32001R0068

Komisijas Regula (EK) Nr. 68/2001

(2001. gada 12. janvāris)

par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu dažām valsts horizontālā atbalsta kategorijām [1] un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu,

publicējusi šīs regulas projektu [2],

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju saskaņā ar Līguma 87. pantu deklarēt, ka ar dažiem nosacījumiem mācību atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu un nav pakļauts Līguma 88. panta 3. punkta prasībai par paziņošanu.

(2) Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu mācību atbalstam vairākos lēmumos un pēdējā laikā ir darījusi zināmu savu politiku Kopienas mācību atbalsta sistēmā [3]. Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi šo pantu piemērošanā mācību atbalstam, ir lietderīgi, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vienkāršotu pārvaldi, nevājinot Komisijas uzraudzību, ka Komisija izmantotu ar Regulu (EK) Nr. 994/98 piešķirtās tiesības.

(3) Lai izveidotu atklātu un saskaņotu politiku visās nozarēs, ir lietderīgi, lai šīs regulas darbības joma būtu iespējami plaša un ietvertu lauksaimniecības nozari, zvejniecību un akvakultūru.

(4) Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par mācību atbalstu. Šādus paziņojumus Komisija vērtēs, jo īpaši ņemot vērā šajā regulā izklāstītos kritērijus vai saskaņā ar piemērojamām Kopienas pamatnostādnēm un sistēmām, ja tādas pamatnostādnes un sistēmas pastāv. Tāds pašlaik ir stāvoklis ar darbībām, kas attiecas uz Līguma I pielikumā uzskaitītās produkcijas ražošanu, apstrādi un laišanu tirgū un uz jūras transporta nozari. Mācību atbalsta sistēma būtu jāatceļ no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, jo sistēmas saturu aizstāj šī regula.

(5) Caurskatāmības dēļ būtu jāatceras, ka saskaņā ar 51. panta 1. punkta otro daļu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par atbalstu lauku apvidu attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un par dažu regulu grozīšanu un atcelšanu [4] Līguma 87. līdz 89. pantu nepiemēro finanšu ieguldījumiem, ko dalībvalstis nodrošina pasākumiem, uz kuriem attiecas Kopienas atbalsts mācībām saskaņā ar minētās regulas 9. pantu.

(6) Caurskatāmības dēļ būtu jāuzsver, ka šī regula būtu jāpiemēro tikai mācību pasākumiem, kas attiecas uz valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Minētais pants neietver daudzus mācību pasākumus, bet attiecas uz vispārējiem pasākumiem, jo tie ir pieejami visiem uzņēmumiem visās nozarēs bez diskriminācijas un iestādēm nav iespējams pēc saviem ieskatiem piemērot pasākumus, piemēram, vispārējas nodokļu atvieglojumu programmas, tādas kā automātiski piešķirtas nodokļu atlaides, kas pieejamas visiem uzņēmumiem, kuri izdara ieguldījumus darbinieku mācībās. Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā citus mācību pasākumus neietver tāpēc, ka tie tieši dod labumu cilvēkiem visur un nepiešķir priekšrocības dažiem uzņēmumiem vai nozarēm. Piemēri: izglītošana un sākotnējās mācības (tādas kā mācekļa laiks un praktikantu teorētiskās mācību programmas); bezdarbnieku mācības un mācības no jauna, ieskaitot mācekļa laiku uzņēmumos; pasākumi, kas tieši adresēti darbiniekiem vai pat noteiktu kategoriju darbiniekiem un kas tiem dod iespēju apgūt mācības bez saistības ar uzņēmumu vai rūpniecības nozari, kurā tie strādā (piemēram, "mācību konts"). No otras puses, būtu jāatgādina, ka ieguldījumus no nozaru fondiem, ja valsts tos padara obligātus, neuzskata par privātiem līdzekļiem, bet par valsts līdzekļiem Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(7) Šai regulai būtu jāatbrīvo jebkurš atbalsts, kas atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām, un atbalsta programmas ar nosacījumu, ka atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu programmu, atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām. Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu pārvaldi, nevājinot Komisijas uzraudzību, atbalsta programmām un atsevišķām subsīdijām, kas nav ietvertas atbalsta programmā, ir jāsatur skaidri izteikta atsauce uz šo regulu.

(8) Lai likvidētu atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, lai atvieglotu koordināciju starp dažādām Kopienas un valstu ierosmēm, kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, un administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības dēļ mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai būtu jābūt tai, kas izstrādāta Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Ieteikumā 96/280/EK par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju [5].

(9) Lai noteiktu, vai atbalsts ir saderīgs vai nav saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar šo regulu, ir jāņem vērā atbalsta intensitāte un tātad atbalsta summa, izteikta kā subsīdijas ekvivalents. Vairākos daļu maksājumos maksājamā atbalsta subsīdijas ekvivalenta aprēķinam un atbalsta kā aizdevuma ar atvieglotiem nosacījumiem aprēķinam ir jāizmanto piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienveidīgi, atklāti un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes būtu jāuzskata par standartlikmēm ar nosacījumu, ka aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem garantē normāla garantija un ka tas nav saistīts ar nesamērīgu risku. Standartlikmes ir tās, ko, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, Komisija periodiski nosaka un publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un Internetā.

(10) Mācībām parasti ir pozitīva ārējā ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tā palielina kvalificētu darbinieku kopumu, no kura var izvēlēties citi uzņēmumi, uzlabo Kopienas ražošanas konkurētspēju, un tai ir ievērojama loma nodarbinātības stratēģijā. Ņemot vērā faktu, ka Kopienas uzņēmumi parasti savu darbinieku izglītībā iegulda pārāk maz, valsts atbalsts var sekmēt šīs tirgus nepilnības izlabošanu, tādēļ ar noteiktiem nosacījumiem valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu un tādēļ atbrīvot no iepriekšējas paziņošanas.

(11) Lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kāds vajadzīgs Kopienas mērķa sasniegšanai, kuru nav iespējams sasniegt ar tirgus spēkiem vien, atbrīvotā atbalsta pieļaujamā intensitāte būtu jākoriģē saskaņā ar paredzēto mācību veidu, uzņēmuma lielumu un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu.

(12) Vispārējas mācības paredz plaši izmantojamas zināšanas un būtiski uzlabo apmācītā darbinieka nodarbināmību. Šādam atbalstam ir mazāka traucējoša ietekme uz konkurenci, tādēļ lielāku atbalsta intensitāti var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu un atbrīvot no iepriekšējas paziņošanas. No otras puses, speciālās mācības, kas galvenokārt dod labumu uzņēmumam, ir saistītas ar lielāku tirgus traucējumu risku, tādēļ atbalsta intensitātei, ko var uzskatīt par saderīgu un atbrīvot no iepriekšējas paziņošanas, būtu jābūt daudz mazākai.

(13) Ņemot vērā kavēkļus, ar ko sastopas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), un salīdzinoši augstākās izmaksas, ko tie uzņemas, izdarot ieguldījumus savu darbinieku mācībās, ar šo regulu atbrīvotā atbalsta intensitāte MVU būtu jāpalielina.

(14) Atbalstāmos reģionos Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē mācībām ir relatīvi lielāka ārējā ietekme, jo šajos reģionos būtiski pietrūkst ieguldījumu mācībās un ir augstāks bezdarba līmenis. Tādēļ ar šo regulu atbrīvojamā atbalsta intensitāte šiem reģioniem būtu jāpalielina.

(15) Mācību īpatnības jūras transporta nozarē attaisno īpašu pieeju šai nozarei.

(16) Ir lietderīgi, lai lielas atbalsta summas Komisija novērtētu atsevišķi pirms to izmantošanas. Tādēļ uz atbalstu, kas pārsniedz noteiktu summu, kurš būtu jānosaka EUR 1000000 apmērā, neattiecina šajā regulā paredzēto atbrīvojumu, un tas paliek pakļauts Līguma 88. panta 3. punkta prasībām.

(17) Ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo atbalsts, kas ir uzkrāts kopā ar citu valsts atbalstu, tai skaitā ar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu vai ar Kopienas atbalstu, attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām, ja šāda uzkrāšana pārsniedz šajā regulā noteiktās augšējās robežas.

(18) Lai nodrošinātu atklātu un efektīvu uzraudzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ir lietderīgi izveidot standarta veidlapu, kurā dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai kopsavilkuma informācija, kad vien saskaņā ar šo regulu tiek īstenota atbalsta programma vai piešķirts individuāls atbalsts ārpus šādām programmām, lai informāciju publicētu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ ir lietderīgi izveidot noteikumus attiecībā uz grāmatvedību, ko dalībvalstīm būtu jāveic par atbalstu, kas ar šo regulu ir atbrīvots. Ir lietderīgi, lai Komisija noteiktu īpašas prasības gada pārskatiem, ko dalībvalstis Komisijai iesniedz, un sakarā ar vajadzīgās tehnoloģijas plašo pieejamību, lai tādas noteiktu arī datorizētai informācijai.

(19) Ņemot vērā Komisijas pieredzi un jo īpaši to, cik bieži parasti ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laiku. Ja šī regula beigtu darboties, to nepagarinot, tad ar šo regulu jau atbrīvoto atbalsta programmu atbrīvojumam būtu jāturpinās sešus mēnešus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro atbalstam visās nozarēs, ieskaitot darbības, kas attiecas uz Līguma I pielikumā uzskaitīto ražojumu ražošanu, apstrādi un laišanu tirgū.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "atbalsts" ir visi pasākumi, kas atbilst Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b) "mazie un vidējie uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas definēti I pielikumā;

c) "lielie uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas neatbilst MVU definīcijai I pielikumā;

d) "speciālās mācības" ir mācības, kuru mācību priekšmets ir tieši un galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā atbalsta saņēmējā uzņēmumā un kas sniedz kvalifikāciju, kas nav plaši izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs vai ir izmantojama tikai ierobežoti;

e) "vispārējās mācības" ir mācības, kuru mācību priekšmets nav tieši un galvenokārt izmantojams tikai darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā atbalsta saņēmējā uzņēmumā, bet kas sniedz kvalifikāciju, kas lielā mērā ir izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs un tādēļ būtiski uzlabo darbinieka nodarbināmību. Mācības uzskata par vispārējām, ja, piemēram:

- tās organizē dažādi neatkarīgi uzņēmumi kopā vai ja dažādu uzņēmumu darbinieki var gūt labumu no mācībām,

- tās ir atzinušas, atestējušas vai juridiski apstiprinājušas valsts iestādes vai struktūras vai citas struktūras vai iestādes, kurām dalībvalsts vai Kopiena ir piešķīrusi vajadzīgās pilnvaras;

f) "atbalsta intensitāte" ir bruto atbalsta summa, kas izteikta procentos no projekta kompensējamām izmaksām. Visi izmantojamie skaitļi ir pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta subsīdijas ekvivalents. Atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tās vērtībai piešķiršanas laikā. Diskontēšanā un atbalsta summas aprēķinā aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem izmantojamā procentu likme ir standarta likme, kas ir piemērojama piešķiršanas laikā;

g) "neizdevīgs darbinieks" ir:

- persona, kas jaunāka par 25 gadiem, kam iepriekš nav bijis pirmā regulāri apmaksātā darba,

- persona, kurai ir fizisko, garīgo vai psihisko traucējumu radīta ievērojama darba nespēja, bet kura tomēr spēj konkurēt darba tirgū,

- ikviens darbinieks migrants, kurš pārvietojas vai ir pārvietojies Kopienā, vai kļūst par Kopienas rezidentu, lai uzsāktu darbu, un kuram ir vajadzīgas profesionālās un/vai valodas mācības,

- ikviena persona, kas vēlas atsākt darba dzīvi pēc vismaz trīs gadu pārtraukuma, un jo īpaši persona, kas pametusi darbu sakarā ar grūtībām, lai saskaņotu darba dzīvi un ģimenes dzīvi, pirmajos sešos mēnešos pēc pieņemšanas darbā,

- ikviena persona, kas vecāka par 45 gadiem un kas nav ieguvusi vidējo izglītību vai tai līdzvērtīgu izglītību,

- ikviena persona, kas ilgu laiku bijusi nenodarbināta, t.i., persona, kas bez darba bijusi 12 secīgus mēnešus, pirmajos sešos mēnešos pēc pieņemšanas darbā.

3. pants

Atbrīvošanas nosacījumi

1. Individuāls atbalsts ārpus programmām, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības ar nosacījumu, ka tajā ir skaidri izteikta atsauce uz šo regulu, kas citē tās nosaukumu un publikācijas atsauci Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Atbalsta programmas, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un tās atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības ar nosacījumu, ka:

a) atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu programmu, atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem;

b) programmā ir skaidri izteikta atsauce uz šo regulu, kas citē tās nosaukumu un publikācijas atsauci Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3. Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar 2. punktā minētajām programmām, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības ar nosacījumu, ka piešķirtais atbalsts tieši atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem.

4. pants

Atbrīvotais mācību atbalsts

1. Mācību atbalsta programmām un individuālajam mācību atbalstam ir jāatbilst 2. līdz 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Ja atbalstu piešķir speciālajām mācībām, tā intensitāte lieliem uzņēmumiem nepārsniedz 25 % un maziem un vidējiem uzņēmumiem — 35 %.

Šo intensitāti palielina par pieciem procentu punktiem uzņēmumiem reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un palielina par 10 procentu punktiem uzņēmumiem reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3. Ja atbalstu piešķir vispārējām mācībām, tā intensitāte lieliem uzņēmumiem nepārsniedz 50 % un maziem un vidējiem uzņēmumiem — 70 %.

Šo intensitāti palielina par pieciem procentu punktiem uzņēmumiem reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un palielina par 10 procentu punktiem uzņēmumiem reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minēto intensitāti palielina par 10 procentu punktiem, ja mācības tiek piedāvātas neizdevīgiem darbiniekiem.

5. Ja atbalsta projekts ietver speciālo un vispārējo mācību sastāvdaļas, ko atbalsta intensitātes aprēķināšanai nevar nošķirt, un ja mācību atbalsta projekta speciālo vai vispārējo ievirzi nevar noteikt, tad piemēro intensitāti, kas saskaņā ar 2. punktu piemērojama speciālajām mācībām.

6. Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, tas var sasniegt 100 % intensitāti, neatkarīgi no tā, vai mācību pasākums attiecas uz speciālajām vai vispārējām mācībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) apmācāmais nav aktīvs komandas loceklis, bet ir ārštata darbinieks uz kuģa; un

b) mācības notiek uz Kopienas reģistros ierakstītiem kuģiem.

7. Mācību projekta kompensējamās izmaksas ir šādas:

a) mācību personāla izmaksas;

b) mācību personāla un apmācāmo ceļa izdevumi;

c) citi kārtējie izdevumi, tādi kā izdevumi par materiāliem un piegādēm;

d) instrumentu un iekārtas amortizācija tādā mērā, kādā tos izmanto vienīgi mācību projektam;

e) ar mācību projektu saistītās konsultāciju izmaksas;

f) apmācāmā personāla izmaksas līdz pārējo a) līdz e) apakšpunktos minēto kompensējamo izmaksu kopsummai. Var ņemt vērā tikai stundas, kad apmācāmie faktiski piedalās mācībās, pēc produktīvā darba stundu vai tām līdzvērtīgo stundu atskaitīšanas.

Kompensējamās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir pārskatāmi un uzskaitīti pa punktiem.

5. pants

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Atbrīvojumu nepiemēro, ja vienam uzņēmumam piešķirtā atbalsta summa vienam mācību projektam pārsniedz EUR 1000000.

6. pants

Uzkrāšana

1. Atbalsta augšējo robežu, kas noteikta 4. un 5. pantā, piemēro neatkarīgi no tā, vai atbalsts projektam pilnībā tiek finansēts no valsts līdzekļiem, vai to daļēji finansē Kopiena.

2. Atbalstu, ko ar šo regulu atbrīvo, neuzkrāj ar citu valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē vai ar citu Kopienas finansējumu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām, ja tāda uzkrāšana radītu atbalsta intensitāti, kas pārsniegtu šajā regulā noteikto.

7. pants

Caurskatāmība un uzraudzība

1. Īstenojot atbalsta programmu vai ārpus programmas piešķirto individuālo ar šo regulu atbrīvoto atbalstu, 20 darba dienu laikā dalībvalstis nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumu publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī attiecībā uz šādu atbalsta programmu vai individuālo atbalstu saskaņā ar II pielikumā izstrādāto paraugu.

2. Dalībvalstis veic detalizētu uzskaiti par atbalsta programmām, kas ir atbrīvotas ar šo regulu, par atsevišķām subsīdijām, kas piešķirtas saskaņā ar šīm programmām, un par atsevišķām subsīdijām, kas atbrīvotas ar šo regulu un piešķirtas ārpus pastāvošajām atbalsta programmām. Šādā uzskaitē ir visa informācija, kas vajadzīga, lai konstatētu, ka ir izpildīti visi šajā regulā izklāstītie atbrīvošanas nosacījumi. Datus, kas attiecas uz individuālu atbalstu, dalībvalstis glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad tas ir piešķirts, un attiecībā uz atbalsta programmu — 10 gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šādu programmu ir piešķirts pēdējais individuālais atbalsts. Pēc rakstiska uzaicinājuma attiecīgā dalībvalsts 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts uzaicinājumā, sniedz Komisijai visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas noteikumi ir izpildīti.

3. Dalībvalstis par šīs regulas piemērošanu attiecībā uz visu kalendāra gadu vai tā daļu, kura laikā šī regula ir piemērojama, apkopo ziņojumu atbilstīgi III pielikumā noteiktajam paraugam, kā arī datorizētā veidā. Dalībvalstis šādu ziņojumu Komisijai sniedz, vēlākais, trīs mēnešu laikā pēc laika posma beigām, uz kuru minētais ziņojums attiecas.

8. pants

Spēkā stāšanās un spēkā esamības laiks

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Tā paliek spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Šīs regulas spēkā esamības laika beigās atbalsta programmas, kas ir atbrīvotas saskaņā ar šo regulu, paliek atbrīvotas sešu mēnešu pielāgošanās laika posmā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 12. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario Monti

[1] OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[2] OV C 89, 28.3.2000., 8. lpp.

[3] OV C 343, 11.11.1998., 10. lpp.

[4] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[5] OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Mazo un vidējo uzņēmumu definīcija

(izvilkums no Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Ieteikuma 96/280/EK attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.))

"1. pants

1. Mazie un vidējie uzņēmumi, še turpmāk MVU, ir definēti kā uzņēmumi:

- kuros ir mazāk par 250 darbiniekiem, un

- kuriem ir:

- gada apgrozījums, kas nepārsniedz EUR 40 miljonus, vai

- gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 27 miljonus,

- kuri atbilst 3. punktā definētajam neatkarības kritērijam.

2. Ja ir jāatšķir mazie uzņēmumi no vidējiem, tad mazais uzņēmums ir definēts kā uzņēmums:

- kurā ir mazāk par 50 darbiniekiem, un

- kuram ir:

- gada apgrozījums, kas nepārsniedz EUR 7 miljonus, vai

- gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 5 miljonus,

- kurš atbilst 3. punktā definētajam neatkarības kritērijam.

3. Neatkarīgi uzņēmumi ir tie, kuros vienam uzņēmumam vai kopīgi vairākiem uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas MVU vai mazā uzņēmuma definīcija atkarībā no tā, kura no abām ir piemērojama, nepieder 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību. Šo ierobežojumu var pārsniegt šādos divos gadījumos:

- ja uzņēmums ir atklātas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības vai ieguldītājinstitūcijas īpašumā ar nosacījumu, ka kontroli neveic ne atsevišķi, ne kopīgi,

- ja kapitāls ir izkliedēts tā, ka nav iespējams noteikt, kas ir tā turētājs, un ja uzņēmums deklarē, ka var likumīgi uzskatīt, ka tas par 25 % vai vairāk nepieder vienam uzņēmumam vai kopīgi vairākiem uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas MVU vai mazā uzņēmuma definīcija atkarībā no tā, kura no abām ir piemērojama.

4. Aprēķinot 1. un 2. punktā minētos ierobežojumus, tādēļ ir jāuzkrāj attiecīgie skaitļi par saņēmēju uzņēmumu un par visiem uzņēmumiem, ko tas tieši vai netieši kontrolē ar to, ka tam pieder 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību.

5. Ja no pārējiem MVU ir jāatšķir mikrouzņēmumi, tos definē kā uzņēmumus, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem.

6. Ja galīgā bilances pārskata dienā uzņēmums ir pārsniedzis darbinieku ierobežojumu vai finanšu augšējo robežu vai atrodas zem tās, tad uzņēmums tādēļ iegūst vai zaudē MVU, vidējā uzņēmuma, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu vienīgi tad, ja šis fenomens atkārtojas divos secīgos finanšu gados.

7. Nodarbināto personu skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas nozīmē, tas atbilst gada laikā nodarbināto pilnas slodzes darbinieku skaitam un nepilnas slodzes un sezonas darbinieku skaitam, kas veido GDV daļas. Aplūkojamais pārskata gads ir pēdējā apstiprinātā grāmatvedības pārskata posma gads.

8. Apgrozījuma un bilances pārskata kopsummas ierobežojumi ir pēdējā apstiprinātā grāmatvedības 12 mēnešu pārskata posma ierobežojumi. Jaundibinātiem uzņēmumiem, kuru grāmatvedības dokumentācija vēl nav apstiprināta, piemērojamos ierobežojumus atvasina no ticamas tāmes, kas sagatavota finanšu gada gaitā."

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Komisijai iesniedzamā periodiskā ziņojuma veidlapa

Ikgadējā ziņojuma veidlapa par atbalsta programmām, kas ir atbrīvotas atbilstīgi grupas atbrīvošanas noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu

Dalībvalstis tiek uzaicinātas izmantot doto veidlapu, lai izpildītu pienākumu ziņot Komisijai, ņemot vērā grupas atbrīvošanas noteikumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98.

Ziņojumus iesniedz arī datorizētā veidā.

Informācija, kas prasīta par visām atbalsta programmām, kas atbrīvotas, ņemot vērā grupas atbrīvošanas noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu

1. Atbalsta programmas nosaukums

2. Piemērojamais Komisijas atbrīvošanas noteikums

3. Izdevumi

Par katru atbalsta veidu programmā vai par individuālu atbalstu (piem., dotāciju, aizdevumu uz atvieglotiem nosacījumiem utt.) ir jāsniedz atsevišķi skaitļi. Skaitļi ir jāizsaka eiro vai, vajadzības gadījumā, valsts valūtā. Nodokļu atvieglojumu gadījumā ir jāziņo par gada nodokļu zaudējumiem. Ja precīzi skaitļi nav zināmi, šādus zaudējumus var novērtēt aptuveni.

Šo izdevumu skaitļus sniedz, ievērojot šādu pamatu:

par pārskata gadu atsevišķi norādāms par katru atbalsta veidu programmā (t.i., dotāciju, aizdevumu uz atvieglotiem nosacījumiem, garantiju utt.):

3.1. paredzētās summas, (paredzētie aptuvenie) nodokļu zaudējumi, dati par garantijām utt. no jauna atbalstāmiem projektiem. Garantiju programmas gadījumā iesniedz jauno izsniegto garantiju kopsummu;

3.2. faktiskie maksājumi, (paredzētie aptuvenie) nodokļu zaudējumi, dati par garantijām utt. no jauniem un pašreizējiem projektiem. Garantiju programmas gadījumā jāiesniedz: nesamaksāto garantiju kopējā summa, ienākumi no prēmijām, ienākumi no garantiju saistību izpildes, izmaksātās kompensācijas, programmas saimnieciskās darbības rezultāts pārskata gadā;

3.3. jauno atbalstīto projektu skaits;

3.4. kopējais aptuveni paredzētais ar jaunajiem projektiem radīto vai saglabāto darbavietu skaits (vajadzības gadījumā);

3.5. kopējā aptuveni paredzētā ieguldījumu summa jaunu projektu atbalstīšanai;

3.6. summu iedalījums pa reģioniem saskaņā ar 3.1. punktu, ņemot vērā reģionus, kas definēti NUTS [1] 2. līmenī vai zemāk, vai 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam atbilstīgus reģionus, 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam atbilstīgus reģionus un neatbalstāmus reģionus;

3.7. summu, uz ko attiecas 3.1. punkts, nozaru iedalījums pēc saņēmēju darbības nozarēm (ja ir ietverta vairāk nekā viena nozare, norādīt katras daļu):

- lauksaimniecība,

- zvejniecība un/vai akvakultūra,

- akmeņogļu ieguve,

- rūpniecība,

kurā ietilpst:

tēraudrūpniecība,

kuģubūve,

sintētisko šķiedru rūpniecība,

mehāniskie transportlīdzekļi,

pārējā rūpniecība (lūdzu norādīt),

- pakalpojumi,

kuros ietilpst:

jūras transporta pakalpojumi,

pārējie transporta pakalpojumi,

finanšu pakalpojumi,

pārējie pakalpojumi (lūdzu norādīt),

- pārējās nozares (lūdzu norādīt).

4. Cita informācija un piezīmes

[1] NUTS ir teritoriālo vienību nomenklatūra EK statistikā.

--------------------------------------------------