Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0628

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 628/2013 ( 2013. gada 28. jūnijs ) par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 179, 29.6.2013, p. 46–54 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 026 P. 290 - 298

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/628/oj

29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 628/2013

(2013. gada 28. jūnijs)

par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 24. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 24. panta 1. punktā un 54. pantā ir noteikts, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (turpmāk – “Aģentūra”), veicot standartizācijas inspekcijas, ir jāpalīdz Komisijai pārraudzīt, kā dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro minēto regulu un tās īstenošanas noteikumus.

(2)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 54. panta 4. punktā izvirzīts noteikums, ka gadījumā, ja dalībvalsts kompetentās iestādes pārbaude ir saistīta ar kāda uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudi, Aģentūrai jāievēro regulas 55. panta noteikumi.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 736/2006 (2) ir noteiktas Aģentūras darba metodes standartizācijas inspekciju [standartizācijas pārbaužu] veikšanai (turpmāk – “tagadējās darba metodes”).

(4)

Tagadējās darba metodes pieņēma pirms sešiem gadiem. Kopš tā laika kopējos noteikumos ir izdarītas būtiskas izmaiņas; ir pieņemti arī vairāki starptautiski nolīgumi; Aģentūra un dalībvalstis ir uzkrājušas vērtīgu pieredzi, kura jāņem vērā.

(5)

Laikā, kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 736/2006, kopējie noteikumi civilās aviācijas jomā attiecās vienīgi uz lidojumderīguma sākotnējo un nepārtraukto uzturēšanu. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1702/2003 (3) paredzēja īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju; ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2042/2003 (4) paredzēja īstenošanas noteikumus par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu.

(6)

Pa šo laiku Regula (EK) Nr. 216/2008 ir aizstājusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (5) un kopīgie noteikumi ir paplašināti divreiz: pirmkārt, lai tajos iekļautu noteikumus par gaisa kuģa apkalpi, gaisa kuģu ekspluatāciju un perona pārbaudēm; otrkārt, lai iekļautu noteikumus par gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumiem (ATM/ANS), kā arī par lidostu drošību, un rezultātā Komisija pieņēma šīm jaunajām kompetences jomām atbilstošus īstenošanas noteikumus, tādus kā Komisijas 2011. gada 10. augusta Regula (ES) Nr. 805/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un noteiktiem sertifikātiem (6), Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1034/2011 (7) par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (8), Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (9), Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (10), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008 (11), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/36/EK par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (12), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Direktīvu 2008/49/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/36/EK attiecībā uz kritērijiem perona pārbaužu procedūrās, ko veic gaisa kuģiem, kas izmanto Kopienas lidostas (13), Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju (14), un Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi (15).

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 ieviesa arī virkni jaunu noteikumu, kam jāatspoguļojas Aģentūras darba metodēs standartizācijas inspekciju veikšanai. Proti, 11. pantā ir paredzēti nosacījumi dalībvalstu kompetento iestāžu izdoto sertifikātu savstarpējai atzīšanai, kā arī nosacījumi šīs atzīšanas pārtraukšanai, paredzot, ka standartizācijas inspekcijas ir svarīgs instruments šādu lēmumu pieņemšanā. Ar 15. pantu izveido informācijas tīklu, kas nodrošina tādu derīgu informāciju, kura jāņem vērā standartizācijas inspekcijās, turklāt šajā informācijas tīklā ir nekavējoties jādara pieejami arī konkrēti šādu standartizācijas inspekciju rezultāti. Minētās regulas 27. panta 3. punktā ir noteikts, ka Aģentūrai ir jāpalīdz dalībvalstīm pildīt to saistības attiecībā pret ICAO.

(8)

Neatkarīgi no turpmākajām izmaiņām kopējos noteikumos, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, Aģentūrai būtu jāsniedz atbalsts Komisijai citu tādu aviācijas drošības prasību īstenošanas pārraudzībā, kuras, piemēram, izriet no tiesību aktiem tādās jomās kā Eiropas vienotā gaisa telpa, nelaimes gadījumu izmeklēšana vai ziņošana par atgadījumiem.

(9)

Kopš 2006. gada Eiropas aviācijas ārpolitikā ir bijušas vērojamas nozīmīgas norises gan saistībā ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), gan valstīm Eiropas Savienības kaimiņos un zināmiem svarīgākajiem pasaules mēroga partneriem.

(10)

2010. gadā tika parakstīts saprašanās memorands ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) (16), kas izveido satvaru pušu strukturētai sadarbībai, it sevišķi attiecībā uz tādas informācijas apmaiņu, kas saistīta ar drošību, lai pēc iespējas izvairītos no uzdevumu dublēšanās, ar mērķi vēl vairāk savstarpēji sasaistīt Aģentūras standartizācijas inspekciju programmu un ICAO Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmu (USOAP). Pārbaužu darba metodēs būtu jāņem vērā ICAO dokuments Nr. 9735 – USOAP pastāvīgās pārraudzības rokasgrāmata.

(11)

Attiecībā uz valstīm, kas piedalās ES kaimiņattiecību un paplašināšanās politikā, cita starpā it sevišķi Eiropas Kopējās aviācijas telpas nolīguma dalībniecēm, standartizācijas inspekcijas būtu jāorganizē saskaņā ar tām pašām darba metodēm un tiem pašiem standartiem, ko ievēro attiecībā uz dalībvalstīm, īstenojot attiecīgus nolīgumus vai sadarbības vienošanās.

(12)

Attiecībā uz valstīm, kas parakstījušas divpusējus aviācijas drošības nolīgumus, kuri paredz konkrētu sertifikācijas laikā izdarītu konstatējumu un apstiprinājumu savstarpēju atzīšanu, ar standartizācijas inspekcijām būtu jāatbalsta šāda nolīguma īstenošanas pārraudzība, un to rezultāti būtu jāpaziņo attiecīgajai divpusējās uzraudzības padomei, paturot iespēju izdarīt pielāgojumus. Veicot inspekcijas tajās valstīs, kurās izdarītos sertifikācijas konstatējumus un apstiprinājumus pieņem atbilstīgi divpusējo nolīgumu noteikumiem, būtu jāparedz papildu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes pareizi pilda pienākumus, kas tām uzdoti saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

(13)

Lai iedarbīgi pārraudzītu Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērošanu, kā arī citu tādu aviācijas drošības noteikumu piemērošanu, kas izriet no spēkā esošajām regulām un nolīgumiem, ir jāpārskata pašreizējās darba metodes, jo īpaši ar mērķi panākt, lai šīs metodes būtu lielākā mērā orientētas uz sistēmu, lai tās sekotu noturīgākai pārraudzības pieejai, kas lielākā mērā koncentrētos uz darbības rezultātiem drošības jomā, nodrošinātu efektīvāku resursu izmantojumu, lai kompetentajām iestādēm nevajadzētu uzņemties lieku slogu, kā arī ietvertu atgriezenisko saikni ar Aģentūras īstenotajām noteikumu izstrādes darbībām. Inspektoru komandas būtu jāveido, tajās iekļaujot pienācīgi sagatavotus un kvalificētus darbiniekus, un Aģentūrai jācenšas līdzsvarot dažādu dalībvalstu pilnvarotā personāla dalību šajās komandās.

(14)

Šīm darba metodēm būtu jāatspoguļo revīzijas definīcijas un principi, kā noteikts ISO 19011.

(15)

Jānosaka darba metodes ne vien inspekciju līmenī, bet arī attiecībā uz pārraudzību sistēmas līmenī un veikto konstatējumu līmenī.

(16)

Ar šīm darba metodēm Aģentūrai jāpiešķir lielāka elastība, lai tā varētu pieņemt pasākumus tad, kad tas atbilst tās tehniskajai kompetencei, vienlaikus saistībā ar šīm darba metodēm uzturot juridisko noteiktību.

(17)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 736/2006 attiecīgi būtu jāatceļ.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka darba metodes, ar kurām:

a)

pārrauga, kā dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus jomās, uz kurām attiecas minētās regulas 1. panta 1. punkts;

b)

veic dalībvalstu kompetento iestāžu standartizācijas inspekcijas;

c)

pārliecinās par to, vai dalībvalstu kompetentās iestādes sertifikātus izdod un pārrauga saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem;

d)

sniedz ieguldījumu novērtējumā, kuru veic, lai analizētu, kā dalībvalstu kompetentās iestādes īsteno Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus.

2.   Šajā regulā noteiktās darba metodes, ciktāl tas iespējams, piemēro arī tad, kad Aģentūrai ir uzticēts uzdevums pārraudzīt to aviācijas drošības prasību piemērošanu, kas iedibinātas ar citiem ES tiesību aktiem, Savienības noslēgtiem nolīgumiem vai sadarbības vienošanos, kuru noslēgusi Aģentūra.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas nolūkiem piemēro šādas definīcijas:

1)

“inspekcija” ir Regulas (EK) Nr. 216/2008 24. panta 1. punktā un 54. pantā minētā standartizācijas inspekcija, tostarp minētās regulas 54. panta 4. punktā un 55. pantā minētā uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību inspekcija, ko veic Aģentūra;

2)

“kompetentā iestāde” ir subjekts, kuru dalībvalsts izraudzījusies par kompetentu Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērošanai;

3)

“pilnvarots personāls” ir personas, tostarp norīkotais personāls, ko Aģentūra pilnvarojusi veikt inspekcijas;

4)

“norīkots personāls” ir amatpersonas, ko norīkojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), citas starptautiskas aviācijas organizācijas vai tādu trešo valstu kompetentās iestādes, kurām ir nolīgumi ar Savienību vai sadarbības vienošanās ar Aģentūru, un ko šīs iestādes norīkojušas tādēļ, lai šīs amatpersonas palīdzētu Aģentūrai inspekciju veikšanā;

5)

“pierādījums” ir dokumentācija, konstatēti fakti vai cita informācija, kas ir attiecināma un pārbaudāma;

6)

“konstatējums” ir rezultāts, ko iegūst, salīdzinot rīcībā esošos pierādījumus un piemērojamās prasības;

7)

“korekcija” ir darbība, kas veicama, lai likvidētu konstatētu neatbilstību piemērojamajām prasībām;

8)

“korektīva darbība” ir darbība, kuras nolūks ir likvidēt cēloni, kas izraisījis neatbilstību piemērojamām prasībām, un tādējādi izvairīties no šādas neatbilstības atkārtošanās;

9)

“tūlītējs drošības apdraudējums” ir situācija, kurā ir pierādījumi tam, ka ražojums, pakalpojums, sistēma, sastāvdaļa, aprīkojums vai iekārta ir tādā stāvoklī vai ka tā tiek ekspluatēta, sniegta vai uzturēta tādā veidā, kas var izraisīt apdraudējumu cilvēkiem, ja vien šādu situāciju nekavējoties nenovērsīs.

3. pants

Pārraudzībai piemērojamie principi

1.   Aģentūra pārrauga, kā kompetentās iestādes piemēro 1. pantā minētās prasības un vai šīs prasības tiek ieviestas vienādi atbilstīgi šajā regulā noteiktajām metodēm, un sagatavo par to ziņojumu.

2.   Pārraudzība ir pastāvīga un balstīta uz risku, vadoties pēc Aģentūrai pieejamās informācijas. Pārraudzība cita starpā ietver novērtējumu tam, kāda ir kompetento iestāžu spēja pildīt tām uzticētos drošības uzraudzības uzdevumus, vajadzības gadījumā veicot inspekcijas, kā arī sekot līdzi inspekcijās izdarītajiem konstatējumiem, lai nodrošinātu, ka laikus tiek īstenotas piemērotas korekcijas un korektīvas darbības.

3.   Pārraudzībā ievēro sistēmisku pieeju. Tā aplūko visas drošības uzraudzības sistēmas jomas un kritiskos elementus, kā definējusi ICAO. Īpaša uzmanība ir jāpievērš dažādu jomu saskarnēm.

4.   Pārraudzību īsteno pārskatāmi, iedarbīgi, rezultatīvi, saskaņoti un konsekventi.

5.   Aģentūra analizē pārraudzības pasākumu rezultātus, lai noteiktu, vai nav jāuzlabo regulējums.

4. pants

Inspekcijām un konstatējumiem piemērojamie principi

1.   Kompetentajās iestādēs veiktajās inspekcijās ņem vērā iepriekšējo inspekciju rezultātus un jo īpaši aplūko izmaiņas pastāvošajā regulējumā un izmaiņas kompetentās iestādes spējā nodrošināt drošības uzraudzību, un tās ir samērīgas ar attiecīgās nozares līmeni un sarežģītību, kuru attiecīgā iestāde uzrauga, prioritārā kārtā nodrošinot augstu un viendabīgu komerciālā gaisa transporta drošību.

2.   Inspekcijas cita starpā var būt inspicējamās kompetentās iestādes uzraudzībā esošu uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību inspekcijas.

3.   Inspekcijas cita starpā – kad attiecīgās puses par to vienojušās – var būt sabiedrības lietošanai pieejamu bruņoto spēku objektu inspekcijas vai tādu pakalpojumu inspekcijas, kurus sabiedrībai sniedz bruņotie spēki, ar mērķi pārbaudīt atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 3. punkta prasībām.

4.   Inspekcijas veic komanda, kuru veido Aģentūras pilnvaroti darbinieki, kas ir kvalificēti un sagatavoti attiecīgajā(-ās) jomā(-ās). Pilnvarotais personāls piemēro neatkarības, integritātes, profesionālās ētikas, pienācīgas rūpības, objektivitātes un konfidencialitātes principus.

5.   Ja Aģentūra konstatē, ka viens vai vairāki sertifikāti neatbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par šo konstatēto neatbilstību ziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei. Ja konstatēto neatbilstību laikus nenovērš, Aģentūra nāk klajā ar ieteikumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktam, lai attiecībā uz minēto(-ajiem) sertifikātu(-iem) varētu pieņemt lēmumu par to savstarpējo atzīšanu.

6.   Aģentūra klasificē konstatēto neatbilstību, kas identificēta 1., 2. un 3. punktā minēto inspekciju laikā, atbilstīgi tās ietekmei uz drošību un seko līdzi norisēm saistībā ar to, prioritāru nozīmi piešķirot ar drošību saistītiem konstatējumiem. Ja tūlītēja drošības apdraudējuma problēmai apmierinošs risinājums nav rasts, Aģentūra par to nekavējoties informē dalībvalstu kompetentās iestādes.

7.   Šī regula neskar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. un 58. pantu, Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2111/2005 (18) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2006 (19).

5. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Aģentūrai visu nepieciešamo informāciju saistībā ar drošības uzraudzību, ko tās veic, aplūkojot visus kritiskos elementus to ieviestajā drošības uzraudzības sistēmā, tostarp uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības, kas ir to pārraudzībā. Informāciju sniedz formātā un veidā, ko precizē Aģentūra, ņemot vērā informāciju, kas nodota ICAO rīcībā.

2.   Aģentūra no dalībvalstu kompetentajām iestādēm var pieprasīt arī ekspromtu informāciju. Aģentūra, iesniegdama šādu informācijas pieprasījumu, norāda tā tiesisko pamatojumu un nolūku, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija jāsniedz.

3.   Aģentūra dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz attiecīgu informāciju, lai sekmētu piemērojamo prasību vienādu izpildi.

6. pants

Nacionālais standartizācijas koordinators

1.   Dalībvalstis ieceļ nacionālo standartizācijas koordinatoru, kurš darbojas kā galvenais kontaktpunkts visām standartizācijas darbībām un jo īpaši ar uzdevumu koordinēt 5. panta 1. punktā paredzēto informācijas apmaiņu. Nacionālajam standartizācijas koordinatoram ir šāda atbildība:

a)

pastāvīgi uzturēt un atjaunināt Aģentūrai sniegto informāciju, tostarp informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, korekcijas un korektīvo darbību plānus, kā arī pierādījumus tam, ka korektīvās darbības, par kurām panākta vienošanās, ir izpildītas;

b)

palīdzēt Aģentūrai visos inspekcijas posmos un nodrošināt, ka inspekcijas komandai ir nodrošināta pavadība visu faktiskā inspekcijas apmeklējuma laiku.

2.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka saziņai starp iecelto nacionālo standartizācijas koordinatoru un šo iestāžu iekšējo organizāciju ir skaidras vadlīnijas, kurām atbilstoši koordinators var pienācīgi pildīt viņam/viņai uzticētos pienākumus.

7. pants

Pastāvīgā pārraudzība

1.   Pastāvīgā pārraudzība, kas minēta 3. pantā, aptver šādas darbības:

a)

vākt un analizēt datus un informāciju, ko sniedz dalībvalstu kompetentās iestādes, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), Komisija un citi attiecīgi avoti;

b)

novērtēt kompetentās iestādes spēju pildīt tai uzticētās drošības uzraudzības funkcijas;

c)

atkarībā no b) apakšpunktā minētā novērtējuma noteikt prioritātes, plānot un noteikt inspekciju tvērumu;

d)

veikt šīs inspekcijas, tostarp ar tām saistīto ziņošanu;

e)

sekot līdzi norisēm saistībā ar inspekcijas rezultātā konstatētajām neatbilstībām un tās slēgt.

2.   Saistībā ar novērtējumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, Aģentūra izveido, pilnveido un uztur vienotu modeli, ņemot vērā vismaz šādu elementus:

a)

aviācijas nozares lielums un sarežģītība;

b)

nopietni incidenti, nelaimes gadījumi, nelaimes gadījumi, kuros ir bojāgājušie, citi upuri;

c)

perona pārbaužu rezultāti;

d)

iepriekšējo inspekciju rezultāti;

e)

kompetento iestāžu spēja konstruktīvi īstenot korekcijas un korektīvās darbības;

f)

rezultāti, kas gūti, veicot auditu atbilstīgi starptautiskām konvencijām vai drošības novērtējuma valsts programmām;

g)

ir ieviesti pasākumi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktam vai Līguma 258. pantam.

3.   Šā panta 2. punktā aprakstītā modeļa rezultāti un ievaddati un novērtējuma rezultāti tiek nodoti attiecīgās dalībvalsts nacionālā standartizācijas koordinatora rīcībā.

4.   Aģentūra, vadīdamās pēc pastāvīgās pārraudzības, ko tā īsteno, pielāgo inspekciju programmu, lai atspoguļotu gan drošības rādītāju uzlabojumus, gan to pasliktināšanos. Aģentūra pieņem atbilstošus pasākumus tad, ja ir pierādījumi, kas liecina par drošības rādītāju pasliktināšanos.

8. pants

Inspekciju programma

1.   Aģentūra, saskaņojot ar Komisiju, izstrādā daudzgadu programmu, kurā norāda 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās inspekcijas, kā arī gada programmu, kurā norāda 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās inspekcijas.

2.   Inspekciju programmās precizē attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is), inspekciju veidu, inspicējamās jomas un paredzamo faktiskā inspekcijas apmeklējuma grafiku, ievērojot 7. pantā minēto paraugu.

3.   Aģentūra inspekciju programmās var izdarīt pielāgojumus, lai ņemtu vērā potenciālo risku, kas konstatēts, īstenojot 7. pantā minēto pastāvīgo pārraudzību.

4.   Gada programmu dara zināmu Komisijai, Aģentūras valdes locekļiem, to iekļaujot Aģentūras darba programmā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 33. panta 2. punkta c) apakšpunktam, kā arī attiecīgās dalībvalsts nacionālajam standartizācijas koordinatoram.

9. pants

Inspicējamās jomas

1.   Aģentūra veic inspekcijas visās Regulas (EK) Nr. 216/2008 II nodaļā minētajās jomās. Šīs jomas citu starpā ir šādas:

a)

lidojumderīgums, kā noteikts minētās regulas 5. pantā, un vides aizsardzība, kā noteikts 6. pantā;

b)

gaisa kuģa apkalpe, kā noteikts minētās regulas 7. un 8. pantā;

c)

gaisa kuģu ekspluatācija, kā noteikts minētās regulas 8. un 9. pantā;

d)

perona pārbaudes, kā noteikts minētās regulas 10. pantā;

e)

lidlauki, kā noteikts minētās regulas 8.a pantā;

f)

ATM/ANS un gaisa satiksmes vadības dispečeri, kā noteikts minētās regulas 8.b un 8.c pantā.

Atkarībā no norisēm saistībā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 vai pēc Komisijas pieprasījuma var noteikt vēl citas jomas, kuras jāinspicē.

2.   Aģentūra gādā, lai tās resursi būtu attiecīgi sadalīti dažādu jomu pārraudzībai un inspicēšanai atkarībā no 7. pantā minētās pastāvīgās pārraudzības rezultātiem.

10. pants

Inspekciju veidi

1.   Aģentūra veic:

a)

visaptverošas inspekcijas ar mērķi inspicēt vienu vai vairākas jomas; šīs inspekcijas veic tik bieži, cik uzskatāms par vajadzīgu, pamatojoties uz pastāvīgās pārraudzības rezultātiem;

b)

speciālās inspekcijas ar konkrētu mērķi inspicēt specifiskus vienas vai vairāku jomu aspektus un/vai izvērtēt to korekciju un korektīvo darbību izpildes gaitu, par kurām panākta vienošanās;

c)

ekspromtu inspekcijas ar mērķi izmeklēt konkrētus, bažas raisošus jautājumus, kas aktualizējušies, Aģentūrai veicot pastāvīgo pārraudzību, vai arī pēc Komisijas pieprasījuma.

2.   Neatkarīgi no 1. punktā minētajām inspekcijām Aģentūra var izdarīt konstatējumus, arī faktisku apmeklējumu neveicot, gadījumā, kad jau tai ir savākti pietiekami pierādījumi par neatbilstību.

11. pants

Inspekcijas komandu sagatavošanas, kvalifikācijas un pilnvarošanas kritēriji

1.   Aģentūra izstrādā kritērijus to personu kvalifikācijai, kas piedalās inspekcijas komandās.

2.   Kvalifikācijas kritēriji citstarp ir šādi:

a)

zināšanas par institucionālo satvaru un regulējumu, it sevišķi šo regulu, kā arī par attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem;

b)

zināšanas un pieredze audita metodēs;

c)

tehniskas prasmes un praktiska pieredze attiecīgajā(-ās) 9. pantā minētajā(-ās) jomā(-ās).

3.   Komandu vadītājiem ir jābūt Aģentūras darbiniekiem. Līdztekus citiem 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem viņiem jāpiemīt komandas vadīšanas un kontaktēšanās spējām gan starptautiskā vidē, gan delikātās situācijās.

4.   Komandas locekļiem jābūt Aģentūras darbiniekiem vai norīkotam personālam.

5.   Gan komandu vadītājus, gan komandas locekļus apmāca jautājumos par piemērojamām prasībām un Aģentūras procedūrām. Aģentūra nodrošina komandu vadītāju un komandas locekļu vienlaidu kompetenci, lai tie varētu piedalīties inspekciju veikšanā pilnvarotu darbinieku statusā. Šajā nolūkā Aģentūra izveido attiecīgas turpmākās apmācības programmas.

6.   Darbiniekus, kuri atbilst kvalifikācijas kritērijiem un kuri ir attiecīgi sagatavoti, Aģentūra var pilnvarot piedalīties inspekciju komandās.

12. pants

Inspekciju komandu izveidošana

1.   Inspekcijas veic Aģentūras izveidotas komandas, kurās atbilstoši 11. pantam piedalās pilnvaroti darbinieki.

2.   Aģentūra nosaka komandas sastāvu ar mērķi izveidot komandu ar tādu minimālo skaitu dalībnieku, kāds nepieciešams, lai aptvertu nepieciešamās tehniskās prasmes un darba slodzi, ņemot vērā inspekciju veidu, tvērumu, aplūkoto jomu skaitu un paredzēto programmu. Katrā komandā ir komandas vadītājs un vismaz viens komandas loceklis. Jebkurā gadījumā Aģentūra gādā, lai komandu lielums būtu atbilstošs inspekcijas tvērumam.

3.   Aģentūra nodrošina, ka, veidojot komandas, tām nebūs interešu konflikta ne ar inspicējamām kompetentajām iestādēm, ne arī ar inspicējamiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām.

4.   Aģentūra laicīgi pirms inspekcijas lūdz norīkotājām iestādēm vai organizācijām informāciju par komandas locekļu pieejamību dalībai inspekciju komandās faktiskā inspekcijas apmeklējuma posmā.

5.   Izdevumus, kas rodas saistībā ar nacionālo standartizācijas koordinatoru līdzdalību, kā paredzēts 14. panta 2. punktā un 19. panta 2. punktā, un norīkotā personāla dalību Aģentūras veiktajās inspekcijās sedz Aģentūra atbilstoši Savienības tiesību aktiem un neskarot Savienības ikgadējo budžeta procedūru.

13. pants

Inspekciju veikšana

1.   Inspekcijām, kas minētas 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir šādi posmi:

a)

sagatavošanas posms, kas sākas vismaz 10 nedēļas pirms inspekcijas;

b)

faktiskā inspekcijas apmeklējuma posms;

c)

ziņojuma sagatavošanas posms, kas ilgst ne vairāk kā 10 nedēļas pēc faktiskā inspekcijas apmeklējuma posma.

2.   Par ekspromtu inspekcijām, kas minētas 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā, attiecīgajai kompetentajai iestādei paziņo divas nedēļas iepriekš, bet saistībā ar šīm inspekcijām nav jāievēro 14., 15. un 16. pantā minētie termiņi un procedūras, izņemot vajadzību sagatavot galaziņojumu.

3.   Par neatbilstībām, kas identificētas 10. pantā minēto inspekciju laikā, ziņo saskaņā ar 16. pantu, tām seko līdzi un tās slēdz saskaņā ar 17. pantu, bet klasificē saskaņā ar 18. pantu.

14. pants

Sagatavošanas posms

1.   Inspekcijas sagatavošanas posmā Aģentūra:

a)

vismaz 10 nedēļas pirms faktiskā inspekcijas apmeklējuma brīdina kompetento iestādi par šo inspekciju, tostarp par to, kāda inspekcija paredzēta, kā arī par inspicējamo(-ām) jomu(-ām) un aspektiem;

b)

savāc inspekcijas sagatavošanai nepieciešamo informāciju, pienācīgā mērā ņemot vērā informāciju, kas iegūta pastāvīgās pārraudzības ceļā;

c)

definē inspekcijas, tostarp uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību inspekcijas, jomu, tvērumu un programmu, ņemot vērā informāciju, kas gūta, veicot pastāvīgo pārraudzību;

d)

nosaka inspekcijas komandas dalībnieku skaitu un sastāvu.

2.   Kompetentā iestāde, saņēmusi paziņojumu par gaidāmo inspekciju, sadarbojas ar Aģentūru, lai raiti sagatavotu faktiskā inspekcijas apmeklējuma posmu. Ja uzskatāms par vajadzīgu, var organizēt iepriekšēju inspekcijas komandas un nacionālā standartizācijas koordinatora tikšanos.

3.   Aģentūra vismaz divas nedēļas pirms faktiskā inspekcijas apmeklējuma posma kompetentajai iestādei dara zināmu inspekcijas programmu un inspekcijas komandas sastāvu.

15. pants

Faktiskā inspekcijas apmeklējuma posms

1.   Faktiskā inspekcijas apmeklējuma posmā Aģentūra:

a)

organizē ievadsanāksmi ar nacionālo standartizācijas koordinatoru un inspicējamo kompetento iestādi;

b)

seko līdzi iepriekšējo inspekciju laikā identificētajiem neatbilstības konstatējumiem un tiem, kas nav noslēgti, kā arī pārrauga attiecīgās korekcijas un korektīvās darbības;

c)

paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru tūlītēju drošības apdraudējumu, ja šāds apdraudējums inspekcijas laikā ir identificēts;

d)

noslēguma sesijā inspicēto kompetento iestādi iepazīstina ar to iepriekšējo neatbilstības konstatējumu sarakstu, kuri identificēti vai kuriem sekots līdzi inspekcijas gaitā.

2.   Līdztekus minētajam Aģentūra var:

a)

inspicēt kompetentās iestādes galvenos birojus un – ciktāl tas uzskatāms par nepieciešamu – jebkurus šīs kompetentās iestādes reģionālos birojus vai arī to kvalificēto struktūrvienību galvenos un reģionālos birojus, kam kompetentā iestāde varētu būt uzticējusi uzdevumus;

b)

attiecīgās kompetentās iestādes inspekcijas ietvaros inspicēt uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības, kas atrodas šīs kompetentās iestādes uzraudzībā; šādā gadījumā kompetentā iestāde var pavadīt inspekcijas komandu;

c)

intervēt inspicētās kompetentās iestādes un – attiecīgā gadījumā – kvalificēto struktūrvienību, kā arī – attiecīgā gadījumā – apmeklēto uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību darbiniekus;

d)

iepazīties ar tiesību aktiem, procedūrām, sertifikātiem, reģistriem, datiem vai jebkādiem citiem attiecīgiem materiāliem.

16. pants

Ziņojuma sagatavošanas posms

1.   Aģentūra, sagatavojot ziņojumu par inspekciju, sešu nedēļu laikā pēc faktiskā inspekcijas apmeklējuma noslēguma sesijas pārskata sākotnējos konstatējumus, tos klasificē un uz šā pamata sagatavo ziņojuma projektu, ko adresē inspicētajai kompetentajai iestādei.

2.   Ziņojuma projektā ir vismaz:

a)

ziņojuma kopsavilkums, kurā izklāstīti izdarītie secinājumi;

b)

sīkas ziņas par inspekcijas norisi, tostarp inspekcijas veids, aplūkotās jomas, tvērums un inspekcijas komandas sastāvs;

c)

kritisko elementu analīze, lielāko uzmanību veltot galvenajiem konstatējumiem;

d)

to neatbilstības konstatējumu saraksts, kas identificēti vai kam sekots līdzi inspekcijas laikā, kā arī to klasifikācija;

e)

ieteikumi, tostarp – attiecīgā gadījumā – par sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

3.   Par neatbilstības konstatējumiem paziņo 2. punktā minētajā ziņojuma projektā, izņemot gadījumus, kad Aģentūra tos rakstiski jau ir darījusi zināmus, izmantojot citus līdzekļus.

4.   Divu nedēļu laikā pēc konstatējumu paziņošanas kompetentā iestāde var Aģentūrai iesniegt rakstiskus apsvērumus.

5.   Aģentūra, pamatodamās uz 2. punktā minēto ziņojuma projektu, 10 nedēļu laikā pēc noslēguma sesijas izdod galaziņojumu, kurā atspoguļo inspicētās iestādes iesniegtos apsvērumus, ja no minētās iestādes šādi apsvērumi ir saņemti. Aģentūra var pielāgot neatbilstības konstatējumu aprakstu, to juridisko pamatu, klasifikāciju vai statusu tā, kā tas nepieciešams, lai ņemtu vērā gan apsvērumus, gan korekcijas vai korektīvās darbības, kas iesniegtas ziņojuma sagatavošanas posmā.

6.   Aģentūra katrai dalībvalstij nosaka un turpina piemērot pastāvīgās pārraudzības statusu, kuru pēc pieprasījuma dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai.

7.   Galaziņojumu adresē inspicētajai kompetentajai iestādei un Komisijai, kura to pēc tam var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij un, ja nepieciešams, citām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Sekošana līdzi konstatējumiem un to noslēgšana

1.   Visiem neatbilstības konstatējumiem, kuri klasificēti atbilstīgi 18. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam, kompetentā iestāde ne vēlāk kā četras nedēļas pēc tam, kad saņemts paziņojums no Aģentūras, ierosina korekciju vai korektīvu darbību.

2.   Visiem neatbilstības konstatējumiem, kuri klasificēti atbilstīgi 18. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kompetentā iestāde ne vēlāk kā 10 nedēļas pēc tam, kad saņemts paziņojums no Aģentūras, ierosina korektīvu darbību.

3.   Kompetentā iestāde attiecīgā termiņā ziņo Aģentūrai par korektīvo darbību pabeigšanu un sniedz tam pierādījumus.

4.   Aģentūra:

a)

izvērtē kompetentās iestādes iesniegtās korekcijas un korektīvās darbības vai pieprasa iespējami nekavējoties iesniegt sīkākus skaidrojumus;

b)

piekrīt iesniegtajām korekcijām un/vai korektīvajām darbībām vai tās noraida 16 nedēļu laikā pēc to paziņošanas;

c)

pārrauga, vai korektīvo darbību izpilde ir apmierinoša;

d)

nosaka, vai ir nepieciešams veikt papildu pasākumus saskaņā ar 22. pantu;

e)

regulāri ziņo kompetentajai iestādei un Komisijai par neatbilstības konstatējumu statusu un saistītām korekcijām / korektīvajām darbībām, izmantojot statusa ziņojumus;

f)

slēdz neatbilstības konstatējumu, tiklīdz pārliecinās, ka korektīvās darbības ir pabeigtas un pierādījumi ir sniegti, dokumentē neatbilstības konstatējuma slēgšanu un attiecīgi informē kompetento iestādi.

5.   Iepriekšējā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā Aģentūra var pieprasīt, lai kompetentā iestāde sniedz pierādījumus vai paskaidrojumus. Aģentūra var arī nolemt pārbaudīt īstenošanu uz vietas, veicot inspekcijas apmeklējumu.

6.   Ja par neatbilstības konstatējumu tiek sākta pārkāpumu procedūra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktam vai Līgumiem, Aģentūra, apspriezdamās ar Komisiju, pienācīgi seko līdzi šai procedūrai un nevienu no šādiem konstatējumiem nenoslēdz, iekams tas nav koordinēts ar Komisiju.

18. pants

Konstatējumu klasifikācija

1.   Visus neatbilstības konstatējumus, kurus Aģentūra identificē, veicot 10. pantā minētās inspekcijas, Aģentūra klasificē un par tiem ziņo neatkarīgi no tā, vai šie konstatējumi attiecas uz administratīvajām vai tehniskajām prasībām, tos iedalot vienā no šādām klasēm:

a)

C klase: neatbilstība piemērojamajām prasībām, kas izraisa galvenokārt ar standartizāciju saistītus apsvērumus;

b)

D klase: neatbilstība piemērojamajām prasībām, kas izraisa ar standartizāciju saistītus apsvērumus, kā arī drošības apdraudējumus, ja to laikus nenovērš;

c)

G klase: tūlītējs drošības apdraudējums.

2.   No konstatējuma klasifikācijas ir atkarīgs prioritārais raksturs, kādu piešķir, kad par to sagatavo ziņojumu, tam seko līdzi vai to slēdz.

19. pants

Tūlītējs drošības apdraudējums

1.   Ja Aģentūra ir ziņojusi par tūlītēju drošības apdraudējumu:

a)

Aģentūra pieprasa, lai kompetentā iestāde pieņemtu adekvātas korektīvās darbības, tostarp tūlītējas korekcijas;

b)

kompetentā iestāde piemēro iedarbīgas korekcijas, lai novērstu konstatēto apdraudējumu, un iesniedz Aģentūrai par to pierādījumus.

2.   Divu nedēļu laikā pēc tam, kad paziņots par tūlītējo drošības apdraudējumu, Aģentūra var pieprasīt, lai kompetentā iestāde apmeklētu tikšanos, kurā tiktu izvērtēta tūlītējo korekciju izpilde.

3.   Ja Aģentūra ar veiktajām korekcijām nav apmierināta, tā nāk klajā ar ieteikumiem Komisijai, tostarp – vajadzības gadījumā – ar prasību attiecībā uz attiecīgās kompetentās iestādes izdotā(-o) sertifikāta(-u) savstarpējo atzīšanu. Aģentūra par to nekavējoties paziņo arī dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

20. pants

Lietvedība

1.   Aģentūra izveido lietvedības sistēmu, kas nodrošina turpmāk norādīto ziņu pienācīgu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī uzticamu izsekojamību to izmaiņām, attiecībā uz:

a)

komandu vadītāju un komandas locekļu sagatavotību, kvalifikāciju un pilnvarojumu;

b)

inspekciju programmām;

c)

ziņojumiem;

d)

konstatējumiem un saistītiem pierādījumiem;

e)

korekcijām un korektīvām darbībām, par ko panākta vienošanās;

f)

konstatēto neatbilstību slēgšanu un saistītiem pierādījumiem;

g)

ieteikumiem attiecībā uz sertifikātu savstarpēju atzīšanu;

h)

7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto novērtējumu.

2.   Visus lietu reģistrus uzglabā vismaz 15 gadus atbilstīgi piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem.

21. pants

Pieeja inspekcijas ziņojumos iekļautajai informācijai

1.   Ja inspekcijas ziņojumā iekļautā informācija attiecas uz uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, kas atrodas trešās valsts drošības uzraudzībā un kas ietilpst tāda Savienības nolīguma piemērošanas jomā, kas noslēgts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 12. pantam, tad saskaņā ar minētā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem šo informāciju dara pieejamu trešai valstij kā šāda nolīguma līgumslēdzējai pusei.

2.   Ja inspekcijas ziņojumā iekļautā informācija ietilpst tāda sadarbības memoranda piemērošanas jomā, kas noslēgts starp Savienību un ICAO, šo informāciju dara pieejamu ICAO saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti minētajā sadarbības memorandā un attiecīgajos pielikumos par drošību.

3.   Ja inspekcijas ziņojumā iekļautā informācija attiecas uz notiekošu drošības izmeklēšanu, kura tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 (20), šo informāciju nekavējoties dara pieejamu iestādei, kas šo drošības izmeklēšanu veic.

4.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (21) piemērošanas nolūkā tiek pieņemts, ka lēmumu pieņemšanas process saistībā ar inspekcijas ziņojumu nav noslēdzies, iekams nav slēgti saistītie neatbilstības konstatējumi.

22. pants

Papildu darbības

1.   Aģentūra identificē ikvienu gadījumu, kad nav sekots līdzi neatbilstības konstatējumiem, piemēram, šādus:

a)

korektīva darbība, kas nav iesniegta 17. panta 1. punktā minētajā laikposmā;

b)

korektīva darbība, kurai Aģentūra nav piekritusi 17. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā laikposmā;

c)

korektīva darbības, kas nav pienācīgi īstenota.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Aģentūra pieprasa kompetentajai iestādei sniegt paskaidrojumus par šo trūkumu un iesniegt papildu darbības, nosakot termiņu atbildes sniegšanai.

3.   Aģentūra izvērtē, kādas ir sekas minētajam trūkumam, kā arī atbildi, kuru kompetentā iestāde sniegusi noteiktajā termiņā. Aģentūra, pamatodamās uz šāda izvērtējuma rezultātu, var:

a)

dot piekrišanu iesniegtajām papildu darbībām; vai

b)

nosūtīt papildu ziņojumu attiecīgajai kompetentajai iestādei un Komisijai. Šajā ziņojumā tiek iekļauts Aģentūras veiktais izvērtējums un ieteikumi Komisijai, tostarp – kad uzskatīts par vajadzīgu – ieteikumi attiecībā uz kompetentās iestādes izdotā(-o) sertifikāta(-u) savstarpēju atzīšanu.

4.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 2111/2005, Komisija, saņēmusi 3. punkta b) apakšpunktā minēto papildu ziņojumu, var spert jebkuru no turpmākajiem soļiem:

a)

adresēt komentārus attiecīgajai dalībvalstij vai pieprasīt turpmākus skaidrojumus, lai ieviestu lielāku skaidrību saistībā ar visiem neatbilstības konstatējumiem vai to daļu;

b)

pieprasīt Aģentūrai veikt ekspromtu inspekciju, lai pārbaudītu, vai korekciju un korektīvo darbību izpilde ir apmierinoša;

c)

sākt Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktā minēto procedūru, lai nolemtu, vai kompetentās iestādes izdotie sertifikāti atbilst piemērojamajām prasībām;

d)

sākt procedūru atbilstīgi Līguma 258. pantam.

23. pants

Gada ziņojums

Aģentūra ik gadus ne vēlāk kā 31. martā iesniedz Komisijai gada ziņojumu par pastāvīgās pārraudzības darbībām un inspekcijām, kas veiktas iepriekšējā gada laikā. Ziņojumā iekļauj darbību un inspekciju rezultātu analīzi, atspoguļojot kompetento iestāžu spēju pildīt tām uzticētos drošības uzraudzības uzdevumus, un ieteikumus iespējamiem uzlabojumiem. Ieteikumos it sevišķi izceļ tos tehniskos noteikumus, kuri būtu jāievieš vai jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam, un Aģentūras pasākumus, kuri būtu jāievieš vai jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 18. panta c) punktam.

24. pants

Darba procedūras

Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Aģentūra pārskata savas darba procedūras, lai īstenotu uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar 3.–23. pantu.

25. pants

Pārejas pasākumi

1.   Neatbilstības konstatējumus, kurus Aģentūra izdarījusi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 736/2006, bet attiecībā uz kuriem pierādījumi par to slēgšanu šīs regulas stāšanās spēkā brīdī Aģentūrai nav iesniegti, uzskata par tādiem, kas izdarīti saskaņā ar šo regulu, un tālab tos attiecīgi aplūko.

2.   Korektīvo pasākumu plānus, kurus Aģentūra pieņēmusi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 736/2006, uzskata par tādiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

3.   Komandu locekļus un komandu vadītājus, ko pilnvarojusi Aģentūra atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 736/2006, uzskata par pilnvarotu personālu saskaņā ar šo regulu.

26. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 736/2006 atceļ.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 129, 17.5.2006., 10. lpp.

(3)  OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.

(4)  OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.

(5)  OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 206, 11.8.2011., 21. lpp.

(7)  OV L 271, 18.10.2011., 15. lpp.

(8)  OV L 271, 18.10.2011., 23. lpp.

(9)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

(10)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.

(11)  OV L 254, 20.9.2008., 1. lpp.

(12)  OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp.

(13)  OV L 109, 19.4.2008., 17. lpp.

(14)  OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.

(15)  OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.

(16)  Padomes Lēmums 2011/531/ES (OV L 232, 9.9.2011., 8. lpp.).

(17)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(18)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(19)  OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.

(20)  OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.

(21)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


Top