EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Kopsavilkumu glosārijs

Kopsavilkumu glosārijs

EIROPAS PARLAMENTS

Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā tieši vēlētā ES iestāde un viena no lielākajām demokrātiskajām asamblejām pasaulē. Tās 751 deputāts pārstāv 500 miljonus ES pilsoņu. Deputātus reizi 5 gados ievēl balsotāji no visām 28 ES valstīm. (1) Parlamenta locekļus sauc par Eiropas Parlamenta deputātiem jeb EP deputātiem.

Pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās piedalījās vien 42,54 % balsstiesīgo iedzīvotāju, deputātu amati tika 8 dažādām parlamentārajām grupām: EPP (Eiropas Tautas partijas grupa), S&D (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa), ECR (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa), ALDE (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība), Zaļie/EFA (Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība), GUE/NGL (Eiropas Apvienotie kreisie spēki/Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki), EFDD (grupa “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa”) un NI (pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti).

EP deputātu skaitu no katras valsts nosaka ar lēmumu, ko pēc EP priekšlikuma vienbalsīgi pieņem Eiropadome. Nevienai valstij nav mazāk par 6 vai vairāk par 96 EP deputātiem: Austrija: 18, Beļģija: 21, Bulgārija: 17, Horvātija: 11, Kipra: 6, Čehijas Republika: 21, Dānija: 13, Igaunija: 6, Somija: 13, Francija: 74, Vācija: 96, Grieķija: 21, Ungārija: 21, Īrija: 11, Itālija: 73, Latvija: 8, Lietuva: 11, Luksemburga: 6, Malta: 6, Nīderlande: 26, Polija: 51, Portugāle: 21, Rumānija: 32, Slovākija: 13, Slovēnija: 8, Spānija: 54, Zviedrija: 20, Apvienotā Karaliste (1): 73.

EP galvenās funkcijas:

  • likumdošanas pilnvaras  EP tagad ir viens no likumdevējiem. Attiecībā uz lielāko daļu tiesību aktu likumdošanas pilnvaras tiek dalītas ar Padomi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
  • budžeta pilnvaras: EP ir kopīgas pilnvaras ar Padomi, balsojot par gada budžetu, apstiprinot tā izpildi ar Parlamenta priekšsēdētāja parakstu un pārraugot tā īstenošanu;
  • ES iestāžu (jo īpaši Komisijas) kontroles pilnvaras. EP var apstiprināt vai neapstiprināt komisāru iecelšanu, un tam ir pilnvaras pēc neuzticības balsojuma atlaist Komisiju kā iestādi. Eiropas Parlamentam ir arī ES darbību kontroles pilnvaras, Komisijai un Padomei iesniedzot rakstiskus vai mutiskus jautājumus. Tas izveido pagaidu komitejas un izmeklēšanas komitejas, kuru kompetence var attiekties ne vien uz ES iestāžu darbībām, bet arī ES valstu rīcību, īstenojot ES politiku.

Līgumā par Eiropas Savienību (LES) un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir pastiprināta EP nozīme, nosakot tam Ministru padomei līdzvērtīgas pilnvaras. Ar šiem līgumiem:

  • paplašina parasto likumdošanas procedūru (parastā likumdošanas procedūra), iekļaujot 40 jaunas jomas, tostarp lauksaimniecību, energoapgādes drošību, imigrāciju, tiesiskumu un iekšlietas, veselību un struktūrfondus;
  • pastiprina EP nozīmi ES budžeta pieņemšanā. EP kopā ar Padomi ir atbildīgs par visa budžeta pieņemšanu;
  • ļauj EP deputātiem paust piekrišanu par dažādiem starptautiskiem nolīgumiem, pie kuriem strādā ES, piemēram, starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem;
  • ievieš jaunas tiesības saņemt informāciju par Eiropadomes aktivitātēm, rotējošo Padomes prezidentūru un ES ārējo darbību;
  • dod EP tiesības ierosināt Līguma izmaiņas;
  • uzlabo EP uzraudzības pilnvaras, ievēlot Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un balsojumā apstiprinot Eiropas Komisijas locekļus.

SKATĪT ARĪ



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).