Lieta C‑283/10
Circul Globus Bucureşti (Circ & Variete Globus Bucureşti)
pret
Uniunea Compozitorilor şi Muzicologilor din România – Asociaţia pentru Drepturi de Autor (UCMR – ADA)
(Inalta Curte de Casaţie şi Justiţie lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29/EK – 3. pants – Jēdziens “darba izziņošana sabiedrībai, kura ir bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana” – Muzikālu darbu pārraidīšana sabiedrības klātbūtnē, nesamaksājot autortiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijai šīm tiesībām atbilstošu atlīdzību – Līgumu slēgšana ar darbu autoriem par īpašumtiesību nodošanu – Direktīvas 2001/29 piemērošanas joma
Sprieduma kopsavilkums
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Izziņošana sabiedrībai – Jēdziens
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkts)
Direktīva 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā un konkrētāk tās 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas vienīgi uz izziņošanu sabiedrībai, kura nav bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana, un tā neietver jebkādu tiešu darbu izziņošanu, kas tiek veikta sabiedrībai brīvi pieejamā vietā, darbu jebkādā veidā tieši publiski izpildot.
(sal. ar 41. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2011. gada 24. novembrī (*)
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29/EK – 3. pants – Jēdziens “darba izziņošana sabiedrībai, kura ir bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana” – Muzikālu darbu pārraidīšana sabiedrības klātbūtnē, nesamaksājot autortiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijai šīm tiesībām atbilstošu atlīdzību – Līgumu slēgšana ar darbu autoriem par īpašumtiesību nodošanu – Direktīvas 2001/29 piemērošanas joma
Lieta C‑283/10
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 14. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 7. jūnijā, tiesvedībā
Circul Globus Bucureşti (Circ & Variete Globus Bucureşti)
pret
Uniunea Compozitorilor şi Muzicologilor din România – Asociaţia pentru Drepturi de Autor (UCMR – ADA).
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents), R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], E. Juhāss [E. Juhász] un D. Švābi [D. Šváby],
ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Uniunea Compozitorilor şi Muzicologilor din România – Asociaţia pentru Drepturi de Autor (UCMR – ADA) vārdā – A. Roata‑Palade [A. Roată‑Palade], advokāts,
– Rumānijas valdības vārdā – A. Popesku [A. Popescu], pārstāvis, kā arī A. Velmena [A. Wellman] un A. Borobeika [A. Borobeică], padomdevēji,
– Spānijas valdības vārdā – N. Diasa Abada [N. Díaz Abad], pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – Ž. Samnada [J. Samnadda] un I. V. Rogaļskis [I. V. Rogalski], pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 3. panta 1. punktu.
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Uniunea Compozitorilor şi Muzicologilor din România – Asociaţia pentru Drepturi de Autor (UCMR – ADA) (turpmāk tekstā – “UCMR–ADA”) un Circul Globus Bucureşti, tagad – Circ & Variete Globus Bucureşti (turpmāk tekstā – “cirks Globus”) par to, ka pēdējais, iespējams, ir pārkāpis UCMR–ADA pārvaldītās intelektuālā īpašuma tiesības.
Atbilstošās tiesību normas
Starptautiskās tiesības
3 Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes 1971. gada 24. jūlija akts) redakcijā ar 1979. gada 28. septembra grozījumiem (turpmāk tekstā – “Bernes konvencija”) 11. pantā ir noteikts:
“1. Dramatisku, muzikāli dramatisku un muzikālu darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz:
i) savu darbu publisku izpildīšanu, ieskaitot publisku izpildīšanu ar jebkuriem līdzekļiem vai jebkurā veidā;
ii) savu darbu izpildījuma izziņošanu vispārējai zināšanai jebkurā veidā.
2. Dramatisku vai muzikāli dramatisku darbu autoriem visu to laiku, kamēr ir spēkā viņu tiesības uz oriģināldarbiem, ir tādas pašas tiesības uz šo darbu tulkojumiem.”
Savienības tiesības
4 Direktīvas 2001/29 preambulas 2. un 5. apsvērumā ir noteikts:
“(2) Eiropadomes 1994. gada 24. un 25. jūnija sanāksmē Korfu tika uzsvērta vajadzība izveidot vispārēju un elastīgu tiesisku regulējumu Kopienas līmenī, lai veicinātu informācijas sabiedrības attīstību Eiropā. Šim nolūkam inter alia vajadzīgs jaunu produktu un pakalpojumu iekšējais tirgus. Lai nodrošinātu minēto reglamentējošo noteikumu sistēmu, svarīgi Kopienas tiesību akti jau ir pieņemti vai arī notiek to pieņemšana. Šajā sakarā autortiesības un blakustiesības ieņem nozīmīgu vietu, jo tās aizsargā un stimulē jaunu produktu un pakalpojumu attīstību un tirdzniecību, kā arī to radošā satura tapšanu un izmantošanu.
[..]
(5) Tehnoloģijai attīstoties, jaunrades, ražošanas un izmantošanas iespējas ir palielinājušās un kļuvušas daudzveidīgākas. Kaut arī nav vajadzīgas jaunas intelektuālā īpašuma aizsardzības koncepcijas, būtu jāpielāgo un jāpapildina esošie tiesību akti attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, lai tie pienācīgi atbilstu ekonomiskajam stāvoklim, piemēram, jauniem izmantošanas veidiem.”
5 Direktīvas 2001/29 preambulas 18. apsvērums ir formulēts šādi:
“Šī direktīva neskar dalībvalstu pasākumus, kas attiecas uz tiesību pārvaldību, piemēram, uz kolektīvajām licencēm.”
6 Šīs direktīvas preambulas 23. un 24. apsvērumā ir noteikts:
“(23) Šai direktīvai būtu jāturpina saskaņot autora tiesības uz izziņošanu [sabiedrībai]. Šīs tiesības būtu jāsaprot plašā nozīmē – kā tādas, kas attiecas uz visa veida izziņošanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana. Šīm tiesībām būtu jāattiecas uz darba visa veida raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībai, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu ēterā. Šīm tiesībām nebūtu jāattiecas uz citām darbībām.
(24) Tiesības publiskot 3. panta 2. punktā minēto tiesību objektu būtu jāsaprot kā tiesības, kas attiecas uz visām darbībām, ar kurām minēto tiesību objektu publisko tiem sabiedrības locekļiem, kas nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā publiskošanas darbība, un kas neattiecas uz citām darbībām.”
7 Minētās direktīvas 3. panta 1. punktā ir noteikts:
“Dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.”
Valsts tiesības
8 Likuma Nr. 8/1996 par autortiesībām un blakustiesībām (legea nr°8/1996 privind drepturile de autor şi drepturile conexe), kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 285/2004 (turpmāk tekstā “Likums par autortiesībām”), 15. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Par izziņošanu sabiedrībai tiek uzskatīta jebkāda darba izziņošana, ko veic tieši vai ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem sabiedrībai pieejamā vietā vai citā vietā, kurā sapulcējas tik liels cilvēku skaits, kas pārsniedz parastu ģimenes locekļu un tās paziņu loku, ieskaitot darba izpildīšanu uz skatuves, deklamēšanu vai darba tiešu publisku izpildīšanu jebkādā citā veidā, tēlotājmākslas, lietišķās mākslas, foto un arhitektūras mākslas darbu publisku izstādīšanu, kinematogrāfijas un citu audiovizuālo darbu publisku demonstrēšanu, tostarp digitālās mākslas darbu demonstrēšanu, izpildīšanu sabiedriskā vietā, izmantojot audio vai video ierakstus, kā arī darba izpildīšanu publiskā vietā ar jebkuriem apraides līdzekļiem. Turklāt par izziņošanu sabiedrībai tiek uzskatīta darbu izziņošana, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, kas tiek īstenota, tos publiskojot tostarp internetā vai citos informācijas tīklos, lai jebkuram sabiedrības loceklim būtu pieeja darbam no jebkuras vietas un jebkurā individuāli izvēlētā brīdī. [..]”
9 Likuma par autortiesībām 123. panta 1. punktā ir noteikts:
“Autortiesību un blakustiesību īpašnieki var savas šajā likumā atzītās tiesības īstenot personīgi vai, pamatojoties uz pilnvaru, ar kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas starpniecību atbilstoši šajā likumā paredzētajiem nosacījumiem.”
10 Likuma par autortiesībām 123.a panta 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punktā ir noteikts:
“1. Kolektīvā pārvaldīšana ir obligāta šādu tiesību īstenošanai:
[..]
e) muzikālo darbu izziņošanai sabiedrībai, izņemot publisku kinematogrāfijas darbu demonstrēšanu;
[..].
2. Attiecībā uz 1. punktā minētajām tiesību kategorijām kolektīvās pārvaldīšanas organizācija pārstāv arī tiesību īpašniekus, kuri tai nav piešķīruši pilnvaras.
[..]”
11 Saskaņā ar Likuma par autortiesībām 130. panta 1. punktu kolektīvās pārvaldīšanas organizācijām ir pienākums:
“a) piešķirt neekskluzīvas atļaujas izmantotājiem, kuri tās pieprasa pirms aizsargātā repertuāra izmantošanas par atlīdzību neekskluzīvas licences veidā rakstiskā formā;
b) izstrādāt metodoloģiju savas darbības jomās, ieskaitot atbilstošas īpašumtiesības, par kurām ir jāvienojas ar izmantotājiem, lai regulētu samaksu par šo tiesību izmantošanu gadījumā, kad darbu izmantošanas veids nepieļauj to, ka tiesību īpašnieki varētu piešķirt individuālu atļauju;
[..]
e) ievākt no izmantotājiem naudas summas, kas tiem ir jāmaksā, un sadalīt tās starp tiesību īpašniekiem atbilstoši likuma noteikumiem;
[..]
h) pieprasīt izmantotājiem vai to starpniekiem sniegt informāciju un nodot dokumentus, kas ir vajadzīgi, lai aprēķinātu iekasējamo atlīdzību summu, kā arī informāciju, kas attiecas uz izmantotajiem darbiem, norādot tiesību īpašnieku vārdus, lai piešķirtu tiem pienākošās daļas; [..].”
12 Likuma par autortiesībām 131.a panta 1. punkta e) apakšpunktā un 4. punktā ir noteikts:
“1. Kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas par metodoloģiju vienojas ar 131. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pārstāvjiem, pamatojoties uz šādiem galvenajiem kritērijiem:
[..]
e) izmantošanas daļu, par kuru izmantotājs ir izpildījis maksājumu saistības saskaņā ar tiešiem līgumiem ar tiesību īpašniekiem;
[..].
4. Gadījumā, kad kolektīvā pārvaldīšana atbilstoši 123.a panta noteikumiem ir obligāta, apspriežot metodoloģiju, 1. punkta c) un e) apakšpunktā minētos kritērijus neņem vērā, uzskatot repertuāru par plašu repertuāru.”
Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi
13 UCMR–ADA ir autortiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācija mūzikas jomā.
14 Laika posmā no 2004. gada maija līdz 2007. gada septembrim cirks Globus kā cirka un kabarē izrāžu organizators komercnolūkā izziņoja sabiedrībai muzikālus darbus, neiegūstot no UCMR–ADA “neekskluzīvo” licenci un neizmaksājot pēdējai autora īpašumtiesībām atbilstošo atlīdzību.
15 Uzskatot, ka cirks Globus ir pārkāpis tās tiesības, UCMR–ADA vērsās Tribunalul Bucureşti (Bukarestes tiesa). Savas prasības pamatošanai tā apgalvoja, ka saskaņā ar Likuma par autortiesībām noteikumiem uz tiesībām izziņot muzikālus darbus sabiedrībai attiecas obligātā kolektīvā pārvaldīšana.
16 Cirks Globus savukārt iebilda, ka esot ar muzikālo darbu, kurus tas izmantojis izrādēs, ko organizējis, komponistiem noslēdzis autora īpašumtiesību nodošanas līgumu un esot par šo izmantošanu viņiem samaksājis piemērotu atlīdzību. Faktiski, tā kā tiesību īpašnieki esot atbilstoši Likuma par autortiesībām 123. panta 1. punktam izvēlējušies savu tiesību individuālo pārvaldīšanu, kolektīvās pārvaldīšanas organizācijai neesot juridiska pamata atlīdzības pieprasīšanai.
17 Tribunalul Bucureşti ceturtā civiltiesību palāta daļēji apmierināja tās izskatīšanai nodoto prasību, nosakot cirkam Globus pienākumu samaksāt summas, kas tam bija jāmaksā par muzikālo darbu izziņošanu sabiedrībai komercnolūkā laikposmā no 2004. gada maija līdz 2007. gada septembrim, kā arī nokavējuma naudu atbilstošā apmērā. Cirka Globus iesniegto apelācijas sūdzību Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) noraidīja.
18 Šīs abas tiesas juridiski pamatoti atzina, ka Likuma par autortiesībām 123.a panta 1. punkta e) apakšpunktā ir skaidri paredzēts, ka tiesību uz muzikālo darbu izziņošanu sabiedrībai kolektīvā pārvaldīšana ir obligāta. Tāpēc atbildētājam esot bijis jāsamaksā prasītājai atlīdzība, kas tika aprēķināta saskaņā ar metodoloģiju, par kuru kolektīvās pārvaldīšanas organizācija bija vienojusies, neņemot vērā starp atbildētāju un komponistiem par dažādām laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam rīkotām izrādēm noslēgtos līgumus.
19 Cirks Globus tad vērsās Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Augstākā kasācijas tiesa) ar kasācijas sūdzību par Curtea de Apel Bucureşti nolēmumu, uzsverot it īpaši, ka Direktīva 2001/29 neesot pareizi transponēta valsts tiesībās. Saskaņā ar tā viedokli pat tad, ja atbilstoši šīs direktīvas preambulas 23. un 24. apsvērumam tiesības uz izziņošanu sabiedrībai būtu definētas skaidri plašā nozīmē, ietverot jebkuru izziņošanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana, Likuma par autortiesībām 123.a pants neesot grozīts un tajā joprojām esot noteikts pienākums tiesības uz muzikālo darbu izziņošanu sabiedrībai pārvaldīt kolektīvi, nenošķirot tiešu un netiešu izziņošanu.
20 Tādējādi tiesību uz izziņošanu sabiedrībai īstenošanai esot ticis pievienots papildu ierobežojums salīdzinājumā ar tiem, kas ir paredzēti Direktīvā 2001/29. Faktiski starp muzikālo darbu autoriem un izrāžu rīkotājiem pa vidu nostājoties kolektīvās pārvaldīšanas organizācija, izraisot to, ka autoram esot jāmaksā komisijas nauda, ko tam nosaka kolektīvās pārvaldīšanas organizācija, un izmantotājam esot jāveic divkāršs maksājums, jo, lai arī tas iegādājoties īpašumtiesības no autoriem, tam nākoties ar kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas starpniecību maksāt vēlreiz.
21 UCMR–ADA uz šiem apgalvojumiem atbild, ka starp valsts tiesībām un Direktīvu 2001/29 nepastāvot nekādas atšķirības, jo šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpstot tikai muzikālo darbu izziņošanas sabiedrībai darbības, kas ir īpaši raksturīgas informācijas sabiedrībai. Attiecībā uz tiesībām izziņot sabiedrībai tieši, par kurām ir runa šajā lietā, Direktīvas 2001/29 preambulas 18. apsvērumā dalībvalstīm esot atļauts izdot likumus un Rumānijas likumdevējs esot izvēlējies obligāto kolektīvās pārvaldīšanas sistēmu.
22 Iesniedzējtiesa savā nolēmumā norāda, ka pat tad, ja izmantoto muzikālo darbu autors nav kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas biedrs, izmantotājam ir pienākums iegūt neekskluzīvu licenci un maksāt atlīdzību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijai, un tas atbilst Likuma par autortiesībām 123.a panta 2. punktam, kurā ir paredzēts, ka attiecībā uz šī panta 1. punktā minētajām tiesību kategorijām kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas pārstāv arī tiesību īpašniekus, kuri tām nav piešķīruši pilnvaras.
23 Šajā likumā turklāt arī neesot nevienas tiesību normas, kas ļautu šiem tiesību īpašniekiem nepieļaut to darbu kolektīvu pārvaldīšanu, kaut gan šāda iespēja, piemēram, esot skaidri paredzēta Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvas 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (OV L 248, 15. lpp.), 3. panta 2. punktā tiesību uz izziņošanu sabiedrībai caur satelītu gadījumā.
24 Iesniedzējtiesa no tā secina, ka šāds regulējums šķiet esam pārmērīgs līgumu brīvības ierobežojums un neatbilst tiesību uz muzikālo darbu izziņošanu sabiedrībai obligātās kolektīvās pārvaldīšanas divkāršajam mērķim, kas ir gan atļauja izmantot darbus, gan atlīdzības samaksa autoriem.
25 Šajā kontekstā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot konkrēti jautājumu, vai šādas tiesību uz muzikālo darbu izziņošanu sabiedrībai obligātās kolektīvās pārvaldīšanas mērķis ir ne tikai aizsargāt autortiesības, bet arī Direktīvā 2001/29 izvirzītais mērķis saglabāt taisnīgu līdzsvaru starp autoru un izmantotāju tiesībām.
26 Šādos apstākļos Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1. Vai Direktīvas 2001/29 [..] 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “izziņošana sabiedrībai” apzīmē:
a) tikai izziņošanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana, vai
b) arī jebkādu tiešu darbu izziņošanu, kas tiek veikta sabiedrībai brīvi pieejamā vietā, darbu jebkādā veidā tieši publiski izpildot?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu atbilst a) variantam – vai tas nozīmē, ka b) variantā minētā darbu tieša izziņošana sabiedrībai neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, vai arī tas nozīmē, ka tā nav darba izziņošana sabiedrībai, bet gan darba publiskas izpildīšanas darbība atbilstoši Bernes konvencijas [..] 11. panta 1. punkta i) apakšpunktam?
3) Ja atbilde uz pirmo jautājumu atbilst b) variantam – vai Direktīvas[ 2001/29] 3. panta 1. punktā dalībvalstīm ir ļauts ar likumu noteikt, ka muzikālo darbu izziņošana sabiedrībai ir obligāti jāpārvalda kolektīvi, neatkarīgi no izziņošanas veida, pat tad, ja šādas tiesības ir iespējams pārvaldīt individuāli un autori to šādi dara, neparedzot autoriem iespēju neatļaut savu darbu kolektīvu pārvaldīšanu?”
Par Tiesas kompetenci
27 Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, pamata lieta attiecas uz faktiem, kas norisinājās laikposmā no 2004. gada maija līdz 2007. septembrim, kaut gan Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai tikai 2007. gada 1. janvārī.
28 Šajā ziņā ir svarīgi atgādināt, ka Tiesas kompetence interpretēt Savienības tiesības attiecas vienīgi uz to piemērošanu jaunajā dalībvalstī pēc šīs dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai (šajā ziņā skat. 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑302/04 Ynos, Krājums, I‑371. lpp., 36. punkts, kā arī 2007. gada 14. jūnija spriedumu lietā C‑64/06 Telefónica O2 Czech Republic, Krājums, I‑4887. lpp., 23. punkts).
29 Tā kā pamata lietas fakti daļēji norisinājās pēc datuma, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, Tiesa ir kompetenta atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem (šajā ziņā skat. 2010. gada 15. aprīļa spriedumu lietā C‑96/08 CIBA, Krājums, I‑2911. lpp., 15. punkts).
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo un otro jautājumu
30 Ar savu pirmo un otro jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīva 2001/29 un konkrētāk tās 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas vienīgi uz izziņošanu sabiedrībai, kura nav bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana, vai arī jebkādu tiešu darbu izziņošanu, kas tiek veikta sabiedrībai brīvi pieejamā vietā, darbu jebkādā veidā tieši publiski izpildot.
31 Ir jānorāda, ka ne Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktā, ne arī kādā citā tās tiesību normā jēdziens “izziņošana sabiedrībai” nav definēts.
32 Šajā situācijā, lai veiktu Savienības tiesību jēdziena interpretāciju, ir jāņem vērā ne tikai tiesību normas, kurā tas ir ietverts, formulējums, bet arī konteksts, kurā tas iekļaujas, un mērķi, ko ir paredzēts sasniegt ar regulējumu, kura daļa tas ir.
33 Vispirms, runājot par kontekstu, ir jānorāda, ka Direktīvas 2001/29 preambulas 23. apsvēruma otrajā teikumā ir noteikts, ka tiesības uz izziņošanu sabiedrībai “ir jāsaprot plašā nozīmē – kā tādas, kas attiecas uz visa veida izziņošanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana”.
34 Šajā ziņā savā 2011. gada 4. oktobra spriedumā apvienotajās lietās C‑403/08 un C‑429/08 Football Association Premier League u.c. (Krājums, I‑0000. lpp.) Tiesa izskaidroja, kāda ir minētā preambulas apsvēruma un konkrēti tā otrā teikuma darbības joma.
35 Tiesa, atsaucoties uz Direktīvas 2001/29 tapšanas vēsturi un īpaši uz Kopējo nostāju (EK) Nr. 48/2000, kuru Padome pieņēma 2000. gada 28. septembrī nolūkā pieņemt Direktīvu 2001/29 (OV C 344, 1. lpp.), norādīja, ka šīs direktīvas preambulas 23. apsvērums ir iekļauts pēc Eiropas Parlamenta priekšlikuma, vēloties ar šo apsvērumu precizēt, ka izziņošana sabiedrībai minētās direktīvas izpratnē neattiecas uz “tiešu izpildīšanu vai izpildījuma izziņošanu” – jēdzienu, kas ir saistīts ar “publiskas izpildīšanas un izpildījuma izziņošanas” jēdzienu, kurš ir paredzēts Bernes konvencijas 11. panta 1. punktā un ietver darbu interpretāciju publikas, kurai ir fizisks un tiešs kontakts ar šo darbu demonstrējošo aktieri vai izpildītāju, priekšā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Football Association Premier League u.c., 201. punkts).
36 Tādējādi, lai Direktīvā 2001/29 izslēgtu šādu tiešu publisku izpildīšanu un izpildījuma izziņošanu no “izziņošanas sabiedrībai” jēdziena darbības jomas, minētajā preambulas apsvērumā tika precizēts, ka izziņošana sabiedrībai attiecas uz jebkādu izziņošanu sabiedrībai, kura nav bijusi klāt vietā, kurā notikusi sākotnējā izziņošana (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Football Association Premier League u.c., 202. punkts).
37 Taču tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamata lieta, kurā, kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, muzikālu darbu izziņošana sabiedrībai cirka un kabarē izrādēs notiek tieši, ir šāds fiziska un tieša kontakta elements, un tāpēc pretēji Direktīvas 2001/29 preambulas 23. apsvēruma otrajā teikumā izvirzītajai prasībai sabiedrība ir klāt vietā, kurā notiek sākotnējā izziņošana.
38 Turpinājumā, runājot par Direktīvā 2001/29 izvirzīto mērķi, ir jānorāda, ka no tās preambulas 2. un 5. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir izveidot vispārēju un elastīgu tiesisku regulējumu Savienības līmenī, lai veicinātu informācijas sabiedrības attīstību, un pielāgot un papildināt esošos tiesību aktus autortiesību un blakustiesību jomā, lai ņemtu vērā tehnoloģijas attīstību, kas izraisa jaunu aizsargāto darbu izmantošanas veidu parādīšanos.
39 No tā izriet, ka nav domājams, ka saskaņošana, kuru ir gribēts sasniegt ar Direktīvu 2001/29 un uz kuru ir atsauce preambulas 23. apsvēruma pirmajā teikumā, attiecas uz “tradicionālajiem” izziņošanas sabiedrībai veidiem, kā darba tieša izpildīšana vai izpildījuma izziņošana.
40 Tas turklāt ir nostiprināts Direktīvas 2001/29 preambulas 23. apsvēruma trešajā un ceturtajā teikumā, saskaņā ar kuriem tiesības uz izziņošanu sabiedrībai attiecas uz darba visa veida raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībai, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu ēterā, un ne uz kādu citu darbību. Tādējādi šīs tiesības neattiecas uz darbībām, kuras neietver darba “raidīšanu” vai “atkārtotu raidīšanu”, – tādām kā darba tiešas izpildīšanas un izpildījuma izziņošanas darbības.
41 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2001/29 un konkrētāk tās 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas vienīgi uz izziņošanu sabiedrībai, kura nav bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana, un tā neietver jebkādu tiešu darbu izziņošanu, kas tiek veikta sabiedrībai brīvi pieejamā vietā, darbu jebkādā veidā tieši publiski izpildot.
Par trešo jautājumu
42 Ņemot vērā atbildi uz pirmo un otro jautājumu, atbilde uz trešo jautājumu nav jāsniedz.
Par tiesāšanās izdevumiem
43 Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā un konkrētāk tās 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas vienīgi uz izziņošanu sabiedrībai, kura nav bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana, un tā neietver jebkādu tiešu darbu izziņošanu, kas tiek veikta sabiedrībai brīvi pieejamā vietā, darbu jebkādā veidā tieši publiski izpildot.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – rumāņu.