kopējo nobraukto attālumu, kas ir 1,5 reizes no attāluma, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumā attiecībā uz konkrēto transportlīdzekļa kategoriju un emisiju pakāpi (t. i.., Euro posmu), saskaņā ar kuru ir jāapstiprina transportlīdzekļa tips, taču prasītais attālums nevienai transportlīdzekļa kategorijai nepārsniedz 60 000 km. Parasta lietošana neietver lietošanu skarbos apstākļos (piemēram, ļoti lielā aukstumā vai karstumā) un ceļa apstākļos, kuru dēļ transportlīdzeklim rodas bojājumi.

1.2.   Noturīguma testēšanas prasības neattiecas uz apstiprināta tipa riepām, apgaismojuma sastāvdaļu nomaināmiem gaismas avotiem un citām nolietojamām vienībām.

1.3.   Transportlīdzekļa izgatavotājam nav pienākuma nodot tādu informāciju kā datne, kas satur ar autortiesībām aizsargātu informāciju saistībā ar uzņēmuma datiem par noturīguma testēšanas procedūrām un citām attiecīgām iekšējām praksēm.

1.4.   Izgatavotāja paziņojums neskar tā pienākumus saistībā ar garantiju attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku.

VI PIELIKUMS

Prasības, kas piemērojamas priekšējām un aizmugures aizsargkonstrukcijām

1.   Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējām un aizmugures aizsargkonstrukcijām

1.1.

Šā pielikuma prasības ir uzskatāmas par izpildītām, ja visam transportlīdzeklim ir piemērotas ANO EEK Noteikumu Nr. 26 prasības par ārējiem izvirzījumiem, kā ir noteikts Regulas (ES) 168/2013 II pielikuma C daļas 7. punktā.

1.2.

Ja ANO EEK Noteikumu Nr. 26 prasības par ārējiem izvirzījumiem nav piemērotas vai ir piemērotas tikai daļēji, kā ir noteikts transportlīdzeklim Regulas (ES) 168/2013 II pielikuma C daļas 7. punkta nosacījumos, jānodrošina atbilstība turpmāk minētajām prasībām. 1.2.1. Transportlīdzekļi, kuru attiecīgā priekšējā struktūra ir pilnībā izvērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, ir uzskatāmi par tādiem, kas atbilst prasībām par priekšējām aizsargkonstrukcijām. 1.2.2. Transportlīdzekļi ar vienu priekšējo riteni un kuru ārējie izvirzījumi pāri priekšējai asij ir izvērtēti, izmantojot testēšanas ierīci saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C daļas 7. punkta attiecīgajiem nosacījumiem, ir uzskatāmi par tādiem, kas atbilst prasībām par priekšējām aizsargkonstrukcijām. 1.2.3. Transportlīdzekļi ar vairāk nekā vienu priekšējo riteni un kuru attiecīgā priekšējā struktūra nav pilnībā izvērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, atbilst turpmāk minētajām prasībām. 1.2.3.1. Vismaz divas trešdaļas transportlīdzekļa priekšējās daļas maksimālā platuma, kas mērīts vietā, kur atrodas priekšējā ass vai tās priekšā, veido transportlīdzekļa struktūra, kas atrodas pirms šķērslīnijas, kura atrodas pa vidu starp priekšējo asi un transportlīdzekļa vistuvāk priekšā esošo punktu (t. i., būtiska struktūra, sk. 6-1. attēlu). Šīs struktūras novietojums augstuma ziņā ir būtisks vienīgi virs grīdas līnijas un zemāk par 2,0 m. 6-1.   attēls Transportlīdzekļa priekšējās daļas būtiska struktūra 1.2.3.2. Nevienai no transportlīdzekļa struktūrām, kuras izvirzās priekšā 1.2.3.1. punktā aprakstītajai līnijai, nedrīkst būt smailas vai asas daļas vai izvirzījumi, kuri vērsti uz āru un kuru dēļ var rasties ievainojumi vai tie var būt smagāki, vai kuri sadursmes gadījumā, kad transportlīdzeklis virzās uz priekšu, var radīt ievainojumus neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Struktūrai jebkurā gadījumā nedrīkst būt malu, ar kurām varētu saskarties 100 mm sfēra un kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 2,5 mm. Taču malas drīkst būt neasas, ja to izvirzījumi ir mazāki par 5,0 mm un nav īpašu prasību attiecībā uz malām, kuru izvirzījums ir mazāks par 1,5 mm. 1.2.4. Prasības par aizmugures aizsargkonstrukcijām, kas minētas 1.2.5. līdz 1.2.6.2.1. punktā, neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti ar atpakaļgaitas ierīci. 1.2.5. Transportlīdzekļi, kuri ir aprīkoti ar atpakaļgaitas ierīci un kuru attiecīgā aizmugures struktūra ir pilnībā novērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, ir uzskatāmi par tādiem, kuri atbilst prasībām, kas piemērojamas aizmugures aizsargkonstrukcijām. 1.2.6. Transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar atpakaļgaitas ierīci un kuru attiecīgā aizmugures struktūra nav pilnībā izvērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, atbilst turpmāk minētajām prasībām. 1.2.6.1. Vismaz divām trešdaļām no transportlīdzekļa platuma, mērot pie aizmugurējās ass, ir jāsastāv no transportlīdzekļa struktūras (t. i., būtiskā struktūra, sk. 6-2. attēlu). Šīs struktūras novietojums augstuma ziņā ir būtisks vienīgi virs grīdas līnijas un zemāk par 2,0 m. 6.2.   attēls 1.2.6.2. Nevienai no transportlīdzekļa aizmugures ass atpakaļgaitas struktūrām nedrīkst būt smailas vai asas daļas vai izvirzījumi, kuri vērsti uz āru un kuru dēļ var rasties ievainojumi vai tie var būt smagāki, vai kuri sadursmes gadījumā, kad transportlīdzeklis virzās uz aizmuguri, var radīt ievainojumus neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Struktūrai jebkurā gadījumā nedrīkst būt malu, ar kurām varētu saskarties 100 mm sfēra un kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 2,5 mm. Taču malas drīkst būt neasas, ja to izvirzījumi ir mazāki par 5,0 mm un nav īpašu prasību attiecībā uz malām, kuru izvirzījums ir mazāks par 1,5 mm. 1.2.6.2.1. L2e-U, L5e-B, L6e-BU un L7e-CU kategorijas transportlīdzekļu gadījumā malām, ar kurām var saskarties 100 mm sfēra, ja to izvirzījums ir 1,5 mm vai vairāk, vismaz jābūt neasām.

1.3.

Ja pēc tehniskā dienesta pieprasījuma tiek mērīta materiāla cietība, mērījumi ir jāveic materiālam, kāds ir uzstādīts transportlīdzeklim. Ja nav iespējams pareizi veikt šādu mērījumu, tehniskais dienests var pieņemt alternatīvas vērtēšanas metodes.

VII PIELIKUMS

Prasības, kas piemērojamas stiklojumam, priekšējā stikla tīrītājiem un apskalotājiem, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām

1.   DAĻA

Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz stiklojumu

1.   Uzstādīšanas prasības

1.1.

Transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt vienīgi bezšķembu stiklojumu.

1.1.1.

Visam bezšķembu stiklojumam, kas uzstādīts transportlīdzeklim, ir jāveic tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 43.

1.1.2.

Bezšķembu stiklojums ir jāuzstāda tā, lai, neraugoties uz stresa apstākļiem, kuriem transportlīdzeklis ir pakļauts parastas darbības apstākļos, tas paliktu savā vietā un joprojām nodrošinātu redzamību un drošību personām, kas atrodas transportlīdzeklī vai vada transportlīdzekli.

1.1.3.

Plastmasas priekšējie stikli, kuri uzstādīti transportlīdzekļiem bez virsbūves un kuri no augšas netiek balstīti, nav uzskatāmi par bezšķembu stiklojumu, un uz tiem neattiecas šajā pielikumā noteiktās prasības.

1.1.3.1.

Atkāpjoties no 2. panta 5. punkta un šajā pielikumā transportlīdzeklis ir uzskatāms par tādu, kuram ir virsbūve, ja tam ir tādi struktūras elementi kā A balsti vai stingrs rāmis ap priekšējo stiklu apvienojumā ar citiem iespējamiem elementiem, piemēram, sānu durvīm, sānu logiem un/vai jumtu, kas rada noslēgtu vai daļēji noslēgtu nodalījumu, un tehniskais dienests testa ziņojumā nodrošina skaidru pamatojumu vērtējuma kritērijiem.

2.   Īpaši nosacījumi

2.1.

L kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.1.1.

ANO EEK Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 4.2.1.2. un 4.2.2.2. punkts nav piemērojams. Tā vietā elastīgu plastmasas stiklojumu, kuram ir apstiprinājuma marķējums “IX”, var uzstādīt kā bezšķembu stiklojumu, kas nav priekšējais stikls.

2.1.2.

Cietas plastmasas bezšķembu stiklojumu, ja tā tips ir apstiprināts un tam ir apstiprinājuma marķējums “VIII/A/L” vai “X/A/L”, var uzstādīt kā priekšējo stiklu L1e, L2e, L3e, L4e un L5e kategoriju transportlīdzekļiem.

2.1.3.

L5e-B, L6e-B un L7e-C kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar priekšējo stiklu, kas veido noslēgtu vadītāja nodalījumu un pasažieru salonu.

2.   DAĻA

Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējā stikla tīrītājiem un apskalotājiem

1.   Uzstādīšanas prasības

1.1.   Visi transportlīdzekļi ar priekšējiem stikliem no bezšķembu stiklojuma ir jāaprīko ar priekšējā stikla tīrītāju sistēmu, kura spēj funkcionēt, kad tiek aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, vadītājam neveicot nekādas citas darbības, izņemot darbības vadības slēdža aktivizēšanu priekšējā stikla tīrītāju sistēmas darbības uzsākšanai un apturēšanai.

1.1.1.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmu veido viena vai vairākas tīrītāja sviras ar tīrītāja lāpstiņām, kuras ir vienkārši nomaināmas un kuras var manuāli notīrīt. Tīrītāja sviras ir jāuzstāda tā, lai tās būtu nolokāmas prom no priekšējā stikla.

1.1.2.   Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāsedz vismaz 90 % no redzamības lauka A, kā ir noteikts saskaņā ar 1. papildinājumu.

1.1.2.1.

Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāatbilst prasībām, kad sistēma tiek darbināta 1.1.3. punktam atbilstošā tīrīšanas biežumā. Priekšējā stikla tīrīšanas lauku novērtē saskaņā ar 2.1.10. līdz 2.1.10.3. punktā minētajām prasībām.

1.1.3.   Lai tas atbilstu 2.1.1. līdz 2.1.6. punktā un 2.1.8. punktā noteiktajiem nosacījumiem, priekšējā stikla tīrītāja tīrīšanas biežumam ir jābūt vismaz 40 cikliem minūtē.

1.1.4.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj divas minūtes darboties uz sausa priekšējā stikla, nepasliktinoties izpildījumam.

1.1.4.1.

Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas izpildījumu uz sausa priekšējā stikla testē saskaņā ar 2.1.11. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

1.1.5.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj izturēt vismaz 15 sekunžu motora apstāšanos. Drīkst lietot automātiskas ierīces aizsardzībai pret īssavienojumu, nodrošinot, ka iespējamas atiestatīšanas gadījumā nav jāveic citas darbības, izņemot priekšējā stikla tīrīšanas vadības ierīces darbināšanu.

1.1.5.1.

Spēja izturēt motora apstāšanos ir jātestē 2.1.7. punktā aprakstītajos apstākļos.

1.2.   Visi transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar bezšķembu stiklojuma priekšējo stiklu, ir jāaprīko ar priekšējā stikla apskalošanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un kas spēj izturēt slodzes un spiedienus, kādi rodas, kad sprauslas ir aizsprostotas un sistēma tiek aktivizēta atbilstoši 2.2.1.1. līdz 2.2.1.1.2. punktā aprakstītajai procedūrai.

1.2.1.   Temperatūras cikli, kas noteikti šā pielikuma 2.2.1. līdz 2.2.3.1. punktā, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt priekšējā stikla apskalošanas ierīces darbību.

1.2.2.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmai ir jāvar izšļākt šķidrumu uz priekšējā stikla mērķa zonas bez noplūžu paliekām, cauruļvadu atvienošanās un jebkuras sprauslas darbības traucējumiem parastajos darba apstākļos, kad apkārtējā temperatūra ir no 255 K līdz 333 K (–18 °C līdz 60 °C). Turklāt, kad sprauslas ir aizsprostotas, sistēmā nedrīkst būt pazīmju par noplūdēm un cauruļvadu atvienošanos.

1.2.3.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmai ir jāspēj pievadīt pietiekamu daudzumu šķidruma, lai notīrītu vismaz 60 % no redzamības lauka A, kā noteikts saskaņā ar 1. papildinājumu, 2.2.5. līdz 2.2.5.4. punktā aprakstītajos apstākļos.

1.2.4.   Ir jābūt iespējai priekšējā stikla apskalošanas sistēmu aktivizēt manuāli, izmantojot apskalošanas vadības ierīci. Turklāt ir jābūt iespējai sistēmas aktivizēšanu un deaktivizēšanu koordinēt un apvienot ar jebkuru citu transportlīdzekļa sistēmu.

1.2.5.   Tvertnes tilpums, kurā atrodas šķidrums, nedrīkst būt mazāks par 1,0 litru.

1.2.6.   Var uzstādīt priekšējā stikla apskalošanas sistēmu, kura ir apstiprināta kā atsevišķa tehniskā vienība saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1008/2010 (1), ja ir izpildīti 2.2.6. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Testa procedūra

2.1.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas testēšanas nosacījumi.

2.1.1.   Ja nav norādīts citādi, turpmāk aprakstītie testi ir jāveic no 2.1.2. punkta līdz 2.1.5. punktam aprakstītajos apstākļos.

2.1.2.   Apkārtējā temperatūra ir diapazonā no 278 K līdz 313 K (5 °C līdz 40 °C).

2.1.3   Priekšējais stikls pastāvīgi ir slapjš.

2.1.4.   Elektriskās priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas gadījumā ir jāievēro turpmāk aprakstītie papildu nosacījumi.

2.1.4.1.

Testa sākumā visi akumulatori ir pilnīgi uzlādēti.

2.1.4.2.

Dzinējs, ja tas ir, darbojas ar apgriezienu skaitu, kas nepārsniedz 30 % no apgriezienu skaita, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tas nav iespējams specifisku dzinēja kontroles stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdveida elektrisko automobiļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks scenārijs, ņemot vērā dzinēja apgriezienu skaitu minūtē, dzinēja darbības regulāru neesamību vai pilnīgu neesamību parastajos braukšanas apstākļos. Ja priekšējā stikla tīrīšanas sistēma var izpildīt prasības bez iedarbināta dzinēja, tad dzinējs var nedarboties vispār.

2.1.4.3.

Galvenie tuvās gaismas lukturi ir ieslēgti.

2.1.4.4.

Visas aprīkotās apsildes, ventilācijas, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmas (neatkarīgi no to atrašanās vietas transportlīdzeklī) darbojas ar maksimālo elektroenerģijas patēriņu.

2.1.5.   Ar saspiestu gaisu vai vakuumu darbināmajām priekšējā stikla tīrīšanas sistēmām ir jāspēj pastāvīgi darboties iepriekš aprakstītajā tīrīšanas biežumā neatkarīgi no dzinēja apgriezienu skaita un dzinēja slodzes vai minimālajiem un maksimālajiem akumulatora uzlādes līmeņiem, ko izgatavotājs ir norādījis parastajai darbībai.

2.1.6.   Pēc aptuveni 20 minūšu iepriekšējas darbības uz slapja priekšējā stikla priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas biežumam ir jāatbilst 1.1.3. punktā aprakstītajām prasībām.

2.1.7.   Tiek izpildītas 1.1.5. punkta prasības, kad tīrīšanas sviras uz 15 sekunžu periodu tiek apturētas pozīcijā, kas atbilst pusei cikla, kamēr priekšējā stikla tīrītāja vadības ierīce ir iestatīta maksimālajam tīrīšanas biežumam.

2.1.8.   Priekšējā stikla ārējā virsma ir rūpīgi jāattauko ar denaturēto spirtu vai līdzvērtīgu attaukošanas līdzekli. Pēc nožūšanas ir jāuzklāj ne mazāk par 3 % un ne vairāk par 10 % amonjaka šķīduma. Virsmai jāļauj atkal nožūt, un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

2.1.9.   Testa maisījuma pārklājumu atbilstoši 2. papildinājumā aprakstītajām specifikācijām vienmērīgi uzklāj uz priekšējā stikla ārējās virsmas un ļauj tam nožūt.

2.1.9.1.

Kad priekšējā stikla ārējā virsma ir sagatavota atbilstoši 2.1.8. un 2.1.9. punktam, priekšējā stikla apskalošanas sistēmu var lietot piemērojamo testu laikā.

2.1.10.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas lauks, kā aprakstīts 1.1.2. punktā, ir jānosaka turpmāk aprakstītajā veidā.

2.1.10.1.

Priekšējā stikla ārējā virsma ir jāapstrādā atbilstoši 2.1.8. punktam un 2.1.9. punktam.

2.1.10.2.

Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas 1.1.2. punktā aprakstītās prasības, ir jāaktivizē priekšējā stikla tīrīšanas sistēma, ņemot vērā 2.1.9.1. punktu, ir jāizveido tīrīšanas lauka trase un jāsalīdzina ar redzamības lauka A trasi, kā noteikts atbilstoši 1. papildinājumam.

2.1.10.3.

Lai pārbaudītu, vai 1.1.2. punkta prasības tiek izpildītas, tehniskais dienests var piekrist alternatīvai testa procedūrai (piemēram, virtuālai testēšanai).

2.1.11.   Prasības, kas norādītas 1.1.4. punktā, ir jāizpilda 2.1.2. punktā paredzētajos nosacījumos. Transportlīdzeklis ir jāsagatavo darbībai 2.1.4. līdz 2.1.5. punktā aprakstītajos nosacījumos. Testa laikā tīrīšanas sistēmai ir jādarbojas parastajā veidā, bet maksimālajā tīrīšanas biežumā. Tīrīšanas lauks nav jākontrolē.

2.2.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas testēšanas nosacījumi

2.2.1.   Tests Nr. 1: priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni, tad to vismaz četras stundas pakļauj apkārtējās temperatūras 293 ± 2 K (20 ± 2 °C) iedarbībai. Ūdenim šajā temperatūrā ir jābūt stabilizētam.

2.2.1.1.

Sprauslu izvades ir jāaizsprosto, un priekšējā stikla apskalošanas vadības ierīce ir jāieslēdz sešas reizes minūtē, katru reizi vismaz uz trīs sekundēm.

2.2.1.1.1.

Ja priekšējā stikla apskalošanas sistēma tiek darbināta ar autovadītāja muskuļu spēku, manuāli darbināma sūkņa gadījumā piemērotajam spēkam ir jābūt no 11,0 līdz 13,5 daN, ar kāju darbināma sūkņa gadījumā piemērotajam spēkam ir jābūt no 40,0 līdz 44,5 daN.

2.2.1.1.2.

Elektrosūkņu gadījumā testēšanas spriegums nav mazāks par nominālo spriegumu un nav lielāks par nominālo spriegumu plus 2 volti.

2.2.1.2.

Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība testa beigās atbilst 1.2.2. punktam.

2.2.2.   Tests Nr. 2: priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni, tad to vismaz četras stundas pakļauj apkārtējās temperatūras 255 ± 3 K (–18 ± 3 °C) iedarbībai, pārliecinoties, ka viss ierīcē esošais ūdens ir sasaldēts. Pēc tam ierīce tiek pakļauta ārējās vides temperatūrai 293 ± 2 K (20 ± 2 °C), līdz ledus ir pilnībā izkusis.

2.2.2.1.

Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktā aprakstītajai procedūrai.

2.2.3.   Tests Nr. 3: priekšējā stikla apskalošanas sistēmu uzpilda ar ūdeni, kura temperatūra ir 333 ± 3 K (60 ± 3 °C).

2.2.3.1.

Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktā aprakstītajai procedūrai.

2.2.4.   No 2.2.1. punkta līdz 2.2.3.1. punktam aprakstītie priekšējā stikla apskalošanas testi pēc kārtas ir jāveic vienai un tai pašai priekšējā stikla apskalošanas sistēmai. Sistēmu var pārbaudīt, vai nu ierīkotu tajā transportlīdzekļa tipā, kuram pieprasa piešķirt EK tipa apstiprinājumu, vai atsevišķi.

2.2.5.   Tests Nr. 4: priekšējā stikla apskalošanas sistēmas spējas tests

2.2.5.1.

Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni. Stāvošam transportlīdzeklim bez nozīmīgas vēja ietekmes apskalotāja sprausla(-as), ja iespējams, ir jāregulē tā, lai tā(-ās) būtu notēmēta(-as) uz priekšējā stikla ārējās virsmas mērķa laukumu.

2.2.5.2.

Priekšējā stikla ārējā virsma ir jāapstrādā atbilstoši 2.1.8. punktā un 2.1.9. punktā noteiktajam.

2.2.5.3.

Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir jāieslēdz atbilstoši izgatavotāja sniegtajiem norādījumiem, ņemot vērā 2.2.1.1.1. un 2.2.1.1.2. punktu. Testa kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt 10 pilnus priekšējā stikla apskalošanas sistēmas automātiskās darbības ciklus, darbojoties maksimālajā tīrīšanas biežumā.

2.2.5.4.

Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas 1.2.3. punkta prasības, ir jāizveido attiecīgās notīrītās zonas trases un tās jāsalīdzina ar redzamības lauka A trasēm, kas noteiktas atbilstoši 1. papildinājumam. Ja novērotājam ir skaidri redzams, ka prasības tiek ievērotas, trases nav jāsagatavo.

2.2.6.   Ja transportlīdzeklim ir uzstādīta apstiprināta tipa atsevišķa tehniskā vienība saskaņā ar 1.2.6. punktu, priekšējā stikla apskalošanas sistēmai ir jāveic vienīgi 2.2.5. līdz 2.2.5.4. punktā noteiktie testi.

3.   DAĻA

Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām

1.   Uzstādīšanas prasības

1.1.

Visos transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar priekšējo stiklu no bezšķembu stiklojuma, izņemot L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļus, kā arī transportlīdzekļus, kas nav aprīkoti ar sānu durvīm, kuras vismaz par 75 % aptver durvju atvērumu, kā standarta vai izvēles aprīkojums ir jāuzstāda sistēma sarmas un ledus noņemšanai no priekšējā stikla ārējās virsmas un aizsvīduma noņemšanai no priekšējā stikla iekšējās virsmas. Priekšējā stikla ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmai ir jābūt pietiekami efektīvai, lai aukstā laikā nodrošinātu pietiekamu redzamību cauri priekšējam stiklam.

1.1.1.

Transportlīdzekļiem, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 15 kW, ir jāatbilst visām ANO EEK Noteikumu Nr. 122 (3) piemērojamajām prasībām, kā ir paredzēts transportlīdzekļu kategorijai M1.

1.1.2.

Transportlīdzekļiem, kuru maksimālā jauda pārsniedz 15 kW, ir jāatbilst visām Komisijas Regulas (ES) Nr. 672/2010 (4) piemērojamajām prasībām, kā ir paredzēts transportlīdzekļu kategorijai M1.

1.2.

Taču, ja priekšējais stikls ir aprīkots tā, ka neviena no transportlīdzekļa struktūrām, kas pievienotas priekšējam stiklam, nav izvirzīta uz aizmuguri vairāk par 100 mm, ar jebkura veida uzstādītām noņemamām vai nolaižamām durvīm vai jumtu slēgtā pozīcijā, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēma nav vajadzīga.

---

(1)  OV L 292, 10.11.2010., 2. lpp.

(2)  OV L 200, 31.7.2010., 38. lpp.

(3)  OV L 164, 30.6.2010., 231. lpp.

(4)  OV L 196, 28.7.2010., 5. lpp.

VIII PIELIKUMS

Prasības, kas piemērojamas vadītāja darbinātām vadības ierīcēm, ieskaitot vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju

1.   Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju

1.1.   Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija

1.1.1.   L1e-B un L3e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 60 prasībām, izņemot tās, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikumā. Vērā ir jāņem arī 1.1.1.1. un 1.1.1.2. punktā noteiktās prasības.

1.1.1.1.   Ir jānodrošina, lai netiktu pieļautas nekādas atkāpes attiecībā uz norādīto simbolu formu un virzienu.

1.1.1.2.   Turklāt ir jānodrošina, lai tiktu izpildītas 2. līdz 2.2.1.6. punkta prasības attiecībā uz funkcijām, kurām ANO EEK Noteikumos Nr. 60 nekāds simbols nav paredzēts, bet kurām simboli ir paredzēti šajā regulā.

1.1.2.   L4e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst attiecīgajām 1.1.1. līdz 1.1.1.2. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz L3e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.1.3.   L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 2. līdz 2.2.1.6. punktā noteiktajām prasībām vai arī attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 121 (1) prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

1.2.   Spidometrs un odometrs

1.2.1.   Transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, ir jāaprīko ar spidometru, kā arī ar odometru.

1.2.1.1.   L1e, L2e, L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem ir uzstādīts spidometrs, ir jāatbilst attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 39 prasībām.

1.2.1.2.   Ja nav īpašu prasību attiecībā uz L6e kategoriju, šīs kategorijas transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar spidometru, ir jāatbilst attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 39 prasībām, kā ir paredzēts L2e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.2.1.3.   Ja nav īpašu prasību attiecībā uz L7e kategoriju, šīs kategorijas transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar spidometru, ir jāatbilst attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 39 prasībām, kā ir paredzēts L5e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.2.2.   ANO EEK Noteikumu Nr. 39 skaidrojumi

1.2.2.1.   Tehniskais dienests var pieņemt paaugstinātu temperatūras diapazonu 296 ± 15 K (23 ± 15 °C), nevis diapazonu, kas norādīts ANO EEK Noteikumu Nr. 39 5.2.3. punktā, ja var pierādīt, ka spidometra aprīkojums nav jutīgs pret šādām temperatūras atšķirībām (piemēram, ar digitāliem displejiem).

2.   Īpašas prasības

2.1.   Vadības ierīcēm, signalizatoriem un indikatoriem, kas uzstādīti transportlīdzeklim un ir minēti 2.1.10. punktā, ir jāatbilst prasībām attiecībā uz atrašanās vietu, identifikāciju, krāsu un apgaismojumu. Funkcijām, kurām šajā regulā nav paredzēts nekāds simbols, izgatavotājs var izmantot simbolu atbilstoši attiecīgajiem ISO 6727:2012 vai 2575:2010/Amd1:2011 standartiem. Ja ISO simbols nav pieejams, izgatavotājs var izmantot simbolu pēc saviem ieskatiem. Jebkurā gadījumā šāds simbols nedrīkst būts sajaucams ar kādu no noteiktajiem simboliem.

2.1.1.   Simboliem ir jābūt skaidri saskatāmiem uz fona.

2.1.1.1.   Lai izpildītu 2.1.1. punktā minētās prasības, ir jāizmanto kontrastējošas krāsas.

2.1.2.   Simboli ir jāizvieto uz identificējamajām vadības ierīcēm vai vadības signalizatoriem vai to tiešā tuvumā. Ja tas nav iespējams, simbols un vadības ierīce vai signalizators ir jāsavieno ar nepārtrauktu pēc iespējas īsāku svītru.

2.1.3.   Atkāpes norādīto simbolu formas ziņā nav atļautas.

2.1.4.   Ja skaidrības labad ir nepieciešams, savienojumā ar jebkuru simbolu, kā ir norādīts, var izmantot papildu simbolus, nodrošinot, ka tie nav sajaucami ar nevienu no šajā regulā norādītajiem simboliem.

2.1.5.   Pēc izgatavotāja ieskatiem jebkuru vadības ierīci vai indikatoru, kā arī to identifikācijas var būt iespējams jebkurā laikā apgaismot.

2.1.6.   Signalizators nedrīkst izstarot gaismu, izņemot gadījumus, kad tas identificē disfunkciju vai transportlīdzekļa stāvokli, par ko tam ir paredzēts norādīt, vai funkcionālās pārbaudes laikā (piemēram, spuldzīšu pārbaude).

2.1.7.   Ir jānodrošina līdzekļi, lai signalizatori un to identifikācija būtu redzama un atpazīstama jebkādos braukšanas apstākļos.

2.1.7.1.   Kad signalizatori un ar tiem saistītie identifikācijas simboli ir apgaismoti, tiem ir jābūt nevainojami redzamiem un atpazīstamiem jebkādos apkārtējās gaismas apstākļos.

2.1.8.   Izmantojot optiskos signalizatorus, turpmāk norādītajām krāsām ir šāda nozīme:

—	sarkans: tūlītējas vai neizbēgamas briesmas cilvēkiem vai ļoti nopietni aprīkojuma bojājumi,

—	dzeltens: novirzes no parastās darbības, transportlīdzekļa sistēmas disfunkcija, iespējami transportlīdzekļa bojājumi vai citi apstākļi, kuri var radīt apdraudējumu ilgtermiņā (brīdinājums),

—	zaļš: drošība, parasti darbības apstākļi (izņemot gadījumus, kad ir prasīta zila vai dzeltena krāsa).

Obligātās krāsas ir norādītas 2.1.10. punktā. Ir jāpārliecinās, ka signalizatoriem netiek izmantotas nekādas neatbilstošas krāsas, pat ja tās tiek uzstādītas kopīgi (piemēram, sarkanā krāsa normālai kruīza kontroles darbībai vai “sporta” režīmam).

2.1.9.   Ja krāsu kodu izmanto, lai apzīmētu temperatūras funkcijas regulēšanas diapazonu (piemēram, pasažieru salona apsildes sistēmai), karstuma robeža ir jāapzīmē ar sarkano krāsu un aukstuma robeža – ar zilo krāsu. Ja funkcijas statusu vai robežu parāda indikators, kurš ir nodalīts un neatrodas līdzās funkcijas vadības svirai, gan vadība, gan indikators ir neatkarīgi jāidentificē ar atbilstošo simbolu.

2.1.10.   Simbolu apzīmējums un identifikācija:

8-1.   attēls

Galvenais (tālās gaismas) lukturis (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: zila

8-2.   attēls

Galvenais (tuvās gaismas) lukturis (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: zaļa

8-3.   attēls

Virzienrādītājs (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: zaļa

Piezīme: ja labā un kreisā pagrieziena rādītājiem ir atsevišķi signalizatori, abas bultiņas var izmantot arī atsevišķi.

8-4.   attēls

Avārijas signāls (vadība/signalizators)

Divas iespējas:

—	identificējošs signāls (8-4. attēls), signalizatora krāsa: sarkana vai

—	vienlaicīga abu virzienrādītāja signalizatoru darbība (8-3. attēls), nodrošinot, ka parasti tie darbojas neatkarīgi (sk. piezīmi pie 8-3. attēla).

8-5.   attēls

Manuāls gaisa vārsts (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: dzeltena

8-6.   attēls

Elektriska skaņas signālierīce (vadība)

Piezīme: ja uz vadības(-ām) ir norādīts vairāk par vienu simbolu, papildu simbolu(-us) var atspoguļot. Ja vadība atrodas tieši uz stūres, 2.1.1.1. punktā norādītās prasības nepiemēro.

8-7.   attēls

Degvielas līmenis (rādītājs/signalizators)

Signalizatora krāsa: dzeltena

8-8.   attēls

Dzinēja dzesētāja temperatūra (rādītājs/signalizators)

Signalizatora krāsa: sarkana

8-9.   attēls

Akumulatora uzlāde (rādītājs/signalizators)

Signalizatora krāsa: sarkana

8-10.   attēls

Eļļas līmenis (rādītājs/signalizators)

Signalizatora krāsa: sarkana

8-11.   attēls

Priekšējais miglas lukturis (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: zaļa

8-12.   attēls

Pakaļējais miglas lukturis (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: dzeltena

8-13.   attēls

Transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, dzinēja aizdedze, papildu dzinēja padeves pārtraukšana (vadība)

Piezīme: stāvoklis “izslēgts” – identifikācija nav vajadzīga slēdžiem, kuri ir fiziski apvienoti ar aizsargierīcēm, kuras iedarbojas uz transportlīdzekļa stūrēšanu (stūrēšanas bloķēšana).

8-14.   attēls

Transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, dzinēja aizdedze, papildu dzinēja padeves pārtraukšana (vadība)

Piezīme: stāvoklis “ieslēgts” vai “brauc” – identifikācija nav vajadzīga slēdžiem, kuri ir fiziski apvienoti ar aizsargierīcēm, kuras iedarbojas uz transportlīdzekļa stūrēšanu (stūrēšanas bloķēšana).

8-15.   attēls

Apgaismes slēdzis (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: zaļa

8-16.   attēls

Gabarītu (sānu) lukturis (vadība/signalizators)

Signalizatora krāsa: zaļa

Piezīme: ja šai funkcijai nav atsevišķas vadības vai signalizatora, to var apzīmēt ar 8-15. attēlā norādīto simbolu.

8-17.   attēls

Stāvgaismas lukturi (vadība)

8-18.   attēls

Neitrālā pārnesuma indikators (signalizators)

Signalizatora krāsa: zaļa

Piezīme: pārnesumkārba ir neitrālā stāvoklī.

8-19.   attēls

Elektriskā dzinēja starteris (vadība)

8-20.   attēls

Bremžu pretbloķēšanas sistēmas disfunkcija (signalizators)

Signalizatora krāsa: dzeltena

8-21.   attēls

Disfunkcijas indikatora spuldzīte (signalizators)

Signalizatora krāsa: dzeltena

Piezīme: izmanto, lai attēlotu ar spēka piedziņu saistītas kļūmes, kuras var ietekmēt izplūdi.

Paskaidrojumi

(1)	Rāmja zonas var būt stingras.

(2)	Šā simbola tumšās daļas var aizstāt ar tā siluetu.

2.1.11.   Ir jāizmanto 8-22. attēlā norādītā modeļa bāze.

8-22.   attēls

2.1.10. punktā minēto simbolu modeļa bāzes struktūra

Modeļa bāzi veido:

1)	50 mm pamata kvadrāts; šis izmērs ir vienāds ar oriģināla nominālo izmēru “a”;

2)	pamata aplis ar 56 mm diametru, kura laukums ir aptuveni tāds pats kā pamata kvadrātam (1);

3)	otrais aplis ar 50 mm diametru ir iezīmēts pamata kvadrātā (1);

4)	otrais kvadrāts, kura gali atrodas uz pamata apļa (2) un kura malas ir paralēlas pamata kvadrāta malām (1);

5)	un 6) divi taisnstūri, kuriem ir tāds pats laukums kā pamata kvadrātam (1), to malas ir perpendikulāras viena otrai, un katra no tām ir iedalīta tā, ka pamata kvadrāta pretējās malas sadala simetriskos punktos;

7)	trešais kvadrāts, kura malas šķērso pamata kvadrāta (1) un pamata apļa (2) krustošanās vietas un ir sasvērtas par 45°, tādā veidā nodrošinot modeļa bāzes lielākos horizontālos un vertikālos izmērus;

8)	neregulārs astoņstūris, kuru veido līnijas, kas par 30° ir sasvērtas attiecībā pret kvadrāta malām (7).

Bāzes modelis attēlots režģī, kura apakšējā mala ir 12,5 mm un sakrīt ar bāzes kvadrātu (1).

2.2.   Kopēja vieta dažādas informācijas parādīšanai.

2.2.1.   Kopējo vietu var izmantot, lai parādītu informāciju no jebkura avota, nodrošinot, ka ir izpildītas šādas prasības:

2.2.1.1.   Kopējā vietā attēlotajiem signalizatoriem un rādītājiem ir jāatbilst 2.1. līdz 2.1.11. punktā noteiktajām prasībām, un tiem ir jāiedegas, iestājoties apstāklim, kura apzīmēšanai tie ir paredzēti.

2.2.1.2.   Signalizatoriem un rādītājiem, kas norādīti 2.1.10. punktā un ir attēloti kopējā vietā, ir jāiedegas, iestājoties jebkuram pamatā esošajam apstāklim.

2.2.1.3.   Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2.2.1.4. līdz 2.2.1.6. punktā, kad iestājas apstākļi, lai iedegtos divi vai vairāki signalizatori, informācijai ir vai nu:

—	automātiski jāatkārto secīgi, vai

—	tai jābūt redzamai, un vadītājam ir jābūt spējīgam to viegli saskatīt, sēžot vadītāja sēdvietā.

2.2.1.4.   Jebkuru bremzēšanas sistēmas, galvenā tālo gaismu luktura un virzienrādītāja disfunkciju signalizatoriem nav jābūt attēlotiem vienā kopējā vietā.

2.2.1.5.   Ja kāds no šiem signalizatoriem tiek attēlots kopējā vietā ar citiem signalizatoriem, to aktivizēšanai ir jānotiek ātrāk nekā jebkam citam šajā kopējā vietā.

2.2.1.6.   Nedrīkst būt iespējams deaktivizēt bremzēšanas sistēmas disfunkciju, galvenā tālās gaismas luktura un virzienrādītāja signalizatorus vai jebkurus citus sarkanos signalizatorus, ja to aktivizēšanas apstākļi joprojām pastāv. Citu informāciju, kas attēlota kopējā vietā, var būt iespējams atcelt automātiski vai vadītājam veicot noteiktas darbības.

---

(1)  OV L 177, 10.7.2010., 290. lpp.

IX PIELIKUMS

Prasības, kas piemērojamas apgaismes un gaismas signālierīču uzstādīšanai, ieskaitot automātisku gaismas izslēgšanos

1.   Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz apgaismojuma uzstādīšanu

1.1.   L1e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 74 (1) prasībām. Vērā ir jāņem arī 1.8. līdz 1.12. punkta prasības.

1.1.1.   Gadījumā, ja ANO EEK Noteikumos Nr. 74 nav vienotu prasību, L1e-B kategorijas transportlīdzekļiem vienmēr jābūt aprīkotiem ar pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi.

1.1.2.   Gadījumā, ja ANO EEK Noteikumos Nr. 74 nav konkrētu prasību, L1e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar dienas gaitas lukturiem, kuri tiek aktivizēti automātiski ieslēdzamo galveno lukturu vietā un kuri atbilst turpmāk 2.3.4. līdz 2.3.4.7. punktā noteiktajām prasībām.

1.1.3.   L1e-A kategorijas transportlīdzekļi – papildus 1.1. līdz 1.1.2. punktā minētajām prasībām – var būt aprīkoti ar šādām ierīcēm: galvenais lukturis, kurš uz priekšu izstaro baltu gaismu, kad transportlīdzeklis ir kustībā, pakaļējais gabarītlukturis, kurš uz aizmuguri izstaro sarkanu gaismu, kad transportlīdzeklis ir kustībā, dzintara krāsas sānu atstarotāji (viens uz katru pusi), dzintara krāsas pedāļu atstarotāji (uz priekšu un aizmuguri, abi katrā pusē) un sarkans pakaļējais atstarotājs. Šīm apgaismes ierīcēm nav vajadzīgs sastāvdaļas tipa apstiprinājums un nav piemērojamas nekādas īpašas stiprinājumu, slēdžu un elektrisko savienojumu prasības. Šādos gadījumos izgatavotājam ir jāpaziņo, ka attiecīgās apgaismes ierīces atbilst ISO standartiem 6742-1:1987 un 6742-2:1985.

1.2.   L2e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām.

1.3.   L3e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām. Vērā ir jāņem arī 1.8. līdz 1.12. punkta prasības.

1.4.   L4e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 1.12. punktā un 3. līdz 3.2.8.1. punktā noteiktajām prasībām.

1.5.   L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām.

1.6.   L6e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām.

1.7.   L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām.

1.8.   L1e-A kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar atstarojošām lentēm uz riepu malām vai lokiem, lai radītu vizuālu baltas gaismas apļu iespaidu un lai šie transportlīdzekļi būtu viegli atpazīstami.

1.9.   L1e un L3e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar papildu aizmugures un sānu atstarojošām ierīcēm un materiāliem, ja tie netraucē obligāto apgaismes un gaismas signālierīču efektivitātei. It īpaši bagāžas nodalījumus un sedlu somas var aprīkot ar atstarojošiem materiāliem, ja tiem ir tāda pati krāsa kā apgaismes ierīcēm šajā vietā.

1.10.   Nevienu transportlīdzekli nedrīkst aprīkot ar papildu gaismas avotiem, kuru izstarotā gaisma ir tieši vai netieši novērojama parastos braukšanas apstākļos, izņemot tos, kas paredzēti vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru vai pasažiera salona apgaismošanai.

1.11.   Transportlīdzekļus nedrīkst aprīkot ar apgaismes ierīcēm, kuras – īpaša formulējuma trūkuma dēļ attiecīgajos tipa apstiprinājuma noteikumos un ja vien šajos noteikumos tas nav īpaši atļauts – attēlo vai rada kustības iespaidu vai izplata gaismu uz redzamās virsmas vai rada saraustītas mirgošanas vai mirgošanas efektu. Turklāt, ja apgaismes funkcijas redzamās virsmas lielums samazinās tādēļ, ka tiek aktivizēta cita apgaismes funkcija citā krāsā, pirmās minētās funkcijas atlikušajai redzamajai virsmai joprojām ir jāatbilst attiecīgajām kolorimetriskajām un atbilstīgajām gaismas intensitātes prasībām (piemēram, kreisās un labās puses lukturis, kas sastāv no diviem pakaļējo gabarītlukturu apļiem ar LED apgaismojumu, no kuriem ārējais aplis var kļūt par virzienrādītāja lukturi un iekšējais aplis paliek par kombinētu pakaļējo gabarītlukturi un bremžu signāllukturi). Uz visiem darbības veidiem ir pienācīgi jāattiecas apgaismes ierīces sastāvdaļas tipa apstiprinājumam.

1.12.   Ja automātiski ieslēgta galvenā luktura vai dienas gaitas luktura iedarbināšana ir saistīta ar dzinēja darbību, ir uzskatāms, ka tas ir saistīts ar galvenā vadības slēdža aktivizēšanu. Tas it īpaši attiecas uz transportlīdzekļiem ar elektrisku vai citu alternatīvu vilces sistēmu un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automātisku dzinēja iedarbināšanas/apturēšanas sistēmu.

2.   Prasības, kas attiecas uz L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem

2.1.   Vispārīgi norādījumi

2.1.1.   Visām apgaismes ierīcēm ir jābūt tipa apstiprinājumam, un tās aprīko saskaņā ar sastāvdaļas izgatavotāja norādījumiem un uzstāda tā, lai parastos lietošanas apstākļos un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabātu šajā pielikumā paredzētos raksturlielumus un nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību šā pielikuma prasībām. Īpaši jānovērš nejauša lukturu noregulējuma izjaukšana.

2.1.2.   Apgaismes lukturus uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to pareizu noregulējumu

2.1.3.   Transportlīdzeklim uzstādītai apgaismes ierīces atskaites asij ir jābūt perpendikulārai transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei sānu atstarotāju un sānu gabarītgaismu lukturu gadījumā un paralēlai šai plaknei visu pārējo apgaismes ierīču gadījumā, ar pieļaujamu 3° novirzi.

2.1.4.   Apgaismes ierīču augstumu un noregulējumu pārbauda transportlīdzeklī ar darba kārtībā esošu masu, pieskaitot jebkuru dzinēja akumulatora masu, uz horizontālas līdzenas virsmas, ar vadošo(-ajiem) riteni(-ņiem) taisnā pozīcijā un spiedienu riepās, kas noregulēts līdz izgatavotāja noteiktajām vērtībām.

2.1.5.   Ja īpašu prasību nav, tad apgaismes ierīces, kuras veido pāri:

—	uzstāda simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,

—	ir savstarpēji simetriskas attiecībā pret garenisko vidusplakni (kas ietver izvietojumu vienai virs otras),

—	tām ir identiskas kolorimetriskās prasības, un

—	tām ir identiski fotometriskie raksturlielumi.

2.1.6.   Ja nav īpašu norādījumu, lukturi ar dažādām funkcijām var būt neatkarīgi vai grupēti, kombinēti vai savietoti vienā ierīcē, ja tiek nodrošināts, ka katrs lukturis atbilst tam piemērojamajām prasībām.

2.1.7.   Maksimālo augstumu virs zemes mēra no gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu – no zemākā punkta.

2.1.8.   Ja nav īpašu prasību, neviens cits lukturis, izņemot virzienrādītāju lukturus, avārijas signālu un ārkārtas bremzēšanas signālu, nedrīkst izstarot mirgojošu gaismu.

2.1.9.   Neviena sarkana luktura gaismu izstarojošā virsma, izņemot vistālāk aizmugurē esošus sānu atstarotājus, nav redzama priekšā, un neviena balta luktura gaismu izstarojošā virsma, izņemot atpakaļgaitas lukturi, nav redzama aizmugurē. Vērā netiek ņemts salona vai instrumentu paneļa apgaismojums, un stāvokli pārbauda, kā minēts turpmāk.

2.1.9.1.

Nevienu sarkanas gaismas lukturi nevar tieši redzēt novērotājs, kas 1. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā uz priekšu no transportlīdzekļa vistālāk priekšā esošā punkta (sk. 9-1. attēlu).

2.1.9.2.

Nevienu baltas gaismas lukturi nevar tieši redzēt novērotājs, kas 2. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā uz aizmuguri no transportlīdzekļa vistālāk aizmugurē esošā punkta (sk. 9-2. attēlu).

2.1.9.3.

Novērotājam redzamo 1. un 2. zonu attiecīgās plaknes ierobežo, kā minēts turpmāk šādi (sk. 9-1. un 9-2. attēlu): 2.1.9.3.1. divas horizontālas plaknes, kas attiecīgi ir 1,0 m un 2,2 m virs zemes; 2.1.9.3.2. divas vertikālas plaknes 15° leņķī attiecīgi virzienā uz priekšu un uz aizmuguri no transportlīdzekļa un uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes. Šīs plaknes satur attiecīgi transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei paralēlo vertikālo plakņu, kas veido transportlīdzekļa kopējo platumu, un vertikālās šķērsplaknes, kas veido transportlīdzekļa kopējo garumu, saskares punktu.

9-1.   attēls

Sarkanu gaismu izstarojoša luktura gaismu izstarojošās virsmas tieša redzamība uz priekšu

9-2.   attēls

Baltu gaismu izstarojoša luktura gaismu izstarojošās virsmas tieša redzamība uz aizmuguri

2.1.10.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai priekšējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo gabarītgaismas lukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaikus.

2.1.11.   Transportlīdzekļi ir jāaprīko vai nu ar:

—	dienas gaitas lukturiem, vai

—	galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, kuri automātiski ieslēdzas, kad tiek aktivizēts transportlīdzekļa vadības galvenais slēdzis.

2.1.12.   Ja nav īpašu prasību, elektriskie slēgumi ir tādi, lai galvenos tālās gaismas lukturus, galvenos tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus nevarētu ieslēgt, neieslēdzot arī iepriekš 2.1.10. punktā minētos lukturus. Šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās un/vai tuvās gaismas lukturiem, ja tos izmanto, lai radītu optiskus brīdinājuma signālus, ieslēdzot un izslēdzot ar īsiem intervāliem.

2.1.13.   Signalizatori

2.1.13.1.   Nosacījumus attiecībā uz konkrētiem kontūra signalizatoriem var izpildīt, nodrošinot atbilstīgas darbības signalizatora funkcijas.

2.1.14.   Apgaismes ierīču izstarotās krāsas ir norādītas turpmāk.

Galvenie tālās gaismas lukturi	:	balta
Dienas gaitas lukturis	:	balta
Galvenais tuvās gaismas lukturis	:	balta
Virzienrādītāja lukturis	:	dzintarkrāsa
Bremžu signāllukturis	:	sarkana
Priekšējais gabarītgaismas lukturis	:	balta
Pakaļējais gabarītgaismas lukturis	:	sarkana
Priekšējais miglas lukturis	:	balta vai dzeltena
Pakaļējie miglas lukturi	:	sarkana
Atpakaļgaitas lukturis	:	balta
Avārijas signāls	:	dzintarkrāsa
Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis	:	balta
Sānu atstarotājs, kam nav trīsstūra formas (priekšā)	:	dzintarkrāsa
Sānu atstarotājs, kam nav trīsstūra formas (aizmugurē)	:	dzintarkrāsa vai sarkana
Sānu gabarītlukturis (priekšā)	:	dzintarkrāsa
Sānu gabarītlukturis (aizmugurē)	:	dzintarkrāsa vai sarkana
Aizmugures atstarotājs, kam nav trīsstūra formas (aizmugurē)	:	sarkana

2.1.14.1.   Trihromātiskās koordinātas

Sarkans:	Dzeltenās krāsas robeža:	y ≤ 0,335
	Purpursarkanās krāsas robeža:	z ≤ 0,008
Balts:	Zilās krāsas robeža:	x ≥ 0,310
	Dzeltenās krāsas robeža:	x ≤ 0,500
	Zaļās krāsas robeža:
	Zaļās krāsas robeža:	y ≤ 0,440
	Purpursarkanās krāsas robeža:
	Sarkanās krāsas robeža:	y ≥ 0,382
Dzeltens:	Sarkanās krāsas robeža:
	Zaļās krāsas robeža:
	Baltās krāsas robeža:	un y ≥ 0,440
		y ≥ 0,440
	Spektrālās vērtības robeža:
Dzintarkrāsa:	Dzeltenās krāsas robeža:	y ≤ 0,429
	Sarkanās krāsas robeža:	y ≥ 0,398
	Baltās krāsas robeža:	z ≤ 0,007

Lai pārbaudītu iepriekš minētās robežvērtības, izmanto avotu, kura krāsas temperatūra ir 2 856 K (Starptautiskās Apgaismojuma komisijas (ISI) standarts A).

2.1.14.2.   Kā alternatīvu 2.1.14.1. punktā paredzētajiem nosacījumiem var izmantot ANO EEK Noteikumos Nr. 48 (2) izmantotās krāsas definīcijas, un tādā gadījumā ir jāizmanto definīcija “izvēles–dzeltenais”, nevis iepriekš minētais nosacījums “dzeltens”.

2.2.   Vispārīgās prasības

2.2.1.   L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar šādām apgaismes ierīcēm:

—	galvenais tuvās gaismas lukturis,

—	priekšējais gabarītgaismas lukturis,

—	virzienrādītāji,

—	pakaļējais gabarītgaismas lukturis,

—	bremžu signāllukturis,

—	pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis,

—	pakaļējais atstarotājs (nav trīsstūra forma) un

—	sānu atstarotāji (nav trīsstūra forma).

2.2.2.   L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar šādām papildu apgaismes ierīcēm:

—	galvenais tālās gaismas lukturis,

—	dienas gaitas lukturis,

—	priekšējais miglas lukturis,

—	avārijas signāls,

—	pakaļējais miglas lukturis,

—	atpakaļgaitas lukturis un

—	sānu gabarītlukturi.

2.2.3.   L2e vai L6e kategorijas transportlīdzekļiem neuzstāda nevienu apgaismes vai gaismas signālierīci, kas nav minēta 2.2.1. un 2.2.2. punktā.

2.2.4.   L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar šādām apgaismes ierīcēm:

—	galvenais tālās gaismas lukturis,

—	galvenais tuvās gaismas lukturis,

—	priekšējais gabarītgaismas lukturis,

—	virzienrādītāji,

—	pakaļējais gabarītgaismas lukturis,

—	bremžu signāllukturis,

—	pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis,

—	pakaļējais atstarotājs (nav trīsstūra forma) un

—	sānu atstarotāji (nav trīsstūra forma).

2.2.5.   L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar šādām papildu apgaismes ierīcēm:

—	dienas gaitas lukturis,

—	priekšējais miglas lukturis,

—	avārijas signāls,

—	pakaļējais miglas lukturis,

—	atpakaļgaitas lukturis un

—	sānu gabarītlukturi.

2.2.6.   L5e vai L7e kategorijas transportlīdzekļiem neuzstāda nevienu apgaismes vai gaismas signālierīci, kas nav minēta 2.2.4. un 2.2.5. punktā.

2.2.7.   Transportlīdzeklim uzstāda vienīgi apstiprināta tipa apgaismes vai gaismas signālierīces, kas paredzētas L kategorijas transportlīdzekļiem. Taču var uzstādīt arī apstiprināta tipa apgaismes un gaismas signālierīces, kuras saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 48 ir paredzētas M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.2.7.1.   Transportlīdzekļiem, kas nav L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļi, neuzstāda A klases galvenos tuvās gaismas lukturus.

2.3.   Īpašas prasības

2.3.1.   Galvenais tālās gaismas lukturis

2.3.1.1.   Skaits:

—	viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.

2.3.1.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.1.3.   Novietojums

2.3.1.3.1.

Platumā: — vienu neatkarīgu galveno tālās gaismas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no cita priekšējā luktura. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad galvenā tālās gaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — viens galvenais tālās gaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts arī cits priekšējais lukturis blakus galvenajam tālās gaismas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — divi galvenie tālās gaismas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir ar to savietoti, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

2.3.1.3.2.

Augstumā: — nav īpašu prasību.

2.3.1.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

2.3.1.3.4.

Attālums: — gadījumā, ja ir viens neatkarīgs galvenais tālās gaismas lukturis, attālums starp gaismu izstarojošās virsmas malu un neatkarīgā galvenā tuvās gaismas luktura malu nepārsniedz 200 mm.

2.3.1.4.   Ģeometriskā redzamība:

—

gaismu izstarojošās virsmas redzamību, ieskaitot tās redzamību zonās, kas attiecīgajā novērošanas virzienā šķiet neapgaismotas, nodrošina diverģējošā telpā, kuru ierobežo līnijas, kas savienojas ar apgaismojošās virsmas perimetru un veido vismaz 5° leņķi ar galvenā tālās gaismas luktura atskaites asi.

2.3.1.5.   Orientācija:

—	virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.

2.3.1.6.   Elektriskie slēgumi:

—	visi galvenie tālās gaismas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,

—	visi galvenie tālās gaismas lukturi ieslēdzas, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tuvajām gaismām uz tālajām gaismām,

—	visi galvenie tālās gaismas lukturi izslēdzas vienlaicīgi, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tālajām gaismām uz tuvajām gaismām,

—	galvenie tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaikus ar galvenajiem tālās gaismas lukturiem.

2.3.1.7.   “Kontūra” signalizators:

—	jāuzstāda obligāti, ja ir uzstādīts galvenais tālās gaismas lukturis (zila nemirgojoša signāllampiņa).

2.3.1.8.   Citas prasības:

—	kopējā maksimālā gaismas intensitāte galvenajiem tālās gaismas lukturiem, ko var ieslēgt vienlaikus, nedrīkst pārsniegt 430 000 cd, kas atbilst atsauces vērtības 100 vienībām.

2.3.2.   Galvenais tuvās gaismas lukturis

2.3.2.1.   Skaits:

—	viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.

2.3.2.2   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.2.3   Novietojums

2.3.2.3.1

Platumā: — vienu neatkarīgu galveno tuvās gaismas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad tuvās gaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — viens neatkarīgs galvenais tuvās gaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus galvenajam tuvās gaismas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — divi galvenie tuvās gaismas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir ar to savietoti, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — ja ir divi galvenie tuvās gaismas lukturi, sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.

2.3.2.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 500 mm un ne vairāk kā 1 200 mm virs zemes.

2.3.2.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

2.3.2.3.4.

Attālums: — ja ir viens neatkarīgs galvenais tuvās gaismas lukturis, attālums starp gaismu izstarojošās virsmas malu un neatkarīgā tālās gaismas luktura malu nepārsniedz 200 mm.

2.3.2.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 15° uz augšu un 10° uz leju,

—	β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens galvenais tuvās gaismas lukturis,

—	β = 45° uz āru un 10° uz iekšu, ja ir divi galvenie tuvās gaismas lukturi.

2.3.2.5.   Orientācija:

—	virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkura stūres pagrieziena leņķim.

2.3.2.6.   Elektriskie slēgumi:

—	visi galvenie tuvās gaismas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,

—	visi galvenie tuvās gaismas lukturi ieslēdzas, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tālajām gaismām uz tuvajām gaismām,

—	visi galvenie tuvās gaismas lukturi izslēdzas vienlaicīgi, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tuvajām gaismām uz tālajām gaismām; taču galvenie tuvās gaismas lukturi var palikt ieslēgti vienlaicīgi ar galvenajiem tālās gaismas lukturiem.

2.3.2.7.   “Kontūra” signalizators:

—	pēc izvēles (zaļa nemirgojoša signāllampiņa).

2.3.2.8.   Citas prasības:

—	galvenie tuvās gaismas lukturi, kuru gaismu izstarojošās virsmas zemākais punkts ir 0,8 m vai mazāk virs zemes, ir jānoregulē sākotnējā slīpumā no – 1,0 % līdz – 1,5 %. Precīzu vērtību var noteikt izgatavotājs,

—	galvenie tuvās gaismas lukturi, kuru gaismu izstarojošās virsmas zemākais punkts ir no 0,8 m līdz 1,0 m virs zemes, ir jānoregulē sākotnējā slīpumā no – 1,0 % līdz – 2,0 %. Precīzu vērtību var noteikt izgatavotājs,

—	galvenie tuvās gaismas lukturi, kuru gaismu izstarojošās virsmas zemākais punkts ir 1,0 m vai vairāk virs zemes, ir jānoregulē sākotnējā slīpumā no – 1,5 % līdz – 2,0 %. Precīzu vērtību var noteikt izgatavotājs,

—

attiecībā uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ar gaismas avotu, kura objektīvā gaismas plūsma nepārsniedz 2 000 lūmenu un sākotnējais slīpums ir no – 1,0 % līdz – 1,5 %, vertikālajam slīpumam jāpaliek robežās no – 0,5 % līdz – 2,5 % visos slodzes režīmos. Ja sākotnējais slīpums ir no – 1,5 % līdz – 2,0 %, vertikālajam slīpumam ir jābūt no – 1,0 % un – 3,0 %. Lai izpildītu prasības, var izmantot ārēju regulēšanas ierīci, ja ir vajadzīgi vienīgi tie instrumenti, kas nodrošināti transportlīdzeklim,

—

attiecībā uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ar gaismas avotu, kura objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenu un sākotnējais slīpums ir no – 1,0 % līdz – 1,5 %, vertikālajam slīpumam jāpaliek robežās no – 0,5 % līdz – 2,5 % visos slodzes režīmos. Ja sākotnējais slīpums ir no – 1,5 % līdz – 2,0 %, vertikālajam slīpumam ir jābūt no – 1,0 % un – 3,0 %. Lai izpildītu šā punkta prasības, var izmantot lukturu līmeņošanas ierīci, ja tās darbība ir pilnībā automātiska un atbildes laiks ir mazāks par 30 sekundēm.

2.3.2.8.1.   Testēšanas nosacījumi:

—

2.3.2.8. punktā noteiktās slīpuma prasības pārbauda šādi: — transportlīdzeklis ar tā darba kārtībā esošu masu, pieskaitot jebkura dzinēja akumulatora masu un 75 kg masu, kas imitē vadītāju, — transportlīdzeklis, kas piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai, kur masa ir izkliedēta tā, lai panāktu maksimālu asu noslogojumu, kā izgatavotājs to ir noteicis šim slodzes režīmam, — transportlīdzeklis ar 75 kg masu, kas imitē vadītāju, un papildus piekrauts tā, lai panāktu maksimālo atļauto pakaļējās ass noslogojumu, ko noteicis izgatavotājs; taču priekšējās ass noslogojumam šajā gadījumā ir jābūt pēc iespējas mazākam,

—	pirms tiek veikts jebkurš mērījums, transportlīdzeklis ir trīs reizes jāsašūpo un jāpavirza uz priekšu un atpakaļ, lai ritenis veiktu vismaz vienu pilnu apgriezienu.

2.3.3.   Priekšējais gabarītgaismas lukturis

2.3.3.1.   Skaits:

—	viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.

2.3.3.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.3.3.   Novietojums

2.3.3.3.1.

Platumā: — vienu neatkarīgu priekšējo gabarītgaismas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad priekšējā gabarītgaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — viens neatkarīgs priekšējais gabarītgaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus priekšējam gabarītgaismas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — divi priekšējie gabarītgaismas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir savietoti ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — ja ir divi priekšējie gabarītgaismu lukturi, sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.

2.3.3.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 350 mm un ne vairāk kā 1 200 mm virs zemes.

2.3.3.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa priekšpusē.

2.3.3.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja priekšējais gabarītgaismas lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,

—	β = 80° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens priekšējais gabarītgaismu lukturis,

—	β = 80° uz āru un 45° uz iekšu, ja ir divi priekšējie gabarītgaismas lukturi.

2.3.3.5.   Orientācija:

—	virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.

2.3.3.6.   Elektriskie slēgumi:

—	iedegas saskaņā ar 2.1.10. punktu.

2.3.3.7.   “Kontūra” signalizators:

—	obligāts (lai norādītu, ka lukturi ir ieslēgušies, kā ir noteikts 2.1.10. punktā, var izmantot zaļu nemirgojošu signāllampiņu vai instrumenta paneļa apgaismojumu).

2.3.4.   Dienas gaitas lukturis

2.3.4.1.   Skaits:

—	viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.

2.3.4.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.4.3.   Novietojums

2.3.4.3.1.

Platumā: — vienu neatkarīgu dienas gaitas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad dienas gaitas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — viens neatkarīgs dienas gaitas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus dienas gaitas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — divi dienas gaitas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir savietoti ar to, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — gadījumā, ja transportlīdzekļa kopējais platums pārsniedz 1 300 mm, attālumam starp gaismu atstarojošo virsmu iekšējām malām ir jābūt vismaz 500 mm.

2.3.4.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.

2.3.4.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

2.3.4.3.4.

Attālums: — ja attālums starp priekšējo virzienrādītāja lukturi un dienas gaitas lukturi ir 40 mm vai mazāk, dienas gaitas luktura elektriskajiem slēgumiem attiecīgajā transportlīdzekļa pusē ir jābūt tādam, lai tas būtu vai nu: — izslēgts, vai — tā gaismas intensitāte būtu samazināta līdz līmenim, kas nav lielāks par 140 cd, attiecīgā priekšējā virzienrādītāja luktura darbības visa perioda laikā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).

2.3.4.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 10° uz augšu un 10° uz leju,

—	β = 20° pa kreisi un pa labi, ja ir viens dienas gaitas lukturis,

—	β = 20° uz āru un 20° uz iekšu, ja ir divi dienas gaitas lukturi.

2.3.4.5.   Orientācija:

—	virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.

2.3.4.6.   Elektriskie slēgumi:

—

visi dienas gaitas lukturi iedegas, aktivizējot galveno vadības slēdzi; taču turpmāk norādītajos apstākļos tie var palikt izslēgti: — automātiskā pārnesuma vadība atrodas stāvvietas pozīcijā, — ir iedarbināta stāvbremze vai — laikā, pirms transportlīdzeklis pirmo reizi tiek iedarbināts kustībai pēc katras galvenā vadības slēdža un transportlīdzekļa vilces sistēmas manuālas iedarbināšanas,

—	dienas gaitas lukturus var manuāli deaktivizēt; tomēr to var izdarīt vienīgi tad, kad transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 10 km/h. Lukturus automātiski aktivizē no jauna, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 10 km/h vai arī kad transportlīdzeklis ir nobraucis vairāk par 100 m,

—

dienas gaitas lukturi jebkurā gadījumā automātiski dezaktivējas, kad: — transportlīdzeklis tiek izslēgts, izmantojot galveno vadības slēdzi, — tiek aktivizēti priekšējie miglas lukturi, — tiek aktivizēti galvenie lukturi, izņemot gadījumus, kad tos izmanto, brīdinājuma signāliem, ko veido šo lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem, un — apkārtējās vides apgaismojumā mazāk par 1 000 luksiem, kad norādītais ātrums transportlīdzekļa spidometrā joprojām ir skaidri salasāms (piemēram, ja spidometra apgaismojums vienmēr ir ieslēgts) un transportlīdzeklis nav aprīkots ar zaļu nemirgojošu signāllampiņu saskaņā ar 2.3.3.7. punktu vai īpaši paredzētu zaļu “kontūra” signalizatoru dienas gaitas lukturim, kas identificēts ar atbilstīgu simbolu. Šādā gadījumā galvenie tuvās gaismas lukturi un apgaismes ierīces, kas noteiktas 2.1.12. punktā, apkārtējās vides apgaismojuma līmenim samazinoties zem 1 000 luksiem, automātiski vienlaicīgi aktivizējas divu sekunžu laikā. Ja apkārtējās vides apgaismojuma apstākļi pēc tam sasniedz vismaz 7 000 luksu līmeni, dienas gaitas lukturi automātiski aktivizējas no jauna, bet galvenie tuvās gaismas lukturi un 2.1.12. punktā noteiktās apgaismes ierīces vienlaicīgi dezaktivējas 5 līdz 300 sekunžu laikā (t. i., ja vadītājam nav nekādu redzamu norāžu un stimulu tumsā aktivizēt parastu apgaismojumu, ir jābūt pilnībā automātiskai apgaismojuma ieslēgšanai).

2.3.4.7.   “Kontūra” signalizators:

—

izvēles.

2.3.5.   Priekšējais miglas lukturis

2.3.5.1.   Skaits:

—	viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.

2.3.5.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.5.3.   Novietojums

2.3.5.3.1.

Platumā: — vienu neatkarīgu priekšējo miglas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad priekšējā miglas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — viens neatkarīgs priekšējais miglas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus priekšējam miglas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — divi priekšējie miglas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir savietoti ar to, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, — ja ir divi priekšējie miglas lukturi, attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.

2.3.5.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 800 mm virs zemes, — neviena gaismu izstarojošās virsmas daļa nedrīkst būt augstāk par visaugstāk novietotā galvenā tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošo virsmu.

2.3.5.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

2.3.5.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 5° uz augšu un 5° uz leju,

—	β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir viens priekšējais miglas lukturis,

—	β = 45° uz āru un 10° uz iekšu, ja ir divi priekšējie miglas lukturi.

2.3.5.5.   Orientācija:

—	virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.

2.3.5.6.   Elektriskie slēgumi:

—	visi priekšējie miglas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,

—	priekšējo miglas lukturi ir iespējams ieslēgt un izslēgt neatkarīgi no galvenā tālās gaismas luktura, galvenā tuvās gaismas luktura vai jebkuras šo lukturu kombinācijas.

2.3.5.7.   “Kontūra” signalizators:

—	obligāts (zaļa nemirgojoša signāllampiņa).

2.3.6.   Virzienrādītāja lukturi

2.3.6.1.   Skaits:

—

četri,

—	seši, ja papildus uzstāda divus sānu virzienrādītāju lukturus un saskaņā ar visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.3.6.2.   Izkārtojums:

—	divi priekšējie 11., 1., 1.a vai 1.b kategorijas virzienrādītāju lukturi un divi pakaļējie 12., 2.a vai 2.b kategorijas virzienrādītāju lukturi (t. i., divi rādītāji katrā pusē),

—

papildus obligātajiem virzienrādītāju lukturiem var uzstādīt 5. vai 6. kategorijas divpusējos virzienrādītāju lukturus (piemēram, vienu papildu sānu virzienrādītāju katrā pusē), nodrošinot, ka to uzstādīšana atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.3.6.3.   Novietojums

2.3.6.3.1.

Platumā: — attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm, — priekšējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 240 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir viens priekšējais ritenis, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa platums nepārsniedz 1 000 mm, — priekšējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 500 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir vairāk par vienu priekšējo riteni, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa platums pārsniedz 1 000 mm, — pakaļējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 180 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir viens priekšējais ritenis, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa platums nepārsniedz 1 000 mm, — pakaļējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 500 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir vairāk par vienu pakaļējo riteni, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa platums pārsniedz 1 000 mm, — starp priekšējā virzienrādītāja luktura gaismu izstarojošo virsmu un tuvākajiem galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ir jābūt minimālajam attālumam: — 75 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 90 cd, — 40 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 175 cd, — 20 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 250 cd, — ≤ 20 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 400 cd.

2.3.6.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 500 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.

2.3.6.3.3.

Garumā: — nav īpašu prasību.

2.3.6.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja virzienrādītāja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,

—	β = 80° uz āru un 45° uz iekšu (sk. 9-3. attēlu).

9-3.   attēls

Labās puses priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju ģeometriskā redzamība

2.3.6.5.   Orientācija:

—	virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim, kā arī atpakaļ.

2.3.6.6.   Elektriskie slēgumi:

—	virzienrādītāju lukturiem ir jāiedegas neatkarīgi no citiem lukturiem. Visus virzienrādītāju lukturus vienā transportlīdzekļa pusē ieslēdz un izslēdz ar vienu vadības slēdzi.

2.3.6.7.   Darbības signalizators:

—	obligāts, tas var būt redzams, dzirdams vai abi varianti,

—	ja tas ir redzams, signālspuldzītei ir jābūt zaļai un mirgojošai, un gadījumā, ja kāds no priekšējiem vai pakaļējiem virzienrādītāju lukturiem nedarbojas pareizi, tam jāizdziest, jāpaliek iedegtam nemirgojot vai ir jābūt pamanāmām biežuma izmaiņām,

—	ja tas ir tikai dzirdams, tam ir jābūt skaidri saklausāmam un darbības stāvoklis ir jāattēlo tāpat kā redzamajam signalizatoram.

2.3.6.8.   Citas prasības:

—	turpmāk norādītos raksturlielumus pārbauda tikai ar to elektriskās sistēmas slodzi, kas vajadzīga dzinēja (ja tāds ir) darbībai pēc tam, kad ir iedarbināts galvenais vadības slēdzis, un to apgaismes ierīču darbībai, kas ieslēdzas, to izdarot.

2.3.6.8.1.   Raksturlielumi:

—	gaismas mirgošanas biežums ir 90 ± 30 reižu minūtē,

—	transportlīdzekļa vienā pusē uzstādītie virzienrādītāju lukturi mirgo vienādā biežumā, fāzē, un mirgošana var notikt sinhroni vai pārmaiņus,

—	lukturi pirmo reizi iemirgojas vienas sekundes laikā un beidz mirgot pusotras sekundes laikā pēc vadības slēdža aktivizēšanas,

—	priekšējā vai pakaļējā virzienrādītāja luktura darbības traucējumu gadījumā, izņemot īssavienojumu, citam(-iem) lukturim(-iem), kurš(-i) norāda to pašu virzienu, ir jāpaliek ieslēgtam(-iem) vai jāturpina mirgot; tomēr tādā gadījumā mirgošanas biežumam nav jāatbilst šajā punktā norādītajai vērtībai.

2.3.7.   Avārijas signāls

2.3.7.1.   Skaits:

—	saskaņā ar 2.3.6.1. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.7.2.   Izkārtojums:

—	saskaņā ar 2.3.6.2. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.7.3.   Novietojums

2.3.7.3.1.

Platumā: — saskaņā ar 2.3.6.3.1. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.7.3.2.

Augstumā: — saskaņā ar 2.3.6.3.2. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.7.3.3.

Garumā: — saskaņā ar 2.3.6.3.3. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.7.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	saskaņā ar 2.3.6.4. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.7.5.   Orientācija:

—	saskaņā ar 2.3.6.5. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.7.6.   Elektriskie slēgumi:

—	avārijas signālu iedarbina, izmantojot atsevišķu vadības slēdzi, un tas tiek raidīts, vienlaicīgi darbinot visus virzienrādītāja lukturus. Avārijas signālam ir jābūt iespējai darboties arī tad, ja galvenais vadības slēdzis ir deaktivizēts un transportlīdzekļa borta elektronikas sistēma ir izslēgta.

2.3.7.7.   “Kontūra” signalizators:

—	obligāts, ja ir nodrošināts avārijas signāls (sarkana mirgojoša signāllampiņa),

—	ja kreisās puses un labās puses virzienrādītājiem ir nodrošinātas atsevišķas zaļas signāllampiņas, vienas sarkanas signāllampiņas vietā vienlaicīgi var mirgot šīs signāllampiņas.

2.3.7.8.   Citas prasības:

—	ir piemērojamas 2.3.6.8. punktā noteiktās prasības.

2.3.7.8.1.   Raksturlielumi:

—	gaismas mirgošanas biežums ir 90 ± 30 reižu minūtē,

—	visi virzienrādītāju signāllukturi mirgo vienādā biežumā un fāzē. Tie, kas atrodas transportlīdzekļa pretējās pusēs, mirgo sinhroni, bet tie, kas atrodas vienā pusē, mirgo pārmaiņus,

—	pirmo reizi iemirgojas vienas sekundes laikā un beidz mirgot pusotras sekundes laikā pēc vadības slēdža aktivizēšanas,

—	avārijas signālu automātiski var iedarbināt transportlīdzekļa sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas signāls vai pēc sadursmes, un pēc tam to var manuāli deaktivizēt.

2.3.8.   Pakaļējais gabarītgaismas lukturis

2.3.8.1.   Skaits:

—	viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.

2.3.8.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.8.3.   Novietojums

2.3.8.3.1.

Platumā: — vienu pakaļējo gabarītgaismas lukturi transportlīdzeklim uzstāda tā, lai pakaļējā gabarītgaismas luktura atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē, — divus pakaļējos gabarītgaismas lukturus transportlīdzeklim uzstāda tā, lai pakaļējo gabarītgaismas lukturu atskaites centri būtu simetriski transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, — transportlīdzekļiem ar diviem pakaļējiem riteņiem un kopējo platumu lielāku par 1 300 mm sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.

2.3.8.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.

2.3.8.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa aizmugurē.

2.3.8.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja pakaļējais gabarītgaismas lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,

—	β = 80° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens pakaļējais gabarītgaismu lukturis,

—	β = 80° uz āru un 45° uz iekšu, ja ir divi pakaļējie gabarītgaismas lukturi.

2.3.8.5.   Orientācija:

—	uz aizmuguri.

2.3.8.6.   Elektriskie slēgumi:

—	iedegas saskaņā ar 2.1.10. punktu.

2.3.8.7.   “Kontūra” signalizators:

—	saskaņā ar 2.3.3.7. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.9.   Bremžu signāllukturis

2.3.9.1.   Skaits:

—	viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm,

—	var uzstādīt S3 vai S4 kategorijas bremžu papildu signāllukturi (t. i., centrālo augšējo bremžu signāllukturi), nodrošinot, ka ir izpildītas visas ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasības, kas piemērojamas šādu bremžu signāllukturu uzstādīšanai M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.3.9.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.9.3.   Novietojums

2.3.9.3.1.

Platumā: — vienu bremžu signāllukturi transportlīdzeklim uzstāda tā, lai bremžu signālluktura atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē, — divus bremžu signāllukturus transportlīdzeklim uzstāda tā, lai bremžu signāllukturu atskaites centri ir simetriski transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, — transportlīdzeklim ar diviem pakaļējiem riteņiem un kopējo platumu, kas pārsniedz 1 300 mm, attālumam starp gaismu atstarojošo virsmu iekšējām malām ir jābūt vismaz 600 mm, — transportlīdzekļiem ar diviem pakaļējiem riteņiem, kopējo platumu, kas nepārsniedz 1 300 mm, un diviem bremžu signāllukturiem, attālumam starp gaismu atstarojošo virsmu iekšējām malām ir jābūt vismaz 400 mm.

2.3.9.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.

2.3.9.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa aizmugurē.

2.3.9.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja bremžu signāllukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,

—	β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens bremžu signāllukturis,

—	β = 45° uz āru un 10° uz iekšu, ja ir divi bremžu signāllukturi.

2.3.9.5.   Orientācija:

—	uz aizmuguri.

2.3.9.6.   Elektriskie slēgumi:

—	iedegas katru reizi, iedarbinot darba bremzes.

2.3.9.7.   “Kontūra” signalizators:

—	aizliegts.

2.3.9.8.   Citas prasības:

—

transportlīdzekļus var aprīkot ar ārkārtas bremzēšanas signāllukturiem, kā ir paredzēts ANO EEK Noteikumu Nr. 48 2.28. punktā, nodrošinot, ka ir izpildītas visas šo noteikumu prasības, kas piemērojamas šādiem signāllukturiem, un signāls tiek aktivizēts un deaktivizēts apstākļos un/vai ātruma samazināšanas gadījumos, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem,

—	transportlīdzekļus var aprīkot ar aizmugures sadursmes brīdinājuma signālu (RECAS), kā ir paredzēts ANO EEK Noteikumu Nr. 48 2.33. punktā, nodrošinot, ka ir izpildītas visas attiecīgās prasības, kas šajos noteikumos ir paredzētas RECAS.

2.3.10.   Pakaļējais miglas lukturis

2.3.10.1.   Skaits:

—	viens vai divi.

2.3.10.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.10.3.   Novietojums

2.3.10.3.1.

Platumā: — ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai pa labo ceļa pusi, viens pakaļējais miglas lukturis ir jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē vai tā kreisajā pusē, — ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai pa kreiso ceļa pusi, viens pakaļējais miglas lukturis ir jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē vai tā labajā pusē, — ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai gan pa kreiso, gan labo ceļa pusi, viens pakaļējais miglas lukturis ir jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē, — ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai pa kreiso un/vai labo ceļa pusi, divi pakaļējie miglas lukturi uz transportlīdzekļa ir jāuzstāda tā, lai pakaļējo miglas lukturu atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

2.3.10.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 000 mm virs zemes; tomēr, ja pakaļējais miglas lukturis ir grupēts ar citu apgaismes ierīci, pēdējo minēto vērtību var palielināt līdz 1 200 mm.

2.3.10.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa aizmugurē.

2.3.10.3.4.

Attālums: — attālums starp pakaļējā miglas luktura un bremžu signālluktura gaismu izstarojošo virsmu malām nepārsniedz 100 mm.

2.3.10.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 5° uz augšu un 5° uz leju,

—	β = 25° uz kreiso un labo pusi.

2.3.10.5.   Orientācija:

—	uz aizmuguri.

2.3.10.6.   Elektriskie slēgumi:

—	visi pakaļējie miglas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,

—	pakaļējo miglas lukturi var aktivizēt vienīgi tad, kad ir aktivizēts galvenais tālās gaismas lukturis, galvenais tuvās gaismas lukturis vai priekšējais miglas lukturis,

—	pakaļējo miglas lukturi var izslēgt neatkarīgi no jebkura cita luktura,

—	pakaļējais miglas lukturis automātiski dezaktivējas, kad: — ir izslēgts priekšējais gabarītgaismas lukturis un — transportlīdzeklis tiek izslēgts, izmantojot galveno vadības slēdzi,

—	kad pakaļējais miglas lukturis ir izslēgts vai dezaktivēts, to nevar automātiski vai neatkarīgi aktivizēt, ja vien netiek manuāli iedarbināts tā vadības slēdzis.

2.3.10.7.   “Kontūra” signalizators:

—	obligāts (dzeltena nemirgojoša signāllampiņa).

2.3.11.   Atpakaļgaitas lukturis

2.3.11.1.   Skaits:

—	viens vai divi.

2.3.11.2.   Izkārtojums:

—	nav īpašu prasību.

2.3.11.3.   Novietojums

2.3.11.3.1.

Platumā: — ja ir viens atpakaļgaitas lukturis: nav īpašu prasību, — ja ir divi atpakaļgaitas lukturi, tie transportlīdzeklim ir jāuzstāda tā, lai atpakaļgaitas lukturu atskaites centri ir simetriski attiecībā pret tā garenisko vidusplakni.

2.3.11.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 200 mm virs zemes.

2.3.11.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa aizmugurē.

2.3.11.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 15° uz augšu un 5° uz leju,

—	β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir viens atpakaļgaitas lukturis,

—	β = 45° uz āru un 30° uz iekšu, ja ir divi atpakaļgaitas lukturi.

2.3.11.5.   Orientācija:

—	uz aizmuguri.

2.3.11.6.   Elektriskie slēgumi:

—	atpakaļgaitas lukturis izstaro gaismu, kad ir iedarbināta atpakaļgaitas ierīce un aktivizēts galvenais vadības slēdzis,

—	atpakaļgaitas lukturis neizstaro nekādu gaismu, ja vien nav izpildīti abi iepriekš minētie nosacījumi.

2.3.11.7.   “Kontūra” signalizators:

—

izvēles.

2.3.11.8.   Citas prasības:

—	ja nav paredzēti nosacījumi atpakaļgaitas lukturu apgaismes ierīcēm, kuru tipu var apstiprināt L kategorijas transportlīdzekļiem, atpakaļgaitas luktura tipu apstiprina saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 23.

2.3.12.   Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis

2.3.12.1.   Skaits:

—	viens vai vairāki.

2.3.12.2.   Izvietojums un pozīcija:

—	tā, lai pakaļējais numura zīmes apgaismojuma lukturis apgaismotu vietu, kas paredzēta pakaļējai numura zīmei.

2.3.12.3.   Elektriskie slēgumi:

—	iedegas saskaņā ar 2.1.10. punktu.

2.3.12.4.   “Kontūra” signalizators:

—	ir piemērojamas 2.3.3.7. punktā noteiktās prasības.

2.3.13.   Pakaļējie atstarotāji (nav trīsstūra forma)

2.3.13.1.   Skaits:

—	viens vai divi,

—	divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 000 mm,

—	papildu pakaļējās atstarojošās ierīces un materiāli ir atļauti, nodrošinot, ka tie nekaitē obligāto apgaismes un gaismas signālierīču efektivitātei.

2.3.13.2.   Izkārtojums:

—	viens vai divi IA vai IB klases pakaļējie atstarotāji.

2.3.13.3.   Novietojums

2.3.13.3.1.

Platumā: — vienu pakaļējo atstarotāju transportlīdzeklim uzstāda tā, lai pakaļējā atstarotāja atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē, — ja ir divi pakaļējie atstarotāji, tie transportlīdzeklim ir jāuzstāda tā, lai pakaļējo atstarotāju atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret tā garenisko vidusplakni, — ja ir divi pakaļējie atstarotāji, sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.

2.3.13.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 900 mm virs zemes.

2.3.13.3.3.

Garumā: — transportlīdzekļa aizmugurē.

2.3.13.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 10° uz augšu un 10° uz leju; tomēr, ja pakaļējais atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,

—	β = 30° pa kreisi un pa labi, ja ir viens pakaļējais atstarotājs,

—	β = 30° uz āru un 30° uz iekšu, ja ir divi pakaļējie atstarotāji.

2.3.13.5.   Orientācija:

—	uz aizmuguri.

2.3.13.6.   Citas prasības:

—	atstarotāja gaismu atstarojošajai virsmai var būt kopīgas daļas ar jebkuru citu sarkanu lukturi, kurš uzstādīts transportlīdzekļa aizmugurē.

2.3.14.   Sānu atstarotāji (nav trīsstūra forma)

2.3.14.1.   Skaits:

—	viens vai divi katrā pusē.

2.3.14.2.   Izkārtojums:

—	IA vai IB klases sānu atstarotāju uzstāda transportlīdzekļa kopējā garuma pirmajā trešdaļā un/vai pēdējā trešdaļā,

—	papildu sānu atstarojošas ierīces un materiāli ir atļauti ar nosacījumu, ka tie nekaitē obligāto apgaismes un gaismas signālierīču efektivitātei.

2.3.14.3.   Novietojums

2.3.14.3.1.

Platumā: — nav īpašu prasību.

2.3.14.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 900 mm virs zemes; tomēr, ja sānu atstarotājs ir grupēts ar citu apgaismes ierīci, pēdējo minēto vērtību var palielināt līdz 1 200 mm.

2.3.14.3.3.

Garumā: — nav īpašu prasību.

2.3.14.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 10° uz augšu un 10° uz leju; tomēr, ja sānu atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,

—	β = 45° uz priekšu un aizmuguri.

2.3.14.5.   Orientācija:

—

uz sānu.

2.3.15.   Sānu gabarītlukturis

2.3.15.1.   Skaits:

—	viens vai divi katrā pusē.

2.3.15.2.   Izkārtojums:

—	SM1 vai SM2 klases sānu gabarītlukturi uzstāda transportlīdzekļa kopējā garuma pirmajā trešdaļā un/vai pēdējā trešdaļā.

2.3.15.3.   Novietojums

2.3.15.3.1.

Platumā: — nav īpašu prasību.

2.3.15.3.2.

Augstumā: — ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.

2.3.15.3.3.

Garumā: — nav īpašu prasību.

2.3.15.4.   Ģeometriskā redzamība:

—	α = 10° uz augšu un 10° uz leju; tomēr, ja sānu atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,

—	β = 30° uz priekšu un aizmuguri.

2.3.15.5.   Orientācija:

—

uz sānu.

2.3.15.6.   Elektriskie slēgumi:

—	iedegas kopā ar 2.1.10. punktā minētajām apgaismes ierīcēm,

—	var būt tādi, ka sānu gabarītlukturis mirgo tādā pašā biežumā, fāzē un vai nu sinhroni, vai pārmaiņus ar virzienrādītāju lukturiem, kas uzstādīti tajā pašā transportlīdzekļa pusē.

2.3.15.7.   “Kontūra” signalizators:

—	saskaņā ar 2.3.3.7. punktā paredzētajām prasībām.

2.3.15.8.   Citas prasības:

—	ja nav paredzēti nosacījumi sānu gabarītlukturu apgaismes ierīcēm, kuru tipu var apstiprināt L kategorijas transportlīdzekļiem, luktura tipu apstiprina saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 91.

2.4.   Kā alternatīvu 2. līdz 2.3.15.8. punktā noteiktajām prasībām L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem var piemērot visas atbilstīgās ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasības, kā ir paredzēts M1 kategorijai.

Tādā gadījumā ANO EEK Noteikumu Nr. 48 īpašās prasības netiek aizstātas vai atsauktas, pamatojoties uz atšķirībām ar šā pielikuma īpašajiem nosacījumiem vai to neesamību šajā pielikumā (piemēram, par galveno lukturu tīrīšanas ierīcēm, manuālu galvenā lukturu regulēšanas ierīci).

2.5.   Ņemot vērā L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļu konstrukcijas formu dažādību, transportlīdzekļa izgatavotājs, vienojoties ar tehnisko dienestu un apstiprinātājiestādi, var izvēlēties piemērot visas atbilstošās ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasības, kā ir paredzēts L3e kategorijas transportlīdzekļiem, kā alternatīvu 2. līdz 2.3.15.8. punktā noteiktajām prasībām. Tādā gadījumā ANO EEK Noteikumu Nr. 53 īpašās prasības netiek aizstātas vai atsauktas, pamatojoties uz atšķirībām ar šā pielikuma īpašajiem nosacījumiem vai to neesamību šajā pielikumā, un tas tiek pieņemts vienīgi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm, kas pagriezienos tiecas sasvērties (piemēram, tādam transportlīdzekļa tipam, kurš kopumā izskatās kā motocikls, taču ir aprīkots ar trīs riteņiem, klasificējot to kā L5e kategorijas transportlīdzekli).

3.   Prasības attiecībā uz L4e kategorijas transportlīdzekļiem

3.1.   Ja blakusvāģi no motocikla var atvienot tā, ka motociklu var izmantot bez tā, motociklam papildus turpmāk 3.2. līdz 3.2.8.1. punktā paredzētajiem nosacījumiem ir jāizpilda 1.3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz atsevišķiem motocikliem. Vērā var ņemt arī 1.9. punkta prasības.

3.1.1.   Tādā gadījumā ir iespējams no elektroenerģijas atvienot virzienrādītāju lukturus, kas uzstādīti uz motocikla un izvietoti starp motociklu un blakusvāģi.

3.2.   Kad blakusvāģis ir pastāvīgi vai atvienojami pievienots motociklam, motociklam ar blakusvāģi ir jāatbilst visām ANO EEK Noteikumu Nr. 53 atbilstošajām prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzeklim, un turpmāk norādītajām papildprasībām.

3.2.1.   Priekšējie gabarītgaismas lukturi

3.2.1.1.   Skaits:

—	divi vai trīs,

—	blakusvāģis ir jāaprīko ar vienu priekšējo gabarītgaismas lukturi,

—	motocikls ir jāaprīko ar vienu priekšējās gabarītgaismas lukturi; tomēr to var aprīkot ar diviem priekšējiem gabarītgaismas lukturiem, nodrošinot, ka tos uzstāda saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 53 atbilstošajām prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzeklim (atsevišķs motocikls).

3.2.1.2.   Novietojums:

—

novietojums ir tāds, kā norādīts ANO EEK Noteikumos Nr. 53 L3e kategorijas transportlīdzeklim, izņemot turpmāk minētos gadījumus. 3.2.1.2.1. Platumā: — sānu attālums starp gaismu atstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm (šis ierobežojums neattiecas uz otro priekšējo gabarītgaismas lukturi, ar ko aprīkots motocikls).

3.2.1.3.   Ģeometriskā redzamība:

—	priekšējos gabarītgaismas lukturus uz blakusvāģa un motocikla var uzskatīt par pāri.

3.2.1.4.   Visos pārējos aspektos priekšējiem gabarītgaismas lukturiem ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.2.   Dienas gaitas lukturi

3.2.2.1.   Skaits:

—	divi vai trīs,

—	blakusvāģi var aprīkot ar vienu dienas gaismas lukturi,

—	motociklu var aprīkot ar vienu dienas gaismas lukturi; tomēr to var aprīkot ar diviem dienas gaitas lukturiem, nodrošinot, ka tos uzstāda saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 53 atbilstošajām prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzeklim (atsevišķs motocikls).

3.2.2.2.   Novietojums:

—

novietojums ir tāds, kā norādīts ANO EEK Noteikumos Nr. 53 L3e kategorijas transportlīdzeklim, izņemot turpmāk minētos gadījumus. 3.2.2.2.1. Platumā: — sānu attālums starp gaismu atstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm (šis ierobežojums neattiecas uz otro dienas gaitas lukturi, ar ko aprīkots motocikls).

3.2.2.3.   Ģeometriskā redzamība:

—	dienas gaitas lukturus uz blakusvāģa un motocikla var uzskatīt par pāri.

3.2.2.4.   Visos pārējos aspektos dienas gaitas lukturiem ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.3.   Virzienrādītāja lukturi

3.2.3.1.   Novietojums:

—

novietojums ir tāds, kā norādīts ANO EEK Noteikumos Nr. 53 L3e kategorijas transportlīdzeklim, izņemot turpmāk minētos gadījumus. 3.2.3.1.1. Platumā (attiecībā uz visiem elektriski pievienotajiem virzienrādītāju lukturiem): — attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm, — gaismu izstarojošo virsmu iekšējām malām ir jābūt vismaz 600 mm attālumā, — starp priekšējā virzienrādītāja luktura gaismu izstarojošo virsmu un tuvākajiem galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ir jābūt minimālajam attālumam: — 75 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 90 cd, — 40 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 175 cd, — 20 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 250 cd, — ≤ 20 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 400 cd, — abiem priekšējiem virzienrādītāju lukturiem, tāpat kā abiem pakaļējiem virzienrādītāju lukturiem, ir līdzīgi fotometriskā izpildījuma līmeņi. 3.2.3.1.2. Garumā (šis punkts ir piemērojams tikai blakusvāģa pusei): — priekšējais virzienrādītāja lukturis ir novietots blakusvāģa priekšējā daļā, un pakaļējais virzienrādītāja lukturis ir novietots aizmugures daļā.

3.2.3.2.   Ģeometriskā redzamība:

—	horizontālie leņķi ir skaidroti šādi: sk. 9-4. attēlu. 9-4.   attēls Virzienrādītāja luktura izkārtojums

3.2.3.3.   Visos pārējos aspektos virzienrādītāju lukturiem ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.4.   Avārijas signāls

3.2.4.1.   Avārijas signāls tiek raidīts, vienlaicīgi darbojoties visiem virzienrādītāju lukturiem, kā ir norādīts 3.1. līdz 3.2. punktā un 3.2.3. līdz 3.2.3.3. punktā.

3.2.5.   Pakaļējie gabarītgaismas lukturi

3.2.5.1.   Skaits:

—	divi vai trīs,

—	blakusvāģis ir jāaprīko ar vienu pakaļējo gabarītgaismas lukturi,

—	motocikls ir jāaprīko ar vienu pakaļējo gabarītgaismas lukturi; tomēr to var aprīkot ar diviem pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem, nodrošinot, ka tos uzstāda saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 53 atbilstošajām prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzeklim (atsevišķs motocikls).

3.2.5.2.   Novietojums:

—

novietojums ir tāds, kā paredzēts ANO EEK Noteikumos Nr. 53 L3e kategorijas transportlīdzeklim, izņemot turpmāk norādītos gadījumus. 3.2.5.2.1. Platumā: — sānu attālums starp gaismu atstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm (šis ierobežojums neattiecas uz otro pakaļējo gabarītgaismas lukturi, ar ko aprīkots motocikls).

3.2.5.3.   Ģeometriskā redzamība:

—	pakaļējos gabarītgaismas lukturus uz blakusvāģa un motocikla var uzskatīt par pāri.

3.2.5.4.   Visos pārējos aspektos pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.6.   Bremžu signāllukturi

3.2.6.1.   Skaits:

—	divi vai trīs,

—	blakusvāģis ir jāaprīko ar vienu bremžu signāllukturi,

—	motocikls ir jāaprīko ar vienu bremžu signāllukturi; tomēr to var aprīkot ar diviem bremžu signāllukturiem, nodrošinot, ka tos uzstāda saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 53 atbilstošajām prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzeklim (atsevišķs motocikls).

3.2.6.2.   Novietojums:

—

novietojums ir tāds, kā norādīts ANO EEK Noteikumos Nr. 53 L3e kategorijas transportlīdzeklim, izņemot turpmāk minētos gadījumus. 3.2.6.2.1. Platumā: — sānu attālums starp gaismu atstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm (šis ierobežojums neattiecas uz otro bremžu signāllukturi, ar ko aprīkots motocikls).

3.2.6.3.   Ģeometriskā redzamība:

—	pakaļējos bremžu signāllukturus uz blakusvāģa un motocikla var uzskatīt par pāri.

3.2.6.4.   Visos pārējos aspektos bremžu signāllukturiem ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.7.   Pakaļējie atstarotāji (nav trīsstūra forma)

3.2.7.1.   Skaits:

—	divi vai trīs,

—	blakusvāģis ir jāaprīko ar vienu pakaļējo atstarotāju,

—	motocikls ir jāaprīko ar vienu pakaļējo atstarotāju vai diviem pakaļējiem atstarotājiem, nodrošinot, ka tos uzstāda saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 53 atbilstošajiem nosacījumiem, kas paredzēti L3e kategorijas transportlīdzeklim (atsevišķs motocikls),

—	papildu pakaļējās atstarojošās ierīces un materiāli ir atļauti, nodrošinot, ka tie nekaitē obligāto apgaismes un gaismas signālierīču efektivitātei.

3.2.7.2.   Novietojums:

—

novietojums ir tāds, kā norādīts ANO EEK Noteikumos Nr. 53 L3e kategorijas transportlīdzeklim, izņemot turpmāk minētos gadījumus. 3.2.7.2.1. Platumā: — sānu attālums starp gaismu atstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm (šis ierobežojums neattiecas uz otro pakaļējo atstarotāju, ar ko aprīkots motocikls, vai papildu pakaļējām atstarojošām ierīcēm un materiāliem, kas uzstādīti transportlīdzeklim).

3.2.7.3.   Ģeometriskā redzamība:

—	pakaļējos atstarotājus uz blakusvāģa un motocikla var uzskatīt par pāri.

3.2.7.4.   Visos pārējos aspektos pakaļējiem atstarotājiem ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.8.   Sarkanas gaismas redzamība uz aizmuguri un baltas gaismas redzamība uz priekšu

3.2.8.1.   ANO EEK Noteikumos Nr. 53 paredzētā 1. zona un 2. zona tiek piemērotas šādi: sk. 9-5. un 9-6. attēlu.

9-5.   attēls

Sarkanu gaismu izstarojoša luktura gaismu izstarojošās virsmas tieša redzamība uz priekšu

9-6.   attēls

Baltu gaismu izstarojoša luktura gaismu izstarojošās virsmas tieša redzamība uz aizmuguri

---

(1)  OV L 166, 18.6.2013., 88. lpp.

(2)  OV L 323, 6.12.2011., 46. lpp.