Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0390

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 390/2013 ( 2013. gada 3. maijs ), ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 128, 9.5.2013, p. 1–30 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 026 P. 220 - 249

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/390/oj

9.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 390/2013

(2013. gada 3. maijs),

ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1070/2009 (2), un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 549/2004 nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmas izveidi. Darbības uzlabošanas sistēmas detalizētas funkcionēšanas vajadzībām Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas noteikumi.

(2)

Darbības uzlabošanas sistēmai būtu jāveicina aviotransporta sistēmas ilgtspējīga attīstība, uzlabojot aeronavigācijas pakalpojumu kopējo efektivitāti galvenajās darbības jomās, proti, attiecībā uz drošību, vidi, veiktspēju un izmaksu efektivitāti, saskaņā ar Eiropas gaisa satiksmes vadības (ATM) ģenerālplānu, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (3), kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009, nosaka tarifikācijas sistēmas un kopēju projektu izveidi, lai īstenotu Eiropas ATM ģenerālplānu. Gan tarifikācijas sistēma, gan kopējie projekti ir būtiski veiksmīgai darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanai.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 1. punktu šai regulai būtu jāattiecas uz gaisa satiksmes vadības tīklu, kas minēts 6. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula) (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009.

(5)

Darbības izvērtēšanas iestāde var palīdzēt Komisijai īstenot minēto darbības uzlabošanas sistēmu. Šai iestādei būtu jāspēj sniegt Komisijai neatkarīgus ieteikumus visās jomās, kas ietekmē aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību.

(6)

Ņemot vērā, ka valsts uzraudzības iestādēm ir galvenā loma darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās spēj efektīvi pildīt savus pienākumus.

(7)

Lai nodrošinātu ilgtermiņa uzlabojumus, kuri vajadzīgi augsta līmeņa sociālo mērķu sasniegšanai, ko atspoguļo Eiropas ATM ģenerālplāns, darbības uzlabošanas sistēma būtu jāizmanto nolūkā aptvert vairāk nekā vienu pārskata periodu.

(8)

Darbības uzlabošanas sistēmai būtu jāietver aeronavigācijas pakalpojumi, izmantojot pieeju “no vārtiem līdz vārtiem”, tostarp maršrutā vai terminālī sniegti aeronavigācijas pakalpojumi ar mērķi uzlabot tīkla kopējo darbību.

(9)

Darbības uzlabošanas sistēmai būtu jānodrošina visu galveno darbības jomu rādītāji un saistošie mērķi, pilnībā sasniedzot un saglabājot pieprasīto drošības līmeni.

(10)

Pieņemot Savienības mēroga darbības mērķus pārskata periodam, Komisijai būtu jāņem vērā darbības līmenis, kas sasniegts iepriekšējā(-os) pārskata periodā(-os).

(11)

Tā kā pastāv spēcīgas saiknes starp dažādām galvenajām darbības jomām, tad, sagatavojot un pārraugot darbības uzlabošanas sistēmu, būtu pienācīgi jāņem vērā darbības uzlabošanas mērķu savstarpējo atkarību, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(12)

Darbības uzlabošanas plāni būtu jāizveido funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, pārredzamības nolūkā atspoguļojot katra aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja ieguldījumu funkcionālajā gaisa telpas blokā attiecībā uz mērķu sasniegšanu, ko pārrauga vispiemērotākajā līmenī.

(13)

Darbības uzlabošanas plānos būtu jāapraksta pasākumi, piemēram, veicināšanas pasākumu sistēmas, kas paredzētas ieinteresētājām personām, lai uzlabotu darbību visos līmeņos. Tā kā drošība ir primāra, tā nebūtu jāparedz kā veicināšanas pasākums.

(14)

Lai uzzinātu ieinteresēto personu viedokļus, būtu jānotiek rezultatīvām konsultācijām valsts, funkcionālā gaisa telpas bloka un Savienības līmenī.

(15)

Nosakot atbilstošus brīdinājuma mehānismus, apstākļos, kas nebija paredzami darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā un kas ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu un to struktūrvienību gribas, uz kurām attiecas darbības mērķi, būtu jāparedz iespēja īstenot atbilstošas darbības, kas vērstas uz drošības prasību saglabāšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un kas var ietvert Savienības mēroga vai vietēju darbības uzlabošanas mērķu pārskatīšanu.

(16)

Civilajai un militārajai sadarbībai un koordinācijai ir ļoti liela nozīme darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanā, pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti.

(17)

Darbības uzlabošanas sistēmai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 549/2004 noteikumus, kas vērsti uz būtisku drošības un aizsardzības politikas interešu aizsardzību.

(18)

Būtu jāizvēlas specifiski un izmērāmi galvenie darbības rādītāji, pamatojoties uz to, kādu atbildību par darbības mērķu sasniegšanu var uzticēt. Saistītajiem mērķiem būtu jābūt sasniedzamiem, reāliem un ierobežotiem laikā, kā arī jābūt vērstiem uz aeronavigācijas pakalpojumu ilgtspējīgas darbības efektīvu vadību.

(19)

Saistošu darbības uzlabošanas mērķu īstenošanai, ko veicina finansiāli stimuli, jābūt atbilstoši saistītai ar Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 391/2013, ar ko nosaka kopīgu tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (5).

(20)

Galvenie darbības uzlabošanas rādītāji un darbības mērķi jānosaka un jāīsteno saskaņā ar drošības mērķiem un standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008 (6) un tās īstenošanas noteikumos, kopā ar Savienības veiktajiem pasākumiem, kuri vērsti uz šo mērķu sasniegšanu un saglabāšanu.

(21)

Komisijai būtu jānovērtē darbības uzlabošanas plāni un mērķi un jānodrošina to atbilstība Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem un atbilstīgs ieguldījums tajos un Eiropas ATM tīkla kopējās darbībās. Ja šo atbilstību un atbilstīgu ieguldījumu nevar nodrošināt, Komisijai būtu jālūdz pārskatīt darbības uzlabošanas plānu(-us) un mērķi(-us) un/vai veikt koriģējošus pasākumus.

(22)

Pārskata periodos būtu jāīsteno efektīvs darbības rezultātu kontroles process, tostarp datu apkopošana un izplatīšana, lai iegūtie rezultāti ļautu sasniegt mērķus un vajadzības gadījumā ieviest koriģējošus pasākumus.

(23)

Ja, pamatojoties uz pārraudzības rezultātiem, Komisijai ir būtiski pierādījumi tam, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, lai izvirzītu sākotnējos mērķus, vairs nav spēkā, Komisija var izlemt pārskatīt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus vai pēc dalībvalsts pieprasījuma atļaut vietējo mērķu pārskatīšanu.

(24)

Darbības mērķiem būtu jāattiecas uz tīkla funkciju izpildi. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro tīkla vadītājam, kas izveidots saskaņā ar 3. pantu Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regulā (ES) Nr. 677/2011, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (7). Komisijas Regula (ES) Nr. 677/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (8), Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 26. pants un Komisijas 2011. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1216/2011, ar kuru groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu (9), būtu jāatceļ ar 2015. gada 1. janvāri.

(26)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka pasākumus, lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju kopējo darbību vispārējai gaisa satiksmei Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Eiropas (EUR) un Āfrikas (AFI) reģionos, kuros par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbild dalībvalstis, ievērojot visu gaisa telpas izmantotāju prasības.

2.   Mērķa noteikšanai un darbības pārraudzībai šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus nodrošina:

a)

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. pantu izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji;

b)

meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji, ja tie izraudzīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 9. panta 1. punktu;

c)

saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 3. pantu izveidots tīkla vadītājs.

Lai noteiktu mērķi un uzraudzītu darbību attiecībā uz izmaksu efektivitāti, tā attiecas arī uz iestādēm vai subjektiem, kuri rada attaisnojamas izmaksas, ko atgūst ar lietotāja maksu starpniecību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 6. panta 2. punktā.

3.   Neskarot 4. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo regulu attiecībā uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem dažās vai visās lidostās, kurās gada laikā veic mazāk nekā 70 000 IFR aviotransporta kustību. Tās sniedz Komisijai attiecīgu informāciju.

4.   Ja neviena kādas dalībvalsts lidosta nesasniedz 70 000IFR aviotransporta kustību slieksni gadā, šī regula obligāti attiecas uz lidostu ar augstāko IFR aviotransporta kustību skaitu.

5.   Mērķu noteikšana saistībā ar izmaksu efektivitāti attiecas uz aprēķinātajām izmaksām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

6.   Dalībvalstis var piemērot šo regulu arī:

a)

to atbildībā esošajā gaisa telpā citos ICAO reģionos ar nosacījumu, ka dalībvalstis par to informē Komisiju un atbilstīgi pārējās dalībvalstis un neierobežo dalībvalstu tiesības un pienākumus attiecībā uz 1944. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk Čikāgas konvencija);

b)

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas.

7.   Neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (10) un tās īstenošanas regulu — Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 (11) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1330/2007 (12) — noteikumiem par informācijas aizsardzību, prasības saistībā ar datu sniegšanu, kā noteikts V nodaļā, attiecas uz valsts iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“lidostas operators” ir lidostas vadības dienests, kam saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem ir uzdevums, apvienojumā ar citām darbībām vai citādi, vadīt un pārvaldīt lidostas infrastruktūras, kā arī koordinēt un kontrolēt dažādo attiecīgajā lidostā vai lidostu sistēmā esošo operatoru darbību;

2)

“dati” ir kvalitatīva, kvantitatīva un cita atbilstoša informācija par aeronavigācijas darbību, ko apkopojusi un sistemātiski apstrādājusi Komisija vai kas ir apkopota un sistemātiski apstrādāta tās vārdā, lai īstenotu darbības uzlabošanas sistēmu;

3)

“darbības rādītāji” ir rādītāji, ko izmanto darbības uzraudzībai, salīdzināšanai un pārskatīšanai;

4)

“galvenie darbības rādītāji” ir darbības rādītāji, ko izmanto, lai noteiktu darbības mērķus;

5)

IFR aviotransporta kustības” iegūst, saskaitot pacelšanās un nolaišanās saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, un aprēķina kā gada vidējo rādītāju trīs kalendāro gadu laikā pēc darbības uzlabošanas plānu iesniegšanas;

6)

“saistošs mērķis” ir darbības mērķis, kuru dalībvalstis pieņēmušas darbības uzlabošanas plānā un uz kuru attiecas veicināšanas pasākumu sistēma un/vai koriģējošo pasākumu plāni;

7)

“gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadājumu uzņēmums, kam ir derīga darbības licence, kuru dalībvalsts izsniegusi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām;

8)

“aprēķinātās izmaksas” ir izmaksas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā;

9)

“valsts iestāde” ir regulatīvā un/vai uzraudzības iestāde valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, kuru izmaksas var segt gaisa telpas izmantotāji, ja tās radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, piemērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 6. panta 2. punktu;

10)

“taisnīguma kultūra” ir kultūra, kurā galvenos operatorus un pārējos operatorus nesoda par veiktajām darbībām, bezdarbību vai pieņemtajiem lēmumiem, kas ir atbilstoši viņu pieredzei un apmācībai, tomēr rupja nolaidība, tīši pārkāpumi un destruktīvas darbības netiek pieļautas;

11)

“lidostas koordinators” ir dalībvalsts iecelta fiziska vai juridiska persona, kas veic koordinēšanas pienākumus koordinētās lidostās, kā noteikts Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulas (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienu lidostās (13) 4. pantā.

12)

“darbības uzraudzība” ir nepārtraukts datu apkopošanas un analīzes process, lai novērtētu sistēmas faktiskos rezultātus attiecībā pret atbilstošiem (galvenajiem) darbības mērķiem un darbības plāniem, izmantojot (galvenos) darbības rādītājus, kas noteikti 9. pantā un I pielikumā;

13)

“pārskata periods” ir Savienības mēroga darbības mērķu un darbības plānu derīguma un piemērošanas ilgums, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā;

14)

“sadursmes uz skrejceļa” ir jebkurš negadījums lidostā, kas saistīts ar gaisa kuģa, transportlīdzekļa vai personas nepareizu atrašanās vietu aizsargājamā teritorijā, kas paredzēta, lai nodrošinātu gaisa kuģu nolaišanos un pacelšanos;

15)

“gaisa satiksmes pakalpojumu vienība" (ATS vienība) ir civila vai militāra vienība, kas ir atbildīga par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu;

16)

CNS, MET un AIS pakalpojumi” ir komunikācijas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi, meteoroloģiskie pakalpojumi aeronavigācijai un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi;

17)

“izņēmuma gadījums” ir apstākļi, kuros ATM kapacitāte ir ārkārtīgi samazināta, ārkārtīgi paaugstinot ATFM kavējumu līmeni, ko ir izraisījuši plānoti ierobežojumi darbības vai tehnisku pārmaiņu, nelabvēlīgu laikapstākļu, lielas gaisa telpas daļas nepieejamības (kas saistīta ar dabas vai politiskiem iemesliem), protesta akcijas dēļ un EACCC iesaistīšanās ar tīkla vadītāja starpniecību dēļ, kurai ir viens vai vairāki no minētajiem iemesliem;

18)

“pārstrukturēšanas izmaksas” ir būtiskas vienreizējas izmaksas, kas radušās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem pārstrukturēšanas procesa laikā, ieviešot jaunas tehnoloģijas un procedūras un saistītus uzņēmējdarbības modeļus, lai veicinātu integrētu pakalpojumu sniegšanu, ja dalībvalsts vēlas atgūt izmaksas vienā vai vairākos pārskata periodos. Tās var ietvert izmaksas, kas radušās, izmaksājot kompensācijas darbiniekiem, slēdzot gaisa satiksmes vadības centrus, pārceļot darbību uz jaunām vietām un norakstot aktīvus un/vai iegūstot citu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu daļas ar stratēģisku nozīmi.

3. pants

Darbības izvērtēšanas iestāde

1.   Ja Komisija nolemj izraudzīties darbības izvērtēšanas iestādi, kas sniegtu tai palīdzību darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, iestāde tiek izraudzīta tikai uz noteiktu laiku, kurš atbilst pārskata periodiem. Komisija ieceļ darbības izvērtēšanas iestādes priekšsēdētāju un locekļus.

2.   Darbības izvērtēšanas iestādei ir atbilstoša kompetence, un tā ir pietiekami objektīva, lai neatkarīgi veiktu Komisijas uzticētos uzdevumus, jo īpaši galvenajās piemērojamās darbības jomās.

3.   Darbības izvērtēšanas iestāde palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas sistēmu, jo īpaši attiecībā uz:

a)

ar darbības rādītājiem saistītu datu vākšanu, pārbaudi, validēšanu un izplatīšanu;

b)

galveno darbības jomu pieņemšanu vai noteikšanu saskaņā ar jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbībā, kā minēts 9. panta 1. punktā, un saistīto galveno darbības rādītāju pieņemšanu vai jaunu noteikšanu;

c)

atbilstošo galveno rādītāju noteikšanu, kas attiecas visās galvenajās darbības jomās uz tīkla funkciju un aeronavigācijas pakalpojumu darbību gan maršrutā, gan termināla pakalpojumos;

d)

Savienības darbības mērķu noteikšanu un pārskatīšanu;

e)

brīdinājuma robežvērtības(-u) noteikšanu, kas minēta 10. panta 4. punktā, brīdinājuma mehānismu iedarbināšanai, kā noteikts 19. pantā;

f)

pieņemto darbības plānu, tostarp darbības mērķu, atbilstības Savienības mērķiem novērtējumu;

g)

vajadzības gadījumā — novērtējumu par to brīdinājuma robežvērtību, kas pieņemtas, piemērojot 19. panta 3. punktu, atbilstību Eiropas Savienības brīdinājuma robežvērtībām, kuras minētas 10. panta 4. punktā;

h)

vajadzības gadījumā — pārskatīto darbības mērķu novērtējumu vai attiecīgo dalībvalstu koriģējošiem pasākumiem;

i)

aeronavigācijas pakalpojumu darbību, tostarp ieguldījumu un kapitālizdevumu, uzraudzību, salīdzināšanu un pārskatīšanu vietējā un Savienības līmenī;

j)

tīkla funkciju darbību uzraudzību, salīdzināšanu un pārskatīšanu;

k)

Eiropas ATM tīkla kopējās darbības uzraudzību, tostarp gada pārskatu sagatavošanu Vienotās gaisa telpas komitejai;

l)

darbības mērķu sasniegšanas novērtējumu katra pārskata perioda beigās nolūkā sagatavoties nākamajam periodam;

m)

tīkla vadītāja darbības plāna novērtējumu, ietverot šā plāna atbilstības Savienības darbības mērķiem novērtējumu;

n)

tehnisko apkopi un atbalstu, koordinējot apspriešanās ar ieinteresētajām personām kalendāru attiecībā uz darbības plāniem un apspriešanās pienākumiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 9. panta 1. punktā.

4.   Pēc Komisijas pieprasījuma darbības izvērtēšanas iestāde sniedz ad hoc informāciju vai pārskatus par jautājumiem, kas saistīti ar darbību.

5.   Darbības izvērtēšanas iestāde var ziņot un sniegt Komisijai ieteikumus par sistēmas uzlabošanu.

6.   Attiecībā uz valstu uzraudzības iestādēm:

a)

lai uzraudzītu Eiropas ATM tīkla kopējo darbību, darbības izvērtēšanas iestāde iegūst no valstu uzraudzības iestādēm vajadzīgo informāciju saistībā ar darbības uzlabošanas plāniem;

b)

darbības izvērtēšanas iestāde palīdz valstu uzraudzības iestādēm, pēc to pieprasījuma sniedzot neatkarīgu skatījumu uz darbības jautājumiem, piemēram, faktu salīdzinājumu starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā līdzīgos nosacījumos (salīdzināšana), darbības izmaiņu analīzi pēdējos piecos gados vai prognožu analīzi;

c)

valstu uzraudzības iestādes var pieprasīt darbības izvērtēšanas iestādes palīdzību, lai noteiktu indikatīvo vērtību diapazonu mērķu noteikšanai, ņemot vērā Savienības mēroga mērķus. Šīs vērtības ir pieejamas valstu uzraudzības iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem un gaisa telpas izmantotājiem.

7.   Nodrošinot atbilstību mērķiem un standartiem, kas noteikti un īstenoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008, darbības izvērtēšanas iestāde vajadzības gadījumā sadarbojas ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA), lai veiktu uzdevumus, kuri minēti 3. punktā saistībā ar drošību.

8.   Lai veiktu Eiropas ATM tīkla kopējās darbības nepārtrauktu uzraudzību, darbības izvērtēšanas iestāde izstrādā darba nosacījumus ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

4. pants

Valstu uzraudzības iestādes

1.   Valstu uzraudzības iestādes ir atbildīgas par darbības uzlabošanas plānu, darbības pārskatu izstrādi un darbības uzlabošanas plānu un mērķu uzraudzību. Lai veiktu šos uzdevumus, tās darbojas objektīvi, neatkarīgi un pārredzami.

2.   Dalībvalstis nodrošina valstu uzraudzības iestādēm vajadzīgos resursus un iespējas vai pieeju resursiem un iespējām visās galvenajās darbības jomās, lai veiktu uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā, tostarp pārbaudes pilnvaras, lai izpildītu 20. pantā minētos uzdevumus.

3.   Ja dalībvalstij ir vairāk nekā viena valsts uzraudzības iestāde, tā paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde ir atbildīga par valsts koordināciju saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

5. pants

Funkcionālie gaisa telpas bloki

1.   Dalībvalstis nosaka darbības uzlabošanas plānus funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

2.   Lai izpildītu 1. pantā noteikto pienākumu, dalībvalstis:

a)

nodrošina darbības uzlabošanas plāna atbilstību II pielikumā pievienotajam paraugam;

b)

paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde vai struktūra ir atbildīga par koordināciju funkcionālajā gaisa telpas blokā, un par attiecībām ar Komisiju saistībā ar darbības uzlabošanas plāna īstenošanu;

c)

izstrādā atbilstošus noteikumus, lai nodrošinātu, ka:

i)

attiecībā uz e) apakšpunkta un I pielikuma nosacījumiem katram galvenajam darbības rādītājam tiek noteikts vienots mērķis;

ii)

darbības uzlabošanas plānā pārredzamības nolūkā tiek norādīts katra aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja ieguldījums funkcionālajā gaisa telpas blokā (ko uzrauga visatbilstošākajā līmenī), lai sasniegtu darbības uzlabošanas mērķus, kuri noteikti funkcionālajam gaisa telpas blokam;

iii)

ja mērķus nesasniedz, pasākumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, tiek noteikti un piemēroti pārskata periodā; šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības;

d)

ir atbildīgas par to darbības mērķu noteikšanu un sasniegšanu, kas izvirzīti vietējos līmeņos, piemēram, funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas un lidostas līmenī;

e)

ja nav noteikta kopējā maršruta tarifikācijas zona Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 4. panta nozīmē un ja tā rezultātā maršruta izmaksu efektivitātes mērķus izvirza attiecībā uz vairāk nekā vienu tarifikācijas zonu funkcionālajā gaisa telpas blokā, apkopo šos mērķus līdz vienai vērtībai apkopotā veidā par maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un informatīvā nolūkā nodrošina kopējus rādītājus, atspoguļojot izmaksu efektivitāti funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī;

f)

ja pārskata perioda laikā tarifikācijas zona ir mainīta, pierāda, ka šī tarifikācija vēl joprojām atļauj sasniegt darbības uzlabošanas mērķus, kas izvirzīti konkrētajam periodam;

g)

nodrošina, ka darbības uzlabošanas plāns atbilst šīs regulas darbības jomai saskaņā ar šīs regulas 1. panta 6. punktu un Regulas (EK) Nr. 549/2004 7. pantu.

6. pants

Tīkla vadītājs

Tīkla vadītājs, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 3. pantu, veic šādus uzdevumus saistībā ar darbības uzlabošanas sistēmu:

a)

atbalsta Komisiju, nodrošinot attiecīgu ieguldījumu Savienības mēroga darbības mērķu sagatavošanai pirms pārskata periodiem un darbības mērķu sasniegšanas uzraudzībai pārskata perioda laikā; tīkla vadītājs vērš Komisijas uzmanību uz jebkuriem būtiskiem un pastāvīgiem darbības apjoma samazinājumiem;

b)

saskaņā ar 21. panta 5. punktu nodrošina Komisijai piekļuvi visiem datiem, kas minēti V pielikumā;

c)

atbalsta funkcionālos gaisa telpas blokus un to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanai pārskata periodu laikā, nodrošinot konsekvenci starp darbības uzlabošanas plāniem — tīkla stratēģijas plānu un tīkla darbības plānu;

d)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 677/2011 5. panta 1. punktu un 16. panta 1. punktu izstrādā darbības uzlabošanas plānu — tīkla darbības uzlabošanas plānu —, ko iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma un ko Komisija pieņem pirms katra pārskata perioda sākuma; šis darbības uzlabošanas plāns ir publisks, un tajā iekļauj:

i)

darbības mērķus visās galvenajās darbības jomās un visos rādītājos, kas atbilst Savienības mēroga darbības mērķiem visam pārskata periodam, uzraudzības nolūkā izmantojot gada vērtības;

ii)

to darbību aprakstu, kuras paredzētas mērķu sasniegšanai;

iii)

ja nepieciešams vai ja tā nolemj Komisija, papildu galvenos darbības rādītājus un mērķus.

7. pants

Koordinācija ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 549/2004 13.a pantu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 dalībvalstis un Komisija vajadzības gadījumā savu darbu saskaņo ar EASA, lai nodrošinātu šādu aspektu pienācīgu īstenošanu:

a)

darbības uzlabošanas sistēmas drošības aspekti, tostarp galveno drošības darbības rādītāju un Savienības darbības uzlabošanas mērķu noteikšana, pārskatīšana un īstenošana, kā arī priekšlikumu sniegšana par atbilstošajām darbībām un pasākumiem pēc brīdinājuma mehānisma iedarbināšanas;

b)

galveno drošības darbības rādītāju un mērķu saskaņotība ar Eiropas Aviācijas drošības programmas īstenošanu.

8. pants

Pārskata periodu ilgums

1.   Darbības uzlabošanas sistēmas pirmais pārskata periods ilgst no 2012. kalendārā gada līdz 2014. kalendārā gada beigām. Otrais pārskata periods ilgst no 2015. kalendārā gada līdz 2019. kalendārā gada beigām. Turpmākie pārskata periodi ilgst piecus kalendāros gadus, ja vien netiek noteikts citādi, izdarot grozījumus šajā regulā.

2.   Tāds pats pārskata periods attiecas uz Savienības mēroga darbības mērķiem un darbības uzlabošanas plāniem un mērķiem.

9. pants

Galvenās darbības jomas un darbības rādītāji

1.   Lai noteiktu mērķus, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par citu galveno darbības jomu iespējamu pievienošanu un pieņemšanu saskaņā ar minētās regulas 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2.   Lai izvirzītu mērķus, uz katru galveno darbības jomu attiecina vienu vai noteiktu skaitu galveno darbības rādītāju. Aeronavigācijas pakalpojumu darbību novērtē pēc katra galvenā darbības rādītāja saistošajiem mērķiem.

3.   Regulas I pielikuma 1. iedaļā izklāstīti galvenie darbības rādītāji mērķu izvirzīšanai un darbības rādītāji Savienības līmenī, kas izraudzīti katrā galvenajā darbības jomā.

4.   Regulas I pielikuma 2. iedaļā izklāstīti galvenie vietējie darbības rādītāji vietēju mērķu izvirzīšanai un darbības rādītāji vietējā līmenī darbības mērķu izvirzīšanai. Vietējais līmenis, piemēram, funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas un lidostas līmenis, ir norādīts I pielikuma 2. iedaļā.

5.   Pārskata perioda gaitā nemaina galvenos darbības rādītājus. Izmaiņas pieņem, veicot grozījumus šajā regulā vismaz sešus mēnešus pirms jaunu Savienības mēroga darbības mērķu pieņemšanas.

6.   Darbības uzraudzībai un/vai darbības uzlabošanas plāna ietvaros dalībvalsts var lemt par darbības rādītāju un saistīto mērķu noteikšanu papildus galvenajām darbības jomām un galvenajiem darbības rādītājiem, kas minēti šajā pantā un I pielikuma 2. iedaļā. Šie papildu rādītāji un mērķi atbalsta Savienības mēroga mērķu un izrietošo vietēja līmeņa mērķu sasniegšanu. Tie, piemēram, var ietvert un aprakstīt darbības plāna civilo un militāro vai meteoroloģisko dimensiju, un tiem var pievienot atbilstošas veicināšanas pasākumu sistēmas.

7.   Lai veicinātu drošības (galveno) darbības rādītāju īstenošanu un noteikšanu, EASA, apspriežoties ar darbības izvērtēšanas iestādi, pieņem attiecīgus līdzekļus atbilstības panākšanai un norādes saskaņā ar procedūru, kas noteikta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 52. pantam, pirms otrā pārskata perioda sākuma.

II   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU SAGATAVOŠANA

10. pants

Savienības mēroga darbības mērķi

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija pieņem Savienības mēroga darbības mērķus, ņemot vērā tīkla vadītāja un valstu uzraudzības iestāžu attiecīgo ieguldījumu un pēc apspriedēm par darbības drošības aspektiem ar ieinteresētajām personām, kā minēts šīs regulas 10. pantā, ar citām atbilstošajām organizācijām un EASA.

2.   Ņemot vērā 9. panta 3. punktu, Komisija izvirza Savienības mēroga darbības mērķus ne vēlāk kā piecpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda sākuma un pieņem ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda sākuma.

3.   Savienības mēroga darbības mērķu izvirzīšana galvenajam darbības rādītājam, kas norādīts I pielikuma 1. iedaļas 4.1. punkta b) apakšpunktā, sākas otrā pārskata perioda trešajā gadā, uz kuru attiecas Komisijas lēmums, ievērojot 1. punktā minēto procedūru.

4.   Pieņemot Savienības mēroga darbības mērķus, Komisija nosaka brīdinājuma robežvērtību(-as), pēc kuras(-u) sasniegšanas var iedarbināt 19. pantā minētos brīdinājuma mehānismus.

5.   Komisija pamato katru Savienības mēroga darbības mērķi ar to pamatā esošu pieņēmumu aprakstu un pamatojumu, kas izmantots, nosakot šos mērķus, piemēram, tīkla vadītāja, valstu uzraudzības iestāžu ieguldījuma praktiskais rezultāts un citi fakti, prognozes par satiksmi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vai funkcionālo gaisa telpas bloku ar līdzīgiem darbības un ekonomiskiem nosacījumiem grupu sastāvs.

11. pants

Darbības uzlabošanas plānu izstrāde

1.   Valsts uzraudzības iestādes funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī izstrādā darbības uzlabošanas plānus, kuros ietverti Savienības mēroga darbības mērķiem un IV pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem atbilstoši mērķi.

Neskarot II pielikumā pievienoto paraugu, darbības uzlabošanas plāns var ietvert dažādas iedaļas attiecībā uz vietējo līmeni, piemēram, funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas un lidostas līmeni.

2.   Lai atbalstītu darbības uzlabošanas plānu sagatavošanu, valsts uzraudzības iestādes nodrošina, ka:

a)

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji valsts uzraudzības iestādēm iesniedz savus uzņēmējdarbības plānus;

b)

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 10. pantu ieinteresētās personas apspriežas par darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķiem. Vismaz trīs nedēļas pirms apspriedes ieinteresētajām personām nodrošina pietiekamu informāciju.

3.   Darbības plānos jo īpaši ietver:

a)

satiksmes prognozi, kura izteikta katrā pārskata perioda gadā apkalpotās pakalpojumu vienībās funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī un par katru tarifikācijas zonu funkcionālajā gaisa telpas blokā, nodrošinot izmantoto rādītāju pamatojumu;

b)

aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās izmaksas par pārskata perioda katru gadu un par katru tarifikācijas zonu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem;

c)

ieguldījumu aprakstu, tostarp to, kas nepieciešami, lai sasniegtu darbības uzlabošanas mērķus, norādot to piemērojamību saistībā ar Eiropas ATM ģenerālplānu, tīkla stratēģijas plānu un kopējiem projektiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktā; šis apraksts uzsver ieguvumus un sinerģijas, kas sasniegtas funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī;

d)

darbības mērķus katrā atbilstošajā galvenajā darbības jomā, kuri noteikti, atsaucoties uz katru galveno darbības rādītāju visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības;

e)

apsvērumus par galveno darbības jomu savstarpējo atkarību, tostarp novērtējumu par darbības uzlabošanas plāna ietekmi uz drošību ar jebkāda veida nepieciešamiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas vajadzīgi lai saglabātu drošības garantiju;

f)

plāna civilās un militārās dimensijas aprakstu, ietverot darbību aprakstu gaisa telpas elastīgai izmantošanai (turpmāk FUA), lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti, un vajadzības gadījumā attiecīgo darbības rādītāju un mērķu aprakstu saskaņā ar citiem darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem;

g)

aprakstu un pamatojumu tam, kā d) apakšpunktā minētie darbības mērķi saskaņojas ar Savienības mēroga darbības mērķiem un veicina tos un Eiropas ATM tīkla darbību;

h)

katra attiecīgā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja un tā konkrētā ieguldījuma mērķu sasniegšanā noteikšanu, ko pārredzamības nolūkā uzrauga visatbilstošākajā līmenī, kā norādīts 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļā;

i)

veicināšanas pasākumu aprakstu, kas piemērojami attiecīgajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai veicinātu mērķu sasniegšanu pārskata perioda laikā;

j)

valsts uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, lai uzraudzītu darbības mērķu sasniegšanu;

k)

aprakstu apspriežu rezultātiem ar ieinteresētajām personām, tostarp dalībnieku uzdotos jautājumus un darbības, par kurām panākta vienošanās.

4.   Darbības uzlabošanas plānus balsta uz II pielikumā pievienoto paraugu, un tajos var, ja dalībvalstis, piemērojot 9. panta 6. punktu, attiecīgi izlemj, ietvert papildu rādītājus un saistītos mērķus.

5.   Tīkla vadītājs izstrādā tīkla darbības uzlabošanas plānu, kurā ietverti Savienības mēroga darbības mērķi un mutatis mutandis IV pielikumā minētie vērtēšanas kritēriji.

6.   Lai sagatavotu tīkla darbības uzlabošanas plānu, tīkla vadītājs:

a)

nodrošina apspriešanos saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 14. pantu;

b)

izmanto III pielikumā pievienoto paraugu.

12. pants

Veicināšanas pasākumu sistēmas

1.   Veicināšanas pasākumu sistēmas, ko darbības uzlabošanas plānos piemēro dalībvalstis, atbilst šiem vispārējiem principiem:

a)

tās ir efektīvas un samērīgas un netiek mainītas pārskata perioda laikā;

b)

tās īsteno nediskriminējoši un pārredzami, lai atbalstītu uzlabojumus pakalpojumu sniegšanā;

c)

tās ir daļa no normatīvās vides, kas ex ante zināma visām ieinteresētajām pusēm un piemērojama visā pārskata perioda laikā;

d)

tās mudina struktūras, uz kurām attiecas mērķu noteikšana, sasniegt augstu darbības līmeni un saistītos mērķus.

2.   Izmaksu efektivitātes mērķu stimuli ir finansiāli, un tos regulē attiecīgi noteikumi, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 13. un 14. punktā. Tie jāietver riska dalīšanas mehānismā valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

3.   Kapacitātes mērķu stimuli ir finansiāli, un tos regulē Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 15. panta noteikumi. Tos var papildināt ar cita veida stimuliem, piemēram, korektīviem rīcības plāniem ar termiņiem un saistītajiem pasākumiem, par kuriem lemj valsts uzraudzības iestādes, ņemot vērā vietējos apstākļus.

4.   Vides mērķu stimuli var būt finansiāli, un tos regulē Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 15. panta noteikumi. Tos var papildināt ar cita veida stimuliem, piemēram, koriģējošiem rīcības plāniem ar termiņiem un saistītajiem pasākumiem, par kuriem lemj valsts uzraudzības iestādes, ņemot vērā vietējos apstākļus.

5.   Turklāt dalībvalstis var vietējā līmenī pielāgot aeronavigācijas maksājumus, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 16. pantā.

III   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU PIEŅEMŠANA

13. pants

Darbības uzlabošanas plānu sākotnējā pieņemšana

Pēc valsts uzraudzības iestāžu priekšlikuma dalībvalstis pieņem darbības uzlabošanas plānus, kuros ietverti saistošie darbības mērķi, un tos iesniedz Komisijai ne mazāk kā sešus mēnešus pirms pārskata perioda sākuma.

14. pants

Darbības uzlabošanas plānu un mērķu novērtējums un pārskatīšana

1.   Komisija novērtē darbības uzlabošanas plānus, to mērķus un jo īpaši to atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kā arī IV pielikumā minētajiem kritērijiem un atbilstīgo ieguldījumu tajos, ņemot vērā tās situācijas novērtējumu, kas var būt mainījusies laikā no Savienības mēroga mērķu pieņemšanas datuma līdz darbības uzlabošanas plāna novērtējuma datumam. Ja mērķus izvirza vietējā līmenī neatkarīgi no Savienības mēroga darbības mērķiem, novērtējumu pamato ar IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   Ja Komisija uzskata, ka darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un tā mērķi ir atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un sniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un ka tie ir atbilstoši visiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc darbības uzlabošanas plāna saņemšanas par to paziņo attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm).

3.   Ja Komisija uzskata, ka darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un daži vai visi tā mērķi nav atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un nesniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un/vai ka tie nav atbilstoši vienam vai vairākiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc darbības uzlabošanas plāna saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru sniedz attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) ieteikumus par pārskatīta(-u) darbības uzlabošanas plāna(-u) pieņemšanu. Šo ieteikumu sniedz pēc apspriedes ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) un precīzi nosaka, kuras darbības uzlabošanas plāna daļas un/vai kurš(-i) mērķis(-i) ir jāpārskata, un izskaidro Komisijas novērtējuma apsvērumus.

4.   Šādā gadījumā attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pieņem pārskatīto darbības uzlabošanas plānu vai tā daļu un/vai mērķi(-us), ņemot vērā Komisijas viedokli, un atbilstošus pasākumus šo mērķu sasniegšanai un attiecīgi paziņo Komisijai četru mēnešu laikā pēc ieteikuma sniegšanas.

15. pants

Pārskatīto darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķu novērtējums un koriģējošo pasākumu pieņemšana

1.   Komisija novērtē katru pārskatīto darbības uzlabošanas plānu vai tā daļu un tā darbības mērķus, pamatojoties uz IV pielikumā minētajiem kritērijiem.

2.   Ja Komisija uzskata, ka pārskatītais darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un tā darbības mērķi ir atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un sniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un ka tie ir atbilstoši visiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc pārskatītā darbības uzlabošanas plāna saņemšanas par to paziņo attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm).

3.   Ja Komisija uzskata, ka pārskatītais darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un daži vai visi tā darbības mērķi vēl joprojām nav atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un nesniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un/vai ka tie nav atbilstoši vienam vai vairākiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc pārskatītā darbības uzlabošanas plāna vai tā daļas saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru nolemj, ka attiecīgai(-ajām) dalībvalstij(-īm) jāveic koriģējoši pasākumi.

4.   Šādā lēmumā, izvērtējot IV pielikumā minētos kritērijus, precīzi noteikts, kura plāna vai mērķa(-u) daļa ir jāpārskata, un izklāstīti Komisijas novērtējuma apsvērumi. Tas var paredzēt šo mērķu darbības rezultātu līmeni, lai ļautu attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) veikt atbilstošus koriģējošus pasākumus, un/vai ietvert priekšlikumus par šādiem koriģējošiem pasākumiem.

5.   Divu mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) paziņo Komisijai par pieņemtajiem koriģējošajiem pasākumiem un elementiem, kas demonstrē to atbilstību Komisijas lēmumam.

16. pants

Darbības plāni vai koriģējošie pasākumi, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma

Darbības uzlabošanas plānus vai koriģējošos pasākumus, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma, īstenojot 14. un 15. pantā izklāstītās procedūras, piemēro ar atpakaļejošu spēku no pārskata perioda pirmās dienas.

17. pants

Mērķu pārskatīšana

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija var izlemt pārskatīt Savienības mēroga mērķus un/vai pēc dalībvalsts pieprasījuma atļaut viena vai vairāku vietējo mērķu pārskatīšanu:

a)

ja, pamatojoties uz tās ziņojumu, kas minēts 18. panta 4. punktā, tai ir būtiski pierādījumi tam, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, lai izvirzītu sākotnējos mērķus, vairs nav spēkā; vai

b)

piemērojot 19. pantā minēto brīdinājuma mehānismu; vai

c)

pēc Komisijas lēmuma saskaņā ar 10. panta 3. punktu saistībā ar galvenajiem darbības rādītājiem, kas izklāstīti I pielikuma 1. iedaļas 4.1. punkta b) apakšpunktā.

2.   Ja pārskata Savienības mēroga mērķus, var būt jāveic grozījumi pastāvošajos darbības uzlabošanas plānos. Šādā gadījumā Komisija var izlemt veikt šīs regulas II un III nodaļā noteiktos atbilstošos grafika regulējumus.

IV   NODAĻA

DARBĪBAS MĒRĶU IZPILDES UZRAUDZĪBA

18. pants

Nepārtraukta uzraudzība un ziņošana

1.   Darbības uzlabošanas plānu īstenošanu uzrauga Komisija un valsts uzraudzības iestādes. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības. Ja pārskata periodā mērķus nesasniedz, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nosaka un piemēro koriģējošus pasākumus, kuru mērķis ir labot situāciju, un paziņo par tiem Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka šādi koriģējošie pasākumi nav pietiekami, lai labotu situāciju, tā piecu mēnešu laikā pēc pasākumu saņemšanas un saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru informē par to attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is), kā arī sniedz priekšlikumus par koriģējošiem pasākumiem.

2.   Ja Komisija konstatē būtisku un pastāvīgu darbības apjoma samazinājumu vietējā vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, kas ietekmē citas vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanas valstis un/vai visu Eiropas gaisa telpu, tā var attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) pieprasīt noteikt un piemērot koriģējošos pasākumus, ko izstrādā, lai sasniegtu darbības uzlabošanas plāna mērķus, un paziņot par tiem Komisijai., Ja Komisija uzskata, ka šādi pasākumi nav pietiekami, lai labotu situāciju, tā piecu mēnešu laikā pēc pasākumu saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru informē par to attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is), kā arī sniedz priekšlikumus par koriģējošiem pasākumiem.

3.   Komisija uzrauga tīkla vadītāja tīkla darbības uzlabošanas plāna īstenošanu. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības. Ja pārskata periodā mērķus nesasniedz, Komisija pieprasa tīkla vadītājam noteikt un piemērot koriģējošos pasākumus, ko izstrādā, lai sasniegtu tīkla darbības uzlabošanas plānā izvirzītos mērķus, un paziņot par tiem Komisijai. Komisija informē valsts uzraudzības iestādes vai struktūras par šādiem koriģējošiem mērķiem, kā noteikts 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

4.   Ik gadu ne vēlāk kā 1. jūnijā un tad, ja pastāv risks nesasniegt darbības mērķus, valsts uzraudzības iestādes vai struktūras paziņo Komisijai par darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķu uzraudzību, kā noteikts 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Ziņojumus pamato uz ieteikumiem, ko pirms pārskata perioda sākuma izstrādā Komisija. Komisija vismaz reizi gadā ziņo Vienotās gaisa telpas komitejai par darbības mērķu izpildi.

19. pants

Brīdinājuma mehānismi

1.   Ja darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā neparedzamu apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un tīkla vadītāja gribas, Savienības līmenī kalendārā gada laikā ir sasniegta(-as) 10. panta 4. punktā minētā robežvērtība(-as), Komisija pārskata situāciju, ar Vienotās gaisa telpas komitejas starpniecību apspriežoties ar dalībvalstīm, un četru mēnešu laikā sniedz priekšlikumus par atbilstošām darbībām. Tie var ietvert Savienības mēroga darbības mērķu pārskatīšanu un tādēļ arī vietējo darbības mērķu pārskatīšanu.

2.   Ja darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā neparedzamo apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un tīkla vadītāja gribas, vietējā līmenī kalendārā gada laikā ir sasniegta(-as) 10. panta 4. punktā minētā robežvērtība(-as), attiecīgās valstu uzraudzības iestādes pārskata situāciju, sazinoties ar Komisiju, un četru mēnešu laikā sniedz priekšlikumus par atbilstošām darbībām. Tās var ietvert vietējo darbības mērķu pārskatīšanu.

3.   Lai ņemtu vērā vietējos apstākļus un specifiku, dalībvalstis var pieņemt brīdinājuma robežvērtības, kas atšķiras no tām, kuras minētas 10. panta 4. punktā. Šādā gadījumā šīs robežvērtības nosaka darbības uzlabošanas plānā un atbilstoši robežvērtībām, kas pieņemtas saskaņā ar 10. panta 4. punktu. Novirzēm vajadzīgs detalizēts pamatojums. Piemērojot šīs robežvērtības, izmanto 1. punktā noteikto procesu.

4.   Ja brīdinājuma mehānisma īstenošanas rezultātā pārskata darbības uzlabošanas plānus un mērķus, Komisija veicina šādu pārskatīšanu, atbilstoši pielāgojot grafiku, kas piemērojams saskaņā ar II un III nodaļā minēto procedūru.

20. pants

Atbilstības uzraudzības veicināšana

1.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un tīkla vadītājs sekmē pārbaudes un apsekojumus, tostarp objektu apmeklējumus, ko veic Komisija un attiecīgā valsts uzraudzības iestāde vai kvalificēta struktūra, kura rīkojas šīs valsts uzraudzības iestādes vārdā, vai attiecīgā gadījumā EASA. Neskarot uzraudzības pilnvaras, kas uzticētas valsts uzraudzības iestādēm un EASA, pilnvarotajām personām ir tiesības:

a)

saistībā ar galvenajām darbības jomām pārbaudīt dokumentus un jebkurus citus materiālus, kas attiecas uz darbības uzlabošanas plānu un mērķu noteikšanu;

b)

kopēt pilnībā vai daļēji šādus dokumentus;

c)

lūgt mutiskus paskaidrojumus uz vietas.

2.   Pārbaudes un apsekojumus, kas minēti 1. punktā, veic atbilstoši tās dalībvalsts spēkā esošajām procedūrām, kurā šādus pasākumus veic.

3.   Šīs regulas īstenošanu attiecībā uz drošību uzrauga valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar procedūrām drošības uzraudzībai, ko paredz Komisijas Regula (ES) Nr. 1034/2011 (14).

4.   Saistībā ar standartizācijas pārbaudēm EASA uzrauga to, kā dalībvalstis īsteno šo regulu attiecībā uz drošību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 24. panta 5. punktā minētajām darba metodēm.

V   NODAĻA

AR AERONAVIGĀCIJAS DARBĪBAS RĀDĪTĀJIEM EIROPAS VIENOTAJĀ GAISA TELPĀ SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA, VALIDĒŠANA, PĀRBAUDE UN IZPLATĪŠANA

21. pants

Datu apkopošana un validēšana darbības pārskatīšanai

1.   Papildus datiem, ko Komisija jau apkopojusi, izmantojot citus Savienības instrumentus, un ko var lietot arī darbības pārskatīšanai, valsts iestādes, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidostu operatori, lidostu koordinatori un gaisa pārvadātāji nodrošina Komisijai V pielikumā minētos datus saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Valsts iestādes var pilnībā vai daļēji deleģēt vai reorganizēt datu sniegšanas pienākumu valsts uzraudzības iestāžu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu operatoru un lidostu koordinatoru vidū nolūkā ņemt vērā vietējo specifiku un pastāvošos ziņošanas kanālus.

3.   Datu sniedzēji veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu datu kvalitāti, validēšanu un laicīgu nodošanu, tostarp sniedz pierādījumus kvalitātes pārbaužu un validēšanas procesu veikšanai, skaidrojumus konkrētiem Komisijas pieprasījumiem attiecībā uz datu kvalitāti un vajadzības gadījumā rīcības plāniem, lai uzlabotu datu kvalitāti. Datus sniedz bez maksas, vajadzības gadījumā elektroniski, Komisijas norādītā formātā.

4.   Komisija novērtē kvalitāti un validē datus, kas nosūtīti saskaņā ar 1. punktu. Ja datus nevar pienācīgi izmantot darbības pārskatā, Komisija var veikt atbilstošus pasākumus, lai novērtētu un uzlabotu datu kvalitāti, sadarbībā ar dalībvalstīm un jo īpaši ar to valsts uzraudzības iestādēm.

5.   Šajā regulā dati, kas minēti 1. punktā un kas jau nodrošināti Eurocontrol, uzskatāmi par nodrošinātiem arī Komisijai. Ja dati nav jau nodrošināti Eurocontrol, Komisija un Eurocontrol veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi dati Komisijai pieejami saskaņā ar 3. punktā minētajām prasībām.

6.   Ja noteiktas būtiskas jaunu datu prasības vai sagaidāmi nepietiekamas kvalitātes dati, Komisija var veikt eksperimentālus pētījumus, kuri dalībvalstīm vai ieinteresētajām personām jāveic brīvprātīgi, pirms ieviestas prasības attiecībā uz jauniem datiem, izdarot grozījumus šajā regulā. Šādus eksperimentālus pētījumus veic, lai novērtētu attiecīgo datu apkopošanas iespējamību, salīdzinot priekšrocības, ko nodrošina datu pieejamība, ar datu apkopošanas izmaksām un respondentu slogu.

22. pants

Informācijas izplatīšana

1.   Komisija izplata informāciju, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (15), jo īpaši tās 4. pantu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 18. pantu.

2.   Regulas 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā informācija ir publiski pieejama, jo īpaši elektroniskā veidā. Šim nolūkam Komisija pieņem lēmumu par politiku attiecībā uz to datu apstrādi, aizsardzību, konfidencialitāti un izplatīšanu, kas apkopoti darbības uzlabošanas mērķiem, piemērojot 21. pantu, un attiecīgajām intelektuālā īpašuma tiesībām.

3.   Komisijas ziņojumi, kas minēti 18. panta 4. punktā, ir publiski pieejami, un atsauci uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija var izlemt regulāri sniegt citu vispārēju informāciju attiecīgajām pusēm, jo īpaši elektroniskā veidā.

4.   Regulas 10. pantā minētie Savienības mēroga mērķi un atsauce uz pieņemtajiem III nodaļā minētajiem darbības plāniem ir publiski pieejama un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Individuālu pieeju konkrētai informācijai, piemēram, apstiprinātajiem datiem un statistikai, piešķir datu sniedzējam, uz kuru šī informācija un darbības attiecas tieši.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Atbrīvojumi

Ja saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 3. pantā minētajām procedūrām ir noteikts, ka uz dažiem vai visiem dalībvalsts terminālī sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem un/vai CNS, MET un AIS pakalpojumiem attiecas tirgus nosacījumi, un ja saskaņā ar šo regulu dalībvalsts ir nolēmusi šiem pakalpojumiem neaprēķināt šo pakalpojumu noteiktās izmaksas, neaprēķināt un nenoteikt termināla izmaksas un nepiemērot finanšu stimulus, šiem pakalpojumiem nepiemēro izmaksu efektivitātes mērķus.

24. pants

Pārsūdzība

Dalībvalstīm jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi paskaidroti un uz tiem attiecas efektīva pārskatīšanas un/vai pārsūdzības procedūra.

25. pants

Sistēmas pārskats

Līdz katra pārskata perioda beigām Komisija pārskata darbības uzlabošanas sistēmu un jo īpaši analizē tās ietekmi, efektivitāti un darbības jomu, ņemot vērā ICAO veikto darbu šajā jomā.

26. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 677/2011

Regulu (ES) Nr. 677/2011 groza šādi:

1.

regulas 28. apsvērumu svītro;

2.

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Lai tīklu vadītu ilgtermiņa perspektīvā, tīkla vadītājs izstrādā, uztur un īsteno tīkla stratēģijas plānu, kas ir saskaņots ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 (16) 8. pantā noteikto pārskata periodu.

3.

regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.   Tīkla stratēģijas plānu regulāri atjaunina vismaz 12 mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma.”;

4.

regulas 20. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Tīkla vadītājs ik gadu iesniedz ziņojumu Komisijai un Aģentūrai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu savus uzdevumus. Ziņojumā aplūko atsevišķas tīkla daļas, kā arī tīkla situāciju kopumā, un tas ir cieši saistīts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 6. panta d) apakšpunktā minētā tīkla stratēģijas plāna, tīkla darbības plāna un tīkla darbības uzlabošanas plāna saturu. Komisija informē Vienotās gaisa telpas komiteju.”;

5.

IV pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“IV PIELIKUMS

TĪKLA STRATĒĢIJAS PLĀNA PARAUGS

Tīkla stratēģijas plāna pamatā ir turpmāk izklāstītā struktūra.

1.   IEVADS

1.1.

Tīkla stratēģijas plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laikposms).

1.2.

Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process.

2.   VISPĀRĒJAIS KONTEKSTS UN PRASĪBAS

2.1.

Pašreizējā un plānotā tīkla stāvokļa apraksts, aptverot ERND, ATFM, lidostas un nepietiekamos resursus.

2.2.

Problēmas un iespējas, kas saistītas ar plāna laikposmu (tostarp satiksmes pieprasījuma prognoze un attīstība pasaules mērogā).

2.3.

Darbības mērķi un uzņēmējdarbības prasības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, un Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi.

3.   STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS

3.1.

Darbības uzlabošanas mērķu un uzņēmējdarbības prasību sekmīgai īstenošanai izstrādātās tīkla pilnveides un attīstības stratēģijas apraksts.

3.2.

Atbilstība darbības uzlabošanas sistēmai.

3.3.

Atbilstība Eiropas ATM ģenerālplānam.

4.   STRATĒĢISKIE MĒRĶI

4.1.

Tīkla stratēģisko mērķu apraksts:

a)

ietverot iesaistīto ieinteresēto personu sadarbības aspektus lomu un pienākumu izteiksmē;

b)

norādot, kā stratēģiskie mērķi saskanēs ar prasībām;

c)

nosakot, kā tiks mērīti panākumi šo mērķu sasniegšanā;

d)

norādot, kā stratēģiskie mērķi ietekmēs nozari un citas attiecīgā jomas.

5.   STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

5.1.

Īstermiņa / vidēja termiņa plānošanas apraksts:

a)

katra stratēģiskā mērķa prioritātes;

b)

katra stratēģiskā mērķa īstenošana vajadzīgās tehnoloģiju ieviešanas, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, attiecīgo izmaksu, ieguvumu, kā arī nepieciešamās pārvaldības, resursu un regulējuma izteiksmē;

c)

iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi;

d)

tīkla vadītāja iesaistīšanās saskaņotais līmenis katra plāna elementa īstenošanas atbalstam katrai atsevišķai funkcijai.

5.2.

Ilgtermiņa plānošanas apraksts:

a)

nodoms īstenot katru stratēģisko mērķi vajadzīgo tehnoloģiju un atbilstošo pētniecības un izstrādes aspektu, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, ekonomiskā pamatojuma, nepieciešamās pārvaldības un regulējuma, kā arī šo ieguldījumu attiecīgā drošības un ekonomiskā pamatojuma izteiksmē;

b)

iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi.

6.   RISKA NOVĒRTĒJUMS

6.1.

Ar plāna īstenošanu saistīto risku apraksts.

6.2.

Uzraudzības procesa apraksts (ietverot iespējamo novirzi no sākotnējiem mērķiem).

7.   IETEIKUMI

3.4.

Tādu pasākumu apzināšana, kas Savienībai un dalībvalstīm jāveic plāna īstenošanas atbalstam.”

27. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro, sākot ar otro pārskata periodu, kā noteikts 8. pantā, un tā laikā. Attiecībā uz darbības uzlabošanas sistēmas piemērošanu, lai varētu pieņemt Savienības mēroga mērķus, piemērojot 10. panta 2. punktu pirms otrā pārskata perioda sākuma, un darbības uzlabošanas plānu sagatavošanu un pieņemšanu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, 1. panta 3. un 4. punktu, 3. panta 3. punkta i) un n) apakšpunktu, 5. pantu, 6. pantu, 9. panta 3. punktu un 4. punktu, 26. pantu, II nodaļu, III nodaļu, kā arī I, II, III, IV un V pielikumu piemēro, sākot no šīs regulas stāšanās spēkā datuma.

28. pants

Atcelšana

Komisijas Regulu (ES) Nr. 691/2010, Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 26. pantu un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1216/2011 atceļ, sākot no 2015. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumu īstenot darbības uzlabošanas sistēmu pirmā pārskata perioda laikā, kā noteikts 8. pantā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 3. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

(3)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(4)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(5)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 31. lappusi.

(6)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(7)  OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.

(8)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

(9)  OV L 310, 25.11.2011., 3. lpp.

(10)  OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.

(11)  OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.

(12)  OV L 295, 14.11.2007., 7. lpp.

(13)  OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.

(14)  OV L 271, 18.10.2011, 15. lpp.

(15)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(16)  OV L 128, 9.5.2013., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

GALVENIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI (GDR) UN DARBĪBAS RĀDĪTĀJI (DR)

1.   IEDAĻA

Savienības mēroga mērķu izvirzīšanai un darbības uzraudzībai

1.   DROŠĪBA

1.1.   Galvenie darbības rādītāji

a)

Drošības pārvaldības efektivitātes minimālais līmenis, kā noteikts 2. iedaļas 1.1. punkta a) apakšpunktā;

b)

procenti no nopietnības klasifikācijas piemērošanas, pamatojoties uz riska analīzes instrumentu (RAI) izmantošanas metodi, lai ziņotu vismaz par triju kategoriju notikumiem: distances pārkāpumi, sadursmes uz skrejceļa un konkrēti ATM tehniski notikumi gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībās, kā noteikts 2. iedaļas 1.1. punkta b) apakšpunktā.

2.   VIDE

2.1.   Galvenie darbības rādītāji

a)

Faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir salīdzinājums, ko veic starp faktiskās trajektorijas maršruta garumu, kuru iegūst no novērošanas datiem, un lielā loka attāluma atbilstošu daļu, ko summē visos IFR lidojumos Eiropas gaisa telpā vai šķērsojot to;

ii)

“maršruts” norāda uz attālumu, kas nolidots ārpus 40 NM apļa ap lidostām;

iii)

ja lidojums beidzas vai sākas ārpus Eiropas gaisa telpas, ņem vērā tikai lidojuma Eiropas gaisa telpā daļu;

b)

pēdējā iesniegtā lidojuma plāna trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, ko nosaka šādi:

i)

starpība starp pēdējā iesniegtā lidojuma plāna trajektorijas garumu un lielā loka attāluma atbilstošu daļu, ko summē visos IFR lidojumos Eiropas gaisa telpā vai šķērsojot to;

ii)

“maršruts” norāda uz attālumu, kas nolidots ārpus 40 NM apļa ap lidostām;

iii)

ja lidojums beidzas vai sākas ārpus Eiropas gaisa telpas, ņem vērā tikai lidojuma Eiropas gaisa telpā daļu.

2.2.   Darbības rādītāji

a)

Rezervācijas procedūru efektivitāte gaisa telpas elastīgai izmantošanai (FUA), ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir attiecība starp laiku, kas gaisa telpai piešķirta rezervācijai vai nošķiršanai no vispārējas gaisa satiksmes, un laiku, ko gaisa telpa izmantoja darbībām, kurām nepieciešama šāda nošķiršana vai rezervācija;

ii)

rādītāju aprēķina atsevišķi gaisa telpas piešķīrumiem pirmstaktiski un taktiski un iekļaujot visus piešķīrumus, par kuriem paziņots tīkla vadītājam;

b)

nosacījuma maršrutu (CDR) plānošanas likme, kas noteikta kā attiecība starp gaisa kuģiem, kuri iesniedz lidojuma plānus, izmantojot CDR, un gaisa kuģu skaitu, kas tos varētu plānot;

c)

CDR efektīva izmantošana, kas noteikta kā attiecība starp gaisa kuģi, kurš izmanto CDR, un gaisa kuģu skaitu, kas tos varētu plānot.

3.   KAPACITĀTE

3.1.   Galvenais darbības rādītājs

Maršruta ATFM (gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības) kavēšanās minūtes vidēji par katru lidojumu aeronavigācijas pakalpojumiem, ko nosaka šādi:

i)

maršruta ATFM kavēšanās ir kavēšanās, ko aprēķina ATFM centrālā vienība, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (1), un izsaka kā starpību starp aprēķināto pacelšanās laiku, ko pieprasījis gaisa kuģu operators pēdējā iesniegtajā lidojumu plānā, un aprēķināto pacelšanās laiku, ko piešķīrusi ATFM centrālā vienība;

ii)

rādītājs attiecas uz visiem IFR lidojumiem Eiropas gaisa telpā un ATFM kavēšanās iemesliem, neiekļaujot izņēmuma gadījumus;

iii)

rādītāju aprēķina visam kalendārajam gadam un katram pārskata perioda gadam.

3.2.   Darbības rādītājs

Atlidošanas ATFM kavēšanās minūtes vidēji par katru lidojumu termināla un lidostas aeronavigācijas pakalpojumiem, ko izraisa nolaišanās ierobežojumi galamērķa lidostā, nosaka šādi:

i)

rādītājs ir ienākošā IFR lidojuma vidējā atlidošanas ATFM kavēšanās;

ii)

rādītājs aptver viss IFR lidojumus, kas nolaižas galamērķa lidostā, un visus ATFM kavēšanās iemeslus, neiekļaujot izņēmuma gadījumus;

iii)

rādītāju aprēķina visam kalendārajam gadam un katram pārskata perioda gadam.

4.   IZMAKSU EFEKTIVITĀTE

4.1.   Galvenie darbības rādītāji

a)

Maršruta aeronavigācijas pakalpojumu vidējās Savienības mēroga aprēķinātās vienotās izmaksas (DUC), ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir attiecība starp maršruta aprēķinātajām izmaksām un maršruta prognozēto satiksmi, ko izsaka maršruta apkalpošanas vienībās un paredz Savienības līmeņa perioda laikā, kā atspoguļots Komisijas pieņēmumos par Savienības mēroga mērķu izvirzīšanu, piemērojot 10. panta 5. punktu;

ii)

rādītājs ir izteikts euro un reālā izteiksmē;

iii)

rādītājs ir attiecināms uz katru pārskata perioda gadu;

b)

termināla aeronavigācijas pakalpojumu vidējās Savienības mēroga aprēķinātās vienotās izmaksas (DUC), ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir rezultāts attiecībai starp aprēķinātajām izmaksām un prognozēto satiksmi, ko izsaka termināla apkalpošanas vienībās, kā atspoguļots Komisijas pieņēmumos par Savienības mēroga mērķu izvirzīšanu, piemērojot 10. panta 5. punktu;

ii)

rādītājs ir izteikts euro un reālā izteiksmē;

iii)

rādītājs ir attiecināms uz katru pārskata perioda gadu;

iv)

rādītāju piemēro no otrā pārskata perioda trešā gada sākuma, par kuru pieņem 10. panta 3. punktā minēto lēmumu.

4.2.   Darbības rādītājs

Eurocontrol izmaksas un jo īpaši to attīstība salīdzinājumā ar GDR attīstību, kā minēts 4.1. punkta a) apakšpunktā. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka Eurocontrol paziņo Komisijai par savu pieņemto budžetu un faktisko budžetu, un izmaksu bāzi pārskata perioda laikā, kā arī vienoto izmaksu attīstību, ko rada attiecība starp pieņemto izmaksu bāzi un prognozēto satiksmes attīstību, ar sadalījumu, kurā redzama dažādu sastāvdaļu attīstība un atsevišķi noteiktas vairākas pakalpojuma sniegšanas darbības.

2.   IEDAĻA

Vietēju mērķu izvirzīšanai un darbības uzraudzībai vietējā līmenī

1.   DROŠĪBA

1.1.   Galvenie darbības rādītāji

a)

Drošības pārvaldības efektivitāte attiecībā uz dalībvalstīm un to uzraudzības iestādēm un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas ir sertificēti gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai vai sakaru, navigācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanai. GDR mēra pēc šādu pārvaldības mērķu īstenošanas līmeņa:

i)

drošības politika un mērķi;

ii)

drošības riska pārvaldība;

iii)

drošības garantija;

iv)

drošības veicināšana;

v)

“drošības kultūra”;

b)

nopietnības klasifikācijas piemērošana, pamatojoties uz riska analīzes instrumentu (RAT) izmantošanas metodi, lai ziņotu vismaz par distances pārkāpumiem, sadursmēm uz skrejceļa un konkrētiem ATM tehniskiem notikumiem visās gaisa satiksmes dienesta struktūrvienībās. Ziņojot par minētajiem notikumiem, dalībvalstis un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji izmanto šādas nopietnības klases:

i)

nopietns incidents,

ii)

būtisks incidents,

iii)

nozīmīgs incidents,

iv)

bez ietekmes uz drošību,

v)

nav noteikts, piemēram, pieejamā informācija ir nepietiekama, vai nepārliecinoši vai pretrunīgi fakti kavē šādu noteiktību panākt.

Ziņojumu par metodes piemērošanu jāveic par katru atgadījumu atsevišķi;

c)

dalībvalstu un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju sagatavotie ziņojumi par “taisnīguma kultūras” esības vai neesības pakāpi.

Šo rādītāju nolūkā “vietējs” attiecas uz funkcionālā gaisa telpas bloka līmeni ar norādi uz valsts līmeņa ieguldījuma uzraudzības mērķiem.

1.2.   Darbības rādītāji

a)

Drošības datu automatizētu ierakstu sistēmu, ja tādas ir, piemērošana, ko veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un kas ietver vismaz distances pārkāpumu un sadursmju uz skrejceļa uzraudzību.

b)

Ziņojumi, ko sagatavo dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji par atgadījumiem ik gadu ar mērķi aprēķināt ziņojumu iesniegšanas līmeni un izskatīt jautājumu par “ziņošanas kultūras” uzlabošanu;

c)

Vismaz vairāki distances pārkāpumi, sadursmes uz skrejceļa un konkrēti ATM tehniskie notikumi visās gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībās.

Šo rādītāju nolūkā “vietējs” attiecas uz funkcionālā gaisa telpas bloka līmeni ar norādi uz valsts līmeņa ieguldījuma uzraudzības mērķiem.

2.   VIDE

2.1.   Galvenais darbības rādītājs

Faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir salīdzinājums, ko veic starp faktiskās trajektorijas maršruta garumu, kuru iegūst no novērošanas datiem, un sasniegto attālumu, ko summē visos IFR lidojumos vietējā gaisa telpā vai šķērsojot to;

ii)

“maršruts” norāda uz attālumu, kas nolidots ārpus 40 NM apļa ap lidostām;

iii)

ja lidojums beidzas vai sākas ārpus vietējās gaisa telpas, ņem vērā tikai to lidojuma daļu, kas notiek vietējā gaisa telpā;

iv)

“sasniegtais attālums” ir izejas un ieejas punktu, lidojot no vietējās gaisa telpas un uz to, pozīcijas funkcija. Sasniegtais attālums atspoguļo šo punktu ieguldījumu attiecībā uz attālumu, ko izmanto Savienības mēroga rādītājā. Šo attālumu summa visās vietējās šķērsotajās gaisa telpās ir vienāda ar attālumu, ko izmanto Savienības mēroga rādītājā.

Šī rādītāja nolūkā “vietējs” attiecas uz funkcionālā gaisa telpas bloka līmeni.

2.2.   Darbības rādītāji

a)

Papildlaiku manevrēšanas fāze, ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir starpība starp faktisko manevrēšanas laiku un netraucētu laiku, kas pamatojas uz manevrēšanas laikiem mazas satiksmes intensitātes periodos;

ii)

rādītāju izsaka minūtēs par katru izlidošanu visam kalendārajam gadam;

b)

papildlaiks termināla gaisa telpā, ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir starpība starp ASMA (atlidošanas secības un attāluma kontroles zona) tranzītlaiku un netraucētu laiku, pamatojoties uz ASMA tranzītlaiku mazas satiksmes intensitātes periodos;

ii)

rādītāju izsaka minūtēs par katru ielidošanu visam kalendārajam gadam;

iii)

ASMA nosaka kā virtuālu cilindru ar 40 NM rādiusu ap ielidošanas lidostu;

c)

rādītāji, kā noteikts 1. iedaļas 2.2. punktā.

a) un b) rādītāju nolūkā “vietējs” attiecas uz valsts līmeni ar sadalījumu lidostas līmenī. c) rādītāja nolūkā “vietējs” attiecas uz valsts līmeni.

3.   KAPACITĀTE

3.1.   Galvenie darbības rādītāji

a)

Viena lidojuma maršruta ATFM kavēšanās minūtes vidēji, ko nosaka šādi:

i)

maršruta ATFM kavēšanās ir kavēšanās, ko aprēķina ATFM centrālā vienība, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 255/2010, un izsaka kā starpību starp aprēķināto pacelšanās laiku, kuru pieprasījis gaisa kuģu operators pēdējā iesniegtajā lidojumu plānā, un aprēķināto pacelšanās laiku, kuru piešķīrusi ATFM centrālā vienība;

ii)

rādītājs attiecas uz visiem IFR lidojumiem, kas šķērso vietējo gaisa telpu, un ATFM kavēšanās iemesliem, neiekļaujot izņēmuma gadījumus;

iii)

rādītāju aprēķina visam kalendārajam gadam un katram pārskata perioda gadam.

Šī rādītāja nolūkā “vietējs” attiecas uz funkcionālā gaisa telpas bloka līmeni ar sadalījumu, ko pārredzamības dēļ uzrauga visatbilstošākajā līmenī;

b)

atlidošanas ATFM kavēšanās minūtes vidēji par katru lidojumu, kas attiecināmas uz termināla un aeronavigācijas pakalpojumiem un ko izraisa nolaišanās ierobežojumi galamērķa lidostā, nosaka šādi:

i)

rādītājs ir ienākošā IFR lidojuma vidējā atlidošanas ATFM kavēšanās;

ii)

rādītājs aptver visus IFR lidojumus, kas nolaižas galamērķa lidostā, un visus ATFM kavēšanās iemeslus, neiekļaujot izņēmuma gadījumus;

iii)

rādītāju aprēķina visam kalendārajam gadam un katram pārskata perioda gadam.

Šī rādītāja nolūkā “vietējs” attiecas uz valsts līmeni ar sadalījumu lidostas līmenī uzraudzības mērķiem.

3.2.   Darbības rādītāji

a)

ATFM laika nišu ievērošana, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 255/2010 11. pantā;

b)

minūtes vidēji attiecībā uz gaisa satiksmes vadības pirmsizceļošanas kavējumiem par katru lidojumu, kurus rada pacelšanās ierobežojumi izlidošanas lidostā, nosaka šādi:

i)

rādītājs ir izejošā IFR lidojuma vidējā gaisa satiksmes vadības pirmsizceļošanas kavēšanās;

ii)

rādītājs aptver visus IFR lidojumus, kas paceļas izlidošanas lidostā, un aptver kavējumus attiecībā uz izlidošanu, kuri skaidrojami ar gaisa satiksmes vadības ierobežojumiem, kad gaisa kuģis ir gatavs atstāt izlidošanas platformu;

iii)

rādītāju aprēķina visam kalendārajam gadam un katram pārskata perioda gadam.

Šo rādītāju nolūkā “vietējs” attiecas uz valsts līmeni ar sadalījumu lidostas līmenī uzraudzības nolūkā.

4.   IZMAKSU EFEKTIVITĀTE

4.1.   Galvenie darbības rādītāji

a)

Maršruta aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās vienotās izmaksas (DUC), ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir attiecība starp maršruta aprēķinātajām izmaksām un prognozēto satiksmi tarifikācijas zonā, ko izsaka maršruta apkalpošanas vienībās un paredz vietēja līmeņa perioda laikā un ko saskaņā ar 11. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu atspoguļo darbības uzlabošanas plānos;

ii)

rādītājs ir izteikts reālā izteiksmē un valsts valūtā;

iii)

rādītājs ir attiecināms uz katru pārskata perioda gadu;

b)

termināla aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās vienotās izmaksas (DUC), ko nosaka šādi:

i)

rādītājs ir rezultāts attiecībai starp aprēķinātajām izmaksām un prognozēto satiksmi, ko izsaka termināla apkalpošanas vienībās un atspoguļo darbības uzlabošanas plānos saskaņā ar 11. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu;

ii)

rādītājs ir izteikts reālā izteiksmē un valsts valūtā;

iii)

rādītājs ir attiecināms uz katru pārskata perioda gadu.

Šo divu rādītāju nolūkā “vietējs” attiecas uz tarifikācijas zonas līmeni.


(1)  OV L 80, 26.3.2010., 10. lpp.


II PIELIKUMS

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU PARAUGS

Darbības uzlabošanas plānu pamatā ir turpmāk izklāstītā struktūra.

1.   IEVADS

1.1.

Situācijas apraksts (plāna darbības joma, aptverto aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju saraksts u. c.).

1.2.

Makroekonomiskā scenārija apraksts par pārskata periodu, ietverot arī vispārējos pieņēmumus (satiksmes prognozes u. c.).

1.3.

Apraksts par rezultātiem, ko devusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām, sagatavojot darbības uzlabošanas plānu, un panāktajiem kompromisiem, kā arī jautājumiem, par kuriem nav panākta vienošanās, un domstarpību iemesliem.

1.4.

Apraksts par darbībām, ko aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai īstenotu tīkla stratēģijas plānu funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, un citiem pamatprincipiem attiecībā uz funkcionālā gaisa telpas bloka darbību ilgtermiņa perspektīvā.

1.5.

Lidostu saraksti, ko iesniedz kopā ar darbības uzlabošanas sistēmu, piemērojot regulas 1. pantu, ar to vidējo IFR aviotransporta kustību skaitu.

1.6.

Atbrīvoto lidostu skaits saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 1. panta 5. punktu kopā ar to vidējo IFR aviotransporta kustību skaitu.

2.   IEGULDĪJUMS

2.1.

Izmaksu, veida un ieguldījuma apraksts un pamatojums, lai sasniegtu darbības mērķus attiecībā uz ieguldījumiem jaunās ATM sistēmās un esošo ATM sistēmu būtiskā pārstrādāšanā, tostarp to piemērojamību un saskaņotību ar Eiropas ATM ģenerālplānu, Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a pantā minētajiem kopējiem projektiem un vajadzības gadījumā tīkla stratēģijas plānu.

2.2.

Pielikuma 2.1. punktā minētais apraksts un pamatojums jo īpaši:

i)

saista ieguldījumu apmēru, par ko atbilstoši 2.1. punktam sniegts apraksts un pamatojums, ar kopējo ieguldījumu apmēru;

ii)

nošķir ieguldījumus jaunās sistēmās, esošo sistēmu pārstrādāšanā un ieguldījumus aizstāšanā;

iii)

attiecina visus ieguldījumus jaunās ATM sistēmās un esošo ATM sistēmu pārstrādāšanā uz Eiropas ATM ģenerālplānu, Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a pantā minētajiem kopējiem projektiem un vajadzības gadījumā tīkla stratēģijas plānu;

iv)

atspoguļo sinerģijas, kas sasniegtas funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī vai vajadzības gadījumā ar citām dalībvalstīm vai funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, jo īpaši attiecībā uz kopīgo infrastruktūru un kopīgu iepirkumu;

v)

atspoguļo priekšrocības, ko var radīt šie ieguldījumi attiecībā uz darbības uzlabošanu četrās galvenajās darbības jomās, piešķirot tos starp maršruta un termināla lidostas lidojumu posmiem, un datumu, no kura priekšrocības paredzamas;

vi)

sniedz informāciju par lēmuma pieņemšanas procesu, pamatojot ieguldījumu, piemēram, ar dokumentētu izmaksu un ieguvumu analīzi, apspriešanos ar izmantotājiem, tās rezultātiem un jebkuriem izteiktiem atšķirīgiem viedokļiem.

3.   DARBĪBAS MĒRĶI VIETĒJĀ LĪMENĪ

3.1.

Darbības mērķi katrā galvenajā darbības jomā, kas izvirzīti, atsaucoties uz katru I pielikuma 2. iedaļā minēto galveno darbības rādītāju visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības.

a)

Drošība

i)

drošības pārvaldības efektivitātes līmenis: katra pārskata perioda gada vietējie mērķi;

ii)

nopietnības klasifikācijas, kas pamatota ar riska analīzes instrumentu (RAT) metodi, piemērošana: katra pārskata perioda gada vietējie mērķi (procentuālā attiecība);

iii)

“taisnīguma kultūra”: pēdējā pārskata perioda gada vietējie mērķi.

b)

Vide

i)

maršruta plānošanas uzlabošanas procesa apraksts;

ii)

faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte.

c)

Kapacitāte

i)

vidējā maršruta ATFM kavēšanās minūtēs par katru lidojumu;

ii)

vidējā termināla ATFM atlidošanas kavēšanās minūtēs par katru lidojumu;

iii)

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja(-u) izstrādātais kapacitātes plāns.

d)

Izmaksu efektivitāte

i)

aprēķinātās izmaksas par maršruta un termināla aeronavigācijas pakalpojumiem, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem un piemērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 noteikumus par katru pārskata perioda gadu;

ii)

maršruta un termināla pakalpojumu vienību prognoze katram pārskata perioda gadam;

iii)

tā rezultātā aprēķinātās vienotās izmaksas pārskata periodā;

iv)

attiecīgo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju kapitāla ieņēmumu, kā arī pašu kapitāla seguma un aktīvu pamata līmeņa/sastāva, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla izmaksas, kuras iekļautas aprēķinātajās izmaksās, apraksts un pamatojums;

v)

pārnešanas no gadiem pirms pārskata perioda apraksts un skaidrojums.

vi)

pieņēmumu par ekonomiku apraksts, tostarp:

plānā izmantotie pieņēmumi par inflāciju salīdzinājumā ar starptautisku avotu, piemēram, SVF (Starptautiskais Valūtas fonds) patērētāju cenu indeksu (CPI) prognožu noteikšanai un Eurostat patērētāju cenu saskaņoto indeksu faktiskajiem datiem; ikvienas novirzes no šiem avotiem pamatojums;

pensiju izmaksu aprēķināšanas pamatā esošie pieņēmumi, kas ietverti aprēķinātajās izmaksās, tostarp atbilstošu spēkā esošu valsts pensiju noteikumu un pensiju uzskaites noteikumu apraksts un uz ko pamatojas pieņēmumi, kā arī informācija, vai šajos noteikumos sagaidāmas izmaiņas;

procentu likmju pieņēmumi aizdevumiem, ar kuriem finansē aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, tostarp atbilstoša informācija par aizdevumiem (apmērs, ilgums u. c.) un skaidrojums par (novērtētiem) vidējiem parāda procentiem, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla izmaksas pirms nodokļu nomaksas un kapitāla izmaksas, kuras ietvertas aprēķinātajās izmaksās;

pielāgojumi papildus starptautisko grāmatvedības standartu noteikumiem;

vii)

vajadzības gadījumā apraksts par iepriekšējā pārskata perioda atbilstošajiem notikumiem un apstākļiem, kuri izklāstīti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izmantojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus, tostarp novērtējumu attiecībā uz izmaksu līmeni, sastāvu un pamatojumu, uz ko neattiecas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 14. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošana;

viii)

vajadzības gadījumā jebkuras nozīmīgas pārskata perioda laikā plānotas pārstrukturēšanas apraksts, tostarp pārstrukturēšanas izmaksu līmenis un šo izmaksu pamatojums saistībā ar neto priekšrocībām attiecībā uz gaisa telpas izmantotājiem laika gaitā;

ix)

vajadzības gadījumā atgūstamās pārstrukturēšanas izmaksas, kas apstiprinātas iepriekšējos pārskata periodos.

3.2.

Darbības mērķu konsekvences ar Savienības mēroga darbības mērķiem apraksts un skaidrojums. Ja nav Savienības mēroga darbības mērķa, mērķu skaidrojums un apraksts plāna ietvaros un tas, kā tie veicina Eiropas ATM tīkla darbības uzlabošanu.

3.3.

Apraksts un skaidrojums par savstarpēju atkarību un kompromisiem starp galvenajām darbības jomām, tostarp pieņēmumiem, ko izmanto, lai novērtētu kompromisus.

3.4.

Katra attiecīgā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja ieguldījums darbības mērķu sasniegšanā, kas saskaņā ar 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļu izvirzīti funkcionālajam gaisa telpas blokam.

4.   VEICINĀŠANAS PASĀKUMU SISTĒMAS

4.1.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo veicināšanas pasākumu sistēmu apraksts un skaidrojums.

5.   PLĀNA MILITĀRĀ DIMENSIJA

Plāna civilās un militārās dimensijas apraksts, kurā izklāstīta FUA darbības piemērošana, lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti, un, ja to uzskata par piemērotu, attiecīgo darbības rādītāju un mērķu apraksts atbilstoši darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem.

6.   IZMAIŅU ANALĪZE UN SALĪDZINĀJUMS AR IEPRIEKŠĒJO DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU

6.1.

Reakcija uz ārējiem pieņēmumiem.

6.2.

Salīdzinājums ar iepriekšējo darbības uzlabošanas plānu.

7.   DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA

Pasākumu apraksts, kurus veikušas valsts uzraudzības iestādes, lai sasniegtu darbības mērķus, piemēram:

i)

uzraudzības mehānismi, lai nodrošinātu ANS drošības programmu un uzņēmējdarbības plānu īstenošanu;

ii)

pasākumi, lai uzraudzītu un ziņotu par darbības uzlabošanas plānu īstenošanu, tostarp par rīcību gadījumā, ja pārskata perioda laikā mērķus nesasniedz.


III PIELIKUMS

TĪKLA DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNA PARAUGS

Darbības uzlabošanas plāna, kas attiecas uz tīkla vadītāju, pamatā ir turpmāk izklāstītā struktūra.

1.   IEVADS

1.1.

Situācijas apraksts (plāna darbības joma, aptvertās funkcijas u. c.).

1.2.

Makroekonomiskā scenārija apraksts par pārskata periodu, ietverot arī vispārējos pieņēmumus (satiksmes prognozes u. c.).

1.3.

Apraksts atbilstībai tīkla stratēģijas plānam.

1.4.

Rezultātu apspriedēm ar ieinteresētajām personām apraksts, lai sagatavotu darbības uzlabošanas plānu (dalībnieku izvirzītie galvenie jautājumi un, ja iespējams, panāktie kompromisi).

2.   DARBĪBAS MĒRĶI

2.1.

Galveno darbības rādītāju apraksts katrā atbilstošajā galvenajā darbības jomā.

2.2.

Darbības mērķi katrā atbilstošajā galvenajā darbības jomā, kas izvirzīti, atsaucoties uz katru atbilstošo galveno darbības rādītāju visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības.

2.3.

Darbības mērķu ieguldījuma un ietekmes uz Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem apraksts un skaidrojums.

2.4.

Darbības mērķu ieguldījuma un ietekmes uz funkcionālajiem gaisa telpas blokiem apraksts.

3.   KATRAS FUNKCIJAS IEGULDĪJUMS

3.1.

Atsevišķi darbības mērķi katrai funkcijai (ATFM, ERND, SSR transponderu kodi un radiofrekvences).

4.   MILITĀRĀ DIMENSIJA

4.1.

Plāna civilās un militārās dimensijas apraksts, kurā izklāstīta gaisa telpas elastīgas izmantošanas piemērošana, lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro darbību efektivitāti, un, ja to uzskata par piemērotu, attiecīgo darbības rādītāju un mērķu apraksts atbilstoši darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem.

5.   IZMAIŅU ANALĪZE UN SALĪDZINĀJUMS AR IEPRIEKŠĒJO DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU

5.1.

Reakcija uz ārējiem pieņēmumiem.

5.2.

Salīdzinājums ar iepriekšējo darbības uzlabošanas plānu.

6.   DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA

6.1.

Pasākumu apraksts, kuri veikti, lai sasniegtu darbības mērķus, piemēram:

uzraudzības mehānismi, lai nodrošinātu drošības pasākumu un uzņēmējdarbības plānu īstenošanu,

pasākumi, lai uzraudzītu un ziņotu par darbības uzlabošanas plānu īstenošanu, tostarp par rīcību gadījumā, ja pārskata perioda laikā mērķus nesasniedz.


IV PIELIKUMS

PRINCIPI DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU UN MĒRĶU NOVĒRTĒŠANAI

Komisija izmanto turpmāk minētos novērtēšanas kritērijus.

1.   VISPĀRĒJI KRITĒRIJI

a)

Atbilstība prasībām, kas saistītas ar darbības uzlabošanas plāna sagatavošanu un pieņemšanu, un jo īpaši darbības uzlabošanas plānā nodrošinātā pamatojuma novērtējums.

b)

Faktu analīze, ņemot vērā katras atsevišķas valsts kopējo situāciju, tostarp jaunākās ekonomiskās norises un satiksmes prognozi.

c)

Darbības līmenis pārskata perioda sākumā un attiecīgā darbības joma turpmākiem uzlabojumiem.

d)

Darbības līmenis, kas sasniegts iepriekšējā pārskata periodā.

e)

Ieguldījumu un kapitālizdevumu atbilstība attiecībā uz Eiropas ATM ģenerālplānu, Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a pantā minētajiem kopējiem projektiem un vajadzības gadījumā uz tīkla stratēģijas plānu, kā arī sinerģijām, kas sasniegtas funkcionālā gaisa telpas bloka vai reģionālā līmenī.

f)

Rezultāts apspriedēm ar ieinteresētajām personām par ierosinātajiem mērķiem.

2.   DROŠĪBA

a)

Drošības pārvaldības vietējā līmenī efektivitātes līmeņa salīdzinājums ar Savienības mēroga mērķi.

b)

Nopietnības klasifikācijas piemērošanas, pamatojoties uz riska analīzes instrumentu (RAI) metodi vietējā līmenī, rezultātu salīdzinājums ar Savienības mēroga mērķi.

c)

“Taisnīguma kultūras” esības pakāpe vietējā līmenī.

3.   VIDE

Faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte:

a)

salīdzinājums ar iepriekšējo darbību, kas veikta pēdējos gados;

b)

salīdzinājums ar atsauces vērtību, pamatojoties uz tīkla vadītāja sniegto informāciju;

c)

atbilstība tīkla vadītāja izstrādātajam Eiropas maršruta tīkla uzlabošanas plānam.

4.   KAPACITĀTE

Maršruta kavēšanās līmenis. Maršruta ATFM paredzamā kavēšanās līmeņa, ko izmanto darbības uzlabošanas plānos, salīdzinājums ar:

a)

atsauces vērtību, kas pamatojas uz tīkla vadītāja tīkla darbības plāna informāciju;

b)

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja(-u) izstrādāto kapacitātes plānu, kas minēts tīkla vadītāja tīkla darbības plānā.

Vidējā atlidošanas ATFM kavēšanās valsts līmenī. Darbības uzlabošanas plānos ietvertā pamatojuma novērtējums un jo īpaši:

a)

salīdzinājums ar iepriekšējo darbību, kas veikta pēdējo piecu gadu laikā;

b)

atsevišķu lidostu ieguldījums vietējo mērķu sasniegšanā un darbības salīdzinājums ar citām līdzīgām lidostām;

c)

darbības ieguvumi, ko sagaida no plānotajām iniciatīvām.

5.   IZMAKSU EFEKTIVITĀTE

a)

Aprēķinātās vienotās izmaksas tendence: novērtējums attiecībā uz to, vai sagaidāms, ka iesniegtās aprēķinātās vienotās izmaksas attīstās saskaņā ar Savienības mēroga izmaksu efektivitātes mērķi, un vai tās atbilstošā veidā palīdz sasniegt šo mērķi visa pārskata perioda laikā, kā arī par katru gadu atsevišķi, vajadzības gadījumā ņemot vērā pārstrukturēšanas izmaksas.

b)

Terminālu vienotās izmaksas tendence: novērtējums attiecībā uz to, vai sagaidāms, ka iesniegtās aprēķinātās vienotās izmaksas attīstās saskaņā ar Savienības mēroga izmaksu efektivitātes mērķi, un vai tās atbilstošā veidā palīdz sasniegt šo mērķi visa pārskata perioda laikā, kā arī par katru gadu atsevišķi. Papildus novērtējumam izmanto šos kritērijus:

i)

atbilstība maršruta aprēķināto vienoto izmaksu attīstībai, ņemot vērā visu kopīgo šajās izmaksās;

ii)

atbilstība pieņēmumiem, ko izmanto maršruta izmaksu efektivitātes mērķa izvirzīšanai (piemēram, inflācijai, pieņēmumiem par ekonomiku, satiksmes prognozēm);

iii)

plānoto darbību salīdzinājums ar iepriekšējām izmaksu tendencēm termināla ANS;

iv)

kopējo ANS no vārtiem līdz vārtiem aprēķināto izmaksu tendences;

v)

apraksts un pamatojums jebkurām pārmaiņām attiecībā uz izmaksu sadali starp maršruta un termināla ANS salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu un pašreizējā pārskata perioda laikā;

vi)

jebkādi konkrēti vietēji apstākļi.

c)

Aprēķināto vienoto izmaksu līmenis: iesniegto vietējo vienoto izmaksu salīdzinājums ar dalībvalstu vai FAB vidējām vienotajām izmaksām, ja tām ir līdzīgi darbības un ekonomiskie nosacījumi, kā Komisija noteikusi, piemērojot 10. panta 5. punktu.

d)

Kapitāla izmaksas:

i)

aktīvu pamata līmenis/sastāvs, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla izmaksas;

ii)

kapitāla izmaksas pirms nodokļu nomaksas, kas ietver parāda procentu likmi un peļņu no pašu kapitāla;

iii)

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju peļņa no pašu kapitāla.

e)

Izmaksu līmenis/sastāvs, kas radušās saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un ietvertas aprēķinātajās izmaksās.

f)

Pieņēmumi par satiksmes prognozēm: darbības uzlabošanas plānā izmantoto vietējo pakalpojumu vienības prognožu salīdzinājums ar Eurocontrol statistiku un prognožu dienestu (STATFOR) satiksmes prognozēm, kas pieejamas trīs mēnešus pirms darbības uzlabošanas plāna iesniegšanas.

g)

Pieņēmumi par ekonomiku:

i)

pārbaude attiecībā uz to, vai darbības uzlabošanas plānā izmantotie pieņēmumi par informāciju atbilst SVF (Starptautiskais Valūtas fonds) CPI atsauces prognozei, un pārbaude attiecībā uz pamatojumu, kas iesniegts par jebkurām novirzēm;

ii)

pārbaude attiecībā uz pensiju izmaksu aprēķināšanas pamatā esošo pieņēmumu, kuri ietverti aprēķinātajās izmaksās, aprakstu un pamatojumu;

iii)

pārbaude attiecībā uz atbilstošu spēkā esošu valsts pensiju noteikumu un pensiju uzskaites noteikumu, uz kuriem pamatojas pieņēmumi par pensiju, aprakstu;

iv)

pārbaudes attiecībā uz aprakstu un pamatojumu par procentu likmju pieņēmumiem aizdevumiem, ar kuriem finansē aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, tostarp par atbilstošu informāciju par aizdevumiem (apmērs, ilgums u. c.) un saskaņošanu ar (novērtētiem) vidējiem parāda procentiem, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla izmaksas pirms nodokļu nomaksas un kapitāla izmaksas, kuras ietvertas aprēķinātajās izmaksās;

v)

pārbaude attiecībā uz aprakstu un pamatojumu par iespējamiem pielāgojumiem papildus starptautisko grāmatvedības standartu noteikumiem.

h)

Izmaksu līmenis, sastāvs un pamatojums, uz ko neattiecas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 14. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošana.

i)

Vajadzības gadījumā — pēc pārstrukturēšanas pabeigšanas — neto priekšrocību nodrošināšana gaisa telpas izmantotājiem laika gaitā salīdzinājumā ar atgūtajām pārstrukturēšanas izmaksām.


V PIELIKUMS

ŠAJĀ REGULĀ NODROŠINĀMO DATU SARAKSTS

Lai veiktu darbības pārskatu, nodrošina vai dara pieejamus turpmāk minētos datus.

1.   NO VALSTS UZRAUDZĪBAS IESTĀDĒM

1.1.   Datu kopu specifikācija

Valsts uzraudzības iestādes sniedz šādus datus:

a)

vajadzīgā informācija, lai nodrošinātu atbilstību drošības galvenajiem darbības rādītājiem, kas minēts I pielikumā.

Turklāt valsts uzraudzības iestādes nodrošina šādu datu pieejamību:

b)

ATFM centrālās vienības izmantotie un aprēķinātie dati, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 255/2010 par ATFM, piemēram, tādi kā lidojuma plāni vispārējai gaisa satiksmei saskaņā ar IFR noteikumiem, faktiskie maršruti, novērošanas dati, kas pamatojas uz 30 sekunžu ziņošanas intervālu, maršruta un lidostas ATFM kavējumi, atbrīvojumi no ATFM pasākumiem, ATFM nišu ievērošana, maršrutu nosacītās izmantošanas biežums;

c)

drošības negadījumi saistībā ar ATM;

d)

informācija par ieteikumiem attiecībā uz drošību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, pamatojoties uz ar ATM saistītu negadījumu analīzi/izmeklēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 (1) par nelaimes gadījumu izmeklēšanu un Direktīvu 2003/42/EK (2) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā;

e)

informācija par veiktajiem pasākumiem, lai veicinātu “taisnīguma kultūras” piemērošanu;

f)

dati, uz ko balstās uzdevumi, kuri minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (FUA), 4. panta 1. punkta m) un n) apakšpunktā (3);

g)

dati, uz ko balstās uzdevumi, kuri minēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai, V pielikuma 8. punktā.

Valsts uzraudzības iestādes nodrošina cēloņu/ieguldījumu faktoru saraksta obligātu izmantošanu notikumu analīzei.

Valsts uzraudzības iestādes apkopo un publisko:

h)

informāciju, ko apkopo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, izmantojot automatizētas drošības datu ierakstu sistēmas, ja tādas ir;

i)

tendences vismaz attiecībā uz distances pārkāpumiem, sadursmēm uz skrejceļa un konkrētiem ATM tehniskiem notikumiem visās gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībās;

j)

informāciju par to, kā FUA koncepciju piemēro valsts/FAB iestādes, lai nodrošinātu optimālu ieguvumu gan civilās, gan militārās gaisa telpas izmantotājiem.

1.2.   Datu sniegšanas periodiskums un termiņi

Datus, kas minēti 1.1. punkta a), c), d), e), f), h) un i) apakšpunktā, sniedz katru gadu. Katru gadu līdz 1. februārim valsts uzraudzības iestādes paziņo EASA anketu par drošības pārvaldības (1.1. punkta a) apakšpunkts) un “taisnīguma kultūras” (1.1. punkta e) apakšpunkts) efektivitāti ikgadējā mērījuma rezultātus par iepriekšējo gadu. Ja GDP ikgadējā mērījuma rezultātos rodas izmaiņas, valsts uzraudzības iestādes ar tām iepazīstina pirms nākamā gada ziņojuma sniegšanas.

Datus, kas minēti 1.1. punkta b) un g) apakšpunktā, dara pieejamus katru mēnesi.

Katru gadu līdz 1. februārim valsts uzraudzības iestādes iesniedz gada pārskatu par FUA koncepcijas piemērošanu iepriekšējā gadā, kā minēts 1.1. punkta j) apakšpunktā.

2.   NO AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM

Šī iedaļa attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina 1. panta 2. punktā minētos pakalpojumus. Atsevišķos gadījumos valsts iestādes var uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem attiecināt 1. panta 3. punktā minētos ierobežojumus. Tās sniedz Komisijai attiecīgu informāciju.

2.1.   Datu kopu specifikācija

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji dara pieejamus:

a)

datus, kas minēti Eurocontrol specifikācijā ar nosaukumu “EUROCONTROL specifikācija ekonomiskās informācijas atklāšanai”, 2008. gada 31. decembra 2.6. izdevums ar atsauci “EUROCONTROL-SPEC-0117” par datu sniegšanu līdz 2013. gadam un 2013. gadā, un 2012. gada 4. decembra 3.0 izdevums no 2014. gada un turpmāk;

b)

gada ziņojumus un ar darbību saistīto uzņēmējdarbības plāna daļu, un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja izstrādāto gada plānu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1035/2011 I pielikuma 2.2. un 9. iedaļu;

c)

pārskata perioda ieguldījumu plānu;

d)

vajadzīgo informāciju, lai nodrošinātu atbilstību drošības GDR, kas minēts I pielikuma 2. iedaļas 1.1. punkta a) apakšpunktā;

e)

informāciju par veiktajiem pasākumiem, lai veicinātu “taisnīguma kultūras” piemērošanu.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji apkopo un nodrošina šādus datus:

f)

informāciju, ko apkopo, izmantojot automatizētas drošības datu ierakstu sistēmas, ja tādas ir;

g)

tendences vismaz attiecībā uz distances pārkāpumiem, sadursmēm uz skrejceļa un konkrētiem ATM tehniskiem notikumiem visās gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībās.

2.2.   Datu sniegšanas periodiskums un termiņi

Datus par n gadu, kas minēti 2.1. punkta a) apakšpunktā, sniedz ik gadu pirms n+1 gada 15. jūlija, izņemot nākotnes datus, ko nodrošina līdz n+1 gada 1. novembrim.

Datus, kas minēti 2.1. punkta b), c), d), e) un f) apakšpunktā, sniedz katru gadu.

Katru gadu līdz 1. februārim aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji paziņo EASA anketu par drošības pārvaldības (1.1. punkta d) apakšpunkts) un “taisnīguma kultūras” (1.1. punkta e) apakšpunkts) efektivitāti ikgadējā mērījuma rezultātus par iepriekšējo gadu. Ja GDP ikgadējā mērījuma rezultātos rodas izmaiņas, valsts uzraudzības iestādes ar tām iepazīstina pirms nākamā gada ziņojuma sniegšanas.

Datus, kas minēti 2.1. punkta g) apakšpunktā, sniedz katru gadu.

3.   NO LIDOSTU OPERATORIEM

Šī iedaļa attiecas uz lidostu operatoriem, uz kuriem attiecas šīs regulas 1. pants.

3.1.   Definīcijas

Šajā konkrētajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“lidostas identitāte” ir apraksts attiecībā uz lidostu, kur izmantots standarta ICAO četru burtu kods, kā noteikts ICAO dokumentā Nr. 7910;

b)

“koordinācijas parametri” ir koordinācijas parametri, kas noteikti Regulā (EEK) Nr. 95/93;

c)

“lidostas izziņotā kapacitāte” ir koordinācijas parametri, kuri izteikti kā nišu maksimālais skaits laika vienībā (lidojuma periods), ko var piešķirt koordinators;

d)

“gaisa kuģa reģistrācija” ir burtu vai skaitļu rakstu zīmes, kas atbilst faktiskajai gaisa kuģa reģistrācijai;

e)

“gaisa kuģa tips” ir gaisa kuģa tipa identifikators (līdz četrām rakstu zīmēm), kā norādīts ICAO dokumentā Nr. 8643;

f)

“lidojuma identifikators” ir burtu un skaitļu rakstu zīmju kopums, ko izmanto, lai identificētu lidojumu. ICAO lidojuma plāna 7. punkts;

g)

“kodēts izlidošanas lidlauks” un “kodēts galamērķa lidlauks” ir lidostas kods, kur izmantots ICAO četru burtu vai IATA trīs burtu lidostas identifikators;

h)

OOOI laika zīmogi” ir šādi dati:

i)

faktiskais bremžu paliktņa noņemšanas laiks;

ii)

faktiskais pacelšanās laiks;

iii)

faktiskais nolaišanās laiks;

iv)

faktiskais bremžu paliktņa uzlikšanas laiks;

i)

“plānotais izlidošanas laiks (bremžu paliktņa noņemšanas brīdis)” ir datums un laiks, kad ieplānota izlidošanas platformas atstāšana;

j)

“faktiskais bremžu paliktņa noņemšanas laiks” ir datums un laiks, kad gaisa kuģi atbrīvo no stāvēšanas novietojuma (atstumts atpakaļ vai izmantojot paša gaisa kuģa jaudu);

k)

“faktiskais pacelšanās laiks” ir datums un laiks, kad gaisa kuģis paceļas no skrejceļa (pacelti riteņi);

l)

“faktiskais nosēšanās laiks” ir datums un laiks, kad gaisa kuģis nolaidies (piezemējies);

m)

“plānotais atlidošanas laiks (bremžu paliktņa uzlikšanas laiks)” ir datums un laiks, kad atlidošanas platformā ieplānota atlidošana;

n)

“faktiskais bremžu paliktņa uzlikšanas laiks” ir datums un laiks, kad atlidošanas platformā iedarbinātas stāvbremzes;

o)

“lidojuma noteikumi” ir noteikumi, ko izmanto lidojuma nodrošināšanai; “IFR” ir gaisa kuģu kustība saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, kas noteikti Čikāgas konvencijas 2. pielikumā, vai “VFR” ir gaisa kuģu kustība saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem; “Operatīvā gaisa satiksme (OAT)” attiecas uz valsts gaisa kuģiem, kuriem nepiemēro Čikāgas konvencijas 2. pielikumā minētos noteikumus. (ICAO lidojuma plāna 8. punkts.);

p)

“lidojuma tips” ir lidojuma tips, kā noteikts ICAO dokumenta Nr. 4444 2. papildinājumā (15. izdevums — 2007. gada jūnijs);

q)

“lidostas atlidošanas niša” un “lidostas izlidošanas niša” ir lidostas niša, kas piešķirta vai nu atlidošanas, vai izlidošanas lidojumiem, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 95/93;

r)

“atlidošanas skrejceļa identifikators” un “izlidošanas skrejceļa identifikators” ir ICAO skrejceļa identifikators, ko izmanto, lai nolaistos un paceltos (piemēram, 10L);

s)

“atlidošanas platforma” ir pirmās stāvvietas identifikators, kur gaisa kuģis novietots pēc atlidošanas;

t)

“izlidošanas platforma” ir pēdējās stāvvietas identifikators, kur gaisa kuģis novietots pirms izlidošanas;

u)

“kavēšanās iemesli” ir standarta IATA kavēšanās kodi, kā noteikts CODA Digest Annual 2011 F iedaļā "Eiropas aviotransporta kavēšanās" (4), ar kavēšanās ilgumu; ja uz lidojumu kavējumiem attiecas vairāki iemesli, sniedz to sarakstu;

v)

“atledošanas vai pretapledošanas informācija” ir norāde, vai veikti atledošanas vai pretapledošanas pasākumi un, ja ir veikti, kur tie veikti (pirms iziešanas no izlidošanas platformas vai citā vietā pēc iziešanas no platformas, t. i., pēc bremžu paliktņa noņemšanas);

w)

“darbības atcelšana” ir ieplānota lidojuma atlidošana vai izlidošana, kuram piemērojami šādi nosacījumi:

i)

lidojums saņēmis lidostas nišu, un

ii)

gaisa pārvadātājs dienu pirms lidojuma apstiprinājis lidojumu un/vai tas bija ietverts dienas plānoto lidojumu sarakstā, ko dienu pirms lidojumiem sagatavo lidostas operators, bet

iii)

faktiska nolaišanās vai pacelšanās nav notikusi;

x)

“faktiskais atcelšanas laiks” ir faktisks datums un laiks, kad atceļ plānota lidojuma ielidošanu vai izlidošanu.

3.2.   Datu kopu specifikācija

3.2.1.

Lidostas operatori sniedz šādus datus:

a)

lidostas identitāte,

b)

lidostas izziņotā kapacitāte,

c)

visi koordinācijas parametri, ko piemēro aeronavigācijas pakalpojumiem;

d)

plānotais pakalpojuma kvalitātes līmenis (kavējumi, precizitāte u. c.) saistībā ar lidostas izziņoto kapacitāti, kad pakalpojums izveidots;

e)

detalizēts rādītāju apraksts, kad noteikts, kurus izmanto, lai noteiktu plānoto pakalpojuma kvalitātes līmeni.

3.2.2.

Lidostas operatori par katru nolaišanos vai pacelšanos sniedz šādus darbības datus:

a)

gaisa kuģa reģistrācija;

b)

gaisa kuģa tips;

c)

lidojuma identifikators;

d)

kodēts izlidošanas un galamērķa lidlauks;

e)

plānotais izlidošanas laiks (bremžu paliktņa noņemšanas brīdis);

f)

plānotais ielidošanas laiks (bremžu paliktņa uzlikšanas brīdis);

g)

OOOI laika zīmogi;

h)

lidojuma noteikumi un lidojuma tips;

i)

lidostas atlidošanas un izlidošanas niša, ja pieejama;

j)

atlidošanas un izlidošanas skrejceļa identifikators;

k)

atlidošanas un izlidošanas platforma;

l)

kavēšanās iemesli, ja pieejams (tikai izlidojošiem reisiem);

m)

atledošanas vai pretapledošanas informācija, ja pieejama.

3.2.3.

Lidostas operatori par katru darbības atcelšanu sniedz šādus darbības datus:

a)

lidojuma identifikators;

b)

gaisa kuģa tips;

c)

plānotais izlidošanas laiks (bremžu paliktņa noņemšanas brīdis);

d)

plānotais ielidošanas laiks (bremžu paliktņa uzlikšanas brīdis);

e)

plānotā izlidošanas un galamērķa lidosta;

f)

lidostas atlidošanas un izlidošanas nišas, ja pieejamas;

g)

atcelšanas iemesls;

h)

faktiskais atcelšanas laiks.

3.2.4.

Lidostas operatori var sniegt šādu informāciju:

a)

brīvprātīgi ziņojumi par lidostas ANS pasliktināšanos un traucējumiem;

b)

brīvprātīgi ziņojumi par negadījumiem attiecībā uz ANS drošību;

c)

brīvprātīgi ziņojumi par terminālu kapacitātes trūkumiem;

d)

brīvprātīgi ziņojumi par apspriedēm ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un valstīm.

3.2.5.

Lidostu operatori apkopo un sniedz informāciju, kas apkopota, izmantojot automatizētu drošības datu ierakstu sistēmas, vajadzības gadījumā vismaz par sadursmēm uz skrejceļa.

3.3.   Datu sniegšanas periodiskums un termiņi

Pielikuma 3.2.1 punktā minētos datus sniedz divreiz gadā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 95/93 6. pantā noteikto termiņu.

Ja 3.2.2. un 3.2.3. punktā minētos datus sniedz, tie jānodrošina katru mēnesi viena mēneša laikā pēc lidojumu mēneša beigām.

Kad 3.2.4. punktā minētie dati ir nodrošināti, tos sniedz katru gadu.

Pielikuma 3.2.4. punktā minētos ziņojumus var sniegt jebkurā laikā.

4.   NO LIDOSTU KOORDINATORIEM

4.1.   Datu kopu specifikācija

Lidostas koordinatori sniedz Regulas (EEK) Nr. 95/93 4. panta 8. punktā minētos datus.

4.2.   Datu sniegšanas periodiskums un termiņi

Datus sniedz divreiz gadā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 95/93 6. pantā noteikto termiņu.

5.   NO GAISA TRANSPORTA OPERATORIEM

Šī iedaļa attiecas uz gaisa transporta operatoriem, kas Eiropas gaisa telpā veic vairāk nekā 35 000 lidojumu gadā, aprēķinot kā vidējo rādītāju pēdējo trīs gadu laikā.

5.1.   Definīcijas

5.1.1.

Šajā konkrētajā pielikumā piemēro tādas pašas definīcijas kā 3.1. punktā un papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“degvielas patēriņš” ir faktiskais degvielas daudzums, kas patērēts lidojuma laikā (no vārtiem līdz vārtiem);

b)

“faktiskais perona svars” ir gaisa kuģa faktiskais svars metriskajās tonnās pirms dzinēja iedarbināšanas.

5.2.   Datu kopu specifikācija

5.2.1.

Gaisa transporta operatori sniedz šādus datus par katru lidojumu, kas veikts šīs regulas ģeogrāfiskās piemērošanas jomā:

a)

gaisa kuģa reģistrācija;

b)

gaisa kuģa tips;

c)

lidojuma identifikators;

d)

lidojuma noteikumi un lidojuma tips;

e)

kodēta izlidošanas un galamērķa lidosta;

f)

atlidošanas un izlidošanas skrejceļa identifikators, ja pieejams;

g)

atlidošanas un izlidošanas platforma, ja pieejama;

h)

plānotais izlidošanas laiks (bremžu paliktņa noņemšanas brīdis);

i)

plānotais ielidošanas laiks (bremžu paliktņa uzlikšanas brīdis);

j)

gan plānotie, gan faktiskie OOOI laika zīmogi;

k)

kavēšanās iemesli;

l)

atledošanas vai pretapledošanas informācija, ja pieejama.

5.2.2.

Gaisa transporta operatori sniedz 3.2.3. punktā minētos datus par katru darbības atcelšanu šīs regulas ģeogrāfiskās piemērošanas jomā.

5.2.3.

Papildus datiem, kurus pieprasa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (5), IV pielikuma B daļu, gaisa transporta operatori var Komisijai sniegt šādus datus par katru lidojumu, kas veikts šīs regulas ģeogrāfiskās piemērošanas jomā:

a)

degvielas patēriņš,

b)

faktiskais perona svars.

5.2.4.

Gaisa transporta operatori var sniegt šādu informāciju:

a)

brīvprātīgi ziņojumi par pieeju gaisa telpai;

b)

brīvprātīgs ziņojums par lidostas ANS pasliktināšanos un traucējumiem;

c)

brīvprātīgi ziņojumi par negadījumiem attiecībā uz ANS drošību;

d)

brīvprātīgi ziņojumi par maršruta kapacitātes trūkumiem, lidojuma augstuma ierobežojumiem vai maršruta maiņu;

e)

brīvprātīgi ziņojumi par apspriedēm ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un valstīm.

5.2.5.

Gaisa transporta operatori sniedz informāciju, kas apkopota, izmantojot automatizētu drošības datu ierakstu sistēmas, vajadzības gadījumā vismaz par distances pārkāpumiem un sadursmēm uz skrejceļa.

5.3.   Datu sniegšanas periodiskums

Šā pielikuma 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3. punktā minētos datus sniedz katru mēnesi.

Šā pielikuma 5.2.4. punktā minētos ziņojumus var sniegt jebkurā laikā.

Datus, kas minēti 5.2.5. punktā, sniedz katru gadu.


(1)  OV L 319, 12.12.1994., 14. lpp.

(2)  OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.

(3)  OV L 342, 24.12.2005., 20. lpp.

(4)  http://www.eurocontrol.int/documents/coda-digest-annual-2011.

(5)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.


Top