Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS)

EMS īsteno ekonomikas un monetārās politikas jeb vienotas monetārās politikas saskaņošanas procesu ar mērķi ieviest vienotu valūtu – euro. Visas 27 Eiropas Savienības (ES) valstis ir Ekonomikas savienības dalībnieces, tomēr tikai dažas valstis ir uzsākušas integrāciju un ieviesušas euro. Kopā šīs valstis veido euro zonu.

Ekonomiskā integrācija sniedz lielāku ieguvumu, iekšēju efektivitāti un stabilitāti ES ekonomikai kopumā un atsevišķu ES valstu ekonomikai. Tas savukārt sniedz ekonomikas stabilitātes, lielākas izaugsmes un labākas nodarbinātības iespējas – rezultātus, kas sniedz tiešu labumu ES pilsoņiem.

Praksē EMS nozīmē:

• ekonomikas politikas saskaņošanu starp ES valstīm;
• monetārās politikas saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz valsts parāda un budžeta deficīta ierobežojumiem;
• neatkarīgu monetāro politiku euro zonā, ko pārvalda Eiropas Centrālā banka (ECB);
• vienotus noteikumus un finanšu iestāžu uzraudzību euro zonā;
• vienotas valūtas ieviešanu euro zonā.

Kopš 2008. gada finanšu un ekonomikas krīzes ES ir ievērojami nostiprinājusi savas ekonomikas pārvaldības sistēmas, lai labāk atklātu, novērstu un labotu potenciālās ekonomikas problēmas, piemēram, pārmērīgu valsts budžeta deficītu, valsts parāda līmeni vai makroekonomikas nelīdzsvarotību.

SKATĪT ARĪ:

• Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (EPVP)
• Konverģences kritēriji
• Ekonomikas politika
• Eiropas Centrālā banka
• Eiropas pusgads
• Eiropas Savienība
• Monetārā politika
• Stabilitātes un izaugsmes pakts
• ES ekonomiskā un monetārā savienība (kopsavilkums)
• Ekonomiskā un monetārā savienība (Eiropas Komisija)
• Ekonomikas un monetārā savienība (Eiropas Centrālā banka).