Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis


Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

I. Ievads

Gada pirmajos deviņos mēnešos Eiropā ieceļojuši vairāk nekā 710 000 cilvēku 1 : bēgļi, pārvietotās personas un citi migranti. Un ir skaidrs, ka tendence turpināsies. Tas ir pārbaudījums Eiropas Savienībai. Eiropas programmā migrācijas jomā, ar ko Komisija nāca klajā 2015. gada maijā 2 , ir noteikta nepieciešamība pēc visaptverošas pieejas migrācijas pārvaldībai. Kopš tā laika ieviesti vairāki svarīgi pasākumi, tostarp pieņemot divas ārkārtas shēmas, kas no visvairāk skartajām dalībvalstīm uz pārējām ES dalībvalstīm paredz pārcelt 160 000 cilvēku, kam nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tomēr bēgļu krīzes risināšanai nepieciešama arī tūlītēja papildu darbība.

Šā iemesla dēļ 23. septembrī Eiropas Komisija detalizēti izklāstīja prioritāro darbību kopumu, kuras veicamas nākamajos sešos mēnešos, lai īstenotu Eiropas programmu migrācijas jomā 3 . Tas ietvēra gan īstermiņa darbības, kuru mērķis ir stabilizēt pašreizējo situāciju, kā arī ilgtermiņa pasākumus, kuru uzdevums ir izveidot stabilu sistēmu, kas spēj izturēt laika pārbaudi.

Prioritāro darbību sarakstā izklāstīti galvenie tūlītēji veicamie pasākumi: i) operatīvie pasākumi; ii) budžeta atbalsts un iii) ES tiesību aktu īstenošana.

Saraksts tika apstiprināts neformālajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē 2015. gada 23. septembrī 4 .

Šajā paziņojumā pēc trim nedēļām izklāstīts, ar kādām sekmēm īstenotas prioritārās darbības (sk. 1. pielikumu). Eiropadome šonedēļ dod iespēju valstu vai to valdību vadītājiem skaidri un nepārprotami apņemties sākt jaunu posmu ES atbildes reakcijā uz bēgļu krīzi — ātru un apņēmīgu īstenošanu.

II. Operatīvie pasākumi

Lai efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmu radīto spiedienu uz dažiem kopējās Šengenas zonas ārējās robežas posmiem, visām dalībvalstīm jārīkojas atbildīgi un solidāri. Ātra “karsto punktu” pieejas ieviešana sniedz atbalstu visvairāk skartajām dalībvalstīm, nodrošinot, ka iebraucēji tiek pienācīgi uzņemti, identificēti un tiek nokārtotas nepieciešamās formalitātes. Paralēli Komisija ir ierosinājusi un Padome pieņēmusi pasākumus, kas paredz pārcelt 160 000 cilvēku, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Tas ļaus ievērojami, kaut tikai daļēji, mazināt spiedienu uz visvairāk skartajām dalībvalstīm. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai minētie paralēlie pasākumi tagad tiktu pilnībā īstenoti: lai visiem migrantiem tiktu ņemti pirkstu nospiedumi, lai patvēruma meklētāji tiktu ātri atlasīti un pārcelti un lai uzņemšanas spējas būtu pienācīgas, papildus tam lai tiktu veikti pasākumi citā dalībvalstī ieceļojošu pārcelto personu turpmākas pārvietošanās novēršanai un tūlītējai atgriešanai pārcelšanas valstī. Vēl viens būtisks elements ir darbība, kas nodrošinātu to personu ātru atgriešanos, brīvprātīgu vai piespiedu kārtā, kurām nav vajadzīga starptautiskā aizsardzība un kurām tāpēc nav tiesību uz pārcelšanu. Komisijas ierosinātās prioritārās darbības veltītas lielākoties pasākumu operatīvajam aspektam.

II.1.    “Karsto punktu” pieejas īstenošana

Labi funkcionējoša un efektīva migrācijas pārvaldība ārējo robežu posmos, kuros spiediens ir vislielākais, ir ārkārtīgi svarīga, lai atjaunotu uzticēšanos sistēmai kopumā un jo īpaši Šengenas brīvas pārvietošanās telpai bez iekšējās robežkontroles. Svarīgākais ES uzticamībai un stratēģijai ir parādīt, ka ir iespējams atjaunot pienācīgu migrācijas sistēmas darbību, jo īpaši “karstajos punktos” 5 norīkojotmigrācijas pārvaldības atbalsta grupas , lai dalībvalstīm, kuras izjūt visspēcīgāko spiedienu, palīdzētu izpildīt saistības un pienākumus. Lai atbalsta grupas varētu veikt savu darbu, tām vajadzīgs spēcīgs ES aģentūru atbalsts, maksimāli cieša sadarbība ar iestādēm Itālijā un Grieķijā un pārējo dalībvalstu atbalsts.

Komisija ir nosūtījusi īpašos sūtņus gan uz Itāliju, gan Grieķiju, lai tie veiktu praktisku koordināciju un sniegtu atbalstu. Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta ģenerāldirektora vadībā, kurš ir pakļauts tieši Komisijas priekšsēdētājam, Grieķijā strādā specializēta komanda. Šī komanda ir pieņēmusi pakāpenisku pieeju, kā noteikt “karstos punktus”, iesaistīt atbalsta grupas, sākt atgriešanu un stiprināt robežas. Tādā pašā veidā Itālijā tiek īstenots tieša reāllaika atbalsta un koordinācijas darba modelis. Šis pastiprinātais nepārtrauktais atbalsts no Komisijas ir daudz devis abām dalībvalstīm, lai tās varētu sākt pārcelšanas īstenošanas fāzi (sk. 2. un 3. pielikumu).

Pēc intensīvākas aģentūru iesaistes, kas paredzēta Eiropas programmā migrācijas jomā, gan Grieķijā, gan Itālijā migrācijas pārvaldības atbalsta grupas veido un koordinē Eiropas reģionālās darba grupas. Piedalās Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropols un Eurojust 6 . Rezultātā tās var nekavējoties reaģēt uz vajadzībām, kas norādītas Itālijas un Grieķijas iesniegtajos plānos.

Tomēr viņu darbs lielā mērā atkarīgs no dalībvalstu atbalsta. Frontex un EASO ir izsludinājuši dalībvalstīm adresētus uzaicinājumus veikt ieguldījumus cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma veidā. Abos gadījumos pieprasītais līdzekļu apjoms ir neparasti liels salīdzinājumā ar pieprasījumiem, ko aģentūras iesniegušas iepriekš. Tas atspoguļo to uzdevumu ārkārtas raksturu, kuri jārisina vairumam skarto dalībvalstu. Ir svarīgi, lai pārējās dalībvalstis uz šiem uzaicinājumiem atbildētu pozitīvi, konkrēti un ātri.

Frontex jaunākajā uzaicinājumā pausta nepieciešamība pēc 775 papildu robežsargiem, pārbaužu veicējiem, iztaujātājiem un tulkiem — tiem visiem būtu jāveic uzdevumi, bez kuriem nav iespējama Eiropas Savienības ārējo robežu efektīva pārvaldība. Uzaicinājums attiecas uz 670 amatpersonām — lielākoties tiešam “karsto punktu” pieejas atbalstam Itālijā un Grieķijā, aptverot vajadzības, kas aplēstas līdz 2016. gada janvāra beigām, — un 105 pieaicinatajām amatpersonām — uzdevumiem pie vairākām Eiropas Savienības ārējām sauszemes robežām.

EASO jaunākajā uzaicinājumā norādītajiem vairāk nekā 370 speciālistiem jāapmierina Itālijas un Grieķijas vajadzības līdz 2017. gada trešajam ceturksnim. Šie speciālisti varētu atbalstīt abu dalībvalstu patvēruma pārvaldības iestādes reģistrācijas procesā, ar pārcelšanu saistīto informēšanas uzdevumu veikšanā un iespējamu viltotu dokumentu atklāšanā.

Vajadzība pēc personāla un tehnikas tika skaidri atzīta ES valstu un valdību vadītāju septembra neformālajā sanāksmē, kurā šīs vajadzības apmierināšanai tika dots laiks līdz novembrim.

Tomēr saistības, ko līdz šim uzņēmušās dalībvalstis, nebūt neaptver visas reālās vajadzības. Kopš 8. oktobra uz EASO uzaicinājumu veikt ieguldījumu atsaukušās tikai sešas dalībvalstis 7 , piedāvājot nosūtīt 81 speciālistu no 374 nepieciešamajiem. Uz Frontex uzaicinājumu līdz šim atsaukušās sešas dalībvalstis 8 , nosūtot 48 robežsargus. Lai apmierinātu aģentūru novērtētās vajadzības, dalībvalstīm būtu ātri jāiesniedz sava ieguldījuma piedāvājums.

Itālija ir norādījusi šādas “karsto punktu” zonas: Augusta, Lampedūza, Porto Empedokle, Pocallo, Taranto un Trapāni. (Sk. 5. pielikumu). Pirmā migrācijas pārvaldības atbalsta grupa ir izveidota un darbojas Lampedūzā. Tās pamatā ir Eiropas reģionālā darba grupa, kas izveidota 2015. gada jūnijā Katānijā, Sicīlijā 9 . Atbalsta grupā patlaban ietilpst divas iztaujātāju grupas no Frontex un EASO speciālisti, un tā darbojas gan “karstajā punktā”, gan tuvējā centrā, ko izmanto pārcelšanai. Frontex jau ir iesaistījis 42 pieaicinātās amatpersonas, savukārt EASO — 6 speciālistus.

Lai “karsto punktu” pieeja būtu efektīva, ir būtiski palielināt uzņemšanas spējas, lai patvēruma meklētājus izmitinātu pirms pārcelšanas. Vajadzīga arī pienācīga spēja aizturēt nelikumīgos migrantus, pirms tiek izpildīts lēmums par viņu atgriešanu. Itālija ir palielinājusi savas uzņemšanas spējas, un tagad četrās apzinātājās “karsto punktu” zonās tai ir sākotnējās uzņemšanas centri, kuros iespējams izmitināt ap 1500 cilvēku. Izmitināšanas spēja tiks palielināta, līdz gada beigām nodrošinot vēl 1000 papildu vietas un tādējādi panākot, ka kopējā sākotnējās uzņemšanas spēja ir līdz 2500 cilvēkiem.

Grieķija ir norādījusi piecas “karsto punktu” zonas: Lesba, Hija, Lera, Sama un Kosa. (Sk. 4. pielikumu). Pilnībā darbojas Eiropas reģionālās darba grupa Pirejā. Pirmā migrācijas pārvaldības atbalsta grupa darbosies Lesbas “karstā punkta” apkārtnē. Frontex jau ir piesaistījis 53 speciālistus: patlaban viens EASO darbinieks ir pastāvīgā darbā Grieķijā, lai palīdzētu organizēt EASO speciālistu piesaisti.

Grieķija ir palielinājusi savas uzņemšanas spējas, un patlaban tai ir septiņi sākotnējās uzņemšanas centri, pārbaudes centri un pagaidu telpas četrās no norādītajām “karsto punktu” zonām (Lesbā, Hijā, Samā un Lerā), kur iespējams izmitināt ap 2000 cilvēku. Uzņemšanas spēja tiek palielināta 10 . 

Daļa no uzņemšanas vajadzībām “karsto punktu” zonās ir saistītas ar to nelikumīgo migrantu identificēšanu un reģistrēšanu, kuriem nav nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība un kurām tāpēc nav tiesību uz pārcelšanu. Tam nepieciešamas pietiekamas spējas, kas ietver telpas, no kurām nelikumīgie migranti nevarētu aizbēgt.

II.2.    Pārcelšanas shēmas ieviešana

Padomes 14. septembrī pieņēma Komisijas iesniegto lēmuma priekšlikumu 11 , kurā bija paredzēts no Itālijas un Grieķijas pārcelt 40 000 cilvēku, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Pēc nedēļas tika pieņemts lēmums 12 , kura pamatā arī bija Komisijas priekšlikums, kurā bija paredzēts no Itālijas, Grieķijas un citām dalībvalstīm, ko tieši skar bēgļu krīze, pārcelt 120 000 cilvēku. Migrācijas pārvaldības atbalsta grupas ir instruments, ar kuru nodrošināt pārcelšanu no Savienības ārējām robežām.

Abi lēmumi paredz tūlītējus pēcpasākumus, ko veic ES iestādes, dalībvalstis, kas izjūt spiedienu, un dalībvalstis, kuras apņēmušās izmitināt pārceltos cilvēkus.

Lai virzītu tālāk praktisko īstenošanu, Eiropas Komisija 1. oktobrī pārcelšanas un pārmitināšanas forumā pulcināja vairāk nekā 80 delegātu no dalībvalstīm, ES aģentūrām un Starptautiskās Migrācijas organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos. Itālija un Grieķija foruma laikā iesniedza pārcelšanas ceļvedi, kurā izklāstīti pasākumi patvēruma, sākotnējās uzņemšanas un atgriešanas jomā, kā arī soļi, ko tās spers tuvāko nedēļu laikā, lai nodrošinātu pilnīgu pārcelšanas shēmas ieviešanu.

Pirmie cilvēki, kuriem nepārprotami vajadzīga aizsardzība, ir pārcelti, bet vēl ir nepieciešams liels darbs, lai īsākajā laikā nodrošinātu, ka ik mēnesi tiek pārcelts ievērojams cilvēku skaits, proti, vairāki simti cilvēku. Visas dalībvalstis tika aicinātas noteikt savus valsts kontaktpunktus. Līdz šim valsts kontaktpunktus norādījusi 21 dalībvalsts 13 . Tām tika arī lūgts pēc vajadzības nosūtīt uz Itāliju un Grieķiju sadarbības koordinatorus. Līdz šim sadarbības koordinatorus nosūtījušas 22 dalībvalsts 14 . 

Svarīga pārcelšanas ķēdes daļa ir uzņēmējas dalībvalsts pienācīga uzņemšanas spēja, kas nodrošina izmitināšanas iespējas pārceltajiem cilvēkiem. Līdz šim tikai sešas dalībvalstis ir paziņojušas, ka tām ir šāda spēja pārcelto cilvēku izmitināšanai 15 . Visām dalībvalstīm līdz oktobra beigām būtu jāiesniedz šāds paziņojums .

To cilvēku sākotnējā reālā pārcelšana, kuriem ir nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība

2015. gada 9. oktobrī no Romas notika pirmais lidojums, ar kuru 19 eritrejieši devās uz Zviedriju, lai sāktu tur jaunu dzīvi. Klātesot Migrācijas un iekšlietu komisāram Dimitrim Avramopulam, Luksemburgas ārlietu mistram Žanam Aselbornam un Itālijas iekšlietu ministram Andželīno Alfāno, piecas sievietes un 14 vīrieši izlidoja no Čampīno lidostas. Tas bija svarīgs simbolisks brīdis, kas iezīmē jaunu Eiropas pieeju patvēruma pieteikumu apstrādē. Tomēr ar simbolisko nozīmi nepietiek, Itālijā un Grieķijā pārcelšanai jākļūst sistemātiskai, ierastai lietai.

Pirmais lidojums varēja notikt pēc intensīva Itālijas un Zviedrijas iestāžu, Frontex, citu ES aģentūru, vietējo NVO un Eiropas Komisijas piesaistīto īpašo sūtņu veikta sagatavošanas darba uz vietas. Nerimstoši pūliņi ir nodrošinājuši, ka sistēma darbojas un ikvienā ceļa posmā var veikt nepieciešamo reģistrāciju un nokārtot formalitātes.

Lai pirmā pārceļošana būtu veiksmīga, bija ļoti svarīgi informēt eritrejiešu kopienu. Sākotnēji patvēruma meklētāji izvairījās no reģistrēšanās, jo neuzticējās sistēmai. Komisijas sūtņi uz vietas pēdējās nedēļās pielikuši lielus pūliņus, sadarbojoties ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un vietējām NVO, lai pārliecinātu pirmos cilvēkus tikt pārceltiem.

Uzticība sistēmai palielinās jo īpaši kopš pirmās pārcelšanas. Patlaban Lampedūzā un centrā “Villa Sikania” veidojas to cilvēku rindas, kuri vēlas reģistrēties. Jau vairāk nekā 100 eritrejiešu atzīti pār pārcelšanas kandidātiem.

Tagad ir svarīgi virzīt tālāk pārcelšanas procesu, sevišķi raugoties, lai neveidotos pārcelšanas kandidātu “sastrēgumi”.

Pirmo grupu veiksmīga pārceļošana pārcelšanas procesa ietvaros ir svarīgs pirmais solis. Process jāievirza drošā gultnē, jāpanāk tā turpināšanās pietiekamā apjomā. Tagad visām dalībvalstīm skaidri jāpiedāvā Komisijai apņemšanās līdz gada beigām pārcelt konkrētu skaitu cilvēku, ņemot vērā nepieciešamību steidzami risināt šo problēmu.

II.3.    Pārmitināšana

To cilvēku pārmitināšana, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tieši no trešām valstīm atbilst ES humanitārajiem pienākumiem, un bēgļi tādējādi gūst drošu alternatīvu bīstamajam ceļojumam uz Eiropu pašu spēkiem. Pārcelšanas un pārmitināšanas forumā 1. oktobrī dalībvalstis apstiprināja saistības, ko tās uzņēmās jūlijā, nākamo divu gadu laikā šādā veidā uzņemt vairāk nekā 20 000 bēgļu. Pārmitināšanas seminārā 2. oktobrī tika izstrādāti praktiski risinājumi, kā nodrošināt efektīvu pārmitināšanas koncepta piemērošanu. Pirmā pārmitināšana ir notikusi 16 . Tagad dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai informācija, cik daudz cilvēku nākamo sešu mēnešu laikā un no kurienes tās pārmitinās.

II.4.    Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Savienoto mehānismu pamatelements, kas ļauj ES patvēruma sistēmai nodrošināt, ka cilvēki, kuriem nav tiesību uz starptautisko aizsardzību, reāli atgriežas savā zemē. Pašlaik praksē tiek īstenots pārāk maz atgriešanas lēmumu, un to izmanto kontrabandistu tīkli, lai piesaistītu migrantus, kuriem starptautiskā aizsardzība nav nepieciešama. Jo efektīvāka kļūst atgriešanas sistēma, jo mazāk paliek iespēju kontrabandistiem pārliecināt cilvēkus, ka tad, ja tiks atzīts, ka tiem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiem tomēr izdosies netikt atsijātiem.

Dalībvalstis 2015. gada oktobrī Tieslietu un iekšlietu padomē apstiprināja Komisijas ierosināto ES rīcības plānu par atgriešanu 17 . Tagad galvenā uzmanība vērsta uz ātriem un efektīviem pēcpasākumiem.

Itālija nesen veikusi divas atgriešanas operācijas: 28 tunisieši atgriezušies no Itālijas Tunisijā un 35 ēģiptieši atgriezušies Ēģiptē. Viena kopīga atgriešanas operācija, ko koordinē Frontex, plānota oktobrī no Itālijas, divas — no Grieķijas. Šādam operācijām jānotiek biežāk.

Reālas atgriešanas nodrošināšana ir galvenais migrācijas pārvaldības atbalsta grupu uzdevums “karstajos punktos”.

Tādēļ Eiropas Savienībā ir nepieciešamas efektīvas sistēmas, kuras pieņem un izpilda atgriešanas lēmumus. Pēdējo mēnešu laikā ir veikti konkrēti pasākumi, lai izveidotu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu un izmantotu ES informācijas apmaiņas sistēmas, aptverot atgriešanas lēmumus un ieceļošanas aizliegumus. Nepieciešamie resursi jānodrošina arī dalībvalstu atgriešanas aģentūrām, lai tās varētu izpildīt savus uzdevumus.

Atgriešanas lēmumus var īstenot tikai tad, ja ir panākta vienošanās ar izcelsmes valstīm par attiecīgo personu atpakaļuzņemšanu. Atpakaļuzņemšana ir neatņemama efektīvas migrācijas politikas sastāvdaļa. Izcelsmes valstīm jāuzņem atpakaļ cilvēki, kas atgriežas. Tam ir vajadzīgā cieša partnerība ar trešām valstīm, kur tiktu izmantoti visi instrumenti, kas ir mūsu rīcībā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai ārējās attiecībās ar trešajām valstīm panāktu trauslo līdzsvaru starp spiedienu un stimuliem un tādējādi vairāk cilvēku atgrieztos savās izcelsmes valstīs. Šajā procesā ir panākta vienošanās, ka dalībvalstis līdz 2015. gada beigām uz vienpadsmit valstīm norīkos Eiropas migrācijas sadarbības koordinatorus, bet norīkošana vēl nav īstenota 18 . Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece ir izsludinājusi pirmos augsta līmeņa dialogus ar galvenajām nelikumīgās migrācijas izcelsmes valstīm, tiem sekos dažādi plašāka mēroga dialogi ar Etiopiju, Somāliju, Āfrikas Savienību un Sāhelas valstīm. Tūlītējā prioritāte ir nodrošināt, lai spēkā esošie atpakaļuzņemšanas nolīgumi tiktu reāli piemēroti praksē.

Atpakaļuzņemšana darbojas: praktiska sadarbība ar Pakistānu

Kopš 2012. gada Eiropas Savienībai ir atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Pakistānu. Ņemot vērā, ka jau daudzus gadus iesaistīts liels skaits personu (sk. 9. pielikumu), Pakistāna ir ceturtais lielākais to trešo valstu valstspiederīgo izcelsmes avots, par kuriem konstatēts, ka tie ieceļojuši Eiropas Savienībā nelikumīgā veidā, minētais nolīgums ir īpaši nozīmīgs. Tomēr tiek lēsts, ka atgriežas tikai aptuveni 54 % Pakistānas pilsoņu, par kuriem Eiropas Savienībā pieņemts atgriešanas lēmums. Nolīguma īstenošanas efektivitāte dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Sevišķas grūtības konstatētas Grieķijā — tās izriet no domstarpībām par dokumentāciju. Šomēnes notiek Komisijas un Grieķijas un Pakistānas iestāžu specializētās diskusijas par atpakaļuzņemšanu ar mērķi atsākt atgriešanas procesu:

Atēnās notika Komisijas, Grieķijas un Pakistānas ierēdņu diskusijas par ES un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

tajā pašā dienā notika apspriešanās starp ES delegāciju un Pakistānas Ārlietu ministriju;

komisārs Avramopuls dosies uz Islamabadu 29. oktobrī apspriest kopīgo migrācijas plānu.

Sasniedzamie rezultāti:

Grieķijai un Pakistānai kopīga izpratne par ES atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

novembrī Frontex veiks kopīgu Pakistānas pilsoņu atgriešanas operāciju no Grieķijas;

Komisija iesniegs rīcības plānu labākai migrācijas pārvaldībai ar Pakistānu.

II.5.    Citi atbalsta veidi dalībvalstīm

Dalībvalstīm ir vairākas iespējas lūgt ES atbalstu robežu un migrācijas pārvaldības jomā, bet tās vēl aizvien netiek pilnībā izmantotas.

Dalībvalstis var pieprasīt izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības (RABIT), lai sniegtu tūlītēju robežsardzes atbalstu steidzama vai ārkārtēja migrācijas spiediena gadījumos. Komisija uzskata, ka apstākļi, kādos dažu pēdējo mēnešu laikā nonākusi Grieķija, ir tieši tādi, kādiem minētās vienības paredzētas. Ne Grieķija, ne Itālija līdz šim nav izmantojusi šo mehānismu.

Valsts var izmantot ES civilās aizsardzības mehānismu 19 , ja tā uzskata, ka netiek galā ar krīzes situāciju. Mehānisms balstās uz brīvprātīgiem dalībvalstu ieguldījumiem (ieskaitot zinātību, aprīkojumu, pajumti un medikamentus). Pagājušajā mēnesī dalībvalstis tika aicinātas paziņot Komisijai, kādus resursus tās gatavas piedāvāt, lai palīdzētu bēgļiem. Tikai astoņas dalībvalstis 20 ir paziņojušas, ka tām ir ierobežoti civilās aizsardzības resursi, kurus tās būtu gatavas izmantot jau šogad, ja tas tiktu lūgts. Komisija atgādina, ka dalībvalstīm nepieciešams atbalstīt mehānismu ar būtiskiem ieguldījumiem.

Lai palīdzētu reaģēt uz neatliekamām vajadzībām, ko rada bēgļu un migrantu pieplūdums līdz šim nepieredzēti lielā apjomā, 2015. gadā mehānisms tika izmantots divreiz, lai palīdzētu Ungārijai 21 , un vienreiz, lai palīdzētu Serbijai 22 .

Būtu arī jāatgādina, ka turpinās atbalsts dalībvalstīm no Frontex kopīgajām operācijām TRITON un POSEIDON, kas nodrošina ikdienas atbalstu ārējo robežu pārvaldībā, un glābj tūkstošiem migrantu un bēgļu. Patlaban resursus operācijai TRITON sniedz 7 dalībvalstis, operācijai POSEIDON — 18 dalībvalstis 23 . Tomēr pieejamo resursu ir daudz mazāk nekā vajadzību.

Sasniegtais

Pirmais “karstais punkts” Lampedūzā (Itālijā) jau darbojas.

Pirmais “karstais punkts” Lesbā (Grieķijā) sāks darboties tuvākajās dienās.

Sākusies pārcelšana uz pārējām dalībvalstīm.

Darbojas migrācijas pārvaldības atbalsta grupas.

Notikusi pirmā pārmitināšana.

Frontex atbalsta atgriešanas misijas.

Turpmākie pasākumi

Līdz gada beigām Itālijā darbību sāk pavisam seši “karstie punkti”.

Līdz gada beigām Grieķijā darbību sāk pavisam pieci “karstie punkti”.

Dalībvalstis atsaucas uz aicinājumiem pēc speciālistiem un aprīkojuma, lai palīdzētu migrācijas pārvaldības atbalsta grupām pilnībā darboties.

Dalībvalstis ziņo, cik daudz vietu pārcelšanai un pārmitināšanai tās nodrošinās, un norāda savu uzņemšanas spēju.

Atsākas atgriešana no Grieķijas uz Pakistānu.

Dalībvalstis piešķir pietiekamus resursus Frontex kopīgajām operācijām TRITON un POSEIDON.

III. Budžeta atbalsts

Pirms trim nedēļām Komisija apņēmās nekavējoties pastiprināt finansiālo atbalstu. Pa šo laiku Komisija ir ierosinājusi budžeta grozījumus, lai palielinātu finanšu resursus bēgļu krīzes risināšanai vēl par 1,7 miljardiem euro 2015. un 2016. gadam.

Summā ietilpst:

papildu ārkārtas palīdzība jau 2015. gadā no Patvēruma, migrācijas un imigrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda (Robežas) (100 miljoni euro) (sk. 8. pielikumu);

triju pamataģentūru stiprināšana ar 120 amatvietām (60 amatvietas Frontex, 30 amatvietas EASO un 30 — Eiropolam);

papildu finansējums Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (300 miljoni euro) un citu ES fondu pārdale tādā veidā, lai ES trasta fonds Sīrijai šogad sasniegt vismaz 500 miljonus euro;

finansējuma palielinājums humānajai palīdzībai 500 miljonu euro apmērā (200 miljoni euro 2015. gadā un 300 miljoni euro 2016. gadā) ar mērķi tieši palīdzēt bēgļiem, proti, sadarbojoties ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos, Pasaules Pārtikas programmu un citām attiecīgām organizācijām, lai apmierinātu tādas bēgļu pamatvajadzības kā nepieciešamību pēc ūdens un pajumtes;

600 miljoni euro papildu saistībām 2016. gadam, lai palielinātu ārkārtas finansējumu ar migrāciju saistīto problēmu risināšanai (94 miljoni euro), pārcelšanas paketes atbalstam (110 miljoni euro), vairāk cilvēkresursu un finanšu resursu Frontex, EASO un Eiropolam (ap 86 miljoniem euro, lai sniegtu atbalstu atgriešanai un “karsto punktu” zonās, kā arī stiprinātu aģentūras) un papildu finansējums bēgļu krīzes visvairāk skartajām dalībvalstīm (310 miljoni euro).

Tas nozīmē, ka bēgļu krīzes risināšanai kopumā pieejamie līdzekļi 2015. un 2016. gadā sasniegs 9,2 miljardus euro.

Eiropas Parlaments un Padome ir ātri pieņēmuši izmaiņas 2015. gada budžetā. Komisija ir pieņēmusi grozījumus 2016. gada budžetā un aicina budžeta lēmējinstitūciju apņemties līdzīgā kārtā paātrināti pieņemt 2016. gada budžetu.

Ir būtiski, lai papildus ievērojami lielākiem ar migrāciju saistītiem izdevumiem no ES budžeta arī valstu izdevumi tagad tiktu vērsti uz kopējo Eiropas centienu realizēšanu. To 23. septembrī atzina ES valstu un valdību vadītāji, kuri uzsvēra nepieciešamību, lai valstu valdības veiktu ES finansējumam līdzvērtīgas iemaksas centieniem, kuru mērķis ir:

atbalstīt bēgļu steidzamās vajadzības ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Pasaules Pārtikas programmas 24 un citu aģentūru starpniecību un tādējādi savākt vismaz 1 miljardu euro. ES budžetam nodrošinot 200 miljonus euro papildu atbalsta šogad un 300 miljonus euro nākamgad, no valsts budžetiem nepieciešamas saistības 500 miljonu euro apmērā.

Kopš 23. septembra desmit dalībvalstis 25 ir apņēmušās veikt papildu iemaksas, nodrošinot kopējo summu 275 miljonu euro apmērā. Faktiski vairāk nekā 80 % no šīs summas ir apņēmušās nodrošināt divas dalībvalstis: Apvienotā Karaliste un Vācija. Tādējādi joprojām saglabājas deficīts, kas pārsniedz 225 miljonus euro;

būtiski palielināt atbalstu ES reģionālajam trasta fondam Sīrijas krīzei. Komisija aicina dalībvastis veikt ES budžeta finansējumam līdzvērtīgas iemaksas 500 miljonu apmērā.

Tomēr, kaut arī Sīrija ir patlabanējās krīzes centrā un minētais trasta fonds ir elastīgs un ātrs reaģēšanas instruments, līdz šim dalībvalstu atsaucība ir bijusi minimāla, proti, iesaistījušās tikai divas dalībvalstis: Itālija apsolījusi iemaksas 3 miljonu apmērā un Vācija — 5 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopumā saglabājas deficīts gandrīz 492 miljonu euro apmērā;

veikt valstu iemaksas ārkārtas trasta fondā stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas galveno iemeslu novēršanai Āfrikā. Komisija uzskata, ka valstu iemaksām ir jābūt līdzvērtīgām 1,8 miljardu euro ES finansējumam. Atbalsts atkal bijis niecīgs, piekritušas iesaistīties tikai trīs dalībvalstis — Luksemburga, Vācija un Spānija —, katra apsolot iemaksas 3 miljonu apmērā. Sešas dalībvalstis 26 neformāli apstiprinājušas, ka piedalīsies, bet nav skaidri norādījušas summu. Četras citas dalībvalstis 27 ir paziņojušas, ka, “ļoti iespējams”, tās veiks iemaksas, un vēl četras 28 joprojām apsver šādu iespēju. Divas valstis ārpus ES 29 ir neformāli apsolījušas, ka tās varētu veikt iemaksas aptuveni 9 miljonu euro apmērā. Tādējādi saglabājas ļoti liels deficīts 1,791 miljonu euro apmērā.

Finanšu resursi ir neatņemama daļa no līdzekļu kopuma bēgļu bēdīgā stāvokļa tūlītējam risinājumam un tā pamatcēloņu novēršanai. Pilnīgi noteikti ir steidzami jānovērš neatbilstība starp Eiropadomes konstatētajām vajadzībām un reālo summu, ko tikai nedaudzas dalībvalstis līdz šīm ir apsolījušas (sk. 7. pielikumu).

Sasniegtais

Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši lēmumu par papildu 800 miljoniem euro bēgļu un migrācijas politikas atbalstam 2015. gadā, ko ierosināja Komisija.

Lēmums par papildu 900 miljoniem euro 2016. gadam tagad jāpieņem budžeta lēmējinstitūcijai.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāpieņem Komisijas ierosinātās izmaiņas 2016. gada budžetā.

Dalībvalstīm nepieciešams iemaksāt visu apsolīto summu 500 miljonu euro apmērā bēgļiem sniegtās humānās palīdzības atbalstam, lai kopā tā sasniegtu 1 miljardu euro.

Dalībvalstīm nepieciešams veikt ES budžeta finansējumam līdzvērtīgas iemaksas 500 miljonu apmērā ES trasta fondā Sīrijai un 1,8 miljardus euro ES finansējumā ES trasta fondā Āfrikai.

Šajā sakarā ir radušies jautājumi par to, vai izdevumi, kas radušies bēgļu krīzes pārvaldībā, tiks aplūkoti Stabilitātes un izaugsmes pakta satvarā. Komisija ir apstiprinājusi, ka saņēmusi konkrētu pieprasījumu no dalībvalsts, tā pārbaudīs, vai un kā to varētu realizēt, ievērojot pašreizējos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tie paredz elastību, kas iestrādāta paktā, lai varētu reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem un neparastiem notikumiem.

Šis novērtējums būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi valsts fiskālo dokumentu analīzes ietvaros. Atbilstoši saskaņotai pakta piemērošanas metodikai tā būtu jābalsta uz pierādījumiem par neto izmaksām.

IV. ES tiesību aktu īstenošana

Kopējā Eiropas patvēruma sistēma ir balstīta uz palīdzību cilvēkiem, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība, un to migrantu atgriešanu, kuriem nav tiesību uzturēties ES teritorijā. Lai tā kļūtu par realitāti, Eiropas Savienībai tagad ir spēcīgs kopīgu noteikumu kopums par patvērumu un nelikumīgu migrāciju. Tomēr šie noteikumi ir jāpiemēro pareizi.

Piemērs tam, kā Komisija cenšas veicināt reālu īstenošanu atgriešanas jomā, kur Komisija palīdzējusi dalībvalstīm saprast noteikumu konsekvences. Komisija sarīkoja specializētus dialogus ar dalībvalstīm ar mērķi akcentēt pasākumus, kas veicami, lai izpildītu atgriešanas pienākumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai nelikumīgie migranti būtu fiziski pieejami atgriešanai, un jāizmanto aizturēšana gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu nelikumīgo migrantu bēgšanu. Kamēr pastāv reāla izraidīšanas iespēja, to nedrīkstētu mazināt, priekšlaicīgi beidzot aizturēšanu. Visbeidzot, gan ātra lēmumu pieņemšana, gan darbinieku pieejamība un pietiekamas aizturēšanas spējas var izšķirīgi ietekmēt atgriešanas lēmumu praktisko īstenošanu.

Kopš augusta Komisija piecām dalībvalstīm nosūtījusi administratīvas vēstules, kas skar Eurodac regulu par pirkstu nospiedumu ņemšanu, un desmit vēstules par Atgriešanas direktīvas pareizu īstenošanu. Visas attiecīgās dalībvalstis ir atbildējušas uz vēstulēm par Eurodac regulu, un Komisija patlaban izskata atbildes, lai saprastu, vai tās ir pietiekamas vai būtu jāsāk pienākuma neizpildes procedūras. Attiecībā uz Atgriešanas direktīvu līdz šim saņemta tikai viena atbilde 30 . Komisija gaida pārējās atbildes un ātri novērtēs situāciju. Vienai dalībvalstij adresēta arī administratīva vēstule par atbilstību Patvēruma procedūru direktīvai, Direktīvai, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, un Šengenas Robežu kodeksam.

Attiecībā uz lēmumu par septembrī pieņemtiem 40 lēmumiem par iespējamu vai faktisku pienākuma neizpildi saistībā ar Patvēruma procedūru direktīvu, Direktīvu, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, un Kvalifikācijas direktīvu papildus 34 lietām, kas sāktas pirms tam, Komisija līdz šīm vēl nav saņēmusi atbildes. Ņemot vērā minēto tiesību aktu īpašo svarīgumu, dalībvalstis tiek mudinātas atbildēt iespējami drīz divu mēnešu laikā.

Pēc vajadzības Komisija turpinās virzīt pienākuma neizpildes procedūras ātri un efektīvi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem šajā jomā (sk. 6. pielikumu).

Septembrī noteiktās prioritārās darbības uzsver nepieciešamību īpašu uzmanību veltīt Grieķijai. Kopš 2010.–2011. gada dalībvalstis nav spējušas atgriezt patvēruma meklētājus atpakaļ uz Grieķiju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010. gadā lēma, ka tur vairākkārt pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. ES Tiesa tad apstiprināja, ka nevar būt prezumpcijas, ka dalībvalstis ievēro patvēruma meklētāju pamattiesības, ja tās atgriež cilvēkus Grieķijā Dublinas sistēmas ietvaros.

Kā norādīts iepriekš, Komisija ir atvēlējusi ievērojamus resursus, lai palīdzētu Grieķijai. Dalībvalstis pašlaik sāk papildināt šos centienus. Īsā laikā panākts ievērojams progress. Tā kā ir izveidotas un sākušas darboties migrācijas pārvaldības atbalsta grupas, tad tiek risināti galvenie trūkumi, kas saistīti ar Dublinas procesa ietvaros veiktas pārsūtīšanas reālu apturēšanu, paplašinot uzņemšanas telpas un atgriešanu vēršot par sistēmu ar stingrām patvēruma formalitātēm.

Līdz šim gūtais progress ir rosinošs, un darbs ir jāturpina. Uz šā pamata Komisija līdz 2015. gada 30. novembrim novērtēs situāciju, un, ja visi nosacījumi būs izpildīti, tad ieteiks Eiropadomei 2015. gada decembrī vai 2016. gada martā apstiprināt uz Grieķiju veiktās Dublinas procesa ietvaros īstenotas pārsūtīšanas atjaunošanu.

Pēdējā laikā vairākas dalībvalstis saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu ir atjaunojušas pagaidu robežkontroli. Tas var būt pamatoti ārkārtas krīzes situācijās un jo īpaši tad, ja attiecīgajā dalībvalstī ir nopietni apdraudēta sabiedriskā kārtība vai iekšējā drošība. Taču tas nekad nevar būt vairāk kā īslaicīgs pasākums, līdz situācija stabilizējas.

Komisija patlaban beidz novērtējumu par situāciju, pieņemot atzinumu par tās pagaidu robežkontroles pagarināšanu, ko, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksu, veic Vācija, Austrija un Slovēnija.

Sasniegtais

Komisija izskata trūkumus, ko pieļāvušas dalībvalstis pilnīgā ES tiesību aktu transponēšanā un īstenošanā.

Grieķijā tiek paplašinātas uzņemšanas telpas un tiek ieviesti nosacījumi pareizai patvēruma sistēmai un formalitātēm.

Turpmākie pasākumi

Komisija aktīvi un ātri nodrošinās pēcpasākumus visām patvēruma un atgriešanas jomas pienākuma neizpildes procedūrām.

Komisija līdz 2015. gada 30. novembrim novērtēs situāciju saistībā ar Dublinas procesa ietvaros veiktu pārsūtīšanu uz Grieķiju.

V. Ārējā dimensija

Eiropas programmā migrācijas jomā uzsvērts, ka sekmīgai migrācijas politikai ir neizbēgami jādarbojas gan ārpus Savienības, gan tās iekšienē. Eiropai vienmēr jābūt atsaucīgai pret cilvēkiem, kam nepieciešama aizsardzība. Bet ikviena interesēs ir, lai krīzes, kuras liek bēgļiem atstāt mājas un doties bīstamā ceļā, tiktu risinātas saknē.

Prioritāro darbību centrā un Komisijas un Augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces kopīgajā paziņojumā pagājušajā mēnesī 31 migrācija tika atzīta par galveno risināmo ES ārējo problēmjautājumu. To apliecina iepriekš minētās saistības par papildu finansējumu. Iesāktā diplomātiskā ofensīva ir izvirzījusi migrāciju divpusējo, reģionālo un daudzpusējo dialogu centrā.

Svarīga partnere ir Turcija. Kopā ar Libānu un Jordāniju tā, sniegdama pajumti Sīrijas bēgļiem, ir uzņēmusies vissmagāko humanitāro centienu slogu. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tā ir galvenais migrācijas kanāls migrantiem, kuri ierodas Rietumbalkānos. Turcija ir pierādījusi, ka spēj izšķirīgi rīkoties, lai apkarotu cilvēku kontrabandu. Detalizētajā rīcības plānā migrācijas jomā, ko Komisijas priekšsēdētājs Junkers 5. oktobrī iesniedza prezidentam Erdoganam, izklāstīts konkrētu pasākumu kopums, kas aptver gan atbalstu bēgļiem, migrantiem un uzņēmējām kopienām, gan sadarbības stiprināšanu ar mērķi novērst nelikumīgo migrāciju. Tajā izklāstītas īsa, vidēja un ilga termiņa darbības. Komisija tagad piedalās aktīvās diskusijas ar Turcijas iestādēm, lai pabeigtu rīcības plānu.

Augsta līmeņa konferencē par Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu ceļu, ko 8. oktobrī rīkoja Augstā pārstāve /priekšsēdētāja vietniece un Luksemburgas prezidentūra, būtisks aplūkotais jautājums bija arī sadarbība ar Turciju. Sanāksmē tika panākta vienošanās veikt vairākus praktiskus pasākumus, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar partnervalstīm, kas atrodas migrācijas plūsmu ceļā, ieskaitot atbalstu sākotnējā patvēruma un tranzīta valstīm, kā arī akcentējot plašākus jautājumus, kas skar cīņu ar galvenajiem cēloņiem un kontrabandas apkarošanu 32 .

Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece ir iesaistījusies plašos diplomātiskos kontaktos ar mērķi panākt risinājumu krīzei Lībijā. Šie centieni, politiskie un finansiālie, tiek izmantoti ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Bernardīno Leona atbalstam, kurš 8. oktobrī visiem politiskā dialoga dalībniekiem iesniedza Lībijas politiskā nolīguma galīgo tekstu. Tagad svarīgākais ir koncentrēties uz to, lai visas puses šo nolīgumu apstiprinātu, un tāda gadījumā ES ir gatava nodrošināt reālu un tūlītēju paketi tādas jaunas nacionālās saskaņas valdības atbalstam, kura darbotos visus Lībijas iedzīvotāju labā. Ārlietu padome 12. oktobrī šajā sakarā pieņēma secinājumus.

7. oktobrī pēc tam, kad ES militārā operācija “Sophia”, ko Vidusjūras dienvidos īsteno Eiropas Savienības vadītie jūras spēki (EUNAVFOR MED), veiksmīgi sasniedza pirmā posma mērķus (kontrabandas un cilvēktirdzniecības tīklu novērošana un novērtēšana), tika sākts operācijas otrais posms starptautiskajos ūdeņos — izglābti vairāk nekā 3000 cilvēku. Operācijas ietvaros tagad būs iespējams atklātā jūrā uzkāpt uz kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti cilvēku kontrabandai un tirdzniecībai, tos pārmeklēt, aizturēt un novirzīt, tādējādi veicinot par cilvēku kontrabandu aizdomās turēto nodošanu tiesai. Tā iezīmē būtisku virzību uz priekšu kontrabandistu/cilvēktirgotāju rūpala sagrāvē un ar ANO Drošības padomes rezolūciju 2240, kas pieņemta 9. oktobrī, ir saņēmusi svarīgu politisku apstiprinājumu.

Augstās pārstāves /priekšsēdētāja vietnieces vadībā Ārlietu padome 12. oktobrī pieņēma secinājumus par Sīrijas krīzi; balstoties uz tiem, ES veicinās lielāku iesaistīšanos atbalsta sniegšanā ANO vadītajiem starptautiskajiem centieniem konfliktu atrisināt politiskiem līdzekļiem. Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece ir aktīvi iesaistījusies sarunās ar visiem galvenajiem reģionālajiem un starptautiskajiem dalībniekiem, tostarp Krieviju, ASV, Saūda Arābiju, Irānu, Turciju un Irāku. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir veicis pasākumus, kas Sīrijā un ārpus tās stiprina atbalstu politiskajai opozīcijai, lai tā varētu piedalīties pārejas procesā, un turpina sekmēt Sīrijas daudzo politisko un militāro segmentu tuvināšanos un apvienošanos kopējā stratēģijā. EĀDD kopā ar ANO īpašo sūtni Stafanu de Misturu 7. un 9. septembrī piedalījās detalizētās apspriedēs ar praktizējošiem mediatoriem konkrēti no Krievijas, Irānas, Ēģiptes un Saūda Arābijas un dalībvalstu sūtņiem Sīrijā. ES aktīvi darbojas dažās Globālās koalīcijas pret Islāma valsti mazās grupas izveidotajās darba grupās, Konkrēti, darba grupās, kas aplūko ar stabilizāciju, ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, terorisma finansēšanas apkarošanu saistītus jautājumus. Tiek īstenota ES reģionālā stratēģija Sīrijai un Irākai un ar Islāma valsts draudiem saistītajām problēmām.

Migrācija bija viens no galvenajiem tematiem, ko apsprieda ES iestāžu un dalībvalstu pārstāvji ANO 70. Ģenerālajā asamblejā septembra beigās. Šajā sakarā tika uzsvērta nepieciešamība pēc proaktīvākas reakcijas un starptautiskās sabiedrības spēcīgākas iesaistes ar migrāciju un cilvēku mobilitāti saistīto problēmu risināšanā, konkrēti, Sīrijas bēgļu krīzes risināšanā.

Patlaban tiek īstenots maijā iesniegtais ES rīcības plāns pret migrantu kontrabandu 33 , kā arī tiesībaizsardzības operācijas Eiropas Savienībā un ārpus tās, piemēram, Etiopijā un Nigērā notiek kontrabandas novēršanas kampaņas tās izcelsmes vietās.

Liela vērība jaunajai prioritārajai problēmai, kas saistīta ar migrācijas jautājumiem, nākammēnes tiks veltīta Valetas migrācijas sammitā (11.–12. novembrī). Kopā ar Āfrikas partneriem notiek intensīva gatavošanās sammitam. Tā būs iespēja parādīt, ka gan ES, gan tās partneri Āfrikā var reāli cīnīties pret nelikumīgās migrācijas pamatcēloņiem un nodrošināt pienācīgu, drošu, likumīgu un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti. Šādām partnerībām svarīgs ir ES atbalsts saviem partneriem: finansiāla palīdzība, zinātība, paļāvība uz kopīgu darbu un centieniem. Panākumi ir nesaraujami saistīti ar kopīgiem centieniem uzņemties ievērojama apjoma finansiālas saistības attiecībā uz ES ārkārtas trasta fondu Āfrikai (sk. III punktu).

Sasniegtais

Vairākas augsta līmeņa tikšanās ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci un komisāriem ir piešķīrušas jēgu jaunajai diplomātiskajai ofensīvai migrācijas jomā.

Izpildīti EUNAVFOR MED operācijas “Sophia” 1. posma mērķi.

Turpmākie pasākumi

Tiek pabeigts rīcības plāns ar Turciju.

Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece 20.–21. oktobrī plāno dialogus ar Etiopiju, Āfrikas Savienību un Somāliju .

Tiek īstenoti EUNAVFOR MED operācijas “Sophia” 2. posma mērķi.

ES atbalsta jauno nacionālās saskaņas valdību Lībijā.

ES veicina lielāku iesaistīšanos atbalsta sniegšanā ANO vadītajos starptautiskajos centienos konfliktu Sīrijā atrisināt politiskiem līdzekļiem.

Valetas migrācijas sammits.

VI.Secinājumi

Operatīvie un budžeta pasākumi, kas izklāstīti šajā dokumentā, ir paredzēti, lai sniegtu atbalstu, kas nepieciešams, lai ES migrācijas sistēma atgūtu sakārtotu pieeju, kurā tiek pareizi piemēroti noteikumi un sistēma ir pietiekami spēcīga, lai reaģētu uz neizbēgamajiem samilzumiem migrācijas plūsmās. Stabilitāti nav iespējams atjaunot bez ārējās robežas sakārtošanas. Tas ir galvenais elements Komisijas iecerē līdz gada beigām beigām iesniegt priekšlikumus par pilnībā darboties spējīgas Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes veidošanu, ar ko tiktu atzīts, ka dalībvalstīm nepieciešams spēcīgāks atbalsts Eiropas ārējo robežu pārvaldībā samilzušo problēmu risināšanā.

Konkrēto secinājumu kopsavilkums

Lai apmierinātu ES aģntūru novērtētās vajadzības “karsto punktu” pieejas īstenošanai, dalībvalstīm būtu ātri jāiesniedz sava ieguldījuma piedāvājums.

Itālijai un Grieķijai būtu jāpalielina uzņemšanas spējas.

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo sava uzņemšanas spēja pārvietoto cilvēku izmitināšanai.

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas skaidras saistības par cilvēku skaitu, ko tās pārcels līdz gada beigām.

Dalībvalstīm tagad būtu jāsniedz Komisijai informācija, cik daudz cilvēku nākamo sešu mēnešu laikā un no kurienes tās pārmitinās.

Dalībvalstīm pēc iespējas drīz būtu jāīsteno Komisijas ierosinātais ES rīcības plāns par atgriešanu, lai ES līmenī tiktu nodrošināta efektīva atgriešanas sistēma.

Līdz 2015. gada beigām Eiropas Savienībai būtu jānorīko Eiropas migrācijas sadarbības koordinatori vienpadsmit trešās valstīs.

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta ES civilās aizsardzības mehānisms ar būtiskiem ieguldījumiem.

Dalībvalstis būtu jādara pieejami pietiekami resursi Frontex kopīgajām operācijām TRITON un POSEIDON.

Dalībvalstīm būtu jāiegulda ES finansējumam līdzvērtīgas iemaksas centienos sniegt atbalstu ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Pasaules Pārtikas programmai un citām starptautiskajām organizācijām, ES trasta fondam Sīrijai un ES trasta fonda Āfrikai.

Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāpieņem Komisijas ierosinātais 2016. gada budžeta grozījumu projekts.

Pēc vajadzības Komisija turpinās virzīt pienākuma neizpildes procedūras ātri un efektīvi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību acquis patvēruma un atgriešanas jomā. 

Komisija līdz 2015. gada 30. novembrim novērtēs, vai visi nosacījumi ir izpildīti, lai ieteiktu Eiropadomei 2015. gada decembrī vai 2016. gada martā apstiprināt Dublinas procesa ietvaros veiktās pārsūtīšanas uz Grieķiju atjaunošanu. 

Komisija pabeigs atzinumu par tās pagaidu kontroles pagarināšanu, ko, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksu, veic Vācija, Austrija un Slovēnija.

Komisija pabeigs rīcības plānu ar Turciju.

Pielikumu saraksts

1. pielikums. Prioritāro darbību īstenošanas tabula

2. pielikums. 2015. gada 11. oktobra ziņojums par situāciju Grieķijā

3. pielikums. 2015. gada 11. oktobra ziņojums par situāciju Itālijā

4. pielikums. Grieķijas “karsto punktu” karte

5. pielikums. Itālijas “karsto punktu” karte

6. pielikums. Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošana

7. pielikums. Dalībvalstu finansiālie solījumi atbalstīt ar migrāciju saistītās vajadzības

8. pielikums. Finansiāls atbalsts dalībvalstīm no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda

9. pielikums. ES un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīguma darbība 2012.–2014. gadā

(1)

 Frontex 2015. gada 13. oktobrī publicētie rādītāji.

(2)

COM(2015) 240 final.

(3)

COM(2015) 490 final.

(4)

 Paziņojums pieejams  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/09/23-statement-informal-meeting/

(5)

“Karstais punkts” ir ES ārējās robežas posms vai reģions ar ārkārtēju migrācijas spiedienu, kam nepieciešams pastiprināts un koncentrēts ES aģentūru atbalsts.

(6)

Šo aģentūru darbinieki strādā kopējos birojos ostās vai īpašos uzņemšanas centros, lai koordinētu ES palīdzību valsts iestādēm identifikācijas, reģistrācijas un atgriešanas darbā, kā arī informācijas un izlūkdatu vākšanā, apmaiņā un analīzē cilvēku kontrabandas tīklu kriminālizmeklēšanas atbalstam.

(7)

Austrija, Beļģija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija un Spānija.

(8)

Beļģija, Čehijas Republika, Lietuva, Portugāle, Rumānija un Zviedrija.

(9)

Darba grupa ietver Frontex, EASO, Eiropolu, Eiropas Savienības militāro operāciju Vidusjūras apgabala centrālās daļas dienvidos un Itālijas iestādes.

(10)

Piemēram, pagaidu telpas ar 300–400 vietām Kosā līdz gada beigām.

(11)

Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1523, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (OV L 239, 15.9.2015., 146. lpp.).

(12)

Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (OV L 248, 24.9.2015., 80. lpp.).

(13)

Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Somija, Francija, Grieķija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

(14)

No Austrijas, Beļģijas, Čehijas Republikas, Francijas, Horvātijas, Kipras, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas, Vācijas, Zviedrijas uz Itāliju; no Slovēnijas uz Itāliju un Grieķiju.

(15)

Austrija, Francija, Vācija, Luksemburga, Zviedrija un Spānija.

(16)

Izmantojot shēmu, par kuru tika panākta vienošanās 2015. gada 20. jūlijā, 132 sīrieši, kas uzturējās kaimiņvalstīs, jau pārmitināti uz Čehijas Republiku (16), Itāliju (96) un Lihtenšteinu (20).

(17)

COM(2015) 453 final.

(18)

Padomes 2015. gada 8. oktobra secinājumi: “Lai atgriešanas operācijas būtu sekmīgas, būtiska loma ir sadarbībai ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Īstermiņā ES izpētīs ES diplomātijas sinerģijas uz vietas ar ES delegāciju starpniecību un jo īpaši ar Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru (EMSK) starpniecību, kurus līdz 2015. gada beigām paredzēts nosūtīt uz Ēģipti, Maroku, Libānu, Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Pakistānu, Serbiju, Etiopiju, Tunisiju, Sudānu, Turciju un Jordāniju.”

(19)

Šo mehānismu var izmantot, lai mobilizētu dažāda veida atbalstu natūrā, ieskaitot zinātību, aprīkojumu, pajumti un medikamentus.

(20)

Beļģija, Čehijas Republika, Kipra, Lietuva, Latvija, Slovākija, Somija, Zviedrija.

(21)

Lūgumu izpilde ir pabeigta.

(22)

Lūguma izpilde vēl turpinās.

(23)

Malta, Portugāle, Nīderlande, Francija, Norvēģija, Spānija, Grieķija, Polija, Rumānija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Dānija, Čehijas Republika, Bulgārija un Latvija operācijā TRITON, Dānija, Čehijas Republika, Norvēģija, Zviedrija, Portugāle, Polija, Latvija, Vācija, Horvātija, Nīderlande, Somija, Itālija, Francija, Spānija, Beļģija, Apvienotā Karaliste un Rumānija operācijā POSEIDON.

(24)

Četras dalībvalstis — Apvienotā Karaliste, Vācija, Nīderlande un Zviedrija — Pasaules Pārtikas programmā 2015. gadā ir starp 10 lielākajiem līdzekļu devējiem. (Avots: Pasaules Pārtikas programma, 2015. gada 6. oktobris).

(25)

Apvienotā Karaliste, Čehijas Republika, Kipra, Itālija, Latvija, Luksemburga, Polija, Somija, Spānija, Vācija.

(26)

Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Malta.

(27)

Austrija, Nīderlande, Somija, Zviedrija.

(28)

Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Grieķija.

(29)

Norvēģija un Šveice.

(30)

Itālija.

(31)

JOIN(2015) 40, 2015. gada 9. septembris.

(32)

Dokuments pieejams šeit: http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/10/08-western-balkans-route-conference-declaration/

(33)

COM(2015) 285 final.