Administratīvā sadarbība nodokļu jomā

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva 2011/16/ES attiecas uz visiem nodokļiem, izņemot šādus:

• pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai muitas nodokļi;
• akcīzes nodokļi, uz kuriem attiecas citi ES tiesību akti;
• sociālā nodrošinājuma obligātās iemaksas;
• maksas par valsts iestāžu izdotām izziņām un dokumentiem;
• maksājumi par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Grozījumu Direktīvā (ES) 2021/514 ir precizēts, ka PVN un citi netiešie nodokļi ietilpst Direktīvas 2011/16/ES darbības jomā. Tādējādi informāciju, kas paziņota starp dalībvalstīm, var izmantot arī PVN un citu netiešo nodokļu novērtēšanai, administrēšanai un izpildei.

Dalībvalstis izraugās iestādi šīs direktīvas īstenošanas uzraudzībai. Tā izveido centrālo koordinācijas biroju, kura uzdevums ir:

• sazināties ar Komisiju un citu valstu centrālajiem koordinācijas birojiem;
• apstrādāt informācijas pieprasījumus.

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

Šī procedūra paredz, ka:

• iestāde, pie kuras vēršas cita iestāde (pieprasījuma iesniedzēja iestāde), sniedz jebkuru informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā iegūst vēlāk;
• pēc iespējas tiek izmantotas Komisijas izstrādātās standarta datorizētās veidlapas;
• pieprasījuma iesniedzēja iestāde norāda:
  • ar nodokļiem saistītos iemeslus, kas ir pieprasījuma pamatā,
  • informāciju, kuru tā pieprasa;
• pieprasījuma saņēmēja iestāde:
  • septiņu darba dienu laikā elektroniski apstiprina, ka pieprasījums ir saņemts,
  • apkopo attiecīgo informāciju, pat ja tai šī informācija nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām,
  • sniedz informāciju, cik vien ātri iespējams un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā vai arī divu mēnešu laikā, ja attiecīgā informācija jau ir tās rīcībā,
  • sniedz atbildi viena mēneša laikā, ja tai ir nepieciešama papildu informācija, nav attiecīgās informācijas vai arī ja tā atsakās to sniegt komercnoslēpuma vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ vai arī tādēļ, ka tā attiecas uz nodokļiem periodā līdz 2011. gada janvārim.

Vienas dalībvalsts iestādes ik gadu automātiski apmainās ar informāciju ar citas dalībvalsts iestādēm par saviem valstspiederīgajiem, kuri dzīvo šīs citas valsts teritorijā. Šī informācija aptver šādas kategorijas:

• ienākumi no nodarbinātības;
• direktoru atalgojumi;
• ienākumi no dzīvības apdrošināšanas shēmām;
• pensijas;
• īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;
• autoratlīdzības (ieviests ar DAC 7);
• dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem (ieviests ar DAC 8).

Dalībvalstis:

• sākot ar 2024. gada 1. janvāri, iepriekš minētajā informācijā cenšas ietvert arī fiziskas personas nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (NMIN);
• ik gadu informē Komisiju par informāciju, ar kuru tās apmainās un kura sākotnēji aptver divas no minētajām kategorijām, bet no 2026. gada 1. janvāra aptvers vismaz piecas no tām;
• prasa, lai valsts iestāde, kas sniedz informāciju saskaņā ar DAC 2 (“finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus”), ievērotu detalizētos finanšu informācijas un informācijas par fiziskām personām ziņošanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas izklāstīti I un II pielikumā, un automātiski apmainītos ar:
  • informāciju par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu saskaņā ar DAC 3,
  • starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatiem par katru valsti, tostarp ar datiem par ikvienu nodokļu jurisdikciju, kurā tā aktīvi darbojas, un par peļņu pirms nodokļiem (III pielikumā ir uzskaitīta sniedzamā informācija) saskaņā ar DAC 4,
  • informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts vai arī dalībvalsts un trešā valsts, saskaņā ar DAC 6;
• prasa, lai digitālās platformas (“platformu operatori”) saskaņā ar DAC 7 sniegtu ziņojumus dalībvalstī un īstenotu V pielikumā izklāstītos ziņošanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus attiecībā uz pārdevējiem, kas izmanto to pakalpojumus:
  • dzīvojamā un komerciālā nekustamā īpašuma iznomāšanai,
  • individuālu pakalpojumus sniegšanai,
  • preču pārdošanai,
  • transporta iznomāšanai;
• ik gadu iesniedz Komisijai statistiku par automātisko informācijas apmaiņu;
• reģistrē automātiskās apmaiņas ceļā saņemto informāciju un glabā to ne mazāk kā piecus gadus;
• uzrauga un novērtē administratīvo sadarbību un ik gadu paziņo Komisijai savus konstatējumus;
• nosaka sodus par direktīvas pārkāpumiem.

Spontāna informācijas apmaiņa

Valsts iestādēm ir pienākums pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā viena mēneša laikā spontāni sniegt informāciju citu dalībvalstu iestādēm, ja tās uzskata, ka:

• citai dalībvalstij varētu būt nodokļu ieņēmumu zaudējumi;
• kāda persona saņem tādu nodokļu atvieglojumu vienā dalībvalstī, kas varētu palielināt tā nodokļu saistības citā dalībvalstī;
• komercdarījumi starp divām personām atšķirīgās valstīs varētu radīt nodokļu ietaupījumus vienai vai abām personām;
• nodokļu ietaupījumu pamatā ir mākslīgi peļņas pārskaitījumi uzņēmumu grupu ietvaros;
• no citas iestādes saņemtā informācija varētu noderēt nodokļu saistību noteikšanā attiecīgajā dalībvalstī.

Papildu administratīvā sadarbība

Valsts iestādes var:

• pieprasīt, lai to ierēdņi piedalās citā dalībvalstī veiktās procedūrās;
• piekrist veikt vienlaicīgas pārbaudes divās vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz visas puses interesējošām fiziskām personām;
• lūgt atsauksmes par to sniegto informāciju un ik gadu sniegt atsauksmes par automātisko informācijas apmaiņu citu valstu iestādēm.

Informācija

• Uz informāciju, kas paziņota starp dalībvalstīm, attiecas dienesta noslēpuma noteikumi.
• To var:
  • izmantot, lai izpildītu valsts tiesību aktus par PVN, citiem netiešajiem nodokļiem, muitas nodokļiem, kā arī par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;
  • izmantot, lai novērtētu citus nodokļus un nodevas, uz kurām attiecas savstarpējās palīdzības pasākumi;
  • izmantot, lai atbalstītu tiesvedību un administratīvās procedūras, kurās var tikt noteiktas sankcijas;
• sniegt trešai valstij, ja dalībvalsts, kas to sākotnēji sniegusi, tam piekrīt;
• saņemt no trešās valsts un ar tās piekrišanu sniegt citai dalībvalstij, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu.

Komisija nodrošina dalībvalstīm rīku, kas ļauj elektroniski un automatizēti pārbaudīt fiziskas personas NMIN pareizību.

Ar šo direktīvu no 2013. gada 1. janvāra atcēla Direktīvu 77/799/EEK.

Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2023/2226 administratīvo sadarbību nodokļu jomā paplašina, lai tajā iekļautu kriptoaktīvus, pieprasot, lai:

• kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ievērotu detalizētos ziņošanas un pienācīgas pārbaudes pienākumus, kas izklāstīti VI pielikumā;
• valsts iestādes deviņu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām automātiski sniegtu informāciju, ko tās saņem no pakalpojumu sniedzējiem, citu ES dalībvalstu iestādēm – pirmā informācijas apmaiņa notiks 2026. gada 1. janvārī.

Tā arī nosaka, ka valsts iestādēm ir pienākums paziņot šādu informāciju par katru no tālāk minētajām personām:

• par katru personu, uz kuru attiecas šis tiesību akts (“persona, par kuru jāsniedz ziņojums”), – vārds/nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts, NMIN un dzimšanas datums un vieta;
• par katru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju – vārds/nosaukums, adrese, NMIN un, ja tāds ir, reģistrācijas laikā sniegtais individuālais identifikācijas numurs;
• par katru kriptoaktīvu darījumu – tāda informācija kā samaksātā summa, iesaistītās vienības un tirgus vērtība.

Tā nosaka, ka Komisijai ir pienākums:

• standartizēt datorizēto veidlapu, kas izmantojama informācijas apmaiņai;
• noteikt praktiskos un tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi kriptoaktīvu operatoru reģistrācijai un identifikācijai;
• līdz 2025. gada 31. decembrim izveidot kriptoaktīvu operatoru reģistru;
• līdz 2026. gada 31. decembrim sniegt dalībvalstīm piekļuvi drošam centrālajam direktorijam.