EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R0241

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu

OJ L 57, 18.2.2021, p. 17–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj

18.2.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/17


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/241

(2021. gada 12. februāris),

ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 120. un 121. pantu jāīsteno ekonomikas politika, lai saskaņā ar Padomes izstrādātām vispārējām pamatnostādnēm veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu. LESD 148. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jāīsteno nodarbinātības politiku, ievērojot nodarbinātības pamatnostādnes. Tāpēc dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir vispārsvarīgs jautājums.

(2)

LESD 175. pantā cita starpā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jākoordinē sava ekonomikas politika tā, lai sasniegtu LESD 174. pantā minētos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus.

(3)

LESD 174. pantā ir paredzēts, ka, lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienībai jāizstrādā un jāveic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Turklāt tajā ir paredzēts, ka Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Centieniem mazināt atšķirības jo īpaši būtu jāsniedz labums salām un tālākajiem reģioniem. Savienības politikas īstenošanā būtu jāņem vērā atšķirīgais reģionu sākuma stāvoklis un īpatnības.

(4)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”), tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, ir satvars, uz kura pamata tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Papildus pasākumiem, kas stiprina konkurētspēju, izaugsmes potenciālu un ilgtspējīgas valsts finanses, būtu jāīsteno arī uz solidaritāti, integrāciju, sociālo taisnīgumu un taisnīgu bagātības sadali balstītas reformas, kuru mērķis ir radīt kvalitatīvu nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošināt iespēju un sociālās aizsardzības vienlīdzību un pieejamību, aizsargāt neaizsargātas grupas un uzlabot visu Savienības iedzīvotāju dzīves līmeni. Minēto reformu atbalstam dalībvalstīm jāizstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, paturot prātā Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (4) (“Parīzes nolīgums”), Enerģētikas savienības un klimata pasākumu pārvaldības ietvaros pieņemtos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (5),taisnīgas pārkārtošanās plānus un Garantijas jauniešiem īstenošanas plānus, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz attiecīgā gadījumā kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, jo tas ir līdzeklis, kā izklāstīt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma.

(5)

Komisija 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā un 2020. gada Eiropas pusgada pavasara un vasaras tiesību aktu kopumā ir izklāstījusi, ka Eiropas pusgadam būtu jāpalīdz īstenot Eiropas zaļo kursu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(6)

Covid-19 uzliesmojums 2020. gada sākumā mainīja nākamo gadu ekonomikas, sociālās un budžeta perspektīvas gan Savienībā, gan pasaulē un tas prasa neatliekamu un koordinētu reakciju gan Savienības, gan valsts līmenī, lai pārvarētu milzīgās ekonomiskās un sociālās sekas, kā arī asimetrisko ietekmi dalībvalstīs. Covid-19 krīze un iepriekšējā ekonomikas un finanšu krīze ir parādījušas, ka stabilas, ilgtspējīgas un noturīgas tautsaimniecības, kā arī finanšu un sociālās drošības sistēmas, kuru pamatā ir spēcīgas ekonomiskās un sociālās struktūras, palīdz dalībvalstīm efektīvāk reaģēt uz satricinājumiem un ātrāk atgūties no tiem taisnīgā un iekļaujošā veidā. Noturības trūkums pēc satricinājumiem var arī plašāk negatīvi ietekmēt dalībvalstis vai Savienību kopumā, tādējādi Savienībā radot konverģences un kohēzijas problēmas. Izdevumu samazināšana tādās nozarēs kā izglītība, kultūra, radošās industrijas un veselības aprūpe var izrādīties neproduktīva ātras atveseļošanas panākšanai. Tas, kādas būs Covid-19 krīzes sekas vidējā termiņā un ilgtermiņā, būs kritiski atkarīgs no tā, cik strauji dalībvalstu ekonomika un sabiedrība no krīzes atgūsies, un tas savukārt būs atkarīgs no tā, kādas ir minēto dalībvalstu iespējas fiskāli manevrēt, lai veiktu pasākumus krīzes sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai, un no tā, cik noturīgas ir to ekonomikas un sociālās struktūras. Tāpēc ilgtspējīgām un izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām, kuru uzdevums ir novērst dalībvalstu ekonomikas strukturālās nepilnības, un stiprināt to noturību, palielināt ražīgumu un paaugstināt dalībvalstu konkurētspēju, būs būtiska nozīme, lai minētās ekonomikas varētu atveseļoties un tiktu mazināta nevienlīdzība un plaisu veidošanās Savienībā.

(7)

Iepriekšējā pieredze liecina, ka bieži vien krīzes laikā investīcijas krasi samazinās. Tomēr šajā konkrētajā situācijā ir būtiski atbalstīt investīcijas, lai paātrinātu atveseļošanu un stiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Labi funkcionējošs iekšējais tirgus un investīcijas zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, inovācijā un pētniecībā, tostarp uz zināšanām balstītā ekonomikā, pārejā uz tīru enerģiju un energoefektivitātes palielināšanā mājokļu sektorā un citās svarīgās tautsaimniecības nozarēs, ir ļoti būtiski elementi taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes panākšanai, darbvietu radīšanai un ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

(8)

Covid-19 krīzes kontekstā ir nepieciešams nostiprināt pašreizējo satvaru, kas reglamentē atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, un ar inovatīva instrumenta starpniecību piedāvāt tiešu finansiālo atbalstu. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizveido Atveseļošanas un noturības mehānisms (“mehānisms”), lai sniegtu efektīvu un būtisku finansiālu atbalstu ilgtspējīgu reformu un saistīto publisko un privāto investīciju īstenošanai dalībvalstīs. Mehānisms būtu īpašs instruments, kurš paredzēts tieši tam, lai novērstu Covid-19 krīzes nelabvēlīgo ietekmi un sekas Savienībā. Tam vajadzētu būt visaptverošam, un tajā būtu jāizmanto pieredze, ko Komisija un dalībvalstis guvušas, īstenojot citus instrumentus un programmas. Privātās investīcijas varētu stimulēt arī ar publisko investīciju shēmām, tostarp finanšu instrumentiem, subsīdijām un citiem instrumentiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi.

(9)

Mehānisma reformām un investīcijām būtu jāpalīdz Savienībai kļūt noturīgākai un neatkarīgākai, diversificējot piegādes ķēdes un tādējādi stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju līdz ar atvērtu ekonomiku. Mehānisma reformām un investīcijām būtu arī jārada Eiropas pievienotā vērtība.

(10)

Atveseļošana būtu jāpanāk un Savienības un tās dalībvalstu noturība būtu jāuzlabo, izmantojot atbalstu pasākumiem, kas attiecas uz Eiropas nozīmes politikas jomām, kuras strukturētas sešos pīlāros (“seši pīlāri”), proti: zaļā pārkārtošanās; digitālā pārveide; pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ekonomiskā kohēzija, darbvietas, ražīgums, konkurētspēja, pētniecība, izstrāde un inovācija, un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); sociālā un teritoriālā kohēzija; veselības aprūpe, kā arī ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība, tostarp ar mērķi palielināt gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas; un rīcībpolitikas nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem, piemēram, izglītības un prasmju jomā.

(11)

Zaļā pārkārtošanās būtu jāatbalsta ar reformām un investīcijām zaļajās tehnoloģijās un spējās, tostarp bioloģiskajā daudzveidībā, energoefektivitātē, ēku renovācijā un aprites ekonomikā, vienlaikus veicinot Savienības klimata mērķu īstenošanu, sekmējot ilgtspējīgu izaugsmi, radot darbvietas un saglabājot enerģētisko drošību.

(12)

Reformas un investīcijas digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un procesos palielinās Savienības globālo konkurētspēju un arī palīdzēs Savienībai kļūt noturīgākai, inovatīvākai un neatkarīgākai, dažādojot būtiski svarīgo piegāžu ķēdes. Reformām un investīcijām būtu īpaši jāveicina pakalpojumu digitalizācija, digitālās un datu infrastruktūras, kopu un digitālās inovācijas centru un atvērtu digitālo risinājumu attīstība. Īstenojot digitālo pārkārtošanos, būtu arī jāstimulē MVU digitalizācija. Investējot digitālajās tehnoloģijās, būtu jāievēro sadarbspējas, energoefektivitātes un personas datu aizsardzības principi, ļaujot piedalīties MVU un jaunuzņēmumiem un veicinot atklātā pirmkoda risinājumu izmantošanu.

(13)

Reformām un investīcijām pārdomātā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, tostarp ekonomikas kohēzijā, darbvietās, ražīgumā, konkurētspējā, pētniecībā, izstrādē un inovācijā, un labi funkcionējošam iekšējam tirgum ar spēcīgiem MVU būtu jāveicina izaugsmes potenciāls un jānodrošina iespējas Savienības ekonomikas ilgtspējīgai atveseļošanai. Minētajām reformām un investīcijām būtu arī jāveicina uzņēmējdarbība, sociālā ekonomika, ilgtspējīgas infrastruktūras un transporta attīstība, industrializācija un reindustrializācija, kā arī jāmazina Covid-19 krīzes ietekme uz ekonomiku.

(14)

Reformām un investīcijām sociālajā un teritoriālajā kohēzijā būtu jāveicina arī cīņa pret nabadzību un jāsniedz ieguldījums bezdarba novēršanā, lai dalībvalstu ekonomikas spētu atgūties un neviens nebūtu atstāts novārtā. Minēto reformu un investīciju rezultātā būtu jārada kvalitatīvas un stabilas darbvietas, jāiekļauj un jāintegrē nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, un jāstiprina sociālais dialogs, infrastruktūra un pakalpojumi, kā arī sociālās aizsardzības un labklājības sistēmas.

(15)

Turklāt Covid-19 krīze ir skaidrāk parādījusi to, ka svarīgas ir reformas un investīcijas veselības aprūpē, ekonomikas, sociālā un institucionālā noturība, tostarp ar mērķi uzlabot gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas, īpaši uzlabojot uzņēmējdarbības un sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, un veselības un aprūpes sistēmu pieejamību un veiktspēju, valsts pārvaldes un valsts sistēmu efektivitāti, tostarp līdz minimumam samazinot administratīvo slogu, un uzlabojot tiesu sistēmu, kā arī krāpšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzraudzības efektivitāti.

(16)

Reformas un investīcijas nākamajā paaudzē, kas vērstas uz bērniem un jauniešiem, ir ļoti svarīgas, lai veicinātu izglītību un prasmes, tostarp digitālās prasmes, aktīvā darbaspēka prasmju pilnveidošanu, jaunu prasmju apgūšanu un pārkvalifikāciju, integrācijas programmas bezdarbniekiem, investīciju politiku, kas bērniem un jauniešiem nodrošina pieejamību un iespējas izglītības, veselības, uztura, nodarbinātības un mājokļu jomā, kā arī politiku, kas ar garantiju bērniem un garantiju jauniešiem palīdzēs novērst plaisu starp paaudzēm. Ar minētajām darbībām būtu jānodrošina, ka Covid-19 krīze neatstāj paliekošu ietekmi uz nākamo eiropiešu paaudzi un ka plaisa starp paaudzēm nekļūst vēl dziļāka.

(17)

Pašlaik nav neviena instrumenta, kurš paredzētu tiešu finansiālu atbalstu, kas saistīts ar rezultātu sasniegšanu un ar to, kā dalībvalstis, reaģēdamas uz problēmām, kas konstatētas Eiropas pusgada kontekstā, tostarp attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir realizējušas reformas un publiskās investīcijas, un kura mērķis būtu atstāt paliekošu ietekmi uz dalībvalstu produktivitāti un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību.

(18)

Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Mehānisma neatmaksājamajam finansiālajam atbalstam būtu jāizpaužas sui generis Savienības iemaksas veidā, kas jānosaka, pamatojoties uz katrai dalībvalstij aprēķināto maksimālo finanšu iemaksu un ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas, un kas būtu jāizmaksā, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, kuri novērtēti, balstoties uz atveseļošanas un noturības plāna starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Tādēļ šāda iemaksa būtu jānosaka saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nozaru noteikumiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”) 125. panta 1. punktā paredzētos vienkāršošanas noteikumus attiecībā uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Tādēļ šajā regulā, ievērojot Finanšu regulā noteiktos vispārējos budžeta pārvaldības principus, būtu jāparedz īpaši noteikumi un procedūra attiecībā uz neatmaksājamā atbalsta piešķiršanu, īstenošanu un kontroli saskaņā ar šo regulu. Finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, būtu jāpiemēro to maksājumu līmenī, kurus Komisija veic dalībvalstīm kā saņēmējiem, neatkarīgi no finanšu iemaksu atmaksas, ko - jebkurā veidā - dalībvalstis veic galasaņēmējiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot visu veidu finanšu iemaksas, tostarp vienkāršotas izmaksu iespējas. Neskarot Komisijas tiesības rīkoties krāpšanas, korupcijas, interešu konflikta vai dubulta finansējuma no mehānisma vai citām Savienības programmām gadījumā, maksājumi nebūtu jāpakļauj finansējuma saņēmēja faktisko izmaksu kontrolei.

(19)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (7), un tajā piešķirto resursu robežās mehānisma ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi, lai risinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi. Minētie papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā (ES) 2020/2094 noteikto termiņu ievērošanu.

(20)

Ar mehānismu būtu jāatbalsta projekti, kas nodrošina, ka attiecībā uz Savienības finansējumu ir ievērots papildināmības princips. Izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, ar mehānismu nebūtu jāaizstāj valsts budžeta kārtējie izdevumi.

(21)

Augsta līmeņa kiberdrošības un uzticēšanās tehnoloģijām garantēšana ir sekmīgas digitālās pārveides priekšnoteikums Savienībā. Eiropadome 2020. gada 1. un 2. oktobra secinājumos ir aicinājusi Savienību un tās dalībvalstis pilnībā izmantot 2020. gada 29. janvārī pieņemto 5G kiberdrošības rīkkopu un jo īpaši piemērot attiecīgos ierobežojumus augsta riska piegādātājiem saistībā ar tiem galvenajiem aktīviem, kas Savienības koordinētajos riska novērtējumos definēti kā kritiski un sensitīvi. Eiropadome ir uzsvērusi, ka 5G potenciālo piegādātāju izvērtējuma pamatā ir jābūt kopējiem objektīviem kritērijiem.

(22)

Lai veicinātu sinerģiju starp mehānismu, programmu InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (“InvestEU regula”), un tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (8), atveseļošanas un noturības plānos, ievērojot noteiktu maksimālo apjomu, varētu iekļaut iemaksas dalībvalstu nodalījumos programmas InvestEU ietvaros un tehniskā atbalsta instrumentā saskaņā ar šo regulu.

(23)

Atspoguļojot Eiropas zaļo kursu kā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju un to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, mehānismam jāveicina klimata politikas integrēšana un vides ilgtspēja, kā arī jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi, kas paredz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem izlietot, atbalstot klimata mērķu sasniegšanu. Minētajā nolūkā ar mehānismu atbalstītajiem un individuālu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ietvertajiem pasākumiem būtu jāveicina zaļā pārkārtošanās, tostarp bioloģiskā daudzveidība, vai ar to saistīto jautājumu risināšana, un tiem būtu jāatbilst summai, kas ir vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma, pamatojoties uz šīs regulas pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku. Minētā metodika attiecīgi būtu jāizmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no šīs regulas pielikumā uzskaitītajām intervences jomām. Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija par to vienojas, vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata pārmaiņu mērķu atbalstam līdz 40 % vai 100 % individuālām investīcijām, kā izskaidrots atveseļošanas un noturības plānā, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem. Minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata mērķu atbalstam līdz kopējai summai 3 % apmērā no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma individuālām investīcijām. Ar mehānismu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides standarti un prioritātes un princips “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (9) 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(24)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret dramatisko bioloģiskās daudzveidības izzušanu, šai regulai būtu jāveicina darbības bioloģiskās daudzveidības jomā integrēšana Savienības politikās.

(25)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to atveseļošanas un noturības plānos iekļautie pasākumi atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāsniedz tehniski norādījumi. Faktam par Regulas (ES) 2020/852 3.panta d) punktā minēto deleģēto aktu stāšanos spēkā nebūtu jāietekmē minētie norādījumi.

(26)

Pasākumiem, ko atbalsta ar mehānismu un kas iekļauti atsevišķu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos, vajadzētu arī atbilst summai, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plānā digitālajiem izdevumiem paredzētā piešķīruma. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāaprēķina koeficients digitālo mērķu atbalstam, pamatojoties uz metodiku, kas atspoguļo to, cik lielā mērā mehānisma atbalsts veicina digitalizācijas mērķu sasniegšanu. Individuālo pasākumu koeficienti būtu jāpamato ar šīs regulas pielikumā noteiktajām intervences jomām. Metodika attiecīgi būtu jāizmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu intervences jomu. Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija par to vienojas, vajadzētu būt iespējai palielināt minētos koeficientus digitālo mērķu atbalstam līdz 40 % vai 100 % individuālām investīcijām, lai ņemtu vērā papildu reformas, kas palielina pasākumu ietekmi uz digitālajiem mērķiem.

(27)

Lai noteiktu atveseļošanas un noturības plānu attiecīgo pasākumu ieguldījumu klimata un digitālo mērķu sasniegšanā, vajadzētu būt iespējai šādus pasākumus pieskaitīt pie abiem mērķiem saskaņā ar to attiecīgo metodiku.

(28)

Covid-19 krīze ir jo īpaši ietekmējusi sievietes, kas veido lielāko veselības aprūpes darbinieku daļu visā Savienībā un ir apvienojušas neapmaksātu aprūpes darbu ar saviem tiešā darba pienākumiem. Situācija ir jo īpaši sarežģīta vientuļajiem vecākiem, no kuriem 85 % ir sievietes. Sagatavojot un īstenojot saskaņā ar šo regulu iesniegtos atveseļošanas un noturības plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšana. Ir arī būtiski investēt stabilā aprūpes infrastruktūrā, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību un sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu, lai veidotu noturīgu sabiedrību, cīnītos pret nestabiliem apstākļiem nozarē, kurā galvenokārt strādā sievietes, veicinātu darbvietu radīšanu, novērstu nabadzību un sociālo atstumtību un lai pozitīvi ietekmētu iekšzemes kopproduktu (IKP), jo tas ļauj lielākam skaitam sieviešu strādāt apmaksātu darbu.

(29)

Būtu jāievieš pasākumi, kas nodrošina saikni starp mehānismu un pareizu ekonomikas pārvaldību, atļaujot Komisijai iesniegt Padomei priekšlikumu apturēt visas mehānisma saistības vai maksājumus vai to daļu. Komisijas pienākums ierosināt apturēšanu būtu jāaptur līdz brīdim, kad saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu tiek aktivizēta tā sauktā vispārējā izņēmuma klauzula. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu, ņemot vērā obligāti attiecīgajā brīdī veicamo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai ir jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu, kas nepieciešami rezultatīvas rīcības nodrošināšanai ekonomikas pārvaldības satvara kontekstā, pieņemšanu pienākumu apturēšanai būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums. Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai būtu jāvar aicināt Komisiju apspriest minēto pasākumu piemērošana strukturēta dialoga kontekstā, lai Eiropas Parlaments varētu paust savus viedokļus. Lai Komisija varētu pienācīgi ņemt vērā Eiropas Parlamenta paustos viedokļus, strukturētajam dialogam būtu jānotiek četru nedēļu laikā pēc tam, kad Komisija ir informējusi Eiropas Parlamentu par minēto pasākumu piemērošanu.

(30)

Savukārt mehānisma konkrētajam mērķim vajadzētu sniegt finansiālu atbalstu, lai būtu iespējams sasniegt atveseļošanas un noturības plānos izvirzītos reformu un investīciju starpposma rādītājus un mērķrādītājus. Minētais mērķis būtu jārealizē ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

(31)

Līdz 2022. gada 31. jūlijam Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskata ziņojums par mehānisma īstenošanu. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētie kopējie rādītāji un atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats, kā arī cita pieejamā attiecīgā informācija. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja varētu aicināt Komisiju saistībā ar šajā regulā minēto atveseļošanas un noturības dialogu iesniegt tās galvenos pārskata ziņojuma konstatējumus.

(32)

Lai nodrošinātu, ka atveseļošanas un noturības plāni sekmē mehānisma mērķu sasniegšanu, tajos būtu jāietver reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi, izmantojot saskanīgu pasākumu kopumu. No 2020. gada 1. februāra uzsāktie pasākumi ir attiecināmi. Atveseļošanas un noturības plāniem vajadzētu būt saderīgiem ar atbilstīgajām, konkrētai valstij raksturīgajām problēmām un prioritātēm, kas apzinātas Eiropas pusgada kontekstā, kā arī ar problēmām un prioritātēm, kas identificētas jaunākajā Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Atveseļošanas un noturības plāniem vajadzētu būt saderīgiem arī ar valsts reformu programmām, nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, taisnīgas pārkārtošanās plāniem, Garantijas jauniešiem īstenošanas plānu un partnerības nolīgumiem un darbības programmām, kas pieņemtas saskaņā ar Savienības fondiem. Lai pastiprinātu darbības, kas atbilst Eiropas zaļā kursa un Digitālās programmas prioritātēm, atveseļošanas un noturības plānos būtu jāizklāsta arī pasākumi, kas skar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt tādiem, kas ļauj ātri sasniegt nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninājumos norādītos mērķrādītājus, mērķus un pienesumus. Visas atbalstītās darbības būtu jāveic stingrā saskaņā ar Savienības standartiem un prioritātēm klimata un vides jomā. Atveseļošanas un noturības plānos būtu arī jāievēro šā mehānisma horizontālie principi.

(33)

Atveseļošanas un noturības plāniem nebūtu jāietekmē tiesības noslēgt vai īstenot koplīgumus vai kolektīvi rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Savienības un valstu tiesību aktiem un praksi.

(34)

Reģionālās un vietējās iestādes var uzskatīt par svarīgiem partneriem reformu un investīciju īstenošanā. Minētajā sakarā saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ar tām būtu pienācīgi jāapspriežas un tās būtu jāiesaista.

(35)

Ja dalībvalstij, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 (10) 12. pantu, nepiemēro uzraudzību un izvērtēšanu Eiropas pusgada kontekstā vai tai piemēro pārbaudes pasākumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (11), vajadzētu būt iespējai saistībā ar problēmām un prioritātēm, kas identificētas minētajās regulās, attiecīgajai dalībvalstij piemērot šo regulu.

(36)

Lai dalībvalstīm, sagatavojot un īstenojot atveseļošanas un noturības plānus, būtu pietiekama informācija, Padomei Eiropas pusgada kontekstā būtu jāvar apspriest atveseļošanas, noturības un pielāgošanās spējas situāciju Savienībā. Lai nodrošinātu pienācīgus pierādījumus, minētā apspriede būtu jābalsta uz stratēģisko un analītisko informāciju, kas Komisijai pieejama Eiropas pusgada kontekstā, un informāciju par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu iepriekšējos gados, ja tā ir pieejama.

(37)

Lai nodrošinātu, ka finanšu iemaksa ir jēgpilna un samērīga ar dalībvalstu faktiskajām vajadzībām īstenot un pabeigt atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīcijas, ir lietderīgi noteikt maksimālo finanšu iemaksu, kas tām ir pieejama saskaņā ar mehānismu, kā neatmaksājamu finansiālu atbalstu. 70 % no minētās maksimālās finanšu iemaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un relatīvo bezdarba līmeni. 30 % no minētās maksimālās finanšu iemaksas būtu jāaprēķina pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un –— vienādā proporcijā — reālā IKP izmaiņām 2020. gadā un reālā IKP apkopotajām izmaiņām laikposmā no 2020. gada līdz 2021. gadam, kā pamatā ir Komisijas 2020. gada rudens prognozes par datiem, kas nav pieejami aprēķināšanas brīdi; ko līdz 2022. gada 30. jūnijam paredzēts aktualizēt ar faktiskajiem rezultātiem.

(38)

Ir jāizveido procedūra, kā dalībvalstis iesniegs atveseļošanas un noturības plānus, un jānosaka to saturs. Dalībvalstīm savi atveseļošanas un noturības plāni oficiāli būtu jāiesniedz principā līdz 30. aprīlim, un tās varētu to iesniegt vienotā, ar valsts reformu programmu integrētā, dokumentā. Lai nodrošinātu ātru mehānisma īstenošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt atveseļošanas un noturības plāna projektu, sākot ar iepriekšējā gada 15. oktobri.

(39)

Lai nodrošinātu valstu atbildību un koncentrēšanos uz attiecīgajām reformām un investīcijām, dalībvalstīm, kas vēlas saņemt atbalstu, būtu jāiesniedz Komisijai pienācīgi argumentēts un pamatots atveseļošanas un noturības plāns. Minētajā plānā vajadzētu detalizēt, kā nodrošināt, ka plāns, ņemot vērā tajā paredzētos pasākumus, ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz attiecīgās dalībvalsts ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu sešos pīlāros, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas. Atveseļošanas un noturības plānā būtu jāizklāsta detalizēts tā uzraudzības un īstenošanas pasākumu kopums, tostarp starpposma rādītāji un mērķrādītāji un paredzamās izmaksas, kā arī tas, kāda ir atveseļošanas un noturības plāna gaidāmā ietekme uz izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un uz Covid-19 krīzes ekonomiskās un sociālās ietekmes mīkstināšanu, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā. Tajā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas skar zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, un digitālo pārkārtošanos; tajā būtu jāiekļauj arī skaidrojums par to, kā tas sekmē Eiropas pusgada kontekstā apzināto konkrētajai valstij raksturīgo problēmu un prioritāšu efektīvu risināšanu, tostarp fiskālos aspektus un ieteikumus, kas sniegti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (12) 6. pantu. Tajā arī būtu jāietver skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns nodrošina to, ka neviens minētajā plānā iekļautais reformu un investīciju īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “neradi būtisku kaitējumu”). Atveseļošanas un noturības plānā būtu jāizklāsta gaidāmais ieguldījums dzimumu līdztiesībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā visiem, kā arī kopsavilkums par veikto apspriešanos ar attiecīgajām valsts ieinteresētajām personām.

Atveseļošanas un noturības plānā būtu jāiekļauj paskaidrojums par dalībvalsts plāniem, sistēmām un konkrētiem pasākumiem, ar kuriem novērst, atklāt un izlabot interešu konfliktus, korupciju, krāpšanu un izvairīties no dubultas finansēšanas no mehānisma vai citām Savienības programmām. Atveseļošanas un noturības plānā varētu iekļaut arī pārrobežu vai daudzvalstu projektus. Visā procesa gaitā būtu jātiecas panākt un īstenot ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.

(40)

Mehānisma īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp efektīvi novēršot krāpšanu, arī krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un interešu konfliktus, un saucot pie atbildības par tiem.

(41)

Komisijai būtu jānovērtē katras dalībvalsts ierosinātais atveseļošanas un noturības plāns un jārīkojas ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti. Komisijai būtu pilnībā jāievēro tas, ka par plānu ir atbildīgas pašas valstis, un tāpēc tai būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts sniegtie pamatojumi un elementi. Komisijai būtu jānovērtē dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna atbilstība, efektivitāte, lietderīgums un saskaņotība, pamatojoties uz šajā regulā izklāstīto kritēriju sarakstu. Ierosinātie atveseļošanas un noturības plāni vai attiecīgā gadījumā to atjauninājumi, Komisijai būtu jānovērtē divu mēnešu laikā no atveseļošanas un noturības plāna oficiālās iesniegšanas. Attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai būtu jāvar vienoties vajadzības gadījumā pagarināt minēto termiņu par pieņemamu laikposmu.

(42)

Šīs regulas pielikumā būtu jānosaka atbilstošas vadlīnijas, lai uz to pamata Komisija pārredzamā un taisnīgā veidā novērtētu atveseļošanas un noturības plānus un noteiktu finanšu iemaksas apmēru saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un visām pārējām attiecīgajām prasībām. Pārredzamības un efektivitātes labad šajā nolūkā būtu jāizveido reitinga sistēma atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanai. Kritērijiem, kas saistīti ar konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, kā arī attiecībā uz dalībvalsts izaugsmes potenciāla, darbvietu radīšanas un ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības stiprināšanu, sekmējot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, būtu jāpiešķir augstākais novērtējuma rezultāts. Pozitīva novērtējuma priekšnoteikumam vajadzētu būt arī efektīvam ieguldījumam zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.

(43)

Lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvus atveseļošanas un noturības plānus un palīdzētu Komisijai novērtēt dalībvalstu iesniegtos atveseļošanas un noturības plānus un to, kādā mērā tie ir īstenoti, būtu jāparedz iespēja konsultēties ar ekspertiem un — pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma — iespēja konsultēties ar līdzbiedriem un saņemt tehnisko atbalstu. Dalībvalstis varētu arī prasīt atbalstu no tehniskā atbalsta instrumenta. Dalībvalstis būtu jāiedrošina veicināt sinerģiju ar citu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem.

(44)

Vienkāršošanas nolūkā finanšu iemaksas apmērs būtu jānosaka pēc vienkāršiem kritērijiem. Finanšu iemaksa būtu jānosaka, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna aplēstajām kopējām izmaksām.

(45)

Padomei būtu jāapstiprina atveseļošanas un noturības plānu novērtējums ar īstenošanas lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums un kuru tai būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc minētā priekšlikuma pieņemšanas. Ar noteikumu, ka atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst novērtēšanas kritērijiem, attiecīgās dalībvalsts vajadzībām būtu jāpiešķir maksimālā finanšu iemaksa, ja atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju aplēstās kopējās izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pašu maksimālās finanšu iemaksas summu. Savukārt, ja aplēstās kopējās izmaksas ir mazākas par pašu maksimālo finanšu iemaksu, tad attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpiešķir summa, kas vienāda ar aplēstajām kopējām izmaksām. Dalībvalstij nebūtu jāsaņem nekāda finanšu iemaksa, ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši neatbilst novērtēšanas kritērijiem. Pēc Komisijas priekšlikuma Padomes īstenošanas lēmums būtu jāgroza, lai tajā iekļautu atjauninātu maksimālo finanšu iemaksu, kas aprēķināta, pamatojoties uz faktiskajiem rezultātiem 2022. gada jūnijā. Padomei bez liekas kavēšanās būtu jāpieņem attiecīgs grozošs lēmums.

(46)

Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts lielāks ir pirmajos gados pēc Covid-19 krīzes, un lai nodrošinātu saderību ar mehānismam pieejamo finansējumu, līdzekļi dalībvalstīm būtu jādara pieejami līdz 2023. gada 31. decembrim. Minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai 70 % no neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieejamās summas uzņemties līdz 2022. gada 31. decembrim un 30 % starp 2023. gada 1. janvāri un 2023. gada 31. decembri. Līdz 2021. gada 31. decembrim pēc dalībvalsts pieprasījuma, kas iesniedzams kopā ar atveseļošanas un noturības plānu, summu līdz 13 % no finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā līdz 13 % no attiecīgās dalībvalsts aizdevuma var maksāt priekšfinansējuma veidā, ciktāl iespējams, divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi juridiskās saistības.

(47)

Vajadzētu būt iespējamam finansiālu atbalstu dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānam sniegt arī aizdevuma veidā; tādā gadījumā būtu jānoslēdz aizdevuma nolīgums ar Komisiju, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Aizdevumi, ar ko atbalsta valsts atveseļošanas un noturības plānus, būtu jāizsniedz līdz 2023. gada 31. decembrim un būtu jāpiešķir ar tādiem termiņiem, kas atspoguļo šādu izdevumu ilgtermiņa raksturu. Ievērojot Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (13) 5. panta 2. punktu, atmaksāšana būtu jāplāno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu — veidā, kas nodrošina stabilu un paredzamu saistību samazinājumu. Minētie termiņi varētu atšķirties no termiņiem, uz kādiem Savienība aizņemas līdzekļus, lai finansētu aizdevumus kapitāla tirgos. Tāpēc ir jāparedz iespēja atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 2. punktā noteiktā principa, proti, ka finansiālajai palīdzībai domāto aizdevumu termiņu nebūtu jāpārveido.

(48)

Aizdevuma atbalsta pieprasījums būtu jāpamato ar lielākām finansiālajām vajadzībām, kas saistītas ar atveseļošanas un noturības plānā iekļautajām papildu reformām un investīcijām — jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos —, proti, ar to, ka atveseļošanas un noturības plāna izmaksas ir lielākas par maksimālo finanšu iemaksu, kas piešķirta kā neatmaksājama iemaksa. Vajadzētu būt iespējai kopā ar atveseļošanas un noturības plānu iesniegt arī aizdevuma atbalsta pieprasījumu. Ja aizdevuma atbalsta pieprasījumu iesniedz citā brīdī, tam būtu jāpievieno pārskatīts atveseļošanas un noturības plāns ar papildu starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Lai nodrošinātu līdzekļu drīzu pieejamību, dalībvalstīm vajadzētu aizdevumu pieprasīt līdz 2023. gada 31. augustam. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jānosaka visa saskaņā ar šo regulu piešķirtā aizdevuma atbalsta kopējās summas limits. Turklāt katrai dalībvalstij piešķirtā aizdevuma maksimālais apjoms nedrīkstētu pārsniegt 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma (NKP) saskaņā ar Eurostat datiem uz 2020. gada maiju. Izņēmuma gadījumos un atkarībā no pieejamajiem resursiem maksimālo limitu būtu jāvar paaugstināt. Tajā pašā nolūkā vajadzētu būt iespējai aizdevumu izmaksāt pa daļām atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem. Komisijai aizdevuma atbalsta pieprasījums būtu jānovērtē divu mēnešu laikā. Rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, Padomei vajadzētu būt iespējai minēto novērtējumu apstiprināt ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot īstenošanas lēmumu, kuru Padomei būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā no minētā Komisijas priekšlikuma.

(49)

Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai nākt klajā ar pamatotu pieprasījumu īstenošanas periodā grozīt atveseļošanas un noturības plānu, ja objektīvi apstākļi attaisno šādu rīcību. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts paustie argumenti pamato šādu grozīšanu, tai jaunais atveseļošanas un noturības plāns būtu jānovērtē divu mēnešu laikā. Attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai būtu jāvar vienoties vajadzības gadījumā pagarināt minēto termiņu uz saprātīgu laikposmu. Padomei būtu jāapstiprina jaunā atveseļošanas un noturības plāna novērtējums ar īstenošanas lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums un kuru tai būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas.

(50)

Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai samazinātu apstrādes laiku nolūkā nodrošināt mehānisma raitu un ātru īstenošanu.

(51)

Mehānisma finanšu pārvaldības efektivitātes un vienkāršošanas labad finansiālajam atbalstam, ko Savienība sniedz atveseļošanas un noturības plāniem, būtu jāizpaužas kā finansējumam, kura pamatā ir rezultātu sasniegšana, kuru mēra, par atskaites punktu ņemot apstiprinātajos atveseļošanas un noturības plānos norādītos starpposma rādītājus un mērķrādītājus. Minētajā nolūkā papildu atbalsts aizdevuma veidā būtu jāsasaista ar starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem, kas ir vēl papildus tiem, kuri ir relevanti finansiālā atbalsta (tas ir, neatmaksājamā finansiālā atbalsta) saņemšanai.

(52)

Mehānisma līdzekļu piešķiršana ir atkarīga no tā, vai dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānos, un šādu plānu novērtējumu ir apstiprinājusi Padome. Pirms Komisija pieņem lēmumu, ar ko atļauj finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma izmaksu, tai būtu jālūdz, lai Ekonomikas un finanšu komiteja, pamatojoties uz sākotnēju Komisijas novērtējumu, sniedz savu atzinumu par to, vai dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus. Lai Komisija savā novērtējumā ņemtu vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, tas būtu jāsniedz četru nedēļu laikā pēc Komisijas sākotnējā novērtējuma saņemšanas. Ekonomikas un finanšu komiteja savās apspriedēs cenšas panākt konsensu. Ja izņēmuma kārtā viena vai vairākas dalībvalstis uzskata, ka pastāv nopietnas novirzes no attiecīgo starpposma rādītāju un mērķrādītāju apmierinošas izpildes, tās var pieprasīt Eiropadomes priekšsēdētāju nodot lietu nākamajai Eiropadomei. Attiecīgajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās arī būtu jāinformē Padome, un Padomei savukārt bez kavēšanās būtu jāinformē Eiropas Parlaments. Šādos izņēmuma apstākļos lēmumu, ar ko atļauj finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma izmaksu nebūtu jāpieņem, kamēr nākamā Eiropadome šo jautājumu nebūs izsmeļoši apspriedusi. Minētajam procesam nevajadzētu ilgt vairāk par trim mēnešiem pēc tam, kad Komisija ir lūgusi Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu.

(53)

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot mehānisma uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Lai nodrošinātu paredzamību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai maksājumu pieprasījumus iesniegt divreiz gadā. Maksājumus vajadzētu veikt pa daļām, un to pamatā vajadzētu būt pozitīvam Komisijas novērtējumam par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar mehānisma atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Turklāt tām jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek novērsta, atklāta un labota krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no mehānisma un citām Savienības programmām. Gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi savu atveseļošanas un noturības plānu, vai gadījumā, ja pieļauti nopietni pārkāpumi, proti, krāpšana, korupcija un interešu konflikti saistībā ar mehānisma atbalstītajiem pasākumiem, vai ja ir noticis nopietns nolīgumu, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, saistības pārkāpums, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu iemaksu. Atgūšana, ja iespējams, būtu jānodrošina ar ieskaitu attiecībā pret vēl neveiktajiem maksājumiem no mehānisma. Būtu jāievieš atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu, kā arī nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus. Visi dalībvalstīm paredzētie finanšu iemaksu maksājumi būtu jāveic līdz 2026. gada 31. decembrim, izņemot Regulas (ES) 2020/2094 1. panta 3. punkta otrajā teikumā minētos pasākumus un gadījumus, kad, lai gan juridiskās saistības ir uzņemtas vai lēmums ir pieņemts, ievērojot minētās regulas 3. pantā minētos termiņus, Savienībai ir jāspēj izpildīt savus pienākumus pret dalībvalstīm, tostarp tos, kas izriet no galīga sprieduma pret Savienību.

(54)

Komisijai būtu jānodrošina Savienības finanšu interešu efektīva aizsardzība. Lai gan galvenokārt pašas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, ka mehānisms tiek īstenots saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, Komisijai minētajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamu pārliecību no dalībvalstīm. Minētajā nolūkā mehānisma īstenošanas procesā dalībvalstīm būtu jānodrošina rezultatīvas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbību un būtu jāatgūst nepamatoti izmaksātās vai neatļauti izmantotās summas. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāvar paļauties uz savām parastajām valsts budžeta pārvaldības sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāvāc standartizētu kategoriju dati un informācija, kas ļautu novērst, konstatēt un koriģēt nopietnus pārkāpumus, proti, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma atbalstītajiem pasākumiem. Komisijai būtu jādara pieejama informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska novērtējuma instruments, lai piekļūtu šiem datiem un informācijai un tos analizētu ar mērķi tos vispārēji piemērot dalībvalstīs.

(55)

Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO) būtu jāvar izmantot informācijas un uzraudzības sistēmu atbilstīgi savai kompetencei un tiesībām.

(56)

Lai atvieglotu to dalībvalstu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir novērst divkāršu finansējumu no mehānisma un citām Savienības programmām, Komisijai saskaņā ar Finanšu regulas 38. panta 1. punktu būtu jādara pieejama informācija par Savienības budžeta līdzekļu saņēmējiem.

(57)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāļauj apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanu, revīziju un kontroli pār līdzekļu izmantošanu saistībā ar pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (14) vai (ES) 2018/1725 (15), atkarībā no tā, kura no abām regulām attiecīgā gadījumā ir piemērojama.

(58)

Īstenošanas efektīvas uzraudzības nolūkos dalībvalstīm divas reizes gadā Eiropas pusgada kontekstā būtu regulāri jāziņo par to, kādi panākumi ir gūti atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. Šādi attiecīgo dalībvalstu sagatavotie ziņojumi būtu pienācīgi jāatspoguļo valstu reformu programmās, kuras būtu jāizmanto kā instruments, lai ziņotu par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.

(59)

Dalībvalstis būtu jāmudina lūgt atzinumu no valsts produktivitātes padomēm un neatkarīgām fiskālajām iestādēm par to atveseļošanas un noturības plāniem, tostarp to atveseļošanas un noturības plānu elementu iespējamu apstiprināšanu.

(60)

Lai nodrošinātu mehānisma īstenošanas pārredzamību un pārskatatbildību, Komisijai, piešķirot pielaidi sensitīvai vai konfidenciālai informācijai vai, vajadzības gadījumā, piemērojot atbilstīgus konfidencialitātes nodrošināšanas pasākumus, vienlaikus un ar vienādiem nosacījumiem būtu jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgie dokumenti un informācija, piemēram, atveseļošanas un noturības plāni vai to grozījumi, ko iesniegušas dalībvalstis, un Komisijas publiskotie Padomes īstenošanas lēmumu priekšlikumi.

(61)

Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju ik pēc diviem mēnešiem apspriest atveseļošanas un noturības dialogā jautājumus, kas attiecas uz mehānisma īstenošanu, piemēram, dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānus, Komisijas novērtējumu, pārskatīšanas ziņojuma galvenos konstatējumus, starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildes statusu, procedūras, kas saistītas ar maksājumiem un maksājumu apturēšanu, kā arī jebkādu citu būtisku informāciju un dokumentāciju, ko Komisija sniedz saistībā ar mehānisma īstenošanu. Komisijai būtu jāņem vērā elementi, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti atveseļošanas un noturības dialogā, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcijas, ja tādas ir sagatavotas.

(62)

Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām vajadzētu būt saderīgām ar Savienības pašreizējām programmām un tās papildināt, vienlaikus nepieļaujot, ka par tiem pašiem izdevumiem tiek saņemts divkāršs finansējums no mehānisma vai citām Savienības programmām. Komisijai un dalībvalstij visos procesa posmos jo īpaši jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu saderību, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, kad tās savus atveseļošanas un noturības plānus iesniedz Komisijai, būtu jāsniedz arī atbilstošā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Saskaņā ar mehānismu piešķirtajam finansiālajam atbalstam vajadzētu papildināt atbalstu, ko piešķir no citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp no programmas InvestEU. Reformu un investīciju projektiem, ko finansē no mehānisma, vajadzētu varēt saņemt finansējumu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šādu atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

(63)

Komisijai būtu mērķtiecīgi un samērīgi jāuzrauga mehānisma īstenošana un jāmēra šajā regulā noteikto mērķu sasniegšana. Uzraugot mehānisma īstenošanu, Komisijai būtu jānodrošina, ka darbību īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jānosaka samērīgas ziņošanas prasības. Izmantojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānosaka kopējie rādītāji, kas jāizmanto ziņošanai par progresu un mehānisma uzraudzībai un novērtēšanai, un jānosaka metodika, kā mehānisma ietvaros ziņo par sociālajiem izdevumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar bērniem un jauniešiem.

(64)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (16) 22. un 23. punktu, šis mehānisms būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu mehānisma ietekmi praksē.

(65)

Izmantojot deleģēto aktu, būtu jāizveido īpašs rezultātu pārskats, lai atspoguļotu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas progresu katrā no sešiem pīlāriem, un progresu, kas saistībā ar mehānisma kopējiem rādītājiem panākts ar atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu. Rezultātu pārskats būtu jāievieš līdz 2021. gada decembrim, un Komisijai to divas reizes gadā būtu jāatjaunina.

(66)

Lai nodrošinātu pienācīgu ziņošanu par darbības rezultātiem un mehānisma īstenošanas uzraudzību, tostarp attiecībā uz sociālajiem izdevumiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz īpašo rezultātu pārskatu, kurā atspoguļots īstenošanas progress un kopējie izmantojamie rādītāji, kā arī metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, tostarp bērniem un jauniešiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(67)

Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par mehānisma īstenošanu. Minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par progresu, ko dalībvalstis panākušas, īstenojot apstiprinātos atveseļošanas un noturības plānus; tajā būtu jāiekļauj arī informācija par starpposma rādītāju un mērķrādītāju īstenošanu, maksājumiem un apturēšanu, kā arī par mehānisma ieguldījumu klimata un digitālo mērķu sasniegšanā, kopīgajiem indikatoriem un izdevumiem, ko finansē saskaņā ar sešiem pīlāriem.

(68)

Būtu jāveic neatkarīgs izvērtējums, kurā apskata mehānisma mērķu sasniegšanu, tā resursu izmantošanas efektivitāti un tā pievienoto vērtību. Vajadzības gadījumā izvērtējumam būtu jāpievieno priekšlikums par šīs regulas grozījumiem. Turklāt neatkarīgā ex post izvērtējumā būtu jāapskata arī mehānisma ilgtermiņa ietekme.

(69)

Dalībvalstu īstenojamo atveseļošanas un noturības plānu novērtējums, kā arī attiecīgais finansiālais atbalsts būtu jāpieņem Padomei ar īstenošanas lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma. Minētajā nolūkā un lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei. Tās īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar finansiālā atbalsta maksājumu pēc attiecīgo starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanas, būtu jāpiešķir Komisijai, un tai tās būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (17), noteikto pārbaudes procedūru. Ņemot vērā iespējamo vajadzību nekavējoties izmaksāt finansiālo atbalstu no mehānisma saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 182/2011 noteikumiem, komitejas priekšsēdētājam minētās regulas izpratnē būtu jāapsver iespēja attiecībā uz jebkuru īstenošanas akta projektu saīsināt komitejas sasaukšanas termiņu un komitejas atzinuma sniegšanas termiņu.

(70)

Pēc īstenošanas lēmuma pieņemšanas attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai vajadzētu būt iespējai vienoties par konkrētu tehniska rakstura darbības kārtību, kuros uzskaitīti tādi īstenošanas aspekti kā termiņi, ar starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem saistītie rādītāji un piekļuve pamatojošajiem datiem. Lai saglabātu darbības kārtības noderību attiecībā uz apstākļiem, kas pastāv atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas gaitā, vajadzētu būt iespējai, savstarpēji vienojoties, grozīt šādas darbības kārtības elementus.

(71)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, ievērojot LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, balvas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(72)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (18) un Padomes Regulām (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (19), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (20) un (ES) 2017/1939 (21) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, un — attiecīgā gadījumā — administratīvus sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija, interešu konflikti vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (22). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(73)

Komisijai vajadzētu būt iespējai iesaistīties komunikācijas darbībās, lai nodrošinātu Savienības finansējuma redzamību un attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

(74)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(75)

Lai nodrošinātu tūlītēju šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI UN FINANSĒJUMS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (“mehānisms”).

Regulā ir izklāstīti mehānisma mērķi, tā finansēšana, Savienības finansējuma formas saskaņā ar to un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Savienības fondi” ir fondi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu ("Kopīgo noteikumu regula 2021. - 2027. gadam");

2)

“finanšu iemaksa” ir neatmaksājams finansiāls atbalsts saskaņā ar mehānismu, kas ir pieejams piešķiršanai vai ir piešķirts dalībvalstij;

3)

“Eiropas pusgads” ir process, kas izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantā (23);

4)

“starpposma rādītāji un mērķrādītāji” ir progresa reformas vai investīciju īstenošanā rādītāji, kuros starpposma rādītāji ir kvalitatīvi sasniegumi un mērķrādītāji ir kvantitatīvi sasniegumi;

5)

“noturība” ir spēja taisnīgā, ilgtspējīgā un iekļaujošā veidā stāties pretī ekonomiskiem, sociāliem un vides satricinājumiem vai pastāvīgām strukturālām pārmaiņām; un

6)

“nenodari būtisku kaitējumu” nozīmē neatbalstīt vai neveikt saimnieciskas darbības, kas būtiski kaitē kādam vides mērķim attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

3. pants

Darbības joma

Mehānisms attiecas uz Eiropas nozīmes politikas jomām, kas strukturētas sešos pīlāros:

a)

zaļā pārkārtošanās;

b)

digitālā pārveide;

c)

pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ekonomiskā kohēzija, darbvietas, ražīgums, konkurētspēja, pētniecība, attīstība un inovācija, un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgiem MVU;

d)

sociālā un teritoriālā kohēzija;

e)

veselība, un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība ar mērķi cita starpā palielināt gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas; un

f)

rīcībpolitikas nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem, piemēram, attiecībā uz izglītību un prasmēm.

4. pants

Vispārīgie un konkrētie mērķi

1.   Atbilstīgi šīs Regulas 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, saskaņotībai un sinerģijai, ko tie rada, un Covid-19 krīzes kontekstā mehānisma vispārīgais mērķis ir veicināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, uzlabojot dalībvalstu noturību, sagatavotību krīzēm, pielāgošanās spēju un dalībvalstu izaugsmes potenciālu, mīkstinot minētās krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši uz sievietēm, sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, atbalstot zaļo pārkārtošanos, palīdzot sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzītos klimata mērķus, kas noteikti Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, un īstenojot mērķi, kas paredz sasniegt ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un digitālo pārkārtošanos, tādējādi sekmējot kāpjošu ekonomikas un sociālo konverģenci, atjaunojot un veicinot Savienības ekonomiku ilgtspējīgu izaugsmi un integrāciju, sekmējot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, un veicinot Savienības stratēģisko autonomiju papildus atvērtai ekonomikai un radot Eiropas pievienoto vērtību.

2.   Savukārt mehānisma konkrētais mērķis, kas nepieciešams minētā vispārīgā mērķa sasniegšanai, ir sniegt dalībvalstīm finansiālu atbalstu, lai tās varētu sasniegt savos atveseļošanas un noturības plānos izvirzītos reformu un investīciju starpposma rādītājus un mērķrādītājus. Minēto konkrēto mērķi tiecas sasniegt ciešā un pārredzamā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

5. pants

Horizontālie principi

1.   Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, mehānisma atbalsts neaizstāj valstu budžeta kārtējos izdevumus un ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu, kā minēts 9. pantā.

2.   Mehānismu izmanto, lai atbalstītu tikai tādus pasākumus, kuros ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

6. pants

Resursi no Eiropas Savienības atveseļošanas instrumenta

1.   Regulas (ES) 2020/2094 1. pantā minētos pasākumus īsteno saskaņā ar mehānismu:

a)

ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto summu līdz 312 500 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā neatmaksājams finansiāls atbalsts, ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 4. un 7. punktu.

Kā paredzēts Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktā, minētās summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nolūkā;

b)

ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu līdz 360 000 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā aizdevuma atbalsts dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. pantu, ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 5. punktu.

2.   No 1. punkta a) apakšpunktā minētajām summām var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas mehānisma pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriedēm ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp iekļaujošiem informēšanas pasākumiem, un korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, korporatīvajiem informācijas tehnoloģijas rīkiem, un visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai rodas mehānisma pārvaldības rezultātā. Izdevumi var būt arī citu atbalsta pasākumu izmaksas, piemēram, par kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas, kā arī izmaksas, kuras rodas, konsultācijām piesaistot līdzbiedrus un ekspertus, kas palīdz novērtēt un īstenot reformas un investīcijas.

7. pants

Resursi no dalītas pārvaldības programmām un resursu izmantošana

1.   Resursus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, var pēc to pieprasījuma pārnest uz mehānismu, ievērojot Kopīgo noteikumu regulas 2021. -2027. gadam attiecīgajos noteikumos izklāstītos nosacījumus. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto vienīgi attiecīgās dalībvalsts labā.

2.   Dalībvalstis var ierosināt savā atveseļošanas un noturības plānā kā aplēstās izmaksas iekļaut maksājumus par papildu tehnisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/240 7. pantu un skaidras naudas iemaksas summu dalībvalsts nodalījuma vajadzībām, ievērojot InvestEU regulas attiecīgos noteikumus. Minētās izmaksas nepārsniedz 4 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā finansiālā piešķīruma, un attiecīgajos pasākumos, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā, ievēro šīs regulas prasības.

8. pants

Īstenošana

Mehānismu tiešā pārvaldībā īsteno Komisija saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, jo īpaši saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (24).

9. pants

Papildināmība un papildu finansējums

No mehānisma sniegtais atbalsts papildina atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības programmām un instrumentiem. Reformu un investīciju projekti var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas.

10. pants

Pasākumi, kas sasaista mehānismu ar pareizu ekonomikas pārvaldību

1.   Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus, ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. vai 11. punktu nolemj, ka dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai koriģētu savu pārmērīgo budžeta deficītu, ja vien tā nav konstatējusi nopietnu ekonomikas lejupslīdi Savienībā kopumā Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (25) 3. panta 5. punkta un 5. panta 2. punkta nozīmē;

2.   Komisija var iesniegt priekšlikumu Padomei pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus saistībā ar kādu no šādiem gadījumiem:

a)

ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar 8. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;

b)

ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;

c)

ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 332/2002, un rezultātā nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;

d)

ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Par prioritāti izvirza saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos.

Lēmumu par maksājumu apturēšanu piemēro maksājumu pieprasījumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksājumu apturēšanu.

3.   Komisijas priekšlikums par lēmumu apturēt saistības ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas.

Saistību apturēšanu piemēro saistībām no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.

Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 1. un 2. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.

4.   Piemērojamās saistību vai maksājumu apturēšanas apjoms un līmenis ir samērīgs, ievēro vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, jo īpaši bezdarba līmeni, nabadzības vai sociālās atstumtības līmeni attiecīgajā dalībvalstī salīdzinājumā ar Savienības vidējo līmeni un apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.

5.   Saistību apturēšana nepārsniedz 25 % no saistībām vai 0,25 % no nominālā IKP atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā minēts 1. punktā;

b)

pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar korektīvo pasākumu plānu pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā;

c)

ja nav ievēroti ieteiktie korektīvie pasākumi saistībā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

d)

pirmajā neatbilstības gadījumā, kā minēts 2. punkta c) un d) apakšpunktā.

Pastāvīgas neatbilstības gadījumā saistību apturēšana var pārsniegt maksimālo procentuālo likmi, kas norādīta pirmajā daļā.

6.   Padome atceļ saistību apturēšanu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar šā panta 3. punkta pirmajā daļā izklāstīto procedūru šādos gadījumos:

a)

ja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra uz laiku tiek atlikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību;

b)

ja Padome attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu ir apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 2. punktu vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra pagaidām ir atlikta saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu, vai Padome pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru ir izbeigusi saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;

c)

ja Komisija ir secinājusi, ka dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, kas minēti Regulā (EK) Nr. 332/2002;

d)

ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, lai īstenotu makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Pēc tam, kad Padome ir atcēlusi saistību apturēšanu, Komisija var atkārtoti uzņemties iepriekš apturētās saistības, neskarot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 4., 7. un 9. punktu.

Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 3. punkta trešajā daļā noteikto procedūru, ja ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā izklāstītie piemērojamie nosacījumi.

7.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja Komisija iesniedz priekšlikumu, ievērojot 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par saistībām un maksājumiem, uz ko varētu attiekties apturēšana.

Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju saistībā ar strukturēto dialogu apspriest šā panta piemērošanu, lai Eiropas Parlaments varētu paust savu viedokli. Komisija pienācīgi izskata Eiropas Parlamenta paustos viedokļus.

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.

8.   Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim veic šā panta piemērošanas pārskatīšanu. Minētajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, ko tā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu.

9.   Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt šā panta piemērošanu, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.

II NODAĻA

FINANŠU IEMAKSA, PIEŠĶIRŠANAS PROCESS, AIZDEVUMI UN PĀRSKATĪŠANA

11. pants

Maksimālā finanšu iemaksa

1.   Katrai dalībvalstij pienākošos maksimālo finanšu iemaksu aprēķina šādi:

a)

attiecībā uz 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un relatīvo bezdarba līmeni, kā norādīts II pielikumā izklāstītajā metodikā;

b)

attiecībā uz 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un — vienādā proporcijā — reālā IKP izmaiņām 2020. gadā un reālā IKP apkopotajām izmaiņām 2020.–2021. gadā, kā norādīts III pielikumā izklāstītajā metodikā. Reālā IKP izmaiņas 2020. gadā un reālā IKP apkopotās izmaiņas 2020.–2021. gadā pamatojas uz Komisijas 2020. gada rudens prognozēm.

2.   Maksimālās finanšu iemaksas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu aprēķināšanu atjaunina līdz 2022. gada 30. jūnijam attiecībā uz katru dalībvalsti, aizstājot Komisijas 2020. gada rudens prognožu datus ar faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz reālā IKP izmaiņām 2020. gadā un reālā IKP apkopotajām izmaiņām 2020.–2021. gadā.

12. pants

Finanšu iemaksas piešķiršana

1.   Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kas nepārsniedz tās 11. pantā minēto maksimālo finanšu iemaksu, lai īstenotu savus atveseļošanas un noturības plānus.

2.   Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija piešķiršanai dara pieejamus 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās.

3.   No 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, Komisija piešķiršanai dara pieejamus 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās.

4.   Piešķīrumi saskaņā ar 2. un 3. punktu neskar 6. panta 2. punktu.

13. pants

Priekšfinansējums

1.   Ja Padome 2021. gada 31. decembrī pieņem 20. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu un ja dalībvalsts to lūdz, vienlaikus iesniedzot savu atveseļošanas un noturības plānu, Komisija 2021. gadā veic priekšfinansējuma maksājumu, kura apmērs ir līdz 13 % no finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā līdz 13 % no aizdevuma, kā izklāstīts 20. panta 2. un 3. punktā. Atkāpjoties no Finanšu regulas 116. panta 1. punkta, Komisija pēc iespējas veic attiecīgo maksājumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 23. pantā minētās juridiskās saistības.

2.   Gadījumos, kad tiek izmaksāts priekšfinansējums saskaņā ar šā panta 1. punktu, finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevums, kas izmaksājams, kā minēts attiecīgi 20. panta 5. punkta a) vai h) apakšpunktā, tiek proporcionāli pielāgots.

3.   Ja finanšu iemaksas priekšfinansējuma summa saskaņā ar šā panta 1. punktu pārsniedz 13 % no maksimālās finanšu iemaksas, kas aprēķināta saskaņā ar 11. panta 2. punktu līdz 2022. gada 30. jūnijam, samazina nākamo maksājumu, kas atļauts saskaņā ar 24. panta 5. punktu, un, ja vajadzīgs, turpmākos maksājumus, līdz pārsnieguma summa tiek kompensēta. Ja atlikušie maksājumi nav pietiekami, pārsnieguma summu atmaksā.

14. pants

Aizdevumi

1.   Līdz 2023. gada 31. decembrim pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var attiecīgajai dalībvalstij piešķirt aizdevuma atbalstu tās atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai.

2.   Dalībvalsts aizdevuma atbalstu var pieprasīt vai nu brīdī, kad tā iesniedz 18. pantā minēto atveseļošanas un noturības plānu, vai arī jebkurā citā brīdī līdz 2023. gada 31. augustam. Ja aizdevuma pieprasījumu iesniedz citā brīdī, tam pievieno pārskatītu atveseļošanas un noturības plānu, iekļaujot papildu starpposma rādītājus un mērķrādītājus.

3.   Dalībvalsts iesniegtajā aizdevuma atbalsta pieprasījumā norāda šādas ziņas:

a)

aizdevuma atbalsta prasīšanas iemesli, proti, lielākas finansiālās vajadzības saistībā ar papildu reformām un investīcijām;

b)

papildu reformas un investīcijas saskaņā ar 18. pantu;

c)

attiecīgā atveseļošanas un noturības plāna lielākas izmaksas salīdzinājumā ar finanšu iemaksu summu, kas atveseļošanas un noturības plānam piešķirta, ievērojot attiecīgi 20. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktu.

4.   Aizdevuma atbalsts attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānam nav lielāks par starpību starp atveseļošanas un noturības plāna kopējām izmaksām (kas attiecīgā gadījumā ir pārskatītas) un 11. pantā minēto maksimālo finanšu iemaksu.

5.   Katrai dalībvalstij piešķirtā aizdevuma atbalsta maksimālais apjoms nepārsniedz 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās.

6.   Atkāpjoties no 5. punkta un ar nosacījumu, ka ir pieejami resursi, izņēmuma kārtā aizdevuma atbalsta summu var palielināt.

7.   Aizdevumu izmaksā pa daļām atkarībā no starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanas atbilstīgi 20. panta 5. punkta h) apakšpunktam.

8.   Komisija aizdevuma atbalsta pieprasījumu izvērtē saskaņā ar 19. pantu. Padome pieņem īstenošanas lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 20. panta 1. punktu. Vajadzības gadījumā atveseļošanas un noturības plānu attiecīgi groza.

15. pants

Aizdevuma nolīgums

1.   Pirms noslēgt aizdevuma nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, Komisija novērtē, vai

a)

aizdevuma atbalsta prasīšanas un tā summas pamatojums ir uzskatāms par pamatotu un ticamu, ņemot vērā, kādas papildu reformas un investīcijas tiks realizētas; un

b)

vai papildu reformas un investīcijas atbilst 19. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   Ja Komisija uzskata, ka aizdevuma atbalsta pieprasījums atbilst 1. punkta kritērijiem, un kad ir pieņemts 20. panta 1. punktā minētais Padomes īstenošanas lēmums, Komisija noslēdz aizdevuma nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti. Aizdevuma nolīgumā papildus Finanšu regulas 220. panta 5. punktā noteiktajiem elementiem ir vēl šādi elementi:

a)

aizdevuma summa euro, tostarp attiecīgā gadījumā priekšfinansētā aizdevuma summa saskaņā ar 13. pantu;

b)

vidējais termiņš; attiecībā uz šo termiņu Finanšu regulas 220. panta 2. punktu nepiemēro;

c)

cenu noteikšanas formula un aizdevuma pieejamības periods;

d)

maksimālais maksājumu skaits un atmaksas grafiks;

e)

pārējie elementi, kas vajadzīgi, lai īstenotu aizdevumu saistībā ar attiecīgajām reformām un investīciju projektiem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto lēmumu.

3.   Saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunktu izmaksas, kas radušās saistībā ar līdzekļu aizņemšanos, lai izsniegtu šajā pantā minētos aizdevumus, sedz labuma guvēja dalībvalsts.

4.   Komisija nosaka vajadzīgo kārtību, kā tiks administrētas aizdevumu operācijas saistībā ar aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu.

5.   Dalībvalsts, kas izmanto aizdevumu, kurš piešķirts saskaņā ar šo pantu, atver īpašu kontu saņemtā aizdevuma pārvaldībai. Tā arī pārskaita jebkura saistītā aizdevuma pamatsummu un procentus uz Komisijas norādītu kontu atbilstīgi kārtībai, kura noteikta saskaņā ar 4. punktu, divdesmit darba dienu laikā pirms attiecīgā samaksas termiņa.

16. pants

Pārskata ziņojums

1.   Līdz 2022. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskata ziņojumu par mehānisma īstenošanu.

2.   Minētajā ziņojumā ietver šādus elementus:

a)

novērtējumu par to, cik lielā mērā atveseļošanas un noturības plānu īstenošana atbilst darbības jomai un veicina šīs regulas vispārējo mērķi atbilstīgi ar 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, tostarp par to, kā ar atveseļošanas un noturības plāniem tiek novērsta nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem;

b)

kvantitatīvu novērtējumu par atveseļošanas un noturības plānu ieguldījumu attiecībā uz:

i)

klimata mērķrādītāju vismaz 37% apmērā;

ii)

digitālo mērķrādītāju vismaz 20% apmērā;

iii)

katru no sešiem 3. pantā minētajiem pīlāriem;

c)

situāciju saistībā ar atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu, konstatējumiem un dalībvalstīm sniegtajām pamatnostādnēm pirms to 18. panta 2. punktā minēto atveseļošanas un noturības plānu atjaunināšanas.

3.   Šā panta 1. punktā minētā pārskata ziņojuma nolūkā Komisija ņem vērā 30. pantā minēto rezultātu pārskatu, 27. pantā minētos dalībvalstu ziņojumus un jebkādu citu attiecīgo informāciju par atveseļošanas un noturības plānu starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanu, kas pieejama saistībā ar maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūrām, kuras minētas 24. pantā.

4.   Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju saistībā ar 26. pantā minēto atveseļošanas un noturības dialogu iesniegt galvenos pārskata ziņojuma konstatējumus.

III NODAĻA

ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNI

17. pants

Attiecināmība

1.   Atbilstīgi 3. pantā izklāstītajai darbības jomai un 4. punktā izklāstītajiem mērķiem dalībvalstis sagatavo savus atveseļošanas un noturības plānus. Minētajos plānos izklāsta attiecīgās dalībvalsts reformu un investīciju programmu. Atveseļošanas un noturības plānos, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu mehānisma ietvaros, ir iekļauti pasākumi reformu un publisko investīciju īstenošanai, izmantojot visaptverošu un saskanīgu pasākumu kopumu, kas var ietvert arī publiskas shēmas, kuru mērķis ir stimulēt privātas investīcijas.

2.   No 2020. gada 1. februāra uzsāktie pasākumi ir attiecināmi, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

3.   Atveseļošanas un noturības plāni ir saderīgi ar attiecīgajām, konkrētai valstij raksturīgajām problēmām un prioritātēm, kas apzinātas Eiropas pusgada kontekstā, kā arī ar problēmām un prioritātēm, kas identificētas jaunākajā Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Atveseļošanas un noturības plāni ir arī saderīgi ar informāciju, ko dalībvalstis iekļāvušas Eiropas pusgada kontekstā sagatavotajās valsts reformu programmās, savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninājumos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (“Taisnīgas pārkārtošanās fonda regula”), Garantijas jauniešiem īstenošanas plānos un partnerību nolīgumos un darbības programmās, ko paredz Savienības fondi.

4.   Atveseļošanas un noturības plānos ievēro 5. pantā izklāstītos horizontālos principus.

5.   Ja dalībvalstij nepiemēro uzraudzību un izvērtēšanu Eiropas pusgada kontekstā, pamatojoties uz Regulas (ES) 472/2013 12. pantu, vai tai piemēro pārbaudes pasākumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002, saistībā ar problēmām un prioritātēm, kas apzinātas ar minētajās regulās izklāstītajiem pasākumiem, attiecīgajai dalībvalstij piemēro šo regulu.

18. pants

Atveseļošanas un noturības plāns

1.   Dalībvalsts, kura vēlas saņemt finanšu iemaksu saskaņā ar 12. pantu, iesniedz Komisijai 17. panta 1. punktā minēto atveseļošanas un noturības plānu.

2.   Pēc tam, kad Komisija darījusi pieejamu piešķiršanai 12. panta 3. punktā minēto summu, dalībvalsts var atjaunināt un iesniegt šā panta 1. punktā minēto atveseļošanas un noturības plānu, lai ņemtu vērā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ko aprēķina saskaņā ar 11. panta 2. punktu.

3.   Dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu var iesniegt vienā kopīgā dokumentā kopā ar valsts reformu programmu, un parasti to oficiāli iesniedz līdz 30. aprīlim. Atveseļošanas un noturības plāna projektu dalībvalstis var iesniegt, no iepriekšējā gada 15. oktobra.

4.   Atveseļošanas un noturības plāns ir pienācīgi argumentēts un pamatots. Tajā jo īpaši nosaka šādus elementus:

a)

skaidrojums par to, kādēļ attiecīgais atveseļošanas un noturības plāns, ņemot vērā tajā paredzētos pasākumus, ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz dalībvalsts ekonomisko un sociālo situāciju un sniedz pienācīgu ieguldījumu visos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas;

b)

skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā oficiāli pieņēmusi Komisija;

c)

detalizēts skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns stiprina attiecīgās dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, cita starpā veicinot rīcībpolitikas bērnu un jaunatnes jomā, un mīkstina Covid-19 krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un tādējādi sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā;

d)

skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās to, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”);

e)

kvalitatīvs skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāna pasākumi sekmēs zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai ar to saistīto jautājumu risināšanu un vai tie atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, kā paskaidrots atveseļošanas un noturības plānā;

f)

skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāna pasākumi sekmēs digitālo pārkārtošanos vai ar to saistīto jautājumu risināšanu un vai tie atbilst vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma, balstoties uz VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitālo mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitālajiem mērķiem;

g)

attiecīgā gadījumā attiecībā uz investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā — drošības pašnovērtējums, kura pamatā ir kopīgi objektīvi kritēriji, ar ko identificē visas drošības problēmas un sīki izklāsta, kā minētās problēmas tiks risinātas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

h)

norāde par to, vai atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi ietver pārrobežu vai daudzvalstu projektus;

i)

iecerētie starpposma rādītāji un mērķrādītāji un provizorisks laika grafiks, kā tiks īstenotas reformas un realizētas investīcijas, kam jābūt pabeigtām līdz 2026. gada 31. augustam;

j)

paredzamie investīciju projekti un attiecīgais investīciju periods;

k)

iesniegtajā atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju aplēstās kopējās izmaksas (minētas arī kā “atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas”), kā arī pienācīgs pamatojums un skaidrojums par to, kā tās atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērojamas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi;

l)

attiecīgā gadījumā informācija par pašreizējo vai plānoto Savienības finansējumu;

m)

papildu pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi;

n)

atveseļošanas un noturības plāna saskanīguma pamatojums; un skaidrojums par tā atbilstību 17. pantā minētajiem principiem, plāniem, un programmām;

o)

skaidrojums par to, kā ar atveseļošanas un noturības plānā paredzētajiem pasākumiem ir iecerēts veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšanu saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. un 3. principu, ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi un attiecīgā gadījumā valsts dzimumu līdztiesības stratēģiju;

p)

kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi uzraudzīs un īstenos atveseļošanas un noturības plānu, tostarp ierosinātos starpposma rādītājus un mērķrādītājus un saistītos rādītājus;

q)

kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā - lai sagatavotu un, ja tie ir pieejami, īstenotu atveseļošanas un noturības plānus;

r)

skaidrojums par dalībvalsts sistēmu, lai novērstu, atklātu un izbeigtu korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu un par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām;

s)

attiecīgā gadījumā — aizdevuma atbalsta pieprasījums un papildu starpposma rādītāji, kas minēti 14. panta 2. un 3. punktā, un to elementi; un

t)

jebkura cita attiecīga informācija.

5.   Sagatavojot atveseļošanas un noturības plānus, dalībvalstis var prasīt Komisijai organizēt labas prakses apmaiņu, lai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstis varētu izmantot citu dalībvalstu gūto pieredzi. Dalībvalstis var arī prasīt tehnisko atbalstu no tehniskā atbalsta instrumenta. Dalībvalstis ir jāmudina veicināt sinerģiju ar citu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem.

19. pants

Komisijas novērtējums

1.   Komisija novērtē atveseļošanas un noturības plānu vai — attiecīgā gadījumā — minētā plāna atjauninājumu, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu, divu mēnešu laikā pēc oficiālās iesniegšanas un iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam saskaņā ar 20. panta 1. punktu. Komisija, veicot minēto novērtējumu, rīkojas ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija var paust savus apsvērumus vai pieprasīt papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts sniedz pieprasīto papildu informāciju un vajadzības gadījumā var pārskatīt atveseļošanas un noturības plānu, tostarp pēc atveseļošanas un noturības plāna oficiālās iesniegšanas. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija vajadzības gadījumā var vienoties pagarināt 1. punktā minēto novērtēšanas termiņu uz saprātīgu laikposmu.

2.   Novērtējot atveseļošanas un noturības plānu un nosakot attiecīgajai dalībvalstij piešķiramo summu, Komisija ņem vērā analītisko informāciju par attiecīgo dalībvalsti, kas pieejama Eiropas pusgada kontekstā, attiecīgās dalībvalsts iesniegto pamatojumu un elementus, kas minēti 18. panta 4. punktā, kā arī jebkuru citu attiecīgo informāciju, kā piemēram, jo īpaši to, informāciju, kas atrodama minētās dalībvalsts valsts reformu programmā un nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos, ko paredz Taisnīgas pārkārtošanās fonda regula, Garantijas jauniešiem īstenošanas plānos, kā arī — ja tā ir attiecināma — informāciju par tehnisko atbalstu, kas saņemts ar tehniskā atbalsta instrumenta starpniecību.

3.   Komisija novērtē atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu un minētajā nolūkā ņem vērā šādus kritērijus, kurus tā piemēro saskaņā ar V pielikumu:

Atbilstība:

a)

to, vai atveseļošanas un noturības plāns ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

b)

to, vai ir gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kas ir konstatētas citos attiecināmos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā ir oficiāli pieņēmusi Komisija;

c)

to, vai gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā;

d)

to, vai gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”); šajā nolūkā Komisija sniedz dalībvalstīm tehniskus norādījumus;

e)

to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas efektīvi sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, un vai tie veido summu, kas ir vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, par to vienojoties ar Komisiju;

f)

to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt ar to saistītos jautājumus, un vai tie veido summu, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz -VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitālo mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitālajiem mērķiem;

Efektivitāte:

g)

to, vai ir gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam būs ilgstoša ietekme uz attiecīgo dalībvalsti;

h)

to, vai ir gaidāms, ka attiecīgo dalībvalstu ierosinātie pasākumi nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem un saistītiem rādītājiem;

Lietderīgums:

i)

to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums par atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu ir pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi;

j)

to, vai gaidāms, ka attiecīgās dalībvalsts ierosinātie pasākumi novērsīs, atklās un izbeigs korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, tostarp pasākumi ar mērķi novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām;

Saskanīgums:

k)

to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

4.   Ja dalībvalsts ir pieprasījusi 14. pantā minēto aizdevuma atbalstu, Komisija novērtē, vai aizdevuma atbalsta pieprasījums atbilst 15. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, un jo īpaši, vai papildu reformas un investīcijas attiecībā uz kurām ir iesniegts minētais pieprasījums, atbilst 3. punktā minētajiem novērtēšanas kritērijiem.

5.   Ja Komisijas novērtējums par dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu ir negatīvs, tā 1. punktā noteiktajā termiņā paziņo pienācīgi pamatotu novērtējumu.

6.   Lai novērtētu dalībvalstu iesniegtos atveseļošanas un noturības plānus, Komisija var izmantot ekspertu palīdzību.

20. pants

Komisijas priekšlikums un Padomes īstenošanas lēmums

1.   Pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar īstenošanas lēmumu apstiprina dalībvalsts saskaņā ar 18. panta 1. punktu iesniegtā atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu vai attiecīgā gadījumā — saskaņā ar 18. panta 2. punktu iesniegtā atveseļošanas un noturības plāna atjauninājuma novērtējumu.

2.   Ja Komisijas novērtējums par dalībvalsts iesniegto atveseļošanas un noturības plānu ir pozitīvs, Komisijas iesniegtā priekšlikumā Padomes īstenošanas lēmumam nosaka, kādas reformas un investīciju projekti dalībvalstij jāīsteno, tostarp starpposma rādītājus un mērķrādītājus, un kādas finanšu iemaksas ir aprēķinātas saskaņā ar 11. pantu.

3.   Ja attiecīgā dalībvalsts ir pieprasījusi aizdevuma atbalstu, Komisijas priekšlikumā Padomes īstenošanas lēmumam nosaka arī aizdevuma atbalsta summu, kas minēta 14. panta 4. un 6. punktā, un papildu reformas un investīciju projektus, kurus jāīsteno dalībvalstij, kas pieprasījusi aizdevumu, tostarp papildu starpposma rādītājus un mērķrādītājus.

4.   Šā panta 2. punktā minēto finanšu iemaksu nosaka, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kas novērtētas saskaņā ar 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Finanšu iemaksas summu nosaka šādi:

a)

ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir vienāda ar vai lielāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad attiecīgajai dalībvalstij piešķiramā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar maksimālās finanšu iemaksas kopējo summu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu;

b)

ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij ir aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad dalībvalstij piešķiramā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar atveseļošanas un noturības plānā aplēstajām kopējām izmaksām;

c)

ja atveseļošanas un noturības plāns nepietiekami atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai dalībvalstij finanšu iemaksu nepiešķir.

5.   Šā panta 2. punktā minētajā Komisijas priekšlikumā arī nosaka:

a)

finanšu iemaksu, kas izmaksājama vairākos maksājumos, tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu;

b)

finanšu iemaksu un attiecīgā gadījumā atbalsta aizdevuma summu, kas izmaksājamas priekšfinansējuma veidā saskaņā ar 13. pantu pēc atveseļošanas un noturības plāna apstiprināšanas;

c)

reformu un investīciju projektu aprakstu un atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu;

d)

termiņu, kuram vajadzētu būt ne vēlāk kā 2026. gada 31. augusts un līdz kuram jābūt sasniegtiem kā investīciju projektu, tā arī reformu starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem;

e)

atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, tostarp attiecīgā gadījumā pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 22. pantam;

f)

attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz iecerēto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildīšanu;

g)

kārtību, kā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi lēmumu pamatojošajiem attiecīgajiem datiem; un

h)

attiecīgā gadījumā — pa daļām izmaksājamā aizdevuma summu un papildu starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas saistīti ar aizdevuma maksājumu.

6.   Regulas 5. punkta e) apakšpunktā minēto uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, 5. punkta f) apakšpunktā minētos attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz iecerēto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildīšanu, 5. punkta g) apakšpunktā minēto kārtību, kā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi lēmumu pamatojošajiem datiem, un – attiecīgā gadījumā – 5. punkta h) apakšpunktā minētos papildu starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas saistīti ar aizdevuma maksājumu, sīkāk precizē darbības kārtībā, par kuru vienojas attiecīgā dalībvalsts un Komisija pēc tam, kad pieņemts 1. punktā minētais lēmums.

7.   Padome 1. punktā minētos īstenošanas lēmumus parasti pieņem četru nedēļu laikā pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas.

8.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma bez liekas kavēšanās groza savu īstenošanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 20. panta 1. punktu, lai tajā iekļautu atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, kas aprēķināta saskaņā ar 11. panta 2. punktu.

21. pants

Dalībvalsts atveseļošanas un noturības plāna grozīšana

1.   Ja attiecīgā dalībvalsts objektīvu apstākļu dēļ nespēj pilnībā vai daļēji īstenot atveseļošanas un noturības plānu, tai skaitā sasniegt starpposma rādītājus un mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai pamatotu lūgumu ierosināt grozīt vai aizstāt 20. panta 1. un 3. punktā minētos Padomes īstenošanas lēmumus. Minētajā nolūkā dalībvalsts var ierosināt grozītu vai jaunu atveseļošanas un noturības plānu. Dalībvalstis var prasīt tehnisko atbalstu šāda priekšlikuma sagatavošanai no tehniskā atbalsta instrumenta.

2.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts iesniegtie argumenti attaisno attiecīgā atveseļošanas un noturības plāna grozīšanu, Komisija novērtē grozīto vai jauno atjaunošanas un noturības plānu saskaņā ar 19. pantu un saskaņā ar 20. panta 1. punktu iesniedz priekšlikumu jaunam Padomes īstenošanas lēmumam divu mēnešu laikā pēc oficiālās pieprasījuma iesniegšanas. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt minēto termiņu par pieņemamu laikposmu. Padome jauno īstenošanas lēmumu parasti pieņem četru nedēļu laikā pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas.

3.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts iesniegtie argumenti atveseļošanas un noturības plāna grozīšanu neattaisno, tā noraida pieprasījumu 2. punktā minētajā laikposmā, un pēc tam, kad tā devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā no Komisijas secinājumu paziņošanas.

IV NODAĻA

FINANSIĀLIE NOTEIKUMI

22. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Īstenojot mehānismu, dalībvalstis kā mehānisma līdzekļu saņēmējas vai aizņēmējas veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar pasākumiem, ko atbalsta ar mehānismu, atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu. Dalībvalstis var paļauties uz savām parastajām valsts budžeta pārvaldības sistēmām.

2.   Nolīgumos, kas minēti 15. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā, paredz dalībvalstu pienākumus:

a)

regulāri pārbaudīt, vai sniegtais finansējums tika pienācīgi izmantots saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem un vai visi atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi reformu un investīciju projektu īstenošanai ir pienācīgi īstenoti saskaņā ar visiem spēkā esošiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu;

b)

veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus, kas definēti Finanšu regulas 61. panta 2. un 3. punktā un kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un sākt tiesvedību, lai atgūtu piesavinātos līdzekļus, tostarp saistībā ar jebkādiem pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu;

c)

maksājuma pieprasījumam pievienot:

i)

pārvaldības deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, ka kopā ar izmaksas pieprasījumu iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu; un

ii)

kopsavilkumu par veiktajām revīzijām, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām;

d)

lai veiktu revīziju un kontroli un sniegtu salīdzināmu informāciju par līdzekļu izmantošanu saistībā ar pasākumiem, ko veic reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, vākt datus un nodrošināt piekļuvi šādām standartizētām datu kategorijām:

i)

līdzekļu galasaņēmēja nosaukums;

ii)

darbuzņēmēja un apakšuzņēmēja nosaukums, ja līdzekļu galasaņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par publisko iepirkumu;

iii)

līdzekļu saņēmēja vai līgumslēdzēja faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vārds(-i), uzvārds(-i) un dzimšanas datums, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (26) 3. panta 6. punktā;

iv)

saraksts ar visiem pasākumiem, kas paredzēti, lai īstenotu reformas un investīciju projektus saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, minēto pasākumu publiskā finansējuma kopējā summa un norādot to līdzekļu summu, kas izmaksāti saskaņā ar mehānismu un saskaņā ar citiem Savienības fondiem:

e)

nepārprotami pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūru īstenot savas tiesības, kā paredzēts Finanšu regulas 129. panta 1. punktā, un uzlikt pienākumus visiem to līdzekļu galasaņēmējiem, kas izmaksāti atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākumiem, vai visām citām personām vai vienībām, kas iesaistītas to īstenošanā, skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūru īstenot savas tiesības, kā paredzēts Finanšu regulas 129. panta 1. punktā, un noteikt līdzīgus pienākumus visiem izmaksāto līdzekļu galasaņēmējiem;

f)

veikt uzskaiti saskaņā ar Finanšu regulas 132. pantu.

3.   Šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minētos personas datus dalībvalstis un Komisija apstrādā vienīgi ar 15. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā minēto nolīgumu īstenošanu saistīto budžeta izpildes apstiprinājuma, kontroles un revīzijas procedūru nolūkiem un ar tām saistītajā laikposmā. Saistībā ar Komisijas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru saskaņā ar LESD 319. pantu uz mehānismu attiecas ziņošana, izmantojot integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņojumu, kas minēts Finanšu regulas 247. pantā, un jo īpaši atsevišķi — gada pārvaldības un snieguma ziņojumu.

4.   Komisija dara pieejamu dalībvalstīm integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska noteikšanas instrumentu attiecīgo datu piekļūšanai un to analizēšanai, lai minētās sistēmas dalībvalstis varētu tos vispārēji piemērot, cita starpā ar tehniskā atbalsta instrumenta palīdzību.

5.   Šīs regulas 15. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos paredz arī Komisijas tiesības proporcionāli samazināt no mehānisma sniegto atbalstu un atgūt visas Savienības budžetā maksājamās summas vai pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumos, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kuros dalībvalsts nav veikusi korektīvus pasākumus, vai gadījumos, kad ir noticis no šādiem nolīgumiem izrietoša pienākuma nopietns pārkāpums.

Lemjot par atgūstamo summu un samazinājumu vai pirms termiņa atmaksājamo summu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā to, cik nopietns ir krāpšanas, korupcijas un interešu konflikts, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, vai cik nopietns ir pienākuma pārkāpums. Pirms samazinājuma veikšanas vai pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanas dalībvalstij dod iespēju iesniegt savus apsvērumus.

23. pants

Finanšu iemaksas saistības

1.   Tiklīdz Padome ir pieņēmusi 20. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu, Komisija ar attiecīgo dalībvalsti noslēdz nolīgumu, kas rada atsevišķas juridiskas saistības Finanšu regulas nozīmē. Katras dalībvalsts juridiskās saistības nepārsniedz 11. panta 1.punkta a) apakšpunktā minēto finanšu iemaksu 2021. un 2022. gadam un 11. panta 2. punktā minēto atjaunināto finanšu iemaksu 2023. gadam.

2.   Budžeta saistības var būt balstītas uz vispārējām saistībām, un vajadzības gadījumā tās var sadalīt gada maksājumos, kas sadalīti pa vairākiem gadiem.

24. pants

Noteikumi par maksājumiem, apturēšanu un nolīgumu izbeigšanu saistībā ar finanšu iemaksām un aizdevumiem

1.   Finanšu iemaksu un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar šo pantu veic līdz 2026. gada 31. decembrim un saskaņā ar budžeta apropriācijām un atkarībā no pieejamā finansējuma.

2.   Sasniegusi attiecīgos apstiprinātos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas norādīti saskaņā ar 20. pantu apstiprinātajā atveseļošanas un noturības plānā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājumam. Dalībvalstis šādus maksājuma pieprasījumus var iesniegt Komisijai divas reizes gadā.

3.   Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sākotnēji novērtē, vai ir apmierinoši izpildīti attiecīgie starpposma rādītāji un mērķrādītāji, kas izklāstīti 20. panta 1. punktā minētajā Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoši izpildīti starpposma rādītāji un mērķrādītāji nozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts nav atcēlusi pasākumus, kas saistīti ar iepriekš apmierinoši izpildītiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Novērtējuma vajadzībām ņem vērā 20. panta 6. punktā minēto darbības kārtību. Komisijai var palīdzēt eksperti.

4.   Ja Komisija sniedz pozitīvu sākotnējo novērtējumu, ka ir apmierinoši izpildīti attiecīgie starpposma rādītāji un mērķrādītāji, tā iesniedz savus konstatējumus Ekonomikas un finanšu komitejai un lūdz tās atzinumu, ka attiecīgie starpposma rādītāji un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti. Komisija savā novērtējumā ņem vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu.

5.   Ja Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu, tā bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu, ar ko atļauj finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājumu saskaņā ar Finanšu regulu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Ja Komisija, veicot 5. punktā minēto novērtējumu, ir konstatējusi, ka 20. panta 1. punktā minētajā Padomes īstenošanas lēmumā noteiktie starpposma rādītāji un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, visas finanšu iemaksas vai tās daļas un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājums tiek apturēts. Attiecīgā dalībvalsts var iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā no Komisijas novērtējuma paziņošanas.

Apturēšanu atceļ tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu apmierinošu 20. panta 1. punktā minētajā Padomes īstenošanas lēmumā noteikto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi.

7.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 116. panta 2. punkta, maksājuma termiņš sākas dienā, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots lēmums, ar ko atļauj maksājumu attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar šā panta 5. punktu, vai dienā, kad paziņots par finansējuma apturēšanas atcelšanu saskaņā ar šā panta 6. punkta otro daļu.

8.   Ja attiecīgā dalībvalsts nav veikusi nepieciešamos pasākumus sešu mēnešu laikā no finansējuma apturēšanas, Komisija proporcionāli samazina finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma summu pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā no tās secinājumu paziņošanas.

9.   Ja 18. mēnešu laikā no 20. panta 1. punktā minētā Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas attiecīgā dalībvalsts nav panākusi reālu progresu attiecīgo starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā, Komisija izbeidz 15. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā minētos nolīgumus un atceļ saistības attiecībā uz finanšu iemaksas summu, neskarot Finanšu regulas 14. panta 3. punktu. Viss priekšfinansējums saskaņā ar 13. pantu tiek pilnībā atgūts. Lēmumu izbeigt 15. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā minētos nolīgumus un attiecīgā gadījumā par priekšfinansējuma atgūšanu Komisija pieņem pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā no brīža, kad paziņots tās novērtējums par to, vai ir panākts reāls progress.

10.   Ja rodas ārkārtas apstākļi, lēmuma, ar ko atļauj finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājumu saskaņā ar 5. punktu, pieņemšanu var atlikt uz laiku līdz trim mēnešiem.

V NODAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

25. pants

Pārredzamība

1.   Dalībvalstu oficiāli iesniegtos atveseļošanas un noturības plānus un Komisijas publiskotos 20. panta 1. punktā minēto Padomes īstenošanas lēmumu priekšlikumus Komisija bez liekas kavēšanās vienlaikus un ar vienādiem nosacījumiem nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Informāciju, ko Komisija nosūta Padomei vai jebkurai tās sagatavošanas struktūrai saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu, vienlaikus dara pieejamu Eiropas Parlamentam, vajadzības gadījumā ievērojot konfidencialitātes pasākumus. Padomes sagatavošanas struktūrās notikušo diskusiju attiecīgos rezultātus paziņo Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām.

3.   Attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisijai aizklāt sensitīvu vai konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana apdraudētu konkrētās dalībvalsts sabiedrības intereses. Tādā gadījumā Komisija saskaņo ar Eiropas Parlamentu un Padomi to, kā aizklāto informāciju var darīt tiem pieejamu konfidenciālā veidā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

4.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai pārskatu par saviem sākotnējiem konstatējumiem attiecībā uz to, vai dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos iekļautie starpposma rādītāji un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti.

5.   Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju sniegt informāciju par stāvokli atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanā saistībā ar 26. pantā minēto atveseļošanas un noturības dialogu.

26. pants

Atveseļošanas un noturības dialogs

1.   Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju ik pēc diviem mēnešiem apspriest šādus jautājumus:

a)

atveseļošanas, noturības un pielāgošanās spējas situācija Savienībā, kā arī pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

b)

dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni;

c)

dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu novērtējums;

d)

galvenie 16. panta 2. punktā minētā pārskata ziņojuma konstatējumi;

e)

situācija attiecībā uz dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi;

f)

maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp visi dalībvalstu iesniegtie novērojumi un veiktie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu starpposma rādītāju un mērķrādītāju apmierinošu izpildi;

g)

jebkāda cita attiecīga informācija un dokumentācija, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai saistībā ar mehānisma īstenošanu.

2.   Eiropas Parlaments rezolūcijās var paust savu viedokli par 1. punktā minētajiem jautājumiem.

3.   Komisija ņem vērā visus elementus, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti atveseļošanas un noturības dialogā, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcijas, ja tādas ir sagatavotas.

4.   Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu, kas minēts 30. pantā, izmanto par pamatu atveseļošanas un noturības dialogam.

VI NODAĻA

ZIŅOŠANA

27. pants

Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgada kontekstā

Attiecīgā dalībvalsts divas reizes gadā Eiropas pusgada kontekstā ziņo par to, kādi panākumi ir gūti tās atveseļošanas un noturības plāna, tostarp 20. panta 6. punktā minētās darbības kārtības īstenošanā, un par kopējiem rādītājiem, kā minēts 29. panta 4. punktā. Minētajā nolūkā dalībvalstu ziņojumus pienācīgi atspoguļo valstu reformu programmās, ko izmanto kā instrumentu, lai ziņotu par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.

VII NODAĻA

KOMPLEMENTARITĀTE, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

28. pants

Koordinācija un komplementaritāte

Komisija un attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi saviem attiecīgajiem pienākumiem sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp mehānismu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp tehniskā atbalsta instrumentu, un jo īpaši no Savienības fondiem finansētiem pasākumiem. Minētajā nolūkā tās:

a)

gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina komplementaritāti, sinerģiju, saskanīgumu un saderību starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;

b)

pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās; un

c)

nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu un kontroli Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai sasniegtu mehānisma mērķus.

29. pants

Īstenošanas uzraudzība

1.   Komisija uzrauga mehānisma īstenošanu un mēra 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir vērsta uz aktivitātēm, kas veiktas saskaņā ar mehānismu, un ir samērīga ar šīm aktivitātēm.

2.   Komisijas snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka aktivitāšu īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.   Komisija ziņo ex-post kārtībā par izdevumiem, ko finansē no mehānisma saistībā ar katru no 3. pantā minētajiem pīlāriem. Šādu ziņojumu pamatā būs apstiprināto atveseļošanas un noturības plānos sniegto aplēsto izdevumu sadalījums.

4.   Komisija ir pilnvarota līdz 2021. gada decembra beigām pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā:

a)

noteikt kopējus rādītājus, kas jāizmanto, lai ziņotu par progresu, uzraudzītu mehānismu un izvērtētu, kā veicies ar tā vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu; un

b)

noteiktu metodiku, lai saistībā ar mehānismu ziņotu par sociālajiem izdevumiem, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem.

5.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par kopējiem rādītājiem.

30. pants

Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats

1.   Komisija izstrādā atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu (“rezultātu pārskats”), kurā atspoguļots dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas progress katrā no sešiem pīlāriem, kas minēti 3. pantā. Rezultātu pārskats ir mehānisma snieguma ziņošanas sistēma.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 33. pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot detalizētus rezultātu pārskata elementus nolūkā atspoguļot 1. punktā minēto atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu.

3.   Rezultātu pārskats atspoguļo arī atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas progresu, kas gūts saistībā ar 29. panta 4. punktā minētajiem kopējiem rādītājiem.

4.   Rezultātu pārskatu ievieš līdz 2021. gada decembrim, un Komisija to atjaunina divas reizes gadā. Rezultātu pārskatu dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vai interneta portālā.

31. pants

Gada ziņojums

1.   Komisija par mehānisma īstenošanu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu.

2.   Gada ziņojumā iekļauj informāciju par progresu, kas panākts, dalībvalstīm īstenojot atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar mehānismu, tostarp informāciju par starpposma rādītāju un mērķrādītāju īstenošanas statusu, kā arī situāciju attiecībā uz maksājumiem un to atcelšanu.

3.   Gada ziņojumā sniedz arī šādu informāciju par:

a)

mehānisma devumu saistībā ar klimata un digitalizācijas mērķrādītājiem;

b)

mehānisma sniegumu, pamatojoties uz 29. panta 4. punktā minētajiem kopējiem rādītājiem;

c)

izdevumiem, ko finansē no mehānisma saskaņā ar 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, iekļaujot sociālos izdevumus, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem, kā minēts 29. panta 3. punktā.

4.   Lai ziņotu par 2. un 3. punktā minētajām aktivitātēm, Komisija pēc vajadzības var izmantot to attiecīgo dokumentu saturu, ko Komisija oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgadā.

32. pants

Mehānisma izvērtējums un ex post izvērtējums

1.   Līdz 2024. gada 20. februāris Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu izvērtējuma ziņojumu par mehānisma īstenošanu, un līdz 2028. gada 31. decembrim — neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu.

2.   Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē, kādā mērā ir sasniegti mērķi, cik efektīvi ir izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība. Tajā arī izskata jautājumu par to, vai visi mērķi un darbības joprojām ir atbilstīgi.

3.   Vajadzības gadījumā izvērtējumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

4.   Ex post izvērtējuma ziņojumā iekļauj vispārēju mehānisma novērtējumu un informāciju par tā ilgtermiņa ietekmi.

33. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 29. panta 4. punktā un 30. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2021. gada 19. februāris.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 29. panta 4. punktā un 30. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 29. panta 4. punktu un 30. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja vienā mēnesī no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

VIII NODAĻA

KOMUNIKĀCIJA UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Komisija var iesaistīties komunikācijas pasākumos, lai nodrošinātu informētību par attiecīgā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai paredzēto Savienības finansiālo atbalstu, tostarp īstenojot kopīgus komunikācijas pasākumus ar attiecīgajām valstu iestādēm. Komisija attiecīgā gadījumā var nodrošināt, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

2.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina to redzamību, tostarp attiecīgajā gadījumā pievienojot Savienības logo un attiecīgu finansējuma paziņojumu ar tekstu “finansē Eiropas Savienība — NextGenerationEU”, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, – sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar mehānismu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar mehānismu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Komisija attiecīgā gadījumā informē Eiropas Parlamenta pārstāvniecības birojus par savām darbībām un iesaista tos minētajās darbībās. Mehānismam piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 4. pantā minētajiem mērķiem.

35. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 12. februāris.

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

A. COSTA


(1)  OV C 364, 28.10.2020., 132. lpp.

(2)  OV C 440, 18.12.2020., 160. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 11. februāra lēmums.

(4)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lappusi.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22,6,2020,, 13. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembra) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1.lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(16)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(19)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(20)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(21)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(23)  Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020, 1. lpp.).

(25)  Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).


I PIELIKUMS

Metodika, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij aprēķina mehānisma ietvaros sniegto maksimālo finanšu iemaksu

Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika katrai dalībvalstij pieejamās maksimālās finanšu iemaksas aprēķināšanai saskaņā ar 11. pantu. Metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti tiek ņemts vērā:

iedzīvotāju skaits;

apgrieztais IKP uz vienu iedzīvotāju;

vidējais bezdarba līmenis pēdējo piecu gadu laikā salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju (2015.–2019. gadā);

reālā IKP samazinājums 2020. gadā un reālā IKP samazinājums 2020. un 2021. gadā kopā.

Lai nepieļautu pārmērīgu resursu koncentrāciju,

apgrieztais IKP uz vienu iedzīvotāju nedrīkst pārsniegt maksimāli 150 % no Savienības vidējā rādītāja;

atšķirība starp konkrētas dalībvalsts bezdarba līmeni un Savienības vidējo rādītāju nedrīkst pārsniegt maksimāli 150 % no Savienības vidējā rādītāja;

ņemot vērā to, ka pārticīgāko dalībvalstu (ar tādu NKI uz vienu iedzīvotāju, kas pārsniedz Savienības vidējo rādītāju) darba tirgi parasti ir stabilāki, atšķirība starp šo dalībvalstu bezdarba līmeni un Savienības vidējo rādītāju nedrīkst pārsniegt maksimāli 75 %.

Maksimālo finanšu iemaksu, ko dalībvalsts var saņemt mehānisma ietvaros (MFCi), nosaka šādi:

MFCi = ν i × (FS)

kur:

FS (finansiāls atbalsts) ir no mehānisma pieejamais finansējums, kā minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un

νi ir sadales koeficients, kas attiecas uz dalībvalsti i un ko nosaka šādi:

νi = 0,7 κi + 0,3 αi

kur

κi ir sadales koeficients, ko piemēro 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas un kas noteikts II pielikumā; un

αi ir sadales koeficients, ko piemēro 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas un kas noteikts III pielikumā.


II PIELIKUMS

Sadales koeficientu, ko piemēro 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, κi nosaka šādi:

Image 1,

kur Image 2 and Image 3,

ar Image 4,

υi ≤ 0,75 dalībvalstīm ar Image 5 un

υi ≤ 1,5 dalībvalstīm ar Image 6.

Definējot (1):

Image 7 ir dalībvalsts i nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā;

Image 8 ir ES-27 dalībvalstu vidējais svērtais IKP uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā;

popi,2019 ir dalībvalsts i kopējais iedzīvotāju skaits 2019. gadā;

popEU,2019 ir ES-27 dalībvalstu kopējais iedzīvotāju skaits 2019. gadā;

Ui,2015-2019ir dalībvalsts i vidējais bezdarba līmenis laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam;

UEU,2015-2019 ir vidējais bezdarba līmenis laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam ES-27 (katru gadu vidējais svērtais rādītājs ES-27 dalībvalstīs);

Image 9 ir dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā;

Image 10 ir ES-27 dalībvalstu vidējais svērtais NKI uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā.


(1)  Visi regulā iekļautie dati ir no Eurostat; vēsturisko datu iesniegšanas termiņš — 2020. gada maijs.


III PIELIKUMS

Sadales koeficientu, ko piemēro 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, αi, nosaka šādi:

Image 11

kur:

Image 12 un Image 13

kur:

Image 14 Image 15un Image 16

ar Image 17

Definējot:

GDPi,t ir dalībvalsts i reālais IKP laikā t = 2019, 2020, 2021;

Image 18 ir dalībvalsts i IKP uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā;

Image 19 ir ES-27 dalībvalstu vidējais svērtais IKP uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā;

popi,2019 ir dalībvalsts i kopējais iedzīvotāju skaits 2019. gadā;

popEU,2019 ir ES-27 dalībvalstu kopējais iedzīvotāju skaits 2019. gadā.

Reālā IKP samazinājums 2020. gadā (δGDPi,2020–2019) un reālā IKP kumulatīvais samazinājums 2020.–2021. gadā (δGDPi,2020–2019) ir balstīts uz Komisijas 2020. gada rudens prognozēm un atjaunināts līdz 2022. gada 30. jūnijam attiecībā uz katru dalībvalsti, aizstājot Komisijas 2020. gada rudens prognožu datus ar faktiskajiem rezultātiem, kas norādīti jaunākajā pieejamajā Eurostat kodu sērijas “tec00115 (Reālā IKP pieauguma temps – apjoms)” atjauninājumā.


IV PIELIKUMS

Piemērojot I, II un III pielikumā noteikto metodiku 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai summai, kas pārrēķināta faktiskajās cenās, tiks iegūts turpmāk minētais maksimālās finanšu iemaksas īpatsvars un summa katrai dalībvalstij, neskarot atjauninātu aprēķinu līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Maksimālā finanšu iemaksa katrai ES dalībvalstij

 

70 % no pieejamās summas

30 % no pieejamās summas (Indikatīva summa, kas balstīta uz Komisijas 2020. gada rudens prognozēm)

 

 

Daļa (%) no kopējās summas

Summa (tūkstošos EUR faktiskajās cenās)

Daļa (%) no kopējās summas

Summa (tūkstošos EUR faktiskajās cenās)

Kopā

BE

1,56 %

3 646 437

2,20 %

2 278 834

5 925 271

BG

1,98 %

4 637 074

1,58 %

1 631 632

6 268 706

CZ

1,51 %

3 538 166

3,41 %

3 533 509

7 071 676

DK

0,56 %

1 303 142

0,24 %

248 604

1 551 746

DE

6,95 %

16 294 947

9,01 %

9 324 228

25 619 175

EE

0,32 %

759 715

0,20 %

209 800

969 515

IE

0,39 %

914 572

0,07 %

74 615

989 186

EL

5,77 %

13 518 285

4,11 %

4 255 610

17 773 895

ES

19,88 %

46 603 232

22,15 %

22 924 818

69 528 050

FR

10,38 %

24 328 797

14,54 %

15 048 278

39 377 074

HR

1,98 %

4 632 793

1,61 %

1 664 039

6 296 831

IT

20,45 %

47 935 755

20,25 %

20 960 078

68 895 833

CY

0,35 %

818 396

0,18 %

187 774

1 006 170

LV

0,70 %

1 641 145

0,31 %

321 944

1 963 088

LT

0,89 %

2 092 239

0,13 %

132 450

2 224 690

LU

0,03 %

76 643

0,02 %

16 883

93 526

HU

1,98 %

4 640 462

2,45 %

2 535 376

7 175 838

MT

0,07 %

171 103

0,14 %

145 371

316 474

NL

1,68 %

3 930 283

1,96 %

2 032 041

5 962 324

AT

0,95 %

2 231 230

1,19 %

1 230 938

3 462 169

PL

8,65 %

20 275 293

3,46 %

3 581 694

23 856 987

PT

4,16 %

9 760 675

4,01 %

4 149 713

13 910 387

RO

4,36 %

10 213 809

3,90 %

4 034 211

14 248 020

SI

0,55 %

1 280 399

0,48 %

496 924

1 777 322

SK

1,98 %

4 643 840

1,63 %

1 686 154

6 329 994

FI

0,71 %

1 661 113

0,41 %

424 692

2 085 805

SE

1,24 %

2 911 455

0,36 %

377 792

3 289 248

EU27

100,00 %

234 461 000

100,00 %

103 508 000

337 969 000


V PIELIKUMS

Mehānisma novērtēšanas vadlīnijas

1.   Darbības joma

Šīs novērtēšanas vadlīnijas kopā ar šo regulu kalpo Komisijai par pamatu, lai tā varētu pārredzamā un taisnīgā veidā novērtēt dalībvalstu ierosinātos atveseļošanas un noturības plānus un noteikt finanšu iemaksas apmēru saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un visām pārējām attiecīgajām prasībām. Šīs vadlīnijas veido pamatu novērtēšanas kritēriju piemērošanai un finanšu iemaksas noteikšanai, kā minēts attiecīgi 19. panta 3. punktā un 20. panta 4. punktā.

Novērtēšanas vadlīnijas ir izstrādātas, lai:

a)

sniegtu papildu norādes par dalībvalstu iesniegto atveseļošanas un noturības plānu priekšlikumu novērtēšanas procesu;

b)

sniegtu sīkāku informāciju par novērtēšanas kritērijiem un izveidotu reitinga sistēmu, kas nodrošinās taisnīgu un pārredzamu procesu; un

c)

definētu saikni starp novērtējumu, kas Komisijai jāveic saskaņā ar novērtēšanas kritērijiem, un finanšu iemaksu, kuras apmērs jānosaka Komisijas priekšlikumā Padomes lēmumam par atveseļošanas un noturības plāniem.

Vadlīnijas ir instruments, kas paredzēts, lai Komisijai atvieglotu dalībvalstu iesniegto atveseļošanas un noturības plānu priekšlikumu novērtēšanu un panāktu, ka šie atveseļošanas un noturības plāni atbalsta tādas reformas un publiskās investīcijas, kuras ir atbilstīgas un izceļas ar augstu pievienoto vērtību attiecībā uz mehānisma mērķiem, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm.

2.   Novērtēšanas kritēriji

Saskaņā ar 19. panta 3. punktu Komisija novērtē atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar atbilstības, efektivitātes, lietderīguma un saskanīguma kritērijiem. Lai noteiktu finanšu piešķīrumu saskaņā ar 19. panta 3. punktu, Komisija novērtēšanas rezultātā dalībvalstu iesniegtajiem atveseļošanas un noturības plāniem piešķir reitingu par katru no 20. panta 4. punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.

Vienkāršības un efektivitātes labad reitinga sistēmas diapazons ir no A līdz C, kā noteikts turpmāk.

Atbilstība:

2.1.   Atveseļošanas un noturības plāns ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, kas tādējādi sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

atveseļošanas un noturības plāns vispusīgi un pienācīgi līdzsvaroti sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un attiecīgās dalībvalsts finanšu iemaksu un prasīto aizdevuma atbalstu.

Reitings

A –

lielā mērā

B –

zināmā mērā

C –

nelielā mērā

2.2.   Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Eiropas pusgada ietvaros ir oficiāli pieņēmusi Komisija.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija oficiāli ir pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts maksimālo finanšu iemaksu un prasīto aizdevuma atbalstu, kā arī valstij specifisko problēmu tvērumu un apmēru un informāciju, kas ir iekļauta valsts reformu programmā,

un

atveseļošanas un noturības plāns ir visaptverošs un pienācīgs risinājums attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajai un sociālajai situācijai;

un

atveseļošanas un noturības plānā apskatītās problēmas tiek uzskatītas par būtiskām attiecīgās dalībvalsts ekonomikas izaugsmes potenciāla veicināšanā ilgtspējīgā veidā;

un

pēc ierosināto reformu un investīciju pabeigšanas attiecīgās problēmas būtu uzskatāmas par novērstām vai risinātām tā, lai tas būtiski palīdzētu to novēršanā.

Reitings

A –

atveseļošanas un noturības plāns palīdz efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija oficiāli ir pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā, un atveseļošanas un noturības plāns ir piemērota reakcija attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajā un sociālajā situācijā;

B –

atveseļošanas un noturības plāns palīdz daļēji risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā oficiāli pieņēmusi Komisija, un atveseļošanas un noturības plāns ir daļēji piemērota reakcija attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajā un sociālajā situācijā;

C –

atveseļošanas un noturības plāns nepalīdz risināt problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos vai citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija oficiāli ir pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā, un plāns nav piemērota reakcija attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajā un sociālajā situācijā.

2.3.   Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns efektīvi palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu, ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir iekļaujošā veidā sekmēt ekonomikas izaugsmi un ekonomisko kohēziju, jo īpaši novēršot dalībvalstu ekonomikas nepilnības, palielinot attiecīgās dalībvalsts ekonomikas izaugsmes potenciālu, stimulējot darbvietu radīšanu un mazinot krīzes negatīvo ietekmi;

un

atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju un sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, mazinot sociālo neaizsargātību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu un palīdzot uzlabot tā sociālo rezultātu pārskata rādītāju līmeni;

un

atveseļošanas un noturības plāns tiecas samazināt dalībvalsts ekonomikas neaizsargātību pret satricinājumiem;

un

atveseļošanas un noturības plāns tiecas uzlabot dalībvalsts ekonomisko un/vai sociālo struktūru un iestāžu spēju pielāgoties satricinājumiem un tos izturēt;

un

gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs sekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci.

Reitings

A –

gaidāma liela ietekme

B –

gaidāma vidēja ietekme

C –

gaidāma maza ietekme

2.4.   Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

Reitings

A –

neviens pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

C –

viens vai vairāki pasākumi rada būtisku kaitējumu vides mērķiem (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

2.5.   Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, un tie veido summu, kas ir vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā līdz 3% no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, par to vienojoties ar Komisiju.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana būtiski sekmēs zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, un attiecīgā gadījumā palīdzēs risināt no tās izrietošās problēmas, tādējādi palīdzot sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķus, vienlaikus ievērojot Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimata neitralitāti;

un

dalībvalstis piemēro metodiku, saskaņā ar kuru sniegtajam atbalstam piešķir konkrētu svērumu, kas atspoguļo to, cik lielā mērā šāds atbalsts veicina klimata mērķu sasniegšanu. Svērumu pamatā ir VI pielikumā noteikto intervences veidu dimensijas un kodi, un tos var palielināt atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem. Tādu pašu svērumu sistēmu izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām;

un

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošanai būs ilgstoša ietekme.

Reitings

A –

lielā mērā

B –

zināmā mērā

C –

nelielā mērā

2.6.   Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas, un tie veido summu, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitalizācijas mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitalizācijas mērķiem.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana būtiski sekmēs ekonomikas vai sociālo nozaru digitālo pārveidi;

vai

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana būtiski palīdzēs risināt problēmas, kas izriet no digitālās pārkārtošanās;

un

dalībvalstis piemēro metodiku, saskaņā ar kuru sniegtajam atbalstam piešķir konkrētu svērumu, kas atspoguļo to, cik lielā mērā šāds atbalsts veicina digitalizācijas mērķu sasniegšanu. Svērumu pamatā ir VII pielikumā noteikto intervences veidu dimensijas un kodi, un tos var palielināt atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitalizācijas mērķiem. Tādu pašu svērumu sistēmu izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām;

un

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošanai būs ilgstoša ietekme.

Reitings

A –

lielā mērā

B –

zināmā mērā

C –

nelielā mērā

Efektivitāte:

2.7.   Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam būs ilgstoša ietekme uz attiecīgo dalībvalsti.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana radīs strukturālas izmaiņas pārvaldē vai attiecīgajās iestādēs;

vai

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana radīs strukturālas izmaiņas attiecīgajās rīcībpolitikas jomās;

un

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošanai būs ilgstoša ietekme.

Reitings

A –

lielā mērā

B –

zināmā mērā

C –

nelielā mērā

2.8.   Gaidāms, ka attiecīgo dalībvalstu ierosinātā kārtība nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem un saistītiem rādītājiem.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

dalībvalstī konkrētai struktūrai ir uzticēti šādi uzdevumi: i) īstenot atveseļošanas un noturības plānu; ii) uzraudzīt progresu, kā notiek starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšana, un iii) sniegt ziņojumus;

un

ierosinātie starpposma rādītāji un mērķrādītāji ir skaidri un reālistiski; ierosinātie rādītāji attiecībā uz minētajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem ir atbilstīgi, pieņemami un stabili;

un

vispārējā kārtība, kā dalībvalsts ierosina organizēt reformas un investīciju īstenošanu (tostarp paredzot nodrošināt pietiekamu personālu), vieš paļāvību.

Reitings

A –

pienācīga kārtība, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu

B –

minimāla kārtība, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu

C –

nepietiekama kārtība, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu

Lietderīgums:

2.9.   Dalībvalsts sniegtais pamatojums par atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu ir pamatots un ticams, un izmaksu lietderības principam atbilstīgs, un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

dalībvalsts ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus par to, ka atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga (pamatota);

un

dalībvalsts ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus par to, ka atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa atbilst paredzēto reformu un investīciju raksturam un veidam (ticama);

un

dalībvalsts ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus par to, ka atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa, ko finansē no mehānisma, netiek segta no esošā vai plānotā Savienības finansējuma;

un

atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summa ir samērīga ar plānā iekļauto pasākumu paredzamo sociālo un ekonomisko ietekmi uz attiecīgo dalībvalsti.

Reitings

A –

lielā mērā

B –

zināmā mērā

C–

nelielā mērā

2.10.   Gaidāms, ka attiecīgās dalībvalsts ierosinātie pasākumi novērsīs, atklās un izbeigs korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

atveseļošanas un noturības plānā aprakstītās iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir stabili procesi un struktūras, un tajā ir skaidri noteikti dalībnieki (iestādes/struktūras) un to uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē; tā jo īpaši nodrošina atbilstīgu attiecīgo funkciju nošķiršanu;

un

kontroles sistēma un citi attiecīgie pasākumi, tostarp atveseļošanas un noturības plānā aprakstīto datu par galasaņēmējiem vākšana un pieejamības nodrošināšana, jo īpaši nolūkā novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, ir pienācīgi;

un

atveseļošanas un noturības plānā aprakstītie pasākumi, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām, ir pienācīgi;

un

dalībniekiem (iestādēm/struktūrām), kas ir atbildīgi par kontroli, ir juridiskas pilnvaras un administratīvā spēja veikt paredzētos uzdevumus un pienākumus.

Reitings

A –

pasākumi ir pienācīgi

C –

pasākumi nav pietiekami

Saskanīgums:

2.11.   Atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas sekmē savstarpējas ietekmes palielināšanu;

vai

atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas cits citu papildina.

Reitings

A –

lielā mērā

B –

zināmā mērā

C –

nelielā mērā

3.   Finanšu iemaksas noteikšana

Saskaņā ar 20. pantu Komisijas priekšlikumā nosaka finanšu iemaksu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna nozīmīgumu un saskanīgumu, kas novērtēts atbilstīgi 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Minētajā nolūkā tā piemēro šādus kritērijus:

a)

ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir vienāda ar vai lielāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad attiecīgajai dalībvalstij piešķiramā finanšu iemaksa ir vienāda ar maksimālās finanšu iemaksas kopējo summu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu;

b)

ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij ir aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad dalībvalstij piešķiramā finanšu iemaksa ir vienāda ar atveseļošanas un noturības plānā aplēstajām kopējām izmaksām;

c)

ja atveseļošanas un noturības plāns nav apmierinoši atbilstīgs 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai dalībvalstij finanšu iemaksu nepiešķir.

Šā apakšpunkta īstenošanas nolūkā piemēro šādas formulas:

iepriekšminētajam a) apakšpunktam: If Ci ≥ MFCi the Member State i receives MFCi

iepriekšminētajam b) apakšpunktam: If Ci ≥ MFCi the Member State i receives Ci

kur:

i ir attiecīgā dalībvalsts;

MFC ir maksimālā finanšu iemaksa attiecīgajai dalībvalstij;

C ir atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summa.

Novērtējuma procesa rezultātā, ņemot vērā piešķirtos reitingus:

Atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst novērtēšanas kritērijiem,

ja starp reitingiem, kas attiecībā uz 2. punktā minētajiem kritērijiem, ir šādi reitingi:

reitings A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5. un 2.6. punktā minētajiem kritērijiem;

un attiecībā uz pārējiem kritērijiem:

visi reitingi ir A;

vai

B nav vairāk par A, un C nav vispār.

Atveseļošanas un noturības plāns nav apmierinoši atbilstīgs novērtēšanas kritērijiem,

ja starp reitingiem, kas attiecībā uz 2. punktā minētajiem kritērijiem, ir šādi reitingi:

nav neviena reitinga A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5. un 2.6. punktā minētajiem kritērijiem;

un attiecībā uz pārējiem kritērijiem:

B ir vairāk par A;

vai

vismaz viens ir C.


VI PIELIKUMS

Klimatrīcības izsekojamības metodika

Mehānisma intervences veidu dimensijas un kodi

 

INTERVENCES JOMA

Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai

Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai

001

Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

002

Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

002a1

Investīcijas tādu lielo uzņēmumu (1) pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

003

Investīcijas tādu publisko pētniecības centru un augstākās izglītības iestāžu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

004

Investīcijas tādu mikrouzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

005

Investīcijas tādu MVU (tostarp privātu pētniecības centru) nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

005a1

Investīcijas tādu lielo uzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

006

Investīcijas tādu publisko pētniecības centru un augstākās izglītības iestāžu nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

0 %

007

Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)

0 %

0 %

008

MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana

0 %

0 %

008a1

Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana

0 %

0 %

009

Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)

0 %

0 %

010

MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)

0 %

0 %

010a1

Lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)

0 %

0 %

010b

MVU vai lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B), kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (2)

40 %

0 %

011

Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes

0 %

0 %

011a

Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes, kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (2)

40 %

0 %

012

Digitālajām prasmēm un digitālai iekļaušanai paredzēti IT pakalpojumi un lietotnes

0 %

0 %

013

E-veselības pakalpojumi un lietotnes (tostarp e-aprūpe, lietu internets fiziskām aktivitātēm un interaktīvai automatizētai dzīvesvidei)

0 %

0 %

014

MVU uzņēmējdarbības infrastruktūra (tostarp industriālie parki un zonas)

0 %

0 %

015

MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp produktīvas investīcijas

0 %

0 %

015a

Atbalsts lielajiem uzņēmumiem, izmantojot finanšu instrumentus, tostarp ienesīgas investīcijas

0 %

0 %

016

Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām

0 %

0 %

017

Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi)

0 %

0 %

018

Inkubācija, atbalsts jaunu uzņēmumu izdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem, jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem

0 %

0 %

019

Atbalsts inovācijas kopām, tostarp starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un valsts iestādēm un uzņēmējdarbības tīkliem, no kuriem labumu galvenokārt gūst MVU

0 %

0 %

020

Inovācijas procesi MVU (uz procesu, organizāciju, tirgvedību, līdzradīšanu, lietotājiem un pieprasījumu balstīta inovācija)

0 %

0 %

021

Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari

0 %

0 %

022

Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām

100 %

40 %

023

Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas pievēršas aprites ekonomikai

40 %

100 %

024

Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos un atbalsta pasākumi

40 %

40 %

024a

Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi

40 %

40 %

024b

Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (3)

100 %

40 %

025

Esošu mājokļu atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi

40 %

40 %

025a

Esošu mājokļu atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (4)

100 %

40 %

025b

Jaunu energoefektīvu ēku būvniecība (5)

40 %

40 %

026

Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi

40 %

40 %

026a

Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (6)

100 %

40 %

027

Atbalsts uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, kuri sekmē mazoglekļa ekonomiku un klimatnoturību, tostarp izpratnes veicināšanas pasākumi

100 %

40 %

028

Atjaunojamie energoresursi: vējš

100 %

40 %

029

Atjaunojamie energoresursi: saule

100 %

40 %

030

Atjaunojamie energoresursi: biomasa (7)

40 %

40 %

030a

Atjaunojamie energoresursi: biomasa ar lieliem SEG ietaupījumiem (8)

100 %

40%

031

Atjaunojamie energoresursi: jūra

100 %

40 %

032

Citu atjaunojamie energoresursi (tostarp ģeotermālā enerģija)

100 %

40 %

033

Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves

100 %

40 %

034

Augstas efektivitātes koģenerācija, centralizētā siltumapgāde un dzesēšana

40 %

40 %

034a0

Augstas efektivitātes koģenerācija, centralizētā siltumapgāde un dzesēšana ar zemām dzīvescikla emisijām (9)

100 %

40 %

034a1

Ogļu apkures sistēmu aizstāšana ar gāzes apkures sistēmām klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā

0 %

0 %

034a2

Dabasgāzes, ar kuru aizstāj ogles, izplatīšana un transportēšana

0 %

0 %

035

Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)

100 %

100 %

036

Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)

100 %

100 %

037

Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: citi, piemēram, vētras un sausums (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)

100 %

100 %

038

Ar klimatu nesaistītu dabas risku (piemēram, zemestrīču) un ar cilvēku darbību saistītu risku (piemēram, tehnoloģisku negadījumu) riska novēršana un vadība, tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas

0 %

100 %

039

Ūdens nodrošināšana cilvēku patēriņam (iegūšanas, attīrīšanas, uzglabāšanas un sadales infrastruktūra, efektivitātes pasākumi, dzeramā ūdens apgāde)

0 %

100 %

039a

Ūdens nodrošināšana cilvēku patēriņam (iegūšanas, attīrīšanas, uzglabāšanas un sadales infrastruktūra, efektivitātes pasākumi, dzeramā ūdens apgāde), kas atbilst efektivitātes kritērijiem (10)

40 %

100 %

040

Ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, konkrēti pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, atkārtota izmantošana, noplūžu mazināšana)

40 %

100 %

041

Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

0 %

100 %

041a

Notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (11)

40 %

100 %

042

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi

40 %

100 %

042a

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: atkritumu atliku apsaimniekošana

0 %

100 %

044

Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi

40 %

100 %

044a

Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: atlikumi un bīstamie atkritumi

0 %

100 %

045

Reciklētu materiālu kā izejvielu izmantošanas veicināšana

0 %

100 %

045a

Reciklētu materiālu kā izejvielu izmantošana, kas atbilst efektivitātes kritērijiem (12)

100 %

100 %

046

Rūpniecisku un piesārņotu vietu sanācija

0 %

100 %

046a

Rūpniecisku un piesārņotu vietu sanācija, kas atbilst efektivitātes kritērijiem (13)

40 %

100 %

047

Atbalsts videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU

40 %

40 %

047a

Atbalsts videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei lielos uzņēmumos

40 %

40 %

048

Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi

40 %

100 %

049

Natura 2000 teritoriju aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga izmantošana

40 %

100 %

050

Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, dabas mantojums un resursi, zaļā un zilā infrastruktūra

40 %

100 %

051

IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (pamattīkls/atvilces maršrutēšanas tīkls)

0 %

0 %

052

IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (daudzdzīvokļu ēkās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā)

0 %

0 %

053

IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (atsevišķās mājās vai uzņēmumu telpās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā)

0 %

0 %

054

IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (modernākiem bezvadu sakariem – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz bāzes stacijai)

0 %

0 %

055

IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas)

0 %

0 %

055a

IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem (2)

40 %

0 %

056

Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls (14)

0 %

0 %

057

Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls

0 %

0 %

058

Tikko uzbūvēti vai modernizēti TEN-T ceļu tīkla sekundārie ceļu posmi un mezgli

0 %

0 %

059

Citi tikko uzbūvēti vai modernizēti valsts, reģionālie un vietējās piekļuves ceļi

0 %

0 %

060

Rekonstruētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls

0 %

0 %

061

Rekonstruētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls

0 %

0 %

062

Citi rekonstruēti vai modernizēti ceļi (automaģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie ceļi)

0 %

0 %

063

Transporta digitalizācija: ceļš

0 %

0 %

063a

Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: ceļš

40 %

0%

064

Tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls

100 %

40 %

065

Tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T visaptverošais tīkls

100 %

40 %

066

Citi tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi

40 %

40 %

066a

Citi tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi – elektriski/nulles emisijas (15)

100 %

40%

067

Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls

100 %

40 %

068

Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T visaptverošais tīkls

100 %

40 %

069

Citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi

40 %

40 %

069a

Citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – elektriski/nulles emisijas (15)

100 %

40 %

070

Transporta digitalizācija: dzelzceļš

40 %

0 %

071

Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS)

40 %

40 %

072

Mobilie dzelzceļa aktīvi

0 %

40 %

072a

Mobilie nulles emisijas/ar elektrību darbināmie (16) dzelzceļa aktīvi

100 %

40%

073

Tīra pilsētas transporta infrastruktūra (17)

100 %

40 %

074

Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs (18)

100 %

40 %

075

Riteņbraukšanas infrastruktūra

100 %

100 %

076

Pilsētas transporta digitalizācija

0 %

0 %

076a

Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: pilsētas transports

40 %

0 %

077

Alternatīvo degvielu infrastruktūra (19)

100 %

40 %

078

Multimodālais transports (TEN-T)

40 %

40 %

079

Multimodālais transports (ārpus pilsētas)

40 %

40 %

080

Jūras ostas (TEN-T)

0 %

0 %

080a

Jūras ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai

40 %

0 %

081

Citas jūras ostas

0 %

0 %

081a

Citas jūras ostas, izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai

40 %

0%

082

Iekšzemes ūdensceļi un ostas (TEN-T)

0 %

0 %

082a

Iekšzemes ūdensceļi un ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai

40 %

0 %

083

Iekšzemes ūdensceļi un ostas (reģionālas un vietējas nozīmes)

0 %

0 %

083a0

Iekšzemes ūdensceļi un ostas (reģionālas un vietējas nozīmes), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai

40 %

0 %

083a1

Esošu lidostu drošības, drošuma un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas

0 %

0 %

084

Transporta digitalizācija: citi transporta veidi

0 %

0 %

084a

Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: citi transporta veidi

40 %

0 %

085

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūra

0 %

0 %

086

Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra

0%

0 %

087

Terciārās izglītība infrastruktūra

0%

0 %

088

Profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības infrastruktūra

0%

0 %

089

Mājokļu infrastruktūra migrantiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās

0%

0 %

090

Mājokļu infrastruktūra (personām, kas nav migranti, bēgļi un personas, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās)

0%

0 %

091

Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā

0%

0 %

092

Veselības infrastruktūra

0 %

0 %

093

Veselības aprūpes iekārtas

0 %

0 %

094

Veselības aprūpes mobilie aktīvi

0 %

0 %

095

Digitalizācija veselības aprūpē

0 %

0%

096

Pagaidu uzņemšanas infrastruktūra migrantiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās

0 %

0 %

097

Pasākumi nodarbinātības pieejamības uzlabošanai

0 %

0 %

098

Pasākumi, kas paredzēti, lai veicinātu ilgstošu bezdarbnieku piekļuvi nodarbinātībai

0 %

0 %

099

Īpašs atbalsts jaunatnes nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskai integrācijai

0 %

0 %

100

Atbalsts pašnodarbinātībai un jaunu uzņēmumu dibināšanai

0 %

0 %

101

Atbalsts sociālajai ekonomikai un sociālajiem uzņēmumiem

0 %

0 %

102

Pasākumi darba tirgus iestāžu modernizēšanai un nostiprināšanai un pakalpojumi, lai novērtētu un prognozētu nepieciešamās prasmes un lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību

0 %

0 %

103

Atbalsts atbilstībai starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pārmaiņām darba tirgū

0 %

0 %

104

Atbalsts darbaspēka mobilitātei

0 %

0 %

105

Pasākumi sieviešu līdzdalības darba tirgū veicināšanai un dzimuma segregācijas mazināšanai darba tirgū

0 %

0 %

106

Pasākumi, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuve bērnu aprūpes pakalpojumiem un apgādājamu personu aprūpei

0 %

0 %

107

Tādi pasākumi veselīgai un labi pielāgotai darba videi, kas mazina veselības riskus, tostarp fizisko aktivitāšu veicināšana

0 %

0 %

108

Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai

0 %

0 %

109

Atbalsts, ar ko veicina darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām

0 %

0 %

110

Pasākumi, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas

0 %

0 %

111

Atbalsts agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (izņemot infrastruktūru)

0 %

0 %

112

Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)

0 %

0 %

113

Atbalsts terciārajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)

0 %

0 %

114

Atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)

0 %

0 %

115

Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā

0 %

0 %

116

Iespējas cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, integrēties un atkal iekļauties darba tirgū

0 %

0 %

117

Pasākumi, kas uzlabo marginalizētu grupu, piemēram, romu, piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai un veicina to sociālo iekļaušanu

0 %

0 %

118

Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kas strādā ar marginalizētām kopienām, piemēram, romiem

0 %

0 %

119

Konkrētas darbības, kas paredzētas, lai palielinātu trešo valstu valstspiederīgo dalību nodarbinātībā

0 %

0 %

120

Pasākumi trešo valstu valstspiederīgo sociālajai integrācijai

0 %

0 %

121

Pasākumi, ar ko uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem

0 %

0 %

122

Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā

0 %

0 %

123

Pasākumi, ar ko uzlabo veselības aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju (izņemot infrastruktūru)

0 %

0 %

124

Pasākumi, ar ko uzlabo piekļuvi ilgtermiņa aprūpei (izņemot infrastruktūru)

0 %

0 %

125

Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai

0 %

0 %

126

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālās integrēšanas veicināšana

0 %

0 %

127

Materiālās nenodrošinātības risināšana, sniedzot pārtikas un/vai materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp atbalsta pasākumi

0 %

0 %

128

Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un tūrisma pakalpojumi

0 %

0 %

129

Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi

0 %

0 %

130

Dabas mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un ekotūrisms, izņemot Natura 2000 teritorijas

0 %

100 %

131

Sabiedrisko vietu fiziska atjaunošana un drošība

0 %

0 %

131a

Teritoriālās attīstības iniciatīvas, tostarp teritoriālo stratēģiju sagatavošana

0 %

0 %

132

Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana

0 %

0 %

133

Sadarbības uzlabošana ar partneriem dalībvalstī un ārpus tās robežām

0 %

0 %

134

Šķērsfinansējums saskaņā ar ERAF (atbalsts ESF tipa darbībām, kas vajadzīgas, lai īstenotu ERAF darbības daļu, un kas ir tieši saistītas ar to)

0 %

0 %

135

Publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju uzlabošana, lai īstenotu teritoriālās sadarbības projektus un iniciatīvas pārrobežu, transnacionālā, jūrlietu un starpreģionālā kontekstā

0 %

0 %

135a

Interreg: robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība

0 %

0 %

136

Tālākie reģioni: visu tādu papildizmaksu kompensēšana, kas radušās saistībā ar nepietiekamu pieejamību un teritoriālo fragmentāciju

0 %

0 %

137

Tālākie reģioni: konkrēta darbība, kas vērsta uz tādu papildizmaksu kompensēšanu, kas radušās saistībā ar tirgus faktoru apjomu

0 %

0 %

138

Tālākie reģioni: atbalsts tādu papildizmaksu kompensēšanai, kas radušās saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem un reljefa problēmām

40 %

40 %

139

Tālākie reģioni: lidostas

0 %

0 %

140

Informācija un komunikācija

0 %

0 %

141

Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole

0 %

0 %

142

Izvērtēšana un pētījumi, datu vākšana

0 %

0 %

143

Dalībvalstu iestāžu, atbalsta saņēmēju un attiecīgo partneru spēju uzlabošana

0 %

0 %

01

Ieguldījumi zaļajās prasmēs un darbvietās un zaļajā ekonomikā

100 %

-


(1)  Lielie uzņēmumi ir visi uzņēmumi, kas nav MVU, tostarp mazās vidējas kapitalizācijas sabiedrības.

(2)  Ja pasākuma mērķis ir panākt, ka darbības laikā ir jāapstrādā vai jāvāc dati, lai nodrošinātu SEG emisiju samazinājumu, kas ļauj pierādīt būtiskus SEG emisiju ietaupījumus aprites ciklā. Ja pasākuma mērķis paredz, ka datu centriem ir jāievēro Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz datu centru energoefektivitāti.

(3)  a) Ja pasākuma mērķis ir vidēji sasniegt vismaz vidēju renovācijas pamatīguma pakāpi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, vai b) ja pasākuma mērķis ir sasniegt vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām.

(4)  Ja pasākuma mērķis ir vidēji sasniegt vismaz vidēju renovācijas pamatīguma pakāpi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju. Ēku renovācija iekļauj arī infrastruktūru 85. līdz 92. intervences jomas nozīmē.

(5)  Ja pasākumu mērķis attiecas uz tādu jaunu ēku būvniecību, kuru primārais enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % mazāks nekā GNEĒ prasība (gandrīz nulles enerģijas ēka, valsts noteikumi). Jaunu energoefektīvu ēku būvniecība iekļauj arī infrastruktūru 85. līdz 92. intervences jomas nozīmē.

(6)  Ja pasākuma mērķis ir a) vidēji sasniegt vismaz vidēju renovācijas pamatīguma pakāpi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, vai b) sasniegt vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Ēku renovācija iekļauj arī infrastruktūru 85. līdz 92. intervences jomas nozīmē.

(7)  Ja pasākuma mērķis ir saistīts ar elektroenerģijas vai siltuma ražošanu no biomasas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.)

(8)  Ja pasākuma mērķis ir saistīts ar elektroenerģijas vai siltuma ražošanu no biomasas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 un ja pasākuma mērķis ir panākt vismaz 80 % SEG emisiju aiztaupījumu objektā, izmantojot biomasu, saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā. Ja pasākuma mērķis ir saistīts ar biodegvielas ražošanu no biomasas (izņemot pārtikas un lopbarības kultūras) saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 un ja pasākuma mērķis ir panākt vismaz 65 % SEG emisiju aiztaupījumu objektā, izmantojot biomasu, saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikumā.

(9)  Ja augstas efektivitātes koģenerācijas gadījumā pasākuma mērķis ir sasniegt dzīvescikla emisijas, kas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh, vai siltumu/aukstumu, kas rodas no siltuma pārpalikuma. Ja centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas gadījumā saistītā infrastruktūra atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.) vai esošā infrastruktūra ir modernizēta, lai atbilstu efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas definīcijai, vai ja projekts ir progresīva izmēģinājuma sistēma (kontroles un energovadības sistēmas, lietu internets) vai tā rezultātā centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmā ir zemāks temperatūras režīms.

(10)  Ja pasākuma mērķis ir panākt, lai uzbūvētās sistēmas vidējais enerģijas patēriņš būtu <= 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indekss (ILI) būtu <= 1,5 un lai atjaunošanas darbībai vidējais enerģijas patēriņš samazinātos par vairāk nekā 20 % vai noplūde samazinātos par vairāk nekā 20 %.

(11)  Ja pasākuma mērķis ir uzbūvētajai pilna cikla notekūdeņu sistēmai nodrošināt neto nulles enerģijas patēriņu vai atjaunot pilna cikla notekūdeņu sistēmu tā, lai vidējais enerģijas patēriņš samazinātos vismaz par 10 % (tikai ar energoefektivitātes pasākumiem, nevis ar būtiskām izmaiņām vai slodzes izmaiņām).

(12)  Ja pasākuma mērķis ir vismaz 50 % no dalīti savākto pārstrādāto nebīstamo atkritumu svara pārvērst otrreizējās izejvielās.

(13)  Ja pasākuma mērķis ir pārvērst rūpnieciskos un piesārņoto vietu dabiskā oglekļa piesaistītājā.

(14)  56. līdz 62. intervences jomai var izmantot 73., 74. un 77. intervences jomu pasākumu elementiem, kas saistīti ar intervenci alternatīvo degvielu jomā, tostarp EV uzlādi, vai sabiedriskā transporta jomā.

(15)  Ja pasākuma mērķis attiecas uz elektrificētiem sliežu ceļiem un ar tiem saistītām apakšsistēmām vai ja ir plāns elektrifikācijai, vai ja tas 10 gadu laikā būs derīgs izmantošanai vilcieniem ar nulles izplūdes emisiju.

(16)  Attiecas arī uz divrežīmu vilcieniem.

(17)  Tīra pilsētas transporta infrastruktūra attiecas uz infrastruktūru, kas ļauj ekspluatēt nulles emisijas ritošo sastāvu.

(18)  Tīrs pilsētas ritošais sastāvs attiecas uz nulles emisijas ritošo sastāvu.

(19)  Ja pasākuma mērķis atbilst Direktīvai (ES) 2018/2001.


VII PIELIKUMS

Mehānisma digitālās izsekojamības metodika

Digitālās izsekojamības metodika:

 

Intervences tabula

Kods

Intervences joma un intervences veids (1)

Koeficients, ar ko aprēķina atbalstu digitālajai pārejai

 

1. intervences joma: savienojamība

DESI 1. dimensija: savienojamība

 

051

Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (pamattīkls/atvilces maršrutēšanas tīkls) (2)

100 %

052

Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (daudzdzīvokļu ēkās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā)

100 %

053

Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (atsevišķās mājās vai uzņēmumu telpās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā)

100 %

054

Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (modernākiem bezvadu sakariem – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz bāzes stacijai) (3)

100 %

054a

5G tīkla pārklājums, tostarp nepārtraukta savienojamības nodrošināšana gar transporta maģistrālēm; gigabitu savienojamība (tīkli, kas nodrošina vismaz 1 Gbps simetriju) sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem

100 %

054b

Mobilo datu savienojamība ar plašu teritoriālo pārklājumu

100 %

 

2. intervences joma: ar digitalizāciju saistītas investīcijas pētniecībā un izstrādē

DESI: “ES IKT nozare un tās pētniecības un izstrādes sniegums”

 

009a

Investīcijas ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (tostarp izcilības pētniecības centros, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, priekšizpētē, pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu iegādē ar digitalizāciju saistītām pētniecības un inovācijas darbībām)

100 %

 

3. intervences joma: cilvēkkapitāls

DESI 2. dimensija: cilvēkkapitāls

 

012

Digitālajām prasmēm un digitālai iekļaušanai paredzēti IT pakalpojumi un lietotnes (4)

100 %

016

Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām

40 %

108

Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai (5)

100 %

099

Īpašs atbalsts jaunatnes nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskai integrācijai

40 %

100

Atbalsts pašnodarbinātībai un jaunu uzņēmumu dibināšanai

40 %

 

4. intervences joma: e-pārvalde, digitālie sabiedriskie pakalpojumi un vietējās digitālās ekosistēmas

DESI 5. dimensija: digitālie sabiedriskie pakalpojumi

 

011

Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes (6)

100 %

011a

Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes, kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (7)

100 %

011b

Eiropas digitālās identitātes shēmas ieviešana publiskai un privātai lietošanai

100 %

013

E-veselības pakalpojumi un lietotnes (tostarp e-aprūpe, lietu internets fiziskām aktivitātēm un interaktīvai automatizētai dzīvesvidei)

100 %

095

Digitalizācija veselības aprūpē

100 %

063

Transporta digitalizācija: ceļš

100 %

063a

Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: ceļš

100 %

070

Transporta digitalizācija: dzelzceļš

100 %

071

Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS)

100 %

076

Pilsētas transporta digitalizācija

100 %

076a

Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: pilsētas transports

100 %

084

Transporta digitalizācija: citi transporta veidi

100 %

084a

Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: citi transporta veidi

100 %

033

Viedās energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves

40 %

011c

Tieslietu sistēmu digitalizācija

100 %

 

5. intervences joma: uzņēmumu digitalizācija

DESI 4. dimensija: digitālo tehnoloģiju integrēšana

 

010

MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)

100 %

010a

Lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)

100 %

010b

MVU vai lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B), kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (7)

100 %

014

MVU uzņēmējdarbības infrastruktūra (tostarp rūpniecības parki un zonas) (8)

40 %

015

MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp produktīvas investīcijas (8)

40 %

017

Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi) (8)

40 %

018

Inkubācija, atbalsts jaunu uzņēmumu izdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem, jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem (8)

40 %

019

Atbalsts inovācijas kopām, tostarp starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un valsts iestādēm un uzņēmējdarbības tīkliem, no kuriem labumu galvenokārt gūst MVU  (8)  (9)

40 %

020

Inovācijas procesi MVU (uz procesu, organizāciju, tirgvedību, līdzradīšanu, lietotājiem un pieprasījumu balstīta inovācija) (8)

40 %

021

Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari  (8)

40 %

021a

Atbalsts digitālā satura veidošanai un izplatīšanai

100 %

 

6. intervences joma: Investīcijas digitālajās spējās un progresīvu tehnoloģiju ieviešana

DESI 4. dimensija: digitālo tehnoloģiju integrācija + ad hoc datu apkopojumi

 

055

Cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas)

100 %

055a

Cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem (7)

100 %

021b

Augsti specializētu atbalsta pakalpojumu un objektu izstrāde valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem (valstu HPC kompetences centri, kibercentri, mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu veikšanas iekārtas, blokķēdes, lietu internets u. c.)

100 %

021c

Investīcijas progresīvās tehnoloģijās, piemēram: augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas spējas / kvantu komunikācijas spējas (tostarp kvantu šifrēšana); mikroelektronikas izstrādē, ražošanā un sistēmintegrācijā; nākamās paaudzes Eiropas datu, mākoņa un robežspējas (infrastruktūra, platformas un pakalpojumi); virtuālā un paplašinātā realitāte, deepTech un citas progresīvas digitālās tehnoloģijas. Investīcijas digitālās piegādes ķēdes drošības uzlabošanā.

100 %

021d

Kiberdrošības tehnoloģiju, pasākumu un atbalsta objektu izstrāde un ieviešana publiskā un privātā sektora lietotājiem.

100 %

 

7. intervences joma: videi draudzīgāka digitālā nozare

 

027a

Investīcijas tehnoloģijās, prasmēs, infrastruktūrā un risinājumos, kas uzlabo energoefektivitāti un nodrošina datu centru un tīklu klimatneitralitāti.

100 %


(1)  Intervences apraksts šajā tabulā neskar atbilstību konkurences noteikumiem, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka intervence neizspiež privātās investīcijas.

(2)  Tostarp zemūdens kabeļi dalībvalstīs un starp tām, kā arī starp Savienību un trešām valstīm.

(3)  Tostarp 5G un 6G tīkli.

(4)  Tostarp: pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt izglītības un apmācības iestāžu digitalizāciju (tostarp investīcijas IKT infrastruktūrā), tostarp profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā.

(5)  Tas attiecas uz digitālajām prasmēm visos līmeņos un ietver: augsti specializētas izglītības programmas digitālo speciālistu apmācīšanai (proti, uz tehnoloģijām orientētas programmas); skolotāju apmācību, digitālā satura izstrādi izglītības vajadzībām un attiecīgās organizatoriskās spējas. Tas ietver arī pasākumus un programmas, kuru mērķis ir uzlabot digitālās pamatprasmes.

(6)  Tostarp progresīvu tehnoloģiju (piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība vai mākslīgais intelekts) izmantošana sabiedriskajos pakalpojumos un lēmumu pieņemšanā un digitālu sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūru (reģionālo, valsts un pārrobežu) sadarbspēja.

(7)  Ja pasākuma mērķis ir panākt, ka darbības laikā ir jāapstrādā vai jāvāc dati, lai nodrošinātu SEG emisiju samazinājumu, kas ļauj pierādīt būtiskus SEG emisiju ietaupījumus aprites ciklā. Ja pasākuma mērķis paredz, ka datu centriem ir jāievēro Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz datu centru energoefektivitāti.

(8)  40 % digitālais koeficients būtu jāpiemēro tikai, ja intervence ir koncentrēta uz elementiem, kas tieši saistīti ar uzņēmējdarbības digitalizāciju, tostarp, piemēram, digitālajiem produktiem, IKT aktīviem utt.

(9)  Tostarp sociālās ekonomikas struktūrām.


Top