TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2012. gada 19. jūlijā ( *1 )

“Internets — Pirmā līmeņa domēns “.eu” — Regula (EK) Nr. 874/2004 — Domēna vārdi — Pakāpeniskā reģistrācija — 12. panta 2. punkts — Jēdziens “pirmtiesību licenciāti” — Persona, kurai preču zīmes īpašnieks ir atļāvis reģistrēt uz sava vārda, bet par labu šim īpašniekam minētajai preču zīmei identisku vai līdzīgu domēna vārdu — Atļaujas izmantot apzīmējumu kā preču zīmi citos nolūkos neesamība”

Lieta C-376/11

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Cour d’appel de Bruxelle (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 29. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 15. jūlijā, tiesvedībā

Pie Optiek SPRL

pret

Bureau Gevers SA un

European Registry for Internet Domains ASBL .

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši U. Lehmuss [U. Lõhmus] (referents), A. Ross [A. Rosas], A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh] un A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev],

ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 21. marta tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Pie Optiek SPRL vārdā – E. Wéry un T. van Innis, advokāti,

Bureau Gevers SA vārdā – B. Docquir un B. Michaux, advokāti,

European Registry for Internet Domains ASBL vārdā – G. Glas un H. Haouideg, advokāti,

Eiropas Komisijas vārdā – F. Bulst un C. Vrignon, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2012. gada 3. maija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju (OV L 162, 40. lpp.), 12. panta 2. punkta un 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts divās tiesvedībās, pirmkārt, starp Pie Optiek SPRL (turpmāk tekstā – “Pie Optiek”) un Bureau Gevers SA (turpmāk tekstā – “Bureau Gevers”) un, otrkārt, starp Pie Optiek un European Registry for Internet Domains ASBL (turpmāk tekstā – “EURid”) par domēna vārda “www.lensworld.eu” reģistrāciju, ko Bureau Gevers ir veikusi uz sava vārda, bet par labu Amerikas Savienoto Valstu sabiedrībai Walsh Optical Inc. (turpmāk tekstā – “Walsh Optical”), kura ir šim domēna vārdam atbilstošas preču zīmes īpašniece.

Atbilstošās tiesību normas

Regula (EK) Nr. 733/2002

3

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. aprīļa Regulas (EK) Nr. 733/2002 par .eu pirmā līmeņa domēna ieviešanu preambulas 6. un 16. apsvērumā ir paredzēts:

“(6)

Ar .eu TLD [top level domain .eu] (pirmā līmeņa domēns .eu) iekšējam tirgum vajadzētu iegūt augstāku profilu Internetā balstītajā virtuālajā tirgū. Pirmā līmeņa domēnam .eu vajadzētu nodrošināt skaidri izteiktu saikni ar Kopienu, ar to saistīto tiesisko regulējumu un Eiropas tirgu. Tam būtu jāļauj uzņēmumiem, organizācijām un fiziskām personām Kopienā reģistrēties konkrētā domēnā, kas padara šo saikni acīm redzamu. Pirmā līmeņa domēns .eu pats par sevi būs ne tikai Eiropas elektroniskās tirdzniecības būtisks pamatelements, bet arī veicinās [EKL] 14. panta mērķu sasniegšanu.

[..]

(16)

Tādu sabiedriskās kārtības noteikumu pieņemšanai, kas attiecas uz spekulatīvu un aizskarošu domēnu nosaukumu reģistrāciju, būtu jānodrošina tas, ka valstu un/vai Kopienas izveidotu vai atzītu pirmtiesību īpašniekiem un sabiedriskām organizācijām tiek dots noteikts laiks (“sākumlaiks”), kurā to domēnu nosaukumu reģistrācija tiek ekskluzīvi rezervēta šiem [..] īpašniekiem un sabiedriskām organizācijām.”

4

Atbilstoši šīs regulas 1. pantam tajā ir izstrādāti pirmā līmeņa domēna “.eu” ieviešanas nosacījumi, tostarp reģistra noteikšana, un izveidoti vispārējie noteikumi šī reģistra darbībai.

5

Šīs pašas regulas 4. panta 2. punktā ir noteikts šādi:

“Reģistrs:

[..]

b)

ar jebkuras akreditētas .eu reģistratūras starpniecību reģistrē domēnu nosaukumus .eu TLD, ko pieprasījis:

i)

uzņēmums, kura juridiskā adrese, valde vai galvenā darbības vieta atrodas Kopienā;

ii)

Kopienā izveidota organizācija, neskarot valsts likumu piemērošanu, vai

iii)

Kopienā rezidējoša fiziska persona.”

6

Regulas Nr. 733/2002 5. panta 1. punktā ir paredzēts šādi:

“[..] Komisija pieņem [..] noteikumus [..]. Šie noteikumi ietver:

[..]

b)

sabiedriskās kārtības noteikumus, kas attiecas uz spekulatīvu un aizskarošu domēnu nosaukumu reģistrāciju, ietverot iespēju domēnu nosaukumus reģistrēt pakāpeniski, lai nodrošinātu pienācīgas pagaidu iespējas valstu un/vai Kopienas izveidotu vai atzītu pirmtiesību īpašniekiem un sabiedriskām organizācijām reģistrēt savus nosaukumus.”

7

Pamatojoties uz minēto normu, Komisija ir pieņēmusi Regulu Nr. 874/2004.

Regula Nr. 874/2004

8

Regulas Nr. 874/2004 preambulas 12. apsvērumā ir paredzēts:

“Lai aizsargātu pirmtiesības, kas atzītas saskaņā ar Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem, jāievieš pakāpeniskas reģistrācijas kārtība. Pakāpeniskā reģistrācija notiek divos posmos, lai nodrošinātu to, ka pirmtiesību īpašniekiem ir pienācīgas iespējas reģistrēt vārdus, attiecībā uz kuriem tiem ir pirmtiesības. [..]”

9

Atbilstoši šīs regulas 2. panta pirmajai līdz trešajai daļai:

“Personas, kas ir tiesīgas reģistrēt, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 733/2002 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, var TLD .eu reģistrēt vienu vai vairākus domēna vārdus.

Neskarot IV nodaļu, īpašu domēna vārdu piešķir tās reģistrēties tiesīgās personas izmantošanai, kura pirmā ir iesniegusi reģistrā pieteikumu, kas noformēts tehniski pareizi un saskaņā ar šo regulu. Šīs regulas nolūkā uz šo pirmā saņemtā pieteikuma kritēriju atsaucas kā uz “rindas kārtības” principu.

Kad domēna vārds ir reģistrēts, tas kļūst nepieejams reģistrācijai līdz brīdim, kad reģistrācijas termiņš izbeidzas un to neatjauno vai arī domēna vārdu anulē.”

10

Regulas Nr. 874/2004 IV nodaļa, kurā iekļauti šīs regulas 10.–14. pants, attiecas uz pakāpenisko reģistrāciju. Šīs regulas 10. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa ir formulētas šādi:

“Pirmtiesību īpašnieki, kas atzīti un reģistrēti saskaņā ar valsts un/vai Kopienas tiesībām, un valsts iestādes ir tiesīgas iesniegt domēna vārda reģistrācijas pieteikumu pakāpeniskās reģistrācijas laikā, pirms ir sākusies vispārējā .eu domēna reģistrācija.

“Pirmtiesības”inter alia attiecas uz reģistrētām valsts un Kopienas preču zīmēm [..].”

11

Minētās regulas 12. panta 2. punkta pirmajā līdz trešajā daļā ir paredzēts:

“Pakāpeniskās reģistrācijas posms ilgst četrus mēnešus. Vispārējā domēna vārdu reģistrācija nesākas, pirms nav beidzies pakāpeniskās reģistrācijas posms.

Pakāpenisko reģistrāciju veido divas daļas, un katra daļa ilgst divus mēnešus.

Pakāpeniskās reģistrācijas pirmajā daļā 10. panta 1. punktā minētie pirmtiesību īpašnieki vai licenciāti un valsts iestādes kā domēna vārdus var pieteikt tikai reģistrētas valstu un Kopienas preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un 10. panta 3. punktā minētos nosaukumus vai akronīmus.”

12

Regulas Nr. 874/2004 21. panta ar nosaukumu “Spekulatīva un ļaunprātīga reģistrācija” 1. punktā ir paredzēts:

“Reģistrētu domēna vārdu var atcelt, izmantojot attiecīgu ārpustiesas vai tiesas procedūru, ja šis vārds ir identisks vai ļoti līdzīgs vārdam [sajaucams ar vārdu], attiecībā uz kuru saskaņā ar attiecīgās valsts un/vai Kopienas tiesību aktiem ir atzītas tiesības, piemēram, 10. panta 1. punktā minētās tiesības, un ja:

a)

šo vārdu tā īpašnieks ir reģistrējis, nepastāvot tiesībām vai leģitīmām interesēm uz vārdu, vai

b)

tas ir reģistrēts vai tiek izmantots ļaunprātīgi.”

Pirmā Direktīva 89/104/EEK

13

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), ietvēra 5. pantu ar nosaukumu “Tiesības, ko piešķir preču zīme”, kura 1.–2. punktā bija paredzēts:

“1.   Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:

a)

jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;

b)

jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja], kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.

2.   Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.”

14

Minētās direktīvas 8. pants ar nosaukumu “Licencēšana” bija formulēts šādi:

“1.   Preču zīmi var licencēt dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta, un attiecībā uz visu attiecīgo dalībvalsti vai tās daļu. Licence var būt izņēmuma licence vai vienkārša.

2.   Preču zīmes īpašnieks var izmantot šīs preču zīmes piešķirtās tiesības pret licenciātu, kurš pārkāpj jebkuru sava licences līguma noteikumu attiecībā uz licences ilgumu, reģistrācijā norādīto formu kādā preču zīmi var izmantot, preču vai pakalpojumu, kam licence piešķirta, jomu, teritoriju, kurā preču zīmi var piestiprināt, vai licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

15

Pie Optiek ir Beļģijas sabiedrība, kas nodarbojas ar kontaktlēcu, briļļu un citu oftalmoloģijas preču pārdošanu internetā. Tai pieder Beniluksa grafiskā preču zīme, kurā ietilpst vārdisks apzīmējums “Lensworld” un stilizēta planisfēra un kura pieteikta reģistrācijai 2005. gada 8. decembrī un reģistrēta2006. gada 4. janvārī attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas atbilstoši grozītajam Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 5., 9. un 44. klasē. Tā izmanto interneta vietni “www.lensworld.be”.

16

Bureau Gevers ir Beļģijas sabiedrība, kas konsultē intelektuālā īpašuma jomā.

17

Walsh Optical arī nodarbojas ar kontaktlēcu un citu redzes korekcijas līdzekļu pārdošanu internetā. Tā kopš 1998. gada izmanto interneta vietni “www.lensworld.com”, un tai piederēja Beniluksa preču zīme “Lensworld”, kura pieteikta reģistrācijai 2005. gada 20. oktobrī un reģistrēta 2005. gada 26. oktobrī attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas minētā Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 35. klasē. Šī preču zīme 2006. gada 30. oktobrī tika izslēgta no [preču zīmju reģistra].

18

2005. gada 18. novembrīWalsh Optical un Bureau Gevers parakstīja līgumu ar nosaukumu “Licences līgums” (“License agreement”, turpmāk tekstā – “attiecīgais līgums pamatlietā”).

19

Saskaņā ar minētā līguma 1. punktu tā vienīgais mērķis ir atļaut licenciātam veikt domēna vārda reģistrāciju savā vārdā, bet licenciāra [licences izsniedzēja] labā, noteikt katra līgumslēdzēja tiesības un pienākumus šī līguma darbības laikā, kā arī organizēt procedūru, saskaņā ar kuru licenciāts “.eu” domēna vārdu(-us) nodod licenciāram vai tā norādītai trešai personai.

20

Atbilstoši attiecīgā līguma pamatlietā 2. punktam ar nosaukumu “Licenciāra tiesības” licenciārs jebkurā brīdī var lūgt, lai licenciāts atsauc domēna vārdu vai vārdus, kas iekļauti minētā līguma 1. pielikumā, vai lai licenciāts ātri un bez atlīdzības nodod domēna vārdu licenciāram vai jebkurai tā norādītai trešai personai.

21

Saskaņā ar šī paša līguma 3. punktu licenciāram ir jāmaksā licenciātam atlīdzība un, ja tas netiek veikts, domēna vārdi var netikt reģistrēti, uzturēti vai atjaunoti.

22

Attiecīgā līguma pamatlietā 4. punktā, kurā ietvertas licenciāta tiesības, ir precizēts, ka tas par saviem pakalpojumiem iesniegs licenciāram rēķinus.

23

Minētā līguma 5. pantā, kurā ietverti licenciāta pienākumi, tostarp ir paredzēts tā pienākums darīt visu iespējamo, lai iesniegtu [domēna vārda] “.eu” reģistrācijas pieteikumu un reģistrētu “.eu” domēna vārdu(-us). Turklāt licenciāts atzīst, ka no reģistrācijas brīža licenciāram būs ekskluzīvas tiesības uz domēna vārdu, un apstiprina, ka licenciāts neizmantos šo vārdu jebkādā veidā, kas neatbilstu šī līguma noteikumiem.

24

No Tiesai iesniegtajiem EURid rakstveida apsvērumiem izriet, ka Regulas Nr. 874/2004 IV nodaļā paredzētā pakāpeniskās reģistrācijas pirmā daļa sākās 2005. gada 7. decembrī.

25

Šajā pašā datumā Bureau Gevers iesniedza EURid domēna vārda “lensworld.eu” reģistrācijas pieteikumu – savā vārdā, bet par labu Walsh Optical. Šis domēna vārds 2006. gada 10. jūlijā tika piešķirts Bureau Gevers.

26

2006. gada 17. janvārīPie Optiek arī iesniedza domēna vārda “lensworld.eu” reģistrācijas pieteikumu, kas tika noraidīts tādēļ, ka Bureau Gevers reģistrācijas pieteikums bija iesniegts agrāk.

27

Ar 2007. gada 12. marta lēmumu tika noraidīta prasība, ko Pie Optiek cēla Čehijas Republikas Šķīrējtiesā, kuras piekritībā ir izskatīt ārpustiesas strīdus par “.eu” domēna vārdiem, ar mērķi apstrīdēt minētā domēna vārda piešķiršanu Bureau Gevers. Tāpat ar Tribunal de première instance de Bruxelles [Briseles Pirmās instances tiesa] 2007. gada 14. decembra spriedumu tika noraidīta Pie Optiek prasība, kuru tā bija cēlusi šajā tiesā.

28

Procesā iesniedzējtiesā, kurā tiek izskatīta Pie Optiek apelācijas sūdzība par minēto spriedumu, tā tostarp apgalvo, ka attiecīgais līgums pamatlietā nepiešķir Bureau Gevers pirmtiesību licenciāta statusu Regulas Nr. 874/2004 12. panta 2. punkta trešās daļas izpratnē un ka turklāt šai sabiedrībai nav tiesību vai leģitīmu interešu šīs pašas regulas 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

29

Bureau Gevers uzskata, ka preču zīmes licences līguma priekšmets noteikti nav ierobežots vienīgi ar atļauju izmantot ar šo preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumus, bet tas var attiekties uz visām vai uz daļu no attiecīgās preču zīmes īpašnieka tiesībām, tostarp uz atļauju reģistrēt domēna vārdu.

30

Šādos apstākļos Cour d’appel de Bruxelles nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Regulas [Nr. 874/2004] 12. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kurā attiecīgās pirmtiesības ir tiesības uz preču zīmi, vārdi “pirmtiesību [..] licenciāti” var tikt attiecināti uz personu, kurai preču zīmes īpašnieks ir atļāvis vienīgi reģistrēt uz sava vārda – bet par labu licenciāram – preču zīmei identisku vai līdzīgu domēna vārdu, taču bez atļaujas izmantot preču zīmi citos nolūkos vai izmantot apzīmējumu kā preču zīmi, piemēram, lai tirgotu preces vai pakalpojumus ar šo preču zīmi?

2)

Apstiprinošas atbildes gadījumā uz šo jautājumu, vai Regulas [Nr. 874/2004] 21. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “tiesības vai leģitīmas intereses” pastāv pat tad, ja “pirmtiesību licenciāts” ir reģistrējis domēna “.eu” vārdu uz sava vārda, bet par labu preču zīmes īpašniekam, ja pēdējais neatbilst attiecīgajiem Regulas [Nr. 733/2002] 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta kritērijiem?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

31

Pirmais jautājums attiecas uz Regulas Nr. 874/2004 12. panta 2. punkta trešajā daļā ietverto jēdzienu “pirmtiesību licenciāti”.

32

Lai gan minētās regulas 10. panta 1. punkta otrajā daļā ir precizēts, ka termins “pirmtiesības”inter alia attiecas uz reģistrētām valsts un Kopienas preču zīmēm, šajā regulā nav definēts termins “licenciāts”. Tajā arī nav tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām saistībā ar šo definīciju.

33

Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas principa, gan no vienlīdzīgas attieksmes principa izriet prasība, ka Savienības tiesību norma, kurā tās nozīmes un tvēruma noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Eiropas Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (it īpaši skat. 1984. gada 18. janvāra spriedumu lietā 327/82 Ekro, Recueil, 107. lpp., 11. punkts; 2000. gada 19. septembra spriedumu lietā C-287/98 Linster, Recueil, I-6917. lpp., 43. punkts, un 2012. gada 22. marta spriedumu lietā C-190/10 Génesis, 40. punkts).

34

Turklāt īstenošanas regula, ja iespējams, ir jāinterpretē tā, lai tā būtu saderīga ar pamatregulas noteikumiem (Tiesas 1993. gada 24. jūnija spriedums lietā C-90/92 Dr. Tretter, Recueil, I-3569. lpp., 11. punkts, un 2002. gada 26. februāra spriedums lietā C-32/00 P Komisija/Boehringer, Recueil, I-1917. lpp., 53. punkts).

35

Tā kā Regula Nr. 874/2004 ir īstenošanas regula, kas pieņemta saskaņā ar Regulas Nr. 733/2002 5. panta 1. punktu, ir jāņem vērā šīs iepriekš minētās regulas mērķi un noteikumi, lai sniegtu jēdzienam “licenciāts” autonomu un vienveidīgu interpretāciju visā Savienībā.

36

Šajā ziņā no Regulas Nr. 733/2002 preambulas 6. apsvēruma izriet, ka pirmā līmeņa domēns “.eu” tika radīts, lai iekšējais tirgus iegūtu augstāku profilu internetā balstītajā virtuālajā tirgū, nodrošinot skaidri izteiktu saikni ar Savienību, ar to saistīto tiesisko regulējumu un Eiropas tirgu, kā arī ļaujot uzņēmumiem, organizācijām un fiziskām personām Savienībā reģistrēties konkrētā domēnā, kas padarīs šo saikni acīm redzamu.

37

Tieši šī mērķa kontekstā Regulas Nr. 733/2002 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka pirmā līmeņa domēnā “.eu” ir jāreģistrē domēnu vārdi, ko pieprasījis jebkurš uzņēmums, kura juridiskā adrese, valde vai galvenā darbības vieta atrodas Savienībā, jebkura Savienībā, neskarot piemērojamās valsts tiesības, izveidota organizācija, kā arī jebkura Savienībā rezidējoša fiziska persona. Šādi uzņēmumi, organizācijas un fiziskās personas saskaņā ar Regulas Nr. 874/2004 2. panta pirmo daļu, ir personas, kas ir tiesīgas minētajā pirmā līmeņa domēnā reģistrēt vienu vai vairākus domēna vārdus.

38

Turklāt no Regulas Nr. 733/2002 preambulas 16. apsvēruma un Regulas Nr. 874/2004 preambulas 12. apsvēruma, kā arī no šīs pēdējās minētās regulas 10. panta 1. punkta pirmās daļas izriet, ka pakāpeniskajā reģistrācijā iesniegt domēna vārda reģistrācijas pieteikumu ir tiesīgi vienīgi pirmtiesību – tostarp reģistrētu valsts un Kopienas preču zīmju – īpašnieki, kas atzīti un reģistrēti saskaņā ar valsts un/vai Kopienas tiesībām, kā arī valsts iestādes.

39

No tā izriet, ka principā vienīgi pirmtiesību īpašnieki, kuru juridiskā adrese, valde vai galvenā darbības vieta atrodas Savienībā vai kuru rezidences vieta ir Savienībā, ir tiesīgi šajā reģistrācijas posmā pirmā līmeņa domēnā “.eu” reģistrēt vienu vai vairākus domēna vārdus.

40

No tā izriet arī, ka, ciktāl Regulas Nr. 874/2004 12. panta 2. punkta trešajā daļā ir paplašināts pakāpeniskās reģistrācijas pirmajā daļā tiesīgo personu loks, iekļaujot tajā pirmtiesību licenciātus, šiem licenciātiem ir vienlaikus jāatbilst atrašanās Savienības teritorijā kritērijam un tiem – vismaz daļēji un/vai uz laiku – ir jābūt attiecīgo pirmtiesību turētājiem šo tiesību īpašnieka vietā.

41

Patiešām, tas būtu pretrunā Regulas Nr. 733/2002 un Nr. 874/2004 mērķiem, ja pirmtiesību īpašniekam, kuram pilnībā pieder šīs tiesības, bet kurš neatbilst atrašanās Savienības teritorijā kritērijam, tiktu atļauts iegūt savā labā domēna “.eu” vārdu, izmantojot personu, kas atbilst šim atrašanās kritērijam, bet kurai nepieder – pat ne daļēji vai uz laiku – šīs tiesības.

42

Šos konstatējumus apstiprina Savienības tiesību akti, kā arī Tiesas judikatūra, kas, preču zīmju jomā tieši nedefinējot terminus “licenciāti” un “licence”, sniedz norādes attiecībā uz šo terminu tvērumu.

43

Pirmkārt, Direktīvas 89/104 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka preču zīmi var licencēt dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta. Tādējādi Savienības likumdevējs ir paredzējis, ka šāda licence var tostarp tikt piešķirta, lai licenciāts izmantotu preču zīmi preču vai pakalpojumu tirdzniecībā.

44

Atbilstoši minētā panta 2. punktam šīs preču zīmes īpašnieks var izmantot šīs preču zīmes piešķirtās tiesības pret licenciātu, kurš pārkāpj jebkuru licences līguma noteikumu. No šīs normas izriet, ka šis noteikums papildus minētā līguma termiņam var ietvert formu, kādā preču zīmi var izmantot, preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem piešķirta licence, raksturu, teritoriju, kurā preču zīmi var piestiprināt, vai licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu, izmantojot šo preču zīmi, kvalitāti.

45

Šajā ziņā šīs pašas direktīvas 5. panta 1. un 2. punktā ir precizēts, ka preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības, kuras tam dod tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā, proti, komerciāli izmantot (šajā ziņā skat. 2011. gada 29. marta spriedumu lietā C-96/09 P Anheuser-Busch/Budějovický Budvar, Krājums, I-2131. lpp., 144. punkts) identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz konkrētām precēm un pakalpojumiem un konkrētos apstākļos.

46

Tiesa jau ir nospriedusi, ka minētās ekskluzīvās tiesības ir piešķirtas, lai preču zīmes īpašniekam ļautu aizsargāt savas īpašās intereses kā šīs preču zīmes īpašniekam, proti, nodrošināt, ka šī preču zīme var pildīt savas funkcijas, un tāpēc šo tiesību īstenošanai ir jābūt rezervētai gadījumam, kad ar trešo personu veikto apzīmējuma izmantošanu tiek kaitēts vai varētu tikt kaitēts preču zīmes funkcijām. Šīs funkcijas ietver ne tikai preču zīmes pamatfunkciju – garantēt patērētājiem preces vai pakalpojuma izcelsmi, bet arī citas tās funkcijas, it īpaši funkciju garantēt šīs preces vai šī pakalpojuma kvalitāti vai saziņas, investīciju vai reklāmas funkcijas (skat. 2009. gada 18. jūnija spriedumu lietā C-487/07 L’Oréal u.c., Krājums, I-5185. lpp., 58. punkts, kā arī 2010. gada 23. marta spriedumu apvienotajās lietās no C-236/08 līdz C-238/08 Google France un Google, Krājums, I-2417. lpp., 75. un 77. punkts).

47

Līdz ar to ir jāuzskata, ka, piešķirot licenci, preču zīmes īpašnieks licences līguma noteikumos paredzētajās robežās piešķir licenciātam tiesības izmantot šo preču zīmi mērķiem, kas ietilpst ar minēto preču zīmi piešķirto ekskluzīvo tiesību jomā, proti, tiesības veikt tās komerciālu izmantošanu atbilstoši tās funkcijām, it īpaši pamatfunkcijai – garantēt patērētājiem attiecīgās preces vai pakalpojuma izcelsmi.

48

Otrkārt, Tiesai ir bijusi iespēja 2009. gada 23. aprīļa spriedumā lietā C-533/07 Falco Privatstiftung un Rabitsch (Krājums, I-3327. lpp.) izvērtēt atšķirības starp pakalpojumu līgumu un licences līgumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Šajā ziņā tā minētā sprieduma 29. un 30. punktā konstatēja, ka, lai gan pakalpojumu jēdziens katrā ziņā nozīmē vismaz to, ka puse, kas sniedz šos pakalpojumus, veic konkrētu darbību, saņemot par to atlīdzību, tomēr līgums, saskaņā ar kuru intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks par atlīdzību piešķir šīs tiesības lietošanā savam līgumpartnerim, nav saistīts ar šāda veida darbību.

49

No tā izriet, ka tāds līgums kā attiecīgais līgums pamatlietā, saskaņā ar kuru līgumpartneris, saukts par “licenciātu”, apņemas par atlīdzību veikt visu iespējamo, lai iesniegtu “.eu” domēna vārda reģistrācijas pieteikumu un iegūtu “.eu” domēna vārda reģistrāciju, drīzāk šķiet esam pakalpojumu, nevis licences līgums.

50

Tā tas vēl jo vairāk ir gadījumā, kad saskaņā ar šādu līgumu minētajam licenciātam netiek piešķirtas nekādas tiesības komerciāli izmantot šim domēna vārdam atbilstošu preču zīmi saskaņā ar tās funkcijām, bet tiek atzīts, ka domēna vārds, kuru tas reģistrē atbilstoši saviem pienākumiem, turpinās būt ekskluzīvs licenciāra īpašums, un tiek apstiprināts, ka licenciāts neizmantos šo domēna vārdu nekādā veidā, kas būtu neatbilstošs līguma noteikumiem.

51

Šajā ziņā ir maznozīmīgi tas, ka šādā līgumā ir precizēts, ka tā priekšmets tostarp ir atļaut licenciātam veikt domēna vārda reģistrāciju savā vārdā, bet licenciāra labā, ja šī iespēja netiek izmantota nekādam citam mērķim kā vien tam, lai atļautu līgumpartnerim izpildīt savu pienākumu reģistrēt vienu vai vairākus attiecīgā domēna vārdus, saņemot par to atlīdzību, un ja līdz ar to šī iespēja ir vienīgi šī pienākuma papildu elements. Turklāt, kā ģenerāladvokāte to ir norādījusi savu secinājumu 49. un 53. punktā, atļauja reģistrēt preču zīmi kā “.eu” domēna vārdu nekādi nenozīmē, ka šīs preču zīmes īpašnieks piešķir savam līgumpartnerim tiesības to komerciāli izmantot atbilstoši tās funkcijām.

52

No tā izriet, ka tāds līgums kā attiecīgais līgums pamatlietā nevar tikt uzskatīts par licences līgumu preču zīmju tiesību jomā. Attiecīgi līgumpartneris, kura uzdevums ir reģistrēt “.eu” domēna vārdu attiecīgās preču zīmes īpašnieka labā, nevar tikt kvalificēts kā “pirmtiesību licenciāts” Regulas Nr. 874/2004 12. panta 2. punkta trešās daļas izpratnē.

53

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 874/2004 12. panta 2. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kurā attiecīgās pirmtiesības ir preču zīmes tiesības, vārdi “pirmtiesību licenciāti” neattiecas uz personu, kurai attiecīgās preču zīmes īpašnieks ir devis vienīgi atļauju reģistrēt uz sava vārda, bet par labu šim īpašniekam minētajai preču zīmei identisku vai līdzīgu domēna vārdu, taču bez atļaujas šai personai komerciāli izmantot šo preču zīmi atbilstoši tās funkcijām.

Par otro jautājumu

54

Ņemot vērā atbildi, kas sniegta uz pirmo jautājumu, uz iesniedzējtiesas uzdoto otro jautājumu nav jāatbild.

Par tiesāšanās izdevumiem

55

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

 

Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju, 12. panta 2. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kurā attiecīgās pirmtiesības ir preču zīmes tiesības, vārdi “pirmtiesību licenciāti” nav attiecināmi uz personu, kurai attiecīgās preču zīmes īpašnieks ir devis vienīgi atļauju reģistrēt uz sava vārda, bet par labu šim īpašniekam minētajai preču zīmei identisku vai līdzīgu domēna vārdu, taču bez atļaujas šai personai komerciāli izmantot preču zīmi atbilstoši tās funkcijām.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – franču.