Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija

 

KOPSAVILKUMS:

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija

Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

Ar lēmumu formāli apstiprina ANO Jūras tiesību konvenciju un tās Nolīguma XI daļu, garantējot ES iespēju kļūt par abu dokumentu pusi.

Konvencijā nosaka pasaules okeānu un jūru tiesisko regulējumu, izveidojot noteikumus, ar kuriem regulē jebkādu okeānu un to teritoriju lietojumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvencijā ir norādīti:

• atbilstošie tiesiskie regulējumi dažādās okeānu daļās, tostarp:
  • teritoriālā jūrā*;
  • pieguļošajā zonā*;
  • ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā*;
  • kontinentālajā šelfā*;
  • atklātās jūrās*;
  • starptautiskā jūras gultnes teritorijā (“Teritorija”) ārpus valsts jurisdikcijas robežām;
  • kopā ar visām attiecīgajām visu valstu tiesībām un pienākumiem;
• piekrastes valstu tiesības un pienākumi attiecībā uz ūdeņu izveidi un pārvaldību savā suverenitāte vai jurisdikcijā:
  • teritoriālā jūra (līdz 12 jūras jūdzēm no izveidotajām bāzes līnijām);
  • pieguļošā zona (līdz 24 jūras jūdzēm no izveidotajām bāzes līnijām);
  • ekskluzīvas ekonomiskās zonas (līdz 200 jūras jūdzēm no izveidotajām bāzes līnijām un kontinentālā šelfa);
• citu valstu tiesības un pienākumi (tostarp valstis bez sauszemes robežas un ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī) šādās teritorijās;
• atklāto jūru brīvība visām valstīm (tostarp valstīm bez sauszemes robežas), tostarp:
  • navigācija un pārlidojumi;
  • zemūdenes kabeļu un cauruļvadu izvietošana;
  • mākslīgo salu un instalāciju būvniecība;
  • zvejniecība un zinātniskā pētniecība;
• karogvalstu pienākumi;
• jūru dzīvo resursu saglabāšanas un pētīšanas noteikumi, tostarp ietverot noteikumus par kopīgo zivju resursu pārvaldību un izmantošanu;
• Teritorijas jūras dzīļu minerālresursu izmantošanas noteikumi, ietverot Starptautiskās jūras dzīļu pārvaldes izveidi, kas regulē un atļauj jūras dziļu izmantošanu un izrakteņu iegūšanu un apkopo un izdala iegūtos līdzekļus;
• to valstu pienākumi, kas robežas ar slēgtām vai daļēji slēgtām jūrām*;
• jūras vides aizsardzības un saglabāšanas noteikumi, tostarp prasības valstīm veikt ietekmes novērtējumu un prasības novērst un kontrolēt jūras piesārņojumu, kā arī viņu saistības šādu noteikumu neizpildīšanas gadījumā;
• zinātniskās jūras izpētes veikšanas noteikumi;
• kapacitātes nodrošināšanas un jūras tehnoloģiju nodošanas noteikumi;
• obligātais strīdu izšķiršanas mehānisms: strīdus var iesniegt Starptautiskajam Jūras tiesību tribunālam, Starptautiskajai Tiesai vai arbitrācijai. Tribunālam ir ekskluzīvas tiesības pār dziļās jūras dzelmes izrakteņu iegūšanas strīdiem.

KOPŠ KURA LAIKA KONVENCIJA UN LĒMUMS IR PIEMĒROJAMI?

Lēmums ir piemērojams kopš 1998. gada 13. jūlija.

Konvencija stājās spēkā 1994. gadā. Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas konvenciju. ES parakstīja konvenciju 2003. gadā. Deklarācijā ir norādīti jautājumi, kurus pārvalda konvencija un nolīgums, attiecībā uz kuriem ES dalībvalstis ir nodevušas savu kompetenci tai.

KONTEKSTS

• ES Jūras tiesību jautājumu darba grupa (Padome).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija un Nolīgums par tās XI daļas īstenošanu — ANO Jūras tiesību konvencija (OV L 179, 23.6.1998., 3.–134. lpp.)

Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1.–2. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Nolīgums, kas attiecas uz 1982. gada 10. decembrī pieņemtās Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas XI daļas ieviešanu (OV L 215, 20.8.1994., 10.–20. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 28.08.2018