CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2008. gada 25. februārī

Lieta F‑85/07

Ana Anselmo u.c.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē – Iekšējā konkursa veiksmīgie kandidāti – Jauns fakts – Neesamība – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets:      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko A. Anzelmo [A. Anselmo] un desmit citi Padomes ierēdņi būtībā lūdz atcelt Padomes lēmumus, ar kuriem, ieinteresētās personas ieceļot B* kategorijā, vai pēc šīs iecelšanas ticis dzēsts pakāpē gūtais darba stāžs, ko viņi bija ieguvuši C vai D kategorijā.

Nolēmums:      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasības pieņemamība – Vērtējums, ņemot vērā prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošos noteikumus

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Kaut arī Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantā paredzētais noteikums, ka Civildienesta tiesa var ar rīkojumu noraidīt prasību, kas šķiet acīmredzami noraidāma, ir procesuāls noteikums, kurš kā tāds kopš tā stāšanās spēkā ir piemērojams visiem strīdiem, kas tiek izskatīti Civildienesta tiesā, tā tas nav saistībā ar tiesību normām, pamatojoties uz kurām Civildienesta tiesa var atbilstoši šim pantam prasību atzīt par acīmredzami nepieņemamu un kuras var būt tikai tās, kas piemērojamas prasības celšanas dienā.

(skat. 17. punktu)

2.      Fakts var likt atsākt skaitīt termiņus prasības celšanai tikai tad, ja pastāv divi apstākļi – “tas maina tiesisko vai faktisko situāciju” un “tas būtiski var mainīt tās personas situāciju, kura vēlas panākt, lai tiktu pārskatīts galīgais lēmums”.

Par jaunu faktu nevar atzīt to, ka iestāde ir publicējusi paziņojumu personālam, kurā tikai ir atgādināts par Civildienesta noteikumu un iekšējo noteikumu piemērojamību, nekādā veidā tos nepapildinot, un kurā ir tikai apstiprināta to tiesību normu piemērošana, kas katrā ziņā būtu tikušas piemērotas arī šī paziņojuma neesamības gadījumā.

(skat. 25. un 28. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1986. gada 13. novembris, 232/85 Becker/Komisija, Recueil, 3401. lpp., 10. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 7. februāris, T‑58/89 Williams/Revīzijas palāta, Recueil, II‑77. lpp., 46.–48. punkts; 2001. gada 7. februāris, T‑186/98 Inpesca/Komisija, Recueil, II‑557. lpp., 51. punkts; 2006. gada 3. oktobris, T‑171/05 Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑195. un II‑A‑2‑999. lpp., 24. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. janvāris, F‑92/05 Genette/Komisija, Krājums‑CDL, II‑A‑1‑1. un II‑A‑1‑1. lpp., 61. punkts.