EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R0858

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (Dokuments attiecas uz EEZ.)

PE/73/2017/REV/1

OJ L 151, 14.6.2018, p. 1–218 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 14/06/2018

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/858/oj

14.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/858

(2018. gada 30. maijs)

par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. panta 2. punktu iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Iekšējā tirgus noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, vienkāršiem, saskaņotiem un efektīviem, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un skaidrību, no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.

(2)

Tādēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (3) tika izveidota visaptveroša ES apstiprināšanas sistēma mehāniskiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām.

(3)

Komisija 2013. gadā novērtēja Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu, un šajā novērtējumā tika konstatēts, ka ar Direktīvu 2007/46/EK izveidotā sistēma atbilst tam, lai tiktu sasniegti galvenie mērķi, proti, saskaņošana, efektīva iekšējā tirgus darbība un godīga konkurence, un secināts, ka tāpēc tā būtu jāpiemēro arī turpmāk.

(4)

Taču minētajā novērtējumā tika secināts, ka papildus tipa apstiprināšanas prasībām ir jāievieš tirgus uzraudzības noteikumi: jāprecizē atsaukšanas un aizsardzības procedūras, kā arī nosacījumi, kas jāievēro, lai piešķirtu paplašinājumu apstiprinājumiem, kuri izsniegti esošiem transportlīdzekļu tipiem; jāuzlabo tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošana, šādā nolūkā saskaņojot un uzlabojot tipa apstiprināšanas procedūras un ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras, ko piemēro dalībvalstu iestādes un tehniskie dienesti; skaidri jānošķir piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku uzdevumi un pienākumi, kā arī sistēmas īstenošanā iesaistīto iestāžu un pušu uzdevumi un pienākumi, garantējot minēto iestāžu un pušu neatkarību un nepieļaujot interešu konfliktus, un jāuzlabo alternatīvu apstiprināšanas shēmu (valsts mazo sēriju apstiprinājumi un transportlīdzekļu individuāli apstiprinājumi) piemērotība un vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa piemērotība, lai nodrošinātu atbilstošu elastību nišas tirgiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus nekropļojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(5)

Turklāt nesen konstatētās problēmas saistībā ar ES tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošanu ir atklājušas konkrētas nepilnības un apliecinājušas nepieciešamību būtiski to pārskatīt, lai nodrošinātu to, ka tā ir spēcīga, pārredzama, prognozējama un ilgtspējīga un ka tā nodrošina augstu drošības līmeni un augstu veselības un vides aizsardzības līmeni.

(6)

Ar šo regulu tiek ieviesti vairāki aizsardzības pasākumi, lai novērstu to, ka nepareizi tiek piemērotas prasības, kas noteiktas transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību apstiprinājuma piešķiršanas procesā. Lai nākotnē novērstu apstiprināšanas procesa ļaunprātīgu izmantošanu, ir svarīgi, lai minētie aizsardzības pasākumi būtu efektīvi.

(7)

Šajā regulā izklāstīti saskaņoti noteikumi un principi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un attiecībā uz transportlīdzekļu individuālu apstiprināšanu, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību uzņēmumu un patērētāju labā, kā arī lai panāktu augstu drošības līmeni un veselības un vides aizsardzības līmeni.

(8)

Šajā regulā noteiktas tehniskas un administratīvas tipa apstiprināšanas prasības mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai (M kategorija) un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai (N kategorija) un to piekabēm (O kategorija), kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, lai nodrošinātu augstu drošības un ekoloģisko raksturlielumu līmeni.

(9)

Valsts iestādēm šīs regulas prasības būtu jāpiemēro vienotā veidā un jānodrošina to izpilde visā Savienībā, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu, ka Savienībā tiek piemēroti atšķirīgi standarti. Veicot pārbaudes un uzraudzības darbības, tām būtu pilnībā jāsadarbojas ar Forumu informācijas apmaiņai par izpildi (“forums”) un Komisiju.

(10)

Šai regulai būtu jāstiprina pašreizējā ES tipa apstiprināšanas sistēma, jo īpaši ieviešot tirgus uzraudzības noteikumus. Tirgus uzraudzība autobūves nozarē būtu jāievieš, precizējot piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku pienākumus, dalībvalstu izpildiestāžu pienākumus, kā arī pasākumus, kas veicami, ja tirgū tiek konstatēti tādi autobūves ražojumi, kas rada nopietnus drošības vai vides riskus, apdraud patērētāju aizsardzību vai kas neatbilst tipa apstiprināšanas prasībām.

(11)

Lai nodrošinātu tipa apstiprināšanas prasību efektīvu īstenošanu, būtu jāpilnveido esošie noteikumi par ražošanas atbilstību, cita starpā nosakot, ka ir obligāti jāveic periodiskas pārbaudes attiecībā uz atbilstības kontroles metožu atbilstību un attiecīgo autobūves ražojumu pastāvīgu atbilstību, un pastiprinot prasības attiecībā uz to tehnisko dienestu kompetenci, pienākumiem un veiktspēju, kuri veic gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas testus, par kuriem atbildību uzņemas apstiprinātājas iestādes. Tehnisko dienestu pienācīga darbība ir izšķirošs aspekts, lai nodrošinātu augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, kā arī sabiedrības uzticību sistēmai. Direktīvā 2007/46/EK norādītie tehnisko dienestu norīkošanas kritēriji šajā Regulā būtu jānosaka sīkāk, lai nodrošinātu to konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Pastāv tendence, ka tehnisko dienestu novērtēšanas metodes dalībvalstīs pakāpeniski kļūst arvien atšķirīgākas, jo pieaug minēto dienestu darba sarežģītība. Tāpēc ir nepieciešams noteikt procedurālus pienākumus, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu un dalībvalstu prakses uzraudzību attiecībā uz dalībvalstu tehnisko dienestu novērtēšanu, norīkošanu, paziņošanu un uzraudzību. Ar minētajiem procedurālajiem pienākumiem būtu jāizskauž jebkuras esošās pretrunas attiecībā uz tehnisko dienestu izmantotajām metodēm un tehnisko dienestu norīkošanas kritēriju interpretēšanu. Lai nodrošinātu pienācīgu pārraudzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā, tehniskais dienests, kas piesakās būt norīkots, būtu jānovērtē, cita starpā veicot arī novērtēšanu uz vietas.

(12)

Vairākposmu tipa apstiprināšanu gadījumā ir būtiski pārliecināties, vai izmaiņas, kas veiktas pirms pabeigtības pēdējā posma, neietekmē tipa apstiprināto sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību darbību tādā veidā, ka to rezultātā par nederīgu tiktu atzīts iepriekš piešķirtais tipa apstiprinājums.

(13)

Līdz ar tehnikas attīstību ir palielinājies risks, ka tehniskajiem dienestiem nav nepieciešamās kompetences, lai testētu jaunas tehnoloģijas vai ierīces, kas rodas minēto dienestu norīkojuma darbības jomā, tāpēc ir palielinājusies arī vajadzība tehniskos dienestus kontrolēt un uzraudzīt. Tā kā tehnikai attīstoties, saīsinās ražojuma cikli un tā kā uzraudzības nolūkos uz vietas veikta novērtējuma un uzraudzības veikšanas intervāli atšķiras, tehnisko dienestu norīkojuma spēkā esamība būtu jāierobežo laikā; tam būtu jānodrošina tehnisko dienestu kompetences periodiska novērtēšana.

(14)

Tāpēc attiecībā uz tehnisko dienestu norīkošanu un uzraudzību dalībvalstīs saskaņā ar sīki izstrādātiem un stingriem kritērijiem būtu jāveic uzraudzības kontrole, cita starpā kā nosacījumu minēto dienestu norīkojuma atjaunošanai. Būtu jāpastiprina tehnisko dienestu stāvoklis attiecībās ar ražotājiem, tostarp to tiesības un pienākumu veikt iepriekš nepieteiktas pārbaudes ražotnē, kā arī fiziskus vai laboratoriju testus autobūves ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, lai nodrošinātu, ka ražotāji pastāvīgi ievēro prasības arī pēc tam, kad tie saviem autobūves ražojumiem ir ieguvuši tipa apstiprinājumu.

(15)

Lai uzlabotu pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī vēl vairāk izlīdzinātu un pilnveidotu kritērijus tehnisko dienestu novērtēšanai, norīkošanai un paziņošanai, kā arī norīkojuma termiņa pagarināšanas un atjaunošanas procedūras, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāapspriežas savstarpēji un ar Komisiju par jautājumiem, kas ir vispārēji būtiski šīs regulas īstenošanai, un jāinformē citai cita un Komisija. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija pēc atbilstīgiem īstenošanas periodiem izmantotu kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu kā līdzekli administratīvās sadarbības veicināšanai un uzlabošanai, lai, pamatojoties uz vienkāršām un vienotām procedūrām, informācijas apmaiņas pārvaldību padarītu lietderīgāku un efektīvāku. Lai veicinātu informācijas pieejamību un pārredzamību, tai vajadzētu būt pieejamai kā strukturētiem datiem, kurus var elektroniski meklēt.

(16)

Ja tehniskā dienesta norīkošanas pamatā ir akreditācija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (4) nozīmē, akreditācijas struktūrām un norīkojošajām apstiprinātājām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju, kas ir būtiska tehnisko dienestu kompetences novērtēšanai.

(17)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iekasēt nodevas par tehnisko dienestu norīkošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu minēto tehnisko dienestu uzraudzību dalībvalstīs un iedibinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tehniskajiem dienestiem.

(18)

Ja, neraugoties uz pasākumiem, kurus dalībvalstis veic, lai nodrošinātu prasību saskaņotu un nepārtrauktu piemērošanu, kāda tehniskā dienesta kompetence vieš šaubas, Komisijai vajadzētu būt iespējai izmeklēt atsevišķus gadījumus.

(19)

Lai nodrošinātu, ka tehnisko dienestu veiktos testus un sniegtos ziņojumus neietekmē neleģitīmi apstākļi, ir svarīgi, lai tehnisko dienestu organizācija un darbība nodrošinātu pilnīgu objektivitāti un neatkarību. Lai tehniskie dienesti varētu saskaņoti un sistemātiski pildīt savus uzdevumus, tiem vajadzētu būt ieviestai apmierinošai pārvaldības sistēmai, kas paredzētu noteikumus par dienesta noslēpuma glabāšanu. Lai tehniskie dienesti varētu pienācīgi veikt savu darbu, to personālam vienmēr vajadzētu būt atbilstošam zināšanu, kompetences un neatkarības līmenim.

(20)

Ir nepieciešams spēcīgs atbilstības izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka šajā regulā izklāstītās prasības tiek izpildītas. Arī turpmāk apstiprinātāju iestāžu galvenajam uzdevumam vajadzētu būt – nodrošināt atbilstību tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, ar kuriem reglamentē autobūves nozari, jo šis pienākums ir cieši saistīts ar tipa apstiprinājumu izdošanu un tā pildīšanai ir nepieciešamas izvērstas zināšanas par tā saturu. Tāpēc ir svarīgi regulāri pārbaudīt apstiprinātāju iestāžu veiktspēju.

(21)

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, garantētu tās vienveidīgu piemērošanu Savienībā un veicinātu paraugprakses apmaiņu, Komisijai būtu jāorganizē un jāveic to procedūru novērtējumi, ko apstiprinātājas iestādes ieviesušas saskaņā ar šo regulu. Šādu novērtējumu rezultāti, tostarp visi nesaistošie ieteikumi, būtu jāapspriež forumā. Novērtējumi būtu jāveic periodiski, ņemot vērā proporcionalitātes principu, piešķirto tipa apstiprinājumu skaitu un dažādību un jebkādus neatbilstības gadījumus, kas atklāti atbilstības verifikācijā.

(22)

Lai nodrošinātu Komisijas novērtējuma efektivitāti, vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo slogu, ir būtiski, lai apstiprinātājas iestādes un Komisija, veicot novērtējumu, jo īpaši novērtējumu attiecīgās apstiprinātājas iestādes telpās, efektīvi sadarbotos. Komisijas novērtējumi būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, ievērojot inter alia valsts iestāžu darba ritmu un valodu. Izmaksas, kas rodas saistībā ar minētajiem novērtējumiem, būtu jāsedz Komisijai, tostarp arī tās izmaksas, kas attiecas uz dokumentu tulkošanu.

(23)

Atbilstības verifikācijas sistēma tiek stiprināta atzīstot tehnisko dienestu akreditācijas formālo procesu vai ieviešot regulāru salīdzinošo izvērtēšanu attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu un uzraudzību, ko veic apstiprinātājas iestādes. Mērķis ir nodrošināt, ka visas apstiprinātājas iestādes, pildot tipa apstiprināšanas prasības, piemēro vienāda līmeņa kvalitātes un stingrības prasības.

(24)

Lai iekšējā tirgū nodrošinātu pastāvīgi augstu drošības līmeni un veselības un vides aizsardzības līmeni, ir būtiski nodrošināt valstu iestāžu ciešāku koordināciju, izmantojot informācijas apmaiņu un koordinētus novērtējumus koordinācijas iestādes vadībā. Tas ļautu arī efektīvāk izmantot nepietiekamos resursus valsts līmenī. Šim nolūkam būtu jāizveido konsultatīvs forums, kurā ar mērķi veicināt paraugpraksi dalībvalstis un Komisija varētu apmainīties ar informāciju un koordinēt darbības saistībā ar tipa apstiprināšanas tiesību aktu izpildi. Būtu noderīgi dalībvalstu pašreizējo neformālo sadarbību minētajā jautājumā ievirzīt formālākā satvarā. Foruma sastāvā vajadzētu būt dalībvalstu ieceltiem pārstāvjiem, kuri pārstāvētu savas apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes. Pārstāvji, kas piedalās konkrētā sanāksmē, būtu jāizvēlas, pamatojoties uz forumā apspriestajiem jautājumiem. Lai varētu gūt labumu no plašāka viedokļu un ieguldījumu klāsta, ir lietderīgi, ka uz foruma sanāksmēm tiek regulāri aicināti īpaši ārējie novērotāji, – kad vien minēto novērotāju darbība ir saistīta ar apspriežamajiem jautājumiem.

(25)

Lai nepieļautu interešu konflikta iespējamību, būtu jānodrošina, ka apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes nav saistītas, kad tās pilda savus uzdevumus. Ja dalībvalsts nolemj minētās iestādes iekļaut vienā un tajā pašā organizācijā, tai būtu vismaz jānodrošina, ka attiecīgajai organizācijai ir struktūras, kas nodrošina to, ka iestāžu darbības saistībā ar tiešo pārvaldību un lēmumu pieņemšanu tiek nodalītas.

(26)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 minētie noteikumi par tirgus uzraudzību Savienībā un to ražojumu kontroli, kurus ieved Savienības tirgū, attiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām. Minētie noteikumi neliedz dalībvalstīm izvēlēties kompetentās iestādes minēto uzdevumu pildīšanai. Tirgus uzraudzība var būt dažādu valsts iestāžu kopīgā kompetencē, lai ņemtu vērā dalībvalstu tirgus uzraudzības sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. Efektīvai koordinācijas un uzraudzības īstenošanai Savienības un valstu līmenī būtu jāgarantē, ka apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes īsteno jauno tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmu.

(27)

Šajā regulā ir jāiekļauj noteikumi par tirgus uzraudzību, lai pastiprinātu valstu iestāžu tiesības un pienākumus nolūkā nodrošināt šo iestāžu tirgus uzraudzības darbību efektīvu koordināciju un precizēt piemērojamās procedūras.

(28)

Jānodrošina, lai tirgus uzraudzības iestādes un apstiprinātājas iestādes varētu pienācīgi veikt šajā regulā paredzētos uzdevumus. Dalībvalstīm tās jo īpaši būtu jānodrošina ar minētajam mērķim vajadzīgajiem resursiem.

(29)

Lai uzlabotu apstiprināšanas procesa pārredzamību un atvieglinātu informācijas apmaiņu un tirgus uzraudzības iestāžu, apstiprinātāju iestāžu un Komisijas veikto neatkarīgo verifikāciju, tipa apstiprināšanas dokumentācija būtu jānodrošina elektroniskā formātā un jādara publiski pieejama, ievērojot izņēmumus attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību un personas datu aizsardzību.

(30)

Šajā regulā paredzētie valstu iestāžu pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību ir konkrētāki nekā tie, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Tā pamatā ir nepieciešamība ņemt vērā tipa apstiprināšanas sistēmas īpatnības un nepieciešamība papildināt minēto sistēmu ar efektīvu tirgus uzraudzības mehānismu, ar ko nodrošina šajā regulā aptverto autobūves ražojumu stingru atbilstības verifikāciju. Lai nodrošinātu sistēmas darbību, ir būtiski, ka tirgus uzraudzības iestādes verificē autobūves produktu atbilstību neatkarīgi no tā, vai to tipa apstiprinājums tika piešķirts pirms vai pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(31)

Lai nodrošinātu tirgus uzraudzības pareizu darbību, ir būtiski tirgū pieejamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību verificēt pamatojoties uz stabilu riska novērtējumu. Minētā atbilstības verifikācija, ko papildina minimālā kontroles skaita gadā noteikšana transportlīdzekļiem, arī palīdzētu Savienības mērogā efektīvi īstenot tirgus uzraudzības pienākumus.

(32)

Ņemot vērā ar emisijām saistītās īpatnības un iespējamo apdraudējumu, atbilstīga daļa no minimālā kontroļu skaita būtu jāpiešķir emisiju testiem. Lai nodrošinātu transportlīdzekļu pilnīgu atbilstību, katrā atsevišķā kontrolē būtu jāpārliecinās par to, vai ir izpildītas visas testējamajam transportlīdzeklim piemērojamās tipa apstiprināšanas prasības attiecībā uz emisijām.

(33)

Vajadzētu būt iespējai visus testus, ko jebkuram transportlīdzeklim veic jebkurā dalībvalstī, izmantot, lai kādā citā dalībvalstī veiktu korektīvus un ierobežojošus pasākumus. Kontroles, kas transportlīdzekļiem veiktas vienā dalībvalstī, rezultāti būtu jāuzskata par adekvātiem, lai sāktu korektīvus un ierobežojošus pasākumus citā dalībvalstī. Tāpēc attiecīgo transportlīdzekļu fiziska pārvešana, lai veiktu jebkādu kontroli citas dalībvalsts uzdevumā, nebūtu nepieciešama.

(34)

Ir īpaši svarīgi, lai valsts iestādes un Komisija atzītu transportlīdzekļu ekspluatācijas atbilstības testēšanu un pārbaudes kā daļu no atbilstības verifikācijas procedūrām. Transportlīdzekļi, kuriem veicama minētā atbilstības verifikācija, būtu jāizvēlas, balstoties uz atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņemta vērā iespējamās neatbilstības nopietnība, riska iestāšanās varbūtība un citi iespējamie indikatori, piemēram, tādu transportlīdzekļu ieviešana, kas aprīkoti ar jaunu tehnoloģiju, jebkādi iepriekšēji dati vai ziņojumi par neatbilstību, testēšanas rezultāti, kas iegūti ar tālizpēti, un atzītu trešo personu paustās bažas.

(35)

Turklāt Komisijai nolūkā verificēt atbilstību attiecīgajām prasībām būtu jāorganizē un jāveic atbilstības verifikācijas testi un pārbaudes, kas būtu neatkarīgi no tiem, kurus dalībvalstis veikušas saskaņā ar saviem valsts tirgus uzraudzības pienākumiem. Ja, vienojoties ar transportlīdzekļa reģistrācijas sertifikāta turētāju, šādus testus un pārbaudes veic jau reģistrētiem transportlīdzekļiem, ir svarīgi ņemt vērā faktu, ka modificēti transportlīdzekļi varētu nebūt piemēroti šādai atbilstības verifikācijai. Ir svarīgi ņemt vērā arī ietekmi uz transportlīdzekļa reģistrācijas sertifikāta turētāju, jo īpaši, ja turētājs ir fiziska persona; minētajā gadījumā piemērots veids transportlīdzekļu atlasei ir vai nu izsludināt publisku aicinājumu vai arī veikt to ar dalībvalstu iestāžu starpniecību. Ja minētajos testos un pārbaudēs tiek konstatēta neatbilstība vai ja tiek secināts, ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai sākt Savienības mēroga korektīvus pasākumus, lai atjaunotu attiecīgo transportlīdzekļu atbilstību un izmeklētu iemeslus, kādēļ tipa apstiprinājums bija nepareizs. Savienības vispārējā budžetā būtu jānodrošina atbilstošs finansējums, lai būtu iespējams veikt šādus atbilstības verifikācijas testus un pārbaudes.

(36)

Lai atbalstītu dalībvalstis saistībā ar pārveidošanas ierīču atklāšanu, Komisija 2017. gada 26. janvārī publicēja “Norādījumus par papildu emisijas stratēģiju un pārveidošanas ierīču klātbūtnes novērtēšanu attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”)”. Saskaņā ar minētajiem norādījumiem Komisijas, tipa apstiprinātāju iestāžu un tehnisko dienestu testēšanas darbībām, ko veic pārveidošanas ierīču atklāšanas nolūkā, joprojām vajadzētu būt neparedzamām pēc rakstura un būtu jāietver arī modificēti testēšanas nosacījumi, kuri paredz izmaiņas fiziskos nosacījumos un testēšanas parametros.

(37)

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu augstā līmenī, lai nodrošinātu transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides un veselības aizsardzību, tehniskās prasības un vides standartus, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, būtu jāturpina saskaņot un pielāgot atbilstoši tehnikas un zinātnes attīstībai.

(38)

Tam, ka konkrētas sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu var uzstādīt transportlīdzeklim vai transportlīdzeklī pēc tā laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā, nebūtu jāskar šīs regulas mērķis. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apstiprinātāja iestāde pirms laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda tās sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu, ko var uzstādīt transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļos un kas var ievērojami pasliktināt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas vides aizsardzībai vai funkcionālajam drošumam.

(39)

Minētie pasākumi būtu jāpiemēro vienīgi ierobežotam skaitam detaļu vai aprīkojuma. Nopietna apdraudējuma gadījumā šādu detaļu vai aprīkojuma saraksts un attiecīgas prasības būtu prioritārā kārtā jāizstrādā Komisijai pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Izstrādājot sarakstu, Komisijai būtu jo īpaši jānodrošina tas, ka rezerves daļas un aprīkojums, kas ir būtisks emisijas kontrolēm un drošībai, atbilst oriģinālo detaļu un aprīkojuma veiktspējas specifikācijām. Tai būtu arī jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, pamatojoties uz ziņojumu, un jācenšas panākt taisnīgu līdzsvaru starp prasībām uzlabot ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību, kā arī taisnīgu līdzsvaru starp patērētāju, ražotāju un izplatītāju ieinteresētību saglabāt konkurenci sekundārajā tirgū.

(40)

ES tipa apstiprināšanas sistēmai ir jābūt tādai, lai katra dalībvalsts varētu apstiprināt, ka ikvienam transportlīdzekļa tipam un ikvienam sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipam, kas paredzēts šāda tipa transportlīdzekļiem, ir veikti šajā regulā paredzētie testi un pārbaudes, lai pārliecinātos par tā atbilstību šajā regulā noteiktajām tipa apstiprināšanas prasībām un par to, ka tā ražotājs ir ieguvis attiecīgo tipa apstiprinājuma sertifikātu. ES tipa apstiprināšanas sistēma uzliek par pienākumu ražotājiem transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ražot atbilstoši apstiprinātajam tipam. Transportlīdzekļa ražotājam tas ir jāapliecina, katram transportlīdzeklim izdodot atbilstības sertifikātu. Ikvienu transportlīdzekli ar spēkā esošu atbilstības sertifikātu būtu jāatļauj darīt pieejamu tirgū un reģistrēt Savienībā.

(41)

Lai starp kompetentajām iestādēm atvieglotu apmaiņu ar informāciju, kas saistīta ar tipa apstiprināšanu, un pēc atbilstīgiem īstenošanas periodiem attiecīgo informāciju darītu publiski pieejamu, obligāti būtu jāizmanto tiešsaistes datubāzes, kurās var veikt meklēšanu. Lai aizsargātu konfidenciālus datus, ir būtiski, lai visa informācijas apmaiņa notiktu izmantojot drošas datu apmaiņas protokolus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš datu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, tostarp, lai izvairītos no tā, ka, izmantojot atbilstības sertifikātu elektroniskā formātā, pirmā reģistrācija tiek veikta vairākkārt.

(42)

Ražošanas atbilstība ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, un tāpēc kompetentajai iestādei vai atbilstīgi kvalificētam tehniskajam dienestam, kas ir norīkots šādam mērķim, būtu jāapstiprina ražotāja ieviestie pasākumi šādas atbilstības nodrošināšanai, un tie būtu regulāri jāpārbauda, periodiski veicot neatkarīgas revīzijas. Turklāt apstiprinātājām iestādēm būtu jānodrošina attiecīgo autobūves ražojumu pastāvīgas atbilstības verifikācija.

(43)

Lai tipa apstiprinājumi paliktu spēkā, ražotājam ir jāinformē iestāde, kas ir apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu, par visām izmaiņām tipa raksturlielumos vai minētajam tipam piemērojamajās prasībās par drošumu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, lai būtu iespējams pārliecināties par to, vai transportlīdzekļa tips vēl joprojām atbilst visām piemērojamajām prasībām. Turklāt būtu jāprecizē tipa apstiprinājumu grozīšanas nosacījumi, lai nodrošinātu procedūru vienotu piemērošanu un tipa apstiprināšanas prasību izpildi visā Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu to noteikumu stingru piemērošanu, ar kuriem nošķir grozītos tipa apstiprinājumus un jaunos tipa apstiprinājumus. Lai nodrošinātu, ka jaunākās prasības kādā konkrētā brīdī tiek īstenotas attiecībā uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, ir svarīgi, ka II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos iekļauj ne tikai datumu, kurā jaunās prasības piemērojamas jaunajiem tipa apstiprinājumiem, bet arī datumu, no kura jaunās prasības kļūst obligātas attiecībā uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību pieejamības nodrošināšanu tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā.

(44)

Nopietns drošības apdraudējums, par ko tiek ziņots, un kaitējums sabiedrības veselībai un videi būtu jānovērtē valsts līmenī, bet tad, ja paziņotais apdraudējums vai kaitējums var sniegties ārpus vienas dalībvalsts teritorijas, būtu jānodrošina koordinācija Savienības līmenī ar mērķi koplietot resursus un nodrošināt saskanību attiecībā uz korektīvajiem pasākumiem, kas veicami šā apzinātā apdraudējuma vai kaitējuma mazināšanai.

(45)

Lai nodrošinātu, ka visi tirgū laistie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības garantē augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, ražotājam vai jebkuram citam piegādes ķēdē iesaistītam ekonomikas dalībniekam būtu jāveic atbilstīgi korektīvie pasākumi, tostarp jāatsauc transportlīdzekļi, ja kāds transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība rada nopietnu apdraudējumu lietotājiem vai videi, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 765/2008. Apstiprinātājām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām novērtēt un pārliecināties, ka minētie korektīvie pasākumi ir atbilstīgi. Citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm vajadzētu būt tiesībām veikt korektīvus un ierobežojošus pasākumus, gadījumos, kad tās uzskata, ka ražotāja korektīvie pasākumi nav atbilstīgi.

(46)

Korektīvo pasākumu piemērošanas gadījumā attiecīgo transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētājiem nebūtu jāsedz viņu transportlīdzekļu remonta izmaksas, tostarp tajos gadījumos, kad remonts par reģistrācijas apliecības turētāja līdzekļiem ir veikts pirms korektīvā pasākuma pieņemšanas. Tam nebūtu jāliedz patērētājiem izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri balstās uz līgumtiesībām, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(47)

Atbilstoša elastība būtu jānodrošina ar alternatīvām apstiprināšanas shēmām, kas paredzētas mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ražotājiem. Tiem vajadzētu būt iespējai izmantot iekšējā tirgus priekšrocības ar noteikumu, ka to transportlīdzekļi atbilst īpašajām ES tipa apstiprināšanas prasībām, kas izvirzītas transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās. Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām sērijām. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, jebkura vienkāršotā procedūra mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar šo regulu būtu jāpiemēro vienīgi ļoti nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tāpēc ir precīzi jādefinē mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu koncepcija, nosakot saražoto transportlīdzekļu skaitu, prasības, kas jāievēro, kā arī nosacījumus minēto transportlīdzekļu laišanai tirgū. Tāpat ir svarīgi precizēt alternatīvu apstiprināšanas shēmu individuāliem transportlīdzekļiem, jo īpaši lai nodrošinātu pietiekamu elastību vairākos posmos ražotu transportlīdzekļu apstiprināšanai.

(48)

Savienība ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1958. gada 20. marta Nolīgumā vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”) (5). Savienība ir pieņēmusi ievērojamu skaitu noteikumu, kas pievienoti Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, un tāpēc tās pienākums ir tipa apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, pieņemt kā atbilstošus līdzvērtīgām Savienības prasībām. Lai vienkāršotu savu tipa apstiprināšanas sistēmu un pieskaņotu to Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) starptautiskajam regulējumam, Savienība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 (6) atcēla savas īpašās tipa apstiprināšanas direktīvas un noteica, ka to vietā obligāti ir jāpiemēro attiecīgie ANO noteikumi. Lai samazinātu ar tipa apstiprināšanas procesu saistīto administratīvo slogu, attiecīgā gadījumā transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ražotājiem būtu jāļauj lūgt tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu, tieši saņemot apstiprinājumu saskaņā ar attiecīgajiem ANO noteikumiem, kas minēti šīs regulas pielikumos.

(49)

Tādējādi ANO noteikumi un to grozījumi, kurus Savienība balsojumā ir atbalstījusi vai kurus Savienība piemēro saskaņā ar Lēmumu 97/836/EK, būtu jāiestrādā ES tipa apstiprināšanas tiesību aktos. Attiecīgi būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā LESD 290. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumus un nodrošinātu, ka attiecīgo normatīvo aktu sarakstā tiktu iekļautas jaunākās atsauces uz ANO noteikumiem un to attiecīgajiem grozījumiem.

(50)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir nepieciešama neierobežota piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi, izmantojot standartformātu, ko var lietot tehniskās informācijas izgūšanai, kā arī efektīva konkurence šādas informācijas sniegšanas pakalpojumu tirgū. Prasības nodrošināt remonta un apkopes informāciju līdz šim bija noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 595/2009 (8). Minētās prasības būtu jākonsolidē šajā regulā, un attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009.

(51)

Tehnikas progresam, kura rezultātā radušās jaunas transportlīdzekļu diagnostikas un remonta metodes vai tehnoloģijas, piemēram, attālināta piekļuve transportlīdzekļa informācijai un programmatūrai, nebūtu jāvājina šīs regulas mērķis attiecībā uz neatkarīgu uzņēmēju piekļuvi transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijai.

(52)

Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijas pakalpojumu tirgū un lai skaidri noteiktu, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas ir jāsaņem tādiem neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, lai neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un apkopes tirgus kopumā varētu konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs šo informāciju sniedz pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem vai pats izmanto šādu informāciju ar mērķi veikt remontu un apkopi, ir sīkāk jāprecizē, kāda informācija ir jāsniedz, lai būtu pieejama transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācija.

(53)

Attiecībā uz transportlīdzekļu pārbaudi un jo īpaši attiecībā uz sastāvdaļām, kas saistītas ar to drošību un vidi, tiek uzskatīts, ka testēšanas centriem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm nepieciešama piekļuve katra atsevišķā transportlīdzekļa tehniskajai informācijai, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/45/ES (9). Lai veicinātu atbilstību minētajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt piekļuvei attiecīgajai tehniskajai informācijai, kas nepieciešama, lai sagatavotu transportlīdzekļus tehniskajām apskatēm.

(54)

Tā kā pašlaik nav vienota strukturēta procesa, ar ko nodrošinātu, ka starp transportlīdzekļu ražotājiem un neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem notiek apmaiņa ar datiem par transportlīdzekļu sastāvdaļām, ir lietderīgi izstrādāt šādas datu apmaiņas principus. Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) būtu oficiāli jāizstrādā vienots strukturēts process, ar ko turpmāk nodrošināt datu apmaiņas standarta formātu; lai arī CEN dotajā pilnvarojumā netiek norādīts, cik detalizēts būs minētais standarts. CEN darbā jo īpaši būtu vienlīdz jāatspoguļo gan transportlīdzekļu ražotāju, gan neatkarīgu uzņēmēju intereses un vajadzības, kā arī jāizpēta risinājumi, piemēram, atklāti datu formāti, kas aprakstīti ar labi definētiem metadatiem, lai pielāgotos esošajām informācijas tehnoloģiju infrastruktūrām.

(55)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasībām, kas skar mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ekoloģiskos un drošuma raksturlielumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(56)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(57)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Tām jo īpaši būtu jāatspoguļo apdraudējums drošībai, veselībai vai apdraudējums videi, ko varētu radīt to neatbilstīgo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaits, kas ir darītas pieejamas tirgū. Dalībvalstīm reizi gadā būtu jāziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām, lai varētu uzraudzīt minēto noteikumu īstenošanas saskaņotību.

(58)

Veicot atbilstības verifikācijas testēšanu, tehniskajiem dienestiem vajadzētu būt iespējai testa parametrus brīvi un neparedzamā veidā izvēlēties no attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētā klāsta. Tam būtu jāpalīdz tehniskajiem dienestiem pārliecināties, vai testētie transportlīdzekļi ir atbilstīgi visā parametru klāstā, tostarp to parametru, kas atbilst testa vissliktākā scenārija gadījumam.

(59)

Lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības visos gadījumos atbilst šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata, ka tās neatbilst attiecīgajām prasībām, ja attiecīgā iestāde testa rezultātus nevar empīriski pārbaudīt, arī atkārtojot vai ņemot vērā visus testēšanas parametrus. Ir nepieciešams piemērot sankcijas ekonomikas dalībniekiem un tehniskajiem dienestiem, kuri vilto testa rezultātus vai tipa apstiprināšanai iesniedz nepatiesas deklarācijas vai nepareizus datus.

(60)

Skaidrības, racionalitātes un vienkāršības labad Direktīva 2007/46/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. Šīs regulas pieņemšana nodrošina, ka noteikumi ir tieši piemērojami un tos var savlaicīgi un efektīvāk atjaunināt, lai labāk ņemtu vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises saistībā ar Pārskatīto 1958. gada nolīgumu.

(61)

Lai atbalstītu korektīvus un ierobežojošus pasākumus Savienības līmenī, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām piemērot saskaņotas administratīvas soda naudas ekonomikas dalībniekiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie pārkāpuši šo regulu, neatkarīgi no tā, kur transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība sākotnēji tika saņēmusi tipa apstiprinājumu. Būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem principiem, šo regulu papildinātu, nosakot procedūru un metodes minēto administratīvo soda naudu aprēķināšanai un iekasēšanai.

(62)

Ja šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (12) un Nr. 45/2001 (13), kā arī saskaņā ar minēto tiesību aktu īstenošanas pasākumiem attiecīgajā dalībvalstī. Ir svarīgi, ka ražotāji īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu noteikumus par transportlīdzekļa lietošanas procesā iegūto personas datu apstrādi un nosūtīšanu.

(63)

Lai ļautu dalībvalstīm un valstu iestādēm, kā arī ekonomikas dalībniekiem sagatavoties jauno, ar šo regulu ieviesto noteikumu piemērošanai, būtu jānosaka šīs regulas piemērošanas datums, kas būtu vēlāks kā tās spēkā stāšanās datums.

(64)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt administratīvus noteikumus un tehniskās prasības M, N un O kategoriju jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai un par šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai, kā arī par tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka administratīvos noteikumus un tehniskās prasības attiecībā uz visu 2. panta 1. punktā minēto jauno transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un laišanu tirgū, kā arī attiecībā uz transportlīdzekļa individuālu apstiprināšanu.

Ar šo regulu nosaka arī noteikumus, saskaņā ar kuriem laiž tirgū un nodod ekspluatācijā detaļas un aprīkojumu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu 2. panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu būtisku sistēmu pareizai darbībai.

2.   Ar šo regulu nosaka transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, kas jāapstiprina, tirgus uzraudzības prasības. Ar šo regulu arī nosaka tādiem transportlīdzekļiem paredzētu detaļu un aprīkojuma tirgus uzraudzības prasības.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī šādu transportlīdzekļu O kategorijas piekabēm, ko paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem, tostarp transportlīdzekļiem un to piekabēm, kas konstruēti un izgatavoti vienā vai vairākos posmos, un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kā arī detaļām un aprīkojumam, kas ir konstruēti un izgatavoti šādiem transportlīdzekļiem un to piekabēm.

2.   Šo regulu nepiemēro šādiem transportlīdzekļiem:

a)

lauksaimniecības vai mežsaimniecības transportlīdzekļiem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013 (14);

b)

divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 (15);

c)

kāpurķēžu transportlīdzekļiem;

d)

transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti vienīgi bruņoto spēku vajadzībām.

3.   Ražotājs var pieteikties tipa apstiprinājumam vai transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem ar noteikumu, ka tie atbilst šīs regulas prasībām:

a)

transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās;

b)

transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām;

c)

jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas ir īpaši konstruēts un izgatavots, lai veiktu darbu, un kas tā konstrukcijas īpatnību dēļ nav piemērots pasažieru vai kravu pārvadāšanai, un kas nav mehānisms, kurš ir uzmontēts uz mehāniskā transportlīdzekļa šasijas.

Šādi apstiprinājumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (16) piemērošanu.

4.   Ražotājs var pieteikties transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem:

a)

transportlīdzekļiem, ko paredzēts lietot vienīgi autosacīkstēs;

b)

transportlīdzekļu prototipiem, ko, ražotājam uzņemoties atbildību, lieto uz ceļiem, lai veiktu īpašas testēšanas programmas, ar noteikumu, ka tie ir īpaši konstruēti un izgatavoti minētajam nolūkam.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos, ja vien tajos nav paredzēts citādi, piemēro šādas definīcijas:

1)

“tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

2)

“ES tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem šīs regulas administratīviem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

3)

“valsts tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas noteiktas dalībvalsts tiesību aktos; šāda apstiprināšana ir spēkā vienīgi minētās dalībvalsts teritorijā;

4)

“tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde oficiāli apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips ir saņēmis tipa apstiprinājumu;

5)

“atbilstības sertifikāts” ir dokuments, kuru izdod ražotājs un ar kuru apliecina, ka izgatavotais transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam un visiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā tā izgatavošanas brīdī;

6)

“transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav unikāls, atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz transportlīdzekļu individuālu ES apstiprināšanu vai transportlīdzekļu individuālu valsts apstiprināšanu;

7)

“gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka nepabeigta, pabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

8)

“vairākposmu tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko viena vai vairākas apstiprinātājas iestādes apliecina, ka – atkarībā no tā pabeigtības pakāpes – nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

9)

“pakāpeniska tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā pakāpeniski savāc visu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu vai ANO tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un kuras pēdējā posmā tiek veikta gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšana;

10)

“tipa apstiprināšana vienā posmā” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde vienā darbībā apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips kopumā atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

11)

“jaukta tipa apstiprināšana” ir pakāpeniskas tipa apstiprināšanas procedūra, kurā vienas vai vairāku sistēmu tipa apstiprinājumus piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas pēdējā posmā, un minētajām sistēmām nav jāizdod ES tipa apstiprinājuma sertifikāti;

12)

“sistēmas tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka sistēmas tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

13)

“atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem transportlīdzekļu tipiem;

14)

“sastāvdaļas tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka sastāvdaļas tips neatkarīgi no transportlīdzekļa atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

15)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis vai tā piekabe;

16)

“mehāniskais transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis, kurš ir konstruēts un izgatavots tā, lai tas varētu pārvietoties ar savu spēku, kuram ir vismaz četri riteņi un kurš ir pabeigts, vairākos posmos pabeigts vai nepabeigts, un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

17)

“piekabe” ir jebkurš tāds transportlīdzeklis uz riteņiem, kurš nepārvietojas ar savu spēku un kurš ir projektēts un būvēts tā, lai to vilktu ar mehānisko transportlīdzekli, un kas var pagriezties vismaz ap horizontālo asi, kura ir perpendikulāra velkošā mehāniskā transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, un ap vertikālo asi, kura ir paralēla velkošā mehāniskā transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei;

18)

“sistēma” ir apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī veic vienu vai vairākas īpašas funkcijas un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda II pielikumā minētā normatīvā akta prasības;

19)

“sastāvdaļa” ir ierīce, ko ir paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu, kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda II pielikumā minētā normatīvā akta prasības, ja attiecīgajā normatīvajā aktā tas ir skaidri paredzēts;

20)

“atsevišķa tehniska vienība” ir ierīce, ko ir paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, tomēr tikai attiecībā uz vienu vai vairākiem noteiktiem transportlīdzekļu tipiem, un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda II pielikumā uzskaitītā normatīvā akta prasības, ja attiecīgajā normatīvajā aktā tas ir skaidri paredzēts;

21)

“detaļas” ir ražojumi, ko izmanto transportlīdzekļa montāžai, remontam un apkopei, kā arī rezerves daļas;

22)

“aprīkojums” ir ražojumi, kas nav detaļas un ar ko var papildināt transportlīdzekli vai ko var uzstādīt uz transportlīdzekļa;

23)

“rezerves daļas” ir ražojumi, kas uzstādāmi transportlīdzeklī vai uz tā, lai aizvietotu minētā transportlīdzekļa oriģinālās detaļas, un kas ietver tādus ražojumus, kuri nepieciešami transportlīdzekļa izmantošanai, izņemot degvielu;

24)

“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa sākotnējā posmā;

25)

“nepabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas ir jāpabeidz vēl vismaz vienā posmā, lai tas atbilstu šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

26)

“vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas ir iegūts vairākposmu tipa apstiprināšanas procesā un kas atbilst šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

27)

“pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai nodrošinātu tā atbilstību šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

28)

“sērijas beigu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas ir daļa no uzkrājuma un ko nevar vai vairs nevar darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, jo spēkā ir stājušās jaunas tehniskas prasības, attiecībā uz kurām šā transportlīdzekļa tips nav apstiprināts;

29)

“alternatīvas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts tā, lai to varētu darbināt ar vismaz viena veida degvielu, kura ir vai nu gāzveida degviela atmosfēras temperatūrā un pie atmosfēras spiediena, vai kuras būtiska daļa ir iegūta no neminerālas eļļas;

30)

“mazā sērijā ražots transportlīdzeklis” ir tāda tipa transportlīdzeklis, kura to vienību skaits, kas darītas pieejamas tirgū, reģistrētas vai nodotas ekspluatācijā, nepārsniedz V pielikumā noteiktos kvantitatīvos gada ierobežojumus;

31)

“speciālais transportlīdzeklis” ir M, N vai O kategorijas transportlīdzeklis ar tādiem īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem, kas tam ļauj izpildīt tādu funkciju, kam vajag īpašus pielāgojumus vai aprīkojumu;

32)

“transportlīdzekļa tips” ir konkrēta tādu transportlīdzekļu grupa, kuri neatšķiras vismaz pēc I pielikuma B daļā izklāstītajām pazīmēm, tostarp tādu transportlīdzekļu grupa, kuri var piederēt dažādiem variantiem un versijām, kā norādīts minētajā pielikuma daļā;

33)

“puspiekabe” ir velkams transportlīdzeklis, kura ass vai asis ir novietotas aiz transportlīdzekļa smaguma centra (kad tas ir vienmērīgi piekrauts) un kurš ir aprīkots ar savienojošu ierīci, kas ļauj pārnest horizontālos un vertikālos spēkus uz velkošo transportlīdzekli;

34)

“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes īsteno, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kā arī detaļas un aprīkojums, ko dara pieejamus tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošību, vidi vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu;

35)

“tirgus uzraudzības iestāde” ir valsts iestāde vai iestādes, kuras ir atbildīgas par tirgus uzraudzības īstenošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

36)

“apstiprinātāja iestāde” ir dalībvalsts iestāde vai iestādes, kuras minētā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai un kuru kompetencē ir visi transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļa individuālas apstiprināšanas aspekti, detaļu un aprīkojuma atļauju piešķiršanas process, apstiprinājuma sertifikātu izdošana un – vajadzības gadījumā – to atsaukšana vai atteikšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, tehnisko dienestu norīkošana, un kuru kompetencē ir nodrošināt, lai ražotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

37)

“valsts iestāde” ir apstiprinātāja iestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežkontroles vai reģistrēšanas darbībās attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu un ir par šīm darbībām atbildīga;

38)

“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko apstiprinātāja iestāde ir norīkojusi kā testēšanas laboratoriju testu veikšanai vai kā atbilstības novērtēšanas struktūru sākotnējās novērtēšanas un citu testu vai pārbaužu veikšanai;

39)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

40)

“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par visiem transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļa individuālas apstiprināšanas aspektiem, vai par detaļu un aprīkojuma atļauju piešķiršanas procesu, kā arī par ražošanas atbilstības nodrošināšanu un tirgus uzraudzības jautājumiem attiecībā uz minēto izgatavoto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojumu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir vai nav tieši iesaistīta visos attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;

41)

“ražotāja pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko ražotājs ir pienācīgi pilnvarojis, lai tā ražotāju pārstāvētu apstiprinātājā iestādē vai tirgus uzraudzības iestādē un ražotāja vārdā rīkotos jautājumos, uz ko attiecas šī regula;

42)

“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž tirgū trešā valstī ražotu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

43)

“izplatītājs” ir tirgotājs vai jebkura cita piegādes ķēdē iesaistīta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas tirgū dara pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

44)

“ekonomikas dalībnieks” ir ražotājs, ražotāja pārstāvis, importētājs vai izplatītājs;

45)

“neatkarīgs uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pilnvarots tirgotājs vai remontētājs, bet kas ir tieši vai netieši iesaistīts transportlīdzekļu remontēšanā un apkopē, un aptver remonta aprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu remontētājus, ražotājus vai izplatītājus, kā arī tehniskās informācijas izdevējus, automobiļu klubus, uzņēmumus, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, uzņēmumus, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un uzņēmumus, kas piedāvā mācības alternatīvās degvielas transportlīdzekļu aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem; par neatkarīgiem uzņēmējiem uzskata arī pilnvarotus remontētājus, tirgotājus un izplatītājus konkrēta transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmā, ciktāl tie sniedz tādu transportlīdzekļu remonta un apkopes pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tie nav transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki;

46)

“pilnvarots remontētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz transportlīdzekļu remonta un apkopes pakalpojumus un kas darbojas ražotāja izplatīšanas sistēmā;

47)

“neatkarīgs remontētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz transportlīdzekļu remonta un apkopes pakalpojumus, bet kas nedarbojas ražotāja izplatīšanas sistēmā;

48)

“transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija” ir visa informācija, tostarp visi minētās informācijas turpmākie grozījumi un papildinājumi, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, pārbaudei, tā sagatavošanai tehniskajai apskatei, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, vai kas vajadzīga attālinātam diagnostikas atbalstam vai detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai uz transportlīdzekļa, un kuru ražotājs sniedz saviem pilnvarotajiem partneriem, tirgotājiem un remontētājiem, vai kuru ražotājs izmanto remonta un apkopes nolūkos;

49)

“transportlīdzekļa iebūvētās diagnostikas sistēmas (OBD) informācija” ir informācija, kas iegūta no sistēmas, kura ir iebūvēta transportlīdzeklī vai savienota ar motoru, un kura var konstatēt darbības traucējumus un kura attiecīgā gadījumā ar brīdināšanas sistēmas palīdzību var signalizēt to rašanos, kā arī var identificēt iespējamo darbības traucējuma zonu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un var paziņot minēto informāciju uz ārieni;

50)

“laist tirgū” nozīmē Savienībā pirmo reizi darīt pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

51)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē piegādāt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu izplatīšanai vai izmantošanai tirgū, veicot komerciālu darbību, neatkarīgi no tā, vai to dara par atlīdzību vai bez maksas;

52)

“nodošana ekspluatācijā” ir transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma pirmā lietošana Savienībā tam paredzētajā nolūkā;

53)

“reģistrēšana” ir administratīva atļauja pastāvīgi vai pagaidu kārtā nodot apstiprinātu transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē, kas aptver transportlīdzekļa identificēšanu un kārtas numura, ko sauc par reģistrācijas numuru, piešķiršanu;

54)

“virtuāla testēšanas metode” ir datorsimulācijas, tostarp aprēķini, ko izmanto, lai parādītu, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst II pielikumā minēta normatīvā akta tehniskajām prasībām, neprasot izmantot pašu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību;

55)

“alternatīvas prasības” ir administratīvi noteikumi un tehniskas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt tādu funkcionālā drošuma, vides aizsardzības un darba drošības līmeni, kas ir pēc iespējas līdzvērtīgāks līmenim, kādu paredz viens vai vairāki II pielikumā uzskaitītie normatīvie akti;

56)

“uz vietas veikts novērtējums” ir verifikācija tehniskā dienesta vai kāda tā apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma telpās;

57)

“uz vietas veikts novērtējums uzraudzības nolūkos” ir periodisks, kārtējs uz vietas veikts novērtējums, kas nav ne uz vietas veikts novērtējums tehniskā dienesta vai kāda tā apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma sākotnējās norīkošanas mērķiem, ne uz vietas veikts novērtējums minētā norīkojuma atjaunošanas mērķiem;

58)

“transportlīdzekļa ražošanas datums” ir datums, kad tika pabeigta transportlīdzekļa ražošana saskaņā ar apstiprinājumu, ko saņēmis ražotājs.

4. pants

Transportlīdzekļu kategorijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas transportlīdzekļu kategorijas:

a)

M kategorijā ietilpst mehāniskie transportlīdzekļi, kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadāšanai, kuru iedala šādi:

i)   M1 kategorija: mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav paredzētas pasažieru stāvvietas, neatkarīgi no tā vai sēdvietu skaits ir ierobežots līdz transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai;

ii)   M2 kategorija: mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 5 tonnas, neatkarīgi no tā vai minētajos mehāniskajos transportlīdzekļos ir paredzētas pasažieru stāvvietas; un

iii)   M3 kategorija: mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa pārsniedz 5 tonnas, neatkarīgi no tā vai minētajos mehāniskajos transportlīdzekļos ir paredzētas pasažieru stāvvietas;

b)

N kategorijā ietilpst mehāniskie transportlīdzekļi, kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt kravu pārvadāšanai, kuru iedala šādi:

i)   N1 kategorija: mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;

ii)   N2 kategorija: mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas; un

iii)   N3 kategorija: mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas;

c)

O kategorijā ietilpst piekabes, kuru iedala šādi:

i)   O1 kategorija: piekabes, kuru maksimālā masa nepārsniedz 0,75 tonnas;

ii)   O2 kategorija: piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 0,75 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas;

iii)   O3 kategorija: piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 10 tonnas; un

iv)   O4 kategorija: piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 10 tonnas.

2.   Transportlīdzekļu, transportlīdzekļu tipu, variantu un versiju kategoriju noteikšanas kritēriji ir noteikti I pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai grozītu I pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu tipiem un virsbūvju tipiem, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

5. pants

Tehniskās prasības

1.   Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu prasībām.

2.   Tiek uzskatīts, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šai regulai, jo īpaši šādos gadījumos:

a)

ja tie novirzās no detalizētajiem datiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātos un to pielikumos vai no aprakstošiem detalizētajiem datiem testa ziņojumos vairāk, nekā tas ir atļauts attiecīgajā normatīvajā aktā;

b)

ja veiktspējas kritēriji vai robežvērtības, kas sērijveida ražošanai noteiktas attiecīgajā normatīvajā aktā, nav izpildītas saskaņā ar visiem nosacījumiem, ko paredz attiecīgais normatīvais akts;

c)

ja apstiprinātājas iestādes, tirgus uzraudzības iestādes vai Komisija nevar, ievērojot visus attiecīgā normatīvā akta nosacījumus, reproducēt kādus datus, ko ražotājs sniedzis informācijas dokumentā.

Šā punkta nolūkā novērtējot atbilstību, vērā ņem tikai to kontroli, testus, pārbaudes un novērtējumus, ko veikušas tipa apstiprinātājas iestādes, tirgus uzraudzības iestādes vai Komisija vai kas veikti to vārdā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai grozītu II pielikumu ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises, ieviešot un atjauninot atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas satur prasības, kurām ir jāatbilst transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām.

6. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis izveido vai norīko savas apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu iestāžu izveidi un norīkošanu.

Minētajā paziņojumā norāda šādu iestāžu nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, kā arī to kompetences jomas. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprinātāju iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu sarakstu un kontaktinformāciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka to apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes stingri nošķir savus uzdevumus un pienākumus un ka katra no tām darbojas neatkarīgi viena no otras. Šādas iestādes var būt vienā un tajā pašā organizācijā, ar noteikumu, ka to darbība tiek pārvaldīta autonomi kā atsevišķas struktūras daļa.

2.   Ja dalībvalstī par transportlīdzekļu apstiprināšanu, tostarp individuālu transportlīdzekļu apstiprināšanu, ir atbildīgas vairākas apstiprinātājas iestādes, šī dalībvalsts norīko vienu no tām – to iestādi, kuras kompetencē ir izdot tipa apstiprinājumus – kā vienīgo apstiprinātāju iestādi, kas ir atbildīga par informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm 11. panta nolūkā un par XV nodaļā izklāstīto pienākumu izpildi.

3.   Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību ir atbildīgas vairākas tirgus uzraudzības iestādes, šī dalībvalsts norīko vienu no tām kā vienīgo tirgus uzraudzības iestādi, kas ir atbildīga par informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm 11. panta nolūkā.

4.   Dalībvalstis atļauj laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā tikai tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šai regulai.

5.   Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šai regulai, izņemot XI nodaļā minētajos gadījumos.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis var izlemt neatļaut lietot uz ceļiem, laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā tādus transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar šo regulu, bet kuri pārsniedz Padomes Direktīvas 96/53/EK (17) I pielikumā norādītos saskaņotos gabarītus, svaru un ass slodzes.

6.   Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar šo regulu un Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu.

7.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes, ja tās uzskata, ka tas ir nepieciešams un ir pamatoti, ir tiesīgas, iekļūt ekonomikas dalībnieku telpās to teritorijā un paņemt jebkādus vajadzīgos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību paraugus atbilstības testēšanas vajadzībām.

8.   Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē to tipa apstiprināšanas pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem ziņo Komisijai un 11. pantā minētajam Forumam informācijas apmaiņai par izpildi (“forums”).

Dalībvalstis dara publiski pieejamu periodiskas pārskatīšanas un novērtēšanas rezultātu kopsavilkumu.

Dalībvalstis Komisijai un forumam ziņo par to, kā tās ņem vērā jebkādus 11. panta 5. punktā minētos foruma ieteikumus.

9.   Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē to tirgus uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem ziņo Komisijai un Forumam.

Dalībvalstis dara publiski pieejamu periodiskas pārskatīšanas un novērtēšanas rezultātu kopsavilkumu.

Dalībvalstis Komisijai un forumam ziņo par to, kā tās ņem vērā jebkādus 11. panta 5. punktā minētos foruma ieteikumus.

10.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotus kritērijus formātam, kādā veicama ziņošana par šā panta 8. un 9. punktā minēto pārskatīšanu un novērtēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

7. pants

Apstiprinātāju iestāžu pienākumi

1.   Apstiprinātājas iestādes apstiprina vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šai regulai.

2.   Apstiprinātājas iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Lai aizsargātu komercnoslēpumus, tās ievēro konfidencialitāti, ņemot vērā 9. panta 4. punktā noteikto pienākumu darīt pieejamu Komisijai informāciju un citas Savienības tiesību aktos paredzētās piemērojamās informācijas atklāšanas prasības, nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.

Apstiprinātājas iestādes efektīvi un iedarbīgi sadarbojas un apmainās ar informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.

3.   Lai tirgus uzraudzības iestādes varētu veikt kontroli, apstiprinātājas iestādes tirgus uzraudzības iestādēm dara pieejamu nepieciešamo informāciju, kas ir saistīta ar atbilstības verifikācijas nolūkā pārbaudāmo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājumu. Minētajā informācijā ietver vismaz ES tipa apstiprinājuma sertifikātā un tā pielikumos, kas minēti 28. panta 1. punktā, iekļauto informāciju. Apstiprinātājas iestādes sniedz tirgus uzraudzības iestādēm minēto informāciju bez liekas kavēšanās.

4.   Ja apstiprinātāja iestāde saņem informāciju saskaņā ar XI nodaļu par to, ka ir aizdomas, ka kāds transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, rada nopietnu apdraudējumu vai neatbilst prasībām, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārskatītu piešķirto tipa apstiprinājumu un attiecīgā gadījumā labotu vai atsauktu tipa apstiprinājumu atkarībā no uzrādīto noviržu iemesliem un nopietnības.

8. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi

1.   Tirgus uzraudzības iestādes veic regulāru kontroli, lai pārliecinātos, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst attiecīgajām prasībām. Šādu kontroli veic adekvātā apmērā, pārbaudot dokumentus un attiecīgā gadījumā veicot laboratorijas testus un testus reālos braukšanas apstākļos, ko veic pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem.

Veicot šādu kontroli, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā:

a)

noteiktos riska novērtēšanas principus;

b)

pamatotas sūdzības; un

c)

jebkuru citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, ar ko notikusi apmaiņa forumā, un testēšanas rezultātus, ko publicējušas atzītas trešās personas, kuras atbilst prasībām, kas izklāstītas 13. panta 10. punktā minētajos īstenošanas aktos.

2.   Neskarot 1. punktu, katras dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ik gadu veic vismaz minimālo transportlīdzekļu testu skaitu. Šāds minimālais testu skaits vienā dalībvalstī ir viens uz katriem 40 000 jauniem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas iepriekšējā gadā reģistrēti minētajā dalībvalstī, bet ne mazāk kā pieci testi.

Katrā testā verificē atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, kas uzskaitīti II pielikumā.

3.   Tirgus uzraudzības iestādes, kuras veic vairāk nekā piecus testus gadā, vismaz 20 % no minimālā testu skaita veic kā emisiju testus, kas ir salīdzināmi ar tipa apstiprināšanas testiem un attiecas uz visām ar emisijām saistītām prasībām, kas piemērojamas II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos paredzētajam testētajam tipam.

4.   Vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde var vienoties ar citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi par to, ka 2. un 3. punktā paredzētos testus veic attiecīgā citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde.

5.   Dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde var vienoties ar Komisiju, ka Komisija veiks 3. punktā paredzētos testus par šīs dalībvalsts līdzekļiem. Jebkurš saskaņā ar šo punktu veikts tests tiek pieskaitīts 2. punktā paredzētajam minimālajam testu skaitam.

6.   Katra dalībvalsts ik gadu sagatavo visaptverošu pārskatu par tās plānotajām tirgus uzraudzības kontrolēm un iesniedz to forumam ne vēlāk kā 1. martā.

7.   Katra dalībvalsts reizi divos gados sagatavo ziņojumu par saviem konstatējumiem, kas gūti pēc atbilstības verifikācijas kontroles, ko tā veikusi iepriekšējos divos gados. Minēto ziņojumu iesniedz forumam līdz tā gada 30. septembrim, kas seko pēc attiecīgā divu gadu perioda beigām.

8.   Tirgus uzraudzības iestādes pieprasa, lai ekonomikas dalībnieki tām darītu pieejamu dokumentāciju, informāciju un jebkādas citas tehniskās specifikācijas, tostarp piekļuvi programmatūrai un algoritmiem, ko iestādes uzskata par nepieciešamu tirgus uzraudzības darbību veikšanai.

9.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā ekonomikas dalībnieku iesniegtos atbilstības sertifikātus, tipa apstiprinājuma marķējumus vai tipa apstiprinājuma sertifikātus.

10.   Tirgus uzraudzības iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai savas dalībvalsts teritorijā adekvātā laikposmā brīdinātu lietotājus par bīstamību, ko tirgus uzraudzības iestādes vai Komisija ir konstatējušas saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, lai novērstu vai mazinātu ievainojumu vai citāda kaitējuma risku, tostarp darot šādu informāciju pieejamu arī tirgus uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē.

Tirgus uzraudzības iestādes sadarbojas ar ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz darbībām, kas varētu novērst vai mazināt riskus, kurus rada tie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurus minētie ekonomikas dalībnieki ir darījuši pieejamus tirgū.

11.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes nolemj atsaukt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus saskaņā ar XI nodaļu, tās informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un attiecīgo apstiprinātāju iestādi.

12.   Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Lai aizsargātu komercnoslēpumus, tās ievēro konfidencialitāti, ņemot vērā 9. panta 4. punktā noteikto pienākumu darīt pieejamu Komisijai informāciju un citas Savienības tiesību aktos paredzētās piemērojamās informācijas atklāšanas prasības, nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.

13.   Dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes koordinē savas tirgus uzraudzības darbības, savstarpēji sadarbojas, kā arī apmainās ar minēto darbību rezultātiem gan savstarpēji, gan ar forumu. Attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes vienojas par darba sadali un specializāciju.

14.   Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību un ārējās robežas kontrolēm ir atbildīgas vairākas iestādes, minētās iestādes efektīvi un iedarbīgi sadarbojas un apmainās ar informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.

15.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotus kritērijus attiecībā uz šā panta 1. punktā minētā atbilstības verifikācijas kontroles adekvātā apmēra noteikšanu un lai noteiktu vienotus kritērijus attiecīgi ša panta 6. un 7. punktā minētā pārskata un ziņošanas formātam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

9. pants

Komisijas veikta atbilstības verifikācija

1.   Komisija par saviem līdzekļiem organizē un veic testus un pārbaudes, lai verificētu, vai transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst attiecīgajām prasībām.

Testus un pārbaudes cita starpā veic kā laboratorijas testus un testus reālos braukšanas apstākļos, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem, un papildus tiem veic arī dokumentu pārbaudes.

Veicot minētos testus un pārbaudes, Komisija ņem vērā:

a)

noteiktos riska novērtēšanas principus;

b)

pamatotas sūdzības; un

c)

jebkādu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, ar ko notikusi apmaiņa forumā, testēšanas rezultātus, ko publicējušas atzītas trešās personas, kuras atbilst 13. panta 10. punktā minētajos īstenošanas aktos noteiktajām prasībām, informāciju par tirgū pieejamām jaunām tehnoloģijām un ziņojumus, kas sagatavoti, veicot tālizpēti uz ceļa.

Testu vai pārbaužu veikšanu Komisija var uzticēt tehniskiem dienestiem; šajā gadījumā tehniskais dienests darbojas Komisijas vārdā. Ja šā panta piemērošanas nolūkos Komisija testu vai pārbaužu veikšanu uztic tehniskiem dienestiem, tā nodrošina, lai izmantotais tehniskais dienests nebūtu tas pats tehniskais dienests, kurš veicis sākotnējo tipa apstiprināšanas testu.

Tāpat minētos testus un pārbaudes var veikt:

a)

jauniem transportlīdzekļiem, kurus piegādājuši ražotāji vai cits ekonomikas dalībnieks, kā noteikts 2. punktā;

b)

jau reģistrētiem transportlīdzekļiem, par to vienojoties ar transportlīdzekļa reģistrācijas sertifikāta turētāju.

2.   Ražotāji, kas ir tipa apstiprinājumu turētāji, vai citi ekonomikas dalībnieki pēc pieprasījuma pret taisnīgu atlīdzību nodrošina Komisijai statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ražojumu, kurus Komisija ir izvēlējusies un kuri reprezentē tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas ir pieejami laišanai tirgū saskaņā ar minēto tipa apstiprinājumu. Šādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības piegādā testēšanai Komisijas noteiktā laikā un vietā, kā arī uz Komisijas noteiktu laikposmu.

3.   Pirms Komisija veic savus testus un pārbaudes, tā par to paziņo tai dalībvalstij, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, un tai dalībvalstij, kurā transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tika darīta pieejama tirgū.

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, kad tā veic šos testus un pārbaudes.

4.   Lai Komisija varētu veikt minētos testus un pārbaudes saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis bez liekas kavēšanās Komisijai dara pieejamu nepieciešamo informāciju, kas ir saistīta ar to transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu, kuriem veic atbilstības verifikāciju. Minētājā informācijā ietver vismaz ES tipa apstiprinājuma sertifikātā un tā pielikumos, kas minēti 28. panta 1. punktā, iekļauto informāciju.

5.   Ražotāji bez maksas un bez liekas kavēšanās Komisijai dara pieejamus jebkādus datus, kas ir nepieciešami atbilstības verifikācijas veikšanai un kas nav pieejami ES tipa apstiprinājuma sertifikātā un tā pielikumos, kas minēti 28. panta 1. punktā.

Šādi dati ietver visus parametrus un iestatījumus, kas vajadzīgi, lai precīzi atveidotu testa nosacījumus, kādi tika piemēroti tipa apstiprināšanas testu laikā. Komisija pieņem īstenošanas aktus, precizējot datus, kas ir jādara pieejami, ņemot vērā komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

6.   Ja Komisija konstatē, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst tipa apstiprināšanas prasībām, kas noteiktas šajā regulā, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst tipa apstiprinājumam vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, tā uzsāk 53. vai 54. pantā paredzēto procedūru.

Ja testos un pārbaudēs tiek apšaubīta paša tipa apstiprinājuma pareizība, Komisija nekavējoties informē attiecīgo apstiprinātāju iestādi vai iestādes, kā arī forumu.

Komisija informē attiecīgās apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes, lai tās veiktu piemērotus pasākumus nolūkā adekvātā laikposmā brīdināt lietotājus Savienībā par jebkādu neatbilstību, ko tā ir konstatējusi saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, lai novērstu vai mazinātu ievainojumu vai citāda kaitējuma risku.

Ikreiz, kad Komisija ir veikusi atbilstības verifikācijas testēšanu, tā publisko ziņojumu par testēšanas rezultātā konstatētajiem faktiem un nosūta to dalībvalstīm un forumam. Minētajā ziņojumā ietver sīkāku informāciju par vērtētajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un par attiecīgā ražotāja identitāti, kā arī īsumā izklāsta konstatētos faktus, tostarp norāda, tieši kāda neatbilstība (ja tāda ir) ir konstatēta.

10. pants

Komisijas veikti novērtējumi

1.   Komisija organizē un veic to procedūru novērtēšanu, ko ieviesušas apstiprinātājas iestādes, kuras pēdējos piecos gados pirms novērtēšanas ir piešķīrušas ES tipa apstiprinājumus, jo īpaši tipa apstiprinājumu piešķiršanas, ražošanas atbilstības un tehnisko dienestu norīkošanas un uzraudzības procedūru novērtēšanu. novērtējumos iekļauj nejaušas izlases veidā veiktu izvērtējumu par pēdējo piecu gadu laikā pirms novērtēšanas piešķirtu tipa apstiprinājumu atbilstību piemērojamām prasībām, kas minētas 26. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2.   Novērtējumu mērķis ir palīdzēt apstiprinātājām iestādēm, kuras piešķir ES tipa apstiprinājumus, nodrošināt šīs regulas vienādu piemērošanu un apmainīties ar paraugpraksi.

3.   Novērtējumus veic atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo iestāžu tiesības, un tie atbilst proporcionalitātes principam. Komisija savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi un ievēro konfidencialitāti, lai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem aizsargātu komercnoslēpumus. Komisija sedz izmaksas, kas rodas saistībā ar šādiem novērtējumiem.

4.   Lai atvieglotu novērtējumu veikšanu, attiecīgās apstiprinātājas iestādes sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai visu nepieciešamo palīdzību un nodrošinot visu nepieciešamo dokumentāciju.

5.   Komisija nodrošina, ka personāls, kas piedalās novērtēšanā, ir pietiekami kvalificēts un ir saņēmis atbilstīgas norādes. Komisija savlaicīgi pirms novērtēšanas paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un apstiprinātājām iestādēm datumu, kurā novērtēšana tiks sākta, un sniedz informāciju par personāla, kas veiks novērtēšanu, identitāti. Novērtēšanas ilgums attiecīgās apstiprinātājas iestādes telpās parasti nepārsniedz divas dienas un nekādā gadījumā nepārsniedz trīs dienas.

6.   Katru apstiprinātāju iestādi, kas piecu gadu laikā ir piešķīrusi vismaz vienu ES tipa apstiprinājumu, minētajā laikposmā vienreiz novērtē Komisija.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, apstiprinātājas iestādes var tikt novērtētas retāk, ja Komisija uzskata, ka no pirmā attiecīgās iestādes novērtējuma izriet, ka ar ieviestajām procedūrām var nodrošināt efektīvu šīs regulas piemērošanu, ņemot vērā piešķirto ES tipa novērtējumu apjomu un klāstu.

7.   Novērtējuma rezultātus, tostarp jebkādus ieteikumus, Komisija paziņo forumam un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Forums izskata novērtējuma rezultātus.

8.   Dalībvalstis ziņo Komisijai un Forumam par to, kā tās ņem vērā novērtējuma rezultātos iekļautos ieteikumus.

9.   Pienācīgi ņemot vērā Foruma apsvērumus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotus kritērijus attiecībā uz novērtēšanas apmēru un novērtējumā izmantotajām metodēm, novērtēšanas grupas sastāvu, novērtēšanas plānu vismaz piecu gadu laikposmam un konkrētus nosacījumus saskaņā ar kuriem var samazināt šādu novērtējumu biežumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

11. pants

Forums informācijas apmaiņai par izpildi

1.   Komisija izveido, vada un pārvalda Forumu informācijas apmaiņai par izpildi (“forums”).

Foruma sastāvā ir katras dalībvalsts iecelti pārstāvji, kuri pārstāv savas apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes.

Attiecīgos gadījumos saskaņā ar šā panta 7. punktā minēto reglamentu, uz foruma sanāksmēm kā novērotājus var uzaicināt tehniskos dienestus, atzītas trešās personas, kas atbilst 13. panta 10. punktā minētajos īstenošanas aktos izklāstītajām prasībām, Eiropas Parlamenta, ražotāju un attiecīgo ekonomikas dalībnieku, kā arī ieinteresēto personu pārstāvjus, kuri iesaistīti drošības un vides jautājumu risināšanā.

Foruma konsultatīvo uzdevumu mērķis ir paraugprakses popularizēšana nolūkā atvieglot šīs regulas vienotu interpretāciju un īstenošanu, apmaiņa ar informāciju par izpildes problēmām, sadarbība, jo īpaši saistībā ar tehnisko dienestu novērtēšanu, norīkošanu un uzraudzību, darba metožu un rīku pilnveidošana, elektroniskās informācijas apmaiņas procedūras pilnveidošana, kā arī saskaņotu izpildes projektu izvērtēšana un sankciju izskatīšana.

2.   Forums izskata:

a)

jautājumus saistībā ar šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos izklāstīto prasību vienotu interpretāciju šādu prasību īstenošanas laikā;

b)

to tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbību rezultātus, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar 6. panta 8. un 9. punktu;

c)

to testu un pārbaužu rezultātus, kurus saskaņā ar 9. pantu veikusi Komisija;

d)

novērtējumus, kurus saskaņā ar 10. pantu veikusi Komisija;

e)

testa ziņojumus par iespējamu neatbilstību, ko iesniegušas atzītas trešās personas, kas atbilst 13. panta 10. punktā minētajos īstenošanas aktos noteiktajām prasībām;

f)

to ražošanas atbilstības darbību rezultātus, kurus saskaņā ar 31. pantu veikušas apstiprinātājas iestādes;

g)

informāciju, ko saskaņā ar 67. panta 6. punktu dalībvalstis iesniegušas par savām procedūrām attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, norīkošanu un paziņošanu un tehnisko dienestu uzraudzību;

h)

vispārējas nozīmes jautājumus attiecībā uz šajā regulā izklāstīto prasību īstenošanu saistībā ar tehnisko dienestu novērtēšanu, norīkošanu un uzraudzību saskaņā ar 67. panta 10. punktu un 78. panta 4. punktu;

i)

ekonomikas dalībnieku pārkāpumus;

j)

XI nodaļā izklāstīto korektīvo vai ierobežojošo pasākumu īstenošanu;

k)

tirgus uzraudzības darbību plānošanu, koordinēšanu un rezultātus;

l)

jautājumus par piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, kas izklāstīta XIV nodaļā, un jo īpaši jautājumus par 65. pantā noteikto procedūru īstenošanu.

3.   Pamatojoties uz ziņojumiem, ko saskaņā ar 8. panta 7. punktu iesniegušas dalībvalstis, Komisija reizi divos gados dara publiski pieejamu kopsavilkuma ziņojumu par tirgus uzraudzības darbībām.

4.   Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam kopsavilkumu par Foruma darbībām.

5.   Pildot savu konsultatīvo uzdevumu un ņemot vērā 2. punktā noteiktās izskatīšanas iznākumu, Forums var sniegt atzinumu vai ieteikumu.

Sniedzot atzinumu vai ieteikumus, forums cenšas panākt vienprātību. Ja šādu vienprātību nevar panākt, Forums sniedz atzinumu vai ieteikumus ar dalībvalstu vienkāršu balsu vairākumu. Katrai dalībvalstij ir viena balss. Dalībvalstis, kuru nostāja ir atšķirīga, var pieprasīt savu nostāju un tās pamatojumus atspoguļot Foruma atzinumā vai ieteikumos.

6.   Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija pienācīgi ņem vērā saskaņā ar 5. punktu foruma sniegtos atzinumus.

7.   Forums pieņem savu reglamentu.

12. pants

Datu apmaiņa tiešsaistē

1.   Komisija un dalībvalstis izmanto kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu, kas minēta 27. pantā attiecībā uz ES tipa apstiprinājuma sertifikātiem un to pielikumiem, kuri minēti 28. panta 1. punktā, tostarp jebkādiem testa ziņojumiem, kā arī attiecībā uz ES tipa apstiprinājuma grozījumiem, atteikumu vai atsaukšanu.

Lai starp tirgus uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm un Komisiju īstenotu tirgus uzraudzības darbības, atsaukumus un citas attiecīgas darbības, Komisija un dalībvalstis izmanto ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (18) un tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (ICSMS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

2.   No 2026. gada 5. jūlija dalībvalstis, izmantojot transportlīdzekļa identifikācijas numuru, kopējā drošā elektroniskās apmaiņas sistēmā elektroniskā formātā strukturētu datu veidā dara publiski pieejamu katra transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu saskaņā ar 37. pantu.

No 2026. gada 5. jūlija dalībvalstis atbilstības sertifikātā ietverto informāciju, izņemot transportlīdzekļa identifikācijas numurus, strukturētu datu veidā dara publiski pieejamu elektroniskā formātā kopējā drošā elektroniskās apmaiņas sistēmā saskaņā ar 37. pantu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētās publiskās pieejas informācijai formātu un kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

3.   Nolūkā veicināt tirgus uzraudzības pasākumus un nodrošināt, ka patērētājiem un trešām personām tiek sniegta saskaņota, konsekventa un precīza informācija, Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu saskarni starp 27. pantā minēto kopējo drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu, RAPEX un ICSMS.

4.   Dalībvalstis izmanto 27. pantā minēto kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu, lai no 2022. gada 1. septembra darītu publiski pieejamu sarakstu ar tiem transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumiem, kurus tās ir piešķīrušas, grozījušas, atteikušas vai atsaukušas, kā arī sarakstu ar tehniskajiem dienestiem, kuri veikuši attiecīgo ES tipa apstiprinājumu testus.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā punkta pirmajā daļā minētās publiskās pieejas informācijai formātu un kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

5.   Komisija izstrādā rīku, ar ko darīt publiski pieejamus testu rezultātus un sūdzības par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību veiktspēju, kuras iesniegušas atzītas trešās personas, kas atbilst 13. panta 10. punktā minētajos īstenošanas aktos izklāstītajām prasībām.

13. pants

Vispārīgi ražotāju pienākumi

1.   Ražotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, ko tie ir ražojuši un kas tiek laistas tirgū, ir ražotas un apstiprinātas atbilstoši šajā regulā, jo īpaši 5. pantā, izklāstītajām prasībām.

2.   Ražotāji ir atbildīgi apstiprinātājas iestādes priekšā par visiem apstiprināšanas procedūras aspektiem un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu.

Vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā ražotāji ir atbildīgi arī par to sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību, kuras tie ir pievienojuši transportlīdzekļa pabeigšanas posmā. Ražotāji, kuri pārveido agrākos posmos jau apstiprinātas sastāvdaļas, sistēmas vai atsevišķas tehniskas vienības, ir atbildīgi par pārveidoto sastāvdaļu, sistēmu vai atsevišķo tehnisko vienību tipa apstiprināšanu un ražošanas atbilstību. Iepriekšējā posma ražotāji informē nākamā posma ražotājus par jebkādām izmaiņām, kas var ietekmēt sastāvdaļas tipa apstiprinājumu, sistēmas tipa apstiprinājumu vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājumu, vai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Šādu informāciju sniedz, tiklīdz ir piešķirts jaunais gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma paplašinājums un ne vēlāk kā nepabeigta transportlīdzekļa ražošanas pirmajā dienā.

3.   Ražotāji, kas pārveido nepabeigtu transportlīdzekli tā, ka tas ir klasificējams citā transportlīdzekļu kategorijā, kā rezultātā mainās prasības, kuras jau ir novērtētas tipa apstiprināšanas iepriekšējā posmā, ir atbildīgi arī par atbilstību prasībām, kas piemērojamas transportlīdzekļu kategorijai, kurā klasificējams pārveidotais transportlīdzeklis.

4.   Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprināšanas nolūkā ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas pārstāvētu ražotāju apstiprinātājā iestādē. Tāpat minētais ražotājs tirgus uzraudzības nolūkā ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas var būt tas pats pārstāvis, kurš ir iecelts ES tipa apstiprināšanas nolūkā.

5.   Ražotāji nodrošina, lai to transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību konstrukcijā nebūtu iestrādātas stratēģijas vai citi paņēmieni, ar ko maina veiktspēju, kas uzrādīta testa procedūrās, tādā veidā, ka darbojoties apstākļos, kādus pamatoti var sagaidīt normālas darbības gadījumā, neatbilst šai regulai.

6.   Ražotāji nosaka procedūras, ar ko nodrošina, ka transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību sērijveida ražošana joprojām atbilst apstiprinātajam tipam.

7.   Ražotāji izskata visas saņemtās sūdzības, kas saistītas ar riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstības problēmām saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām un aprīkojumu, ko tie ir laiduši tirgū.

Ražotāji reģistrē šādas sūdzības, katrai sūdzībai pievienojot attiecīgās problēmas aprakstu un precīzus datus, kas vajadzīgi, lai precīzi identificētu attiecīgo transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma tipu, un pamatotu sūdzību gadījumā ražotāji par to informē savus izplatītājus un importētājus.

8.   Papildus obligātai izgatavotāja plāksnītei, kas ir piestiprināta tā transportlīdzekļiem, un tipa apstiprinājuma marķējumiem, kas ir piestiprināti tā sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar 38. pantu, ražotāji uz to transportlīdzekļiem, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras darītas pieejamas tirgū, norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un savu kontaktadresi Savienībā vai – ja tas nav iespējams – norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai.

9.   Kamēr ražotāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā izklāstītajām prasībām.

10.   Neskarot 9. panta 5. punktu un ņemot vērā komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktus, transportlīdzekļu ražotāji dara pieejamus datus, kas vajadzīgi, lai trešās personas varētu testēt iespējamu neatbilstību, tostarp visus parametrus un iestatījumus, kas vajadzīgi, lai precīzi atveidotu testa apstākļus, kādi tika piemēroti tipa apstiprināšanas testu laikā.

Šā punkta pirmās daļas nolūkā Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē datus, kas bez maksas ir jādara pieejami, kā arī prasības, kas jāpilda trešām personām, lai pierādītu savas leģitīmās intereses sabiedrības drošības vai vides aizsardzības jomā un piekļuvi atbilstīgām testēšanas iekārtām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

14. pants

Ražotāju pienākumi attiecībā uz to transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām un aprīkojumu, kas neatbilst prasībām vai rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa, vai aprīkojums, kas ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, neatbilst šai regulai vai ja tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, ražotājs nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

Par neatbilstību un jebkādiem veiktajiem pasākumiem ražotājs nekavējoties sniedz detalizētu informāciju apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu.

2.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, ražotājs par šādu apdraudējumu un jebkādiem veiktajiem pasākumiem nekavējoties sniedz detalizētu informāciju apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

3.   Ražotāji glabā ES tipa apstiprinājuma sertifikātus un to 28. panta 1. punktā minētos pielikumus 10 gadus pēc transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

Transportlīdzekļa ražotāji 36. pantā minēto atbilstības sertifikātu kopiju apstiprinātāju iestāžu vajadzībām glabā 10 gadus pēc transportlīdzekļa ražošanas datuma.

4.   Pēc valsts iestādes vai Komisijas pamatota pieprasījuma ražotāji minētajai iestādei vai Komisijai – attiecīgajai valsts iestādei vai Komisijai viegli saprotamā valodā – iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vai 55. panta 1. punktā minētās atļaujas kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību.

Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji ar minēto iestādi sadarbojas attiecībā uz jebkuru darbību, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, lai novērstu riskus, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū.

15. pants

Ražotāja pārstāvju pienākumi

1.   Ražotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Minētajā pilnvarojumā paredz vismaz to, ka pārstāvis:

a)

var piekļūt ES tipa apstiprinājuma sertifikātam un tā 28. panta 1. punktā minētajiem pielikumiem un atbilstības sertifikātam kādā no Savienības oficiālajām valodām; šādus dokumentus dara pieejamus apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm laikposmā, kas ilgst 10 gadus pēc transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām, un laikposmā, kas ilgst piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām;

b)

pēc pamatota apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz minētajai iestādei visu informāciju, dokumentus un tehniskās specifikācijas, tostarp piekļuvi programmatūrai un algoritmiem, kas vajadzīgi, lai apliecinātu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību;

c)

pēc apstiprinātāju iestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma ar tām sadarbojas attiecībā uz jebkuru darbību, kas veikta, lai novērstu nopietnu apdraudējumu, ko rada tie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojums, kurus aptver minētais pilnvarojums;

d)

nekavējoties informē ražotāju par sūdzībām un ziņojumiem, kas saistīti ar riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstības problēmām saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus aptver minētais pilnvarojums;

e)

ir tiesīgs izbeigt pilnvarojumu bez soda, ja ražotājs rīkojas pretēji saviem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

2.   Ražotāja pārstāvis, kurš izbeidz pilnvarojumu, pamatojoties uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto, nekavējoties informē gan apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, gan Komisiju.

Sniedzamajā informācijā norāda vismaz:

a)

pilnvarojuma izbeigšanas datumu;

b)

datumu, līdz kuram iepriekšējo ražotāja pārstāvi var norādīt ražotāja sniegtajā informācijā, tostarp jebkuros reklāmas materiālos;

c)

dokumentu nodošanu, tostarp konfidencialitātes aspektus un īpašumtiesības;

d)

ražotāja pārstāvja, kurš izbeidz pilnvarojumu, pienākumu pēc pilnvarojuma beigām pārsūtīt ražotājam vai jaunajam ražotāja pārstāvim jebkuras sūdzības vai ziņojumus par riskiem un iespējamiem incidentiem, kas saistīti ar transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu, attiecībā uz kuru ražotāja pārstāvis, kurš izbeidz pilnvarojumu, iepriekš tika norīkots kā ražotāja pārstāvis.

16. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šai regulai.

2.   Pirms tirgū tiek laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētāji pārliecinās, ka tiem ir derīgs ES tipa apstiprinājuma sertifikāts un ka sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un ka tā atbilst 13. panta 8. punktam.

Transportlīdzekļa gadījumā importētājs nodrošina, ka transportlīdzeklim ir pievienots vajadzīgais atbilstības sertifikāts.

3.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, jo īpaši apstiprinātajam tipam, importētāji attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību nelaiž tirgū, nenodod ekspluatācijā vai nereģistrē, kamēr nav panākta atbilstība.

4.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētāji par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētāji informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu.

5.   Importētāji uz transportlīdzekļa, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un savu kontaktadresi vai – ja tas nav iespējams – norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai, detaļai vai aprīkojumam.

6.   Importētāji nodrošina, ka transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir pievienotas instrukcijas un informācija, kā tas paredzēts 59. pantā, attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās.

7.   Patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā importētāji reģistrē sūdzības un atsaukumus saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus tie ir laiduši tirgū, un par šādām sūdzībām un atsaukumiem informē savus izplatītājus.

8.   Importētāji nekavējoties informē attiecīgo ražotāju par jebkurām saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstības problēmām saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū.

9.   Kamēr importētāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā izklāstītajām prasībām.

17. pants

Importētāju pienākumi attiecībā uz to transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām un aprīkojumu, kas neatbilst prasībām vai kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, ko importētājs ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, importētāji nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražotāju uzraudzībā tiek panākta minētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstība, vai attiecīgā gadījumā – lai tas tiktu izņemts no tirgus vai atsaukts. Tāpat importētāji informē ražotāju un apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

2.   Ja tirgū laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētāji par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz detalizētu informāciju ražotājiem un apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

Tāpat importētāji informē apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes par jebkuru veikto darbību un sniedz sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietno apdraudējumu un par jebkādiem ražotāja veiktajiem pasākumiem.

3.   Importētāji 10 gadus pēc transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām glabā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta un tā 28. panta 1. punktā minēto pielikumu kopiju un nodrošina, ka tos pēc pieprasījuma var darīt pieejamus apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

4.   Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji minētajai iestādei tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai apliecinātu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību.

Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji ar šo iestādi sadarbojas attiecībā uz jebkuru darbību, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, lai novērstu riskus, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū.

18. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir vajadzīgā obligātā izgatavotāja plāksnīte vai tipa apstiprinājuma marķējums un ka ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošuma informācija, kas prasīta 59. pantā, attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, un ka ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi 13. panta 8. punktā un 16. panta 5. punktā noteiktās prasības.

2.   Izplatītāji nekavējoties informē attiecīgo ražotāju par jebkurām saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstības problēmām saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū.

3.   Kamēr izplatītāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā izklāstītajām prasībām.

19. pants

Izplatītāju pienākumi attiecībā uz to transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kas neatbilst prasībām vai kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītāji par to informē ražotāju, importētāju un apstiprinātāju iestādi, kas ir piešķīrusi attiecīgo ES tipa apstiprinājumu, un attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķo tehnisko vienību, detaļu vai aprīkojumu nedara pieejamu tirgū, kamēr nav panākta atbilstība.

2.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, ko izplatītāji ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, tie informē ražotāju, importētāju un apstiprinātāju iestādi, kas ir piešķīrusi attiecīgo ES tipa apstiprinājumu.

3.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītāji par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz detalizētu informāciju ražotājam, importētājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās minētais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū.

Tāpat izplatītāji tos informē par visiem veiktajiem pasākumiem un sniedz sīkāku informāciju par visiem ražotāja īstenotajiem pasākumiem.

4.   Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji ar šo iestādi sadarbojas attiecībā uz jebkuru darbību, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, lai novērstu riskus, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū.

20. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus attiecina uz importētājiem un izplatītājiem

Šajā regulā importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un uz importētāju vai izplatītāju attiecina ražotāja pienākumus atbilstoši 8., 13. un 14. pantam šādos gadījumos:

a)

ja importētājs vai izplatītājs transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību dara pieejamu tirgū vai ir atbildīgs par tās nodošanu ekspluatācijā ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai ja tas pārveido transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tā, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība varētu vairs neatbilst piemērojamajām prasībām; vai

b)

ja importētājs vai izplatītājs sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību dara pieejamu tirgū vai ir atbildīgs par tās nodošanu ekspluatācijā, pamatojoties uz ANO tipa apstiprinājumu, kas piešķirts ražotājam ārpus Savienības, un nav iespējams identificēt nevienu ražotāja pārstāvi Savienības teritorijā.

21. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Laikposmā, kas ilgst 10 gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū, un laikposmā, kas ilgst piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma laišanas tirgū, ekonomikas dalībnieki pēc apstiprinātājas iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz šādu informāciju:

a)

jebkuru to ekonomikas dalībnieku identitāte, kas tiem piegādāja transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

b)

jebkuru to ekonomikas dalībnieku identitāte, kuriem tie piegādāja transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu.

III NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRAS

22. pants

ES tipa apstiprināšanas procedūras

1.   Iesniedzot gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu, ražotājs var izvēlēties vienu no šādām procedūrām:

a)

pakāpenisku tipa apstiprināšanu;

b)

tipa apstiprināšanu vienā posmā;

c)

jauktu tipa apstiprināšanu.

Turklāt nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim ražotājs var izvēlēties vairākposmu tipa apstiprināšanu.

2.   Neskarot II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu prasības, sistēmas tipa apstiprināšanai, sastāvdaļas tipa apstiprināšanai un atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanai piemēro tikai tipa apstiprināšanu vienā posmā.

3.   Vairākposmu tipa apstiprinājumu piešķir nepabeigta vai pabeigta transportlīdzekļa tipam, kas, ņemot vērā transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, atbilst 24. pantā minētajā informācijas mapē norādītajiem detalizētajiem datiem un attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām.

Vairākposmu tipa apstiprināšanu piemēro arī pabeigtiem transportlīdzekļiem, ko pēc pabeigšanas ir pārveidojis vai modificējis cits ražotājs.

4.   ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir tikai pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde, ievērojot IX pielikumā paredzētās procedūras, ir pārliecinājusies, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips apstiprināšanas laikā atbilst visām piemērojamajām tehniskajām prasībām. Šāda pārbaude ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu procedūrā, arī tad, ja ES tipa apstiprinājums tika piešķirts citai transportlīdzekļu kategorijai.

5.   Šā panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprināšanas procedūru izvēle neietekmē piemērojamās prasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

6.   Viens ražotājs var izvēlēties arī vairākposmu tipa apstiprināšanu, ja vien to neizmanto, lai apietu prasības, kas piemērojamas vienā posmā izgatavotam transportlīdzeklim. Viena ražotāja ražotus transportlīdzekļus neuzskata par vairākos posmos izgatavotiem transportlīdzekļiem 41., 42. un 49. panta nolūkos.

23. pants

ES tipa apstiprinājuma pieteikums

1.   Ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz ES tipa apstiprinājuma pieteikumu, kā arī 24. pantā minēto informācijas mapi.

2.   Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību iesniedz tikai vienu pieteikumu. Minēto vienu pieteikumu iesniedz tikai tikai vienā dalībvalstī un tikai vienai apstiprinātājai iestādei.

Par to pašu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu nevar iesniegt jaunu pieteikumu citā dalībvalstī, ja:

a)

apstiprinātāja iestāde ir atteikusies piešķirt tipa apstiprinājumu minētajam tipam;

b)

apstiprinātāja iestāde ir anulējusi tipa apstiprinājumu minētajam tipam; vai

c)

ražotājs ir atsaucis tipa apstiprinājuma pieteikumu minētajam tipam.

Apstiprinātāja iestāde noraida tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz cita tipa apzīmējumu vai pārveidojumiem attiecībā uz iepriekšējo pieteikumu, ja izmaiņas nav pietiekamas, lai to uzskatītu par jaunu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu.

3.   ES tipa apstiprinājuma pieteikumā konkrēta tipa transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ietver ražotāja paziņojumu, kurā saskaņā ar 2. punkta otro daļu apliecina, ka:

a)

ražotājs nav iesniedzis ES tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz to pašu tipu kādā citā apstiprinātājā iestādē, un neviena cita apstiprinātāja iestāde nav piešķīrusi ražotājam šādu apstiprinājumu;

b)

neviena apstiprinātāja iestāde nav atteikusies piešķirt tipa apstiprinājumu minētajam tipam;

c)

neviena apstiprinātāja iestāde nav anulējusi tipa apstiprinājumu minētajam tipam; un

d)

ražotājs nav atsaucis tipa apstiprinājuma pieteikumu minētajam tipam.

4.   Par katru apstiprināmo transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu iesniedz atsevišķu pieteikumu.

24. pants

Informācijas mape

1.   Informācijas mapē iekļauj:

a)

informācijas dokumentu, kas izstrādāts saskaņā ar 4. punktā minētajos īstenošanas aktos noteikto paraugu, viena posma tipa apstiprināšanai vai jauktai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai vai pakāpeniskai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai, vai – sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā – saskaņā ar attiecīgo II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu;

b)

visus datus, rasējumus, fotoattēlus un citu būtisku informāciju;

c)

attiecībā uz transportlīdzekļiem – norādi uz saskaņā ar 22. panta 1. punktu izvēlēto procedūru vai procedūrām;

d)

jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātāja iestāde pieprasa saistībā ar ES tipa apstiprināšanas procedūru.

2.   Informācijas dokumentā, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā un kas attiecas uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu, ir ietverts tāds pilnīgs informācijas kopums par transportlīdzekļa tipa parametriem, kāds ir vajadzīgs apstiprinātājai iestādei, lai identificētu transportlīdzekļa tipu un pienācīgi īstenotu tipa apstiprināšanas procedūru.

3.   Ražotājs iesniedz informācijas mapi apstiprinātājai iestādei tai pieņemamā elektroniskā formātā. Apstiprinātāja iestāde var pieņemt arī papīra formātā iesniegtas informācijas mapes.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka informācijas dokumenta un jebkuras citas informācijas mapes daļas paraugu un saskaņotu elektronisko formātu šā panta 3. punkta nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2020. gada 5. jūlijam.

25. pants

Papildu informācija, kas jāiesniedz kopā ar ES tipa apstiprinājuma pieteikumu

1.   Papildus 24. pantā minētajai informācijas mapei pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno pilnīgu to ES tipa apstiprinājuma vai ANO tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu un to pielikumus, kas nepieciešami saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem sistēmas tipa apstiprināšanas, sastāvdaļas tipa apstiprināšanas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā apstiprinātājai iestādei ir piekļuve informācijas mapei un attiecīgā gadījumā ES tipa apstiprinājuma sertifikātiem un to pielikumiem līdz brīdim, kad piešķir vai atsaka gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

2.   Papildus 24. pantā minētajai informācijas mapei jaukta tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno tos ES tipa apstiprinājuma vai ANO tipa apstiprinājuma sertifikātus un to pielikumus, kas nepieciešami saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

Attiecībā uz sistēmām, par kurām nav iesniegts ES tipa apstiprinājuma vai ANO tipa apstiprinājuma sertifikāts, papildus 24. pantā minētajai informācijas mapei pieteikumam pievieno informāciju, kas transportlīdzekļa apstiprināšanas posmā nepieciešama šo sistēmu apstiprināšanai, un ES tipa apstiprinājuma vai ANO tipa apstiprinājuma sertifikāta vietā pievieno testa ziņojumu.

3.   Vairākposmu tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno šādu informāciju:

a)

pirmajā posmā – tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, ANO tipa apstiprinājuma sertifikātus vai attiecīgā gadījumā testa ziņojumus, kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

b)

otrajā un turpmākajos posmos – tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus vai ANO tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto pabeigtības posmu, kā arī iepriekšējā izgatavošanas posmā izdotā gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un pilnīgas ziņas par jebkādām ražotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.

Šajā punktā norādīto informāciju iesniedz saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

4.   Apstiprinātājai iestādei un tehniskajiem dienestiem ir piekļuve tai transportlīdzekļa programmatūrai un algoritmiem, ko tās uzskata par nepieciešamu savu darbību izpildei.

Apstiprinātāja iestāde un tehniskie dienesti var arī prasīt ražotājam iesniegt dokumentāciju vai jebkādu papildu informāciju, kas ir vajadzīga, lai apstiprinātājai iestādei vai tehniskajiem dienestiem ļautu pienācīgi saprast sistēmas, tostarp sistēmu izstrādes procesu un sistēmu konceptu, kā arī programmatūras funkcijas un algoritmus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām, lai pieņemtu lēmumus par vajadzīgajiem testiem vai lai atvieglinātu šādu testu veikšanu.

IV NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU NORISE

26. pants

Vispārīgi noteikumi par ES tipa apstiprināšanas procedūru norisi

1.   Katram transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam var piešķirt tikai vienu ES tipa apstiprinājumu.

2.   Apstiprinātāja iestāde, kas ir saņēmusi pieteikumu saskaņā ar 23. pantu, ES tipa apstiprinājumu piešķir tikai tad, kad tā ir pārbaudījusi visus turpmāk minētos aspektus:

a)

31. pantā minētos ražošanas atbilstības pasākumus;

b)

to, vai ir iesniegts 23. panta 3. punktā minētais paziņojums;

c)

to, vai transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst piemērojamajām prasībām;

d)

attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem saskaņā ar pakāpeniskas tipa apstiprināšanas, jauktas tipa apstiprināšanas vai vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrām apstiprinātāja iestāde atbilstoši 22. panta 4. punktam pārliecinās, ka uz sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām attiecas atsevišķi un derīgi tipa apstiprinājumi, kas piešķirti atbilstoši prasībām, kas piemērojamas laikā, kad tiek piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.

3.   Piemēro procedūras, kas attiecībā uz ES tipa apstiprināšanu ir izklāstītas III pielikumā, un procedūras, kas attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprināšanu ir izklāstītas IX pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus III un IX pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā regulatīvās norises un tehnikas attīstību, atjauninot tajos noteiktās procedūras, kas skar ES tipa apstiprināšanu un vairākposmu tipa apstiprināšanu.

4.   Apstiprinātāja iestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst 24. pantā minētā informācijas mape ar testu ziņojumiem, kā arī visi citi dokumenti, ko tehniskais dienests vai apstiprinātāja iestāde pievienoja informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā.

Informācijas paketi var glabāt elektroniski. Tajā ir satura rādītājs, kurā skaidri norāda visas lappuses un katra dokumenta formātu, un hronoloģiski reģistrē jebkādas izmaiņas ES tipa apstiprinājumā.

Apstiprinātāja iestāde informācijas paketi uzglabā pieejamu 10 gadus pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.

5.   Apstiprinātāja iestāde atsaka ES tipa apstiprinājumu, ja konstatē, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips, kas atbilst piemērojamajām prasībām, tomēr nopietni apdraud drošību vai varētu nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nekavējoties nosūta detalizētu informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un izklāstot konstatēto faktu pierādījumus.

6.   Saskaņā ar 22. panta 4. punktu pakāpeniskas tipa apstiprināšanas, jauktas tipa apstiprināšanas un vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrās apstiprinātāja iestāde atsaka ES tipa apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

Apstiprinātāja iestāde lūdz tās apstiprinātājas iestādes, kuras piešķīrušas tipa apstiprinājumus sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, rīkoties saskaņā ar 54. panta 2. punktu.

27. pants

Paziņošana par piešķirtu, grozītu, atteiktu un atsauktu ES tipa apstiprinājumu

1.   Apstiprinātāja iestāde par katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu, kuram tā ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, izsniedzot vai grozot ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, dara pieejamu pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un Komisijai transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un tā pielikumus, tostarp testa ziņojumus, kas minēti 30. pantā. Minēto kopiju dara pieejamu, izmantojot kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas minēti šā panta 3. punktā.

2.   Apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par jebkuru ES tipa apstiprinājuma atteikumu vai atsaukšanu, izklāstot sava lēmuma pamatojumu, izmantojot kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas minēti 3. punktā.

3.   Attiecībā uz kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka to elektronisko dokumentu, kuri jādara pieejami, formātu, apmaiņas mehānismu, procedūras iestāžu informēšanai par ES tipa apstiprinājumu piešķiršanu grozījumiem, to atteikumiem un atsaukšanu un attiecīgiem drošības pasākumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2020. gada 5. jūlijam.

28. pants

ES tipa apstiprinājuma sertifikāts

1.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

a)

26. panta 4. punktā minēto informācijas paketi;

b)

testu ziņojumus, kas minēti 30. pantā, ja runa ir par sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanu, vai testu rezultātu lapu gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā;

c)

gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā – tās personas vai to personu vārdu, uzvārdu un paraksta paraugu, kas ir pilnvarotas parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī norādi par šo personu amatu uzņēmumā;

d)

gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā – aizpildītu transportlīdzekļa tipa atbilstības sertifikāta paraugu.

2.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātam piešķir unikālu numuru atbilstīgi saskaņotai numurēšanas sistēmai, kas ļauj vismaz identificēt dalībvalsti, kura piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, un identificēt prasības, kurām atbilst transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai tehniska vienības tips.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu attiecīgi ES tipa apstiprinājuma sertifikāta, saskaņotās numurēšanas sistēmas un testu rezultātu lapas paraugus, tostarp nodrošinot attiecīgos elektroniskos formātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2020. gada 5. jūlijam.

4.   Attiecībā uz katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu apstiprinātāja iestāde:

a)

aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, tostarp tā pielikumus;

b)

sagatavo 26. panta 4. punktā minētās informācijas paketes satura rādītāju;

c)

aizpildīto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus bez kavēšanās izdod ražotājam.

5.   Attiecībā uz ES tipa apstiprinājumu, kura derīgumam ir noteikts ierobežojums saskaņā ar 39. pantu, 43. pantu vai II pielikuma III daļu, vai kuram nav piemērojami atsevišķi šīs regulas vai II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu noteikumi, ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda minētos ierobežojumus vai attiecīgos noteikumus, kas nav piemērojami.

6.   Ja transportlīdzekļa ražotājs ir izvēlējies jauktu tipa apstiprināšanas procedūru, apstiprinātāja iestāde aizpilda 26. panta 4. punktā minēto informācijas paketi, dodot norādes uz 30. pantā minētajiem testu ziņojumiem tādām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kurām nav izsniegti ES tipa apstiprinājuma sertifikāti. Apstiprinātāja iestāde informācijas paketē arī skaidri norāda tās II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu tehniskās prasības saskaņā ar kurām transportlīdzeklis tika testēts.

7.   Ja transportlīdzekļa ražotājs izvēlas tipa apstiprināšanu vienā posmā, apstiprinātāja iestāde ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno attiecīgo normatīvo aktu sarakstu atbilstoši paraugam, kas paredzēts 3. punktā minētajos īstenošanas aktos.

29. pants

Īpaši noteikumi par ES tipa apstiprinājumiem sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām

1.   ES tipa apstiprinājumu piešķir sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kas atbilst 24. pantā minētajā informācijas mapē norādītajiem detalizētajiem datiem un attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām.

2.   Ja uz sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir vai nav paredzētas remontam, apkalpošanai vai apkopei, attiecas arī transportlīdzekļa sistēmas tipa apstiprinājums, tad papildus nav jāveic sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšana, izņemot gadījumus, ja šāda tipa apstiprināšana ir paredzēta attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.

3.   Ja kāda sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība funkcionē vai ja tai kāda konkrēta iezīme piemīt vienīgi savienojumā ar citām transportlīdzekļa detaļām un ja šā iemesla dēļ par atbilstību prasībām var pārliecināties vienīgi tad, ja sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība darbojas savienojumā ar šīm citām transportlīdzekļa detaļām, tad sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma darbības jomu attiecīgi ierobežo.

Šādos gadījumos ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda jebkādus sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības lietojuma ierobežojumus un īpašos nosacījumus attiecīgās sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības uzstādīšanai transportlīdzeklī.

Ja šo sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību uzstāda transportlīdzeklī, apstiprinātāja iestāde transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī pārliecinās par to, ka attiecīgā sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība atbilst visiem piemērojamajiem lietošanas ierobežojumiem vai uzstādīšanas nosacījumiem.

30. pants

ES tipa apstiprinājumiem nepieciešamie testi

1.   ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas nolūkā apstiprinātāja iestāde pārliecinās par atbilstību šajā regulā paredzētajām tehniskajām prasībām, izmantojot atbilstošus testus, ko veic tās tehniskie dienesti.

2.   Būtiskākos minēto testu elementus, tostarp tehniskās prasības attiecībā uz kurām ar testu palīdzību tika pārbaudīta atbilstība, reģistrē testa ziņojumā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka testa ziņojumu formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2020. gada 5. jūlijam.

4.   Ražotājs nodrošina, lai apstiprinātājām iestādēm būtu pieejami un lai attiecīgajiem tehniskajiem dienestiem tiktu sniegti transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas saskaņā ar attiecīgajiem II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem ir vajadzīgi nepieciešamo testu veikšanai.

5.   Nepieciešamos testus veic ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas precīzi atbilst apstiprināmajam tipam.

6.   Ja attiecībā uz parametriem un nosacījumiem, kurus izmanto 1. punktā minēto attiecīgo testu veikšanai, ir norādīts vērtību diapazons, tehniskie dienesti var izvēlēties jebkuru vērtību no attiecīgā diapazona.

7.   Pēc ražotāja pieprasījuma un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, virtuālas testēšanas metodes var izmantot saskaņā ar VIII pielikumu kā alternatīvu risinājumu 1. punktā minētajiem testiem.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VIII pielikumu ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises, atjauninot to normatīvo aktu sarakstu, atbilstoši kuriem ražotājs vai tehniskais dienests var izmantot virtuālas testēšanas metodes, kā arī atjauninot īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem minētās virtuālas testēšanas metodes ir izmantojamas.

31. pants

Ražošanas atbilstības pasākumi

1.   Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar IV pielikumu, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm – pārliecinātos, ka ražotājs transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavo atbilstoši apstiprinātajam tipam.

2.   Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, pārbauda statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu un atbilstības sertifikātu paraugu, pārliecinoties par to atbilstību 36. un 37. pantam, kā arī pārliecinās, vai minētajos atbilstības sertifikātos ietvertie dati ir pareizi.

3.   Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm – pārliecinātos, ka šā panta 1. un 2. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam un to atbilstības sertifikāti joprojām atbilst 36. un 37. pantam.

4.   Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātāja iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai ar ražotāja telpās, tostarp ražošanas iekārtās, ņemtiem paraugiem veiktu pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprinājumam.

Saskaņā ar IV pielikumu apstiprinātāja iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai veiktu šādas pārbaudes vai testus tik bieži, kā ir noteikts II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos, vai – ja minētajos aktos nav norādīts biežums – vismaz reizi trīs gados.

5.   Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, apstiprinātāja iestāde vai tehniskie dienesti:

a)

ja attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos paredzētajās testa procedūrās ir sniegts vērtību diapazons, veicot pārbaudes vai testus, vērtības nosaka pēc nejaušības principa sniegtajā diapazonā; un

b)

saņem piekļuvi programmatūrai, algoritmiem, dokumentācijai un jebkādai papildu informācijai saskaņā ar 25. panta 4. punktu.

6.   Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka ražotājs pilda XIV nodaļā izklāstītos pienākumus. Tā jo īpaši pārliecinās, vai ražotājs nolūkā pildīt minētos pienākumus ir koriģējis vai papildinājis transportlīdzekļa OBD informāciju un informāciju par transportlīdzekļa remontiem un apkopi.

7.   Ja apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, secina, ka ražotājs vairs neizgatavo transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstoši apstiprinātajam tipam vai šīs regulas prasībām, vai secina, ka atbilstības sertifikāti vairs neatbilst 36. un 37. pantam, lai gan ražošana tiek turpināta, tā veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti ražošanas atbilstības nodrošināšanas pasākumi, vai atsauc tipa apstiprinājumu. Apstiprinātāja iestāde var nolemt veikt visus nepieciešamos ierobežojošos pasākumus saskaņā ar XI nodaļu.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumu ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises, atjauninot ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras.

32. pants

Nodevas

1.   Nodevas par ES tipa apstiprināšanas darbībām iekasē no ražotājiem, kuri ir pieteikušies ES tipa apstiprinājumam attiecīgajā dalībvalstī.

Dalībvalsts nodrošina, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai segtu tirgus uzraudzības darbību izmaksas. Neskarot valsts tiesību aktus, minētās izmaksas var kompensēt ar nodevām, kuras var iekasēt tajā dalībvalstī, kurā transportlīdzekļi tiek laisti tirgū.

2.   Dalībvalstis var iekasēt administratīvas nodevas no tehniskajiem dienestiem, kas piesakās norīkojuma saņemšanai, lai pilnībā vai daļēji segtu izmaksas saistībā ar darbībām, ko veikušas valsts iestādes, kas saskaņā ar šo regulu ir atbildīgas par tehniskajiem dienestiem.

V NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI UN DERĪGUMS

33. pants

Vispārīgi noteikumi par ES tipa apstiprinājumu grozījumiem

1.   Ražotājs nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, par visām izmaiņām 26. panta 4. punktā minētajā informācijas paketē norādītajos detalizētajos datos, tostarp par jebkādām izmaiņām paplašinātajā dokumentācijas paketē saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

Apstiprinātāja iestāde lemj, vai saistībā ar attiecīgajām izmaiņām ir jāizdara grozījums, veicot ES tipa apstiprinājuma pārskatīšanu vai tā paplašināšanu saskaņā ar 34. pantu, vai arī minēto izmaiņu dēļ ir nepieciešams jauns ES tipa apstiprinājums.

2.   Grozījuma pieteikumu iesniedz vienīgi tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi spēkā esošo ES tipa apstiprinājumu.

3.   Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka, lai veiktu grozījumu ir atkārtoti jāveic pārbaudes vai testi, tā attiecīgi informē ražotāju.

4.   Ja, balstoties uz šā panta 3. punktā minētajām pārbaudēm vai testiem, apstiprinātāja iestāde konstatē, ka prasības ES tipa apstiprinājumam joprojām ir izpildītas, piemēro 34. pantā minētās procedūras.

5.   Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka informācijas paketē norādīto detalizēto datu izmaiņu dēļ spēkā esošo tipa apstiprinājumu nevar paplašināt, tā atsakās grozīt ES tipa apstiprinājumu un pieprasa ražotājam pieteikties jaunam ES tipa apstiprinājumam.

34. pants

ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un paplašināšana

1.   Grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”, ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka, neraugoties uz 26. panta 4. punktā minētajā informācijas paketē norādīto detalizēto datu izmaiņām, attiecīgais transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips joprojām atbilst šim tipam piemērojamajām prasībām un ka tāpēc pārbaudes vai testi nav jāatkārto.

Šādā gadījumā apstiprinātāja iestāde nekavējoties izdod attiecīgi pārskatītās informācijas paketes lapas, atzīmējot katru pārskatīto lapu, lai skaidri norādītu grozījumu būtību un atkārtotās izdošanas datumu, vai tā izdod konsolidētu, atjauninātu informācijas paketes redakciju, papildinot to ar veikto izmaiņu izsmeļošu aprakstu.

2.   Grozījumu uzskata par “paplašināšanu”, ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ir mainījušies informācijas paketē norādītie detalizētie dati, un ja ir iestājies kāds no šādiem gadījumiem:

a)

ir jāveic papildu pārbaudes vai testi, lai pārliecinātos par nepārtrauktu atbilstību prasībām, uz kuru pamata ir izsniegts spēkā esošais ES tipa apstiprinājums;

b)

ir notikušas jebkādas izmaiņas ES tipa apstiprinājuma sertifikāta informācijā, bet ne tā pielikumos; vai

c)

apstiprinātam transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam kļūst piemērojamas jaunas prasības saskaņā ar kādu no II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

Paplašināšanas gadījumā apstiprinātāja iestāde nekavējoties izdod atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts paplašinājuma numurs, kas palielināts atbilstoši jau piešķirto secīgo paplašinājumu skaitam. Minētajā apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda paplašināšanas iemeslu, sertifikāta izdošanas datumu un vajadzības gadījumā derīguma termiņu.

3.   Izdodot informācijas paketes grozītas lapas vai konsolidētu, atjauninātu redakciju, attiecīgi groza informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākās paplašināšanas vai pārskatīšanas datumu vai jaunākās konsolidētās, atjauninātās redakcijas datumu.

4.   Tipa apstiprinājums attiecīgajam transportlīdzekļa tipam nav jāpaplašina, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētās jaunās prasības minētā tipa transportlīdzeklim ir nebūtiskas no tehniskā viedokļa vai attiecas uz transportlīdzekļu kategorijām, kurām tas nepieder.

35. pants

Derīguma beigas

1.   Septiņus gadus pēc informācijas paketes pēdējā atjauninājuma gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikātam attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un 10 gadus attiecībā uz M2, M3, N2, N3 un O kategorijas transportlīdzekļiem apstiprinātāja iestāde pārbauda, vai transportlīdzekļa tips atbilst visiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz minēto tipu.

Ja apstiprinātāja iestāde veic šā punkta pirmajā daļā minēto pārbaudi, 30. pantā minētie testi nav jāatkārto.

2.   ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs katrā no šādiem gadījumiem:

a)

ja jaunas prasības, kas piemērojamas apstiprinātam transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam, kļūst obligātas, lai attiecīgo tipu varētu darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, un ES tipa apstiprinājumu nevar paplašināt pamatojoties uz 34. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto;

b)

ja saskaņā ar šā panta 1. punktu veiktajā pārbaudē konstatē, ka transportlīdzeklis neatbilst visiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz minēto tipu;

c)

ja brīvprātīgā kārtā pilnīgi izbeidz ražot apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstošus transportlīdzekļus, ko uzskata par notikušu, ja iepriekšējos divos gados nav ražots neviens attiecīgā tipa transportlīdzeklis; tomēr šādi tipa apstiprinājumi joprojām ir derīgi reģistrēšanas nolūkā vai nodošanai ekspluatācijā, kamēr nav piemērojams šā punkta a) apakšpunkts;

d)

ja ES tipa apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar 31. panta 7. punktu;

e)

ja 39. panta 6. punktā minēta ierobežojuma dēļ beidzas ES tipa apstiprinājuma sertifikāta derīgums;

f)

ja tiek konstatēts, ka tipa apstiprinājuma pamatā ir nepatiesas deklarācijas vai falsificēti testa rezultāti vai ka nav izpausti tādi dati, kuru dēļ tipa apstiprinājums būtu atteikts.

3.   Ja tikai viena varianta gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums vai kāda varianta vienas versijas gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums kļūst nederīgs, tad attiecīgā gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vienīgi attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.

4.   Ja konkrēta transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošana tiek pilnībā izbeigta, ražotājs nekavējoties informē to apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu.

Viena mēneša laikā no pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas apstiprinātāja iestāde, kas transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam piešķīra ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes.

5.   Ja ES tipa apstiprinājuma sertifikāts drīz kļūs nederīgs, ražotājs nekavējoties informē to apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu.

6.   Saņemot ražotāja paziņojumu, apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, nekavējoties sniedz pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības attiecīgi darītu pieejamas tirgū, reģistrētu vai nodotu ekspluatācijā.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem šā punkta pirmajā daļā minētajā paziņojumā norāda pēdējā izgatavotā transportlīdzekļa ražošanas datumu un transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN), kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 19/2011 (19) 2. panta 2. punktā.

VI NODAĻA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN MARĶĒJUMS

36. pants

Atbilstības sertifikāts papīra formātā

1.   Ražotājs katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, izdod atbilstības sertifikātu papīra formātā. Minētajā nolūkā ražotājs izmanto paraugu, kas noteikts 4. punktā minētajos īstenošanas aktos.

Atbilstības sertifikātā papīra formātā konkrēti izklāsta galvenos transportlīdzekļa parametrus, kā arī tā tehnisko veiktspēju. Atbilstības sertifikātā papīra formātā iekļauj transportlīdzekļa ražošanas datumu. Atbilstības sertifikātu papīra formātā izstrādā tā, lai nepieļautu viltojumus.

Šādu atbilstības sertifikātu papīra formātā pircējam izsniedz bez maksas, kad tas nopērk transportlīdzekli. Sertifikātu izsniedz neatkarīgi no tā, vai ir bijis konkrēts pieprasījums un vai ražotājam ir iesniegta papildu informācija.

2.   No 2026. gada 5. jūlija, pēc tam, kad ražotājs atbilstības sertifikātu ir darījis pieejamu kā strukturētus datus elektroniskā formā saskaņā ar 37. panta 1. punktu, ražotājs ir atbrīvots no šā panta 1. punkta pienākuma katram transportlīdzeklim izdot atbilstības sertifikātu papīra formātā.

3.   Pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma ražotājs 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa ražošanas datuma izdod atbilstības sertifikāta papīra formātā dublikātu par atlīdzību, kas nepārsniedz sertifikāta dublikāta izsniegšanas izmaksas. Uz katra sertifikāta dublikāta ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstības sertifikātu papīra formātā, jo īpaši nosakot:

a)

atbilstības sertifikāta paraugu;

b)

drošības elementus, lai nepieļautu atbilstības sertifikāta viltošanu; un

c)

specifikāciju attiecībā uz veidu, kā atbilstības sertifikāts tiek parakstīts.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem pirms 2020. gada 1. septembra.

5.   Atbilstības sertifikātu papīra formātā sagatavo vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

6.   Persona vai personas, kas ir pilnvarotas parakstīt atbilstības sertifikātus papīra formātā, ir ražotāja darbinieki un ir pienācīgi pilnvarotas uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa konstruēšanu un izgatavošanu vai tā ražošanas atbilstību.

7.   Atbilstības sertifikātu papīra formātā aizpilda pilnībā, un tajā nav minēti citi transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumi kā vien tie, kas paredzēti šajā regulā vai kādā no II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

8.   Nepabeigta bāzes transportlīdzekļa gadījumā ražotājs aizpilda tikai tās papīra formāta atbilstības sertifikāta pozīcijas, kuras ir svarīgas saistībā ar transportlīdzekļa pabeigtību.

9.   Nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa gadījumā ražotājs papīra formāta atbilstības sertifikātā aizpilda vienīgi tās pozīcijas, kas ir saistītas ar papildinājumiem vai izmaiņām, kuras veiktas konkrētajā apstiprināšanas posmā, un attiecīgos gadījumos sertifikātam pievieno visus atbilstības sertifikātus papīra formātā, kas izsniegti iepriekšējos posmos.

37. pants

Atbilstības sertifikāts elektroniskā formātā

1.   Neskarot 36. panta 1. punktu, no 2026. gada 5. jūlija ražotājs par brīvu un bez liekas kavēšanās pēc transportlīdzekļa ražošanas datuma dara pieejamu atbilstības sertifikātu tai apstiprinātājai iestādei, kura piešķīrusi gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, strukturētu datu veidā elektroniskā formātā saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas minēti šā panta 8. punktā.

2.   Neskarot 36. panta 1. punktu, ikviens ražotājs atbilstības sertifikātus var darīt pieejamus saskaņā ar šā panta 1. punktu pirms 2026. gada 5. jūlija.

3.   Apstiprinātāja iestāde atbilstības sertifikātu strukturētu datu veidā elektroniskā formātā dara pieejamu saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas minēti 8. punktā, – tā lai atbilstības sertifikātam var piekļūt dalībvalstu apstiprinātājas iestādes, tirgus uzraudzības iestādes un reģistrācijas iestādes, un Komisija.

4.   Dalībvalstis var atbrīvot ražotājus no šā panta 1. punktā noteiktā pienākuma attiecībā uz transportlīdzekļa tipiem, kam saskaņā ar 42. pantu ir valsts mazo sēriju transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.

5.   Apstiprinātāja iestāde, saņemot atbilstības sertifikātu strukturētu datu veidā elektroniskā formātā saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas minēti šā panta 8. punktā, piešķir lasāmrežīma piekļuvi atbilstības sertifikātam, kā noteikts 12. panta 2. punktā. Attiecībā uz vairākos posmos ražotiem transportlīdzekļiem, šādu piekļuvi piešķir nākamajā posmā iesaistītajam ražotājam.

6.   Jebkāda datu apmaiņa saskaņā ar šo pantu notiek saskaņā ar drošas datu apmaiņas protokoliem.

7.   Dalībvalstis no 2025. gada 1. septembra izveido sava datu tīkla organizāciju un struktūru, lai būtu iespējams saņemt datus no atbilstības sertifikātiem strukturētu datu veidā elektroniskā formātā saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas minēti 8. punktā, vēlams, izmantojot esošās sistēmas strukturētu datu apmaiņai.

8.   Ņemot vērā datus, kas ir jānorāda atbilstības sertifikātā papīra formātā, Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstības sertifikātiem strukturētu datu veidā elektroniskā formātā, jo īpaši nosakot:

a)

elektroniskā formāta atbilstības sertifikātu datu elementu pamatformātu un struktūru, un apmaiņā izmantotās ziņas;

b)

minimālās prasības drošai datu apmaiņai, tostarp, lai nepieļautu datu bojāšanu un datu ļaunprātīgu izmantošanu, un pasākumus, lai garantētu elektronisko datu, piemēram, digitālā paraksta izmantošanas, autentiskumu;

c)

līdzekļus, ar kuriem elektroniskā formātā apmainīties ar atbilstības sertifikātu datiem;

d)

minimālās prasības attiecībā uz konkrētam transportlīdzeklim piešķirtu unikālu identifikatoru un pircējam sniegtās informācijas formu saskaņā ar 5. punktu;

e)

lasāmrežīma piekļuvi, kas minēta 5. punktā;

f)

atbrīvojumus konkrētu transportlīdzekļu kategoriju un mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu tipu ražotājiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem pirms 2020. gada 1. septembra.

9.   Dalībvalstis spēj ar pārējām dalībvalstīm apmainīties ar atbilstības sertifikātiem elektroniskā formātā saskaņā ar šo pantu, vēlākais no 2026. gada 5. jūlija.

10.   No 2026. gada 5. jūlija izņēmuma gadījumos pēc valsts iestādes pieprasījuma ražotājs izdod atbilstības sertifikāta dublikātu papīra formātā.

38. pants

Ražotāja obligātās izgatavotāja un papildu plāksnītes, apzīmējumi un sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma marķējums

1.   Transportlīdzekļa ražotājs katram transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, piestiprina obligāto izgatavotāja plāksnīti, vajadzības gadījumā papildu plāksnītes un norādes vai simbolus ar marķējumiem, kā noteikts šajā regulā un attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.

2.   Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražotājs katrai sastāvdaļai un atsevišķai tehniskai vienībai, kas izgatavota atbilstīgi apstiprinātajam tipam, neatkarīgi no tā, vai tā ir sistēmas daļa, piestiprina tipa apstiprinājuma marķējumu, kas noteikts attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.

Ja šāds tipa apstiprinājuma marķējums nav prasīts, ražotājs sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai piestiprina vismaz savu tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa numuru vai identifikācijas numuru.

3.   Komisijas pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka ES tipa apstiprinājuma marķējuma modeli. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2020. gada 5. jūlijam.

4.   Ekonomikas dalībnieki laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū tikai tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas ir marķētas atbilstīgi šai regulai.

VII NODAĻA

JAUNAS TEHNOLOĢIJAS VAI JAUNAS KONCEPCIJAS

39. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.   Ražotājs var pieteikties ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas, kas neatbilst vienam vai vairākiem II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

2.   Apstiprinātāja iestāde piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ES tipa apstiprinājuma pieteikumā ir norādīti iemesli, kāpēc jaunās tehnoloģijas vai jaunās koncepcijas dēļ transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst vienam vai vairākiem II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem;

b)

ES tipa apstiprinājuma pieteikumā ir aprakstīta jaunās tehnoloģijas vai jaunās koncepcijas ietekme uz drošību un vidi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu, ka salīdzinājumā ar prasībām, no kurām tiek prasīts atbrīvojums, ir nodrošināts vismaz līdzvērtīgs drošības un vides aizsardzības līmenis;

c)

ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kas pierāda, ka ir izpildīts b) apakšpunkta nosacījums.

3.   ES tipa apstiprinājuma piešķiršanai, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, ir jāsaņem Komisijas atļauja.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai lemtu par šā punkta pirmajā daļā minētās atļaujas piešķiršanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

4.   Kamēr nav pieņemti 3. punktā minētie īstenošanas akti, apstiprinātāja iestāde transportlīdzekļa tipam, kam tiek prasīts atbrīvojums, var piešķirt provizorisku ES tipa apstiprinājumu, kas ir spēkā vienīgi attiecīgās apstiprinātājas iestādes dalībvalsts teritorijā. Apstiprinātāja iestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, nosūtot datni ar šā panta 2. punktā minēto informāciju.

ES tipa apstiprinājuma provizoriskums un ierobežotais teritoriālais derīgums ir norādīts ES tipa apstiprinājuma sertifikāta nosaukumā un atbilstības sertifikāta nosaukumā.

5.   Citu dalībvalstu apstiprinātājas iestādes var savā teritorijā atzīt 4. punktā minēto provizorisko ES tipa apstiprinājumu, ja tās par šo atzīšanu rakstiski informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu.

6.   Attiecīgā gadījumā 3. punktā minētajos īstenošanas aktos precizē, vai attiecībā uz atļaujām ir paredzēti kādi ierobežojumi, īpaši attiecībā uz aptverto transportlīdzekļu maksimālo skaitu. Jebkurā gadījumā ES tipa apstiprinājums ir derīgs vismaz 36 mēnešus.

7.   Ja Komisija pieņem 3. punktā minētos īstenošanas aktus, ar kuriem tā atsaka atļaujas piešķiršanu, apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē 4. punktā minētā provizoriskā ES tipa apstiprinājuma turētāju par to, ka provizoriskais ES tipa apstiprinājuma apstiprinājums tiks atcelts pēc sešiem mēnešiem no īstenošanas akta pieņemšanas dienas.

Tomēr transportlīdzekļus, kas izgatavoti atbilstoši provizoriskajam ES tipa apstiprinājumam, pirms tas kļuvis nederīgs, drīkst laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā jebkurā dalībvalstī, kas ir atzinusi provizorisko ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar 5. punktu.

40. pants

Turpmāka normatīvo aktu pielāgošana

1.   Ja Komisija atļauj piešķirt ES tipa apstiprinājumu atbilstīgi 39. pantam, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgos normatīvos aktus pielāgotu jaunākajai tehnikas attīstībai.

Ja atbrīvojums saskaņā ar 39. pantu attiecas uz ANO noteikumiem, Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, ierosina attiecīgo ANO noteikumu grozījumu.

2.   Tiklīdz attiecīgie normatīvie akti ir grozīti, atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti 39. panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos.

3.   Ja nav veikti šā panta 1. punktā minētie vajadzīgie pasākumi normatīvo aktu pielāgošanai, Komisija pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu, var pieņemt īstenošanas aktus, lai lemtu par atļaujas piešķiršanu provizoriskā ES tipa apstiprinājuma derīguma pagarināšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

VIII NODAĻA

MAZĀS SĒRIJĀS RAŽOTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

41. pants

Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājums

1.   Pēc ražotāja lūguma un ievērojot V pielikuma A daļas 1. punktā noteiktos gada kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz M, N un O kategoriju transportlīdzekļiem, dalībvalstis piešķir ES tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu tipam, kas atbilst vismaz II pielikuma I daļas 1. papildinājumā noteiktajām tehniskajām prasībām.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro speciālajiem transportlīdzekļiem.

3.   Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam piešķir unikālu numuru atbilstīgi saskaņotai sistēmai, kas ļauj vismaz identificēt dalībvalsti, kura piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu un identificēt prasības, kurām atbilst attiecīgais transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tips.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu paraugu un numurēšanas sistēmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus II pielikuma I daļas 1. papildinājuma grozīšanai, lai izklāstītu tehniskās prasības attiecībā uz M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem un lai attiecīgi grozītu V pielikuma A daļas 1. punktu attiecībā uz gada kvantitatīvajiem ierobežojumiem.

42. pants

Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājums

1.   Ražotāji var pieteikties mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājumam, ievērojot V pielikuma A daļas 2. punktā noteiktos gada kvantitatīvos ierobežojumus. Minētos ierobežojumus piemēro, kad apstiprinātā tipa transportlīdzekļus dara pieejamus tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā katras dalībvalsts tirgū attiecīgajā gadā.

2.   Jebkuram 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var nolemt piešķirt atbrīvojumu no pienākuma ievērot vienu vai vairākas no šīs regulas prasībām vai vienu vai vairākas no II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis ir noteikušas atbilstošas alternatīvas prasības.

3.   Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprināšanai apstiprinātāja iestāde pieņem tādas sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

4.   Valsts tipa apstiprinājuma sertifikātiem mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem piešķir unikālu numuru atbilstīgi saskaņotai numurēšanas sistēmai, kas ļauj vismaz identificēt dalībvalsti, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu, un apzīmēt apstiprinājumu kā tādu, kas piešķirts valsts mazai sērijai.

5.   Komisija pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka paraugu un saskaņotu numerācijas sistēmu mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājuma sertifikātam, kura virsraksts ir “Mazās sērijās ražota transportlīdzekļa valsts tipa apstiprinājuma sertifikāts”, turklāt sertifikātā norāda to atbrīvojumu saturu un būtību, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādus īstenošanas aktus, dalībvalstis var turpināt noteikt valstu tipa apstiprinājuma sertifikātu formātu.

43. pants

Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājuma derīgums

1.   Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājums ir derīgs vienīgi tās dalībvalsts teritorijā, kuras apstiprinātāja iestāde tipa apstiprinājumu piešķīra.

2.   Pēc ražotāja pieprasījuma apstiprinātāja iestāde tām dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, kuras izvēlējies ražotājs, ar ierakstītas vēstules vai elektroniskā pasta starpniecību nosūta valsts tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, tostarp arī attiecīgās informācijas paketes daļas, kas minētas 26. panta 4. punktā.

3.   Dalībvalstu apstiprinātājas iestādes atzīst valsts tipa apstiprinājumu, ja vien tām nav pamatota iemesla uzskatīt, ka valsts tehniskās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzekļa tips ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.

4.   Divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas dalībvalstu apstiprinātājas iestādes, kuras izvēlējies ražotājs, paziņo apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra valsts tipa apstiprinājumu, savu lēmumu pieņemt tipa apstiprinājumu vai nē. Ja minētajā divu mēnešu laikposmā nav paziņots šāds lēmums, uzskata, ka valsts tipa apstiprinājums ir pieņemts.

5.   Pēc tā pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, kurš citā dalībvalstī vēlas laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli ar valsts tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem, apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra valsts tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem, izsniedz šīs citas dalībvalsts iestādei tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, tostarp attiecīgās informācijas paketes daļas.

Šīs citas dalībvalsts iestāde ļauj minēto transportlīdzekli laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, ja vien tai nav pamatota iemesla uzskatīt, ka tās valsts tehniskās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzekļa tips ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.

IX NODAĻA

TRANSPORTLĪDZEKĻU INDIVIDUĀLI APSTIPRINĀJUMI

44. pants

Transportlīdzekļu individuāli ES apstiprinājumi

1.   Transportlīdzeklim, kas atbilst II pielikuma I daļas 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām, vai – speciālajiem transportlīdzekļiem – II pielikuma III daļā izklāstītajām prasībām, dalībvalstis piešķir transportlīdzekļa individuālu ES apstiprinājumu.

Šī nodaļa neattiecas uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem.

2.   Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam ES apstiprinājumam iesniedz transportlīdzekļa īpašnieks, ražotājs, ražotāja pārstāvis vai importētājs.

3.   Dalībvalstis neveic destruktīvus testus, lai noteiktu, vai transportlīdzeklis atbilst 1. punktā minētajām prasībām, bet tā vietā izmanto jebkuru attiecīgo informāciju, ko šim nolūkam sniedzis pieteikuma iesniedzējs.

4.   Transportlīdzekļa individuāla ES apstiprinājuma sertifikātam piešķir unikālu numuru atbilstīgi saskaņotai numerācijas sistēmai, kas ļauj vismaz identificēt dalībvalsti, kura piešķīrusi transportlīdzekļa individuālu ES tipa apstiprinājumu.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka transportlīdzekļa individuāla ES apstiprinājuma sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2020. gada 5. jūlijam.

6.   Dalībvalsts atļauj laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus ar spēkā esošu transportlīdzekļa individuāla ES apstiprinājuma sertifikātu.

7.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus II pielikuma I daļas grozīšanai, lai izklāstītu tehniskās prasības attiecībā uz jauniem M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem.

45. pants

Transportlīdzekļu individuāli valsts apstiprinājumi

1.   Konkrētu transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma nodrošināt atbilstību vienai vai vairākām šīs regulas prasībām vai vienai vai vairākām II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu prasībām, ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis ir noteikušas attiecīgas alternatīvas prasības.

2.   Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam valsts apstiprinājumam iesniedz transportlīdzekļa īpašnieks, ražotājs, ražotāja pārstāvis vai importētājs.

3.   Dalībvalstis neveic destruktīvus testus, lai noteiktu, vai transportlīdzeklis atbilst 1. punktā minētajām alternatīvajām prasībām, bet tā vietā izmanto jebkuru attiecīgo informāciju, ko šim nolūkam sniedzis pieteikuma iesniedzējs.

4.   Transportlīdzekļu individuālai valsts apstiprināšanai apstiprinātāja iestāde pieņem tādas sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

5.   Ja transportlīdzeklis atbilst pieteikumam pievienotajam aprakstam un attiecīgajām alternatīvajām prasībām, dalībvalsts nekavējoties izsniedz transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikātu.

6.   Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikātam piešķir unikālu numuru atbilstīgi saskaņotai numerācijas sistēmai, kas ļauj vismaz identificēt dalībvalsti, kura piešķīrusi apstiprinājumu, un identificēt prasības, kurām atbilst transportlīdzeklis.

7.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādus īstenošanas aktus, dalībvalstis var turpināt noteikt transportlīdzekļu individuālo valsts apstiprinājumu sertifikātu formātu.

46. pants

Transportlīdzekļu individuālo valsts apstiprinājumu derīgums

1.   Transportlīdzekļa individuālais valsts apstiprinājums ir derīgs vienīgi transportlīdzekļa individuālā apstiprinājuma piešķīrējas dalībvalsts teritorijā.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas citā dalībvalstī darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli ar individuālu valsts apstiprinājumu, pēc tā pieprasījuma dalībvalsts, kas piešķīra apstiprinājumu, pieteikuma iesniedzējam izsniedz dokumentu par tehniskajām prasībām, pamatojoties uz kurām transportlīdzeklis tika apstiprināts.

3.   Dalībvalsts atļauj savā teritorijā darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, kuram cita dalībvalsts ir piešķīrusi individuālu valsts apstiprinājumu saskaņā ar 45. pantu, ja vien šai dalībvalstij nav pamatota iemesla uzskatīt, ka attiecīgās alternatīvās prasības, pamatojoties uz kurām transportlīdzeklis ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro šajā dalībvalstī, vai ka transportlīdzeklis šīm prasībām neatbilst.

4.   Šo pantu piemēro transportlīdzekļiem, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts tipa apstiprinājums un kas ir pārveidoti pirms pirmās reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā.

47. pants

Īpaši noteikumi

1.   Procedūras, kas noteiktas 44. un 45. pantā, var piemērot konkrētam vairākos posmos ražotam transportlīdzeklim.

2.   Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā normālas secības starpposmu neaizstāj ar 44. un 45. pantā izklāstītajām procedūrām, un tās nepiemēro, lai transportlīdzeklis saņemtu pirmā posma apstiprinājumu.

X NODAĻA

PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA TIRGŪ, REĢISTRĒŠANA VAI NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

48. pants

Tādu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrēšana vai nodošana ekspluatācijā, kas nav sērijas beigu transportlīdzekļi

1.   Neskarot 51., 52. un 53. pantu, transportlīdzekļus, kuriem gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums ir obligāts vai kuriem ražotājs ir saņēmis šādu tipa apstiprinājumu, dara pieejamus tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir pievienots derīgs atbilstības sertifikāts, kas izdots saskaņā ar 36. un 37. pantu.

Nepabeigtu transportlīdzekļu reģistrēšanu un nodošanu ekspluatācijā var atteikt, kamēr minētie transportlīdzekļi nav pabeigti. Nepabeigtu transportlīdzekļu reģistrēšanu un nodošanu ekspluatācijā neizmanto, lai apietu 49. panta piemērošanu.

2.   Tādu mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu skaits, kuri darīti pieejami tirgū, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā, tajā pašā gadā nepārsniedz V pielikumā noteiktos kvantitatīvos gada ierobežojumus.

49. pants

Sērijas beigu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrēšana vai nodošana ekspluatācijā

1.   Ievērojot V pielikuma B daļā norādītos ierobežojumus, un 2. punktā precizētajā ierobežotajā laikposmā, dalībvalstis var reģistrēt un ļaut darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā tādus transportlīdzekļus, kas atbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kura ES tipa apstiprinājums vairs nav derīgs.

Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem Savienības teritorijā, kam ražošanas laikā ES tipa apstiprinājums ir bijis spēkā un kas netika reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā līdz minētā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.

2.   Šā panta 1. punktu pabeigtu transportlīdzekļu gadījumā piemēro tikai 12 mēnešus no dienas, kad ES tipa apstiprinājums kļuvis nederīgs, un vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu gadījumā – tikai 18 mēnešus no minētās dienas.

3.   Ražotājs, kas vēlas izmantot 1. punktu, iesniedz pieprasījumu katras tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, uz kuru attiecas attiecīgo transportlīdzekļu reģistrācija vai nodošana ekspluatācijā. Lūgumā norāda jebkādus tehniskus vai saimnieciskus iemeslus, kuru dēļ minētie transportlīdzekļi neatbilst jaunām tehniskajām prasībām.

Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešos pēc šāda pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai ļaut savā teritorijā reģistrēt vai nodot ekspluatācijā minētos transportlīdzekļus, un šādu transportlīdzekļu skaitu.

4.   Dalībvalstis piemēro attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi pārraudzīts, cik transportlīdzekļu reģistrē vai nodod ekspluatācijā atbilstīgi šajā pantā izklāstītajai procedūrai.

50. pants

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību pieejamības nodrošināšana tirgū vai nodošana ekspluatācijā

1.   Sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, tostarp sekundārajam tirgum paredzētās, var darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgo II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu prasībām un ir marķētas saskaņā ar 38. pantu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tādām sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir īpaši izgatavotas vai konstruētas transportlīdzekļiem, uz kuriem šī regula neattiecas.

3.   Dalībvalstis var atļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kurām saskaņā ar 39. pantu piešķirts atbrīvojums vai kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, uz ko attiecas saskaņā ar 41., 42., 44. un 45. pantu piešķirti apstiprinājumi saistībā ar konkrēto sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību.

4.   Dalībvalstis var arī atļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts izmantot transportlīdzekļos, kuriem saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2007/46/EK nebija vajadzīgs tipa apstiprinājums laikā, kad šos transportlīdzekļus darīja pieejamus tirgū, reģistrēja vai nodeva ekspluatācijā.

5.   Dalībvalstis var arī atļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā rezerves sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts izmantot transportlīdzekļos, kuriem tipa apstiprinājums tika piešķirts pirms attiecīgo II pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu prasību stāšanās spēkā, atbilstīgi prasībām attiecīgajā aktā, kas bija piemērojams laikā, kad minētie tipa apstiprinājumi tika sākotnēji piešķirti.

XI NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

51. pants

Valsts novērtējums attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, par kurām ir aizdomas, ka tās rada nopietnu apdraudējumu vai neatbilst prasībām

Ja, pamatojoties uz savām tirgus uzraudzības darbībām vai pamatojoties uz informāciju, ko sniedz apstiprinātāja iestāde vai ražotājs, vai pamatojoties uz sūdzībām, vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai, vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, vai tie neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tās novērtē attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki un attiecīgās apstiprinātājas iestādes pilnībā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, kas ietver visas attiecīgās veiktās kontroles vai testēšanas rezultātu nosūtīšanu saskaņā ar 31. pantu.

Attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības riska novērtējumam piemēro 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008.

52. pants

Valsts procedūras attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu apdraudējumu vai ir neatbilstīgas

1.   Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 51. pantu vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība nopietni apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrisko interešu aizsardzības aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks nekavējoties veic visus atbilstīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad to laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, vairs nerada šo apdraudējumu.

2.   Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 51. pantu vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šai regulai, bet nerada šā panta 1. punktā minēto nopietno apdraudējumu, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veiktu visus atbilstīgos korektīvos pasākumus saprātīgā laikposmā, lai panāktu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību. Minētais laikposms ir samērīgs ar attiecīgās neatbilstības nopietnību, lai nodrošinātu attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību brīdī, kad to laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā.

Ekonomikas dalībnieki atbilstīgi 13.–21. pantā izklāstītajiem pienākumiem nodrošina, ka tiek veikti visi pienācīgie korektīvie pasākumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras tie ir laiduši tirgū, reģistrējuši vai nodevuši ekspluatācijā Savienībā.

3.   Ja ekonomikas dalībnieki neīsteno atbilstošus korektīvus pasākumus attiecīgajā 1. vai 2. punktā minētajā laikposmā, vai ja apdraudējums rada nepieciešamību ātri rīkoties, valsts iestādes īsteno visus attiecīgos pagaidu ierobežojošos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka attiecīgie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tiek darītas pieejamas tirgū, reģistrētas vai nodotas ekspluatācijā to valsts tirgū vai lai tās izņemtu no minētā tirgus vai atsauktu.

Uz šā punkta pirmajā daļā minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecas 21. pants Regulā (EK) Nr. 765/2008.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot neatbilstību nopietnības klasifikāciju un pienācīgus korektīvus pasākumus, kas valsts iestādēm jāveic, lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

53. pants

Korektīvi un ierobežojoši pasākumi Savienības līmenī

1.   Dalībvalsts, kas veic korektīvus vai ierobežojošus pasākumus saskaņā ar 52. pantu, nekavējoties paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot ICSMS. Tā par saviem konstatējumiem nekavējoties informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu.

Sniegtā informācija ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, to izcelsmi, iespējamās neatbilstības būtību un saistīto apdraudējumu, veikto valsts korektīvo un ierobežojošo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus.

2.   Dalībvalsts, kas veic korektīvo vai ierobežojošo pasākumu, norāda arī, vai apdraudējumu vai neatbilstību izraisa:

a)

transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošību, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula; vai

b)

nepilnības attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.

3.   Dalībvalstis, kas nav dalībvalsts, kas veic korektīvos vai ierobežojošos pasākumus, viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem to pieņemtajiem korektīvajiem vai ierobežojošajiem pasākumiem, kā arī sniedz visu papildu informāciju, kas ir to rīcībā, saistībā ar attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību un apdraudējumu, kā arī – gadījumā, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam – par saviem iebildumiem.

4.   Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma neviena cita dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret paziņoto valsts pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību to teritorijās nekavējoties tiek veikti līdzīgi korektīvi vai ierobežojoši pasākumi.

5.   Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma kāda cita dalībvalsts vai Komisija ceļ iebildumu pret paziņoto valsts pasākumu, vai ja Komisija uzskata, ka paziņotais valsts pasākums ir pretrunā ar Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem.

Pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto apspriešanos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai lemtu par saskaņotiem korektīviem vai ierobežojošiem pasākumiem Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

Komisija nekavējoties informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekus par otrajā daļā minēto lēmumu. Dalībvalstis nekavējoties īsteno šādus aktus un attiecīgi informē Komisiju.

Ja Komisija uzskata, ka paziņotais valsts pasākums ir nepamatots, attiecīgā dalībvalsts atsauc vai pielāgo pasākumu saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto Komisijas lēmumu.

6.   Ja pēc testiem un pārbaudēm, ko Komisija veic saskaņā ar 9. pantu, Komisija secina, ka korektīvs vai ierobežojošs pasākums ir nepieciešams Savienības līmenī, tā nekavējoties apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem.

Pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto apspriešanos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai lemtu par korektīviem vai ierobežojošiem pasākumiem Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

Komisija nekavējoties informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekus par otrajā daļā minēto lēmumu. Dalībvalstis nekavējoties īsteno šādus aktus un attiecīgi informē Komisiju.

7.   Ja atzīst, ka apdraudējums vai neatbilstība ir saistīta ar nepilnībām II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina šādus atbilstīgus pasākumus:

a)

attiecībā uz Savienības tiesību aktiem Komisija ierosina nepieciešamos grozījumus attiecīgos aktos;

b)

attiecībā uz ANO noteikumiem – saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, Komisija ierosina attiecīgo ANO noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu.

8.   Ja korektīvs pasākums tiek uzskatīts par pamatotu saskaņā ar šo pantu vai ja uz to attiecas 5. vai 6. punktā minētie īstenošanas akti, minētais pasākums bez maksas ir pieejams attiecīgo transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētājiem. Kad remonts par reģistrācijas apliecības turētāja līdzekļiem ir veikts pirms korektīvā pasākuma pieņemšanas, ražotājs atlīdzina šāda remonta izmaksas līdz tā remonta izmaksu apmēram, kādu nosaka attiecīgais korektīvais pasākums.

54. pants

Neatbilstība ES tipa apstiprinājumam

1.   Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka piešķirtais tipa apstiprinājums neatbilst šai regulai, tā atsakās atzīt minēto apstiprinājumu.

2.   Apstiprinātāja iestāde paziņo savu atteikumu apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai. Ja viena mēneša laikā pēc šāda paziņojuma tā apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, apstiprina šo ES tipa apstiprinājuma neatbilstību, attiecīgā apstiprinātāja iestāde atsauc šo tipa apstiprinājumu.

3.   Ja viena mēneša laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma tā apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, izsaka iebildumus, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un attiecīgo ekonomikas dalībnieku.

4.   Pamatojoties uz šā panta 3. punktā minēto apspriešanos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai lemtu vai atteikums atzīt šā panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu ir pamatots. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

Komisija nekavējoties informē attiecīgos ekonomikas dalībniekus par pirmajā daļā minēto lēmumu. Dalībvalstis nekavējoties īsteno šādus aktus un attiecīgi informē Komisiju.

5.   Ja pēc testiem un pārbaudēm, ko Komisija veikusi saskaņā ar 9. pantu, Komisija konstatē, ka piešķirtais tipa apstiprinājums neatbilst šai regulai, tā nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un attiecīgo ekonomikas dalībnieku.

Pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto apspriešanos, Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai lemtu par atteikumu atzīt šā panta 1. punktā minēto tipa apstiprinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

6.   51., 52. un 53. pantu piemēro transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, uz ko attiecas neatbilstīgs tipa apstiprinājums un kas jau darīti pieejami tirgū.

55. pants

Tādu detaļu vai aprīkojuma laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu būtisku sistēmu pareizai darbībai

1.   Tādas detaļas vai aprīkojumu, kas var nopietni apdraudēt to sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, nelaiž tirgū un nenodod ekspluatācijā, turklāt šādas detaļas vai aprīkojumu aizliedz, ja vien apstiprinātāja iestāde tām nav piešķīrusi atļauju saskaņā ar 56. pantu.

2.   Šādas atļaujas piemēro vienīgi ierobežotam detaļu vai aprīkojuma vienību skaitam, kas ir ietverti 4. punktā minētajā sarakstā.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot prasības šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanai detaļām un aprīkojumam.

Minēto prasību pamatā var būt II pielikumā uzskaitītie normatīvie akti, vai tās var būt veidotas kā salīdzinājums starp attiecīgo detaļu vai aprīkojuma ekoloģiskajiem vai drošuma raksturlielumiem un oriģinālo detaļu vai aprīkojuma ekoloģiskajiem vai drošuma raksturlielumiem. Jebkurā gadījumā minētās prasības nodrošina, lai detaļas vai aprīkojums netraucētu to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

4.   Komisija saskaņā ar 82. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VI pielikumu ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises, lai noteiktu un atjauninātu detaļu vai aprīkojuma sarakstu, balstoties uz šādu elementu izvērtējumu:

a)

cik lielā mērā pastāv nopietns apdraudējums to transportlīdzekļu drošumam vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kuros attiecīgās detaļas vai aprīkojums ir uzstādīts;

b)

ja detaļām vai aprīkojumam saskaņā ar 56. panta 1. punktu tiktu piešķirta atļauja, kā tas ietekmētu patērētājus un sekundārā tirgus ražotājus.

5.   Šā panta 1. punktu nepiemēro oriģinālajām detaļām vai aprīkojumam vai detaļām vai aprīkojumam, kas pieder sistēmai, kurai ir tipa apstiprinājums saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem, izņemot gadījumus, ja tipa apstiprinājums attiecas uz aspektiem, kas nav 1. punktā minētais nopietnais apdraudējums.

Šā panta izpratnē oriģinālās detaļas vai aprīkojums ir detaļas vai aprīkojums, ko attiecīgā transportlīdzekļa montāžai izgatavo saskaņā ar transportlīdzekļa ražotāja noteiktām specifikācijām un ražošanas standartiem.

6.   Šā panta 1. punktu nepiemēro detaļām vai aprīkojumam, ko izgatavo vienīgi sacīkšu transportlīdzekļiem. VI pielikumā minētās detaļas vai aprīkojumu, ko izmanto gan autosacīkstēs, gan ceļu satiksmē, dara pieejamus tirgū vienīgi transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem, ja attiecīgās detaļas un aprīkojums atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3. punktā minētajos deleģētajos aktos, un tos ir apstiprinājusi Komisija. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai lemtu par to, vai piešķirt minētos apstiprinājumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

56. pants

Saistītās prasības attiecībā uz detaļām vai aprīkojumu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu būtisku sistēmu pareizai darbībai

1.   Detaļu vai aprīkojuma ražotājs var pieteikties 55. panta 1. punktā minētajai atļaujai, iesniedzot apstiprinātājai iestādei pieteikumu, kam pievienots tehniskā dienesta sagatavots testa ziņojums, kurā apliecināts, ka detaļas vai aprīkojums, kam tiek prasīta atļauja, atbilst 55. panta 3. punktā minētajām prasībām. Šāds ražotājs par katru detaļas vai aprīkojuma tipu var iesniegt tikai vienu pieteikumu un tikai vienai apstiprinātājai iestādei.

2.   Atļaujas pieteikumā iekļauj izvērstu informāciju par detaļu vai aprīkojuma ražotāju, detaļu vai aprīkojuma tipu, identifikāciju un detaļu numuriem, transportlīdzekļa ražotāja nosaukumu, transportlīdzekļa tipu un attiecīgā gadījumā izgatavošanas gadu un jebkādu citu informāciju, kas ļauj identificēt transportlīdzekli, kurā detaļas vai aprīkojums ir jāuzstāda.

Apstiprinātāja iestāde atļauj laist tirgū un nodot ekspluatācijā detaļas vai aprīkojumu, ja, ņemot vērā šā panta 1. punktā minēto testa ziņojumu un citus pierādījumus, tā konstatē, ka attiecīgās detaļas vai aprīkojums atbilst 55. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.

Apstiprinātāja iestāde ražotājam nekavējoties izdod atļaujas sertifikātu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka šā punkta trešajā daļā minētā atļaujas sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

3.   Ražotājs nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas izdeva atļauju, par visām izmaiņām, kas ietekmē nosacījumus, saskaņā ar kuriem atļauja tika izdota. Minētā apstiprinātāja iestāde lemj par to, vai atļauja ir jāpārskata vai jāizdod no jauna un vai ir vajadzīgi papildu testi.

Ražotājs nodrošina, ka detaļas vai aprīkojums ir izgatavoti un turpmāk tiek izgatavoti atbilstīgi nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izdota atļauja.

4.   Pirms atļaujas izdošanas apstiprinātāja iestāde pārliecinās, ka ir ieviesti pasākumi un procedūras ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka atļaujas izdošanas nosacījumi vairs netiek izpildīti, tā pieprasa ražotājam veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek panākta detaļu vai aprīkojuma atbilstība. Vajadzības gadījumā tā atsauc atļauju.

5.   Pēc citas dalībvalsts valsts iestādes pieprasījuma apstiprinātāja iestāde, kas izdevusi atļauju, viena mēneša laikā no minētā pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta pirmajai minētajai iestādei izdotā atļaujas sertifikāta kopiju kopā ar tā pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Kopija var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

6.   Apstiprinātāja iestāde, kas nepiekrīt citas dalībvalsts izdotajai atļaujai, norāda Komisijai iemeslus, kāpēc tā nepiekrīt. Komisija veic attiecīgos pasākumus, lai atrisinātu domstarpības. Cita starpā Komisija var vajadzības gadījumā un pēc apspriešanās ar attiecīgajām apstiprinātājām iestādēm pieņemt īstenošanas aktus, kuros tiek pieprasīta atļaujas atsaukšana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

7.   Līdz 55. panta 4. punktā minētā saraksta izveidošanai dalībvalstis var paturēt spēkā valsts noteikumus par detaļām vai aprīkojumu, kas var ietekmēt tādu sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

XII NODAĻA

STARPTAUTISKI NOTEIKUMI

57. pants

ANO noteikumi, kas jāievēro ES tipa apstiprināšanā

1.   ANO noteikumi vai to grozījumi, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kurus Savienība piemēro un kas ir uzskaitīti II pielikumā, ir daļa no prasībām attiecībā uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprināšanu.

2.   Ja Savienība ir nobalsojusi par ANO noteikumu vai tā grozījumiem gatavu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas vajadzībām, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, ar ko papildina šo regulu, lai padarītu obligātu attiecīgo ANO noteikumu vai tā grozījumus vai lai grozītu šo regulu.

Minētajos deleģētajos aktos norāda datumus, sākot ar kuriem minētais ANO noteikums vai tā grozījumi kļūst obligāti un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus, un, ja tas ir vajadzīgs ES tipa apstiprināšanai, transportlīdzekļiem norāda datumus, kad tie pirmoreiz reģistrēti un nodoti ekspluatācijā, un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām norāda datumu, kad tās ir darītas pieejamas tirgū.

58. pants

ANO noteikumu līdzvērtība ES tipa apstiprināšanas mērķiem

1.   ANO noteikumus, kas uzskaitīti II pielikuma II daļā, atzīst par līdzvērtīgiem atbilstošajiem normatīvajiem aktiem tiktāl, ciktāl tiem ir vienāda darbības joma un priekšmets.

2.   Dalībvalstu apstiprinātājas iestādes atzīst tipa apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktā minētajiem ANO noteikumiem, un vajadzības gadījumā arī attiecīgus apstiprinājuma marķējumus tādu atbilstošu tipa apstiprinājumu un apstiprinājuma marķējumu vietā, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu un normatīvajiem aktiem, kas uzskaitīti II pielikumā.

XIII NODAĻA

TEHNISKAS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

59. pants

Lietotājiem paredzētā informācija

1.   Ražotājs nesniedz nekādu tehnisku informāciju saistībā ar detalizētajiem datiem par šajā regulā vai II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos paredzēto transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma tipu, kura novirzās no apstiprinātājas iestādes piešķirtā tipa apstiprinājuma detalizētajiem datiem.

2.   Ražotājs lietotājiem dara pieejamu visu attiecīgo informāciju un vajadzīgās instrukcijas, kas apraksta visus īpašos nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma lietošanu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto informāciju nodrošina tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu paredzēts laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā. Minēto informāciju sniedz arī īpašnieka rokasgrāmatā.

60. pants

Ražotājiem paredzētā informācija

1.   Transportlīdzekļu ražotāji sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojuma ražotājiem dara pieejamus visus detalizētos datus, kas nepieciešami sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību ES tipa apstiprināšanai vai lai iegūtu atļauju saskaņā ar 55. panta 1. punktu.

Transportlīdzekļu ražotāji var sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojuma ražotājiem pieprasīt noslēgt saistošu līgumu, lai aizsargātu jebkādas tādas informācijas konfidencialitāti, kas nav pieejama atklātībā, tostarp ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītu informāciju.

2.   Sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojuma ražotāji transportlīdzekļu ražotājiem nodrošina visu sīki izklāstītu informāciju par ierobežojumiem, kas attiecas uz to ražojumu tipa apstiprinājumiem un kas ir minēti 29. panta 3. punktā vai paredzēti II pielikumā minētā normatīvā aktā.

XIV NODAĻA

TRANSPORTLĪDZEKĻA OBD INFORMĀCIJAS UN TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN APKOPES INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA

61. pants

Ražotāju pienākumi sniegt transportlīdzekļa OBD informāciju un remonta un apkopes informāciju

1.   Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem ir neierobežota, standartizēta un nediskriminējoša piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp attiecīgās programmatūras pilnīgām atsaucēm un pieejamajām lejupielādēm, un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai. Informāciju sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās. Neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem ir piekļuve ražotāju un pilnvaroto tirgotāju un remontētāju izmantotajiem attālinātās diagnostikas pakalpojumiem.

Ražotāji nodrošina standartizētu, drošu un attālinātu iekārtu, kas dod iespēju neatkarīgiem remontētājiem veikt darbības, kurām nepieciešama piekļuve transportlīdzekļa drošības sistēmai.

2.   Kamēr Komisija ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) vai līdzvērtīgas standartizācijas struktūras palīdzību nav pieņēmusi attiecīgu standartu, transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju sniedz viegli pieejamā veidā, lai neatkarīgi ekonomikas dalībnieki to varētu apstrādāt, ieguldot samērīgas pūles.

Transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kas nav remontētāji, informāciju sniedz arī mašīnlasāmā formātā, ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem informācijas tehnoloģiju rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgajiem ekonomikas dalībniekiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu.

3.   Tomēr turpmāk izklāstītajos gadījumos pietiek ar to, ka ražotājs sniedz prasīto informāciju ātri un viegli pieejamā formātā, kad neatkarīgs ekonomikas dalībnieks to pieprasa:

a)

transportlīdzekļu tipiem, uz kuriem attiecas 42. pantā minētais mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājums;

b)

speciālajiem transportlīdzekļiem;

c)

O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas neizmanto diagnostikas instrumentus vai fizisku vai bezvadu saziņu ar iebūvēto elektronisko vadības bloku vai blokiem, viņu ražoto transportlīdzekļu diagnosticēšanas vai pārprogrammēšanas nolūkā;

d)

tipa apstiprināšanas pēdējā posmā vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā, ja pēdējais posms attiecas vienīgi uz virsbūvi, kurā neietilpst elektroniskās transportlīdzekļa vadības sistēmas, un visas bāzes transportlīdzekļa elektroniskās transportlīdzekļa vadības sistēmas paliek bez izmaiņām.

4.   Šīs regulas X pielikumā sniegta sīkāka informācija par tehniskajām prasībām attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, īpaši tehniskajām specifikācijām par to, kā sniedzama transportlīdzekļa OBD informācija un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija.

5.   Ražotāji neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem dara pieejamus arī mācību materiālus.

6.   Ražotāji nodrošina, ka transportlīdzekļa OBD informācija un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija vienmēr ir pieejama, izņemot informācijas sistēmas uzturēšanas gadījumus.

Jebkurus turpmākus grozījumus un papildinājumus attiecībā uz transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju ražotāji dara pieejamus savās tīmekļa vietnēs tajā pašā laikā, kad tie ir darīti pieejami pilnvarotajiem remontētājiem.

7.   Ar OBD savietojamu nomaināmu vai rezerves daļu un diagnostikas instrumentu, un testa aprīkojuma ražošanas un apkopes vajadzībām ražotāji attiecīgo transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju bez diskriminācijas sniedz visiem ieinteresētajiem sastāvdaļu, diagnostikas instrumentu vai testa aprīkojuma ražotājiem vai remontētājiem.

8.   Alternatīvas degvielas transportlīdzekļiem paredzētu automobiļu iekārtu konstruēšanas, ražošanas un remonta vajadzībām ražotāji attiecīgo transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju bez diskriminācijas sniedz visiem ieinteresētajiem alternatīvas degvielas transportlīdzekļu iekārtu ražotājiem, uzstādītājiem vai remontētājiem.

9.   Ja transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija tiek glabāta transportlīdzekļa ražotāja centrālajā datubāzē vai citā datubāzē transportlīdzekļa ražotāja vārdā, neatkarīgiem remontētājiem ir bezmaksas piekļuve šādiem reģistriem, un tie var attiecīgajā datubāzē ievadīt informāciju par to veiktajiem remontiem un apkopi.

10.   Šo nodaļu nepiemēro transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas transportlīdzekļu individuāli apstiprinājumi.

11.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus X pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises vai novērst ļaunprātīgu izmantošanu, atjauninot prasības par piekļuvi transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, tostarp remonta un apkopes darbībām, ko atbalsta bezvadu plaša apgabala tīkli, kā arī pieņemot un integrējot šā panta 2. un 4. punktā minētos standartus. Komisija ņem vērā pašreizējo informācijas tehnoloģiju, transportlīdzekļa paredzamo tehnoloģijas attīstību, spēkā esošos Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartus un iespēju ieviest ISO standartu visā pasaulē.

62. pants

Vairāku tipa apstiprinājuma turētāju pienākumi

1.   Ražotājs, kurš ir atbildīgs par attiecīgo sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājumu vai par īpašu transportlīdzekļa posmu, jaukta tipa apstiprināšanas, pakāpeniskas tipa apstiprināšanas vai vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā ir atbildīgs par to, lai gan galaražotājs, gan neatkarīgie ekonomikas dalībnieki saņemtu remonta un apkopes informāciju, kas ir saistīta ar konkrēto sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību vai konkrēto posmu.

2.   Vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā galaražotājs ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināta piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai par viņa paša ražošanas posmu vai posmiem un saite uz iepriekšējo posmu vai posmiem.

63. pants

Maksa par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai

1.   Ražotājs var iekasēt pieņemamu un samērīgu maksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, kas nav 61. panta 10. punktā minētā informācija. Minētā maksa nevar būt tāda, kas neņem vērā apmēru, kādā neatkarīgais ekonomikas dalībnieks izmanto piekļuvi, un tādējādi attur no piekļuves šādai informācijai. Piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai piedāvā bez maksas valsts iestādēm, Komisijai un tehniskajiem dienestiem.

2.   Piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, tostarp tādiem transakcionāliem pakalpojumiem kā pārprogrammēšana vai tehniskā palīdzība, ražotājs nodrošina uz stundu, dienu, mēnesi vai gadu, un maksa par piekļuvi šādai informācijai mainās atkarībā no attiecīgā piešķirtā piekļuves laikposma.

Ražotāji var piedāvāt ne tikai piekļuvi uz noteiktu laiku, bet arī piekļuvi uz transakciju pamata, iekasējot maksu par katru atsevišķo transakciju, nevis par laikposmu, kurā ir piešķirta piekļuve.

Ja ražotājs piedāvā abu veidu piekļuvi, neatkarīgie remontētāji izvēlas piekļuves sistēmu, kura var būt vai nu uz noteiktu laiku, vai uz transakciju pamata.

64. pants

Pierādījums, kas apliecina transportlīdzekļa OBD informācijas un remonta un apkopes informācijas pienākumu izpildi

1.   Ražotājs, kurš ir iesniedzis pieteikumu ES tipa apstiprinājumam vai valsts tipa apstiprinājumam, sešos mēnešos no attiecīgā tipa apstiprinājuma dienas nodrošina apstiprinātājai iestādei pierādījumu par atbilstību šīs nodaļas prasībām.

2.   Ja šāds atbilstības pierādījums netiek sniegts šā panta 1. punktā minētajā laikposmā, apstiprinātāja iestāde veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar 65. pantu.

65. pants

Pienākumu izpilde attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai

1.   Apstiprinātāja iestāde pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības vai tehniskā dienesta novērtējuma pamata var jebkurā laikā pārbaudīt to, vai ražotājs ievēro šīs nodaļas prasības un ražotāja sertifikātu par piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, kas minēts X pielikuma 1. papildinājumā

2.   Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ražotājs nepilda pienākumu nodrošināt piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu, veic atbilstīgus pasākumus situācijas labošanai.

Starp tādiem pasākumiem var būt tipa apstiprinājuma atsaukšana vai apturēšana, soda nauda vai citi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 84. pantu.

3.   Ja neatkarīgs ekonomikas dalībnieks vai arodasociācija, kas pārstāv neatkarīgus ekonomikas dalībniekus, iesniedz apstiprinātājai iestādei sūdzību par to, ka ražotājs nepilda šīs nodaļas prasības, apstiprinātāja iestāde veic pārbaudi, lai pārliecinātos par ražotāja atbilstību. Apstiprinātāja iestāde pieprasa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, izmeklēt sūdzību un pēc tam pieprasīt no transportlīdzekļa ražotāja pierādījumus par to, ka ražotāja sistēma atbilst šai regulai. Minētās izmeklēšanas rezultātus trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo valsts apstiprinātājai iestādei un neatkarīgajam ekonomikas dalībniekam vai attiecīgajai arodasociācijai.

4.   Veicot revīziju, apstiprinātāja iestāde var lūgt tehnisko dienestu vai jebkuru citu neatkarīgu ekspertu veikt novērtējumu, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti pienākumi nodrošināt piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai.

66. pants

Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai

1.   Attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai – saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 (20) 13. panta 9. punktu izveidotais forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai aptver arī visus transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma.

Tas savas darbības veic saskaņā ar šīs regulas X pielikumu.

2.   Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai izskata, vai piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai ietekmē progresu transportlīdzekļu zādzību skaita samazināšanā, un gatavo ieteikumus par to, kā uzlabot prasības par piekļuvi šādai informācijai. Jo īpaši forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai konsultē Komisiju par procedūras ieviešanu, ievērojot kuru akreditētas organizācijas apstiprina un pilnvaro neatkarīgus ekonomikas dalībniekus piekļūt informācijai par transportlīdzekļa drošību.

Komisija var pieņemt lēmumu noteikt konfidenciālu statusu foruma par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai diskusijām un konstatētajiem faktiem.

XV NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU NOVĒRTĒŠANA, NORĪKOŠANA, PAZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA

67. pants

Par tehniskajiem dienestiem atbildīgā tipa apstiprinātāja iestāde

1.   Apstiprinātāja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi saskaņā ar 6. panta 2. punktu (šajā nodaļā turpmāk – “tipa apstiprinātāja iestāde”), ir atbildīga par tehnisko dienestu, tostarp attiecīgā gadījumā par minēto tehnisko dienestu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu, novērtēšanu, norīkošanu, paziņošanu un uzraudzību. Tipa apstiprinātāja iestāde var nolemt, ka tehnisko dienestu un – attiecīgā gadījumā – minēto tehnisko dienestu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra.

2.   Tipa apstiprinātājām iestādēm piemēro salīdzinošo izvērtēšanu attiecībā uz visām darbībām, ko tās veic saistībā ar to tehnisko dienestu novērtēšanu un uzraudzību.

Salīdzinošās izvērtēšanas aptver visu tehnisko dienestu darbību vai to daļēju darbību novērtējumus, kurus tipa apstiprinātājas iestādes ir veikušas saskaņā ar 73. panta 4. punktu, tostarp novērtējumus attiecībā uz personāla kompetenci, testu un pārbaužu metožu pareizību un testu rezultātu pareizību, pamatojoties uz noteiktu to normatīvo aktu tvērumu, kuri uzskaitīti II pielikuma I daļā.

No salīdzinošās izvērtēšanas atbrīvo darbības, kas ir saistītas ar to tehnisko dienestu novērtēšanu un uzraudzību, kuri darbojas vienīgi ar individuāliem valsts apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar 45. pantu vai ar valsts mazo sēriju apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar 42. pantu.

No salīdzinošās izvērtēšanas atbrīvo jebkuru tipa apstiprinātāju iestāžu veiktu akreditēto tehnisko dienestu novērtējumu.

3.   Salīdzinošo izvērtēšanu tipa apstiprinātājām iestādēm nepiemēro tad, ja tās visus savus tehniskos dienestus norīko tikai un vienīgi uz tehnisko dienestu akreditācijas pamata.

4.   Tipa apstiprinātāja iestāde nesniedz konsultāciju pakalpojumus, pamatojoties uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

5.   Tipa apstiprinātājas iestādes rīcībā ir pietiekams darbinieku skaits, lai veiktu šajā regulā noteiktos uzdevumus.

6.   Katra dalībvalsts sniedz Komisijai, forumam un citām dalībvalstīm, kas to pieprasa, – informāciju par tās īstenotajām tehnisko dienestu novērtēšanas, norīkošanas un paziņošanas un tehnisko dienestu uzraudzības procedūrām, kā arī par visām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu paraugu informācijas sniegšanai par šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstu procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

7.   Tipa apstiprinātājas iestādes, kurām piemēro salīdzinošo izvērtēšanu, izveido iekšējo pārbaužu procedūras saskaņā ar III pielikuma 2. papildinājumu. Šādas iekšējās pārbaudes veic vismaz reizi gadā. Tomēr iekšējo pārbaužu biežumu var samazināt tad, ja tipa apstiprinātāja iestāde var apliecināt, ka tās pārvaldības sistēma tiek īstenota efektīvi un ir pierādījusi stabilitāti.

8.   Tipa apstiprinātājas iestādes salīdzinošo izvērtēšanu veic vismaz reizi piecos gados; to veic salīdzinošās izvērtēšanas komanda, kurā ir divas citu dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes.

Pamatojoties uz riska novērtējuma analīzi, Komisija var izlemt piedalīties salīdzinošās izvērtēšanas komandā.

Salīdzinošo izvērtēšanu veic tās apstiprinātājas iestādes atbildībā, kurai tiek veikts izvērtējums, un tajā ietilpst tāda tehniskā dienesta telpu apmeklējums, kura izraudzīšanās ir salīdzinošās izvērtēšanas komandas ziņā.

Tipa apstiprinātājas iestādes, kurām saskaņā ar 3. punktu salīdzinošo izvērtēšanu nepiemēro, neiekļauj nevienā no darbībām, kas saistītas ar salīdzinošās izvērtēšanas komandu.

9.   Pienācīgi ņemot vērā foruma apsvērumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros izklāstīts salīdzinošās izvērtēšanas plāns vismaz piecu gadu laikposmam, noteikti kritēriji attiecībā uz salīdzinošās izvērtēšanas komandas sastāvu, salīdzinošai izvērtēšanai izmantotās metodes, grafiks, periodiskums un citi ar salīdzinošo izvērtēšanu saistīti uzdevumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

10.   Salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus izskata forums. Komisija sagatavo salīdzinošo izvērtēšanu rezultātu kopsavilkumus un tos padara publiski pieejamus.

68. pants

Tehnisko dienestu norīkošana

1.   Tipa apstiprinātājas iestādes norīko tehniskos dienestus veikt vienas vai vairāku šādu kategoriju darbības atkarībā no to kompetences jomas:

a)

A kategorija – šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos minētie testi, ko tehniskie dienesti veic savās telpās;

b)

B kategorija – šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos minēto testu uzraudzība, kas ietver testu sagatavošanu, ja šādus testus veic ražotāja vai kādas trešās personas telpās;

c)

C kategorija – to ražotāja īstenoto procedūru regulāra novērtēšana un uzraudzība, kuru nolūks ir kontrolēt ražošanas atbilstību;

d)

D kategorija – testu vai pārbaužu izpilde vai uzraudzība nolūkā pārraudzīt ražošanas atbilstību.

2.   Katra dalībvalstis var norīkot tipa apstiprinātāju iestādi kā tehnisko dienestu, lai tā veiktu vienas vai vairāku 1. punktā minēto kategoriju darbības.

3.   Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss, bet izņēmums ir tehniskais dienests, kas pieder pie tipa apstiprinātājas iestādes, un ražotāja akreditēti iekšējie tehniskie dienesti, kā minēts 72. pantā.

4.   Tehniskais dienests apdrošina civiltiesisko atbildību savām darbībām, izņemot gadījumos, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem šādu atbildību uzņemas atā dalībvalsts vai izņemot gadījumus, kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

5.   Trešās valsts tehniskos dienestus, kas nav norīkoti saskaņā ar 72. pantu, var norīkot un paziņot Komisijai 74. panta piemērošanas nolūkā tikai tad, ja šādu tehnisko dienestu norīkošana ir paredzēta Savienības divpusējā nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti. Tas neliedz tehniskajam dienestam, kas izveidots atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar šā panta 3. punktu, izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs, ar noteikumu, ka minētos meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē norīkotais tehniskais dienests.

69. pants

Tehnisko dienestu neatkarība

1.   Tehniskais dienests, tostarp tā darbinieki, ir neatkarīgs un veic tās darbības, kuru veikšanai tas ir norīkots, ievērojot visaugstāko profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, kurā tas darbojas, kā arī nepieļauj nekādu spiedienu un stimulēšanu, īpaši finansiālu, kas varētu ietekmēt tā spriedumu vai novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādu spiedienu vai stimulēšanu, ko īsteno personas vai personu grupas, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

2.   Tehniskais dienests ir trešās personas organizācija vai struktūra, kas nav iesaistīta tāda transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas, ražošanas, piegādes vai apkopes procesā, kuru tā izvērtē, testē vai pārbauda.

Ja organizācija vai struktūra pieder pie arodasociācijas vai profesionālas federācijas, kas pārstāv uzņēmumus, kas ir iesaistīti tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību konstruēšanā, ražošanā, piegādē vai apkopē, kurus tā izvērtē, testē vai pārbauda, to var uzskatīt par tādu, kas atbilst pirmās daļas prasībām, ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei tiek apliecināts, ka attiecīgā organizācija vai struktūra ir neatkarīga un ka nepastāv interešu konflikts.

3.   Tehniskais dienests, tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas atbildīgi par tādu darbību veikšanu, kurām tie ir norīkoti saskaņā ar 68. panta 1. punktu, nekonstruē, neražo, nepiegādā un neapkopj transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības, ko tie izvērtē, un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Šis noteikums neaizliedz minētos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izmantot, ciktāl tas vajadzīgs tehniskā dienesta darbībā vai izmantot minētos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības personīgajiem mērķiem.

4.   Tehniskais dienests nodrošina, ka tā meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē to kategoriju darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu, kuru veikšanai tas ir norīkots.

5.   Tehniskā dienesta darbinieki ievēro dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, pildot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz tipa apstiprinātāju iestādi un attiecīgā gadījumā uz valsts akreditācijas struktūru vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti.

70. pants

Tehnisko dienestu kompetence

1.   Tehniskais dienests spēj veikt visas darbības, kuru veikšanai tas piesakās tikt norīkots saskaņā ar 68. panta 1. punktu. Tas tipa apstiprinātājai iestādei vai valsts akreditācijas struktūrai, kas veic attiecīgā tehniskā dienesta novērtēšanu vai uzraudzību, apliecina, ka tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, proti, ka:

a)

tam ir darbinieki ar attiecīgām prasmēm un īpašām tehniskām zināšanām, kuri ir izgājuši profesionālo apmācību un kuriem ir pietiekama un atbilstīga pieredze, lai veiktu darbības, kuru veikšanai tas piesakās tikt norīkots;

b)

tā rīcībā ir to darbību procedūru apraksti, kuru veikšanai tas piesakās tikt norīkots, pienācīgi ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības tehnoloģisko sarežģītību, kā arī masveida vai sērijveida ražošanas procesa būtību. Tehniskais dienests apliecina minēto procedūru pārredzamību un reproducējamību;

c)

tam ir nepieciešamie līdzekļi, lai veiktu uzdevumus saistībā ar tās kategorijas vai to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas piesakās tikt norīkots, un tam ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

2.   Tehniskais dienests arī apliecina, ka tā darbiniekiem ir attiecīgas iemaņas, īpašas tehniskas zināšanas un apliecināta pieredze veikt testus un pārbaudes, lai novērtētu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šai regulai, un ka tas atbilst III pielikuma 1. papildinājumā minētajiem standartiem. Tomēr III pielikuma 1. papildinājumā minētos standartus nepiemēro 47. panta 1. punktā minētās valsts vairākposmu procedūras pēdējā posmā.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumu attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanas prasībām.

71. pants

Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.   Ar norīkojošās tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu tehniskie dienesti var slēgt apakšuzņēmuma līgumus dažu to kategoriju darbību izpildei, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir norīkoti saskaņā ar 68. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam.

2.   Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir norīkots, vai minēto uzdevumu izpildi uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 68., 69. un 70. panta prasībām, un informē par to tipa apstiprinātāju iestādi.

3.   Tehniskie dienesti uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

4.   Tehniskie dienesti norīkojošās tipa apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma un to veikto uzdevumu novērtējumu, kuru veikusi tipa apstiprinātāja iestāde, vai akreditāciju, ko veikusi valsts akreditācijas struktūra.

72. pants

Ražotāja iekšējais tehniskais dienests

1.   Ražotāja iekšējo tehnisko dienestu var norīkot kā tehnisko dienestu, lai veiktu A kategorijas darbības, kas minētas 68. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tikai attiecībā uz VII pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem. Ražotāja iekšējais tehniskais dienests ir atsevišķa un skaidri nodalīta ražotāja uzņēmuma daļa, kas nav iesaistīta izvērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību konstruēšanā, ražošanā, piegādē vai apkopē.

2.   Šā panta 1. punktā minētais iekšējais tehniskais dienests atbilst šādām prasībām:

a)

to ir akreditējusi valsts akreditācijas struktūra un tas atbilst III pielikuma 1. un 2. papildinājumā noteiktajām prasībām;

b)

iekšējais tehniskais dienests, tostarp tā darbinieki, ir organizatoriski identificējami, un to rīcībā ražotāja uzņēmumā, kurā tie ietilpst, ir ziņojumu sniegšanas metodes, kas nodrošina to objektivitāti un apliecina to attiecīgajai tipa apstiprinātājai iestādei un valsts akreditācijas struktūrai;

c)

ne iekšējais tehniskais dienests, ne tā darbinieki neiesaistās darbībās, kas varētu būt pretrunā iekšējā tehniskā dienesta neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām darbībām, kuru veikšanai tas ir norīkots;

d)

tas sniedz savus pakalpojumus tikai ražotāja uzņēmumam, kurā tas ietilpst.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus VII pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises, atjauninot attiecīgajā pielikumā iekļauto normatīvo aktu un ierobežojumu sarakstu.

73. pants

Tehnisko dienestu novērtēšana un norīkošana

1.   Tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, saskaņā ar III pielikuma 2. papildinājuma 4. punktu iesniedz oficiālu pieteikumu tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā tas piesakās būt norīkots. Pieteikumā norāda to darbību kategorijas, kuru veikšanai tehniskais dienests piesakās būt norīkots.

2.   Pirms tipa apstiprinātāja iestāde norīko tehnisko dienestu, tipa apstiprinātāja iestāde vai valsts akreditācijas struktūra to novērtē atbilstoši novērtēšanas kontrollapai, kurā ietvertas vismaz III pielikuma 2. papildinājumā izklāstītās prasības. Šajā novērtējumā ietver tehniskā dienesta, kurš iesniedzis pieteikumu, kā arī attiecīgā gadījumā visu to meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju, neatkarīgi no tā vai to darbības vieta ir Savienībā vai ārpus tās, novērtējumu uz vietas to telpās.

3.   Gadījumos, kad novērtējumu veic valsts akreditācijas struktūra, tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, sniedz tipa apstiprinātājai iestādei derīgu akreditācijas sertifikātu un attiecīgu novērtējuma ziņojumu, kas apliecina, ka tehniskais dienests izpilda III pielikuma 2. papildinājumā izklāstītās prasības attiecībā uz to darbību kategorijām, kuru veikšanai tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, piesakās būt norīkots.

4.   Gadījumos, kad novērtējumu veic tipa apstiprinātāja iestāde, tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, ir pieprasījis būt norīkots, oficiāli ieceļ apvienotu novērtēšanas grupu, kurā ietilpst vismaz divu citu dalībvalstu tipa apstiprinātāju iestāžu pārstāvji un Komisijas pārstāvis.

Ja tehniskais dienests iesniedz pieteikumu norīkošanai dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, viens no apvienotās novērtēšanas grupas pārstāvjiem ir no tās dalībvalsts tipa apstiprinātājas iestādes, kurā tehniskais dienests veic uzņēmējdarbību, ja vien attiecīgā tipa apstiprinātāja iestāde neizlemj nepiedalīties apvienotajā novērtēšanas grupā.

Apvienotā novērtēšanas grupa piedalās tehniskā dienesta, kurš iesniedzis pieteikumu, novērtēšanā, tostarp novērtēšanā uz vietas. Tās dalībvalsts norīkojošā tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, ir pieprasījis būt norīkots, apvienotajai novērtēšanas grupai sniedz visu vajadzīgo palīdzību un nodrošina savlaicīgu piekļuvi visiem dokumentiem, kas nepieciešami tehniskā dienesta, kurš iesniedzis pieteikumu, novērtēšanai.

5.   Gadījumos, kad novērtējumu veic tipa apstiprinātāja iestāde, kura norīko tādus tehniskos dienestus, kuri piesakās veikt testus vienīgi transportlīdzekļu individuāliem valsts apstiprinājumiem saskaņā ar 45. pantu, tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, ir pieprasījis būt norīkots, tiek atbrīvota no pienākuma iecelt apvienotu novērtēšanas grupu. Tehniskie dienesti, kas tikai pārbauda sastāvdaļu pareizu uzstādīšanu O1 un O2 kategorijā, arī tiek atbrīvoti no novērtējuma.

6.   Ja tehniskais dienests saskaņā ar 74. panta 2. punktu ir pieprasījis, lai to norīko viena vai vairākas tipa apstiprinātājas iestādes dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās tas veic uzņēmējdarbību, novērtējumu veic tikai vienu reizi, ar noteikumu, ka šis novērtējums aptver visu tehniskā dienesta norīkojuma darbības jomu.

7.   Novērtēšanas procesa laikā apvienotā novērtēšanas grupa apkopo konstatējumus par tehniskā dienesta, kurš iesniedzis pieteikumu, neatbilstību prasībām, kas noteiktas 68.–72., 80. un 81. pantā un III pielikuma 2. papildinājumā. Šādus konstatējumus apspriež apvienotajā novērtēšanas grupā.

8.   Apvienotā novērtēšanas grupa pēc novērtējuma uz vietas sagatavo ziņojumu, kurā norāda, cik lielā mērā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, atbilst 68.–72., 80. un 81. pantā un III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.

9.   Ziņojumā, kas minēts 8. punktā, iekļauj kopsavilkumu par jebkādām konstatētām neatbilstībām, sniedzot arī ieteikumu attiecībā uz to, vai pieteikuma iesniedzēju var norīkot kā tehnisko dienestu.

10.   Tipa apstiprinātāja iestāde paziņo Komisijai tās pārstāvju vārdus, uzvārdus un speciālo zināšanu jomu, kuri piedalīsies katrā apvienotā novērtēšanas grupā.

11.   Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests ir iesniedzis pieprasījumu būt norīkots, ziņojumu par novērtējuma rezultātu saskaņā ar III pielikuma 2. papildinājumā izklāstītām procedūrām nosūta Komisijai un – pēc pieprasījuma – pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm. Minētajā ziņojumā aptver dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, ko ir ieviesusi tipa apstiprinātāja iestāde, lai regulāri uzraudzītu tehnisko dienestu.

12.   Pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes un Komisija viena mēneša laikā pēc novērtējuma ziņojuma un dokumentāro pierādījumu saņemšanas dienas var novērtējuma ziņojumu un dokumentāros pierādījumus pārskatīt, uzdot jautājumus vai paust bažas un pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus.

13.   Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, ir pieprasījis būt norīkots, atbild uz jautājumiem, paustajām bažām un papildu dokumentāro pierādījumu pieprasījumiem četrās nedēļās pēc to saņemšanas dienas.

14.   Četrās nedēļās pēc 13. punktā minētās atbildes saņemšanas pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes vai Komisija var individuāli vai kopīgi adresēt ieteikumus tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, ir pieprasījis būt norīkots. Minētā tipa apstiprinātāja iestāde šos ieteikumus ņem vērā, pieņemot lēmumu par tehniskā dienesta norīkošanu. Ja minētā tipa apstiprinātāja iestāde nolemj neievērot pārējo dalībvalstu vai Komisijas adresētos ieteikumus, tā divās nedēļās pēc sava lēmuma pieņemšanas min šādas neievērošanas iemeslus.

15.   Tehnisko dienestu norīkojuma spēkā esība nav ilgāka par pieciem gadiem.

16.   Tipa apstiprinātāja iestāde, kas ir paredzējusi būt norīkota kā tehniskais dienests saskaņā ar 68. panta 2. punktu, dokumentē atbilstību šīs regulas prasībām, sniedzot neatkarīgu pārbaudītāju veiktu novērtējumu. Minētie pārbaudītāji var būt no tās pašas organizācijas, ar noteikumu, ka to pārvaldība notiek autonomi no personāla, kas veic vērtēto darbību, un ar noteikumu, ka tie atbilst III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.

74. pants

Paziņojums Komisijai par tehnisko dienestu norīkošanu

1.   Tipa apstiprinātājas iestādes paziņo Komisijai katra norīkotā tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, atbildīgo personu vārdus un uzvārdus un darbību kategoriju. Paziņojumā skaidri precizē norīkojuma darbības jomu, atbilstības novērtēšanas pasākumus un procedūras, transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisko vienību vai daļu un aprīkojuma tipu un II pielikumā uzskaitītos priekšmetus, attiecībā uz ko tehniskais dienests ir norīkots, kā arī jebkurus tehniskā dienesta apakšuzņēmējus vai meitasuzņēmums un visas turpmākās izmaiņas attiecībā uz minēto informāciju.

Šādu paziņojumu sniedz pirms attiecīgie norīkotais tehniskais dienests veic jebkādu no 68. panta 1. punktā minētajām darbībām.

2.   Tehnisku dienestu var norīkot citu dalībvalstu viena vai vairākas tipa apstiprinātājas iestādes, kas nav dalībvalstis, kurās tās veic uzņēmējdarbību, ar noteikumu, ka uz visu tipa apstiprinātājas iestādes piešķirtā norīkojuma darbības jomu attiecas akreditācija, kas izsniegta saskaņā ar 73. panta 3. punktu, vai novērtējums, kas veikts saskaņā ar 73. panta 4. punktu.

3.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina sarakstu ar norīkoto tehnisko dienestu, viņu apakšuzņēmēju un viņu meitasuzņēmumu, kas ir tai paziņoti saskaņā ar šo pantu, kontaktinformāciju.

75. pants

Tehnisko dienestu norīkojuma izmaiņas un atjaunošana

1.   Ja tipa apstiprinātāja iestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, minētā tipa apstiprinātāja iestāde – atkarībā no minēto prasību neizpildes apmēra – attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc norīkojumu.

Tipa apstiprinātāja iestāde nekavējoties paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm par jebkuru norīkojuma ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu.

Komisija attiecīgi atjaunina 74. panta 3. punktā minēto sarakstu.

2.   Ja norīkojumu ierobežo, aptur vai atsauc vai ja tehniskais dienests savu darbību ir izbeidzis, tipa apstiprinātāja iestāde minētā tehniskā dienesta dokumentāciju tur pieejamu apstiprinātājām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm vai nodod to citam tehniskajam dienestam, kuru ražotājs izvēlējies, vienojoties ar attiecīgo tehnisko dienestu.

3.   Trijos mēnešos no 1. punkta otrajā daļā minētā paziņojuma tipa apstiprinātāja iestāde novērtē, vai tehniskā dienesta neatbilstība ietekmē ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas izdoti, balstoties uz pārbaudes un testa ziņojumiem, kurus izdevis tehniskais dienests, attiecībā uz kuru tiek mainīts norīkojums, un attiecīgi informē pārējās tipa apstiprinātājas iestādes un Komisiju.

Divos mēnešos pēc informēšanas par izmaiņām norīkojumā tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai un pārējām tipa apstiprinātājām iestādēm iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem saistībā ar neatbilstību. Ja ir jānodrošina jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, norīkojošā tipa apstiprinātāja iestāde instruē attiecīgās tipa apstiprinātājas iestādes saprātīgā laikposmā apturēt vai anulēt visus nepamatoti izsniegtos ES tipa apstiprinājuma sertifikātus.

4.   Ja tehnisko dienestu norīkojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts, ES tipa apstiprinājuma sertifikāti, kas tika izdoti, pamatojoties uz minēto tehnisko dienestu izdotu pārbaudes un testa ziņojumiem, paliek spēkā, ja vien minētie tipa apstiprinājumi nekļūst nederīgi saskaņā ar 35. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

5.   Tehniskā dienesta norīkojuma darbības jomas paplašināšanu, kuras rezultātā tiek norīkota 68. panta 1. punktā minēta papildu darbību kategorija, novērtē saskaņā ar 73. pantā izklāstīto procedūru.

Tehniskā dienesta norīkojuma darbības jomu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem var paplašināt vienīgi saskaņā ar III pielikuma 2. papildinājumā izklāstītajām procedūrām un ar nosacījumu, ka ir sniegts 74. pantā minētais paziņojums.

6.   Tehniskā dienesta norīkojumu atjauno tikai tad, kad tipa apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka tehniskais dienests joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Minēto novērtējumu veic saskaņā ar 73. pantā izklāstīto procedūru.

76. pants

Tehnisko dienestu uzraudzība

1.   Norīkojošā tipa apstiprinātāja iestāde pastāvīgi uzrauga tehniskos dienestus, lai nodrošinātu to atbilstību 68.–72., 80. un 81. pantā un III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro nevienai tehnisko dienestu darbībai, ko saskaņā ar 67. panta 1. punktu uzrauga akreditācijas struktūras nolūkā nodrošināt atbilstību 68.–72., 80. un 81. pantā un III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.

Tehniskie dienesti pēc pieprasījuma sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai šī norīkojošā tipa apstiprinātāja iestāde vai valsts akreditācijas struktūra varētu pārbaudīt atbilstību minētajām prasībām.

Tehniskie dienesti nekavējoties informē norīkojošo tipa apstiprinātāju iestādi vai valsts akreditācijas struktūru par visām izmaiņām, īpaši attiecībā uz to personālu, telpām, meitasuzņēmumiem vai apakšuzņēmējiem, kas var ietekmēt atbilstību prasībām, kuras izklāstītas 68.–72., 80. un 81. pantā un III pielikuma 2. papildinājumā, vai var ietekmēt to spēju pildīt tiem uzticētos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

2.   Tehniskie dienesti nekavējoties atbild uz tipa apstiprinātājas iestādes vai Komisijas pieprasījumiem attiecībā uz to veiktajiem atbilstības novērtējumiem.

3.   Norīkojošā tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka tehniskais dienests veic savu šā panta 2. punktā noteikto pienākumu, ja vien nav leģitīma iemesla to nedarīt.

Ja minētā tipa apstiprinātāja iestāde atzīst leģitīmu iemeslu, tā par to informē Komisiju.

Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm. Balstoties uz minēto apspriešanos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros lemj par to vai leģitīmais iemesls ir pamatots. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

Tehniskais dienests un norīkojošā tipa apstiprinātāja iestāde var pieprasīt, lai jebkura informācija, kas tiek nosūtīta citas dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei vai Komisijai, tiktu apstrādāta konfidenciāli.

4.   Vismaz ik pēc 30 mēnešiem norīkojošā tipa apstiprinātāja iestāde novērtē, vai katrs tās atbildībā esošais tehniskais dienests joprojām izpilda 68.–72., 80. un 81. pantā un III pielikuma 2. papildinājumā noteiktās prasības. Minētais novērtējums aptver uz vietas veiktu novērtējumu, ko veic katram tās atbildībā esošam tehniskajam dienestam.

Divos mēnešos pēc tehniskā dienesta novērtējuma pabeigšanas, katra dalībvalsts par savām uzraudzības darbībām informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajos ziņojumos iekļauj novērtējuma kopsavilkumu, ko dara publiski pieejamu.

77. pants

Tehnisko dienestu kompetences pārbaudes

1.   Komisija sadarbībā ar tipa apstiprinātāju iestādi attiecīgajā dalībvalstī izmeklē visus gadījumus, kad tai ir paustas šaubas par tehniskā dienesta kompetenci vai par to, vai tehniskais dienests joprojām atbilst prasībām un izpilda pienākumus, kas uz to attiecas saskaņā ar šo regulu. Komisija var sākt šādu izmeklēšanu arī pēc savas iniciatīvas.

Komisija izmeklē tehniskā dienesta atbildību gadījumā, ja tiek parādīts vai pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, balstoties uz nepareiziem datiem, vai ka testu rezultāti ir falsificēti, vai ka nav izpausti dati vai tehniskās specifikācijas, kuru dēļ tipa apstiprinājuma piešķiršana būtu atteikta.

2.   Veicot šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu, Komisija apspriežas ar dalībvalsts norīkojošo tipa apstiprinātāju iestādi, kas tehnisko dienestu norīkoja. Minētā tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu būtisko informāciju par darbību un atbilstību prasībām attiecībā uz konkrētā tehniskā dienesta neatkarību un kompetenci.

3.   Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta konfidenciāli.

4.   Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neatbilst vai vairs neatbilst tā norīkošanas prasībām vai ka tas ir atbildīgs par kādu no 1. punktā minētajām situācijām, tā par to informē norīkotājas tipa apstiprinātājas iestādes dalībvalsti.

Komisija pieprasa šai dalībvalstij veikt ierobežojošus pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā ierobežot, apturēt vai atsaukt norīkojumu.

Ja dalībvalsts neīsteno nepieciešamos ierobežojošos pasākumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nolemtu ierobežot, apturēt vai atsaukt attiecīgā tehniskā dienesta norīkojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par minētajiem īstenošanas aktiem un atbilstīgi atjaunina publicēto informāciju, kas minēta 74. panta 3. punktā.

78. pants

Informācijas apmaiņa par tehnisko dienestu novērtēšanu, norīkošanu un uzraudzību

1.   Tipa apstiprinātājas iestādes apspriežas savstarpēji un ar Komisiju par vispārīgi būtiskiem jautājumiem saistībā ar šajā regulā noteikto prasību īstenošanu attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, norīkošanu un uzraudzību.

2.   Līdz 2020. gada 5. jūlijam tipa apstiprinātājas iestādes informē cita citu un Komisiju par novērtēšanas kontrollapas paraugu, kas tiek izmantots saskaņā ar 73. panta 2. punktu, un – pēc tam – par šīs kontrollapas pielāgojumiem, līdz Komisija pieņem saskaņotu novērtēšanas kontrollapas paraugu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņotas novērtēšanas kontrollapas parauga izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 83. panta 2. punktā.

3.   Ja 73. panta 8. punktā minētajos novērtējuma ziņojumos ir norādītas novirzes no tipa apstiprinātāju iestāžu vispārējās prakses, dalībvalstis vai Komisija var pieprasīt informācijas apmaiņu.

Informācijas apmaiņu koordinē forums.

79. pants

Sadarbība ar valstu akreditācijas struktūrām

1.   Ja tehniskā dienesta norīkojuma pamatā ir akreditācija Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē, valsts akreditācijas struktūra un tipa apstiprinātāja iestāde sadarbojas pilnā mērā un apmainās ar attiecīgo informāciju atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 765/2008, tostarp par incidentu ziņojumiem un citu informāciju, kas ir saistīta ar tehniskā dienesta kontrolē esošiem jautājumiem, ja šī informācija ir būtiska tehniskā dienesta darbības novērtēšanai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tās dalībvalsts, kurā tehniskais dienests veic uzņēmējdarbību, tipa apstiprinātāja iestāde pastāvīgi informē valsts akreditācijas struktūru, kas ir atbildīga par konkrēta tehniskā dienesta akreditāciju, par visiem konstatējumiem, kuri attiecas uz akreditāciju. Valsts akreditācijas struktūra par saviem konstatējumiem informē tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests veic savu darbību.

80. pants

Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi

1.   Tehniskie dienesti veic darbības, kuru veikšanai tie ir norīkoti saskaņā ar 68. panta 1. punktu.

2.   Tehniskie dienesti vienmēr:

a)

ļauj norīkojošajai tipa apstiprinātājai iestādei novērot tehniskā dienesta darbību tad, kad tiek veikta testēšana tipa apstiprinājumam; un

b)

pēc pieprasījuma sniedz norīkojošajai tipa apstiprinātājai iestādei informāciju par to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tie ir norīkoti.

3.   Ja tehniskais dienests konstatē, ka ražotājs neatbilst šīs regulas prasībām, tas par šo neatbilstību ziņo tipa apstiprinātājai iestādei, lai attiecīgā tipa apstiprinātāja iestāde pieprasītu ražotājam veikt atbilstīgus korektīvus pasākumus. Ja minētie atbilstīgie korektīvie pasākumi nav veikti, tipa apstiprinātāja iestāde atsakās izdot tipa apstiprinājuma sertifikātu.

81. pants

Tehnisko dienestu pienākumi sniegt informāciju

1.   Tehniskie dienesti norīkojošo tipa apstiprinātāju iestādi informē par šādiem jautājumiem:

a)

par visām konstatētajām neatbilstībām, kas var būt par iemeslu tipa apstiprinājuma sertifikāta atteikšanai, ierobežošanai, apturēšanai vai atsaukšanai;

b)

par visiem apstākļiem, kas ietekmē viņu norīkojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)

par visiem informācijas pieprasījumiem, ko tie saņēmuši no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.

2.   Pēc norīkojošās tipa apstiprinātājas iestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava norīkojuma darbības jomā vai par jebkurām citām darbībām, kuras tie veikuši, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.

XVI NODAĻA

DELEĢĒTĀS UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

82. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā, 26. panta 3. punktā, 30. panta 8. punktā, 31. panta 8. punktā, 41. panta 5. punktā, 44. panta 7. punktā, 55. panta 3. un 4. punktā, 57. panta 2. punktā, 61. panta 11. punktā, 70. panta 3. punktā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā, 26. panta 3. punktā, 30. panta 8. punktā, 31. panta 8. punktā, 41. panta 5. punktā, 44. panta 7. punktā, 55. panta 3. un 4. punktā, 57. panta 2. punktā, 61. panta 11. punktā, 70. panta 3. punktā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. panta 3. punktu, 26. panta 3. punktu, 30. panta 8. punktu, 31. panta 8. punktu, 41. panta 5. punktu, 44. panta 7. punktu, 55. panta 3. un 4. punktu, 57. panta 2. punktu, 61. panta 11. punktu, 70. panta 3. punktu, 72. panta 3. punktu un 85. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

83. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

XVII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

84. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem un tehniskie dienestiem par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši, minētās sankcijas ir samērīgas ar neatbilstības nopietnību un to neatbilstīgo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaitu, kas darīts pieejams attiecīgās dalībvalsts tirgū. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus līdz 2020. gada 1. septembrim dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Ekonomikas dalībnieku un tehnisko dienestu pārkāpumu veidi, par kuriem piemēro sankcijas, ietver vismaz šādus:

a)

nepatiesu datu sniegšana apstiprināšanas procedūrās vai korektīvajos vai ierobežojošajos pasākumos, kurus piemēro saskaņā ar XI nodaļu;

b)

testu, kas veikti tipa apstiprināšanas vai tirgus uzraudzības nolūkā, rezultātu viltošana;

c)

tādu datu vai tehnisko specifikāciju nepubliskošana, kuru rezultātā varētu tikt atsaukti transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības vai atteikts vai atsaukts ES tipa apstiprinājuma sertifikāts;

d)

tehniskie dienesti neatbilst sava norīkojuma prasībām.

3.   Papildus 2. punktā izklāstītajiem pārkāpumu veidiem ekonomikas dalībnieku pārkāpumu veidi, par kuriem arī piemēro sankcijas, ir vismaz šādi:

a)

atteikšanās nodrošināt piekļuvi informācijai;

b)

pārkāpums, kas saistīts ar to, ka tirgū dara pieejamus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam vajadzīgs apstiprinājums, bet kam šāda apstiprinājuma nav, vai ar šādu nolūku vilto dokumentus, atbilstības sertifikātus, obligātās izgatavotāja plāksnītes vai apstiprinājuma marķējumus.

4.   Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par sankcijām, ko tās noteikušas iepriekšējā gadā. Gadījumā, ja konkrētā gadā sankcijas nav noteiktas, dalībvalstīm ziņojums Komisijai nav jāsniedz.

5.   Katru gadu Komisija izstrādā kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstu noteiktajām sankcijām. Minētajā ziņojumā var iekļaut dalībvalstīm adresētus ieteikumus, un to iesniedz forumam.

85. pants

Administratīvās soda naudas, lai atbalstītu korektīvus un ierobežojošus pasākumus Savienības līmenī

1.   Kad Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 53. pantu, tā var piemērot administratīvas soda naudas attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām. Paredzētās administratīvās soda naudas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši soda naudas ir samērīgas ar to neatbilstīgo transportlīdzekļu skaitu, kas ir reģistrēti Savienības tirgū, vai ar to neatbilstīgo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaitu, kas ir darītas pieejamas Savienības tirgū.

Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas netiek noteiktas papildus sankcijām, kuras dalībvalstis par to pašu pārkāpumu piemēro saskaņā ar 84. pantu. Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas nepārsniedz EUR 30 000 par katru neatbilstīgu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.

Komisija nevar ierosināt, atjaunot vai turpināt tiesvedību saskaņā ar šo pantu pret ekonomikas dalībniekiem par šīs regulas pārkāpumiem, par kuriem attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem saskaņā ar 84. pantu ir piemērotas sankcijas vai par kuriem atbildība ir noņemta ar agrāku lēmumu, kas vairs nav pārsūdzams.

2.   Komisija, pamatojoties uz šā panta 3. punktā paredzētajiem principiem un saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot šā panta 1. punktā minēto administratīvo soda naudu uzlikšanas procedūru un to aprēķināšanas un iekasēšanas metodes.

3.   Šā panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos ievēro šādus principus:

a)

Komisijas procedūrā tiek ievērotas tiesības uz labu pārvaldību, un jo īpaši tiesības tikt uzklausītam un tiesības piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus;

b)

aprēķinot atbilstošu administratīvo soda naudu, Komisija vadās pēc efektivitātes, samērīguma un atturošas ietekmes principiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ietekmi, attiecīgā ekonomikas dalībnieka godprātību, ekonomikas dalībnieka atsaucības un sadarbības pakāpi, pārkāpuma atkārtošanos, biežumu vai ilgumu, kā arī iepriekšējās sankcijas, kas uzliktas tam pašam ekonomikas dalībniekam;

c)

administratīvās soda naudas iekasē bez liekas kavēšanās, nosakot samaksas termiņus un – attiecīgā gadījumā – ietverot iespēju sadalīt samaksu vairākos maksājumos un posmos.

4.   Administratīvo soda naudu summas attiecinās kā ieņēmumus Savienības vispārējā budžetā.

86. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 715/2007

1.   Regulu (EK) Nr. 715/2007 groza šādi:

1)

Regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”)”;

2)

regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Turklāt šajā regulā paredz noteikumus par ekspluatācijas atbilstību, piesārņojuma kontroles iekārtu noturību, transportlīdzekļa iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām un degvielas patēriņa mērījumiem.”;

3)

regulas 3. panta 14. un 15. punktu svītro;

4)

regulas III nodaļu svītro;

5)

regulas 13. panta 2. punkta e) apakšpunktu svītro.

2.   Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas XI pielikuma 1. punktā.

87. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 595/2009

1.   Regulu (EK) Nr. 595/2009 groza šādi:

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu”;

2)

regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šajā regulā arī paredzēti noteikumi par ekspluatācijas atbilstību transportlīdzekļiem un motoriem, piesārņojuma kontroles iekārtu noturību, transportlīdzekļa iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmām un degvielas patēriņa un CO2 emisiju mērījumiem.”.

3)

regulas 3. panta 11. un 13. punktu svītro;

4)

regulas 6. pantu svītro;

5)

regulas 11. panta 2. punkta e) apakšpunktu svītro.

2.   Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 595/2009 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas XI pielikuma 2. punktā.

88. pants

Direktīvas 2007/46/EK atcelšana

Direktīvu 2007/46/EK atceļ no 2020. gada 1. septembra.

Atsauces uz Direktīvu 2007/46/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas XI pielikuma 3. punktā.

89. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neanulē nevienu gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai ES tipa apstiprinājumu, kas transportlīdzekļiem vai sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirts līdz 2020. gada 31. augustam.

2.   Šā panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumus vai ES tipa apstiprinājumus apstiprinātājas iestādes paplašina vai pārskata saskaņā ar 33. un 34. pantu.

3.   Tehniskajiem dienestiem, kas jau ir norīkoti pirms 2018. gada 4. jūlija, veic 73. pantā minēto novērtējumu.

Tādu tehnisko dienestu norīkojumu, kuri jau ir norīkoti pirms 2018. gada 4. jūlija, atjauno līdz 2022. gada 5. jūlijam, ja minētie tehniskie dienesti atbilst attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām.

Tehnisko dienestu norīkojuma, kas piešķirts pirms 2018. gada 4. jūlija, derīguma termiņš beidzas 2022. gada 5. jūlijā.

90. pants

Ziņošana

1.   Līdz 2025. gada 1. septembrim dalībvalstis informē Komisiju par šajā regulā paredzēto tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības procedūru piemērošanu.

2.   Līdz 2026. gada 1. septembrim Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā panta 1. punktu, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tostarp par to, kā darbojas atbilstības verifikācija saskaņā ar 9. pantu.

91. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. septembra.

Tomēr no 2020. gada 5. jūlija, ja ražotājs to pieprasa, valsts iestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jaunam transportlīdzekļu tipam un neaizliedz jauna transportlīdzekļa reģistrēšanu, laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2018. gada 30. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

L. PAVLOVA


(1)  OV C 303, 19.8.2016., 86. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 22. maija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 97/836/EK (1997. gada 27. novembris) par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada Nolīgums”) (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(17)  Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(19)  Komisijas Regula (ES) Nr. 19/2011 (2011. gada 11. janvāris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātās izgatavotāja plāksnītes un transportlīdzekļa identifikācijas numura tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.).

(20)  Komisijas Regula (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs) ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).


PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums

Vispārīgas definīcijas, kritēriji transportlīdzekļu iedalīšanai kategorijās, transportlīdzekļa tipi un virsbūvju tipi

1. papildinājums

Procedūra, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekli var klasificēt kā bezceļu transportlīdzekli

2. papildinājums

Cipari, ko pievieno kodiem, ar kuriem apzīmē dažādus virsbūves veidus

II pielikums

Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumu

I daļa

Normatīvie akti attiecībā uz neierobežotās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu

1. papildinājums

Normatīvie akti attiecībā uz mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar 41. pantu

2. papildinājums

Prasības transportlīdzekļa individuālajam ES apstiprinājumam saskaņā ar 44. pantu

II daļa

To ANO noteikumu saraksts, kas atzīti kā alternatīva I daļā minētajām direktīvām un regulām

III daļa

To normatīvo aktu saraksts, ar ko nosaka prasības speciālo transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumam

1. papildinājums

Dzīvojamie transportlīdzekļi, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalkautomobiļi

2. papildinājums

Bruņotie transportlīdzekļi

3. papildinājums

Ratiņkrēsliem piekļūstami transportlīdzekļi

4. papildinājums

Citi speciālie transportlīdzekļi (tostarp īpašās grupas speciālie transportlīdzekļi, dažādu iekārtu vedēji un dzīvojamās piekabes)

5. papildinājums

Autoceltņi

6. papildinājums

Sevišķi lielas kravnesības transportlīdzekļi

III pielikums

Procedūras, kas jāievēro ES tipa apstiprināšanā

1. papildinājums

Standarti, kas jāievēro 68. pantā minētajiem tehniskajiem dienestiem

2. papildinājums

Tehnisko dienestu novērtējuma procedūra

IV pielikums

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras

V pielikums

Ierobežojumi mazām sērijām un sērijas beigu ierobežojumi

VI pielikums

Tādu daļu vai aprīkojuma saraksts, kas var būtiski apdraudēt to sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, šādu daļu un aprīkojuma veiktspējas prasības, attiecīgās testa procedūras, marķēšanas un iepakojuma nosacījumi

VII pielikums

Normatīvie akti, attiecībā uz kuriem ražotāju var norīkot kā tehnisko dienestu

Papildinājums

Ražotāja iekšējā tehniskā dienesta norīkošana par tehnisku dienestu un apakšuzņēmuma līguma slēgšana

VIII pielikums

Nosacījumi ražotāja vai tehniskā dienesta veiktas virtuālās testēšanas metožu izmantošanai

1. papildinājums

Vispārīgi nosacījumi virtuālās testēšanas metožu izmantošanai

2. papildinājums

Īpaši nosacījumi virtuālās testēšanas metožu izmantošanai

3. papildinājums

Validēšanas process

IX pielikums

Procedūras, kas jāievēro vairākposmu tipa apstiprināšanā

Papildinājums

Ražotāja papildu plāksnītes paraugs

X pielikums

Piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai

1. papildinājums

Ražotāja sertifikāts par piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai

2. papildinājums

Transportlīdzekļa OBD informācija

XI pielikums

Atbilstības tabula


I PIELIKUMS

VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS, KRITĒRIJI TRANSPORTLĪDZEKĻU IEDALĪŠANAI KATEGORIJĀS, TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPI UN VIRSBŪVJU TIPI

IEVADDAĻA

Definīcijas un vispārīgi noteikumi

1.   Definīcijas

1.1.   “Sēdvieta” ir jebkura vieta, kurā var apsēsties viens cilvēks, kura augums atbilst vismaz:

a)

piecdesmitās procentiles pieauguša vīrieša manekena augumam, ja tas ir transportlīdzekļa vadītājs;

b)

visos pārējos gadījumos – piektās procentiles pieaugušas sievietes manekena augumam.

1.2.   “Sēdeklis” ir konstrukcija, kas kopā ar apdari veido vai neveido vienotu konstrukciju ar transportlīdzekļa virsbūvi un nodrošina sēdvietu vienam cilvēkam.

Tas ir gan atsevišķs sēdeklis, gan sols, gan arī nolaižami sēdekļi un noņemami sēdekļi.

1.3.   “Krava” galvenokārt ir jebkuri pārvietojami priekšmeti.

Tā ietver beramkravas, rūpniecības preces, šķidrumus, dzīvus dzīvniekus, lauksaimniecības kultūras, nedalāmas kravas.

1.4.   “Maksimālā masa” ir “tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa”.

2.   Vispārīgi noteikumi

2.1.   Sēdvietu skaits

2.1.1.   Prasības par sēdvietu skaitu attiecas uz sēdekļiem, ko paredzēts izmantot, kad transportlīdzeklis brauc pa ceļu.

2.1.2.   Tās neattiecas uz sēdekļiem, ko paredzēts izmantot, kad transportlīdzeklis stāv, un kas ir skaidri norādīti lietotājiem vai nu ar piktogrammu, vai ar zīmi, uz kuras ir attiecīgs teksts.

2.1.3.   Sēdvietu skaitu nosaka saskaņā ar šādām prasībām:

a)

katru atsevišķo sēdekli uzskata par vienu sēdvietu;

b)

sola gadījumā par vienu sēdvietu uzskata jebkuru vietu, kuras platums sēdekļa spilvenu līmenī ir vismaz 400 mm.

Minētais nosacījums neliedz ražotājam piemērot 1.1. punktā minētos vispārīgos noteikumus;

c)

taču b) apakšpunktā minēto vietu neuzskata par vienu sēdvietu, ja:

i)

solam ir īpatnības, kas traucē manekena apakšējo daļu nosēdināt dabiskā pozā, piemēram, nekustīga konsole, nepolsterēts laukums vai iekšējā apdare, kas pārtrauc nominālo sēdvietas virsmu;

ii)

grīdas panelis, kas atrodas tieši attiecīgās sēdvietas priekšā, ir konstruēts tā, ka (piemēram, tajā esoša tuneļa dēļ) neļauj manekena pēdām ieņemt dabīgu stāvokli.

2.1.4.   Transportlīdzekļiem, uz ko attiecas ANO Noteikumi Nr. 66 un Nr. 107, 2.1.3. punkta b) apakšpunktā norādīto izmēru pielāgo minimālajai vietai, kas nepieciešama vienai personai dažādās transportlīdzekļu klasēs.

2.1.5.   Ja transportlīdzeklī atrodas noņemama sēdekļa stiprinājuma elementi, nosakot sēdvietu skaitu, noņemamo sēdekli uzskata par sēdvietu.

2.1.6.   Vietu, kas paredzēta aizņemtam ratiņkrēslam, uzskata par vienu sēdvietu.

2.1.6.1.   Šis noteikums neskar ANO Noteikumu Nr. 107 8. pielikuma 3.6.1. un 3.7. punkta prasības.

2.2.   Maksimālā masa

2.2.1.   Puspiekabes vilces vienības gadījumā maksimālajā masā, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver puspiekabes maksimālo masu, kas jāiztur vilcēja seglierīces sakabei.

2.2.2.   Mehāniskā transportlīdzekļa, kas var vilkt centrālass piekabi vai piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni, maksimālajā masā, kura jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ko sakabe pārnes uz velkošo transportlīdzekli.

2.2.3.   Puspiekabes, centrālass piekabes un piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, atbilst maksimālajai masai, ko piekabes ass vai asu grupas riteņi pārnes uz zemi, kad piekabe ir savienota ar velkošo transportlīdzekli.

2.2.4.   Autovilciena ratiņu gadījumā maksimālajā masā, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver puspiekabes maksimālo masu, kas jāiztur vilcēja seglierīces sakabei.

2.3.   Īpašais aprīkojums

2.3.1.   Transportlīdzekļus, kuros uzstādīts galvenokārt stacionārs aprīkojums, piemēram, iekārtas vai aparāti, uzskata par N vai O kategorijas transportlīdzekļiem.

2.4.   Vienības

2.4.1.   Ja nav noteikts citādi, visas mērvienības un ar tām saistītie simboli atbilst Padomes Direktīvai 80/181/EEK (1).

3.   Transportlīdzekļu iedalīšana kategorijās

3.1.   Par transportlīdzekļa tipa iekļaušanu konkrētā kategorijā atbild ražotājs.

Šajā nolūkā ievēro visus šajā pielikumā izklāstītos attiecīgos kritērijus.

3.2.   Apstiprinātāja iestāde var pieprasīt ražotājam atbilstošu papildu informāciju, kas apliecina, ka transportlīdzekļa tips jāklasificē kā īpašās grupas speciālais transportlīdzeklis (kods “SG”).

A DAĻA

Kritēriji transportlīdzekļu iedalīšanai kategorijās

1.   Transportlīdzekļu kategorijas

ES tipa apstiprinājuma un valsts tipa apstiprinājuma nolūkā, kā arī transportlīdzekļa individuālā ES apstiprinājuma un transportlīdzekļa individuālā valsts apstiprinājuma nolūkā transportlīdzekļus iedala kategorijās atbilstīgi 4. pantā norādītajai klasifikācijai.

Apstiprinājumu var piešķirt tikai 4. panta 1. punktā norādītajām kategorijām.

2.   Transportlīdzekļu apakškategorijas

2.1.   Bezceļu transportlīdzekļi

“Bezceļu transportlīdzeklis (ORV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem, kas ļauj to izmantot ārpus parastajiem ceļiem.

Šīm transportlīdzekļu kategorijām aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”.

Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu (ORV) apakškategorijā ir norādīti šīs daļas 4. punktā.

2.2.   Speciālie transportlīdzekļi (SPV)

2.2.1.   Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “S”.

Speciālo transportlīdzekļu dažādo tipu definīcijas un uzskaitījums ir sniegti 5. punktā.

2.3.   Speciālie bezceļu transportlīdzekļi

2.3.1.   “Speciālais bezceļu transportlīdzeklis (ORV-SPV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar 2.1. un 2.2. punktā minētajiem īpašajiem tehniskajiem raksturlielumiem.

Šīm transportlīdzekļu kategorijām aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”.

Turklāt nepabeigtiem transportlīdzekļiem, ko paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, kā otru sufiksu pievieno burtu “S”.

3.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N kategorijā

3.1.   Transportlīdzekļa tipu iekļauj N kategorijā, pamatojoties uz 3.2.–3.6. punktā minētajiem transportlīdzekļa tehniskajiem raksturlielumiem.

3.2.   Principā nodalījums(-i), kurā(-os) atrodas visas sēdvietas, ir pilnībā nodalīts(-i) no kravas nodalījuma.

3.3.   Atkāpjoties no 3.2. punkta prasībām, cilvēkus un kravu var pārvadāt vienā nodalījumā ar nosacījumu, ka kravas nodalījumā ir stiprinājuma ierīces, kas paredzētas, lai transportlīdzeklī esošos cilvēkus braukšanas laikā, tostarp strauji bremzējot un veicot pagriezienus, aizsargātu pret kravas pārvirzi.

3.4.   Stiprinājuma ierīces – saites –, kas paredzētas kravas nostiprināšanai saskaņā ar 3.3. punkta prasībām, kā arī starpsienu sistēmas, kuras paredzētas transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 7,5 tonnas, projektē saskaņā ar 3. un 4. iedaļas noteikumiem starptautiskajā standartā ISO 27956:2009 “Autotransporta līdzekļi. Kravas nostiprināšana vieglajos kravas furgonos. Prasības un testēšanas metodes”.

3.4.1.   Ražotāja iesniegtais paziņojums par atbilstību ļauj pārbaudīt, vai ir ievērotas 3.4. punkta prasības.

3.4.2.   Ražotājs var atkāpties no 3.4. punkta prasībām, ja tas var sekmīgi pierādīt apstiprinātājai iestādei, ka uzstādītās stiprinājuma ierīces nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds paredzēts minētajā standartā.

3.5.   Sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu, nepārsniedz:

a)

6 – N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā;

b)

8 – N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā.

3.6.   Transportlīdzekļu kravnesība ir līdzvērtīga to cilvēkietilpībai, kas izteikta kg, vai lielāka par to.

3.6.1.   Šādām vajadzībām izpilda šādus vienādojumus visās konfigurācijās, jo īpaši, ja visas sēdvietas ir aizņemtas:

a)

ja N = 0:

P – M ≥ 100 kg;

b)

ja 0 < N ≤ 2:

P – (M + N × 68) ≥ 150 kg;

c)

ja N > 2:

P – (M + N × 68) ≥ N × 68;

kur burtiem ir šāda nozīme:

 

“P” ir tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

 

“M” ir pašmasa;

 

“N” ir sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu.

3.6.2.   Tāda aprīkojuma masu, kas transportlīdzeklim uzstādīts, lai tas varētu uzņemt kravu (piemēram, cisterna, virsbūve utt.), apstrādāt kravu (piemēram, celtnis, pacēlājs utt.) un nostiprināt kravu (piemēram, kravas stiprinājuma ierīces), iekļauj lielumā “M”.

3.6.3.   Tāda aprīkojuma masu, ko neizmanto 3.6.2. punktā norādītajiem mērķiem (piemēram, kompresors, vinča, elektroenerģijas ģenerators, raidiekārta utt.), neiekļauj lielumā “M”, piemērojot 3.6.1. punktā minētās formulas.

3.7.   Prasības, kas minētas 3.2.–3.6. punktā, attiecas uz visiem attiecīgā transportlīdzekļa tipa variantiem un versijām.

3.8.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N1 kategorijā.

3.8.1.   Transportlīdzekli iekļauj N1 kategorijā, ja tas atbilst visiem piemērojamajiem kritērijiem.

Ja viens vai vairāki kritēriji nav ievēroti, transportlīdzekli klasificē kā M1 kategorijas transportlīdzekli.

3.8.2.   Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus ar apvienotu transportlīdzekļa vadītāja nodalījumu un kravas nodalījumu (t. i., transportlīdzekļus ar BB tipa virsbūvi), piemēro šajā punktā minētos kritērijus.

3.8.2.1.   Tas, ka starp sēdekļu rindu un kravas nodalījumu ir ierīkota pilnīga vai daļēja siena vai starpsiena, neatbrīvo no pienākuma ievērot attiecīgos kritērijus.

3.8.2.2.   Kritēriji ir šādi:

a)

kravu ir iespējams iekraut pa aizmugures durvīm, nolaižamu aizmugures bortu vai sānu durvīm, kas konstruēti un izgatavoti šajā nolūkā;

b)

ja izmanto aizmugures durvis vai nolaižamu aizmugures bortu, kravas lūka atbilst šādām prasībām:

i)

ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai tikai ar transportlīdzekļa vadītāja sēdekli, kravas lūkas minimālais augstums ir vismaz 600 mm;

ii)

ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas lūkas minimālais augstums ir vismaz 800 mm un tās virsmas laukums ir vismaz 12 800 cm2;

c)

kravas nodalījums atbilst šādām prasībām:

“kravas nodalījums” ir transportlīdzekļa daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindas(-ām) vai aiz transportlīdzekļa vadītāja sēdekļa, ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu transportlīdzekļa vadītāja sēdekli;

i)

kravas nodalījuma slogošanas virsma parasti ir līdzena;

ii)

ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai tikai ar vienu sēdekli, kravas nodalījuma minimālais garums ir vismaz 40 % no garenbāzes;

iii)

ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas nodalījuma minimālais garums ir vismaz 30 % no garenbāzes.

Ja pēdējās rindas sēdekļi ir viegli noņemami, neizmantojot speciālus instrumentus, prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka transportlīdzeklī ir uzstādīti visi sēdekļi;

iv)

prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka attiecīgi pirmās rindas vai pēdējās rindas sēdekļu atzveltnes ir vertikālā stāvoklī atbilstoši parastajiem apstākļiem, kādos sēdekļus izmanto transportlīdzeklī esošie cilvēki.

3.8.2.3.   Īpaši mērīšanas nosacījumi

3.8.2.3.1.   Definīcijas

a)

“Kravas lūkas augstums” ir vertikālais attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailas apakšdaļas augstākajam punktam un durvju ailas augšdaļas zemākajam punktam;

b)

“kravas lūkas virsmas laukums” ir tās maksimālās atveres, kas iespējama, kad aizmugures durvis ir plaši atvērtas vai aizmugures borts nolaists, lielākais virsmas laukums taisnleņķa projekcijā vertikālā plaknē, kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa viduslīnijai;

c)

“garenbāze”, piemērojot 3.8.2.2. un 3.8.3.1. punktā minētās formulas, ir:

i)

divasu transportlīdzeklim – attālums starp priekšējās ass viduslīniju un otrās ass viduslīniju; vai

ii)

trīsasu transportlīdzeklim – attālums starp priekšējās ass viduslīniju un tādas virtuālas ass viduslīniju, kas atrodas vienādā attālumā no otrās un trešās ass.

3.8.2.3.2.   Sēdekļu regulēšana

a)

Sēdekļus noregulē galējā aizmugurējā stāvoklī;

b)

ja sēdekļa atzveltne ir regulējama, to noregulē tā, lai telpiskās H punkta ierīces (manekena) rumpja leņķis sēžot būtu 25°;

c)

ja sēdekļa atzveltne nav regulējama, tās stāvoklis atbilst stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs;

d)

ja sēdekļa augstums ir regulējams, to noregulē zemākajā stāvoklī.

3.8.2.3.3.   Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli

a)

Transportlīdzekļa noslodzes apstākļi atbilst tā maksimālajai masai;

b)

transportlīdzekļa riteņi ir neitrālā stāvoklī.

3.8.2.3.4.   Prasības, kas minētas 3.8.2.3.2. punktā, nepiemēro, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sienu vai starpsienu.

3.8.2.3.5.   Kravas nodalījuma garuma mērīšana

a)

Ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes augšmalas galējam aizmugurējam punktam, līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī;

b)

ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras starpsienas vai sienas galējam aizmugurējam punktam, līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī;

c)

prasības attiecībā uz garumu ievēro vismaz horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa viduslīniju kravas nodalījuma grīdas līmenī.

3.8.3.   Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus, kuru transportlīdzekļa vadītāja nodalījums un kravas nodalījums nav apvienoti (t. i., transportlīdzekļus ar BE tipa virsbūvi), piemēro šajā punktā minētos kritērijus.

3.8.3.1.   Ja transportlīdzeklim ir slēgta tipa virsbūve, piemēro šādus kritērijus:

a)

kravu ir iespējams iekraut pa aizmugures durvīm, nolaižamu aizmugures bortu, paneli vai citā veidā;

b)

kravas lūkas minimālais augstums ir vismaz 800 mm, un tās virsmas laukums ir vismaz 12 800 cm2;

c)

kravas nodalījuma minimālais garums ir vismaz 40 % no garenbāzes.

3.8.3.2.   Ja transportlīdzeklim ir atvērta tipa kravas nodalījums, piemēro tikai 3.8.3.1. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumus.

3.8.3.3.   Uz 3.8.3. punktā minēto noteikumu piemērošanu attiecas 3.8.2.3.1. punktā minētās definīcijas.

3.8.3.4.   Tomēr prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa viduslīniju kravas nodalījuma grīdas līmenī.

4.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā

4.1.   M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļus iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

vismaz viena priekšējā ass un vismaz viena aizmugurējā ass ir paredzēta vienlaicīgai piedziņai neatkarīgi no tā, vai vienas dzenošās ass piedziņu var atslēgt;

b)

tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms;

c)

tie kā transportlīdzekļi bez piekabes spēj pārvarēt vismaz 25 % kāpumu;

d)

tie atbilst piecām no šādām sešām prasībām:

i)

priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25°;

ii)

aizmugurējās pārkares leņķis ir vismaz 20°;

iii)

rampas leņķis ir vismaz 20°;

iv)

klīrenss zem priekšējās ass ir vismaz 180 mm;

v)

klīrenss zem aizmugurējās ass ir vismaz 180 mm;

vi)

klīrenss starp asīm ir vismaz 200 mm.

4.2.   M2, N2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa nepārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst vai nu a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam vai arī nosacījumiem, kas izklāstīti gan b), gan c) apakšpunktā:

a)

tiem ir visu asu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai vienas vai vairāku dzenošo asu piedziņu var atslēgt;

b)

i)

to konstrukcija paredz vismaz vienas priekšējās ass un vismaz vienas aizmugurējās ass vienlaicīgu piedziņu neatkarīgi no tā, vai vienas dzenošās ass piedziņu var atslēgt;

ii)

tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms;

iii)

tie kā transportlīdzekļi bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

c)

tie atbilst vismaz piecām no turpmāk minētajām sešām prasībām, ja to maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un vismaz četrām, ja to maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas:

i)

priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25°;

ii)

aizmugurējās pārkares leņķis ir vismaz 25°;

iii)

rampas leņķis ir vismaz 25°;

iv)

klīrenss zem priekšējās ass ir vismaz 250 mm;

v)

klīrenss starp asīm ir vismaz 300 mm;

vi)

klīrenss zem aizmugurējās ass ir vismaz 250 mm.

4.3.   M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst vai nu a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam vai nosacījumiem, kas izklāstīti gan b), gan c) apakšpunktā:

a)

tiem ir visu asu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai vienas vai vairāku dzenošo asu piedziņu var atslēgt;

b)

i)

to konstrukcija paredz, ka vismaz pusei no asīm (vai divām no trim asīm trīsasu transportlīdzekļa gadījumā un trim asīm piecasu transportlīdzekļa gadījumā) ir vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai vienas dzenošās ass piedziņu var atslēgt;

ii)

tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms;

iii)

tie kā transportlīdzekļi bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

c)

tie atbilst vismaz četrām no šādām sešām prasībām:

i)

priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25°;

ii)

aizmugurējās pārkares leņķis ir vismaz 25°;

iii)

rampas leņķis ir vismaz 25°;

iv)

klīrenss zem priekšējās ass ir vismaz 250 mm;

v)

klīrenss starp asīm ir vismaz 300 mm;

vi)

klīrenss zem aizmugurējās ass ir vismaz 250 mm.

4.4.   Procedūra, saskaņā ar kuru pārbauda atbilstību šajā daļā minētajiem ģeometriskajiem noteikumiem, ir izklāstīta 1. papildinājumā.

4.5.   Uzskata, ka 4.1. punkta a) apakšpunktā, 4.2. punkta a) un b) apakšpunktā, 4.3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās prasības par asu vienlaicīgu piedziņu ir izpildītas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

vilces spēka transmisija uz visām asīm notiek vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem, kas nodrošina vilci smagos bezceļa apstākļos; vai

b)

katru no attiecīgās ass riteņiem griež atsevišķs hidraulisks vai elektrisks motors.

Ja transmisija uz asīm saskaņā ar 4.1. punkta a) apakšpunktā, 4.2. punkta a) un b) apakšpunktā, 4.3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām par asu vienlaicīgu piedziņu nenotiek vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem, atsevišķu riteņu piedziņai jābūt projektētai darbam smagos bezceļa apstākļos. Tādā gadījumā ir jānodrošina, ka vismaz 75 % no kopējā vilces spēka var pārnest uz attiecīgo riteni, ja saķeres apstākļi zem pārējiem riteņiem neļauj pienācīgi pārnest vilces spēku ar šo riteņu palīdzību.

Papildus piedziņas sistēma saskaņā ar 4.5. punkta b) apakšpunktu neļauj automātiski atslēgt vilces spēku, kamēr transportlīdzeklis nav sasniedzis 75 % no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma vai 65 km/h.

5.   Speciālie transportlīdzekļi

 

Nosaukums

Kods

Definīcija

5.1.

Dzīvojamais autofurgons

SA

M kategorijas transportlīdzeklis ar dzīvojamo telpu, kurā ietilpst vismaz šāds aprīkojums:

a)

sēdekļi un galds;

b)

guļvietas, ko var izveidot no sēdekļiem;

c)

ēdiena gatavošanas iekārtas;

d)

glabātava.

Šis aprīkojums ir stingri nostiprināts dzīvojamajā nodalījumā.

Tomēr galdu var konstruēt tā, lai tas būtu viegli noņemams.

5.2.

Bruņots transportlīdzeklis

SB

Transportlīdzeklis ar ložu necaurlaidīgām bruņu plātnēm, kas paredzēts pārvadājamo personu vai kravas aizsardzībai.

5.3.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis

SC

M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts slimnieku vai ievainotu cilvēku pārvadāšanai un kam ir īpašs šādam nolūkam paredzēts aprīkojums.

5.4.

Katafalkautomobilis

SD

M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un kam ir īpašs šādam nolūkam paredzēts aprīkojums.

5.5.

Ratiņkrēsliem piekļūstams transportlīdzeklis

SH

M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas īpaši konstruēts vai pārveidots tā, lai ar to, braucot pa ceļu, varētu pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslos sēdošus cilvēkus.

5.6.

Dzīvojamā piekabe

SE

O kategorijas transportlīdzeklis saskaņā ar starptautiskā standarta ISO 3833:1977 3.2.1.3. punktā izmantoto definīciju.

5.7.

Autoceltnis

SF

N3 kategorijas transportlīdzeklis, kas nav paredzēts kravu pārvadāšanai, bet ir aprīkots ar celtni, kura cēlējmoments ir 400 kNm vai lielāks.

5.8.

Īpašā grupa

SG

Speciālais transportlīdzeklis, uz kuru neattiecas neviena no šajā daļā minētajām definīcijām.

5.9.

Autovilciena ratiņi

SJ

O kategorijas transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vilcēja seglierīces sakabi puspiekabes balstīšanai, lai pārveidotu to par piekabi.

5.10.

Sevišķi lielas kravnesības piekabe

SK

Nedalāmu kravu pārvadāšanai paredzēts O4 kategorijas transportlīdzeklis, uz kuru tā gabarītu dēļ attiecas ātruma un satiksmes ierobežojumi.

Ar šo terminu apzīmē arī hidrauliskās modulārās piekabes neatkarīgi no moduļu skaita.

5.11.

Sevišķi lielas kravnesības mehāniskais transportlīdzeklis

SL

N3 kategorijas vilcējauto vai seglu vilcējs, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tam ir vairāk nekā divas asis, un vismaz pusei no šīm asīm (divām no trim asīm trīsasu transportlīdzekļa gadījumā un trim no piecām asīm piecasu transportlīdzekļa gadījumā) ir paredzēta vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai vienas dzenošās ass piedziņu var atslēgt;

b)

tas ir paredzēts O4 kategorijas sevišķi lielas kravnesības piekabes vilkšanai un stumšanai;

c)

tā minimālā motora jauda ir 350 kW; un

d)

to var aprīkot ar papildu priekšējo sakabes ierīci, ar ko vilkt smagas kravas.

5.12.

Dažādu iekārtu vedējs

SM

N kategorijas bezceļu transportlīdzeklis (kā definēts 2.3. punktā), kas projektēts un konstruēts konkrētu savstarpēji maināmu iekārtu vilkšanai, stumšanai, pārvadāšanai un iedarbināšanai:

a)

kam ir ne mazāk kā divi šo iekārtu montāžas laukumi;

b)

kam ir standartizēta, mehāniska, hidrauliska un/vai elektriska saskarne (piemēram, jaudas noņemšana), lai apgādātu ar dzinējspēku un iedarbinātu savstarpēji maināmās iekārtas; un

c)

kas atbilst starptautiskā standarta ISO 3833–1977 3.1.4. iedaļas (speciālie transportlīdzekļi) definīcijai.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildu kravas platformu, tās maksimālais garums nepārsniedz:

a)

1,4 transportlīdzekļa priekšējās vai aizmugurējās šķērsbāzes atkarībā no tā, kura ir lielāka, divasu transportlīdzekļu gadījumā; vai

b)

2,0 transportlīdzekļa priekšējās vai aizmugurējās šķērsbāzes atkarībā no tā, kura ir lielāka, tādu transportlīdzekļu gadījumā, kam ir vairāk nekā divas asis.

6.   Piezīmes

6.1.   Tipa apstiprinājumu nepiešķir:

a)

autovilciena ratiņiem, kā definēts šīs daļas 5.9. punktā;

b)

piekabēm ar stingrā savienojuma jūgstieni, kā definēts C daļas 5.4. punktā;

c)

piekabēm, ar ko, braucot pa ceļu, var vest cilvēkus.

6.2.   Šīs daļas 6.1. punkts neskar 42. panta noteikumus par mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājumu.

B DAĻA

Transportlīdzekļu tipu, variantu un versiju kritēriji

1.   M1 kategorija

1.1.   Transportlīdzekļa tips

1.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

ražotāja uzņēmuma nosaukums.

Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu;

b)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža.

Tas pats attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru virsbūve ir piestiprināta vai piemetināta pie atsevišķa rāmja.

1.1.2.   Atkāpjoties no 1.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad ražotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, sedana un kupejas) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā stikla nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. To pierāda ražotājs.

1.1.3.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

1.2.   Variants

1.2.1.   Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā definēts C daļas 2. punktā, ja ražotājs piemēro 1.1.2. punktā minēto kritēriju;

b)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes motors, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes motoriem – cilindru skaits un izvietojums (L4, V6 vai cits);

c)

asu skaits;

d)

dzenošo asu skaits un savstarpējais savienojums;

e)

vadāmo asu skaits;

f)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts);

g)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips.

1.3.   Versija

1.3.1.   Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

iekšdedzes motoriem – motora darba tilpums;

c)

motora maksimālā izejas jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors);

d)

degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits);

e)

maksimālais sēdvietu skaits;

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, Euro 5, Euro 6 vai cits);

h)

kombinētās vai svērtās, kombinētās CO2 emisijas;

i)

elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais);

j)

kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš.

Kā alternatīva h), i) un j) punktos minētajiem kritērijiem – versijā sagrupētiem transportlīdzekļiem ir kopīgi visi testi, kurus veic, lai aprēķinātu to CO2 emisijas, elektroenerģijas patēriņu un degvielas patēriņu saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2017/1151 (2) XXI pielikuma 6. papildpielikuma noteikumiem.

2.   M2 and M3 kategorijas

2.1.   Transportlīdzekļa tips

2.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

ražotāja uzņēmuma nosaukums.

Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu;

b)

kategorija;

c)

šādi konstrukcijas un dizaina elementi:

i)

šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

ii)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

d)

stāvu skaits (viens vai divi);

e)

posmu skaits (nekustīgi/kustīgi);

f)

asu skaits;

g)

enerģijas piegādes režīms (iekšējs vai ārējs).

2.1.2.   Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

2.2.   Variants

2.2.1.   Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi visi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

virsbūves tips, kā definēts C daļas 3. punktā;

b)

transportlīdzekļu klase vai transportlīdzekļu klašu kombinācija, kā definēts ANO Noteikumu Nr. 107 2.1.1. punktā (tikai pabeigtu un vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu gadījumā);

c)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

d)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes motors, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes motoriem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits);

e)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips.

2.3.   Versija

2.3.1.   Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi visi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

transportlīdzekļa spēja vai nespēja vilkt piekabi;

c)

iekšdedzes motoriem – motora darba tilpums;

d)

motora maksimālā izejas jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors);

e)

degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits);

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, Euro IV, Euro V vai cits).

3.   N1 kategorija:

3.1.   Transportlīdzekļa tips

3.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

ražotāja uzņēmuma nosaukums.

Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu;

b)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža.

c)

transportlīdzekļiem ar nenesošo virsbūvi – šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija.

3.1.2.   Atkāpjoties no 3.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad ražotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, autofurgona un šasijas ar kabīni, ar dažādām garenbāzēm un dažādu jumta augstumu) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā stikla nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. To pierāda ražotājs.

3.1.3.   Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

3.2.   Variants

3.2.1.   Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā definēts C daļas 4. punktā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem), ja ražotājs piemēro 3.1.2. punktā minēto kritēriju;

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes motors, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes motoriem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits);

d)

asu skaits;

e)

dzenošo asu skaits un savstarpējais savienojums;

f)

vadāmo asu skaits;

g)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips.

3.3.   Versija

3.3.1.   Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

iekšdedzes motoriem – motora darba tilpums;

c)

motora maksimālā izejas jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors);

d)

degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits);

e)

maksimālais sēdvietu skaits;

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, Euro 5, Euro 6 vai cits);

h)

kombinētās vai svērtās, kombinētās CO2 emisijas;

i)

elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais);

j)

kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš;

k)

unikāla inovatīvo tehnoloģiju kopuma izmantošana, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 (3) 12. pantā.

Kā alternatīva h), i) un j) punktos minētajiem kritērijiem – versijā sagrupētiem transportlīdzekļiem ir kopīgi visi testi, kurus veic, lai aprēķinātu to CO2 emisijas, elektroenerģijas patēriņu un degvielas patēriņu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6. papildpielikuma noteikumiem.

4.   N2 un N3 kategorijas

4.1.   Transportlīdzekļa tips

4.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

ražotāja uzņēmuma nosaukums.

Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu;

b)

kategorija;

c)

vienas grupas ražojumiem kopējs šasijas dizains un konstrukcija;

d)

asu skaits.

4.1.2.   Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

4.2.   Variants

4.2.1.   Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

virsbūves karkasa koncepcija vai virsbūves tips, kā definēts C daļas 4. punktā un 2. papildinājumā (tikai pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes motors, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes motoriem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits);

d)

dzenošo asu skaits un savstarpējais savienojums;

e)

vadāmo asu skaits;

f)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips.

4.3.   Versija

4.3.1.   Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

spēja vai nespēja vilkt šādu piekabi:

i)

bezbremžu piekabe;

ii)

piekabe ar inerces (jeb brīvskrējiena) bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.12. punktu ANO Noteikumos Nr. 13;

iii)

piekabe ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.9. un 2.10. punktu ANO Noteikumos Nr. 13;

iv)

O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa nepārsniedz 44 tonnas;

v)

O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa pārsniedz 44 tonnas;

c)

motora darba tilpums;

d)

motora maksimālā izejas jauda;

e)

degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits);

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, Euro IV, Euro V vai cits).

5.   O1 un O2 kategorija

5.1.   Transportlīdzekļa tips

5.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

ražotāja uzņēmuma nosaukums.

Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu;

b)

kategorija;

c)

koncepcija, kā definēts C daļas 5. punktā;

d)

šādi konstrukcijas un dizaina elementi:

i)

šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

ii)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

e)

asu skaits.

5.1.2.   Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

5.2.   Variants

5.2.1.   Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

virsbūves veids, kā norādīts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

bremzēšanas sistēmas tips (piemēram, bez bremzēm/inerces bremzes/bremzes ar pastiprinātāju);

d)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips.

5.3.   Versija

5.3.1.   Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

piekares koncepcija (pneimatiskā, tērauda vai gumijas piekare, vērpstienis vai cits);

c)

jūgstieņa koncepcija (trīsstūrveida, cauruļveida vai cits).

6.   O3 un O4 kategorija

6.1.   Transportlīdzekļa tips

6.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

ražotāja uzņēmuma nosaukums.

Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu;

b)

kategorija;

c)

piekabes koncepcija saistībā ar C daļas 5. punktā izmantotajām definīcijām;

d)

šādi konstrukcijas un dizaina elementi:

i)

šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

ii)

piekabēm ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

e)

asu skaits.

6.1.2.   Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

6.2.   Variants

6.2.1.   Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas un dizaina raksturlielumi:

a)

virsbūves veids, kā norādīts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

piekares koncepcija (tērauda, pneimatiskā vai hidrauliskā piekare);

d)

šādi tehniskie raksturlielumi:

i)

pagarināma vai nepagarināma šasija;

ii)

kravas platformas augstums (piekabe ar standarta augstuma, zemu, pusaugstu utt. rāmi);

e)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips.

6.3.   Versijas

6.3.1.   Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 3.2. un 3.3. punktā minētie apakšiedalījumi vai apakšiedalījumu kombinācijas, kurās ietilpst attālums starp divām secīgām asīm, kas veido grupu;

c)

asu definīcijas šādos aspektos:

i)

paceļamās asis (skaits un izvietojums);

ii)

maiņslogojamās asis (skaits un izvietojums);

iii)

vadāmās asis (skaits un izvietojums).

7.   Visām transportlīdzekļu kategorijām kopējas prasības

7.1.   Ja transportlīdzekļa maksimālā masa vai sēdvietu skaits, vai abi šie aspekti ļauj transportlīdzekli klasificēt vairākās kategorijās, ražotājs var izvēlēties, kuras transportlīdzekļu kategorijas kritērijus izmantot, nosakot variantus un versijas.

7.1.1.   Piemēri:

a)

atbilstoši transportlīdzekļa “A” maksimālajai masai tam var piešķirt tipa apstiprinājumu kā N1 (3,5 tonnas) un N2 (4,2 tonnas) kategorijas transportlīdzeklim. Šādā gadījumā N1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst N2 kategorijā (vai otrādi);

b)

“B” transportlīdzeklim var piešķirt tipa apstiprinājumu kā M1 un M2 kategorijas transportlīdzeklim attiecībā uz sēdvietu skaitu (7 + 1 vai 10 + 1); M1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst M2 kategorijā (vai otrādi).

7.2.   N kategorijas transportlīdzeklim var būt tipa apstiprinājums saskaņā ar attiecīgi M1 vai M2 kategorijas noteikumiem, ja vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūras nākamajā posmā to paredzēts pārveidot par šīs kategorijas transportlīdzekli.

7.2.1.   Šī iespēja pieļaujama tikai attiecībā uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem.

Šādus transportlīdzekļus apzīmē ar īpašu varianta kodu, ko tiem piešķir bāzes transportlīdzekļa ražotājs.

7.3.   Tipu, variantu un versiju apzīmējumi

7.3.1.   Ražotājs katru transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju apzīmē ar burtciparu kodu, ko veido latīņu burti un/vai arābu cipari.

Iekavu un defišu izmantošana ir atļauta ar nosacījumu, ka tās neaizstāj burtu vai ciparu.

7.3.2.   Visu kodu apzīmē šādi: tips–variants–versija jeb “TVV”.

7.3.3.   TVV skaidri un nepārprotami identificē tehnisko raksturlielumu unikālu kombināciju saistībā ar šajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

7.3.4.   Viens ražotājs var izmantot to pašu kodu, lai apzīmētu transportlīdzekļa tipu, ja tas ietilpst divās vai vairākās kategorijās.

7.3.5.   Viens ražotājs nevar izmantot to pašu kodu, lai apzīmētu transportlīdzekļa tipu vairākiem tipa apstiprinājumiem tajā pašā transportlīdzekļa kategorijā.

7.4.   TVV rakstzīmju skaits

7.4.1.   Rakstzīmju skaits nepārsniedz:

a)

15 – transportlīdzekļa tipa kodam;

b)

25 – viena varianta kodam;

c)

35 – vienas versijas kodam.

7.4.2.   Pilnā burtciparu “TVV” nav vairāk kā 75 rakstzīmes.

7.4.3.   Ja TVV tiek izmantots kā viens veselums, starp tipu, variantu un versiju atstāj atstarpi.

Šāda TVV piemērs: 159AF[…atstarpe]0054[…atstarpe]977K(BE).

C DAĻA

Virsbūves tipu definīcijas

1.   Vispārīgi

1.1.   Virsbūves tipu, kā arī virsbūves kodu norāda, izmantojot kodus.

Kodu saraksts galvenokārt attiecas uz pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem.

1.2.   M kategoriju transportlīdzekļu virsbūves tipa kodu veido divi burti, kas norādīti 2. un 3. punktā.

1.3.   N un O kategoriju transportlīdzekļu virsbūves tipa kodu veido divi burti, kā norādīts 4. un 5. punktā.

1.4.   Vajadzības gadījumā (jo īpaši attiecīgi 4.1. un 4.6. punktā un 5.1.–5.4. punktā minētajiem virsbūves tipiem) burtus papildina divi cipari.

1.4.1.   Ciparu saraksts norādīts 2. papildinājumā.

1.5.   Virsbūves tips, kas jāizmanto speciālajiem transportlīdzekļiem, ir saistīts ar attiecīgā transportlīdzekļa kategoriju.

2.   M1 kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

2.1.

AA

Sedans

Transportlīdzeklis atbilstoši starptautiskā standarta ISO 3833:1977 3.1.1.1. punktā izmantotajai definīcijai, aprīkots ar vismaz četriem sānu logiem.

2.2.

AB

Hečbeks

Sedans, kā definēts 2.1. punktā, ar durvīm transportlīdzekļa aizmugurē.

2.3.

AC

Universālis

Transportlīdzeklis atbilstoši starptautiskā standarta ISO 3833:1977 3.1.1.4. punktā izmantotajai definīcijai.

2.4.

AD

Kupeja

Transportlīdzeklis atbilstoši starptautiskā standarta ISO 3833:1977 3.1.1.5. punktā izmantotajai definīcijai.

2.5.

AE

Kabriolets

Transportlīdzeklis atbilstoši starptautiskā standarta ISO 3833:1977 3.1.1.6. punktā izmantotajai definīcijai.

Tomēr kabrioletam var nebūt durvju.

2.6.

AF

Universālais transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis (izņemot AG un tos, kas minēti AA–AE), ar ko paredzēts pārvadāt personas un viņu bagāžu vai reizēm kravu vienā nodalījumā.

2.7.

AG

Kravas universālis

Transportlīdzeklis atbilstoši starptautiskā standarta ISO 3833:1977 3.1.1.4.1. punktā izmantotajai definīcijai.

Tomēr bagāžas nodalījumam jābūt pilnīgi atdalītam no pasažieru salona.

Turklāt transportlīdzekļa vadītāja sēdvietas atskaites punktam nav jābūt vismaz 750 mm virs transportlīdzekļa balstvirsmas.

3.   M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

3.1.

CA

Vienstāva transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis, kurā cilvēkiem paredzētās vietas izkārtotas vienā līmenī vai tā, ka tās neveido divus vienu virs otra novietotus līmeņus.

3.2.

CB

Divstāvu transportlīdzeklis

ANO Noteikumu Nr. 107 2.1.6. punktā definēts transportlīdzeklis.

3.3.

CC

Vienstāva posmains transportlīdzeklis

ANO Noteikumu Nr. 107 2.1.3. punktā definēts vienstāva transportlīdzeklis.

3.4.

CD

Divstāvu posmains transportlīdzeklis

ANO Noteikumu Nr. 107 2.1.3.1. punktā definēts transportlīdzeklis.

3.5.

CE

Vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu

ANO Noteikumu Nr. 107 2.1.4. punktā definēts vienstāva transportlīdzeklis.

3.6.

CF

Divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu

ANO Noteikumu Nr. 107 2.1.4. punktā definēts divstāvu transportlīdzeklis.

3.7.

CG

Posmains vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu

Transportlīdzeklis, kurā apvienoti šīs tabulas 3.3. un 3.5. punkta tehniskie raksturlielumi.

3.8.

CH

Posmains divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu

Transportlīdzeklis, kurā apvienoti šīs tabulas 3.4. un 3.6. punkta tehniskie raksturlielumi.

3.9.

CI

Vienstāva transportlīdzeklis bez jumta

Transportlīdzeklis, kam pilnīgi vai daļēji nav jumta.

3.10.

CJ

Divstāvu transportlīdzeklis bez jumta

Transportlīdzeklis, kam nav jumta virs visa augšējā stāva vai tā daļas.

3.11.

CX

Autobusa šasija

Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai šasijas sliedes vai samontētas caurules, jaudas piedziņas ķēde, asis un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi.

4.   N1, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

4.1.

BA

Kravas automobilis

Transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts tikai vai galvenokārt kravas pārvadāšanai.

Tas var arī vilkt piekabi.

4.2.

BB

Autofurgons

Kravas automobilis ar apvienotu transportlīdzekļa vadītāja nodalījumu un kravas nodalījumu.

4.3.

BC

Puspiekabju vilcējs

Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts tikai vai galvenokārt puspiekabju vilkšanai.

4.4.

BD

Vilcējauto

Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts tikai tādu piekabju vilkšanai, kas nav puspiekabes.

4.5.

BE

Pikaps

Transportlīdzeklis, kura maksimālā masa nepārsniedz 3 500 kg un kura sēdvietas un kravas nodalījums nav apvienoti.

4.6.

BX

Šasija ar kabīni vai šasija ar pārsegu

Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai kabīne (pabeigta vai nepabeigta), šasijas sliedes, jaudas piedziņas ķēde, asis un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi.

5.   O kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

5.1.

DA

Puspiekabe

Piekabe, kas projektēta un konstruēta savienošanai ar seglu vilcēju vai autovilciena ratiņiem un ievērojama vertikāla slogojuma radīšanai uz velkošo transportlīdzekli vai autovilciena ratiņiem.

Transportlīdzekļu savienošanai izmanto sakabi, ko veido sakabes tapa un vilcēja seglierīce.

5.2.

DB

Piekabe ar jūgstieni

Piekabe, kam ir vismaz divas asis, no kurām vismaz viena ir vadāmā ass, un kas:

a)

ir aprīkota ar jūgierīci, kura var pārvietoties vertikāli (attiecībā pret piekabi); un

b)

iedarbojas uz velkošo transportlīdzekli ar statisku vertikālu slogojumu, kas nepārsniedz 100 daN.

5.3.

DC

Centrālass piekabe

Piekabe, kuras ass(-is) ir novietota(-as) tuvu transportlīdzekļa smagumcentram (kad tas ir vienmērīgi noslogots) tā, lai tikai neliels statisks vertikāls slogojums, kas nepārsniedz 10 % no slogojuma, kurš atbilst piekabes maksimālajai masai, vai 1 000 daN liels slogojums (izvēloties mazāko no šiem lielumiem) tiktu pārnests uz velkošo transportlīdzekli.

5.4.

DE

Piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni

Piekabe ar vienu asi vai vienu asu grupu, kas aprīkota ar jūgstieni, kurš pārnes ne vairāk kā 4 000 daN lielu statisku slodzi uz velkošo transportlīdzekli tā konstrukcijas dēļ, un kas neatbilst centrālass piekabes definīcijai.

Transportlīdzekļu savienošanai neizmanto sakabi, ko veido sakabes tapa un vilcēja seglierīce.


(1)  Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2011 (2011. gada 11. maijs) par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).

1. papildinājums

Procedūra, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekli var klasificēt kā bezceļu transportlīdzekli

1.   Vispārīgi

1.1.   Lai transportlīdzekli klasificētu kā bezceļu transportlīdzekli, piemēro šajā papildinājumā aprakstīto procedūru.

2.   Ģeometrisko mērījumu testa nosacījumi

2.1.   M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi ir nenoslogoti, ar piecdesmitās procentiles vīrieša manekenu transportlīdzekļa vadītāja sēdeklī un nokomplektēti ar dzeses šķidrumu, eļļām, degvielu, instrumentiem, rezerves riteni (ja komplektācijā ir oriģinālā aprīkojuma ražotāja aprīkojums).

Manekenu var aizstāt ar līdzīgu ierīci, kam ir tāda pati masa.

2.2.   Transportlīdzekļus, izņemot 2.1. punktā minētos transportlīdzekļus, noslogo līdz to tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai.

Masas sadalījums uz asīm ir sadalījums, kas atspoguļo sliktāko variantu attiecībā uz atbilstību konkrētajiem kritērijiem.

2.3.   Tipam raksturīgu transportlīdzekli nodod tehniskajam dienestam, ievērojot 2.1. vai 2.2. punktā minētos nosacījumus. Transportlīdzeklis ir nekustīgs, un tā riteņi ir neitrālā stāvoklī.

Virsma, uz kuras veic mērījumus, ir pēc iespējas līdzena un horizontāla (tās slīpums nepārsniedz 0,5 %).

3.   Priekšējās un aizmugurējās pārkares leņķa un rampas leņķa mērījumi

3.1.   Priekšējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.10. punktu starptautiskajā standartā ISO 612:1978.

3.2.   Aizmugurējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.11. punktu starptautiskajā standartā ISO 612:1978.

3.3.   Rampas leņķi mēra saskaņā ar 6.9. punktu starptautiskajā standartā ISO 612:1978.

3.4.   Mērot aizmugurējās pārkares leņķi, aizmugurējās drošības konstrukcijas ar regulējamu augstumu var noregulēt augšējā stāvoklī.

3.5.   Ieteikums, kas norādīts 3.4. punktā, nav jāsaprot kā pienākums bāzes transportlīdzekli aprīkot ar aizmugurējās daļas drošību tā oriģinālajā aprīkojumā. Taču bāzes transportlīdzekļa ražotājs informē nākamā posma ražotāju par to, ka transportlīdzeklim ir jāatbilst prasībām par aizmugurējās pārkares leņķi, kad tas aprīkots ar aizmugurējās daļas drošību.

4.   Klīrensa mērījumi

4.1.   Klīrenss starp asīm

4.1.1.   “Klīrenss starp asīm” nozīmē īsāko attālumu starp zemes plakni un zemāko transportlīdzekļa fiksēto punktu.

Piemērojot šo definīciju, ņem vērā attālumu starp priekšējās ass grupas pēdējo asi un aizmugurējās ass grupas pirmo asi.

Image

4.1.2.   Transportlīdzekļa nekustīgās daļas nedrīkst izvirzīties attēla ieēnotajā zonā.

4.2.   Klīrenss zem vienas ass

4.2.1.   “Klīrenss zem vienas ass” ir attālums zem tās riņķa līnijas loka augstākā punkta, kura iet caur vienas ass riteņu (dubultriepu gadījumā – iekšējo riteņu) riepas protektora nospieduma centru un pieskaras zemākajam transportlīdzekļa fiksētajam punktam starp riteņiem.

Image

4.2.2.   Vajadzības gadījumā klīrensu mēra katrai no vairākām asu grupas asīm.

5.   Kāpumspēja

5.1.   “Kāpumspēja” ir transportlīdzekļa spēja pārvarēt kāpumu.

5.2.   Lai pārbaudītu nepabeigta un pabeigta M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļa kāpumspēju, veic testu.

5.3.   Testu veic tehniskais dienests, izmantojot transportlīdzekli, kas ir raksturīgs testējamajam tipam.

5.4.   Pēc ražotāja lūguma un saskaņā ar VIII pielikumā norādītajiem nosacījumiem transportlīdzekļa tipa kāpumspēju var pierādīt, veicot virtuālu testēšanu.

6.   Testa nosacījumi un novērtēšanas kritērijs

6.1.   Piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 (1) II pielikumā izklāstītos nosacījumus.

6.2.   Transportlīdzeklis pārvar kāpumu, braucot ar vienmērīgu ātrumu, bez riteņu garenslīdes vai sānslīdes.


(1)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1230/2012 (2012. gada 12. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L 353, 21.12.2012., 31. lpp.).

2. papildinājums

Cipari, ko pievieno kodiem, ar kuriem apzīmē dažādus virsbūves veidus

01.

Kravas platforma

02.

Bortu transportlīdzeklis

03.

Furgons

04.

Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām un aprīkojumu iekšējās temperatūras uzturēšanai

05.

Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām bez aprīkojuma iekšējās temperatūras uzturēšanai

06.

Virsbūve ar tentu

07.

Noņemama (maināma) virsbūve

08.

Konteinervedējs

09.

Transportlīdzeklis ar āķveida pacēlāju

10.

Izgāzējs

11.

Cisternauto

12.

Bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēts cisternauto

13.

Lopvedējs

14.

Transportlīdzekļu vedējs

15.

Betonmaisītājs

16.

Betonsūknētājs

17.

Kokvedējs

18.

Atkritumu savācējs

19.

Ielu slaucītājs un tīrītājs un novadcauruļu tīrītājs

20.

Kompresorauto

21.

Laivu vedējs

22.

Planieru vedējs

23.

Transportlīdzekļi, ko izmanto kā mazumtirdzniecības veikalus vai preču stendus

24.

Autoevakuators

25.

Transportlīdzeklis ar kāpnēm

26.

Celtņauto (izņemot A daļas 5. 7. punktā noteikto autoceltni)

27.

Strēles pacēlājs

28.

Stabu licējs

29.

Piekabe ar zemu grīdu

30.

Stikla lokšņu vedējs

31.

Ugunsdzēsējauto

99.

Virsbūve, kas nav iekļauta šajā sarakstā


II PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻU, SISTĒMU, SASTĀVDAĻU VAI ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU ES TIPA APSTIPRINĀJUMU

I DAĻA

Normatīvie akti attiecībā uz neierobežotās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu

Punkts

Priekšmets

Atsauce uz normatīvo aktu

Piemērojamība

ATV vai sastāvdaļa

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

1.A

Trokšņu līmenis

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 (*1)

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

2.A

Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (Euro 5 un Euro 6) / informācijas pieejamība

Regula (EK) Nr. 715/2007

X (1)

X (1)

 

X (1)

X (1)

 

 

 

 

 

X

3.A

Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 34

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

3.B

Aizmugurējās drošības konstrukcijas (RUPD) un to uzstādīšana; aizmugurējās daļas drošība (RUP)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 58

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

4.A

Aizmugurējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 1003/2010 (*2)

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

5.A

Stūres iekārta

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 79

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

6.A

Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība (pakāpieni, kāpšļi un rokturi)

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 130/2012 (*3)

X

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

6.B

Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 11

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

7.A

Skaņas signālierīces un signāli

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 28

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

8.A

Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 46

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

9.A

Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 13

 

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

 

9.B

Vieglo automobiļu bremzes

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 13-H

X (4)

 

 

X (4)

 

 

 

 

 

 

 

10.A

Elektromagnētiskā savietojamība

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 10

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

12.A

Iekšējā apdare

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 21

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.A

Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 18

 

X (4A)

X (4A)

 

X (4A)

X (4A)

 

 

 

 

X

13.B

Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 116

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

14.A

Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 12

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

15.A

Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 17

X

X (4B)

X (4B)

X

X

X

 

 

 

 

 

15.B

Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu sēdekļi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 80

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

16.A

Ārējie izvirzījumi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 26

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

17.A

Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība (atpakaļgaitas pārnesums)

Regula (EK) Nr. 661/2009

Regula (ES) Nr. 130/2012

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

17.B

Spidometra ierīce un tās uzstādīšana

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 39

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

18.A

Obligātā izgatavotāja plāksnīte un VIN

Regula (EK) Nr. 661/2009

Regula (ES) Nr. 19/2011

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

19.A

Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 14

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

20.A

Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 48

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

21.A

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atstarojošās ierīces

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 3

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

22.A

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un aizmugurējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 7

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

22.B

Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 87

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

22.C

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 91

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

23.A

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 6

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

24.A

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju aizmugurējās numura zīmes apgaismošana

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 4

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

25.A

Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 31

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

25.B

Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 37

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

25.C

Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 98

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

25.D

Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 99

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

25.E

Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 112

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

25.F

Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvās priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 123

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

26.A

Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 19

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

27.A

Jūgierīce

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 1005/2010 (*4)

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

28.A

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju aizmugurējie miglas lukturi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 38

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

29.A

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 23

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

30.A

Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 77

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

31.A

Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 16

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

32.A

Priekšējais redzes lauks

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 125

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.A

Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 121

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

34.A

Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 672/2010 (*5)

X

(5)

(5)

(5)

(5)

(5)

 

 

 

 

 

35.A

Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 1008/2010 (*6)

X

(6)

(6)

(6)

(6)

(6)

 

 

 

 

X

36.A

Apsildīšanas sistēmas

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 122

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

37.A

Dubļusargi

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 1009/2010 (*7)

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.A

Transportlīdzekļa sēdekļos iebūvēti vai neiebūvēti pagalvji

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 25

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.A

Emisijas (Euro VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi / informācijas pieejamība

Regula (EK) Nr. 595/2009

X (9)

X (9)

X

X (9)

X (9)

X

 

 

 

 

X

42.A

Kravas transportlīdzekļu sānu aizsardzība

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 73

 

 

 

 

X

X

 

 

X

X

X

43.A

Pretšļakatu ierīces

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 109/2011 (*8)

 

 

 

X

X

X

X

X

X

X

X

44.A

Masas un gabarīti

Regula (EK) Nr. 661/2009

Regula (ES) Nr. 1230/2012

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.A

Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 43

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

46.A

Riepu uzstādīšana

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 458/2011 (*9)

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

46.B

Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 30

X

 

 

X

 

 

X

X

 

 

X

46.C

Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 54

 

X

X

X

X

X

 

 

X

X

X

46.D

Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 117

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

46.E

Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 64

X (9A)

 

 

X (9A)

 

 

 

 

 

 

X

47.A

Transportlīdzekļu ātruma ierobežošana

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 89

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

X

48.A

Masas un gabarīti

Regula (EK) Nr. 661/2009

Regula (ES) Nr. 1230/2012

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

49.A

Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 61

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

50.A

Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 55

X (10)

X (10)

X (10)

X (10)

X (10)

X (10)

X

X

X

X

X

50.B

Saīsināta tipa jūgierīce (CCD); apstiprināta tipa CCD uzstādīšana

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 102

 

 

 

 

X (10)

X (10)

 

 

X (10)

X (10)

X

51.A

Noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturība

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 118

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

52.A

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 107

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

52.B

Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu nesošās virsbūves stiprība

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 66

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

53.A

Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība frontālas sadursmes gadījumā

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 94

X (11)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.A

Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 95

X (12)

 

 

X (12)

 

 

 

 

 

 

 

56.A

Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 105

 

 

 

X (13)

X (13)

X (13)

X (13)

X (13)

X (13)

X (13)

 

57.A

FUPD un to uzstādīšana; FUP

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 93

 

 

 

 

X

X

 

 

 

 

X

58

Gājēju aizsardzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 78/2009 (*10)

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

59

Pārstrādājamība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/64/EK (*11)

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

61

Gaisa kondicionēšanas sistēmas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (*12)

X

 

 

X (14)

 

 

 

 

 

 

 

62

Ūdeņraža sistēma

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 79/2009 (*13)

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

63

Vispārējā drošība

Regula (EK) Nr. 661/2009

X (15)

X (15)

X (15)

X (15)

X (15)

X (15)

X (15)

X (15)

X (15)

X (15)

 

64

Pārnesumu pārslēgšanas indikatori

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 65/2012 (*14)

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

65

Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 347/2012 (*15)

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

66

Joslu uzraudzības sistēma

Regula (EK) Nr. 661/2009

Komisijas Regula (ES) Nr. 351/2012 (*16)

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

67

Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 67

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

68

Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 97

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

69

Elektrodrošība

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 100

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

70

Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 110

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

71

Kabīnes izturība

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 29

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

72

eZvana sistēma

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/758 (*17)

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

Paskaidrojumi

X

Attiecīgais normatīvais akts.

(1)

Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 610 kg. Pēc ražotāja pieprasījuma Regulu (EK) Nr. 715/2007 var piemērot transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg.

(2)

Ja transportlīdzekļi aprīkoti ar LPG vai CNG iekārtu, nepieciešams transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 67 vai ANO Noteikumiem Nr. 110.

(3)

Jāaprīko ar elektroniskās stabilitātes kontroles (ESC) sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. un 13. pantam.

(4)

Jāaprīko ar ESC sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. un 13. pantam.

(4A)

Ja uzstādīta pretaizbraukšanas ierīce, tā atbilst ANO Noteikumu Nr. 18 prasībām.

(4B)

Šī regula attiecas uz sēdekļiem, kas ir ārpus ANO Noteikumu Nr. 80 darbības jomas.

(5)

Šīs kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atbilstošu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīci.

(6)

Šīs kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atbilstošu priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīci.

(9)

Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa pārsniedz 2 610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc ražotāja pieprasījuma un ja to atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

(9A)

Piemēro vienīgi tad, ja šādi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar iekārtām, uz kurām attiecas ANO Noteikumi Nr. 64. Riepu spiediena kontroles sistēma M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir obligāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 661/2009 9. panta 2. punktu.

(10)

Piemēro vienīgi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sakabes ierīci(-ēm).

(11)

Piemēro transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 2,5 tonnas.

(12)

Piemērojams vienīgi transportlīdzekļiem, kuru zemākās sēdvietas “sēdekļa atskaites punkts” (“R” punkts) neatrodas augstāk par 700 mm virs zemes līmeņa.

(13)

Piemēro tikai tādā gadījumā, ja ražotājs pieprasa tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, ar ko paredzēts pārvadāt bīstamas kravas.

(14)

Piemēro tikai N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem, kā aprakstīts Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā.

(15)

Atbilstība Regulai (EK) Nr. 661/2009 ir obligāta, tomēr tipa apstiprinājums atbilstīgi šim pozīcijas numuram nav paredzēts, jo tas ir 3.A, 3.B, 4.A, 5.A, 6.A, 6.B, 7.A, 8.A, 9.A, 9.B, 10.A, 12.A, 13.A, 13.B, 14.A, 15.A, 15.B, 16.A, 17.A, 17.B, 18.A, 19.A, 20.A, 21.A, 22.A, 22.B, 22.C, 23.A, 24.A, 25.A, 25.B, 25.C, 25.D, 25.E, 25.F, 26.A, 27.A, 28.A, 29.A, 30.A, 31.A, 32.A, 33.A, 34.A, 35.A, 36.A, 37.A, 38.A, 42.A, 43.A, 44.A, 45.A, 46.A, 46.B, 46.C, 46.D, 46.E, 47.A, 48.A, 49.A, 50.A, 50.B, 51.A, 52.A, 52.B, 53.A, 54.A, 56.A, 57.A un 64.–71. atsevišķās pozīcijas apkopojums. ANO noteikumu grozījumu sērijas, ko piemēro obligāti, ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 661/2009 IV pielikumā. Vēlāk pieņemtās grozījumu sērijas atzīst par alternatīvām.

1. papildinājums

Normatīvie akti attiecībā uz mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar 41. pantu

1. tabula

M1 transportlīdzekļi

Punkts

Priekšmets

Atsauce uz normatīvo aktu

Īpaši jautājumi

Piemērojamība un konkrētas prasības

1.A

Trokšņu līmenis

Regula (ES) Nr. 540/2014

 

A

2.A

Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (Euro 5 un Euro 6) / informācijas pieejamība

Regula (EK) Nr. 715/2007

 

A

a)

OBD

Transportlīdzekli aprīko ar OBD sistēmu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 692/2008 4. panta 1. un 2. punkta prasībām (OBD sistēmu konstruē tā, lai tā reģistrētu vismaz motora vadības sistēmas atteici).

OBD saskarnei jābūt savietojamai ar parastiem diagnostikas instrumentiem.

b)

Ekspluatācijas atbilstība

N. p.

c)

Informācijas pieejamība

Pietiek ar to, ka ražotājs nodrošina remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību vienkāršā un ātrā veidā.

d)

Jaudas mērījumi

(Ja transportlīdzekļa ražotājs izmanto cita ražotāja motoru)

Motora ražotāja sniegtie stenda testēšanas dati ir izmantojami, ja motora vadības sistēma ir identiska (proti, vismaz ar tādu pašu elektronisko vadības bloku (ECU)).

Izejas jaudas testu var veikt ar šasijas dinamometru. Ņem vērā jaudas zudumu transmisijā.

3.A

Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 34

a)

Šķidrās degvielas tvertnes

B

b)

Uzstādīšana transportlīdzeklī

B

3.B

Aizmugurējie apakšsargi (RUPD) un to uzstādīšana; aizmugurējā apakšaizsardzība (RUP)

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 58

 

B

4.A

Aizmugurējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta

Regula (EK) Nr. 661/2009

Regula (ES) Nr. 1003/2010

 

B

5.A

Stūres iekārta

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 79

 

C

a)

Mehāniskās sistēmas

Piemēro ANO Noteikumu Nr. 79 5. punkta prasības.

Veic visus ANO Noteikumu Nr. 79 6.2. punktā noteiktos testus un piemēro ANO Noteikumu Nr. 79 6.1. punkta prasības.

b)

Kompleksa elektroniska transportlīdzekļu vadības sistēma

Piemēro visas ANO Noteikumu Nr. 79 6. pielikuma prasības.

Atbilstību šīm prasībām var pārbaudīt vienīgi tehniskais dienests.

6.B

Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas

Regula (EK) Nr. 661/2009

ANO Noteikumi Nr. 11

 

C

a)

Vispārīgas prasības (ANO Noteikumu Nr. 11 5. punkts)

P