52011DC0466

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbību 2010. gadā

SATURS

1. Ievads 4

2. EGF 2010. gada darbības pārskats 4

3. Turpmākie pasākumi pēc 2009. gada pārskata par EGF darbību 5

4. EGF 2010. gada darbības analīze 5

4.1. Saņemtie pieteikumi 5

1. tabula. 2010. gadā saņemtie pieteikumi 6

4.1.1. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pa dalībvalstīm un nozarēm 6

4.1.2. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pēc pieprasītās summas 7

4.1.3. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pēc atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaita 7

4.1.4. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pēc pieprasītās summas uz vienu darba ņēmēju 7

4.1.5. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pēc intervences kritērijiem 8

4.2. Piešķirtie ieguldījumi 8

2. tabula. Sīkāka informācija par 2010. gadā piešķirtajiem ieguldījumiem 9

3. tabula. 2010. gadā piešķirtie EGF ieguldījumi: darba ņēmēju profils 10

4.2.1. Ar EGF palīdzību finansētās darbības 11

4.2.2. Papildināmība ar citām darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas Sociālā fonda (ESF) 11

4.3. Gadījumi, kuri neatbilst prasībām EGF finansējuma saņemšanai 12

4.4 EGF sasniegtie rezultāti 12

4.4.1. Dalībvalstu 2010. gada nobeiguma ziņojumi par finansējuma īstenošanu 12

4.4.2. 2010. gada ziņojumos iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums 12

4. tabula. 2010. gadā saņemtie nobeiguma ziņojumi — rezultātu pārskats 14

4.4.3. Sīkāka informācija par 2010. gadā īstenotajiem pasākumiem 14

4.5. Finanšu pārskats 18

4.5.1. EGF piešķirtais finansējums 18

4.5.2. Tehniskās palīdzības izdevumi 18

4.5.3. Paziņotie vai izskatītie pārkāpumi 19

4.5.4. EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšana 19

6. tabula. Gadījumi, attiecībā uz kuriem 2010. gadā izbeigts finansiālais ieguldījums 20

4.6. Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi 20

4.6.1. Informācija un publicitāte 20

4.6.2. Sanāksmes ar valsts iestādēm un sociālajiem partneriem 21

4.6.3. EGF starpposma novērtējums 21

5. Tendences 21

6. Secinājums 23

1. pielikums 24

1. IEVADS

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ( EGF ) tika izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1], lai izrādītu solidaritāti un sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba lielu strukturālu izmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos. Fondu izveidoja, lai saskaņotu atvērtas tirdzniecības ilgtermiņa priekšrocības izaugsmes un nodarbinātības ziņā ar iespējamo globalizācijas izraisīto negatīvo īstermiņa ietekmi, īpaši attiecībā uz visneaizsargātāko un mazāk kvalificēto darba ņēmēju nodarbinātību. Noteikumi tika grozīti ar 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009[2], lai efektīvāk reaģētu uz globālo finanšu un ekonomikas krīzi.

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 16. pantā noteikts, ka katru gadu līdz 1. jūlijam Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu pārskatu par EGF darbību iepriekšējā gadā. Šajā pārskatā galvenā uzmanība jāpievērš EGF sasniegtajiem rezultātiem un īpaši jāietver informācija, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem un finansētajām darbībām, tostarp uz papildināmību ar struktūrfondiem, jo īpaši ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajām darbībām, un veiktā finansiālā ieguldījuma izbeigšanu. Turklāt tajā jādokumentē arī tie pieprasījumi, kuri noraidīti nepietiekama apropriāciju apjoma vai neatbilstības dēļ.

2. EGF 2010. GADA DARBīBAS PāRSKATS

Komisija 2010. gadā saņēma 31 pieteikumu EGF ieguldījumu saņemšanai, kas bija par 1 pieteikumu vairāk nekā 2009. gadā. Sīkāka informācija par pieteikumiem ir izklāstīta 4.1. iedaļā un 1. tabulā.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņēma 31 lēmumu par EGF izmantošanu 2010. gadā, kas salīdzinājumā ar 2009. gadu veido 300 % pieaugumu lēmumu ziņā un 60 % pieaugumu EGF līdzfinansējuma ziņā. Informācija par piešķirtajiem ieguldījumiem ir izklāstīta 4.2. iedaļā, kā arī 2. un 3. tabulā.

Komisija saņēma četrus nobeiguma ziņojumus par EGF ieguldījumu izlietojumu 2010. gadā. Informācija par rezultātiem ir dota 4.4. iedaļā un 4. tabulā. Seši iepriekšējos gados piešķirtie EGF ieguldījumi tika izbeigti (informāciju sk. 4.5.4. iedaļā un 6. tabulā). Pēc Komisijas iniciatīvas ( EGF regulas 8. panta 1. punkts) tika piešķirta tehniskā palīdzība. Informāciju sk. 4.6. iedaļā un 5. tabulā.

Komisija 2010. gadā īstenoja jaunu lēmumu pieņemšanas procesu, kuru tā bija izveidojusi 2009. gada beigās. Tā sāka gatavoties arī gaidāmo EGF pārskatu apspriešanai pēc 2011. un 2013. gada, kā tas noteikts EGF regulas 1. panta 1.a punktā un 20. pantā. Informāciju sk. 3. un 4.5.2. iedaļā.

3. Turpmākie pasākumi pēc 2009. gada pārskata par EGF DARBīBU

Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par EGF izveidi

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kurus izdarīja 2009. gadā, ievērojami uzlaboja EGF darbību, nodrošinot labākus nosacījumus dalībvalstīm, kas piesakās EGF līdzfinansējumam, lai palīdzētu tām reaģēt uz globālās finanšu un ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Par to liecina 2010. gadā saņemto pieteikumu skaits, kurš ir tikpat liels kā iepriekšējā gadā (31 pieteikums 2010. gadā salīdzinājumā ar 30 pieteikumiem 2009. gadā). Pieteikšanos EGF atbalstam atviegloja krīzes pagaidu atkāpes noteikšana, tostarp līdzfinansējuma likmes palielinājums līdz 65 %, sliekšņa pastāvīgs samazinājums līdz 500 atlaišanas gadījumiem un īstenošanas perioda pagarinājums līdz 24 mēnešiem no pieteikuma iesniegšanas datuma.

Rezultātus, īpaši EGF atbalsta ietekmi uz atlaisto darba ņēmēju nodarbinātību, noteiks pēc projektu pabeigšanas. Pirmais pagarinātā īstenošanas perioda nobeiguma ziņojums (24 mēneši pēc pieteikuma iesniegšanas datuma) tiks iesniegts Komisijai 2011. gada novembrī/decembrī.

Atvieglojumi attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par EGF pieteikumiem: procedūra priekšlikumu iesniegšanai Padomē un Eiropas Parlamentā

EGF ieguldījumus, kurus piešķīra 2010. gadā, izskatīja saskaņā ar jauno EGF lēmuma pieņemšanas procedūru, ko ieviesa 2009. gada beigās. Lielas pūles tika veltītas tam, lai paātrinātu lēmuma pieņemšanas procedūru saskaņā ar esošās regulas noteikumiem. EGF intervences savlaicīguma, kā arī EGF nozīme un fonda kā solidaritātes instrumenta potenciāls bija jautājumi, kuri palika darba kārtībā visu gadu, īpaši 2010. gada otrajā pusē sāktajās apspriedēs ar dalībvalstīm par gaidāmajiem pārskatiem pēc 2011. un 2013. gada.

4. EGF 2010. GADA DARBīBAS ANALīZE

4.1. Saņemtie pieteikumi

Komisija 2010. gadā saņēma 31 pieteikumu (skatīt 1. tabulu), kas bija par vienu pieteikumu vairāk nekā 2009. gadā. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro visiem pieteikumiem (t. i., 65 % līdzfinansējuma likme, 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas datuma u. c.).

Pieteikumus iesniedza 12 dalībvalstis, aptverot 31 995 atlaistus darba ņēmējus un pieprasot no EGF kopā EUR 169 994 542. Trīs dalībvalstis (Čehija, Polija un Slovēnija) 2010. gadā pieteicās pirmo reizi.

1. tabula. 2010. gadā saņemtie pieteikumi

[pic]

4.1.1. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pa dalībvalstīm un nozarēm

31 saņemtais pieteikums attiecās uz 16 nozarēm[3]. Par septiņām no šīm nozarēm EGF pieteikums 2010. gadā tika iesniegts pirmo reizi; tās ir pasvītrotas sarakstā turpmāk tekstā. Pieteikumu skaitu ietekmēja iespēja pieteikties saskaņā ar krīzes atkāpi.

Austrija (divi pieteikumi: metāli , elektroniskas iekārtas), Beļģija (viens pieteikums: automobiļu rūpniecība), Čehija (viens pieteikums: mazumtirdzniecība ), Dānija (četri pieteikumi: mehānismi un iekārtas, kuģu būve ), Francija (viens pieteikums: automobiļu rūpniecība), Īrija (trīs pieteikumi: būvniecība), Nīderlande (septiņi pieteikumi: elektroniskas iekārtas, poligrāfijas rūpniecība, finanšu pakalpojumi , vairumtirdzniecība ), Polija (trīs pieteikumi: automobiļu rūpniecība, mehānismi un iekārtas), Portugāle (viens pieteikums: apavu ražošana ), Spānija (seši pieteikumi: automobiļu rūpniecība, apģērbi, akmens/marmors , mazumtirdzniecība ), Slovēnija (viens pieteikums: apģērbi), Vācija (viens pieteikums: mehānismi un iekārtas).

4.1.2. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pēc pieprasītās summas

Dalībvalstij, kura iesniedz pieteikumu EGF atbalsta saņemšanai, jāizstrādā saskaņotu pasākumu kopums, kas vislabāk piemērots pieteikto darba ņēmēju profilam, un jāizlemj, kādu palīdzības summu pieprasīt. EGF regulā nav ieteikts vai noteikts pieprasāmās kopsummas maksimālais apjoms, taču, Komisijas dienestiem vērtējot pieteikumu, var rasties jautājumi, kuru dēļ dalībvalstij nāktos pārskatīt ierosināto individualizēto pakalpojumu paketi, tādējādi ietekmējot pieprasīto summu.

EGF ieguldījums, kas 2010. gadā tika pieprasīts katrā pieteikumā , svārstījās no EUR 114 250 līdz EUR 38 052 069 (vidēji EUR 5483 695).

4.1.3. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pēc atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaita

EGF līdzfinansēšanai ierosinātajiem pasākumiem pieteica 31 995 darba ņēmējus. Skaitļi svārstījās no 120 līdz 2593 darba ņēmējiem, bet 3 pieteikumos bija pieteikti vairāk nekā 2000 darba ņēmēju, 4 pieteikumos — no 1000 līdz 2000 darba ņēmēju, un 21 pieteikumā — mazāk nekā 1000 darba ņēmēju[4].

Atlaišanas ietekmēto darba ņēmēju skaits un EGF atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaits var atšķirties, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nolemj vērst EGF palīdzību uz konkrētām darba ņēmēju grupām, piemēram, uz tiem, kuri saskaras ar ārkārtējām grūtībām, kas saistītas ar palikšanu darba tirgū, un/vai tiem, kam palīdzība ir īpaši vajadzīga. Daži darba ņēmēji, kurus ietekmējusi atlaišana, var saņemt palīdzību ārpus EGF , bet citi var paši atrast jaunas darbavietas vai nolemt priekšlaicīgi pensionēties, un tas nozīmē, ka šos darba ņēmējus nepieteiks EGF pasākumiem.

4.1.4. Saņemtie pieteikumi sadalījumā pēc pieprasītās summas uz vienu darba ņēmēju

Ierosinātās summas uz vienu darba ņēmēju 2010. gadā svārstījās no nedaudz virs EUR 600 līdz vairāk nekā EUR 23 000.

Dalībvalsts var pēc savas izvēles piedāvāt individualizētu pakalpojumu kopumu, ko tā sniedz attiecīgajiem atlaistajiem darba ņēmējiem, ievērojot EGF regulas noteikumus. Tādējādi summa, ko pieprasa uz vienu atlaisto darba ņēmēju, var svārstīties atkarībā no atlaišanas gadījuma nopietnības, no situācijas ietekmētajā darba tirgū, no pieteikto darba ņēmēju individuālajiem apstākļiem, no pasākumiem, kurus dalībvalsts jau veikusi, un no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

4.1.5 . Saņemto pieteikumu sadalījums pēc intervences kritērijiem

No 31 iesniegtā pieteikuma 24 pieteikumi (77 %) attiecās uz atbalsta sniegšanu darba ņēmējiem, kuri atlaisti globālās finanšu un ekonomiskās krīzes tiešā rezultātā (grozītās EGF regulas 1.a pants), savukārt pārējie septiņi pieteikumi (23 %) bija paredzēti kā reakcija uz globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos.

Pamatojoties uz EGF regulas 2.a pantu, tika iesniegti 12 pieteikumi, pamatojoties uz 2.b pantu — 18, bet 1 pieteikums attiecās uz 2.c pantu, un tajā bija minēti izņēmuma gadījumi un norādīts, ka nav iespējams pilnībā izpildīt 2.a panta nosacījumus.

4.2. Piešķirtie ieguldījumi

Budžeta lēmējinstitūcija 2010. gadā pieņēma 31 lēmumu par EGF izmantošanu, lai līdzfinansētu aktīvus darba tirgus politikas pasākumus (skatīt pārskatu un darba ņēmēju profilu sadalījumu 2. un 3. tabulā). No minētajiem pieteikumiem 13 attiecās uz 2010. gadā iesniegtajiem pieteikumiem un 18 uz 2009. gada otrajā pusē saņemtajiem pieteikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro visiem piešķirtajiem ieguldījumiem (t. i., 65 % līdzfinansējuma likme, 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas datuma u. c.).

31 piešķirtais ieguldījums attiecās uz 23 688 atlaistajiem darba ņēmējiem deviņās dalībvalstīs, un no EGF izmaksātā kopsumma bija EUR 83 554 141 (16,7 % no gada maksimālās EGF pieejamās summas).

2. tabula. Sīkāka informācija par 2010. gadā piešķirtajiem ieguldījumiem

[pic]

3. tabula. 2010. gadā piešķirtie EGF ieguldījumi: darba ņēmēju profils

[pic]

4.2.1. Ar EGF palīdzību finansētās darbības

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā paredzēts, ka EGF var līdzfinansēt tikai aktīvus darba tirgus pasākumus, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atgriezties darbā. Turklāt tajā norādīts, ka EGF drīkst finansēt dalībvalstu sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un reklāmas pasākumus, kā arī kontroles pasākumus finansējuma izmantošanai (tehniskā palīdzība).

To pasākumu mērķis, kuri apstiprināti 2010. gadā piešķirtajam 31 EGF ieguldījumam, ir reintegrēt 23 688 atlaistos darba ņēmējus darba tirgū. Šie pasākumi galvenokārt bija saistīti ar intensīvu, personalizētu palīdzību darba meklēšanā un lietu vadību, daudzveidīgu profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju, dažādiem pagaidu materiāliem stimuliem/pabalstiem darba meklēšanas laikā, apmācību un citus aktīvus darba tirgus pasākumus līdz faktiskai reintegrācijai darbā, kā arī ar uzņēmējdarbības veicināšanu un nodarbinātības sekmēšanu.

4.2.2. Papildināmība ar citām darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas Sociālā fonda (ESF)

EGF ir izveidots, lai, piemērojot aktīvus darba tirgus pasākumus, palielinātu nodarbinātību un nodrošinātu atlaisto darba ņēmēju drīzu reintegrāciju darba tirgū, tādējādi papildinot ESF, kas ir galvenais ES instruments nodarbinātības veicināšanas jomā ES. Kopumā abu fondu papildināmība ir spēja risināt šos jautājumus divās dažādās laika perspektīvās: EGF nodrošina pielāgotu palīdzību atlaistajiem darba ņēmējiem, atsaucoties uz konkrētiem Eiropas mēroga masveida atlaišanas gadījumiem, savukārt ESF atbalsta stratēģiskus ilgtermiņa mērķus (piemēram, cilvēkkapitāla palielināšana, pārmaiņu pārvaldība), izmantojot iepriekš sagatavotas daudzgadu programmas, kuru līdzekļus parasti nevar atkārtoti piešķirt, lai risinātu masveida atlaišanas gadījumu radītās krīzes situācijas. EGF un ESF pasākumi dažkārt tiek veikti, papildinot cits citu, lai nodrošinātu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus. Izšķirošais kritērijs ir pieejamo instrumentu iespēja efektīvi palīdzēt darba ņēmējiem, bet dalībvalstu ziņā ir izvēlēties instrumentus un darbības, kuras vislabāk piemērotas izvirzīto mērķu sasniegšanai, un iekļaut tās programmā.

EGF līdzfinansētās saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes saturam vajadzētu būt saskaņotam ar citām darbībām un tās papildināt . EGF līdzfinansētie pasākumi var būt plašāki par standarta kursiem un darbībām; praksē ir pierādījies, ka ar EGF palīdzību dalībvalstis var piedāvāt atlaistajiem darba ņēmējiem pielāgotu un visaptverošu palīdzību, tostarp pasākumus, kuriem darba ņēmēji citkārt nevarētu piekļūt (piemēram, otrā un trešā līmeņa izglītība). EGF nodrošina dalībvalstīm iespēju vairāk uzmanības pievērst īpaši neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram mazkvalificētiem darba ņēmējiem vai migrantu izcelsmes cilvēkiem, kā arī sniegt atbalstu ilgāk, nekā tas būtu iespējams bez EGF . Viss minētais palielina darba ņēmēju izredzes uzlabot savu stāvokli.

Labas papildināmības piemērs starp ESF un EGF ir EGF/2010/011 NL/NXP Semiconductors un EGF/2010/012 NL/Noord Holland ICT gadījums, ko iesniedza Nīderlande, EGF/2010/014 SI/Mura gadījums, ko iesniedza Slovēnija, un EGF/2010/018 DE/Heidelberger Druckmaschinen gadījums, ko iesniedza Vācija. Attiecībā uz pirmo Nīderlandes gadījumu papildināmība ir konkrēts ESF apmācības projekts, kurš bija vērsts uz darba ņēmējiem uzņēmumos, kas ražo pusvadītājus[5], un kura ilgums daļēji sakrita ar EGF īstenošanas periodu. Attiecībā uz otro gadījumu atlaistie darba ņēmēji varēja piedalīties arī divos ESF projektos IKT nozarē[6]. Slovēnija panāca, ka EGF pasākumi papildināja dažādas ESF darbības[7]. Vācijas gadījumā EGF individualizēto pakalpojumu pakete tika izveidota, lai papildinātu struktūrfondu finansētās darbības un īpaši ESF apstiprinātus apmācības kursus, kurus nodrošināja saskaņā ar federālo programmu ESF-BA .

Visām dalībvalstīm jāievieš nepieciešamie mehānismi, lai izvairītos no riska saistībā ar dubultu finansēšanu no ES finanšu instrumentiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. panta 5. punktā.

4.3. Gadījumi, kuri neatbilst prasībām EGF finansējuma saņemšanai

Budžeta lēmējinstitūcija nenoraidīja nevienu priekšlikumu, kuru tai iesniedza Komisija par finansējuma piešķiršanu no EGF. Vienu pieteikumu (EGF/2009/022 BG/Kremikovtsi , ko 26.10.2009. iesniedza Bulgārija), Komisija uzskatīja par neatbilstošu[8]. Šo konstatējumu paziņoja dalībvalstij.

4.4 EGF sasniegtie rezultāti

Galvenais informācijas avots par EGF sasniegtajiem rezultātiem ir nobeiguma ziņojumi, ko dalībvalstis iesniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 15. pantu. Tos papildina ar informāciju, kuru dalībvalstis sniedza tiešos kontaktos ar Komisiju un koordinācijas sanāksmēs un konferencēs ar dalībvalstu pārstāvjiem visa gada laikā. Dalībvalstu rezultātu un paziņotās informācijas kopsavilkums par 2010. gadu ir apkopots nākamajā iedaļā un 4. tabulā.

4.4.1. Dalībvalstu 2010. gada nobeiguma ziņojumi par finansējuma īstenošanu

Komisija 2010. gadā saņēma četrus nobeiguma ziņojumus par šādiem gadījumiem: EGF/2008/004 ES/Castilla y Léon and Aragón , EGF/2008/005 ES/Cataluña , EGF/2009/001 PT/Norte-Centro un EGF/2009/002 DE/Nokia . Tie bija pēdējie EGF gadījumi, uz kuriem attiecas 12 mēnešu īstenošanas periods, pirms šo periodu saskaņā ar 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 pagarināja līdz 24 mēnešiem.

4.4.2. 2010. gada ziņojumos iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums

Četri nobeiguma ziņojumi, kurus iesniedza trīs dalībvalstis, liecināja, ka EGF īstenošanas perioda beigās vai neilgi pēc tam 629 darba ņēmēji (20 % no 3146) bija atraduši jaunas darbavietas vai kļuvuši par pašnodarbinātām personām. Citi darba ņēmēji mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībās (apmēram 5 %), vai arī bija bezdarbnieki vai nestrādāja personisku iemeslu dēļ.

Rezultātus attiecībā uz reintegrāciju darbā pasliktināja ievērojami samazinātā vietējā un reģionālā darba tirgus absorbcijas spēja, kuru ietekmēja globālā finanšu un ekonomikas krīze. Reintegrācijas koeficienta nozīmi nevajadzētu pārvērtēt, jo tas sniedz tikai ieskatu darba ņēmēju nodarbinātības situācijā, kāda tā ir datu vākšanas brīdī. Minētais koeficients nesniedz informāciju par nodarbinātības veidu un atrastā darba kvalitāti, turklāt tas pēc neilga brīža var ievērojami mainīties. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no vairākām dalībvalstīm, reintegrācijas koeficienti dažus mēnešus pēc nobeiguma ziņojumu iesniegšanas jau uzrāda pieauguma tendenci, īpaši gadījumos, kad darba ņēmēji turpina saņemt pielāgotu palīdzību pēc EGF perioda beigām par pašas dalībvalsts līdzekļiem vai ar ESF palīdzību.

Dalībvalstis ziņoja par vairākiem interesantiem faktiem un sniedz daudzsološu informāciju, kura liecina, ka, pateicoties EGF palīdzībai un pakalpojumiem, attiecīgo darba ņēmēju personiskais stāvoklis, pašpārliecība un nodarbināmība ievērojami uzlabojusies, pat ja viņiem uzreiz neizdodas atrast jaunu darbu. Ar EGF atbalstu dalībvalstis varēja veikt intensīvākus pasākumus atlaišanas gadījumu skartajos reģionos attiecībā uz to cilvēku skaitu, kuriem sniegta palīdzība, kā arī atbalsta termiņu un kvalitāti, nekā tas būtu iespējams bez EGF finansējuma. ES fondi nodrošināja iespēju reaģēt elastīgāk un ietvert dalībvalstu paketēs personalizētas un dažreiz arī inovatīvas darbības, kā arī pievērst lielāku uzmanību darba ņēmējiem ar viszemāko kvalifikāciju. Tāpēc EGF līdzfinansētā palīdzība ir pilnvērtīgs ieguldījums prasmju attīstībā, kuram var būt pozitīva vidēja un ilgtermiņa ietekme, kad tirgi pakāpeniski atgūstas no krīzes. Turklāt EGF tika uzskatīts par lietderīgu instrumentu budžeta deficīta un valsts izdevumu samazināšanas laikā, kad trūka valsts līdzekļu un dalībvalstis un uzņēmumi centās atgūties no globālās krīzes. EGF starpposma novērtējumā, kurš jāveic 2011. gadā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, EGF ietekme tiks izvērtēta sīkāk.

4. tabula. 2010. gadā saņemtie nobeiguma ziņojumi — rezultātu pārskats [9]

[pic]

4.4.3. Sīkāka informācija par 2010. gadā īstenotajiem pasākumiem

EGF/2008/004 Castilla Leon y Aragón/ Spānija (automobiļu rūpniecība)

No 534 darba ņēmējiem, kuri piedalījās EGF līdzfinansētajos pasākumos, 184 (34,5 %) īstenošanas perioda beigās atkal strādāja, bet pārējie 350 (65,5 %) mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībās, bija bezdarbnieki vai nestrādāja dažādu personisku iemeslu dēļ. Reintegrācijas koeficients divos skartajos reģionos jāaplūko saistībā ar augsto bezdarba rādītāju, kurš laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam dubultojās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ.

Pat tie darba ņēmēji, kuri joprojām bija bezdarbnieki, apgalvoja, ka EGF pasākumi ir vairojuši viņos pašpārliecību un uzlabojuši pašvērtējumu, veicinājuši neatkarību un snieguši nepieciešamās pamatprasmes un spējas, lai reintegrētos darba tirgū. Spānijas iestādēm EGF ir instruments, kas īpaši labi piemērots to darba ņēmēju reintegrācijai, kuriem ir maz iespēju ātri atrast jaunu darbu; pateicoties EGF ieguldījumam, viņi varēja izvēlēties no plaša tādu pasākumu klāsta, kuri ir vairāk pielāgoti un personalizēti, nekā tas būtu bijis iespējams bez EGF fonda atbalsta. Liels skaits atbalstīto darba ņēmēju bija sekmīgi saglabājuši savu prasmju līmeni vai uzlabojuši nodarbināmību, tādējādi palielinot savas izredzes darba tirgū.

Īstenotie personalizētie pasākumi ir interesanta darba meklēšanas, apmācību un ar reintegrāciju saistītas palīdzības un priekšrocību apvienojums. Pēc sākotnējiem standartpasākumiem attiecībā uz visiem pieteiktajiem darba ņēmējiem, piemēram, konsultācijām un personalizētām iespējām, tika veiktas dažādas darbības, sākot ar plaša mēroga darba tirgus izpēti un turpinot ar darba piemeklēšanas pasākumiem. Daudzdisciplīnu atbalsta komandas apmeklēja gandrīz 3000 uzņēmumus (no kuriem daudzi bija MVU) ar divējādu mērķi — piemeklēt darbavietas, kas atbilstu bezdarbnieku esošajai kvalifikācijai, vai pārkvalificēt viņus jaunam darbam un informēt uzņēmumus par šo projektu. Tādējādi EGF īstenošanas perioda gaitā tika saņemti vairāk nekā 400 darba piedāvājumi un vairāk nekā 200 darba ņēmēji sekmīgi pieteicās jaunās darbavietās. Darba ņēmēji saņēma palīdzību arī pēc reintegrācijas, lai noteiktu iespējamos trūkums un novērtētu viņu personisko apmierinātību. Spānijas iestādes turpinās analizēt tirgu un darba ņēmēju nodarbinātības apstākļus arī pēc EGF projekta, kā arī sazināsies ar uzņēmumiem, lai nodrošinātu EGF sasniegumu nepārtrauktību.

Darba ņēmējiem pieejamie kvalifikācijas celšanas pasākumi ietvēra dažādus apmācības veidus, daži no tiem bija saistīti ar uzņēmumu apņemšanos reintegrēt darba ņēmējus, piemēram: prasmju celšanas kursi atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju apguvē, kā arī IT, tehnoloģiju, apkopes, sociālajās un tūrisma nozarēs; grāmatvedībā un MVU vadībā; vadītspējā un saziņas iemaņu apguvē. Dažiem darba ņēmējiem piešķīra pagaidu finansiālu atbalstu, lai kompensētu starpību starp iepriekšējo un jauno algu (reintegrācijas stimuli), un/vai pabalstus darba meklēšanai, tostarp īpašus pabalstus darba ņēmējiem, kuri pilda aprūpes funkcijas.

EGF/2008/005 Catalonia/ Spānija (tekstilrūpniecība)

No 587 darba ņēmējiem, kuri guva labumu no EGF līdzfinansētajiem pasākumiem, 30 (5,1 %) īstenošanas perioda beigās atkal strādāja (tostarp 1 izveidoja jaunu uzņēmumu), 17 darba ņēmēji (2,9 %) mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībās, un pārējie 540 darba ņēmēji (92,0 %) bija bezdarbnieki vai nestrādāja dažādu personisku iemeslu dēļ. Zemais reintegrācijas koeficients jāaplūko reģiona finanšu un ekonomikas krīzes novājinātā nodarbinātības tirgus kontekstā, kā arī, ņemot vērā novēloti saņemto EGF finansējumu (skatīt turpmāko piezīmi).

Spānijas iestādes ziņoja, ka ar EGF ieguldījumu palīdzību tās varēja nodrošināt intensīvus, pielāgotus pasākumus saistībā ar darba ņēmējiem, kuriem cits finansējums nav tik piemērots. Lielākā daļa no minētajiem darba ņēmējiem parādīja stingru apņemšanos piedalīties pasākumos, un vispārējais dalībnieku viedoklis bija ļoti pozitīvs. Pārvaldības modelis paredzēja plašu iestāžu tīkla iesaistīšanu, un vietējo iestāžu līdzdalība tika uzskatīta par galveno elementu pasākumu sekmīgai īstenošanai. Reģionālās iestādes iespēju robežās piemēros EGF metodoloģiju līdzīgās programmās, kuras paredzētas cilvēku reintegrācijai darba tirgū.

Starp minētajiem pasākumiem bija profesionālā orientācija, lai noteiktu atlaisto darba ņēmēju nodarbināmību un šķēršļus jauna darba atrašanai; intensīva palīdzība saistībā ar pārkvalificēšanos/ darba meklēšanu, iesaistot personiskos konsultantus, kas palīdzētu darba ņēmējiem pārorientēties darba tirgū; aktīvas nodarbības, kurās darba ņēmējiem ir tieša piekļuve datoriem un darba meklēšanas portāliem, vienlaikus saņemot palīdzību no kvalificēta personāla. Apmācības pasākumu klāstā bija iekļauti arī tādi kvalifikācijas celšanas kursi kā IT kursi, mutiskas/rakstiskas saziņas iemaņas un uzņēmējdarbības pamatkursi, tādējādi risinot arī 45 un vairāk gadu vecu, mazkvalificētu darba ņēmēju īpašās vajadzības vai to darba ņēmēju vajadzības, kuri nav Spānijas valstspiederīgie. Apmācība grupās tika piedāvāta arī jomās, kurās vietējie uzņēmumi bija konstatējuši vajadzību apgūt noteiktas prasmes, un jaunās nozarēs, kurās darba iespējas var rasties nākotnē. Dažiem darba ņēmējiem vismaz sešus mēnešus piešķīra pagaidu finansiālu atbalstu darba meklēšanas periodā un/vai tad, kad viņi pieņēma darba piedāvājumu (reintegrācijas stimuli).

Ņemot vērā kavējumus ES fondu piešķiršanā, Spānija sāka īstenot pirmo pasākumu kopumu, izmantojot savus līdzekļus. Tā kā būtisku daļu plānoto pasākumu nevarēja uzsākt līdz EGF īstenošanas perioda nobeiguma mēnešiem, Spānija pieņēma lēmumu turpināt individualizētos pakalpojumus par saviem līdzekļiem vēl četrus mēnešus. Piemērojot papildu pasākumus pēc EGF īstenošanas perioda, Spānija varēja palīdzēt vēl 387 atlaistiem darba ņēmējiem (no 1100 sākotnēji pieteiktajiem). Sešus mēnešus pēc EGF īstenošanas perioda reintegrācijas koeficients bija ievērojami augstāks nekā uzreiz pēc EGF projekta pabeigšanas.

EGF/2009/001 Ziemeļu/Centrālā Portugāle (tekstilrūpniecība)

No 720 darba ņēmējiem, kuri piedalījās EGF līdzfinansētajos pasākumos, 30 (4,2 %) īstenošanas perioda beigās atkal strādāja, 9 (1,3 %) mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībā un 681 (94,6 %) bija bezdarbnieks vai nestrādāja dažādu personisku iemeslu dēļ. Reintegrācijas koeficients jāaplūko reģiona finanšu un ekonomikas krīzes novājinātā nodarbinātības tirgus kontekstā. Citi skaidrojumi ir zemais izglītības līmenis — 79 % no atbalstītajiem darba ņēmējiem nebija ieguvuši deviņu gadu pamatizglītību, un 13 % nebija ieguvuši vidējo izglītību — un lielais to darba ņēmēju skaits, kuri ir 55 un vairāk gadus veci un kuriem pieejamais periods bija pārāk īss, lai gūtu visu iespējamo labumu no efektīva atbalsta izglītības jomā.

Portugāles iestādes ziņoja, ka pasākumus pozitīvi vērtēja gan dalībnieki (atzīstot, ka tie uzlabojuši profesionālās prasmes un tādējādi arī nodarbināmību), gan arī nodarbinātības dienesti, kuri, pateicoties EGF atbalstam, varēja uzzināt par dažādos ciematos dzīvojošo bezdarbnieku vajadzībām. Portugāle atzina, ka ir svarīgi motivēt darbu zaudējušos darba ņēmējus, nodrošinot pilnīgu reģionālo nodarbinātības dienestu iesaisti un ievērojot grafiku, lai nodrošinātu, ka īstenošanas periods tiek izmantots pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Pasākumos kopumā bija ietverta individualizēta palīdzība darba meklēšanā apmēram vienai trešdaļai pieteikto darba ņēmēju, piemēram, esošo prasmju atzīšana/sertificēšana, apmācības un reintegrācijas plāna sagatavošana, kā arī dažādi (īslaicīgi) apmācības un pārkvalifikācijas modeļi atbilstīgi Valsts kvalifikāciju katalogam, kurus piedāvā atzītie apmācību centri gandrīz visiem pieteiktajiem darba ņēmējiem. Citi pasākumi bija pielāgoti to cilvēku vajadzībām, kuri saskaras ar īpašām grūtībām, reintegrējoties darba tirgū: tos nodrošināja bezpeļņas iestādes, un tajos ietilpa individuālie integrācijas plāni, palīdzība integrācijas jomā un finansiāli pabalsti darba ņēmējiem, kuri piedalās šajos pasākumos. Tika piedāvātas arī dažas stipendijas apmācībai un atbalsts uzņēmējdarbības veikšanai. Par lielāko daļu pasākumu starp darba ņēmēju un pakalpojumu sniedzējām/uzraudzības iestādēm tika slēgts sadarbības nolīgums, kurā paredzēja attiecīgās saistības.

Līdz 2011. gada janvārim (vienu gadu pēc EGF īstenošanas perioda) reintegrācijas koeficients palielinājās līdz 200 darba ņēmējiem, parādot, ka EGF līdzfinansētie pasākumi turpina sniegt pozitīvus rezultātus vēl pēc EGF īstenošanas.

EGF/2009/002 Nokia/ Vācija (mobilie tālruņi )

No 1305 darba ņēmējiem, kuri piedalījās EGF līdzfinansētajos pasākumos, 385 darba ņēmēji (29,5 %) bija atraduši jaunu darbu četras nedēļas pēc īstenošanas perioda beigām (tostarp 36 darba ņēmēji, kuri bija kļuvuši par pašnodarbinātajiem), 121 (9,3 %) mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībā, un pārējie darba ņēmēji bija bezdarbnieki (737 darba ņēmēji jeb 56,5 %) vai nestrādāja dažādu personisku iemeslu dēļ (62 darba ņēmēji jeb 4,8 %).

Lai gan globālās krīzes un citu problēmu (relatīvi zemais kvalifikācijas līmenis, lielākās darba ņēmēju daļas lielais vecums, viņu nevēlēšanās apspriest mobilitāti un atteikšanās pieņemt jaunu, zemāk apmaksātu darbu) dēļ situācija darba tirgū bija nelabvēlīga, Vācijas iestādes EGF projekta rezultātus uzskatīja par “samērā apmierinošiem”.

Vācija uzskata, ka EGF ir instruments, kurš papildina un padziļina valsts centienus reaģēt uz krīzi, paplašinot piedāvāto kvalifikāciju klāstu un pagarinot periodu, kurā darba ņēmēji var saņemt palīdzību. Liela daļa darba ņēmēju, kuri guva labumu no EGF atbalsta, bija strādājuši uzņēmumā Nokia un kas pēc piedalīšanās iepriekšējos Transfergesellschaft pasākumos (kurus izstrādāja sociālie partneri uz maksimālo 12 mēnešu termiņu), vēl nebija reintegrēti darba tirgū. Viņus turpināja intensīvi apmācīt vēl sešus mēnešus EGF projekta laikā, un viņiem piedāvāja plašu individualizēto pakalpojumu klāstu, galveno uzmanību pievēršot intensīvai, individualizētai palīdzībai darba meklēšanā un apmācības pasākumiem, kurus papildināja finansiāls atbalsts īstermiņa dienas naudas (“ Transferkurzarbeitergeld ”) veidā laikā, kad viņi piedalījās apmācībās un aktīvas reintegrācijas pasākumos, ja attiecīgie darba ņēmēji darbojās EGF projektā pilnu darba dienu.

Apmācības kursi tika rūpīgi izvēlēti tajās jomās, kurās darba tirgū ir pieprasījums, un izstrādāti tā, lai tie papildinātu kursus, kurus jau piedāvāja Eiropas Sociālais fonds vai uzņēmums, kas atlaidis darba ņēmējus. Lai atbalstītu konkrētas cilvēku grupas, piedāvājumā tika iekļauta arī palīdzība darba ņēmējiem, kuri jau atraduši jaunu darbu un vēlas sagatavoties tam, atbalsts topošajiem uzņēmējiem, ieteikumi tiem, kuri meklē darbu ārvalstīs, un līdzbiedru pieredzes apmaiņas grupu izveide. EGF deva iespēju Vācijai nodrošināt labāku darba meklētāju un konsultantu savstarpējo attiecību (1 padomdevējs uz 40 darba ņēmējiem, lai gan parastā attiecība ir 1 padomdevējs uz 200 darba ņēmējiem), un konsultantus izvēlējās, pamatojoties uz dalībnieku kvalifikāciju. Ņemot vērā EGF finansējuma piešķiršanas kavējumus, Vācija sāka īstenot sākotnējos pasākumus, izmantojot savus līdzekļus un ESF finansējumu.

Tādējādi bija iespējams nodrošināt individualizētu un efektīvu EGF līdzfinansēto atbalstu.

Sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām vēl 42 darba ņēmēji, kuri iepriekš bija bezdarbnieki, atrada jaunu darbu, palielinot reintegrēto darba ņēmēju skaitu līdz 427. Pēc dažiem mēnešiem reintegrācijas koeficients palielinājās vēl vairāk, parādot, ka EGF līdzfinansētajam atbalstam var būt pozitīva ietekme arī ilgtermiņā.

4.5. Finanšu pārskats

4.5.1. EGF piešķirtais finansējums

Budžeta lēmējinstitūcija 2010. gadā piešķīra 31 ieguldījumu no EGF kopsummā par EUR 83 554 141 , kas bija 16,7 % no maksimālā ikgadējā pieejamā apjoma (2. tabula). Minētais 31 maksājums tika veikts no 2010. gada budžeta, lai gan 9 maksājumus izsniedza 2011. gada sākumā.

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma[10] 28. pantu, kurā paredzēta EGF budžeta sistēma, EGF maksimālais ikgadējais apjoms nedrīkst pārsniegt 500 miljonus euro, ko var saņemt no jebkuras rezerves, kura pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālajā apjomā, un/vai no divu iepriekšējo gadu anulētajām saistību apropriācijām, izņemot tās, kas atteicas uz finanšu shēmas 1.B kategoriju. Turklāt EGF regulas 12. pantā norādīts, ka katru gadu 1. septembrī vismaz 25 % no maksimālā ikgadējā apjoma jābūt pieejamiem tādu vajadzību segšanai, kas rodas līdz gada beigām.

Saistību apropriācijas finansējumam, kas piešķirts 2010. gadā, tika pārceltas no rezervēm uz EGF budžeta pozīciju.

Maksājumu apropriācijas 2010. gada sākumā tika saņemtas no ESF budžeta (EUR 19 881 554), pamatojoties uz līdzībām abu fondu politikā. Lai izvairītos no pārpratumiem par budžeta līdzekļu izlietojumu, gada gaitā Komisija noteica alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus un tika konstatēti nepilnīgi izmantotu līdzekļu avoti. No budžeta pozīcijas “Programmas uzņēmumiem “Finanšu vides uzlabošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)” pabeigšana” tika izmantota summa EUR 21 381 228 apmērā. No budžeta pozīcijas “Konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma — Uzņēmējdarbības un inovācijas programma” tika noteikta un izmantota nākamā summa EUR 42 291 359. Sakarā ar finanšu krīzi ieguldījumu prognozes abām minētajām budžeta pozīcijām tika ievērojami samazinātas.

Maksājumu summa par 2010. gadu (EUR 83 554 141) bija par 60 % lielāka nekā par 2009. gadu (EUR 52 349 047). Pieredze liecina, ka tagad dalībvalstis EGF pieteikumus izstrādā un iesniedz efektīvāk nekā pirmajos gados.

4.5.2. Tehniskās palīdzības izdevumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 8. panta 1. punktu līdz 0,35 % no gadā pieejamajiem finanšu resursiem (maksimāli 175 miljoni euro) pēc Komisijas iniciatīvas var piešķirt kā tehnisko palīdzību tādu pasākumu īstenošanai, kas nepieciešami, lai īstenotu EGF regulu, piemēram, lai finansētu informācijas, administratīvā un tehniskā atbalsta, kā arī uzraudzības, revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus. Tehniskās palīdzības nodrošināšanai[11] 2010. gadā tika piešķirti EUR 1 110 000, kas tika izlietoti 5. tabulā uzskaitītajiem pasākumiem. Pārējie EUR 640 000, kurus bija iespējams saņemt tehniskās palīdzības nodrošināšanai šajā gadā, netika pieprasīti.

5. tabula. Tehniskās palīdzības izdevumi 2010. gadā

Apraksts | Budžetā iekļautā summa (EUR) | Faktiskā summa (EUR) |

Informācija (piemēram, EGF tīmekļa vietnes atjaunināšana visās ES valodās, publikācijas un audiovizuālie pasākumi) | 240 000 | 81 436,59 |

Administratīvais un tehniskais atbalsts: - EGF kontaktpersonu sanāksmes - konferences un semināri (tostarp ieinteresēto personu konferences) | 70 000 200 000 | 86 425,34 332 478,59 |

Novērtēšana (EGF starpposma novērtējums, kā prasīts EGF regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā) | 300 000 | 300 000 |

Uzraudzība (10 pētījumi) | 250 000 | 0 |

Zināšanu bāzes radīšana | 50 000 | 0 |

Revīzija un kontrole: ieguldījums šai kategorijai netika izmantots (2010. gadā veiktās revīzijas finansēja no citiem Eiropas Komisijas avotiem) |

Kopā | 1110 000 | 800 340,52 |

Gada gaitā tika pieņemts lēmums organizēt divas EGF ieinteresēto personu konferences, lai apspriestos ar dalībvalstīm, īstenošanas iestādēm un sociālajiem partneriem par pašreizējo EGF regulu un vajadzīgajām izmaiņām pēc 2011. gada (turpināt vai neturpināt krīzes atkāpes piemērošanu, kura ļauj no EGF atbalstīt globālās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ atlaistos darba ņēmējus un palielināt EGF ieguldījumu līdz 65 % no kopējām izmaksām) un pēc 2013. gada (kad jāpārskata visa EGF regula). Šīs konsultatīvās konferences aizstāja sākotnēji paredzētos desmit uzraudzības pētījumus. Turklāt 2011. gada aprīlī tika plānots EGF revidentu seminārs.

4.5.3. Paziņotie vai izskatītie pārkāpumi

Komisija 2010. gadā nesaņēma ziņojumus par pārkāpumiem saskaņā ar EGF regulu. Tāpat 2010. gadā netika izskatīts arī neviens pārkāpums saskaņā ar EGF regulu.

4.5.4. EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšana

EGF regulas 15. panta 2. punktā ir noteiktas procedūras EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanai. 2010. gadā tika izbeigta otrā EGF ieguldījumu virkne kopš fonda dibināšanas. Tas attiecas uz šādiem sešiem ieguldījumiem:

6. tabula. Gadījumi, attiecībā uz kuriem 2010. gadā izbeigts finansiālais ieguldījums

[pic]

Šiem gadījumiem atvēlētā finansējuma neizlietotā daļa, kura jāatmaksā Komisijai, ir EUR 9 857 484,55 .

Tam, ka dalībvalstis neizmantoja visu EGF piešķirto finansējumu, ir dažādi iemesli. Lai gan dalībvalstis tiek mudinātas veidot reālas budžeta tāmes saskaņoto individualizēto pakalpojumu paketei, var izrādīties, ka pasākumu īstenošanai nav nepieciešami visi pieprasītie līdzekļi. Dažos gadījumos to darba ņēmēju skaits, kuriem vajadzīga palīdzība, var būt novērtēts par augstu, daži darba ņēmēji var izvēlēties zemāku, nevis augstāku izmaksu pasākumus vai var piedalīties pasākumā īsākā laikposmā, nekā sākotnēji paredzēts, jo ir atraduši jaunu darbu, un citi var vispār nepiedalīties, jo izvēlējušies priekšlaicīgu pensionēšanos. Vēl viens iemesls, kāpēc izdevumi ir mazāki, var būt pasākumu uzsākšanas kavējumi. Gaidāms, ka pasākumu iekļaušana budžetā un darba ņēmēju līdzdalības prognozēšana, ko veic dalībvalstis, pilnveidosies, iegūstot pieredzi; dalībvalstis izdarītos secinājumus jau ir sākušas piemērot, gatavojot nākamos pieteikumus. Turklāt lielas pūles tiek pieliktas, lai vienkāršotu lēmuma pieņemšanas un EGF finansējuma maksājumu procedūras, kas dotu iespēju nākotnē optimāli izmantot laiku un piešķirto finansējumu.

4.6. Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi

4.6.1. Informācija un publicitāte

Tīmekļa vietne

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 9. pantu Komisija “izveido tīmekļa vietni, visās Kopienas valodās sniedzot informāciju par EGF , kā arī norādījumus par pieprasījumu iesniegšanu, jaunāko informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieprasījumiem un uzsverot budžeta lēmējinstitūcijas lomu”.

Saskaņā ar 9. panta prasībām EGF tīmekļa vietnei ( http://ec.europa.eu/egf ), ko izveidojusi Komisija, jābūt pieejamai visās 23 ES valodās, tostarp īru valodā. 2010. gadā EGF tīmekļa vietni bija izmantojuši 80 208 apmeklētāji, apskatot kopā 177 654 lapas.

2010. gadā īstenotās reklāmas darbības

2010. gada pirmajā ceturksnī tika izstrādāta brošūra, kurā bija iekļauta informācija par galvenajām izmaiņām, kuras ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi. Brošūru izstrādāja 23 valodās, un tā ir pieejama tiešsaistē EGF tīmekļa vietnē. Drukātas brošūras angļu, franču un vācu valodā tika izplatītas valsts nodarbinātības dienestiem un plašai sabiedrībai.

4.6.2. Sanāksmes ar valsts iestādēm un sociālajiem partneriem

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda kontaktpersonu piektā un sestā sanāksme, ko rīkoja dalībvalstu pārstāvji, notika 2010. gada 11. martā Briselē un 2010. gada 29.–30. septembrī Porto. Daļa Porto sanāksmes tika veltīta tam, lai divreiz pārskatītu EGF regulu; veiktās izmaiņas Komisija ieviesīs attiecīgi līdz 2011. un 2013. gada beigām.

4.6.3. EGF starpposma novērtējums

Komisija sāka gatavoties fonda starpposma novērtējumam, kā noteikts EGF regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Novērtēšanas līguma slēgšanas administratīvās procedūras bija gandrīz pabeigtas 2010. gada beigās.

5. Tendences

Pieaugot EGF gadījumu skaitam, ir pieejams lielāks datu apjoms, pēc kā var noteikt pieteikumos vērojamās tendences un gūt pārskatu par fonda darbības virzienu. Dati turpmākajās diagrammās un 1. pielikumā attiecas uz 73 pieteikumiem, kuri saistīti ar 25 ekonomikas nozarēm un saņemti laikposmā no 2007. gada janvāra līdz 2010. gada decembrim.

1. diagramma. Laikposmā no 2007. gada līdz 2010. gadam saņemto pieteikumu skaits

[pic]

2007 | 2008 | 2009 | 2010 | Kopā |

saistībā ar krīzi | ------- | ------ | 23 | 24 | 47 |

saistībā ar tirdzniecību | 8 | 5 | 6 | 7 | 26 |

Kopā | 8 | 5 | 29 | 31 | 73 |

% no kopsummas | 11,0 % | 6,8 % | 39,7 % | 42,5 % | 100,0 % |

2. diagramma. Pieteikto darba ņēmēju skaits sadalījumā pa dalībvalstīm [pic]

Īrija atrodas dalībvalstu saraksta augšgalā ar vairāk nekā 12 600 atbalstam pieteiktiem darba ņēmējiem, tai seko Spānija ar vairāk nekā 9600 darba ņēmējiem, savukārt Čehija un Bulgārija ir pieteikusi apmēram 450 un 650 darba ņēmējus.

3. diagramma. Pieteikto darba ņēmēju skaits sadalījumā pa nozarēm

[pic]

*) Abi minētie gadījumi 2010. gada 31. decembrī tika iekļauti kategorijā “Ēku būvniecība” ( NACE 41. nodaļa).

Nozares, kurās pieteikti visvairāk darba ņēmēji, ir automobiļu rūpniecība (vairāk nekā 18 000 darba ņēmēju), tekstilrūpniecība (vairāk nekā 11 000 pieteiktu darba ņēmēju) un ēku būvniecība (nedaudz vairāk nekā 10 000 pieteiktu darba ņēmēju)[12].

4. diagramma. Vidējā EGF summa par pieteiktu darba ņēmēju sadalījumā pa nozarēm

[pic]

*) Abi minētie gadījumi 2010. gada 31. decembrī tika iekļauti kategorijā “Ēku būvniecība” ( NACE 41. nodaļa).

4. diagrammā ir atainots vidējais EGF atbalsts uz darba ņēmēju dažādās nozarēs. Vislielāko vidējo EGF atbalsta summu darba ņēmēji saņēma nozarē “Kuģu būve” (nedaudz vairāk nekā EUR 15 000 uz darba ņēmēju), nozarē “Metāli” (gandrīz EUR 9700 uz darba ņēmēju), nozarē “Gaisa kuģu tehniskā apkope” (vairāk nekā EUR 8700 uz darba ņēmēju) un nozarē “Mehānismi un iekārtas” (vairāk nekā EUR 7000 uz darba ņēmēju). Vismazākās vidējās summas (apmēram EUR 1000 uz darba ņēmēju) tika piešķirtas nozarēs “Mēbeles”, “Mazumtirdzniecība” un “Apģērbi”.

6. Secinājums

Līdz šim novērotās tendences liecina, ka iesniegto EGF pieteikumu skaits atsevišķās nozarēs un dalībvalstīs pieaug. Dalībvalstis turpina gūt pieredzi, izvēloties vispiemērotākos pasākumus, izstrādājot atbalsta programmas atlaistajiem darba ņēmējiem un izmantojot EGF , lai izmēģinātu jaunas pieejas. Visa EGF potenciāla īstenošana, papildinot to ar citiem pieejamiem instrumentiem un apspriežoties ar galvenajām ieinteresētajām personām, arvien vairāk pielāgotā un personalizētā veidā palīdzēs atlaistajiem darba ņēmējiem, tādējādi uzlabojot viņu izredzes darba tirgū.

1. pielikums Kopš 31.12.1010. iesniegto EGF pieteikumu sadalījums pēc ekonomisko darbību klasifikācijas (kopējais pieteikumu skaits: 73 *) |

Automobiļu rūpniecība (NACE: Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, 29. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2007/001 | FR | Peugeot |

EGF/2007/010 | PT | Lisboa-Alentejo |

EGF/2008/002 | ES | Delphi |

EGF/2008/004 | ES | Castilla Leon |

EGF/2009/007 | SE | Volvo |

EGF/2009/009 | AT | Steiermark |

EGF/2009/013 | DE | Karmann |

EGF/2009/019 | FR | Renault |

EGF/2010/002 | ES | Cataluña |

EGF/2010/004 | PL | Wielkopolskie |

EGF/2010/015 | FR | Peugeot |

EGF/2010/023 | ES | Lear |

EGF/2010/031 | BE | General Motors Belgium |

Tekstilrūpniecība (NACE: Tekstilizstrādājumu ražošana, 13. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2007/005 | IT | Sardegna |

EGF/2007/006 | IT | Piemonte |

EGF/2007/007 | IT | Lombardia |

EGF/2008/001 | IT | Toscana |

EGF/2008/003 | LT | Alytaus tekstilė |

EGF/2008/005 | ES | Catalonia |

EGF/2009/001 | PT | North/Centre |

EGF/2009/004 | BE | Oost-West Vlaanderen |

EGF/2009/005 | BE | Limburg |

EGF/2010/009 | ES | Valencia |

Apģērbi (NACE: Apģērbu ražošana, 14. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2007/008 | MT | Tekstilrūpniecība |

EGF/2009/018 | LT | Apģērbi |

EGF/2010/003 | ES | Galicia |

EGF/2010/014 | SI | Mura |

Poligrāfijas rūpniecība (NACE: Poligrāfija un ierakstu reproducēšana, 18. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/026 | NL | Noord Holland and Utrecht |

EGF/2009/027 | NL | Noord Brabant and Zuid Holland |

EGF/2009/028 | NL | Limburg |

EGF/2009/029 | NL | Gelderland and Overijssel |

EGF/2009/030 | NL | Drenthe |

EGF/2010/027 | NL | N Brabant Div 18 |

EGF/2010/028 | NL | Overijssel Div 18 |

EGF/2010/029 | NL | Z Holland/Utrecht Div 18 |

EGF/2010/030 | NL | N Holland/Flevoland Div 18 |

Mehānismi un iekārtas (NACE: Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, 28. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/015 | DK | Danfoss Group |

EGF/2009/031 | DK | Linak |

EGF/2010/001 | DK | Nordjylland |

EGF/2010/006 | PL | H.Cegielski-Poznań |

EGF/2010/013 | PL | Podkarpackie |

EGF/2010/017 | DK | Midtjylland machinery |

EGF/2010/018 | DE | Heidelberger Druckmaschinen |

EGF/2010/022 | DK | LM Glasfiber |

Elektroniskas iekārtas (NACE: Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, 26. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/023 | PT | Qimonda |

EGF/2010/008 | AT | AT&S |

EGF/2010/011 | NL | NXP Semiconductors |

Mobilie tālruņi (NACE: Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, 26. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2007/003 | DE | BenQ |

EGF/2007/004 | FI | Perlos |

EGF/2009/002 | DE | Nokia |

Ēku būvniecība (NACE: Ēku būvniecība, 41. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/011 | NL | Heijmans |

EGF/2009/017 | LT | Būvniecība |

EGF/2010/019 | IE | Būvniecība 41. nodaļa |

Specializētie būvdarbi (NACE: Specializētie būvdarbi, 43. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/020 | IE | Būvniecība, 43. nodaļa |

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi (NACE: Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze, 71. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/021 | IE | Būvniecība, 71. nodaļa |

Metāli (NACE: Metālu ražošana, 24. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/022 | BG | Kremikovtsi AD (neatbilst) |

EGF/2010/007 | AT | Steiermark-Niederoesterreich |

Sadzīves aparatūra (NACE: Elektrisko iekārtu ražošana, 27. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/006 | IT | Gruppo Merloni |

EGF/2009/010 | LT | AB Snaige |

Mazumtirdzniecība (NACE: Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, 47. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/010 | CZ | Unilever |

EGF/2010/016 | ES | Aragon |

Datori (NACE: Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, 26. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/008 | IE | Dell |

Vairumtirdzniecība (NACE: Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, 46. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/012 | NL | Noord Holland ICT |

Gaisa kuģu tehniskā apkope (NACE: Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, 33. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/021 | IE | SR Technics |

Izdevējdarbība (NACE: Izdevējdarbība, 58. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/024 | NL | Noord Holland and Zuid Holland |

Mēbeles (NACE: Mēbeļu ražošana, 31. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/016 | LT | Mēbeles |

Kristāla stikls (NACE: (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, 23. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/012 | IE | Waterford Crystal |

Akmens/marmors (NACE: (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, 23. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/005 | ES | Valencia |

Keramika (NACE: (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, 23. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/014 | ES | Valencia |

Namdaru un galdniecības izstrādājumi (NACE: Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles, 16. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2009/020 | ES | Castilla La Mancha |

Finanšu pakalpojumi (NACE: Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, 64. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/024 | NL | ABN Amrobank |

Kuģu būve (NACE: Citu transportlīdzekļu ražošana, 30. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/025 | DK | Odense Steel Shipyard |

Apavu ražošana (NACE: Ādas un ādas izstrādājumu ražošana, 15. nodaļa) |

Nr. | DV | Gadījums |

EGF/2010/026 | PT | Rohde |

*) dalībvalstis atcēla šādus četrus gadījumus (31.12.2010.), un tie nav iekļauti sarakstā vai statistikā: |

EGF/2007/002 | FR | Renault |

EGF/2007/009 | ES | Delphi |

EGF/2009/003 | AT | Magna Steyr |

EGF/2009/025 | NL | Noord Brabant |

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp., kurā labojumi izdarīti ar OV L 48, 22.2.2008., 82. lpp. visās valodās un ar OV L 202, 31.7.2008., 74. lpp. — tikai angļu valodā.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, OV L 167, 29.6.2009.

[3] Mehānismi un iekārtas (6), automobiļu rūpniecība (5), poligrāfijas rūpniecība (4), elektroniskas iekārtas (2), mazumtirdzniecība (2), apģērbi (2), tekstilrūpniecība (1), ēku būvniecība (1), specializētie būvdarbi (1), arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi (1), finanšu pakalpojumi (1), kuģu būve (1), apavu ražošana (1), akmens/marmors (1), vairumtirdzniecība (1), metāli (1).

[4] Šeit netika aplūkoti trīs Īrijas būvniecības gadījumi (EGF/2010/019, 020, 021), jo sadalījumu iesniedza tikai 2011. gadā.

[5] 2009ESFN451 Stichting Opleidings- en ontwikkelingsfonds voor semiconductor productiebedrijven .

[6] 2008ESFN226 (projekta periods no 1.4.2009. līdz 31.3.2010.) un 2008ESFB295 (projekta periods no 1.11.2009. līdz 31.10.2010.).

[7] Tostarp “apmācības labākai nodarbināmībai” un “sagatavošanās novērtēšanas un valsts profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas procedūrai”.

[8] SEC(2010) 993 galīgā redakcija, 30.8.2010.

[9] Komisija šo tabulu izveidoja, pamatojoties uz dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem, kuri iekļauti to nobeiguma ziņojumos. Pasākumu kategoriju pamatā ir Eurostat metodoloģija, kura aprakstīta dokumentā “Darba tirgus politikas datu bāze — Metodoloģija — Pārstrādāts 2006. gada jūnija izdevums”, taču pilnībā tai neatbilst. Daži no līdzfinansētajiem pasākumiem, tādi kā pabalsti darba meklēšanai, mācību pabalsti, dienas nauda, piedaloties aktīvos darba tirgus pasākumos, neatbilst nevienai Eurostat kategorijai.

[10] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[11] OV L 154, 19.6.2010, 27. lpp.

[12] Sīkāku sadalījumu skatīt 1. pielikumā.