EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019L2034

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/79/2019/REV/1

OJ L 314, 5.12.2019, p. 64–114 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 05/12/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/2034/oj

5.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/64


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/2034

(2019. gada 27. novembris)

par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Stingras prudenciālās uzraudzības prasības ir neatņemama to regulatīvo nosacījumu sastāvdaļa, saskaņā ar kuriem finanšu iestādes sniedz pakalpojumus Savienībā. Uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tāpat kā kredītiestādēm, attiecībā uz prudenciālo režīmu un uzraudzību attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (5), savukārt atļauju izsniegšanas kārtība un citas organizatoriskās un darbības prasības ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (6).

(2)

Pastāvošie prudenciālie režīmi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, lielā mērā balstās uz secīgi pielāgotiem starptautiskajiem regulatīvajiem standartiem, kurus Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ir noteikusi lielām banku grupām un kuri tikai daļēji pievēršas konkrētajiem riskiem, kas raksturīgi dažādajām darbībām, ko veic liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību. Tāpēc konkrētajiem apdraudējumiem un riskiem, kas raksturīgi minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu papildus jāpievēršas ar iedarbīgiem, pienācīgiem un samērīgiem Savienības līmeņa prudenciālajiem pasākumiem, kuri palīdz panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, garantē efektīvu prudenciālo uzraudzību, vienlaikus saglabājot kontroli pār atbilstības nodrošināšanas izmaksām, un nodrošina pietiekamu kapitālu, kas nepieciešams, lai segtu ieguldījumu brokeru sabiedrību riskus.

(3)

Pareizām prudenciālās uzraudzības prasībām būtu jānodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības tiktu pārvaldītas pienācīgi un klientu interesēs. Uzraudzībā būtu jāņem vērā iespēja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un to klienti uzņemas pārmērīgus riskus, un dažādo pakāpju riski, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņemas un rada. Turklāt būtu jācenšas ar šādām prudenciālās uzraudzības prasībām neradīt nesamērīgu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tajā pašā laikā šādai prudenciālai uzraudzībai būtu jārada iespēja panākt līdzsvaru starp ieguldījumu brokeru sabiedrību drošības un stabilitātes nodrošināšanu un izvairīšanos no pārmērīgām izmaksām, kas varētu apdraudēt to darījumdarbību dzīvotspēju.

(4)

Daudzas no prasībām, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES regulējuma, ir paredzētas, lai pievērstos kopīgajiem riskiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes. Līdz ar to pašreizējās prasības lielā mērā ir kalibrētas tā, lai saglabātu kredītiestāžu aizdošanas spējas visos ekonomikas cikla posmos un aizsargātu noguldītājus un nodokļu maksātājus iespējamajā gadījumā, ka šīs iestādes nonāk grūtībās, un nav izstrādātas tā, lai aptvertu visus dažādos ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav lielu privāto, MVU un korporatīvo aizdevumu portfeļu, un tās nepieņem noguldījumus. Iespēja, ka to maksātnespēja varētu negatīvi ietekmēt kopējo finanšu stabilitāti, ir mazāka nekā kredītiestāžu gadījumā, taču ieguldījumu brokeru sabiedrības tik un tā rada risku, kas ir jāpārvalda ar stingru regulējumu. Tādējādi riski, ar kuriem saskaras un kurus rada lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrību, būtiski atšķiras no riskiem, ar kuriem saskaras un kurus rada kredītiestādes, un šādām atšķirībām būtu skaidri jāatspoguļojas Savienības prudenciālajā regulējumā.

(5)

Atšķirības pašreizējā prudenciālā regulējuma piemērošanā dažādās dalībvalstīs apdraud vienādu konkurences apstākļu nodrošināšanu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas Savienībā, un līdz ar to ierobežo ieguldītāju piekļuvi jaunām iespējām un labākiem sava riska pārvaldības veidiem. Minētās atšķirības izriet no tā, ka ir kopumā sarežģīti piemērot regulējumu dažādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atkarībā no to sniegtajiem pakalpojumiem, ja atsevišķas valsts iestādes ar valsts tiesību aktiem vai praksi pielāgo vai racionalizē šo piemērošanu. Tā kā pašreizējais prudenciālais regulējums neaptver visus riskus, ar kuriem saskaras un kurus rada dažu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrības, atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām dažās dalībvalstīs ir tikušas piemērotas liela papildu kapitāla prasības. Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotu prudenciālo uzraudzību visā Savienībā, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas aptvertu minētos riskus.

(6)

Tāpēc ir nepieciešams speciāls prudenciālais režīms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām nav sistēmiskas nozīmes, ņemot vērā to lielumu un savstarpējās saiknes ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem. Turpretī sistēmiskas nozīmes ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāturpina piemērot pašreizējo prudenciālo regulējumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvai 2013/36/ES. Minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību apakšgrupa, kurām pašlaik ir piemērojams Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteiktais regulējums un uz kurām neattiecas neviens speciālais atbrīvojums no to galvenajām prasībām. Lielākajām un savstarpēji visvairāk saistītajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir darījumdarbības modeļi un riska profili, kas ir līdzīgi nozīmīgu kredītiestāžu darījumdarbības modeļiem un riska profiliem. Tās sniedz pakalpojumus, kas ir līdzīgi banku sniegtajiem, un uzņemas riskus lielos mērogos. Turklāt sistēmiskas nozīmes ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tik lielas un to darījumdarbības modeļi un riska profili ir tādi, ka apdraud finanšu tirgu stabilu un sakārtotu darbību tāpat kā lielas kredītiestādes. Tāpēc ir lietderīgi, ka uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpina attiekties Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES izklāstītie noteikumi.

(7)

Iespējams, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, kuras sākotnēji izvieto finanšu instrumentus vai izvieto finanšu instrumentus ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju lielos mērogos, vai kuras ir centrālo darījumu partneru tīrvērtes dalībnieces, ir darījumdarbības modeļi un riska profili, kas ir līdzīgi kredītiestāžu darījumdarbības modeļiem un riska profiliem. Ņemot vērā to lielumu un darbības, ir iespējams, ka šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības rada finanšu stabilitātes riskus, kas ir līdzīgi tiem, ko rada kredītiestādes. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt, lai tām arī turpmāk tiktu piemērots tas pats prudenciālais režīms, ko piemēro kredītiestādēm, kuras ietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 darbības jomā, un lai tās nodrošinātu atbilstību prudenciālajai uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.

(8)

Var būt tādas dalībvalstis, kurās par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību atbildīgās iestādes atšķiras no iestādēm, kas atbild par rīcības tirgū uzraudzību. Tādēļ būtu jāizveido minēto iestāžu savstarpējās sadarbības un informācijas apmaiņas mehānisms, lai visā Savienībā nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotu un raiti un efektīvi funkcionējošu prudenciālo uzraudzību.

(9)

Ieguldījumu brokeru sabiedrība var veikt tirdzniecību ar tīrvērtes dalībnieka starpniecību citā dalībvalstī. Ja tā to dara, būtu jāievieš mehānisms informācijas apmaiņai starp dažādo dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Šādam mehānismam būtu jādara iespējama informācijas apmaiņa starp kompetento iestādi, kas atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālo uzraudzību, un vai nu iestādi, kas uzrauga tīrvērtes dalībnieku, vai iestādi, kas uzrauga centrālo darījumu partneri par modeli un parametriem, ko izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības drošības rezerves prasību aprēķināšanai, ja šādu aprēķina metodi izmanto par pamatu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasībām.

(10)

Lai veicinātu uzraudzības standartu un prakses saskaņošanu visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (7) (EBI), būtu ciešā sadarbībā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (8) (EVTI), jāsaglabā galvenā kompetence attiecībā uz uzraudzības prakses koordināciju un konverģenci attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS).

(11)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla prasītajam līmenim būtu jābalstās uz tiem pakalpojumiem un darbībām, ko minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atļauts attiecīgi sniegt un veikt saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Direktīvā 2013/36/ES dalībvalstīm paredzētā iespēja konkrētās situācijās pazemināt prasīto sākotnējā kapitāla līmeni, no vienas puses, un minētās direktīvas nevienāda īstenošana, no otras puses, ir radījušas situāciju, ka sākotnējā kapitāla prasītais līmenis Savienībā atšķiras. Lai novērstu minēto sadrumstalotību, prasītais sākotnējā kapitāla līmenis būtu jāsaskaņo attiecībā uz visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām Savienībā. Lai samazinātu šķēršļus iekļūšanai tirgū, kas pašlaik pastāv attiecībā uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (DTS) un organizētām tirdzniecības sistēmām (OTS), ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas izmanto DTS vai OTS, sākotnējo kapitālu būtu jānosaka līmenī, kas minēts šajā direktīvā. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai ir atļauts izmantot OTS, ir ļauts arī veikt darījumus savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 20. pantā paredzētajiem nosacījumiem, tās sākotnējo kapitālu būtu jānosaka šajā direktīvā minētajā līmenī.

(12)

Kaut arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām vairs nebūtu jāietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvas 2013/36/ES darbības jomā, atsevišķiem jēdzieniem, kas lietoti minēto leģislatīvo aktu kontekstā, būtu jāsaglabā to iedibinātā nozīme. Lai nodrošinātu un atvieglotu šādu jēdzienu konsekventu interpretāciju Savienības tiesību aktos, kad tie lietoti, šādos aktos ietvertās atsauces uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu, kompetento iestāžu uzraudzības pilnvarām attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, ko īsteno kompetentās iestādes, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamajiem pārvaldības un atalgojuma noteikumiem būtu jāuzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

(13)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, par ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālo uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz tās maksātspēju un finanšu stabilitāti, ir jāatbild šīs brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Lai panāktu ieguldījumu brokeru sabiedrību efektīvu uzraudzību arī citās dalībvalstīs, kur tās sniedz pakalpojumus vai kur tām ir filiāle, būtu jānodrošina cieša sadarbība un informācijas apmaiņa ar minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(14)

Informācijas un uzraudzības mērķiem un jo īpaši nolūkā nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai katrā atsevišķā gadījumā veikt pārbaudes uz vietas un inspicēt ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāļu darbības to teritorijā un pieprasīt informāciju par minēto filiāļu darbībām. Tomēr par uzraudzības pasākumiem attiecībā uz minētajām filiālēm joprojām būtu jāatbild piederības dalībvalstij.

(15)

Lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju, kompetentajām iestādēm, veicot uzraudzības uzdevumus un apmainoties ar konfidenciālu informāciju, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu.

(16)

Lai nostiprinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un šo brokeru sabiedrību klientu aizsardzību, revidentiem būtu jāveic savas pārbaudes objektīvi un nekavējoties jāpaziņo kompetentajām iestādēm fakti, kas varētu nopietni ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stāvokli vai administratīvo un grāmatvedības organizāciju.

(17)

Šīs direktīvas nolūkos personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (10). Konkrētāk, gadījumos, kad ar šo direktīvu ir atļauta personas datu apmaiņa ar trešām valstīm, būtu jāpiemēro attiecīgie Regulas (ES) 2016/679 V nodaļas un Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļas noteikumi.

(18)

Lai nodrošinātu šajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 (11) noteikto pienākumu ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi. Lai nodrošinātu administratīvo sankciju atturošo ietekmi, tās būtu jāpublisko, izņemot konkrētos, precīzi noteiktos apstākļos. Lai klienti un ieguldītāji spētu pieņemt apzinātu lēmumu par ieguldījumu iespējām, minētajiem klientiem un ieguldītājiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērotajām administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem.

(19)

Lai spētu atklāt šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumu pārkāpumus un Regulas (ES) 2019/2033 pārkāpumus, dalībvalstīm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāievieš efektīvi un ātri mehānismi ziņošanai par potenciālajiem vai faktiskajiem pārkāpumiem.

(20)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras netiek uzskatītas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vajadzētu būt pieejamam tādam iekšējam kapitālam, kas apmēra, kvalitātes un sadales ziņā ir adekvāts, lai segtu specifiskos riskus, kuriem tās ir vai var tikt pakļautas. Kompetentajām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ir ieviesušas adekvātas stratēģijas un procesus iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai un uzturēšanai. Kompetentajām iestādēm vajadzētu arī būt iespējai pieprasīt, lai vajadzības gadījumā nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības piemērotu līdzīgas prasības.

(21)

Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma pilnvarām joprojām vajadzētu būt svarīgam regulatīvajam instrumentam, kas kompetentajām iestādēm ļauj izvērtēt kvalitatīvos elementus, tostarp iekšējo pārvaldību un kontroles un riska pārvaldības procesus un procedūras, un vajadzības gadījumā noteikt papildu prasības, tostarp jo īpaši attiecībā uz pašu kapitāla un likviditātes prasībām – jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras netiek uzskatītas par nelielām un savstarpēji nesaistītām sabiedrībām, un ja kompetentā iestāde uzskata to par pamatotu un lietderīgu arī nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(22)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantā ir noteikts princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu. Minētais princips ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu konsekventi jāpiemēro. Lai atalgojumu pieskaņotu ar ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilam un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiemēro skaidri principi attiecībā uz korporatīvās pārvaldības kārtību un atalgojuma noteikumiem, kuri ir dzimumneitrāli un kuros ir ņemtas vērā atšķirības starp kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Savukārt nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jāatbrīvo no minēto noteikumu piemērošanas, jo attiecībā uz šāda veida ieguldījumu brokeru sabiedrībām pietiekami vispusīgi noteikumi par atalgojumu un korporatīvo pārvaldību ir noteikti Direktīvā 2014/65/ES.

(23)

Tāpat arī Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojums par Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumu par atalgojumu izvērtējumu liecināja par to, ka Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības par maksājumu atlikšanu un atalgojuma izmaksāšanu instrumentos nav piemērotas nelielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru struktūra nav sarežģīta, un personālam, kura mainīgā atalgojuma līmenis ir zems. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir nepieciešami skaidri, konsekventi un saskaņoti kritēriji, pēc kuriem noteikt no minētajām prasībām atbrīvojamās ieguldījumu brokeru sabiedrības un fiziskās personas. Ņemot vērā augsta atalgojuma saņēmēju būtisko nozīmi ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības vadībā un ilgtermiņa darbības rezultātos, būtu jānodrošina augsta atalgojuma saņēmēju atalgojuma prakses un tendenču efektīva pārraudzība. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uzraudzīt augsta atalgojuma saņēmēju atalgojumu.

(24)

Ir arī lietderīgi paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrībām zināmu elastību nenaudas instrumentu izmantošanā, izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, ar noteikumu, ka šādi instrumenti ļauj efektīvi sasniegt mērķi – salāgot personāla intereses ar dažādo ieinteresēto personu, piemēram, dalībnieku un kreditoru, interesēm – un sekmē mainīgā atalgojuma pieskaņošanu ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilam.

(25)

Ieguldījumu brokeru sabiedrību ieņēmumi, kurus veido maksas, komisijas naudas un citi ieņēmumi par dažādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ir ļoti svārstīgi. Atalgojuma mainīgās daļas ierobežošana konkrētā apmērā attiecībā pret atalgojuma nemainīgo daļu ietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju samazināt atalgojumu periodos, kad ieņēmumi ir zemi, un varētu izraisīt ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgo izmaksu bāzes palielinājumu, kas savukārt apdraudētu ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju pārdzīvot periodus, kad ekonomikā ir lejupslīde vai samazinās ieņēmumi. Lai novērstu minētos riskus, attiecībā uz sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nevajadzētu noteikt vienotu maksimālo attiecību starp atalgojuma mainīgajiem un nemainīgajiem komponentiem. Tā vietā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu pašām jānosaka piemērota attiecība. Tomēr šai direktīvai nevajadzētu liegt dalībvalstīm īstenot valsts tiesību aktos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērotu stingrākas prasības attiecībā uz maksimālo attiecību starp atalgojuma mainīgo daļu un nemainīgajiem komponentiem. Turklāt ar šo direktīvu nevajadzētu liegt dalībvalstīm noteikt šādu maksimālo attiecību visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai konkrētiem ieguldījumu brokeru sabiedrību veidiem.

(26)

Šai direktīvai nevajadzētu liegt dalībvalstīm pieņemt stingrāku pieeju attiecībā uz atalgojumu gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības saņem ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

(27)

Dalībvalstīs tiek izmantotas dažādas pārvaldības struktūras. Visbiežāk izmanto vienlīmeņa vai divlīmeņu struktūru. Šajā direktīvā noteikto definīciju mērķis ir aptvert visas esošās struktūras, nepiešķirot priekšroku nevienai no tām. Definīcijas ir tikai funkcionālas, lai paredzētu noteikumus ar mērķi panākt konkrētu rezultātu neatkarīgi no attiecīgās valsts sabiedrību tiesībām, ko kādai iestādei piemēro katrā dalībvalstī. Tādēļ definīcijām nebūtu jāietekmē kompetenču vispārējā sadale saskaņā ar valsts sabiedrību tiesībām.

(28)

Ar jēdzienu “vadības struktūras” būtu jāsaprot tādas struktūras, kam ir izpildes un uzraudzības funkcijas. Vadības struktūru kompetence un uzbūve katrā dalībvalstī atšķiras. Dalībvalstīs, kurās vadības struktūrai ir tikai viens līmenis, vadības un uzraudzības uzdevumus parasti veic viena valde. Dalībvalstīs ar divlīmeņu sistēmu uzraudzības funkciju veic atsevišķa uzraudzības padome, kurai nav izpildfunkciju, savukārt izpildfunkciju veic atsevišķa valde, kura atbild par uzņēmuma ikdienas vadību. Līdz ar to dažādām vadības struktūras vienībām tiek uzticēti atšķirīgi uzdevumi.

(29)

Ņemot vērā augošo sabiedrības pieprasījumu pēc pārredzamības nodokļu jomā un tiecoties sekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrību korporatīvo atbildību, ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām reizi gadā izpaust noteiktu informāciju, tostarp informāciju par gūto peļņu, samaksātajiem nodokļiem un jebkādām saņemtajām publiskajām subsīdijām – ja vien tās neatbilst nelielu un savstarpēji nesaistītu sabiedrību kritērijiem.

(30)

Lai pievērstos riskiem tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām sastāvošu grupu līmenī, Regulā (ES) 2019/2033 paredzētā prudenciālās konsolidācijas metode šādu grupu gadījumā būtu jāpapildina ar grupas kapitāla kritēriju vienkāršākām grupas struktūrām. Tomēr grupas uzraudzības iestādes noteikšanā abos gadījumos būtu jābalstās uz tiem pašiem principiem, kas piemērojami konsolidētās uzraudzības gadījumā saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Lai nodrošinātu pienācīgu sadarbību, koordinācijas pasākumu pamatelementiem, jo īpaši informēšanas prasībām ārkārtas situācijās vai sadarbības un koordinācijas pasākumiem, vajadzētu būt līdzīgiem tiem koordinācijas pamatelementiem, kas saskaņā ar vienoto noteikumu kopumu piemērojami kredītiestādēm.

(31)

Komisijai vajadzētu būt iespējai iesniegt Padomei ieteikumus par sarunu risināšanu attiecībā uz nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm par uzraudzības, kurā noskaidro atbilstību grupas kapitāla kritērijam, praktisko īstenošanu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un trešās valstīs uzņēmējdarbību veicošām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību Savienībā. Turklāt dalībvalstīm un EBI vajadzētu būt arī iespējai izstrādāt sadarbības kārtību ar trešām valstīm, lai varētu izpildīt uzraudzības uzdevumus.

(32)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un novērstu pārklāšanos starp pašreizējo prudenciālo regulējumu, kas piemērojams kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šo direktīvu, Regula (ES) Nr. 575/2013 un Direktīva 2013/36/ES būtu jāgroza, svītrojot ieguldījumu brokeru sabiedrības no to darbības jomas. Tomēr attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras pieder pie banku grupas, būtu jāturpina piemērot tos Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kas attiecas uz banku grupām, piemēram, Regulas (ES) Nr. 575/2013 11.–24. pantā paredzētos noteikumus par prudenciālo konsolidāciju un Direktīvas 2013/36/ES 21.b pantā minētos noteikumus par ES mātes starpniekuzņēmumiem,

(33)

Ir nepieciešams noteikt pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic, lai pārbaudītu, vai tie atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā paredzēto kredītiestāžu definīcijai un vai tiem attiecīgi ir jāsaņem atļauja darboties kā kredītiestādēm. Tā kā atsevišķas ieguldījumu brokeru sabiedrības jau veic darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, ir nepieciešams arī nodrošināt skaidrību par minētajām darbībām piešķirto atļauju turpmāko statusu. Jo īpaši ļoti svarīgi ir tas, lai kompetentās iestādes nodrošinātu to, ka pāreja no pašreizējā regulējuma uz jauno regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām piedāvā pietiekamu regulatīvo noteiktību.

(34)

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, ir svarīgi, lai uzņēmumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punkta nosacījumiem, pieteiktos uz atļauju darboties kā kredītiestādes. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas nepiesakās minētās atļaujas saņemšanai.

(35)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 sniegtās kredītiestāžu definīcijas grozījumi ar Regulu (ES) 2019/2033 no pēdējās minētās regulas spēkā stāšanās dienas var ietvert ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras jau darbojas, balstoties uz saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES izsniegtu atļauju. Minētajiem uzņēmumiem būtu jāļauj turpināt darboties saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauju, līdz tie saņem atļauju darboties kā kredītiestādes. Minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kredītiestādes atļaujas pieteikums būtu jāiesniedz vēlākais tad, kad mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs 12 secīgu mēnešu periodā ir vienāds ar vai pārsniedz kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām izpilda no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, to mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs būtu jāaprēķina par 12 secīgiem mēnešiem pirms minētā datuma. Minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kredītiestādes atļaujas pieteikums būtu jāiesniedz viena gada un vienas dienas laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(36)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 sniegtās kredītiestāžu definīcijas grozījumi ar Regulu (ES) 2019/2033 var ietekmēt arī uzņēmumus, kuri jau ir iesnieguši ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas pieteikumu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuru pieteikumi ir izskatīšanas procesā. Šie pieteikumi būtu jānodod Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām kompetentajām iestādēm un jāizskata saskaņā ar minētajā direktīvā paredzētajiem atļauju izsniegšanas noteikumiem, ja uzņēmuma plānotā aktīvu kopsumma ir vienāda ar vai pārsniedz kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām.

(37)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem turklāt būtu jāpiemēro visas Direktīvas 2013/36/ES III sadaļā noteiktās prasības attiecībā uz piekļuvi kredītiestāžu darbībai, ieskaitot noteikumus par atļaujas atsaukšanu saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu. Tomēr minētās direktīvas 18. pants būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var atsaukt kredītiestādei izsniegto atļauju arī tad, ja minētā kredītiestāde savu atļauju izmanto vienīgi darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un tās aktīvu kopsummas vidējais rādītājs piecus gadus pēc kārtas ir mazāks par minētajā punktā noteiktajām robežvērtībām.

(38)

Ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu, trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus Savienībā, ir piemērojami valstu režīmi, saskaņā ar kuriem var būt prasība, ka jādibina filiāle dalībvalstī. Lai atvieglotu to darbību regulāru uzraudzību un izvērtējumu, kuras trešo valstu brokeru sabiedrības ar filiāļu starpniecību veic Savienībā, kompetentās iestādes būtu jāinformē par to teritorijā ar filiāļu starpniecību sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmēru un vērienu.

(39)

Konkrētas atsauces Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2009/65/EK (12), 2011/61/ES (13) un 2014/59/ES (14) uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem, kuri ieguldījumu brokeru sabiedrībām vairs nav piemērojami no šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 piemērošanas dienas, būtu jāuzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem noteikumiem šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/2033.

(40)

Balstoties uz pamatīgu esošā stāvokļa analīzi, datu apkopojumiem un apspriešanu, EBI sadarbībā ar EVTI sagatavoja ziņojumu par visām sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamu speciālu prudenciālo režīmu, un šis ziņojums ir pamats pārskatītajam ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajam regulējumam.

(41)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu kritērijus Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, precizētu informāciju, ar kuru piederības dalībvalstu un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās saistībā ar uzraudzību, noteiktu, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jānovērtē savu darbību apmērs saistībā ar iekšējās pārvaldības prasībām, un jo īpaši, novērtētu, vai tās ir uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Regulatīvajos tehniskajos standartos atalgojuma noteikumu nolūkos būtu arī jākonkretizē to darbinieku kategorijas, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē brokeru sabiedrību riska profilu, un jākonkretizē papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas kvalificējas kā mainīgais atalgojums. Visbeidzot, regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jāprecizē īpašu likviditātes risku izvērtēšanas elementi, to, kā kompetentās iestādes piemēro papildu pašu kapitāla prasības, un uzraudzības iestāžu kolēģiju darbība. Komisijai būtu jāpapildina šī direktīva, pieņemot EBI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, ka minētos regulatīvos tehniskos standartus var piemērot visas attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības tādā veidā, kas ir samērīgs ar minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbību būtību, mērogu un sarežģītību.

(42)

Komisijai vajadzētu arī būt pilnvarotai ar īstenošanas aktiem pieņemt EBI izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un kompetento iestāžu publiskošanas prasībām, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(43)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu un ņemtu vērā norises finanšu tirgos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, precizējot šajā direktīvā sniegtās definīcijas, ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējā kapitāla un risku izvērtējumus un kompetento iestāžu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma pilnvaras. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(44)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot efektīvu un samērīgu prudenciālo regulējumu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauts darboties Savienībā, darbojas uz stabila finansiālā pamata un tiek pārvaldītas pienācīgi, tostarp klientu interesēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(45)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (16) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu;

b)

uzraudzības pilnvarām un instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ko īsteno kompetentās iestādes, veidā, kas ir saskanīgs ar Regulas (ES) 2019/2033 noteikumiem;

d)

kompetentajām iestādēm piemērojamajām publiskošanas prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja tiek izsniegta un kuras tiek uzraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šīs direktīvas IV un V sadaļu nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. un 5. punktā un kuru atbilstību Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļā paredzētajām prudenciālajām prasībām uzrauga saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. punkta otro daļu.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“palīgpakalpojumu uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību galveno darbību;

2)

“atļauja” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu;

3)

“filiāle” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 30) apakšpunktā definētā filiāle;

4)

“ciešas attiecības” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunktā definētās ciešas attiecības;

5)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts publiskā iestāde vai struktūra, kas ir oficiāli atzīta valsts tiesību aktos un atbilstoši šiem aktiem ir pilnvarota uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar šo direktīvu konkrētās dalībvalsts uzraudzības sistēmas ietvaros;

6)

“preču un emisijas kvotu dīleris” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 150) apakšpunktā definētais preču un emisijas kvotu dīleris;

7)

“kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kas aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (17) 22. pantā vai grāmatvedības standartos, kuri ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemērojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (18), vai līdzīgas attiecības starp fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

8)

“atbilstība grupas kapitāla kritērijam” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības grupas mātesuzņēmuma atbilstība Regulas (ES) 2019/2033 8. panta prasībām;

9)

“kredītiestāde” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētā kredītiestāde;

10)

“atvasināti instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (19) 2. panta 1. punkta 29) apakšpunktā definētie atvasinātie instrumenti;

11)

“finanšu iestāde” ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā definētā finanšu iestāde;

12)

“dzimumneitrāla atalgojuma politika” ir Direktīvas 2013/36/ES, kā tā grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/878 (20), 3. panta 1. punkta 65) apakšpunktā definētā dzimumneitrālā atalgojuma politika;

13)

“grupa” ir Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11) punktā definētā grupa;

14)

“konsolidēts finanšu stāvoklis” ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 11) apakšpunktā definētais konsolidētais finanšu stāvoklis;

15)

“grupas uzraudzības iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbild par uzraudzību attiecībā uz Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību un to ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras ir Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību vai Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību kontrolē, atbilstību grupas kapitāla kritērijam;

16)

“piederības dalībvalsts” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55) apakšpunkta a) punktā definētā piederības dalībvalsts;

17)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 56) apakšpunktā definētā uzņēmēja dalībvalsts;

18)

“sākotnējais kapitāls” ir kapitāls, kurš ir nepieciešams, lai saņemtu ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauju, un kura apjoms un veids ir norādīts 9. un 11. pantā;

19)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

20)

“ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa” ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 25) apakšpunktā definētā ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa;

21)

“ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 23) apakšpunktā definētā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība;

22)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētie ieguldījumu pakalpojumi un darbības;

23)

“vadības struktūra” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 36) apakšpunktā definētā vadības struktūra;

24)

“vadības struktūra kā uzraudzības veicēja” ir vadības struktūra, kas veic vadības lēmumu pieņemšanas pārraudzību un uzraudzību;

25)

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (21) 2. panta 15) punktā definētā jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

26)

“jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;

27)

“augstākā līmeņa vadība” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā definētā augstākā līmeņa vadība;

28)

“mātesuzņēmums” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 32) apakšpunktā definētais mātesuzņēmums;

29)

“meitasuzņēmums” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 33) apakšpunktā definētais meitasuzņēmums;

30)

“sistēmisks risks” ir Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā definētais sistēmiskais risks;

31)

“Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 56) apakšpunktā definētā Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība;

32)

“Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 57) apakšpunktā definētā Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība;

33)

“Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 58) apakšpunktā definētā Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 58. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, precizējot šā panta 1. punktā sniegtās definīcijas ar mērķi:

a)

nodrošināt šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu;

b)

šīs direktīvas piemērošanā ņemt vērā norises finanšu tirgos.

II SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

4. pants

Kompetento iestāžu norīkošana un pilnvaras

1.   Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras pilda šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/2033 paredzētās funkcijas un pienākumus. Dalībvalstis informē Komisiju, EBI un EVTI par minēto norīkošanu un, ja ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, par katras kompetentās iestādes funkcijām un pienākumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību un attiecīgā gadījumā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību darbības, lai izvērtētu to atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 prasībām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar 14. pantu, iegūt informāciju, kas ir vajadzīga, lai izvērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un attiecīgā gadījumā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 prasībām, un izmeklēt iespējamos minēto prasību pārkāpumus.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir kompetence, resursi, darbspēja, pilnvaras un neatkarība, kas ir nepieciešami, lai pildītu funkcijas saistībā ar šajā direktīvā paredzēto prudenciālo uzraudzību, izmeklēšanu un sankcijām.

5.   Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām prasību sniegt kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un atbilstību Regulai (ES) 2019/2033. Ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējās kontroles mehānismi un administratīvās un grāmatvedības procedūras dod iespēju kompetentajām iestādēm jebkurā laikā pārbaudīt šo sabiedrību atbilstību minētajiem noteikumiem.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības visus savus darījumus reģistrē un sistēmas un procesus, kam piemēro šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, dokumentē tādā veidā, lai kompetentās iestādes varētu jebkurā laikā izvērtēt atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un atbilstību Regulai (ES) 2019/2033.

5. pants

Kompetento iestāžu rīcības brīvība piemērot atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības

1.   Kompetentās iestādes var nolemt piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas veic kādu no darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 5 miljardus EUR, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā, un ja ir piemērojams viens vai vairāki no šādiem kritērijiem:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība minētās darbības veic tādā mērogā, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespēja vai nonākšana grūtībās varētu radīt sistēmisko risku;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 3) punktā definētais tīrvērtes dalībnieks;

c)

kompetentā iestāde uzskata to par pamatotu, ņemot vērā attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību apmēru, būtību, mērogu un sarežģītību, ievērojot samērīguma principu un ņemot vērā vienu vai vairākus šādus faktorus:

i)

ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgumu Savienības vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikā;

ii)

ieguldījumu brokeru sabiedrības pārrobežu darbību nozīmību;

iii)

ieguldījumu brokeru sabiedrības savstarpējo saikni ar finanšu sistēmu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro preču un emisijas kvotu dīleriem, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai apdrošināšanas sabiedrībām.

3.   Ja kompetentā iestāde nolemj piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar 1. punktu, uzrauga minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstību prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļu.

4.   Ja kompetentā iestāde nolemj atsaukt saskaņā ar 1. punktu pieņemtu lēmumu, tā nekavējoties informē ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Jebkuru lēmumu, ko kompetentā iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, pārtrauc piemērot, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst minētajā punktā norādītajai robežvērtībai, kas aprēķināta 12 secīgu mēnešu periodā.

5.   Kompetentās iestādes nekavējoties informē EBI par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 1., 3. un 4. punktu.

6.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītos kritērijus un nodrošinātu to konsekventu piemērošanu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

Sadarbība dalībvalstī

1.   Kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar publiskajām iestādēm vai struktūrām, kuras attiecīgajā dalībvalstī atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību. Dalībvalstis pieprasa, lai minētās kompetentās iestādes un minētās publiskās iestādes vai struktūras nekavējoties apmainītos ar jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga to funkciju un pienākumu izpildei.

2.   Kompetentās iestādes, kas nav saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 67. pantu norīkotās iestādes, ievieš mehānismu sadarbībai ar minētajām iestādēm un visas tās informācijas apmaiņai, kas ir noderīga to attiecīgo funkciju un pienākumu izpildei.

7. pants

Sadarbība Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā

1.   Pildot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033 pieņemto tiesību normu piemērošanā ņem vērā uzraudzības instrumentu un uzraudzības prakses konverģenci.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

kompetentās iestādes kā EFUS puses sadarbojas uzticēšanās un patiesas savstarpējas cieņas gaisotnē, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgas, ticamas un izsmeļošas informācijas apmaiņu savā starpā un starp citām EFUS pusēm;

b)

kompetentās iestādes piedalās EBI darbībās un attiecīgā gadījumā arī uzraudzības iestāžu kolēģijās, kas minētas šīs direktīvas 48. pantā un Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā;

c)

kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko EBI izdevusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, un lai reaģētu uz brīdinājumiem un ieteikumiem, ko Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) izdevusi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1092/2010 (22) 16. pantu;

d)

kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar ESRK;

e)

kompetentajām iestādēm noteiktie uzdevumi un pilnvaras nekavē minētās kompetentās iestādes pildīt pienākumus kā EBI vai ESRK loceklēm vai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033.

8. pants

Uzraudzības Savienības dimensija

Pildot savus vispārīgos pienākumus, katras dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz attiecīgajā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti pārējās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī Savienībā kopumā, jo īpaši ārkārtas situācijās.

III SADAĻA

SĀKOTNĒJAIS KAPITĀLS

9. pants

Sākotnējais kapitāls

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams, lai saņemtu atļauju sniegt jebkurus ieguldījumu pakalpojumus vai veikt jebkuras ieguldījumu darbības, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, ir 750 000 EUR.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams, lai saņemtu atļauju sniegt jebkurus ieguldījumu pakalpojumus vai veikt jebkuras ieguldījumu darbības, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 1), 2), 4), 5) un 7) punktā, ja šai sabiedrībai nav ļauts turēt klientu naudu vai klientiem piederošus vērtspapīrus, ir 75 000 EUR.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav šā panta 1., 2. un 4. punktā minētās sabiedrības, ir 150 000 EUR.

4.   Tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kura ir saņēmusi atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 9) punktā, ja minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darījumus savā vārdā vai tai ir atļauts to darīt, ir 750 000 EUR.

10. pants

Atsauces uz sākotnējo kapitālu Direktīvā 2013/36/ES

Uzskata, ka no 2021. gada 26. jūnija atsauces citos Savienības aktos uz Direktīvā 2013/36/ES noteikto sākotnējā kapitāla apmēru aizstāj ar atsaucēm uz šīs direktīvas 9. pantā noteikto sākotnējā kapitāla apmēru šādi:

a)

atsauces uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu Direktīvas 2013/36/ES 28. pantā uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 9. panta 1. punktu;

b)

atsauces uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu Direktīvas 2013/36/ES 29. un 31. pantā uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 9. panta 2., 3. vai 4. punktu atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojumu un darbību veida;

c)

atsauces uz sākotnējo kapitālu Direktīvas 2013/36/ES 30. pantā uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 9. panta 1. punktu.

11. pants

Sākotnējā kapitāla sastāvs

Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējo kapitālu veido saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 9. pantu.

IV SADAĻA

PRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA

1. NODAĻA

Prudenciālās uzraudzības principi

1. iedaļa

Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence un pienākumi

12. pants

Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu kompetence

Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas nosaka uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību ir atbildīgas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

13. pants

Sadarbība starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1.   Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas savu pienākumu izpildē, ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, jo īpaši, bez kavēšanās apmainoties ar informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieskaitot:

a)

informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības un īpašumtiesību struktūru;

b)

informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstību pašu kapitāla prasībām;

c)

informāciju par atbilstību ieguldījumu brokeru sabiedrības koncentrācijas riska prasībām un likviditātes prasībām;

d)

informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

e)

jebkādus citus nozīmīgus faktorus, kas var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības radīto risku.

2.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties nodrošina uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu informāciju un konstatējumus par potenciālajām problēmām un riskiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība rada klientu aizsardzībai un finanšu sistēmas stabilitātei uzņēmējā dalībvalstī un ko tās ir konstatējušas, uzraugot ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, saņēmušas uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu sniegto informāciju, rīkojas, veicot visus pasākumus, kas nepieciešami 2. punktā minēto potenciālo problēmu un risku novēršanai un labošanai. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma detalizēti paskaidro, kā tās ir ņēmušas vērā uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu nodrošināto informāciju un konstatējumus.

4.   Ja pēc 2. punktā minētās informācijas un konstatējumu paziņošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata, ka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav veikušas 3. punktā minētos nepieciešamos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var, iepriekš informējušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, EBI un EVTI, veikt piemērotus pasākumus, lai aizsargātu klientus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, vai lai aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti.

Kompetentās iestādes var vērsties pie EBI par gadījumiem, kad pieprasījums sadarboties, jo īpaši pieprasījums apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts samērīgā termiņā. Attiecībā uz šādiem gadījumiem, Neskarot LESD 258. pantu, EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu arī pēc savas iniciatīvas saskaņā ar minētās regulas19. panta 1. punkta otro daļu.

5.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nepiekrīt uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pasākumiem, var vērsties ar šo jautājumu EBI, kura rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantā noteikto procedūru. Ja EBI rīkojas saskaņā ar minēto pantu, tā savu lēmumu pieņem viena mēneša laikā.

6.   Lai izvērtētu Regulas (ES) 2019/2033 23. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto nosacījumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt tīrvērtes dalībnieka piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegt informāciju par drošības rezerves modeli un parametriem, kas izmantoti attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības drošības rezerves prasību aprēķināšanai.

7.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē prasības attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas veidu un būtību.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

8.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras prasībām par tādas informācijas apmaiņu, lai sekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

9.   EBI 7. un 8. punktā minētos tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

14. pants

Citā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošu filiāļu pārbaudes uz vietas un inspicēšana

1.   Uzņēmējas dalībvalstis paredz, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi atļauju citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar to personu starpniecību, kuras tās norīko šim nolūkam, veikt 13. panta 1. punktā minētās informācijas pārbaudes uz vietas un inspicēt šādas filiāles.

2.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas uzraudzības nolūkā un tad, ja tās to uzskata par vajadzīgu uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitātes labad, katrā atsevišķā gadījumā veikt to darbību pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles veic to teritorijā, un pieprasīt filiālei sniegt informāciju par tās darbību.

Pirms šādu pārbaužu un inspekciju veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties apspriežas ar piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Pēc iespējas drīz pēc minēto pārbaužu un inspekciju pabeigšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm iegūto informāciju un konstatējumus, kas attiecas uz attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības riska novērtējumu.

2. iedaļa

Dienesta noslēpums un pienākums sniegt informāciju

15. pants

Dienesta noslēpums un apmaiņa ar konfidenciālu informāciju

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas minētajās kompetentajās iestādēs, ieskaitot Direktīvas 2014/65/ES 76. panta 1. punktā minētās personas, ir saistošs pienākums ievērot dienesta noslēpumu šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 nolūkos.

Konfidenciālu informāciju, ko šādas kompetentās iestādes un personas saņem pienākumu izpildes gaitā, var izpaust tikai kopsavilkuma vai agregātu veidā, ar noteikumu, ka nav iespējams identificēt konkrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai personas, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atzīta par bankrotējušu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālo informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, drīkst izpaust civillietās vai komerclietās, ja tas vajadzīgs attiecīgajai tiesvedībai.

2.   Konfidenciālo informāciju, kura apkopota, ar kuru veikta apmaiņa vai kura pārsūtīta, ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, kompetentās iestādes izmanto vienīgi savu pienākumu izpildei un jo īpaši šādiem mērķiem:

a)

šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/2033 noteikto prudenciālo noteikumu ievērošanas uzraudzībai;

b)

sankciju piemērošanai;

c)

kompetento iestāžu lēmumu pārsūdzēšanai administratīvā kārtībā;

d)

tiesvedībās, kas sāktas saskaņā ar 23. pantu.

3.   Fiziskās un juridiskās personas un citas struktūras, kas nav kompetentās iestādes, bet kuras saņem konfidenciālu informāciju, ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, minēto informāciju izmanto vienīgi kompetentās iestādes skaidri noteiktajiem mērķiem vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.   Kompetentās iestādes var apmainīties ar konfidenciālu informāciju 2. punkta nolūkos, var skaidri norādīt, kā minētā informācija jāapstrādā, un var noteikt skaidrus ierobežojumus minētās informācijas tālākai pārsūtīšanai.

5.   Pienākums, kas minēts 1. punktā, neliedz kompetentajām iestādēm pārsūtīt konfidenciālu informāciju Komisijai, ja minētā informācija ir nepieciešama Komisijas pilnvaru īstenošanai.

6.   Kompetentās iestādes konfidenciālu informāciju var sniegt EBI, EVTI, ESRK, dalībvalstu centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) un Eiropas Centrālajai bankai monetāro iestāžu statusā un attiecīgā gadījumā publiskajām iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārraudzību, ja minētā informācija ir nepieciešama to uzdevumu izpildei.

16. pants

Sadarbības kārtība ar trešām valstīm par informācijas apmaiņu

Lai pildītu uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) 2019/2033 un apmainītos ar informāciju, kompetentās iestādes, EBI un EVTI saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu var noslēgt sadarbības kārtību ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, kā arī trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas ir atbildīgas par turpmāk minētajiem uzdevumiem, ar noteikumu, ka uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas šīs direktīvas 15. pantā:

a)

finanšu iestāžu un finanšu tirgu uzraudzību, tostarp to finanšu sektora sabiedrību uzraudzību, kurām ir piešķirta atļauja darboties kā centrālajiem darījumu partneriem, ja centrālie darījumu partneri ir atzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (23) 25. pantu;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas un bankrota procedūrām un līdzīgām procedūrām;

c)

to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas un bankrota procedūrās un līdzīgās procedūrās;

d)

tiesību aktos noteikto revīziju veikšanu finanšu iestādēs vai iestādēs, kas administrē kompensācijas sistēmas;

e)

to personu pārraudzību, kuru uzdevums ir veikt tiesību aktos noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju finanšu iestādēs;

f)

to personu pārraudzību, kuras darbojas emisiju kvotu tirgos, lai nodrošinātu konsolidētu pārskatu par finanšu tirgiem un tūlītējo darījumu tirgiem;

g)

to personu pārraudzību, kuras darbojas lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgos, lai nodrošinātu konsolidētu pārskatu par finanšu tirgiem un tūlītējo darījumu tirgiem.

17. pants

Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu kontroli atbildīgo personu pienākumi

Dalībvalstis paredz, ka ikvienai personai, kura ir pilnvarota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (24) un kura ieguldījumu brokeru sabiedrībā veic uzdevumus, kas raksturoti Direktīvas 2009/65/EK 73. pantā vai Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā, vai jebkādu citu tiesību aktos paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties paziņot kompetentajām iestādēm ikvienu faktu vai lēmumu par minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību vai uzņēmumu, kuram ir ciešas attiecības ar minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, un kas:

a)

ir uzskatāms par saskaņā ar šo direktīvu noteikto normatīvo vai administratīvo noteikumu būtisku pārkāpumu;

b)

var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības nepārtrauktību; vai

c)

var būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

3. iedaļa

Sankcijas, izmeklēšanas pilnvaras un pārsūdzības tiesības

18. pants

Administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi

1.   Neskarot šīs direktīvas IV sadaļas 2. nodaļas 4. iedaļā minētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras un pilnvaras piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem un nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir pilnvaras noteikt šādas sankcijas un pasākumus attiecībā uz šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumu un Regulas (ES) 2019/2033 pārkāpumiem, tostarp, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a)

nav ieviesusi 26. pantā noteikto iekšējās pārvaldības kārtību;

b)

kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju par atbilstību Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā noteiktajam pašu kapitāla prasību ievērošanas pienākumam, tādējādi pārkāpjot minētās regulas 54. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju par koncentrācijas risku, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) 2019/2033 54. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

d)

rada tādu koncentrācijas risku, kas pārsniedz Regulas (ES) 2019/2033 37. pantā noteiktos limitus, neskarot minētās regulas 38. un 39. pantu;

e)

atkārtoti vai pastāvīgi nav likvīdu aktīvu, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) 2019/2033 43. pantu, neskarot minētās regulas 44. pantu;

f)

nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) 2019/2033 Sestajā daļā paredzētos noteikumus;

g)

veic maksājumus tās pašu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem gadījumos, kad ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 28., 52. vai 63. pantu ir aizliegti šādi maksājumi pašu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem;

h)

ir konstatēts, ka tā ir atbildīga par tādu valsts noteikumu smagu pārkāpumu, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (25);

i)

ļauj vienai vai vairākām personām, kuras neatbilst Direktīvas 2013/36/ES 91. pantam, kļūt vai palikt par vadības struktūras locekli.

Dalībvalstis, kuras neparedz noteikumus par administratīvajām sankcijām attiecībā uz pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, paziņo Komisijai attiecīgos krimināltiesību noteikumus.

Administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.   Administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi, kas minēti 1. punkta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a)

publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība un pārkāpuma būtība;

b)

rīkojumu, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai tiek pieprasīts izbeigt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)

pagaidu aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļiem vai citām fiziskajām personām, kuras ir atbildīgas par pārkāpumu, pildīt funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

d)

juridiskas personas gadījumā – administratīvos naudas sodus lielākais 10 % apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma, ieskaitot uzņēmuma bruto ieņēmumus iepriekšējā darījumdarbības gadā, ko veido procentu ieņēmumi un līdzīgi ieņēmumi, ieņēmumi no daļām un citiem mainīga vai nemainīga ienesīguma vērtspapīriem un komisijas naudas vai maksas;

e)

juridiskas personas gadījumā – administratīvos naudas sodus lielākais tās summas divkāršā apmērā, ko veido pārkāpuma rezultātā gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja minēto peļņu vai zaudējumus ir iespējams noteikt;

f)

fiziskas personas gadījumā – administratīvos naudas sodus lielākais 5 000 000 EUR apmērā vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīgajā vērtībā valsts valūtā 2019. gada 25. decembrī.

Ja pirmās daļas d) apakšpunktā minētais uzņēmums ir meitasuzņēmums, attiecīgie bruto ieņēmumi ir bruto ieņēmumi, kas norādīti galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo darījumdarbības gadu.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pārkāpj šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumus vai pārkāpj Regulas (ES) 2019/2033 noteikumus, kompetentā iestāde var piemērot administratīvas sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par attiecīgo pārkāpumu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot 1. punktā minēto administratīvo sankciju vai citu administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu atbildības pakāpi;

c)

par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu finansiālo stāvokli, ieskaitot juridisko personu kopējo apgrozījumu vai fizisko personu gada ienākumus;

d)

par pārkāpumu atbildīgo juridisko personu gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru;

e)

pārkāpuma rezultātā trešām personām radītos zaudējumus;

f)

sadarbošanās līmeni ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

g)

par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu iepriekšējos pārkāpumus;

h)

pārkāpuma iespējamās sistēmiskās sekas.

19. pants

Uzraudzības pilnvaras

Dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas informācijas vākšanas un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas to funkciju izpildei, tostarp:

a)

pilnvaras pieprasīt informāciju no šādām fiziskajām vai juridiskajām personām:

i)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

ii)

ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

iii)

jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

iv)

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

v)

personas, kas pieder pie i) līdz iv) punktā minētajām sabiedrībām;

vi)

trešās personas, ar ko i) līdz iv) punktā minētās sabiedrības ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par operacionālajām funkcijām vai darbībām;

b)

pilnvaras veikt visu vajadzīgo izmeklēšanu par jebkuru a) apakšpunktā minēto personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesības:

i)

pieprasīt, lai a) apakšpunktā minētās personas iesniegtu dokumentus;

ii)

pārbaudīt a) apakšpunktā minēto personu uzskaites dokumentus un reģistrus un iegūt minēto uzskaites dokumentu un reģistru kopijas vai izrakstus;

iii)

iegūt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no a) apakšpunktā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

iv)

iztaujāt jebkuru citu attiecīgu personu nolūkā iegūt informāciju par izmeklēšanas priekšmetu;

c)

pilnvaras veikt visas vajadzīgās inspekcijas telpās, kur darījumdarbību veic a) apakšpunktā minētās juridiskās personas un citi uzņēmumi, kuriem tiek uzraudzīta atbilstība grupas kapitāla kritērijam, ja attiecīgā kompetentā iestāde ir grupas uzraudzības iestāde, iepriekš informējot citas attiecīgās kompetentās iestādes.

20. pants

Administratīvo sankciju un citu administratīvo pasākumu publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju par administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu un kas nav pārsūdzēti un vairs nevar tikt pārsūdzēti. Minētā publikācija ietver informāciju par attiecīgā pārkāpuma veidu un būtību un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai piemērotas sankcijas vai attiecībā uz kuru veikts pasākums. Informāciju publicē tikai pēc tam, kad minētā persona ir tikusi informēta par attiecīgajām sankcijām vai pasākumiem, un tikai tad, ja publicēšana ir nepieciešama un samērīga.

2.   Ja dalībvalstis ļauj publicēt informāciju par administratīvajām sankcijām vai citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu un ir pārsūdzēti, kompetentās iestādes to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un pārsūdzības iznākumu.

3.   Informāciju par administratīvajām sankcijām vai citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu, kompetentās iestādes publicē anonimizētā veidā jebkuros šādos apstākļos:

a)

sankcijas vai pasākums ir piemērots fiziskai personai, un konstatēts, ka šīs personas datu publicēšana būtu nesamērīga;

b)

publicēšana apdraudētu iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi vai finanšu tirgu stabilitāti;

c)

publicēšana radītu nesamērīgu kaitējumu attiecīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai iesaistītajām fiziskajām personām.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu publicētā informācija ir pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus. Personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē patur tikai tad, ja to ļauj piemērojamie datu aizsardzības noteikumi.

21. pants

Sankciju paziņošana EBI

Kompetentās iestādes informē EBI par administratīvajām sankcijām un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu, minēto sankciju un citu administratīvo pasākumu pārsūdzībām un šo pārsūdzību iznākumu. EBI uztur tai paziņoto administratīvo sankciju un citu administratīvo pasākumu centrālu datubāzi, kuras vienīgais mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm un EVTI, un to atjaunina regulāri un vismaz reizi gadā.

EBI uztur tīmekļa vietni ar saitēm, kurās kompetentās iestādes publicē informāciju par administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 18. pantu, un norāda, cik ilgu laikposmu katra dalībvalsts publicē informāciju par administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem.

22. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai radītu iespēju ātri ziņot kompetentajām iestādēm par valsts noteikumu, ar ko transponē šo direktīvu, un Regulas (ES) 2019/2033 iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

Minētie mehānismi ietver:

a)

konkrētas procedūras šādu ziņojumu pieņemšanai, apstrādei un turpmākai rīcībai ar tiem, tostarp drošu saziņas kanālu izveidošanu;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrību darbinieku, kuri ziņo par pārkāpumiem ieguldījumu brokeru sabiedrībā, pienācīgu aizsardzību pret represijām, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi no ieguldījumu brokeru sabiedrības puses;

c)

personas, kura ziņo par pārkāpumu, un fiziskās personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679;

d)

skaidrus noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka visos gadījumos tiek garantēta konfidencialitāte attiecībā uz personu, kura ziņo par attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā izdarītiem pārkāpumiem, izņemot, ja valsts tiesību aktos ir paredzēta izpaušana saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai sekojošu administratīvo procesu vai tiesvedību.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībās būtu ieviestas atbilstošas procedūras, kas dod iespēju šo sabiedrību darbiniekiem iekšēji ziņot par pārkāpumiem, izmantojot speciālu neatkarīgu kanālu. Minētās procedūras var nodrošināt sociālie partneri ar noteikumu, ka minētās procedūras piedāvā tādu pašu aizsardzību kā tā, kas minēta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

23. pants

Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina tiesības pārsūdzēt lēmumus un pasākumus, kas pieņemti, ievērojot Regulu (ES) 2019/2033 vai ievērojot normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

2. NODAĻA

Pārbaudes process

1. iedaļa

Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process un iekšējā riska novērtēšanas process

24. pants

Iekšējais kapitāls un likvīdie aktīvi

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ievieš pamatotu, efektīvu un vispusīgu kārtību, stratēģijas un procesus, ar ko pastāvīgi izvērtē un uztur iekšējā kapitāla un likvīdo aktīvu summas, veidus un sadalījumu, ko tās uzskata par adekvātiem to risku būtībai un līmenim, kurus tās var radīt citiem un kuriem pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir vai var būt pakļautas.

2.   Kārtība, stratēģijas un procesi, kas minēti 1. punktā, ir pienācīgi un samērīgi ar attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību būtību, mērogu un sarežģītību. Tos regulāri iekšēji pārskata.

Kompetentās iestādes var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, piemērot šajā pantā paredzētās prasības, ciktāl kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu.

2. iedaļa

Iekšējā pārvaldība, pārredzamība, riskiem piemērojamā pieeja un atalgojums

25. pants

Šīs iedaļas piemērošanas tvērums

1.   Šo iedaļu nepiemēro, ja, balstoties uz Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība konstatē, ka tā atbilst visiem tajā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas neizpilda visus Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, vēlāk minētos nosacījumus izpilda, šo iedaļu pārtrauc piemērot pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad minētie nosacījumi izpildīti. Šo iedaļu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārtrauc piemērot pēc minētā laikposma tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība minētajā laikposmā bez pārtraukuma ir turpinājusi izpildīt Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus un ja tā ir attiecīgi informējusi kompetento iestādi.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība konstatē, ka tā vairs neizpilda visus Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punkta nosacījumus, tā informē kompetento iestādi un sāk nodrošināt atbilstību šīs iedaļas noteikumiem 12 mēnešu laikā no dienas, kad veikts minētais novērtējums.

4.   Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām prasību 32. pantā paredzētos noteikumus sākt piemērot atalgojumam par sniegtajiem pakalpojumiem vai gūtajiem rezultātiem tajā finanšu gadā, kas seko finanšu gadam, kurā veikts 3. punktā minētais novērtējums.

Ja ir piemērojama šī iedaļa un tiek piemērots Regulas (ES) 2019/2033 8. pants, dalībvalstis nodrošina šīs iedaļas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām individuāli.

Ja ir piemērojama šī iedaļa un tiek piemērota prudenciālā konsolidācija, kā minēts Regulas (ES) 2019/2033 7. pantā, dalībvalstis nodrošina šīs iedaļas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām individuāli un konsolidēti.

Atkāpjoties no trešās daļas, šo iedaļu nepiemēro meitasuzņēmumiem, kas atrodas konsolidētā finanšu stāvoklī un kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ja Savienības mātesuzņēmums kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā minētie meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību, šīs iedaļas piemērošana ir nelikumīga.

26. pants

Iekšējā pārvaldība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībās ir stingra pārvaldības kārtība, kas ietver visu turpmāk minēto:

a)

skaidra organizatoriskā struktūra ar precīzi definētu, pārredzamu un konsekventu atbildības hierarhiju;

b)

efektīvi procesi tādu risku apzināšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai par tiem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības ir vai var būt pakļautas vai kuriem tās pakļauj vai var pakļaut citus;

c)

adekvāti iekšējās kontroles mehānismi, ieskaitot pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras;

d)

atalgojuma politika un prakse, kas atbilst pareizai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina to.

Pirmās daļas d) apakšpunktā minētā atalgojuma politika un prakse ir dzimumneitrāla.

2.   Nosakot 1. punktā minēto kārtību, ņem vērā kritērijus, kas noteikti 28. līdz 33. pantā.

3.   Šā panta 1. punktā minētā kārtība ir pienācīga un samērīga ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelim un darbībām raksturīgo risku būtību, mērogu un sarežģītību.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes par 1. punktā minētās pārvaldības kārtības piemērošanu.

EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par dzimumneitrālu atalgojuma politiku ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

Divu gadu laikā no minēto pamatnostādņu publicēšanas dienas, pamatojoties uz kompetento iestāžu apkopoto informāciju, EBI izdod ziņojumu par dzimumneitrālas atalgojuma politikas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

27. pants

Ziņošana par katru valsti

1.   Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir filiāle vai meitasuzņēmums, kas ir finanšu iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir piešķirta atļauja, prasību reizi gadā izpaust šādu informāciju par dalībvalsti un trešo valsti:

a)

meitasuzņēmumu un filiāļu nosaukumi, darbības veids un atrašanās vieta;

b)

apgrozījums;

c)

darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās;

d)

peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem;

e)

peļņai vai zaudējumiem piemērotais nodoklis;

f)

saņemtās publiskās subsīdijas.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju revidē saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un, ja iespējams, pievieno attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības gada finanšu pārskatu vai attiecīgā gadījumā konsolidēto finanšu pārskatu pielikumā.

28. pants

Vadības struktūras loma risku pārvaldībā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra apstiprina un, ņemot vērā makroekonomisko vidi un ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības ciklu, periodiski pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vēlmi uzņemties riskus un attiecībā uz tās faktisko vai potenciālo risku pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra velta pietiekami daudz laika tam, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemti vērā 1. punktā minētie jautājumi, un ka tā iedala adekvātus resursus visu ieguldījumu brokeru sabiedrības būtisko risku pārvaldībai.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš kārtību, kādā vadības struktūrai tiek sniegti pārskati par visiem būtiskajiem riskiem un riska pārvaldības politiku un tās izmaiņām.

4.   Dalībvalstis nosaka prasību visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras neatbilst 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, izveidot riska komiteju, kas sastāv no vadības struktūras locekļiem, kuri attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā nepilda nekādas izpildfunkcijas.

Šā punkta pirmajā daļā minētās riska komitejas locekļiem ir attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetence, kas tiem dod iespēju pilnībā izprast, pārvaldīt un uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrības riska stratēģiju un vēlmi uzņemties risku. Tie nodrošina, ka riska komiteja konsultē vadības struktūru par ieguldījumu brokeru sabiedrības vispārējo pašreizējo un nākotnes vēlmi uzņemties risku un par riska stratēģiju un palīdz vadības struktūrai pārraudzīt to, kā augstākā līmeņa vadība īsteno minēto stratēģiju. Vispārējā atbildība par ieguldījumu brokeru sabiedrības riska stratēģijām un politiku ir vadības struktūrai.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai un minētās vadības struktūras riska komitejai, ja riska komiteja ir izveidota, ir piekļuve informācijai par ieguldījumu brokeru sabiedrības faktiskajiem vai potenciālajiem riskiem.

29. pants

Riskiem piemērojamā pieeja

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir stingras stratēģijas, politika, procesi un sistēmas, kas ļauj apzināt, novērtēt, pārvaldīt un uzraudzīt turpmāk minēto:

a)

klientiem pastāvošā riska būtiskie avoti un izpausmes, kā arī jebkāda būtiska ietekme uz pašu kapitālu;

b)

tirgum pastāvošā riska būtiskie avoti un izpausmes, kā arī jebkāda būtiska ietekme uz pašu kapitālu;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrībai pastāvošā riska būtiskie avoti un izpausmes, jo īpaši tie, kuru rezultātā var samazināties pieejamā pašu kapitāla līmenis;

d)

likviditātes risks atbilstīgos periodos, ieskaitot vienas dienas periodu, nolūkā nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība uztur adekvāta līmeņa likvīdos resursus, tostarp pievēršoties a), b) un c) apakšpunktā minēto risku būtiskajiem avotiem.

Stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir samērīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības sarežģītību, riska profilu un vērienu un ar vadības struktūras noteikto riska toleranci un atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā veic darījumdarbību.

Pirmās daļas a) apakšpunkta un otrās daļas nolūkos kompetentās iestādes apsver tādus valsts tiesību aktus, ar kuriem reglamentē nošķiršanu, ko piemēro turētajai klientu naudai.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības apsver profesionālās darbības apdrošināšanu kā efektīvu instrumentu savu risku pārvaldībai.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai pastāvošā riska būtiskie avoti attiecīgā gadījumā aptver neto aktīvu vērtības būtiskas izmaiņas, tostarp jebkādus prasījumus pret saistītajiem aģentiem, klientu vai darījumu partneru maksātnespēju, finanšu instrumentu, ārvalstu valūtu un preču pozīcijas un saistības pret definētu pabalstu pensiju shēmām.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienācīgi ņem vērā jebkādu būtisku ietekmi uz pašu kapitālu, ja šādi riski nav pietiekami ņemti vērā pašu kapitāla prasībās, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 11. pantu.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībām nepieciešams izbeigt vai pārtraukt savu darbību, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības modeļu un stratēģiju dzīvotspēju un ilgtspēju, nosaka tām prasību visā iziešanas no tirgus procesā pienācīgi ņemt vērā prasības un nepieciešamos resursus, kas ir reāli attiecībā uz grafiku un pašu kapitāla un likvīdo resursu uzturēšanu.

3.   Atkāpjoties no 25. panta, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ir piemērojams šā panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunkts.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai papildinātu šo direktīvu nolūkā nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir stingri. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā norises finanšu tirgos, jo īpaši jaunu finanšu produktu parādīšanos, grāmatvedības standartu attīstību un norises, kas sekmē uzraudzības prakses konverģenci.

30. pants

Atalgojuma politika

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, nosakot un piemērojot atalgojuma politiku attiecībā uz darbinieku kategorijām, tostarp augstākā līmeņa vadību, riska ņēmējiem, darbiniekiem, kas pilda kontroles funkcijas, un visiem darbiniekiem, kuru kopējais atalgojums atbilst vismaz zemākajam atalgojumam, ko saņem augstākā līmeņa vadība vai riska ņēmēji, un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ievēro šādus principus:

a)

atalgojuma politika ir skaidri dokumentēta un samērīga ar ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, iekšējo organizāciju un būtību, kā arī ar tās darbību vērienu un sarežģītību;

b)

atalgojuma politika ir dzimumneitrāla atalgojuma politika;

c)

atalgojuma politika atbilst pareizai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina to;

d)

atalgojuma politika atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības stratēģijai un mērķiem, turklāt tajā ir ņemta vērā par ieguldījumiem pieņemto lēmumu ilgtermiņa ietekme;

e)

atalgojuma politikā ir ietverti interešu konflikta novēršanas pasākumi, tā sekmē atbildīgu darījumdarbību un veicina risku apzināšanos un risku piesardzīgu uzņemšanos;

f)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra kā uzraudzības veicēja pieņem un regulāri pārskata atalgojuma politiku, un tai ir vispārējā atbildība par šīs politikas īstenošanas pārraudzību;

g)

vismaz reizi gadā atalgojuma politikas īstenošanu centrālā līmenī neatkarīgi un iekšēji pārskata kontroles funkciju pildītājs;

h)

darbinieki, kas pilda kontroles funkcijas, ir neatkarīgi no tām darījumdarbības vienībām, kuras tie pārrauga, viņiem ir pienācīgas pilnvaras un viņu atalgojums atbilst ar viņu funkcijām saistīto mērķu sasniegšanai neatkarīgi no to darījumdarbības jomu rezultātiem, kuras viņi kontrolē;

i)

atalgojumu augstākajām amatpersonām, kuras pilda riska pārvaldības un atbilstības nodrošināšanas funkcijas, tieši pārrauga atalgojuma komiteja, kas minēta 33. pantā, vai, ja šāda komiteja nav izveidota, vadības struktūra kā uzraudzības veicēja;

j)

atalgojuma politikā, ņemot vērā valsts noteikumus par algu noteikšanu, skaidri nošķir kritērijus, ko piemēro, lai noteiktu:

i)

atalgojuma nemainīgo pamatdaļu, kas galvenokārt atspoguļo attiecīgo darba pieredzi un organizatorisko atbildību, kura noteikta darbinieka darba līgumā ietvertajā darba aprakstā;

ii)

atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo darbinieka ilgākā periodā gūtos un atbilstoši riskiem koriģētos rezultātus, kā arī rezultātus, kuri pārsniedz darbinieka darba aprakstā noteikto;

k)

atalgojuma nemainīgās daļas īpatsvars kopējā atalgojumā ir pietiekami liels un tāds, kas dod iespēju piemērot pilnībā elastīgu politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgajiem komponentiem, ieskaitot iespēju vispār neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu.

2.   Šā panta 1. punkta k) apakšpunkta nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības savā atalgojuma politikā nosaka atbilstīgu attiecību starp kopējā atalgojuma mainīgo un nemainīgo daļu, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības un ar tām saistītos riskus, kā arī dažādu 1. punktā minēto darbinieku kategoriju ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš un piemēro 1. punktā minētos principus tādā veidā, kas atbilst to lielumam un iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, vērienam un sarežģītībai.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē attiecīgos kritērijus to šā panta 1. punktā minēto darbinieku kategoriju apzināšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu. EBI un EVTI pienācīgi ņem vērā Komisijas Ieteikumu 2009/384/EK (26), kā arī esošās atalgojuma politikas pamatnostādnes, ievērojot Direktīvas 2009/65/EK, 2011/61/ES un 2014/65/ES, un cenšas līdz minumam samazināt novirzīšanos no esošajiem noteikumiem.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

31. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņem ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saņem ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 28) apakšpunktā:

a)

minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība vadības struktūras locekļiem neizmaksā nekādu atalgojuma mainīgo daļu;

b)

ja mainīgais atalgojums, ko izmaksā darbiniekiem, kas nav vadības struktūras locekļi, nesaskanētu ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā un laicīgu ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta izmantojuma izbeigšanu, atalgojuma mainīgā daļa aprobežojas ar noteiktu daļu no neto ieņēmumiem.

32. pants

Atalgojuma mainīgā daļa

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību 30. panta 1. punktā minētajām darbinieku kategorijām piešķirtā un izmaksātā atalgojuma mainīgā daļa atbilst visām turpmāk minētajām prasībām saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 30. panta 3. punktā izklāstītie:

a)

ja atalgojuma mainīgā daļa ir atkarīga no rezultātiem, atalgojuma mainīgās daļas kopsummu aprēķina, balstoties uz novērtējumu, kurā apvienoti konkrētās personas, attiecīgās darījumdarbības vienības un visas ieguldījumu brokeru sabiedrības rezultāti;

b)

novērtējot konkrētās personas rezultātus, ņem vērā gan finansiālus, gan nefinansiālus kritērijus;

c)

rezultātu novērtējums, kas minēts a) apakšpunktā, balstās uz vairāku gadu periodu, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības ciklu un tās darījumdarbības riskus;

d)

atalgojuma mainīgā daļa neietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju nodrošināt stabilu kapitāla bāzi;

e)

garantēta atalgojuma mainīgā daļa nepastāv; izņēmums ir attiecībā uz jaunajiem darbiniekiem tikai par viņu pirmo darba gadu un ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pietiekami liela kapitāla bāze;

f)

maksājumi, kas saistīti ar darba līguma priekšlaicīgu izbeigšanu, atspoguļo personas laika gaitā gūtos rezultātus, un ar tiem neatalgo par nesekmīgu vai noteikumiem neatbilstošu darbību;

g)

atalgojuma paketes, kas saistītas ar kompensāciju vai izpirkšanu no līgumiem iepriekšējā darbvietā, atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības ilgtermiņa interesēm;

h)

rezultātu novērtējumā, ko izmanto, lai aprēķinātu atalgojuma mainīgās daļas pūlus, ņem vērā visu veidu esošos un turpmākos riskus un saskaņā ar Regulu (ES)2019/2033 nepieciešamā kapitāla un likviditātes izmaksas;

i)

atalgojuma mainīgās daļas sadalē ieguldījumu brokeru sabiedrības ietvaros ņem vērā visu veidu esošos un turpmākos riskus;

j)

vismaz 50 % no atalgojuma mainīgās daļas veido jebkuri šādi instrumenti:

i)

akcijas vai līdzvērtīgas īpašumtiesību daļas – atkarībā no attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskās struktūras;

ii)

ar akcijām saistīti instrumenti vai līdzvērtīgi nenaudas instrumenti – atkarībā no attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskās struktūras;

iii)

papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti, vai citi instrumenti, kurus var pilnībā konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai norakstīt un kuri adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti darbības turpināšanas apstākļos;

iv)

nenaudas instrumenti, kuri atspoguļo pārvaldīto portfeļu instrumentus;

k)

atkāpjoties no j) apakšpunkta, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neemitē nekādus no tajā minētajiem instrumentiem, kompetentās iestādes var atļaut izmantot alternatīvu kārtību, ar ko tiek sasniegti tie paši mērķi;

l)

vismaz 40 % no atalgojuma mainīgās daļas atliek uz attiecīgi trīs līdz piecu gadu periodu atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības cikla, darījumdarbības veida, riskiem un attiecīgās personas darbībām, izņemot, ja atalgojuma mainīgās daļas summa ir īpaši liela – tādā gadījumā atliktās atalgojuma mainīgās daļas īpatsvars ir vismaz 60 %;

m)

atalgojuma mainīgo daļu samazina apmērā, kas var sasniegt 100 %, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālie rezultāti ir vāji vai negatīvi, tostarp izmantojot malus metodi vai atgūšanas mehānismus atbilstoši ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktajiem kritērijiem; tas jo īpaši attiecas uz situācijām, kurās attiecīgā persona:

i)

piedalījās rīcībā, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai radīja būtiskus zaudējumus, vai bija atbildīga par šo rīcību;

ii)

vairs nav uzskatāma par atbilstīgu un piemērotu;

n)

diskrecionārie pensiju pabalsti atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

personas, kas minētas 30. panta 1. punktā, neizmanto personīgas riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atalgojumu un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai grautu 1. punktā minēto principu iedarbību;

b)

atalgojuma mainīgās daļas neizmaksā, izmantojot finanšu instrumentsabiedrības vai metodes, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas vai Regulas (ES) 2019/2033 prasībām.

3.   Šā panta 1. punkta j) apakšpunkta nolūkos tajā minētajiem instrumentiem piemēro attiecīgu ieturēšanas politiku, kuras mērķis ir personas stimulus salāgot ar ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās kreditoru un klientu ilgāka termiņa interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus minēto instrumentu veidiem un struktūrai vai aizliegt izmantot noteiktus instrumentus atalgojuma mainīgās daļas mērķiem.

Šā panta 1. punkta l) apakšpunkta nolūkos atliktās atalgojuma mainīgās daļas tiesību iegūšanu atļauj ne ātrāk kā atbilstoši proporcionālajai pieejai.

Šā panta 1. punkta n) apakšpunkta nolūkos, ja darbinieks aiziet no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ieguldījumu brokeru sabiedrība diskrecionāros pensiju pabalstus piecus gadus tur j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darbinieks ir sasniedzis pensionēšanās vecumu un pensionējas, diskrecionāros pensiju pabalstus darbiniekam izmaksā j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā, un ir jāievēro piecu gadu ieturēšanas periods.

4.   Šā panta 1. punkta j) un l) apakšpunktu un 3. punkta trešo daļu nepiemēro:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja tās bilances un ārpusbilances aktīvu vidējā vērtība četru gadu periodā tieši pirms konkrētā finanšu gada ir 100 miljoni EUR vai mazāka;

b)

fiziskai personai, kuras atalgojuma mainīgā daļa gadā nepārsniedz 50 000 EUR un neatbilst vairāk nekā vienai ceturtdaļai no minētās personas kopējā gada atalgojuma.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta a) apakšpunkta, dalībvalsts var palielināt minētajā apakšpunktā minēto robežvērtību ar noteikumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst šādiem kritērijiem:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību, nav viena no trim lielākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām pēc aktīvu kopējās vērtības;

b)

uz ieguldījumu brokeru sabiedrību neattiecas pienākumi vai attiecas vienkāršoti pienākumi attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrības bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs ir 150 miljoni EUR vai mazāks;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrības bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs ir 100 miljoni EUR vai mazāks;

e)

e) robežvērtība nepārsniedz 300 miljonus EUR; un

f)

ir lietderīgi palielināt robežvērtību, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturu un vērienu, tās iekšējo organizāciju un – attiecīgā gadījumā – grupas, kurai tā pieder, iezīmes.

6.   Atkāpjoties no 4. punkta a) apakšpunkta, dalībvalsts var samazināt minētajā apakšpunktā minēto robežvērtību ar noteikumu, ka to darīt ir lietderīgi, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību būtību un vērienu, tās iekšējo organizāciju un – attiecīgā gadījumā – grupas, kurai tā pieder, iezīmes.

7.   Atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis var nolemt, ka darbiniekiem, kuriem ir tiesības uz gada atalgojuma mainīgo daļu, kas ir mazāka par minētajā apakšpunktā paredzēto robežvērtību un daļu, nepiemēro tajā izklāstīto atbrīvojumu, ņemot vērā valsts tirgus īpatnības attiecībā uz atalgojuma praksi vai minēto darbinieku pienākumu raksturu un darba profilu.

8.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu to instrumentu klases, kas atbilst 1. punkta j) apakšpunkta iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un lai precizētu 1. punkta k) apakšpunktā izklāstīto iespējamo alternatīvo kārtību.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

9.   EBI, apspriežoties ar EVTI, pieņem pamatnostādnes, kuru mērķis ir atvieglot 4., 5. un 6. punkta īstenošanu un nodrošināt minēto punktu konsekventu piemērošanu.

33. pants

Atalgojuma komiteja

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, izveido atalgojuma komiteju. Minētās atalgojuma komitejas sastāvs ir līdzsvarots dzimuma ziņā, un tā kompetenti un neatkarīgi spriež par atalgojuma politiku un praksi un par stimuliem, kas radīti, lai pārvaldītu risku, kapitālu un likviditāti. Atalgojuma komiteju var izveidot grupas līmenī.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka atalgojuma komiteja ir atbildīga par atalgojumu skarošo lēmumu sagatavošanu, ieskaitot lēmumus, kuri ietekmē attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības riskus un riska pārvaldību un kurus pieņem vadības struktūra. Atalgojuma komitejas priekšsēdētājs un locekļi ir vadības struktūras locekļi, kuri attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā nepilda nekādas izpildfunkcijas. Ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzēta darba ņēmēju pārstāvība vadības struktūrā, atalgojuma komitejā darbojas viens vai vairāki darba ņēmēju pārstāvji.

3.   Gatavojot 2. punktā minētos lēmumus, atalgojuma komiteja ņem vērā sabiedrības intereses un ieguldījumu brokeru sabiedrības dalībnieku, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses.

34. pants

Atalgojuma politikas pārraudzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes apkopo informāciju, kas sniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 51. panta pirmās daļas c) un d) apakšpunktu, kā arī informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, un izmanto to, lai salīdzinoši novērtētu atalgojuma tendences un praksi.

Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI.

2.   EBI izmanto saskaņā ar 1. un 4. punktu no kompetentajām iestādēm saņemto informāciju, lai atalgojuma tendences un praksi salīdzinoši novērtētu Savienības līmenī.

3.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes par pamatotas atalgojuma politikas piemērošanu. Minētajās pamatnostādnēs ņem vērā vismaz prasības, kas minētas 30. līdz 33. pantā, un pamatotas atalgojuma politikas principus, kuri noteikti Ieteikumā 2009/384/EK.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm sniegtu informāciju par tādu fizisko personu skaitu katrā ieguldījumu brokeru sabiedrībā (dalījumā pa 1 miljona EUR diapazoniem), kuru atalgojums finanšu gadā ir 1 miljons EUR vai vairāk, tostarp informāciju par šo personu darba pienākumiem, attiecīgo darījumdarbības jomu un algas galvenajām sastāvdaļām, prēmijām, ilgtermiņa stimuliem un pensiju iemaksām.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma sniedz informāciju par katra vadības struktūras vai augstākā līmeņa vadības locekļa kopējo atalgojumu.

Kompetentās iestādes pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju nosūta EBI, un tā šo informāciju publicē piederības dalībvalstu datu agregātu veidā, izmantojot kopēju informācijas sniegšanas formātu. EBI, apspriežoties ar EVTI, var izdot pamatnostādnes, kuru mērķis ir atvieglot šā punkta īstenošanu un nodrošināt apkopotās informācijas saskaņotību.

35. pants

EBI ziņojums par vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības riskiem

EBI sagatavo ziņojumu par tādu tehnisko kritēriju ieviešanu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa vajadzībām, kuri attiecas uz pakļautību darbībām, kas lielā mērā saistītas ar vidiskās, sociālās un pārvaldības (VSP) jomas mērķiem, nolūkā izvērtēt risku iespējamos avotus un ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ņemot vērā piemērojamos Savienības tiesību aktus VSP klasifikācijas jomā.

Pirmajā daļā minētajā EBI ziņojumā ir ietverta vismaz šāda informācija:

a)

VSP risku, tostarp fizisko risku un pārejas risku, kas saistīti ar pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku, definīcija, un attiecībā uz pārejas riskiem, iekļaujot tādus riskus, kas saistīti ar aktīvu vērtības samazināšanos regulatīvu izmaiņu dēļ, kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus un mērīšanas standartus, kas attiecas uz šādu risku izvērtēšanu, kā arī metodoloģiju, ar ko izvērtēt iespēju, ka šādi riski rodas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā un iespēju, ka šādiem riskiem ir būtiska finansiāla ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrību;

b)

iespējas, ka ievērojama konkrētu aktīvu koncentrācija attiecīgajai iestādei palielina VSP riskus, tostarp fiziskos riskus un pārejas riskus, izvērtējums;

c)

to procesu apraksts, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība var identificēt, izvērtēt un pārvaldīt VSP riskus, tostarp fiziskos riskus un pārejas riskus;

d)

kritēriji, parametri un mērīšanas standarti, ar kuriem uzraudzītāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības var izvērtēt uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa nolūkos VSP īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa risku ietekmi.

EBI līdz 2021. gada 26. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, EBI attiecīgā gadījumā var pieņemt pamatnostādnes, lai uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa nolūkā ieviestu kritērijus attiecībā uz VSP riskiem un šajās pamatnostādnēs ņem vērā šajā pantā minētā EBI ziņojuma konstatējumus.

3. iedaļa

Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process

36. pants

Uzraudzības pārbaude un novērtējums

1.   Kompetentās iestādes, ciktāl tas ir būtiski un nepieciešami, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, riska profilu un darījumdarbības modeli, pārbauda kārtību, stratēģijas, procesus un mehānismus, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības ir īstenojušas, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai un Regulai (ES) 2019/2033, un, ja tas ir nepieciešami un būtiski, izvērtē turpmāk minētos aspektus, lai nodrošinātu to risku pareizu pārvaldību un segumu:

a)

riski, kas minēti 29. pantā;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelis;

d)

sistēmiskā riska novērtējums, ņemot vērā sistēmiskā riska noteikšanas un mērīšanas noteikumus Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. pantā vai ESRK ieteikumus;

e)

riski ieguldījumu brokeru sabiedrību tīkla un informācijas sistēmu drošībai, lai nodrošinātu to procesu, datu un aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;

f)

ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļautība procentu likmes riskam, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības;

g)

ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības kārtība un vadības struktūras locekļu spēja pildīt to pienākumus.

Šā punkta nolūkos kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir profesionālās darbības apdrošināšana.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes 1. punktā minētās pārbaudes un novērtējuma biežumu un intensitāti noteiktu, ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību apmēru, būtību, mērogu, sarežģītību un attiecīgā gadījumā – sistēmisko nozīmīgumu un ievērojot samērīguma principu.

Kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā lemj par to, vai un kādā veidā jāveic pārbaude un novērtējums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tikai tad, ja tās uzskata, ka tas ir vajadzīgs minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību apmēra, būtības, mēroga un sarežģītības dēļ.

Pirmās daļas nolūkos tiek ņemti vērā valsts tiesību akti, ar ko reglamentē turētajai klientu naudai piemērojamu nošķiršanu.

3.   Veicot 1. punkta g) apakšpunktā minētā elementa pārbaudi un novērtējumu, kompetentajām iestādēm tiek nodrošināta piekļuve vadības struktūras un tās komiteju sanāksmju darba kārtībām, protokoliem un pavaddokumentiem un vadības struktūras rezultātu iekšējā vai ārējā novērtējuma rezultātiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai papildinātu šo direktīvu nolūkā nodrošināt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrību kārtība, stratēģijas, procesi un mehānismi nodrošinātu pienācīgu risku pārvaldību un segumu. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā norises finanšu tirgos, jo īpaši jaunu finanšu produktu parādīšanos, grāmatvedības standartu attīstību un norises, kas sekmē uzraudzības prakses konverģenci.

37. pants

Regulāra pārbaude atļaujai izmantot iekšējos modeļus

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados, pārbaudītu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību prasībām attiecībā uz atļauju izmantot iekšējos modeļus kā minēts Regulas (ES) 2019/2033 22. pantā. Kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā un minēto iekšējo modeļu piemērošanu jauniem produktiem un pārbauda un izvērtē to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība minētajos iekšējos modeļos izmanto pareizi izstrādātus un aktuālus paņēmienus un praksi. Kompetentās iestādes pārliecinās, ka būtiskie trūkumi, kas konstatēti ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējo modeļu nodrošinātajā risku segumā, tiek novērsti, vai veic pasākumus to seku mazināšanai, tostarp pieprasot kapitāla palielinājumus vai piemērojot lielākus reizinājuma koeficientus.

2.   Ja attiecībā uz iekšējiem modeļiem, ko piemēro tirgum pastāvošajam riskam, daudzi pārsniegumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 366. pantā, liecina, ka iekšējie modeļi nav vai vairs nav pareizi, kompetentās iestādes atsauc atļauju izmantot iekšējos modeļus vai piemēro piemērotus pasākumus, ar ko nodrošina, lai iekšējie modeļi tiktu nekavējoties noteiktā termiņā uzlaboti.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai piešķirta atļauja izmantot iekšējos modeļus, vairs neatbilst minēto iekšējo modeļu piemērošanas prasībām, kompetentās iestādes pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai nu pierādīt, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska, vai iesniegt plānu un termiņu atbilstības minētajām prasībām nodrošināšanai. Kompetentās iestādes pieprasa uzlabot iesniegto plānu, ja ir maz ticams, ka ar to varēs panākt pilnīgu atbilstību, vai ja termiņš nav atbilstīgs.

Ja ir maz ticams, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība panāks atbilstību noteiktajā termiņā, vai tā nav sekmīgi pierādījusi, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes atsauc iekšējo modeļu izmantošanas atļauju vai ļauj izmantot to tikai jomās, kurās atbilstība ir panākta, vai tajās jomās, kurās iespējams atbilstību panākt pienācīgā termiņā.

4.   EBI analizē ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējos modeļus kopumā un to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto iekšējos modeļus attiecībā uz līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem. Tā par to informē EVTI.

Lai sekmētu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, EBI, balstoties uz minēto analīzi un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, izstrādā pamatnostādnes ar kritērijiem attiecībā uz to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāizmanto iekšējie modeļi, un to, kā minētie iekšējie modeļi ir jāizmanto līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem.

Dalībvalstis mudina kompetentās iestādes minēto analīzi un minētās pamatnostādnes ņemt vērā, veicot 1. punktā minēto pārbaudi.

4. iedaļa

Uzraudzības pasākumi un pilnvaras

38. pants

Uzraudzības pasākumi

Kompetentās iestādes pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām agrīnā posmā veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šādas problēmas:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst šīs direktīvas vai Regulas (ES) 2019/2033 prasībām;

b)

kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība nākamo 12 mēnešu laikā varētu pārkāpt valsts noteikumus šīs direktīvas transponēšanai vai Regulas (ES) 2019/2033 noteikumus.

39. pants

Uzraudzības pilnvaras

1.   Dalībvalsts nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu uzraudzības pilnvaras, kas ir nepieciešamas, lai, pildot savas funkcijas, efektīvi un samērīgi iejauktos ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībā.

2.   Šīs direktīvas 36. panta, 37. panta 3. punkta un 38. panta un Regulas (ES) 2019/2033 nolūkos kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:

a)

prasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tām būtu pašu kapitāls, kas pārsniedz Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā noteiktās prasības, saskaņā ar šīs direktīvas 40. panta nosacījumiem, vai lai tās koriģētu prasīto pašu kapitālu un prasītos likvīdos aktīvus gadījumā, ja minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbība būtiski mainās;

b)

pieprasīt nostiprināt kārtības, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviesti saskaņā ar 24. un 26. pantu;

c)

pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām viena gada laikā iesniegt plānu par to, kā atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) 2019/2033, noteikt termiņu minētā plāna īstenošanai un pieprasīt uzlabot minēto plānu attiecībā uz darbības jomu un termiņu;

d)

pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērot īpašu uzkrājumu politiku vai procedūras attiecībā uz aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

e)

ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atsavināt darbības, kuras rada pārmērīgu risku ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālajai stabilitātei;

f)

pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībām, produktiem un sistēmām, ieskaitot ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās darbības;

g)

pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām ierobežot atalgojuma mainīgo daļu procentuālā izteiksmē no neto ieņēmumiem, ja minētais atalgojums nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

h)

pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām izmantot neto peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu;

i)

ierobežot vai aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktu peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, kapitāldaļu īpašniekiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, ja šāds ierobežojums vai aizliegums nav uzskatāms par ieguldījumu brokeru sabiedrības saistību neizpildes notikumu;

j)

noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības salīdzinājumā ar šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/2033 paredzētajām, ieskaitot ziņošanu par kapitāla un likviditātes pozīcijām;

k)

noteikt īpašas likviditātes prasības saskaņā ar 42. pantu;

l)

pieprasīt papildu informācijas atklāšanu;

m)

prasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrībām mazināt riskus ieguldījumu brokeru sabiedrību tīklu un informācijas sistēmu drošībai, lai nodrošinātu to procesu, datu un aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību.

3.   Šā panta 2. punkta j) apakšpunkta nolūkos kompetentās iestādes var ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības tikai tad, ja paziņojamā informācija nedublējas un ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)

pastāv viens no 38. panta a) un b) punktā minētajiem gadījumiem;

b)

kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu 38. panta b) punktā minēto pierādījumu ievākšanai.

c)

ir nepieciešama papildu informācija 36. pantā minētā uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa nolūkos.

Uzskata, ka informācija dublējas, ja kompetentajai iestādei jau ir tā pati vai būtībā tāda pati informācija, kompetentā iestāde minēto informāciju var sagatavot vai tā pati kompetentā iestāde to var iegūt, izmantojot citus līdzekļus, nevis pieprasot ieguldījumu brokeru sabiedrībai to paziņot. Kompetentā iestāde papildu informāciju nepieprasa, ja šī informācija kompetentajai iestādei ir pieejama atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē nekā paziņojamā papildu informācija, bet minētais atšķirīgais formāts vai detalizācija tai neliedz sagatavot būtībā līdzīgu informāciju.

40. pants

Papildu pašu kapitāla prasības

1.   Kompetentās iestādes nosaka 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību tikai gadījumā, ja, balstoties uz saskaņā ar 36. un 37. pantu veiktajām pārbaudēm, tās ir pārliecinājušās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība atrodas kādā no šādām situācijām:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta tādiem riskiem vai riska elementiem vai rada tādus riskus citiem, kuri ir būtiski un kurus Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā paredzētā pašu kapitāla prasība un jo īpaši K-faktora prasības nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst 24. un 26. pantā izklāstītajām prasībām, un ir maz ticams, ka citu uzraudzības pasākumu piemērošana piemērotā termiņā pietiekami uzlabotu attiecīgo kārtību, procesus, mehānismus un stratēģijas;

c)

korekcijas saistībā ar piesardzīgo tirdzniecības portfeļa vērtēšanu nav pietiekamas, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībai dotu iespēju īsā laikā parastos tirgus apstākļos pārdot savas pozīcijas vai ierobežot savu risku, neciešot būtiskus zaudējumus;

d)

pārbaude, kas veikta saskaņā ar 37. pantu, liecina, ka neatbilstība atļauto iekšējo modeļu piemērošanas prasībām, visticamāk, novedīs pie nepietiekama kapitāla līmeņa;

e)

ieguldījumu brokeru sabiedrība atkārtoti nav nodrošinājusi vai neuztur pietiekamu papildu pašu kapitāla līmeni, kā noteikts 41. pantā.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos riskus vai risku elementus uzskata par tādiem, kurus Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā un Ceturtajā daļā paredzētās pašu kapitāla prasības nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā, tikai tad, ja tās kapitāla summas, veidi un sadalījums, ko kompetentā iestāde uzskata par adekvātiem, veikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar šīs direktīvas 24. panta 1. punktu veiktā izvērtējuma uzraudzības pārbaudi, ir augstākā līmenī nekā ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā.

Pirmās daļas nolūkos par adekvātu uzskatāmajā kapitālā var būt ietverti tādi riski vai risku elementi, kuri ir nepārprotami izslēgti no Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā paredzētās pašu kapitāla prasības.

3.   Papildu pašu kapitāla līmeni, kurš tiek pieprasīts, ievērojot 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kompetentās iestādes nosaka kā starpību starp kapitālu, kas uzskatāms par adekvātu, ievērojot ar šā panta 2. punktu, un pašu kapitāla prasību, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā.

4.   Kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrībām pieprasa izpildīt 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību ar pašu kapitālu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu;

b)

vismaz trīs ceturtdaļas no pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls;

c)

minēto pašu kapitālu neizmanto, lai izpildītu Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības.

5.   Kompetentās iestādes savu lēmumu noteikt 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību pamato rakstveidā, sniedzot skaidru pārskatu par šā panta 1. līdz 4. punktā minēto elementu pilnīgu izvērtējumu. Tas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajā gadījumā ietver konkrētu skaidrojumu par to, kāpēc saskaņā ar 41. panta 1. punktu noteiktais kapitāla līmenis vairs netiek uzskatīts par pietiekamu.

6.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu to, kā jāmēra 2. punktā minētie riski un risku elementi, tostarp tos riskus vai risku elementus, kuri ir nepārprotami izslēgti no Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā vai Ceturtajā daļā izklāstītajām pašu kapitāla prasībām.

EBI nodrošina, lai regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu iekļauti indikatīvi kvalitatīvi riska mērīšanas rādītāji attiecībā uz 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā papildu pašu kapitāla summām, ievērojot ieguldījumu brokeru sabiedrībām raksturīgo dažādo darījumdarbības modeļu un juridisko formu klāstu, un lai standarti būtu samērīgi, ņemot vērā:

a)

īstenošanas slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kompetentajām iestādēm;

b)

iespēju, ka augstāks pašu kapitāla prasību līmenis, ko piemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības neizmanto iekšējos modeļus, attaisno zemāku pašu kapitāla prasību noteikšanu risku un risku elementu izvērtējumā saskaņā ar 2. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   Kompetentās iestādes saskaņā ar 1. līdz 6. punktu var noteikt papildu pašu kapitāla prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pamatojoties uz katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu un ja kompetentā iestāde uzskata to par pamatotu.

41. pants

Norādījumi par papildu pašu kapitālu

1.   Ņemot vērā samērīguma principu un atbilstoši to ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību apmēram, sistēmiskajam nozīmīgumam, būtībai, mērogam un sarežģītībai, kuras neatbilst Regulas (ES) 2019/203312. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai šādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu tāds pašu kapitāla līmenis, kas, balstoties uz 24. pantu, pietiekamā mērā pārsniedz Regulas (ES) 2019/2033 Trešajā daļā un šajā direktīvā noteiktās prasības, tostarp 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ar mērķi nodrošināt, lai cikliskas ekonomiskās svārstības neizraisītu minēto prasību pārkāpumu vai neapdraudētu ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju organizēti izbeigt un pārtraukt savas darbības.

2.   Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, pārbauda saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikto pašu kapitāla līmeni un vajadzības gadījumā paziņo minētās pārbaudes secinājumus attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tostarp iestāžu uzstādījumu attiecībā uz korekcijām saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktā pašu kapitāla līmenī. Šādā paziņojumā norāda datumu, līdz kuram kompetentā iestāde ir pieprasījusi pabeigt minētās korekcijas.

42. pants

Īpašas likviditātes prasības

1.   Kompetentās iestādes nosaka šīs direktīvas 39. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās īpašās likviditātes prasības tikai tad, ja, pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šīs direktīvas 36. un 37. pantu, tās secina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/203312. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, bet nav atbrīvota no likviditātes prasības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 43. panta 1. punktu, atrodas vienā no turpmāk minētajām situācijām:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta tādam likviditātes riskam vai likviditātes riska elementiem, kuri ir būtiski un kurus Regulas (ES) 2019/2033 Piektajā daļā paredzētā likviditātes prasība nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst šīs direktīvas 24. un 26. panta prasībām, un ir maz ticams, ka citu administratīvu pasākumu piemērošana piemērotā termiņā pietiekami uzlabotu attiecīgās kārtības, procesus, mehānismus un stratēģijas.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos likviditātes risku vai likviditātes riska elementus par tādiem, kurus Regulas (ES) 2019/2033 Piektajā daļā paredzētā likviditātes prasība nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā, uzskata tikai tad, ja tās likviditātes summas un veidi, ko kompetentā iestāde, veikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar šīs direktīvas 24. panta 1. punktu veiktā izvērtējuma uzraudzības pārbaudi, uzskata par adekvātiem, ir augstākā līmenī nekā ieguldījumu brokeru sabiedrības likviditātes prasība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Piektajā daļā.

3.   Īpašas likviditātes līmeni, kurš tiek pieprasīts, ievērojot šīs direktīvas 39. panta 2. punkta k) apakšpunktu, kompetentās iestādes nosaka kā starpību starp likviditāti, kas uzskatāma par adekvātu, ievērojot šā panta 2. punktu, un likviditātes prasību, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 Piektajā daļā.

4.   Kompetentās iestādes prasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām izpildīt šīs direktīvas 39. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās īpašās likviditātes prasības ar likvīdiem aktīviem, kā izklāstīts Regulas (ES) 2019/2033 43. pantā.

5.   Kompetentās iestādes savu lēmumu noteikt 39. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto īpašas likviditātes prasību pamato rakstveidā, sniedzot skaidru pārskatu par pilnīgu šā panta 1. līdz 3. punktā minēto elementu izvērtējumu.

6.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai veidā, kas ir piemērots ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumam, struktūrai un iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, vērienam un sarežģītībai, precizētu to, kā jāmēra 2. punktā minēto likviditātes risku un likviditātes riska elementus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

43. pants

Sadarbība ar noregulējuma iestādēm

Kompetentās iestādes paziņo attiecīgajām noregulējuma iestādēm par jebkuru papildu pašu kapitāla prasību, kas, ievērojot šīs direktīvas 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu, noteikta ieguldījumu brokeru sabiedrībai, uz kuru attiecas Direktīvas 2014/59/ES darbības joma, un par jebkādiem šīs direktīvas 41. panta 2. punktā minētiem uzstādījumiem attiecībā uz korekcijām, attiecībā uz šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību.

44. pants

Publicēšanas prasības

Dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras:

a)

prasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas Regulas (ES) 2019/2033 46. panta 2. punktā, publicēt Regulas (ES) 2019/2033 minētās regulas 46. pantā minēto informāciju biežāk nekā vienu reizi gadā un noteikt šīs publicēšanas termiņus;

b)

prasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas Regulas (ES) 2019/2033 46. panta 2. punktā, izmantot īpašus informācijas nesējus un vietas, jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrību tīmekļa vietnes, tādām publikācijām, kas nav finanšu pārskati;

c)

prasīt no mātesuzņēmumiem ik gadu vai nu pilnībā, vai atsauču veidā uz attiecīgo informāciju publicēt to juridiskās struktūras un ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas pārvaldības un organizatoriskās struktūras aprakstu saskaņā ar šīs direktīvas 26. panta 1. punktu un Direktīvas 2014/65/ES 10. pantu.

45. pants

Pienākums informēt EBI

1.   Kompetentās iestādes informē EBI par:

a)

savu pārbaudes un novērtējuma procesu, kas minēts 36. pantā;

b)

39., 40. un 41. pantā minētajiem lēmumiem izmantoto metodoloģiju;

c)

dalībvalstu noteikto administratīvo sankciju līmeni, kas minētas 18. pantā.

EBI šajā punktā minēto informāciju nosūta EVTI.

2.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izvērtē kompetento iestāžu sniegto informāciju, lai panāktu konsekvenci uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā. Lai pabeigtu savu izvērtējumu, EBI pēc apspriešanās ar EVTI var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt papildu informāciju, ievērojot samērīgumu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu.

EBI savā tīmekļa vietnē publicē 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto sakopoto informāciju.

EBI ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kāda ir šīs nodaļas piemērošanas konverģences pakāpe dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā EBI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu. Tā par šādām salīdzinošām izvērtēšanām informē EVTI.

EBI un EVTI saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes, kurās veidā, kas ir piemērots ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumam, struktūrai un iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, vērienam un sarežģītībai, sīkāk precizē kopējās procedūras un metodoloģiju attiecībā uz 1. punktā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu un šīs direktīvas 29. pantā minētajiem riskiem piemērojamās pieejas izvērtējumu.

3. NODAĻA

Ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu uzraudzība

1. iedaļa

konsolidēta ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu uzraudzība un uzraudzība attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam

46. pants

Grupas uzraudzības iestādes noteikšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenā sabiedrība ir Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu minētās Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divām vai vairākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja ir izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, ir viena un tā pati Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai viena un tā pati Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai atļauja izsniegta dalībvalstī, kurā attiecīgā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divu vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību, kurām atļauja ir izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, mātesuzņēmumi ir vairāk nekā viena ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs un ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir katrā no minētajām dalībvalstīm, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divām vai vairākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja ir izsniegta Savienībā, kā mātesuzņēmums ir viena un tā pati Savienības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un nevienai no minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atļauja nav izsniegta tajā dalībvalstī, kurā izveidota attiecīgā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam veiktu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

6.   Kompetentās iestādes var pēc savstarpējas vienošanās atteikties no 3., 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem, ja to piemērošana nebūtu piemērota efektīvai konsolidētajai uzraudzībai vai uzraudzībai attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam, ņemot vērā attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības un to darbību nozīmību attiecīgajās dalībvalstīs, un var norīkot citu kompetento iestādi, kas īsteno konsolidētu uzraudzību vai uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam. Minētajos gadījumos kompetentās iestādes pirms minētā lēmuma pieņemšanas dod iespēju attiecīgajai Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai, Savienības mātes jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko bilances kopvērtību izteikt savu atzinumu par minēto plānoto lēmumu. Kompetentās iestādes par ikvienu šādu lēmumu paziņo Komisijai un EBI.

47. pants

Informēšanas prasības ārkārtas situācijās

Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā aprakstītā situācija vai situācija, kad ir nelabvēlīgas norises tirgos, kas potenciāli apdraud tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas sabiedrībām, atbilstoši šīs direktīvas 46. pantam noteiktā grupas uzraudzības iestāde, ievērojot šīs sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, brīdina EBI, ESRK un attiecīgās kompetentās iestādes un paziņo visu to uzdevumu izpildei būtisko informāciju.

48. pants

Uzraudzības iestāžu kolēģijas

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar šīs direktīvas 46. pantu noteiktā grupas uzraudzības iestāde, ja tas ir lietderīgi, varētu izveidot uzraudzības iestāžu kolēģijas ar mērķi atvieglot šajā pantā minēto uzdevumu izpildi un nodrošināt koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm, jo īpaši, ja tas vajadzīgs nolūkā piemērot Regulas (ES) 2019/2033 23. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 2. punktu, lai ar atbilstīgu centrālo darījumu partneru (QCCP) uzraudzības iestādēm apmainītos ar attiecīgo informāciju par drošības rezerves modeli un atjauninātu to.

2.   Uzraudzības iestāžu kolēģijas nodrošina grupas uzraudzības iestādei, EBI un citām kompetentajām iestādēm sistēmu šādu uzdevumu veikšanai:

a)

veikt uzdevumus, kas minēti 47. pantā;

b)

koordinēt informācijas pieprasījumus, ja tas ir nepieciešams konsolidētas uzraudzības atvieglošanai, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 7. pantu;

c)

koordinēt informācijas pieprasījumus gadījumos, kad vairākām vienā grupā ietilpstošu ieguldījumu brokeru sabiedrību kompetentajām iestādēm ir nepieciešamība pieprasīt vai nu tīrvērtes dalībnieka piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vai QCCP kompetentajai iestādei informāciju par drošības rezerves modeli un parametriem, kas izmantoti attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību drošības rezerves prasību aprēķināšanai;

d)

apmainīties ar informāciju starp visām kompetentajām iestādēm un EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu un ar EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu;

e)

attiecīgā gadījumā panākt vienošanos brīvprātīgi deleģēt uzdevumus un pienākumus starp kompetentajām iestādēm;

f)

palielināt uzraudzības efektivitāti, cenšoties novērst nevajadzīgu uzraudzības prasību pārklāšanos.

3.   Attiecīgā gadījumā uzraudzības iestāžu kolēģijas var izveidot arī tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, kuras galvenā sabiedrība ir Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrība, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, visi meitasuzņēmumi atrodas trešā valstī.

4.   EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu piedalās uzraudzības iestāžu kolēģiju sanāksmēs.

5.   Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekles ir šādas iestādes:

a)

kompetentās iestādes, kuras atbild par uzraudzību attiecībā uz tādas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas meitasuzņēmumiem, kuras galvenā sabiedrība ir Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrība, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

b)

attiecīgā gadījumā – trešās valsts uzraudzības iestādes ar nosacījumu, ka konfidencialitātes prasības atbilstoši visu kompetento iestāžu atzinumam ir līdzvērtīgas šīs sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

6.   Uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmes vada un lēmumus pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas noteikta atbilstoši 46. pantam. Minētā grupas uzraudzības iestāde iepriekš pilnībā informē visus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju organizēšanu, galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem un darbībām, kuras plānots izskatīt. Grupas uzraudzības iestāde arī laikus pilnībā informē visus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus par minētajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

Pieņemot lēmumus, grupas uzraudzības iestāde ņem vērā 5. punktā minēto iestāžu plānojamo vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību.

Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidi un darbību formalizē rakstveida kārtībā.

7.   Ja attiecīgās kompetentās iestādes nepiekrīt grupas uzraudzības iestādes pieņemtajam lēmumam par uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, jebkura no šīm iestādēm var vērsties ar šo jautājumu EBI un pieprasīt EBI palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punkta otro daļu var palīdzēt kompetentajām iestādēm arī pēc savas iniciatīvas, ja ir domstarpības par uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību saskaņā ar šo pantu.

8.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka nosacījumus, atbilstoši kuriem uzraudzības iestāžu kolēģijas pilda 1. punktā minētos uzdevumus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

49. pants

Sadarbības prasības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas uzraudzības iestāde un 48. panta 5. punktā minētās kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, ieskaitot šādu informāciju:

a)

informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas juridisko un pārvaldes struktūru, ieskaitot organizatorisko struktūru, kas ietver visas regulētās un neregulētās sabiedrības, neregulētos meitasuzņēmumus un mātesuzņēmumus, un par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošo regulēto sabiedrību kompetentajām iestādēm;

b)

procedūras, saskaņā ar kurām tiek ievākta informācija no ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šīs informācijas pārbaudes procedūras;

c)

tādas nelabvēlīgas norises ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošajās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās sabiedrībās, kas varētu nopietni ietekmēt minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības;

d)

jebkādas nozīmīgas sankcijas un ārkārtas pasākumi, kurus kompetentās iestādes piemērojušas saskaņā ar šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumiem;

e)

lēmums noteikt īpašu pašu kapitāla prasību atbilstoši šīs direktīvas 39. pantam.

2.   Kompetentās iestādes un grupas uzraudzības iestāde var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punktu vērsties EBI, ja attiecīgā informācija atbilstoši 1. punktam nav paziņota bez liekas kavēšanās vai ja sadarbības pieprasījums, īpaši par apmaiņu ar attiecīgo informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts samērīgā laikposmā.

EBI var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punkta otro daļu pēc pašas iniciatīvas palīdzēt kompetentajām iestādēm iedibināt konsekventu sadarbības praksi.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu būt nozīmīgs citu kompetento iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, savstarpēji apspriežas par:

a)

tādām izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošo ieguldījumu brokeru sabiedrību dalībnieku sastāvā un organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja;

b)

nozīmīgām sankcijām, ko kompetentās iestādes noteikušas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vai jebkādiem citiem minēto iestāžu veiktiem ārkārtas pasākumiem; un

c)

īpašām pašu kapitāla prasībām, ko plānots noteikt saskaņā ar 39. pantu.

4.   Ja kompetentās iestādes plāno piemērot nozīmīgas sankcijas vai noteikt citus ārkārtas pasākumus, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, tās apspriežas ar grupas uzraudzības iestādi.

5.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentajai iestādei nav pienākuma apspriesties ar citām kompetentajām iestādēm steidzamības gadījumos vai tad, ja tāda apspriešanās varētu apdraudēt tās lēmuma efektivitāti; tādā gadījumā šī kompetentā iestāde nekavējoties informē pārējās attiecīgās iestādes par lēmumu neapspriesties.

50. pants

Informācijas pārbaude par sabiedrībām, kas atrodas citās dalībvalstīs

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja vienas dalībvalsts kompetentai iestādei ir jāpārbauda informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu uzņēmumiem, jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām vai meitasuzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī, ieskaitot meitasuzņēmumus, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības, un šajā nolūkā veic pieprasījumu, minētās citas dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes minēto pārbaudi veic saskaņā ar 2. punktu.

2.   Kompetentās iestādes, kas ir saņēmušas pieprasījumu atbilstoši 1. punktam, rīkojas jebkurā no šiem veidiem:

a)

pārbaudi veic pašas, ievērojot savu kompetenci;

b)

ļauj pārbaudi veikt kompetentajām iestādēm, kuras iesniedza minēto pieprasījumu;

c)

pārbaudes veikšanu uztic revidentam vai ekspertam, kas dara to objektīvi un nekavējoties ziņo par rezultātiem.

Šā punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām kompetentajām iestādēm, kas iesniedza pieprasījumu, ļauj piedalīties pārbaudē.

2. iedaļa

Ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības

51. pants

Pārvaldītājsabiedrību iekļaušana uzraudzībā attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības tiek iekļautas uzraudzībā attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam.

52. pants

Direktoru kvalifikācija

Dalībvalstis nosaka prasību, lai visiem ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vadības struktūras locekļiem būtu pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze efektīvai pienākumu izpildei, ņemot vērā konkrēto finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības lomu.

53. pants

Jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības

1.   Dalībvalstis paredz, lai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, kompetentās iestādes, kas atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, varētu:

a)

pieprasīt, lai jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība sniegtu tām visu informāciju, kas varētu būt noderīga minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai;

b)

uzraudzīt darījumus starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību un pēdējās minētās meitasuzņēmumiem un pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībā būtu ieviesti pienācīgi riska pārvaldības procesi un iekšējās kontroles mehānismi, ieskaitot pareizas pārskatu sniegšanas un grāmatvedības procedūras, kas dod iespēju identificēt, novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt minētos darījumus.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem.

54. pants

Sankcijas

Saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, varētu piemērot administratīvas sankcijas vai citus administratīvus pasākumus ar mērķi izbeigt vai mazināt normatīvo vai administratīvo noteikumu, ar kuriem transponēta šī nodaļa, pārkāpumus vai novērst šādu pārkāpumu cēloņus.

55. pants

Trešās valsts veiktās uzraudzības un citu uzraudzības paņēmienu izvērtējums

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja divas vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir meitasuzņēmumi vienam un tam pašam mātesuzņēmumam, kura galvenais birojs ir trešā valstī, netiek efektīvi uzraudzītas grupas līmenī, kompetentā iestāde izvērtētu, vai trešās valsts uzraudzības iestādes šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro tādu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga šajā direktīvā un Regulas (ES) 2019/2033 Pirmajā daļā paredzētajai uzraudzībai.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētajā izvērtējumā tiek secināts, ka netiek piemērota līdzvērtīga uzraudzība, dalībvalstis pieļauj piemērotus uzraudzības paņēmienus, kas dod iespēju sasniegt uzraudzības mērķus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 7. vai 8. pantu. Lēmumu par minētajiem uzraudzības paņēmieniem pēc apspriešanās ar pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm pieņem tā kompetentā iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja mātesuzņēmums būtu dibināts Savienībā. Ikvienu pasākumu, kas veikts atbilstoši šim punktam, paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

3.   Kompetentā iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja mātesuzņēmums veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, jo īpaši var pieprasīt, lai kāda ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrība veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, un minētajai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērot Regulas (ES) 2019/2033 7. vai 8. pantu.

56. pants

Sadarbība ar trešās valsts uzraudzības iestādēm

Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija var iesniegt Padomei ieteikumus, lai apspriestu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem, kā uzraudzīt šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību grupas kapitāla kritērijam:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs ir trešā valstī;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atrodas trešās valstīs un kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs ir Savienībā.

V SADAĻA

PUBLICĒŠANA, KO NODROŠINA KOMPETENTĀS IESTĀDES

57. pants

Publicēšanas prasības

1.   Kompetentās iestādes publisko visu turpmāk minēto informāciju:

a)

normatīvo un administratīvo aktu un vispārīgo norāžu teksti, kas attiecīgajā dalībvalstī ir pieņemti atbilstoši šai direktīvai;

b)

veids, kā izmantotas atbilstoši šai direktīvai un Regulai (ES) 2019/2033 pieejamās izvēles iespējas un rīcības brīvība;

c)

vispārīgie kritēriji un metodoloģija, ko tās izmanto šīs direktīvas 36. pantā minētajai uzraudzības pārbaudei un novērtēšanai;

d)

statistikas datu agregāti par šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 īstenošanas galvenajiem aspektiem attiecīgajā dalībvalstī, tostarp saskaņā ar šīs direktīvas 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu veikto uzraudzības pasākumu un saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantu piemēroto administratīvo sankciju skaitu un būtību.

2.   Informācija, ko publisko saskaņā ar 1. punktu, ir pietiekami vispusīga un precīza, lai dotu iespēju jēgpilni salīdzināt, kā dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

3.   Informāciju publisko vienotā formātā un regulāri atjaunina. To dara pieejamu elektroniskā formātā vienā piekļuves adresē.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā noteikts 1. punktā uzskaitītās informācijas formāts, struktūra, satura uzskaitījums un ikgadējās publicēšanas datums.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.   EBI 6. punktā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

VI SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

58. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā un 36. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 25. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 29. panta 4. punktā un 36. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 29. panta 4. punktu un 36. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VII SADAĻA

GROZĪJUMI CITĀS DIREKTĪVĀS

59. pants

Grozījums Direktīvā 2002/87/EK

Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7)

“nozaru noteikumi” ir Savienības tiesību akti attiecībā uz regulētu vienību prudenciālo uzraudzību, konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (*1) un (ES) 2019/2033 (*2), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK, 2013/36/ES (*3), 2014/65/ES (*4) un (EU) 2019/2034 (*5);

60. pants

Grozījums Direktīvā 2009/65/EK

Direktīvas 2009/65/EK 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

neatkarīgi no minēto prasību apjoma pārvaldības sabiedrības pašu kapitāls nekad nevar būt mazāks par summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (*6) 13. pantā;

61. pants

Grozījums Direktīvā 2011/61/ES

Direktīvas 2011/61/ES 9. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Neatkarīgi no 3. punkta AIFP pašu kapitāls nekad nav mazāks par summu, kāda prasīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (*7) 13. pantu.

62. pants

Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES

Direktīvu 2013/36/ES groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK”;

2)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu paredz noteikumus, kas attiecas uz:

a)

piekļuvi kredītiestāžu darbībai;

b)

uzraudzības pilnvarām un instrumentiem kredītiestāžu prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;

c)

kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ko īsteno kompetentās iestādes veidā, kas ir saskanīgs ar noteikumiem, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013;

d)

kompetento iestāžu publicēšanas prasībām kredītiestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā.”;

3)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktu svītro;

b)

panta 5. punkta l) apakšpunktu svītro;

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Šā panta 5. punkta 3. līdz 24. apakšpunktā minētās sabiedrības uzskata par finanšu iestādēm 34. panta un VII sadaļas 3. nodaļas nolūkā.”;

4)

direktīvas 3. panta 1. punktā svītro 4) apakšpunktu;

5)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

5. pants

Darbības koordinēšana dalībvalstīs

Dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai organizētu koordināciju starp šādām iestādēm.”;

6)

iekļauj šādu pantu:

8.a pants

Konkrētas prasības attiecībā uz atļaujas izsniegšanu kredītiestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem, kas jau ir saņēmuši atļauju atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES II sadaļai, ir jāiesniedz atļaujas pieteikums saskaņā ar 8. pantu vēlākais dienā, kad notiek kāds no šādiem notikumiem:

a)

mēneša aktīvu kopsummas vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus; vai

b)

mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar vai mazāks par EUR 30 miljardiem un uzņēmums ietilpst grupā, kuras kopējā vērtība, ko veido visu to grupas uzņēmumu kopējā konsolidēto aktīvu vērtība, kuri veic jebkuru no Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, pārsniedz EUR 30 miljardus, un katra šāda uzņēmuma aktīvu kopsumma atsevišķi ir mazāka par EUR 30 miljardiem, abus aprēķina kā vidējo rādītāju 12 secīgu mēnešu periodā.

2.   Uzņēmumi, kas minēti šā panta 1. punktā, drīkst turpināt veikt Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētās darbības, līdz tie saņem šā panta 1. punktā minēto atļauju.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētie uzņēmumi, kas 2019. gada 24. decembrī veic darbības kā atbilstoši Direktīvai 2014/65/ES atļauju saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, iesniedz atļaujas pieteikumu saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu līdz 2020. gada 27. decembrim.

4.   Ja kompetentā iestāde, saņēmusi informāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 95.a pantu, konstatē, ka uzņēmumam ir izsniedzama atļauja darboties kā kredītiestādei saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, tā par to paziņo attiecīgajam uzņēmumam un Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā definētajai kompetentajai iestādei un no minētā paziņojuma datuma pārņem atļaujas izsniegšanas procedūru.

5.   Atkārtotas atļaujas piešķiršanas gadījumos atļaujas izsniegšanas kompetentā iestāde nodrošina, lai šis process būtu pēc iespējas racionalizētāks un lai tiktu ņemta vērā informācija no iepriekšējām atļaujas piešķiršanas reizēm.

6.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz kompetentajām iestādēm atļaujas pieteikumā, ieskaitot 10. pantā paredzēto darbības programmu;

b)

metodoloģiju, saskaņā ar kuru aprēķina 1. punktā minētās robežvērtības.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.”;

7)

direktīvas 18. pantā iekļauj šādu punktu:

“aa)

savu atļauju izmanto vienīgi darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un tās aktīvu kopsummas vidējais rādītājs piecus gadus pēc kārtas ir mazāks par minētajā pantā noteiktajām robežvērtībām;”;

8)

direktīvas 20. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   EBI savā tīmekļa vietnē publicē un vismaz reizi gadā atjaunina sarakstu ar visu to kredītiestāžu nosaukumiem, kurām ir piešķirta atļauja.”;

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a   Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj visu Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minēto uzņēmumu nosaukumus un identificē minētās kredītiestādes kā tādas. Sarakstā arī īsumā izklāsta jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar tā iepriekšējo versiju.”;

9)

direktīvas 21.b panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Šajā pantā:

a)

trešās valsts grupas aktīvu kopējā vērtība Savienībā ir turpmāko uzskaitīto elementu summa:

i)

katras trešās valsts grupas iestādes aktīvu kopējā vērtība Savienībā, kura izriet no tās konsolidētās bilances vai kura izriet no to atsevišķās bilances, ja iestādes bilance nav konsolidēta; un

ii)

katras tādas trešās valsts grupas filiāles aktīvu kopējā vērtība, kurai saskaņā ar šo direktīvu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (*8) vai Direktīvu 2014/65/ES Savienībā ir piešķirta darbības atļauja;

b)

termins “iestāde” nozīmē arī ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).”;"

10)

direktīvas IV sadaļu svītro;

11)

direktīvas 51. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 112. panta 1. punkts, vai piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm atzīt kādas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu.”;

12)

direktīvas 53. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm savstarpēji apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju ESRK, EBI vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (*9), saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (*10), Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31., 35. un 36. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. un 36. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (*11) un ar citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm. Uz minēto informāciju attiecas 1. punkts.

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.)."

(*10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.)."

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).”;"

13)

direktīvas 66. panta 1. punktā iekļauj šādu punktu:

“aa)

to, ka bez atļaujas darboties kā kredītiestādei tiek veikta vismaz viena no darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un ir ievērota minētajā punktā noteiktā robežvērtība;”;

14)

direktīvas 76. panta 5. punkta sesto daļu svītro;

15)

direktīvas 86. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir izstrādāti likviditātes atjaunošanas plāni, kuros izklāstītas adekvātas stratēģijas un atbilstīgi īstenošanas pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamu likviditātes nepietiekamību, tostarp attiecībā uz filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes šos plānus vismaz reizi gadā testē, atjaunina, balstoties uz 8. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu, ziņo par tiem augstākajai vadībai, kas savukārt tos apstiprina, lai būtu iespējams attiecīgi pielāgot iekšējo politiku un procesus. Iestādes jau iepriekš īsteno nepieciešamos operacionālos pasākumus, lai nodrošinātu likviditātes atjaunošanas plānu tūlītēju īstenošanu. Šādi operacionālie pasākumi ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas nekavējoties ir pieejams centrālajai bankai finansējuma vajadzībām. Tas vajadzības gadījumā ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas ir citas dalībvalsts valūtā vai trešās valsts valūtā, ar kuru iestāde veic riska darījumus, un, ja tas operacionāli nepieciešams, uzņēmējas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kuras valūtā iestāde ir uzņēmusies risku.”;

16)

direktīvas 110. panta 2. punktu svītro;

17)

direktīvas 111. pantu aizstāj ar šādu:

111. pants

Konsolidētās uzraudzības iestādes noteikšana

1.   Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes kredītiestāde vai ES mātes kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes kredītiestādi vai minēto ES mātes kredītiestādi.

Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un neviens no tās meitasuzņēmumiem nav kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un vismaz viens no tās meitasuzņēmumiem ir kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic minētās kredītiestādes kompetentā iestāde vai, ja ir vairākas kredītiestādes, – tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.

2.   Ja kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

3.   Ja divām vai vairākām kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju Savienībā, ir viena un tā pati dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic:

a)

kredītiestādes kompetentā iestāde, ja grupā ir tikai viena kredītiestāde;

b)

tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība, ja grupā ir vairākas kredītiestādes; vai

c)

tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība, ja grupā nav nevienas kredītiestādes.

4.   Ja konsolidācija ir prasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 3. vai 6. punktu, konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopsumma, vai, ja grupā nav nevienas kredītiestādes – tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopsumma.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta trešās daļas, no 3. punkta b) apakšpunkta un no 4. punkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas kredītiestādi, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas kredītiestādes tajā grupā, kurā minēto uzraudzīto kredītiestāžu bilanču vērtību summa ir lielāka nekā to kredītiestāžu bilanču vērtību summa, kuras individuāli uzrauga jebkura cita kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no 3. punkta c) apakšpunkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrību, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības tajā grupā, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

6.   Konkrētos gadījumos kompetentās iestādes, kopīgi vienojoties, var atkāpties no 1., 3. un 4. punktā minētajiem kritērijiem un konsolidētās uzraudzības veikšanai norīkot citu kompetento iestādi, ja šajos punktos minēto kritēriju piemērošana būtu nelietderīga, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības un to darbības relatīvo nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs, vai vajadzību nodrošināt, lai konsolidēto uzraudzību turpinātu veikt tā pati kompetentā iestāde. Šādos gadījumos attiecīgi ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, ES mātes jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko bilances vērtību ir tiesības tikt uzklausītai, pirms kompetentās iestādes pieņem lēmumu.

7.   Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Komisijai un EBI par jebkuru vienošanos, uz ko attiecas 6. punkts.”;

18)

direktīvas 114. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja rodas ārkārtas situācija, ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā aprakstītās situācijas vai nelabvēlīgas norises tirgos, kas potenciāli apdraud tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas sabiedrībām vai kur 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles veic uzņēmējdarbību, konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot šīs direktīvas IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, brīdina EBI un 58. panta 4. punktā un 59. pantā minētās iestādes un paziņo visu to uzdevumu izpildei būtisko informāciju. Minētie pienākumi attiecas uz visām kompetentajām iestādēm.”;

19)

direktīvas 116. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Uzraudzības iestāžu kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes un EBI cieši sadarbojas. Šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm uzraudzības iestāžu kolēģijās apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013.”;

b)

panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“6.   Uzraudzības iestāžu kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur uzņēmējdarbību veic 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles, attiecīgā gadījumā ECBS centrālās bankas un attiecīgā gadījumā trešo valstu uzraudzības iestādes ar nosacījumu, ka konfidencialitātes prasības atbilstoši visu kompetento iestāžu atzinumam ir līdzvērtīgas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā noteiktajām prasībām un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.”;

c)

panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“9.   Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā, informē EBI par uzraudzības iestāžu kolēģijas darbībām, tostarp ārkārtas situācijās, un iesniedz EBI visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.”;

20)

direktīvas 125. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Uz informāciju, kura saņemta konsolidētās uzraudzības ietvaros, un jo īpaši uz visu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas šīs direktīvas 53. panta 1. punktā attiecībā uz kredītiestādēm vai Direktīvas (ES) 2019/2034 15. pantā.”;

21)

direktīvas 128. panta piekto daļu svītro;

22)

direktīvas 129. panta 2., 3. un 4. punktu svītro;

23)

direktīvas 130. panta 2., 3. un 4. punktu svītro;

24)

direktīvas 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

neskarot šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļas noteikumus un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas noteikumus, – statistikas datu agregātus par prudenciālā regulējuma īstenošanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, tostarp saskaņā ar šīs direktīvas 102. panta 1. punkta a) apakšpunktu veikto uzraudzības pasākumu un saskaņā ar šīs direktīvas 65. pantu piemēroto administratīvo sodu skaitu un veidu.”

63. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/59/ES

Direktīvu 2014/59/ES groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“3)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (*12) 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā minēto definīciju, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 (*13) 9. panta 1. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība;

(*12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.)."

(*13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).”;"

2)

direktīvas 45. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 65. panta 4. punktu atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu šajā direktīvā attiecībā uz šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, individuālajām pašu kapitāla prasībām tiek interpretētas šādi:

a)

atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz kopējo kapitāla rādītāja prasību šajā direktīvā nozīmē atsauces uz Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktu;

b)

atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu attiecībā uz kopējā riska darījumu vērtību šajā direktīvā nozīmē atsauces uz piemērojamo prasību Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, reizinot to ar 12,5.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 65. panta 4. punktu atsauces šajā direktīvā uz Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, pašu kapitāla prasībām tiek interpretētas tā, ka nozīmē atsauces uz Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantu.”

64. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/65/ES

Direktīvu 2014/65/ES groza šādi:

1)

direktīvas 8. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 (*14);

(*14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

15. pants

Sākotnējais kapitāls

Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes nepiešķirtu atļauju, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav pietiekama sākotnējā kapitāla saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 (*15) 9. panta prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu.

(*15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).”;"

3)

direktīvas 41. pantu aizstāj ar šādu:

41. pants

Atļaujas piešķiršana

1.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā trešās valsts brokeru sabiedrība ir izveidojusi vai gatavojas izveidot filiāli, piešķir atļauju tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka:

a)

ir izpildīti 39. panta nosacījumi; un

b)

trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle spēs ievērot 2. un 3. punktā minētos noteikumus.

Kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē trešās valsts brokeru sabiedrību, vai atļauja ir piešķirta.

2.   Trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, izpilda pienākumus, kas noteikti šīs direktīvas 16. līdz 20., 23., 24., 25. un 27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30., 31. un 32. pantā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. līdz 26. pantā un saistībā ar tiem pieņemtajos pasākumos, un to uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei tika piešķirta atļauja.

Dalībvalstis nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā uz šīs direktīvas aptvertajiem jautājumiem, un tās pret nevienu trešās valsts brokeru sabiedrības filiāli neattiecas labvēlīgāk nekā pret Savienības sabiedrībām.

Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes ik gadu EVTI paziņotu to teritorijā darbojošos trešo valstu brokeru sabiedrību filiāļu sarakstu.

EVTI reizi gadā publicē to trešo valstu brokeru sabiedrību filiāļu sarakstu, kuras ir aktīvas Savienībā, tostarp tās trešās valsts brokeru sabiedrības nosaukumu, kurai filiāle pieder.

3.   Trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, ik gadu paziņo 2. punktā minētajai kompetentajai iestādei šādu informāciju:

a)

filiāles attiecīgajā dalībvalstī sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmēru un vērienu;

b)

trešās valsts brokeru sabiedrībām, kas veic I pielikuma A iedaļas 3) punktā uzskaitīto darbību, – to ikmēneša minimālo, vidējo un maksimālo riska darījumu apmēru ar ES darījumu partneriem;

c)

trešās valsts brokeru sabiedrībām, kas sniedz vienu vai abus I pielikuma A iedaļas 6) punktā uzskaitītos pakalpojumus, – to finanšu instrumentu kopējo vērtību, kuru izcelsme ir ES darījumu partneri un kuri sākotnēji izvietoti vai izvietoti ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

d)

šā punkta a) apakšpunktā minēto pakalpojumu un darbību apgrozījumu un aktīvu kopvērtību;

e)

sīks apraksts par filiāles klientiem pieejamajiem ieguldītāju aizsardzības pasākumiem, ieskaitot minēto klientu tiesības, kas izriet no 39. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētās ieguldītāju kompensācijas sistēmas;

f)

riska pārvaldības politiku un kārtību, ko filiāle piemēro a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem un darbībām;

g)

pārvaldības kārtību, tostarp personas, kas pilda ar filiāles darbību saistītās pamatfunkcijas;

h)

jebkuru citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, lai varētu visaptveroši pārraudzīt filiāles darbības.

4.   Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma paziņo EVTI šādu informāciju:

a)

visas atļaujas filiālēm, kurām atļaujas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, un jebkādas turpmākas izmaiņas šādās atļaujās;

b)

filiāles, kura dalībvalstī saņēmusi atļauju, sniegto pakalpojumu un veikto darbību mērogu un vērienu;

c)

šā punkta b) apakšpunktā minēto pakalpojumu un darbību apgrozījumu un kopējos aktīvus;

d)

tās trešās valsts grupas nosaukumu, kurā ietilpst filiāle, kam piešķirta atļauja.

5.   Kompetentās iestādes, kas minētas šā panta 2. punktā, to vienību kompetentās iestādes, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā trešo valstu brokeru sabiedrību filiāles, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, un EVTI un EBI cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka visām minētās grupas darbībām Savienībā tiek piemērota vispusīga, konsekventa un konstruktīva uzraudzība saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013, Regulu (ES) Nr. 600/2014, Regulu (ES) 2019/2033, Direktīvu 2013/36/ES, un Direktīvu (ES) 2019/2034.

6.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kuros nosaka formātu, kādā 3. un 4. punktā minētā informācija jāpaziņo.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā 2020. gada 26. septembrī.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

4)

direktīvas 42. pantu aizstāj ar šādu:

42. pants

Pakalpojumu sniegšana pēc ekskluzīvas klienta iniciatīvas

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja privātais klients vai II pielikuma II iedaļā definētais profesionālis veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā un tikai pēc paša iniciatīvas iniciē trešās valsts brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu vai ieguldījumu darbības veikšanu, 39. pantā paredzēto prasību iegūt atļauju nepiemēro tam pakalpojumam vai darbībai, ko trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz vai veic minētajai personai, tostarp attiecībām, kas īpaši saistītas ar attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai darbības veikšanu.

Neskarot grupas iekšējās attiecības, ja trešās valsts brokeru sabiedrība, tostarp ar tādas vienības starpniecību, kura rīkojas tās vārdā vai kurai ir ciešas saiknes ar tādu trešās valsts brokeru sabiedrību vai jebkuru citu personu, kas rīkojas tādas vienības vārdā, piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā, to neuzskata par pakalpojumu, kas sniegts pēc ekskluzīvas klienta paša iniciatīvas.

2.   Šā panta 1. punktā minētā klienta iniciatīva nedod tiesības konkrētajai trešās valsts brokeru sabiedrībai pārdot minētajam klientam jaunas ieguldījumu produktu vai ieguldījumu pakalpojumu kategorijas citādāk, kā tikai izmantojot filiāli, ja tāda ir prasīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”;

5)

direktīvas 49. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pieņemtu cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, saistībā ar kuriem ir izstrādāti regulatīvi tehniskie standarti saskaņā ar 4. punktu. Cenu izmaiņu minimālo soļu piemērošana neliedz regulētiem tirgiem liela apmēra rīkojumus pielāgot esošā solījuma un piedāvājuma cenu vidusposmam.”;

6)

direktīvas 81. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, ar kuriem reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzsākšanu, un atvieglotu uzraudzību attiecībā uz minētās darbības īstenošanu, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;”;

7)

iekļauj šādu pantu:

95.a pants

Pārejas noteikums attiecībā uz atļaujas izsniegšanu kredītiestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā

Kompetentās iestādes informē Direktīvas 2013/36/ES 8. pantā minēto kompetento iestādi, ja uzņēmumam, kas atbilstoši šīs direktīvas II sadaļai iesniedzis atļaujas pieteikumu pirms 2019. gada 25. decembra, lai veiktu I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētās darbības, plānotā aktīvu kopsumma ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus, un paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.”

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

65. pants

Atsauces uz Direktīvu 2013/36/ES citos Savienības tiesību aktos

Ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības un noregulējuma nolūkos atsauces uz Direktīvu 2013/36/ES citos Savienības aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

66. pants

Pārskatīšana

Komisija ciešā sadarbībā ar EBI un EVTI līdz 2024. gada 26. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par turpmāk minētajiem elementiem, kuram vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu:

a)

šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033, kā arī Direktīvu 2009/65/EK un 2011/61/ES noteikumi par atalgojumu ar mērķi panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas Savienībā, tostarp minēto noteikumu piemērošana;

b)

ziņošanas un informācijas izpaušanas prasību atbilstība šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/2033, ņemot vērā proporcionalitātes principu;

c)

izvērtējums, kurā ņem vērā 35. pantā minēto EBI ziņojumu un klasifikāciju ilgtspējīgu finanšu jomā, par to, vai:

i)

kādi VSP riski ir jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā pārvaldībā;

ii)

kādi VSP riski ir jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības atalgojuma politikā;

iii)

kādi VSP riski ir jāņem vērā risku pārvaldībā;

iv)

kādi VSP riski ir jāņem vērā uzraudzības pārbaudē un novērtēšanā;

d)

šajā direktīvā paredzētās informācijas apmaiņas kārtības efektivitāte;

e)

Savienības un dalībvalstu sadarbība ar trešām valstīm šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 piemērošanā;

f)

šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 īstenošana attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, balstoties uz juridisko struktūru vai īpašumtiesību modeli.

g)

ieguldījumu brokeru sabiedrību potenciāls radīt risku, ka tiks traucēta finanšu sistēmas darbība ar smagām negatīvām sekām finanšu sistēmai un reālajai ekonomikai, un atbilstīgi makroprudenciāli instrumenti, ar kuriem pievērsties tādiem riskiem un aizstāt šīs direktīvas 36. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasības;

h)

nosacījumi, ar kādiem kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu var piemērot Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētās prasības.

67. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 26. jūnijam pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2021. gada 26. jūnija. Tomēr noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 64. panta 5) punktu, dalībvalstis piemēro no 2020. gada 26. marta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Tiklīdz šī direktīva stājas spēkā, dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai laikus, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus, paziņo par visiem normatīvo vai administratīvo aktu projektiem, ko dalībvalstis paredz pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmus tos tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Ja ar dokumentiem, kas pievienoti paziņojumiem par dalībvalstīs paredzētajiem transponēšanas pasākumiem, nepietiek, lai pilnībā izvērtētu transponēšanas noteikumu atbilstību noteiktiem šīs direktīvas noteikumiem, Komisija, ja to pieprasa EBI nolūkā izpildīt savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, vai pati pēc savas iniciatīvas var prasīt dalībvalstīm sniegt sīkāku informāciju par minēto noteikumu un šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu.

68. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

69. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2019. gada 27. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā

Priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV C 378, 19.10.2018., 5. lpp.

(2)  OV C 262, 25.7.2018., 35. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 8. novembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (skatīt šā 1Oficiālā Vēstneša X. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(15)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(16)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs), ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem (OV L 150, 7.6.2019., 253. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(26)  Komisijas Ieteikums (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 120, 15.5.2009., 22.. lpp.).


Top