1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par skaņas klusinātāju, daļēji gatavu šaujamieroču un daļēji gatavu būtisku sastāvdaļu tehniskajiem parametriem šā panta 1. punkta 3), 5) un 6) apakšpunkta nozīmē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 3. punktā.

1.   Uzskaitītajām precēm:

2.   Attiecībā uz tām vienreizējām atļaujām vienkāršotajām procedūrām, kas joprojām ir derīgas, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (32) 345. panta 4. punktu, šā panta a) un b) apakšpunktu nepiemēro uzskaitītajām precēm.

1.   Importētāji:

2.   Šā panta 1. punktā noteiktie pienākumi neietekmē jebkurus importētāju pienākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 vai tiesību aktiem, kuru pamatā ir minētā direktīva.

1.   Šaujamieročus bez marķējuma saskaņā ar ANO Šaujamieroču protokola 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ko ieved Savienības muitas teritorijā, neimportē vai nereeksportē.

2.   Uzskaitītās preces var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā tikai tad, ja tās atbilst Direktīvas (ES) 2021/555 4. panta un ANO Šaujamieroču protokola 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta marķēšanas prasībām, izņemot tādas preces, ko importējuši tirgotāji, kuriem ir atļauts minētās prasības izpildīt nekavējoties pēc laišanas brīvā apgrozībā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro uzskaitītajām precēm, kurām ir īpaša vēsturiska nozīme, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 4. panta 2. punkta otro daļu.

1.   Ierīces, kas deklarētas kā dezaktivēti šaujamieroči, deklarē laišanai brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešanai saskaņā ar šīs regulas 10. pantu tikai tad, ja tām ir pievienots attiecīgais dezaktivēšanas sertifikāts un ja tās ir marķētas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 15. pantu.

2.   Importētājs, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, kompetentajai iestādei iesniedz dezaktivēšanas sertifikāta kopiju.

1.   Trauksmes un signālieroču importa atļauju kompetentā iestāde piešķir tikai tad, ja ierīce atbilst Direktīvas (ES) 2021/555 14. panta 2. punktā minētajām tehniskajām specifikācijām vai modelim, kas šā panta 2. punktā minētajā īstenošanas aktā norādīts kā nepārveidojams trauksmes un signālierocis.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu izveido atvērtu sarakstu ar šā panta 1. punktā minēto nepārveidojamo trauksmes un signālieroču modeļiem un atvērtu sarakstu ar ierīcēm, kuras ir deklarētas kā trauksmes un signālieroči, bet par kurām ir zināms, ka tās ir pārveidojamas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 3. punktā.

1.   Neatkarīgi no 11. un 12. panta, I pielikumā uzskaitīto ārpussavienības preču ievešanai Savienības muitas teritorijā ir vajadzīga importa atļauja. Importa atļauju piešķir galīgā galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde.

2.   Importa atļaujā ietver II pielikumā uzskaitīto informāciju, un to izdod, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, vienā no šādiem veidiem:

3.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai, ievērojot Direktīvu (ES) 2021/555, ir atļauts izgatavot, iegādāties, glabāt, turēt vai tirgot uzskaitītās preces, izņemot daļēji gatavus šaujamieročus un daļēji gatavas būtiskas sastāvdaļas, ir tiesīga pieteikties importa atļaujai.

4.   Tikai tirgotāji un tirdzniecības starpnieki ir tiesīgi pieteikties daļēji gatavu šaujamieroču un daļēji gatavu būtisku sastāvdaļu importa atļaujai.

5.   Ja fiziska vai juridiska persona nav tiesīga pieteikties importa atļaujai saskaņā ar 3. vai 4. punktu, kompetentā iestāde nepieņem minētās personas pieteikumu.

1.   Kompetentā iestāde apstrādā importa atļauju pieteikumus termiņā, kas nepārsniedz 90 darba dienas no dienas, kad kompetentajai iestādei ir iesniegta visa vajadzīgā informācija. Pienācīgi pamatotos gadījumos un jebkura pieteikuma attiecībā uz uzskaitītajām A kategorijas precēm gadījumā minēto termiņu var pagarināt līdz 110 darba dienām.

2.   Kompetentā iestāde atsakās piešķirt importa atļauju, ja:

3.   Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt importa atļauju, kompetentā iestāde ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp apsvērumus par valsts ārpolitiku un drošības politiku. 24. pantu piemēro mutatis mutandis.

4.   Šā panta 2. punkta nolūkos dalībvalstis iegūst informāciju par iepriekšējiem pieteikuma iesniedzēju notiesājošiem spriedumiem citās dalībvalstīs, izmantojot sistēmu, kas izveidota ar Pamatlēmumu 2009/315/TI.

5.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkos dalībvalstis pārbauda, ka par attiecīgo šaujamieroci nav ieraksta Šengenas Informācijas sistēmā.

6.   Kompetentā iestāde anulē, aptur, groza vai atsauc importa atļauju, ja nav izpildīti vai vairs netiek izpildīti tās piešķiršanas nosacījumi. Ja kompetentā iestāde pieņem minētos lēmumus, tā minēto informāciju nekavējoties dara pieejamu muitas dienestiem, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu.

7.   Ja kompetentā iestāde ir atteikusies piešķirt importa atļauju, tās galīgo lēmumu un tā iemeslu reģistrē elektroniskajā licencēšanas sistēmā.

8.   Kompetentā iestāde uzrauga, ka importa atļauju nosacījumi tiek izpildīti, pamatojoties uz riska pārvaldību. To importa atļauju nosacījumus, kuras piešķir uz laiku, kas ilgāks par diviem gadiem, uzrauga pēc diviem gadiem.

1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitītās ārpussavienības preces var pagaidu kārtā ievest Savienības muitas teritorijā, ja tām ir pievienota vienreizēja importa atļauja, kuru pieprasījis importētājs, kas nav iedibināts Savienības muitas teritorijā.

2.   Importētājiem, kas nav iedibināti Savienības muitas teritorijā, vienreizēju importa atļauju uzskaitītajām precēm var piešķirt tikai šādās situācijās:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek novērtēšana, izstāde, remonts vai sporta šaušana, medības vai vēstures rekonstruēšana. Gadījumos, kad novērtēšana, izstāde, remonts vai sporta šaušana, medības vai vēstures rekonstruēšana notiek vairāk nekā vienā dalībvalstī, atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek pirmā novērtēšana, izstāde, remonts vai sporta šaušana, medības vai vēstures rekonstruēšana.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minēto atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā preces ieved Savienības muitas teritorijā.

3.   Šā panta 2. punktā minētās importa atļaujas pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

4.   Šā panta 2. punktā minētās importa atļaujas izdošanai piemēro 10. panta 1., 2., 3., 5., 6. un 7. punktu.

5.   Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalstis var piešķirt valsts vispārējo importa atļauju, ar ko tieši atļauj uzskaitīto C kategorijas preču pagaidu importu savā dalībvalsts teritorijā 2. punkta b) apakšpunktā minētajos nolūkos, konkrētos gadījumos, kad mednieki, vēstures rekonstruētāji vai sporta šāvēji ir uzaicināti uz pasākumu organizatora objektos. Importētāji pilda šajā regulā noteiktos pienākumus, izņemot tos, kas saistīti ar vienreizējas importa atļaujas pieprasījumu, un ievēro valsts vispārējā importa atļaujā definētos noteikumus un nosacījumus.

6.   Komisija ar īstenošanas aktu precizē minimālās prasības noteikumiem un nosacījumiem, kas jāiekļauj valsts vispārējās importa atļaujās. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 3. punktā.

1.   Jebkura persona, kam ir Eiropas šaujamieroču apliecība vai kam ir citādi atļauts, ievērojot Direktīvu (ES) 2021/555, izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot uzskaitītās preces, var Savienības muitas teritorijā importēt uzskaitītās preces bez importa atļaujas saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, ja:

2.   Persona, kas importē preces saskaņā ar šo pantu, ir tā pati persona, kas eksportēja preces, un tā muitas deklarācijā norāda muitas deklarācijas atsauces numuru, kurš tika izmantots preču izvešanai pagaidu kārtā no Savienības muitas teritorijas, un vienkāršotās eksporta atļaujas atsauces numuru vai numuru, ko piešķīrusi kompetentā iestāde saskaņā ar 22. panta 2. punktu vai 23. panta 1. punktu.

3.   Galamērķa kompetentā iestāde atsaka importu un nekavējoties reģistrē šo atteikumu elektroniskajā licencēšanas sistēmā, ja:

1.   Ja I pielikumā uzskaitītās ārpussavienības preces tiek pārvietotas Savienības muitas teritorijā, 9. vai 11. pantā minētajā importa atļaujas pieteikumā iekļauj informāciju par plānotajām pārvietošanām, tostarp attiecīgā gadījumā dažādās dalībvalstis, kurās notiks novērtēšana, izstāde, remonts vai sporta šaušana, medības vai vēstures rekonstruēšana.

2.   Kompetentā iestāde, kas piešķir 9. vai 11. pantā minēto importa atļauju, lūdz apstiprinājumu to pārējo dalībvalstu kompetentajai iestādei, kuras norādītas importa atļaujas pieteikumā par plānoto pārvietošanu. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, ar kuru notikusi apspriešanās, pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar drošības apsvērumiem par pārvietošanu caur tās teritoriju, var izteikt iebildumus 10 darba dienu laikā no dienas, kad tika sniegta informācija par plānoto pārvietošanu. Ja netiek sniegti iebildumi, to uzskata par apstiprinājumu. Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde iebilst pret šādas atļaujas piešķiršanu, dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, noraida pieteikumu. Saziņai starp kompetentajām iestādēm izmanto elektronisko licencēšanas sistēmu.

3.   Persona, kurai ir atļauja, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kas piešķir atļauju, par visām izmaiņām plānotajā pārvietošanā. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar drošības apsvērumiem, minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt vai noraidīt paziņotās izmaiņas, saskaņā ar atļaujas piešķiršanas noteikumiem un pēc 2. punktā minētās apspriešanās procedūras.

4.   Šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās administratīvās vienkāršošanas gadījumā, ja plānotais atpakaļievešanas punkts neatrodas galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes teritorijā, minētā kompetentā iestāde, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, nekavējoties informē minētās pārvietošanas plānotā atpakaļievešanas punkta dalībvalsts kompetento iestādi. Plānotā atpakaļievešanas punkta dalībvalsts kompetentā iestāde pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar drošības apsvērumiem par minēto pārvietošanu caur tās teritoriju, var izteikt iebildumus piecu darba dienu laikā no dienas, kad tika sniegta informācija par plānoto atpakaļievešanu. Ja netiek sniegti iebildumi, to uzskata par apstiprinājumu. Jebkuri plānotās atpakaļievešanas punkta dalībvalsts kompetentās iestādes iebildumi pret šādas administratīvās vienkāršošanas piešķiršanu ir saistoši galamērķa dalībvalstij.

1.   Ja dalībvalsts plāno pieņemt pasākumus, kā minēts 14. pantā, tā par to paziņo Komisijai.

2.   Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj attiecīgu dokumentāciju un norādi par pasākumiem, kas jāpieņem, tostarp to mērķiem, un jebkādu citu attiecīgu informāciju.

3.   Paziņojumu, kas minēts 1. punktā, nosūta vismaz sešus mēnešus pirms valsts pasākuma pieņemšanas. Ja dalībvalsts nosūtītā informācija nav pietiekama, Komisija var pieprasīt papildu informāciju.

4.   Paziņojumu, kas minēts 1. punktā, un pēc pieprasījuma arī tam pievienoto dokumentāciju Komisija dara pieejamu pārējām dalībvalstīm, ievērojot 18. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības.

5.   Ja dalībvalsts nosūtītā informācija nav pietiekama, lai atļautu pieņemt valsts pasākumus, Komisija var pieprasīt papildu informāciju.

1.   Komisija atļauj dalībvalstīm pieņemt importa ierobežojumus, ja vien tā nekonstatē, ka šādi pasākumi:

2.   Komisija šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķir ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā. Komisija pieņem savu lēmumu 120 darba dienu laikā pēc 16. pantā minētā paziņojuma saņemšanas. Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga papildu informācija, 120 darba dienu laikposmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

3.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. punktu.

4.   Ja Komisija nepiešķir atļauju, ievērojot 1. punktu, tā informē par to attiecīgo dalībvalsti un norāda iemeslus.

1.   Paziņojot Komisijai par savu nodomu pieņemt pasākumus, kā minēts 14. pantā, dalībvalsts var norādīt, vai jebkura sniegtā informācija ir uzskatāma par konfidenciālu un vai to var kopīgot ar citām dalībvalstīm.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis un Komisija nodrošina konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

3.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka klasificētai informācijai, ko sniedz ievērojot 16. pantu, klasifikācijas pakāpe netiek pazemināta vai šāda informācija netiek deklasificēta bez tās autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

1.   Lai uzskaitītās preces izvestu no Savienības muitas teritorijas, ir vajadzīga eksporta atļauja.

2.   Jebkurš eksportētājs, kam, ievērojot Direktīvu (ES) 2021/555, ir atļauts izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot uzskaitītās preces, ir tiesīga pieprasīt eksporta atļauju. Eksporta atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir iedibināts.

3.   Eksporta atļaujā ietver III pielikumā minēto informāciju, un to izdod, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, vienā no šādiem veidiem:

4.   Ja uzskaitītās preces atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā iesniegts eksporta atļaujas pieteikums, šo faktu norāda minētajā pieteikumā. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai iesniegts eksporta atļaujas pieteikums, apspriežas ar citas attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetento iestādi vai iestādēm, sniedzot attiecīgo informāciju par eksporta atļaujas pieteikumu. Dalībvalstis, ar kurām notikusi apspriešanās, 10 darba dienu laikā no dienas, kurā, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, notikusi saziņa, dara zināmus visus iebildumus pret šādas atļaujas piešķiršanu, un tie ir saistoši dalībvalstij, kurā iesniegts pieteikums.

5.   Ja persona nav tiesīga pieprasīt eksporta atļauju saskaņā ar 2. punktu, kompetentā iestāde nepieņem pieteikumu.

6.   Dalībvalstis var pieņemt valstu vispārējās eksporta atļaujas, kurās noteiktas valstu prasības uzskaitīto preču eksportam. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par jebkuru valsts vispārējo eksporta atļauju, kas pieņemta saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, norādot tās pamatojumu. Tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par kontrolēto preču aprakstu, galamērķa valstīm un lietošanas nosacījumiem un prasībām. Dalībvalstis nekavējoties paziņo arī Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visiem šādi pieņemtajiem valstu vispārējo atļauju grozījumiem. Komisija šādus paziņojumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.   Kompetentā iestāde apstrādā eksporta atļauju pieteikumus termiņā, kas nepārsniedz 90 darba dienas no dienas, kad kompetentajai iestādei ir iesniegta visa vajadzīgā informācija. Pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā iestāde minēto termiņu var pagarināt līdz 110 darba dienām.

2.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz par eksporta atļaujas izdošanu atbildīgajai dalībvalsts kompetentajai iestādei nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka:

Pirmās daļas b) punktu nepiemēro:

3.   Pirms 19. pantā minētās eksporta atļaujas izdošanas kompetentā iestāde pārbauda saskaņā ar šā panta 2. punktu iesniegtos dokumentus.

4.   Ja 20 darba dienu laikā no rakstiskā pieprasījuma dienas nav saņemti nekādi iebildumi pret tranzītu saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, uzskata, ka tranzīta trešai valstij vai trešām valstīm, ar kurām notikusi apspriešanās, nav iebildumu pret tranzītu.

5.   Attiecībā uz dezaktivētiem šaujamieročiem pieteikuma iesniedzējs Direktīvas (ES) 2021/555 15. pantā minēto dezaktivēšanas sertifikātu iesniedz par eksporta atļaujas izdošanu atbildīgajai dalībvalsts kompetentajai iestādei.

6.   Kompetentā iestāde var piešķirt eksporta atļaujas I pielikumā minētajiem šaujamieročiem tikai tad, ja pieteikumam šādas atļaujas saņemšanai ir pievienots lietotāja paziņojums saskaņā ar IV pielikumu, ko izdevis galīgā galamērķa valsts importētājs. Ja preces eksportē privātam uzņēmumam, kas pārdod uzskaitītās preces tālāk vietējā tirgū, minēto uzņēmumu uzskata par lietotāju šīs regulas nolūkos. Tas neliedz kompetentajai iestādei eksporta atļauju pieteikumus, kas attiecas uz eksportu tālākpārdevējiem, izvērtēt citādi nekā eksporta atļauju pieteikumus, kas attiecas uz eksportu lietotājiem.

7.   Vienreizējas eksporta atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz trešās valsts izdotās importa atļaujas derīguma termiņu. Vairākkārtējas eksporta atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus. Ja trešās valsts izdotā importa atļaujā nav precīzi norādīts derīguma termiņš, tad, izņemot ārkārtas apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos, eksporta atļaujas derīguma termiņš nav ilgāks par vienu gadu.

1.   Eksporta atļaujā, importa atļaujā, ko izdevusi attiecīgā trešā valsts un pavaddokumentos kopā ir ietverta šāda informācija:

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju, ja tā ir ietverta attiecīgās trešās valsts izdotajā importa atļaujā, eksportētājs sniedz iepriekš tai trešai valstij, valstīm vai teritorijām, caur kurām preces tiek transportētas, vēlākais, pirms sūtīšanas.

3.   Uzskaitītās preces var eksportēt tikai tad, ja tās ir marķētas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantu.

1.   Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, uzskaitīto preču pagaidu eksportam vai reeksportam eksporta atļauja nav vajadzīga šādos gadījumos:

Neatkarīgi no pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punkta, izmantojot gaisa satiksmi, mednieki, vēstures rekonstruētāji vai sporta šāvēji Eiropas šaujamieroču apliecību uzrāda kompetentajai iestādei vietā, kur attiecīgās uzskaitītās preces tiek nodotas lidsabiedrībai pārvadāšanai ārpus Savienības muitas teritorijas.

2.   Kompetentā iestāde, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, personai, kas iesniedz informāciju saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, piešķir atsauces numuru.

3.   Dalībvalsts kompetentā iestāde uz laiku, kas nepārsniedz 10 darba dienas, aptur eksporta procesu vai, ja vajadzīgs, citādi novērš uzskaitīto preču izvešanu no Savienības muitas teritorijas caur minēto dalībvalsti, ja tai ir pamats aizdomām, ka šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie iemesli, ko snieguši mednieki, vēstures restaurētāji vai sporta šāvēji, neatbilst attiecīgajiem apsvērumiem un pienākumiem, kā paredzēts šīs regulas 24. pantā. Pienācīgi pamatotos gadījumos minēto apturēšanas laikposmu kompetentā iestāde var pagarināt līdz 30 darba dienām. Kompetentā iestāde, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, paziņo muitas dienestam savu lēmumu atļaut uzskaitīto preču izlaišanu vai veikt turpmākas darbības.

1.   Vienkāršotu eksporta atļauju var pieprasīt šādos gadījumos:

2.   Vienkāršotu eksporta atļaujas pieteikumu iesniedz, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, un tajā iekļauj šādu informāciju:

3.   Kompetentā iestāde apstrādā vienkāršotu eksporta atļauju pieteikumus termiņā, kas nepārsniedz 20 darba dienas no dienas, kad kompetentajai iestādei ir iesniegta visa vajadzīgā informācija. Pienācīgi pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 40 darba dienām. Vienkāršotu eksporta atļauju izdod, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu.

4.   Lai pieteikuma iesniedzējs saņemtu vienkāršotu eksporta atļauju, piemēro šādus nosacījumus:

5.   Saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu izdotas vienkāršotas eksporta atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz trešās valsts izdotās importa atļaujas derīguma termiņu vai vienu gadu, ja minētajā trešā valstī nav noteikts derīguma termiņš vai ja ir piemērojams atbrīvojums no prasības saņemt importa atļauju.

1.   Lemjot par to, vai piešķirt eksporta atļauju vai vienkāršotu eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu, kompetentā iestāde ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp:

2.   Izvērtējot eksporta atļaujas vai vienkāršotas eksporta atļaujas pieteikumu, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem attiecīgajiem apsvērumiem ņem vērā, vai pieteikuma iesniedzējam ir samērīgi un piemēroti līdzekļi un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem un atbilstību atļaujas piešķiršanas noteikumiem un nosacījumiem.

3.   Lemjot par to, vai piešķirt eksporta atļauju vai vienkāršotu eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu, kompetentā iestāde ievēro visus pienākumus attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem, kas noteikti Padomes pieņemtajos lēmumos vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) lēmumu vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes saistošu rezolūciju, jo īpaši attiecībā uz ieroču embargo, kā arī valsts tiesību aktus, ar ko īsteno minētos pienākumus.

4.   Pirms kompetentā iestāde piešķir eksporta atļauju vai vienkāršotu eksporta atļauju, tā ņem vērā visus atteikumus, ko saskaņā ar šo regulu izdevušas citu dalībvalstu kompetentās iestādes. Pirmā minētā kompetentā iestāde var vispirms apspriesties ar attiecīgo pēdējo minēto kompetento iestādi vai kompetentajām iestādēm. Ja pēc šādas apspriešanās pirmā minētā kompetentā iestāde nolemj piešķirt atļauju, tā par to paziņo attiecīgajai pēdējai minētajai kompetentajai iestādei vai iestādēm, sniedzot visu attiecīgo informāciju, lai paskaidrotu savu lēmumu. Minēto informācijas apmaiņu veic nekavējoties, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu.

5.   Kompetentās iestādes uzrauga, ka to izdoto eksporta atļauju un vienkāršoto eksporta atļauju nosacījumi tiek izpildīti, pamatojoties uz riska pārvaldību. To atļauju nosacījumus, kuras piešķir uz laiku, kas ilgāks par diviem gadiem, uzrauga pēc diviem gadiem.

1.   Kompetentās iestādes atsakās piešķirt eksporta atļaujas vai vienkāršotas eksporta atļaujas, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis iegūst informāciju par iepriekšējiem pieteikuma iesniedzēju notiesājošiem spriedumiem citās dalībvalstīs, izmantojot sistēmu, kas izveidota ar Pamatlēmumu 2009/315/TI.

3.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos dalībvalstis pārbauda, ka par šaujamieroci nav ieraksta Šengenas Informācijas sistēmā.

4.   Kompetentā iestāde anulē, aptur, groza vai atsauc eksporta atļauju vai vienkāršotu eksporta atļauju, ja nav izpildīti vai vairs netiek izpildīti tās piešķiršanas nosacījumi. Ja kompetentā iestāde pieņem šādu lēmumu, tā minēto informāciju nekavējoties dara pieejamu muitas dienestam, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu.

5.   Ja kompetentā iestāde ir apturējusi eksporta atļauju vai vienkāršotu eksporta atļauju, tā savu galīgo lēmumu apturēšanas perioda beigās nekavējoties dara pieejamu pārējām kompetentajām iestādēm, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu.

6.   Ja kompetentā iestāde ir atteikusies piešķirt eksporta atļauju vai vienkāršotu eksporta atļauju, tā savu galīgo lēmumu nekavējoties reģistrē elektroniskajā licencēšanas sistēmā.

7.   Visa informācija, kuras apmaiņu veic saskaņā šo pantu, atbilst 28. pantam par tās konfidencialitāti.

1.   45 dienu laikā pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas eksportētājs kompetentajai iestādei, kas izdevusi eksporta atļauju, iesniedz apliecinājumu par nosūtītā uzskaitīto preču sūtījuma saņemšanu importa trešā valstī, uzrādot attiecīgos muitas importa dokumentus. Minētos dokumentus paziņo, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu.

2.   Ja nav 1. punktā minētā apliecinājuma par nosūtīto sūtījumu saņemšanu, kompetentā iestāde, kas izdevusi eksporta atļauju, nekavējoties pieprasa eksporta muitas dienestam apstiprinājumu par to, ka ir izpildītas ar uzskaitīto preču izvešanu saistītās muitas formalitātes un ka uzskaitītās preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

3.   Ja muitas dienesti apstiprina muitas formalitāšu izpildi un izvešanu, kompetentā iestāde, kas izdevusi eksporta atļauju, pieprasa importētājas trešās valsts attiecīgajai iestādei apstiprināt preču ievešanu tās muitas teritorijā.

4.   Ja kompetentā iestāde nevar saņemt importētājas trešās valsts apliecinājumu par ievešanu, kā noteikts 3. punktā, tā minēto informāciju reģistrē elektroniskajā licencēšanas sistēmā.

1.   Kompetentā iestāde, kas piešķir eksporta atļauju uzskaitītajām precēm, var veikt pēcnosūtīšanas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka to eksports atbilst saistībām, kas uzņemtas lietotāja paziņojumā, kā noteikts IV pielikumā, un ka preces ir nogādātas plānotajā galīgajā galamērķī.

2.   Kompetentās iestādes un muitas dienesti sadarbojas savā starpā un vajadzības gadījumā ar trešo valstu iestādēm, lai pārbaudītu atbilstību saistībām, kas uzņemtas lietotāja paziņojumā, kurš paredzēts IV pielikumā, un uzskaitīto preču nogādāšanu plānotajā galīgajā galamērķī. Vajadzības gadījumā pēcnosūtīšanas pārbaudes var veikt trešās valstīs, sadarbojoties ar minēto trešo valstu administratīvajām iestādēm, ar noteikumu, ka šādas trešās valstis tam piekrīt. Dalībvalstis var lūgt Komisijai atbalstu šādu pārbaužu veikšanai.

1.   Lai nodrošinātu pareizu šīs regulas īstenošanu, Komisija, kompetentās iestādes un muitas dienesti cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju.

2.   Ar riska informāciju, tostarp riska analīzes un kontroles rezultātiem, kas attiecas uz šīs regulas izpildi un jo īpaši saistībā ar aizdomām par uzskaitīto preču nelikumīgu tirdzniecību, apmainās un to apstrādā šādi:

3.   Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto informācijas apmaiņu un apstrādi veic, izmantojot sistēmu, kas minētajos nolūkos izveidota ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 16. panta 1. punktu. Ja muitas dienesti apmainās ar konfidenciālu informāciju, tie saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 12. pantu arī paziņo minēto informāciju Komisijai un kompetentajām iestādēm.

4.   Informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm veic, izmantojot valsts līmenī izveidotus līdzekļus vai elektronisko licencēšanas sistēmu.

5.   Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (33) mutatis mutandis piemēro šajā pantā noteiktajiem pasākumiem.

1.   Kārtojot muitas formalitātes uzskaitītajām precēm, deklarētājs muitas deklarācijā vai reeksporta deklarācijā norāda atsauci uz atļauju, ko kompetentā iestāde piešķīrusi saskaņā ar 9., 11., 19. vai 23. pantu, vai atsauces numuru, ko kompetentā iestāde piešķīrusi saskaņā ar 22. pantu. Ja muitas formalitāšu kārtošanā izmanto ATA karneti, minēto informāciju norāda vienā no tās daļām.

2.   Visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu uzskaitīto preču atbilstību šai regulai, importētājs vai eksportētājs atbilstoši kompetentās iestādes pieprasījumam sniedz tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas minētā kompetentā iestāde, vai angļu valodā.

3.   Kad darbosies 34. panta 7. punktā minētais savstarpējais savienojums, muitas dienests, pieņemot muitas deklarāciju vai uzskaitīto preču reeksporta deklarāciju, pārbauda atļaujas derīgumu, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā. Pārbaude notiek elektroniski un automātiski.

4.   Kad muitas dienests izlaiž uzskaitītās preces muitas procedūrai vai reeksportam, tiklīdz sācis darboties 34. panta 7. punktā minētais savstarpējais savienojums, par izlaišanu elektroniski un automātiski paziņo elektroniskajā licencēšanas sistēmā, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā. Kad uzskaitītajām precēm piemēro pagaidu ievešanas procedūru, tās pagaidu kārtā eksportē vai reeksportē, izmantojot ATA karneti, muitas dienests informāciju par preču izlaišanu reģistrē elektroniskajā licencēšanas sistēmā.

5.   Neskarot jebkuras pilnvaras, kas muitas dienestam ir piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, muitas dienests neizlaiž uzskaitītās preces muitas procedūrai vai reeksportam un 24 stundu laikā, izmantojot valsts līmenī izveidotus līdzekļus vai elektronisko licencēšanas sistēmu, informē kompetento iestādi, kura pieņem lēmumu par minētajām precēm piemērojamo režīmu, ja muitas iestādei ir šaubas par to, ka preces ir šīs regulas darbības jomā, vai ir pamats aizdomām, ka:

Kompetentā iestāde, izmantojot valsts līmenī izveidotus līdzekļus vai izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, atbild muitas dienestam 10 darba dienu laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 30 darba dienām. Ja kompetentā iestāde attiecīgajā termiņā nesniedz atbildi, muitas dienests izlaiž uzskaitītās preces saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 194. pantu.

1.   Ja muitas dienests atklāj uzskaitīto preču sūtījumu, kas neatbilst šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, tas veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās preces paliek muitas uzraudzībā, un 24 stundu laikā par to informē kompetento iestādi.

2.   Kompetentā iestāde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par rīcību ar minētajām uzskaitītajām precēm un informē muitas dienestu par savu lēmumu atļaut minēto preču izlaišanu vai veikt turpmāku darbību. Pienācīgi pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 30 darba dienām.

3.   Muitas dienests nodrošina, ka kompetentās iestādes lēmums par uzskaitītajām precēm, kas atrodas muitas uzraudzībā, tiek izpildīts saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā.

4.   Ja neatbilstīgu uzskaitīto preču sūtījums ir nosūtīts uz citu dalībvalsti vai no tās, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā minēto preču sūtījums tika atklāts, izmantojot elektronisko licencēšanas sistēmu, nekavējoties informē nosūtītājas vai galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām precēm, un to iemesliem.

5.   Ja ir pamatotas aizdomas par uzskaitīto preču nelikumīgu tirdzniecību, preces izņem vai aiztur un informāciju par muitas kontroles laikā izņemtajām vai aizturētajām precēm muitas dienests nekavējoties dara zināmu:

6.   Datos par izņemšanu vai aizturēšanu ietver šādu informāciju, tiklīdz tā ir pieejama:

7.   Šīs regulas 6. panta 1. punkts neliedz muitas dienestam piemērot Regulas (ES) Nr. 952/2013 198. panta 2. punktu. Ja muitas dienests veic uzskaitīto preču iznīcināšanu saskaņā ar kompetentās iestādes lēmumu, iznīcināšanas izmaksas sedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 198. panta 3. punktu.

8.   Komisija ar īstenošanas aktu nosaka sistēmu, kas jāizmanto, lai apkopotu ikgadējo statistikas informāciju par uzskaitīto preču izņemšanu un aizturēšanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 3. punktā.

1.   Dalībvalstis ne mazāk kā 20 gadus glabā visu tādu informāciju par uzskaitīto preču importu, eksportu un reeksportu, kura nepieciešama, lai izsekotu un identificētu minētās preces un novērstu vai atklātu nelikumīgu tirdzniecību ar tām.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija mutatis mutandis ietver informāciju saskaņā ar 21. panta 1. punktu.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam importam vai eksportam.

1.   Komisija, apspriežoties ar 39. panta 1. punktā minēto Šaujamieroču importa un eksporta koordinācijas grupu, katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un publisko minēto ziņojumu. Ziņojumā ietver šādu informāciju:

2.   Komisijai ir piekļuve statistikas datiem, kas savākti elektroniskajā licencēšanas sistēmā un sistēmā, kas jānosaka saskaņā ar 30. panta 8. punktu.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. jūlijam iesniedz Komisijai 1. punkta f) un g) apakšpunktā minēto informāciju.

4.   Statistikā un 1. punktā minētajā gada ziņojumā neiekļauj nekādus personas datus, nekādu komerciāli sensitīvu informāciju vai nekādu aizsargātu aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informāciju.

1.   Komisija izveido un uztur drošu un šifrētu elektronisku licencēšanas sistēmu attiecībā uz importa, eksporta un vienkāršotām eksporta atļaujām un reģistrācijām, informāciju un ar tām saistītiem lēmumiem, ievērojot šīs regulas 9., 11., 12., 13., 19., 22., 23., 25., 26., 28., 29. un 30. pantu.

Pirmajā daļā minētajā elektroniskajā licencēšanas sistēmā tiek nodrošinātas vismaz šādas funkcijas:

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par elektroniskās licencēšanas sistēmas darbību, tostarp noteikumus par personas datu apstrādi un datu apmaiņu ar citām IT sistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 3. punktā.

3.   Komisija nodrošina piekļuvi elektroniskajai licencēšanas sistēmai:

Personām, kas minētas pirmās daļas b) apakšpunktā, ir piekļuve tikai tai informācijai, kas attiecas uz tām.

4.   Komisija nodrošina savstarpēju savienojumu starp elektronisko licencēšanas sistēmu un valstu elektroniskajām licencēšanas sistēmām, ja tādas ir izveidotas.

5.   Personas datu apstrādi elektroniskajā licencēšanas sistēmā veic saskaņā ar attiecīgi Regulu (ES) 2016/679 vai Regulu (ES) 2018/1725.

6.   Elektroniskā licencēšanas sistēma tiek ieviesta līdz 2027. gada 12. februārim.

7.   Lai veiktu pārbaudi un saziņu, kas minētas attiecīgi šīs regulas 29. panta 3. un 4. punktā, elektroniskā Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēma, kas minēta Regulas (ES) 2022/2399 4. pantā, savieno elektronisko licencēšanas sistēmu ar ES vienloga vidi muitas jomā. Minēto savstarpējo savienojumu izveido līdz 2031. gada 12. februārim.

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. jūlijam ziņo Komisijai par trauksmes un signālieroču modeļiem, kas ir pārbaudīti saskaņā ar 8. pantu. Minētos ziņojumus apspriež 39. pantā minētajā Šaujamieroču importa un eksporta koordinācijas grupā.

2.   Dalībvalstis reizi divos gados sniedz ziņojumu 39. pantā minētajai Šaujamieroču importa un eksporta koordinācijas grupai par 10. panta 8. punktā un 24. panta 5. punktā minētās atļauju uzraudzības rezultātiem. Minētos ziņojumus apspriež Šaujamieroču importa un eksporta koordinācijas grupā.

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka to atļauju izsniegšanas procedūras ir drošas un ka ir iespējams pārbaudīt vai apstiprināt atļaujas dokumentu autentiskumu.

2.   Dalībvalstis pārbaudīšanu un apstiprināšanu attiecīgos gadījumos var nodrošināt, arī izmantojot diplomātiskus kanālus.

1.   Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, dalībvalstis veic samērīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to kompetentās iestādes varētu:

2.   Pēc tādas eksportētājas trešās valsts pieprasījuma, kura eksporta laikā ir ANO Šaujamieroču protokola puse, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura izdod importa atļauju, ko izmanto eksportam no trešās valsts, apstiprina to uzskaitīto preču importu vai pagaidu uzglabāšanu, uz kurām attiecas importa atļauja.

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Personām, kuras ziņo par šīs regulas pārkāpumiem, piemēro trauksmes cēlēju aizsardzības režīmu, kas izveidots ar Direktīvu (ES) 2019/1937.

1.   Izveido Šaujamieroču importa un eksporta koordinācijas grupu (“koordinācijas grupa”), kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Tās sastāvā ir 40. panta 2. punktā minēto kompetento iestāžu pārstāvji.

2.   Koordinācijas grupa izskata visus jautājumus par šīs regulas piemērošanu, kurus var ierosināt priekšsēdētājs vai 40. panta 2. punktā minēto kompetento iestāžu pārstāvji. Informācijas apstrāde un izmantošana saskaņā ar šo punktu atbilst Regulai (EK) Nr. 515/97 attiecībā uz tās konfidencialitāti.

3.   Ikreiz, kad tas ir nepieciešams, koordinācijas grupas priekšsēdētājs vai koordinācijas grupa apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kuras skar šī regula.

1.   Ikviena dalībvalsts informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu.

2.   Līdz 2025. gada 12. augustam katra dalībvalsts izraugās valsts iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas īstenot šo regulu, un informē par to pārējās dalībvalstis un Komisiju.

3.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, ievērojot 2. punktu, Komisija savā tīmekļa vietnē publicē un atjaunina minētajā punktā minēto iestāžu sarakstu, tiklīdz notiek izmaiņas.

4.   Pēc koordinācijas grupas pieprasījuma, un jebkurā gadījumā ne retāk kā reizi 10 gados, Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu, kurā ietver atbilstošus priekšlikumus tās grozījumiem. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. Pirmo starpposma ziņojumu par piemērošanu Komisija publicē līdz 2030. gada 12. februārim.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 41. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 41. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Līdz 2029. gada 12. februārim 32. panta 1. punkta īstenošanai katra dalībvalsts katru gadu līdz 31. jūlijam iesniedz Komisijai šādu informāciju:

2.   Atļaujas uzskaitīto preču importam vai eksportam, uz kurām attiecas 9., 11., 19. un 23. pants un kuras piešķirtas pirms 2029. gada 12. februāra, paliek derīgas ilgākais 12 mēnešus no minētās dienas.

3.   Atļaujas uzskaitīto preču importam vai eksportam, kas pieprasītas pirms 2029. gada 12. februāra un minētajā dienā vēl nav piešķirtas, piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms minētās dienas. Minētās atļaujas ir derīgas ilgākais 12 mēnešus no minētās dienas.

4.   Šīs regulas 14. pantā minētos kvantitatīvos ierobežojumus uzskaitīto preču importam, kuri ir spēkā dalībvalstīs 2025. gada 11. februārī, paziņo Komisijai saskaņā ar 15., 16. un 17. pantā noteikto procedūru. Dalībvalstis minēto paziņojumu sniedz līdz 2028. gada 12. augustam.