(1)

Bioloģiskā ražošana ir vispusīga lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kura apvieno labāko vides un klimata politikas praksi, lielu bioloģisko daudzveidību, dabas resursu saglabāšanu un augstus dzīvnieku labturības standartus un ražošanas standartus, kas atbilst arvien pieaugoša skaita patērētāju pieprasījumam pēc produktiem, kuru ražošanā izmantotas dabiskas vielas un procesi. Tāpēc bioloģiskajai ražošanai ir divējāda nozīme sabiedrībā – no vienas puses, tā nodrošina īpašu tirgu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc bioloģiskajiem produktiem, un, no otras puses, tā rada sabiedriskos labumus, kas sekmē vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku attīstību.

(2)

Lai nodrošinātu bioloģisko produktu augstu kvalitāti, minēto produktu ražošanā ir svarīgi ievērot augstus veselības, vides un dzīvnieku labturības standartus. Kā uzsvērts Komisijas 2009. gada 28. maija paziņojumā par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, bioloģiskā ražošana ir daļa no Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, pie kurām pieder arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un garantētas tradicionālās īpatnības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (4) un produkti no tālākajiem Savienības reģioniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 (5). Šajā ziņā bioloģiskā ražošana tiecas sasniegt tos pašus kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) mērķus, kas raksturīgi visām Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām.

(3)

Jo īpaši, bioloģiskās ražošanas politikas mērķi ir iestrādāti KLP mērķos, nodrošinot to, ka lauksaimnieki saņem taisnīgu atlīdzību par bioloģiskās ražošanas noteikumu ievērošanu. Turklāt pieaugošais patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem rada apstākļus šo produktu tirgus turpmākai attīstībai un paplašināšanai un tādējādi palielina bioloģiskajā ražošanā iesaistīto lauksaimnieku peļņu.

(4)

Turklāt bioloģiskā ražošana ir sistēma, kas veicina vides aizsardzības prasību integrēšanu KLP un sekmē ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Tas ir iemels, kāpēc KLP ir ieviesti pasākumi, ar kuriem finansiāli atbalsta bioloģisko ražošanu, proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (6), un tie ir īpaši nostiprināti lauku attīstības politikas tiesiskā regulējuma reformā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (7).

(5)

Bioloģiskā ražošana palīdz sasniegt arī Savienības vides politikas mērķus, jo īpaši tos, kuri izklāstīti Komisijas 2006. gada 22. septembra paziņojumā “Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai”, 2011. gada 3. maija paziņojumā “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” un 2013. gada 6. maija paziņojumā “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, un tiesību aktos vides jomā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK (8), 2001/81/EK (9), 2009/128/EK (10) un 2009/147/EK (11), un Padomes Direktīvās 92/43/EEK (12) un 91/676/EEK (13).

(6)

Ņemot vērā Savienības bioloģiskās ražošanas politikas mērķus, par minētās politikas īstenošanai izveidotā tiesiskā regulējuma mērķi būtu jāizvirza godīgas konkurences un bioloģisko produktu iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšana, centieni saglabāt un attaisnot patērētāju uzticēšanos produktiem, kas marķēti ar bioloģisko produktu marķējumu, un nodrošināt apstākļus, kuros šī politika varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību.

(7)

Stratēģijas “Eiropa 2020” politikas prioritātes, kas noteiktas Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, ietver mērķus panākt konkurētspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācija, veicināt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju, un atbalstīt pāreju uz resursu ziņā efektīvu mazoglekļa ekonomiku. Tādēļ bioloģiskās ražošanas politikai būtu jānodrošina operatoriem pareizie instrumenti, ar kuriem iespējams labāk identificēt un reklamēt to produktus, vienlaikus aizsargājot tos no negodīgas prakses.

(8)

Pēdējo gadu laikā bioloģiskās lauksaimniecības nozare Savienībā ir strauji attīstījusies ne tikai bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās platības, bet arī saimniecību skaita un kopējā Savienībā reģistrēto bioloģisko operatoru skaita ziņā.

(9)

Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares dinamisko attīstību, Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (14) ir konstatēta vajadzība arī turpmāk pārskatīt Savienības noteikumus par bioloģisko ražošanu, ņemot vērā minēto noteikumu piemērošanā gūto pieredzi. Komisijas veiktās pārskatīšanas rezultāti liecina, ka Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz bioloģisko ražošanu būtu jāuzlabo, lai paredzētu noteikumus, kuri atbilst patērētāju augstajām prasībām un garantē pietiekamu skaidrību tiem, kam šie noteikumi adresēti. Tāpēc Regula (EK) Nr. 834/2007 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(10)

Pieredze, kas līdz šim gūta Regulas (EK) Nr. 834/2007 piemērošanā, liecina, ka ir skaidri jānosaka, uz kuriem produktiem attiecas šī regula. Tai būtu jāattiecas galvenokārt uz produktiem, kam ir lauksaimniecības izcelsme, tostarp akvakultūras un biškopības produktiem, kuri uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) I pielikumā. Turklāt tai būtu jāattiecas uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto kā pārtiku vai barību, jo, laižot šādus produktus tirgū kā bioloģiskos produktus, tiek radīts liels lauksaimniecības produktu noiets un patērētāji pamana to lauksaimniecības produktu bioloģisko izcelsmi, no kuriem tie ir pārstrādāti. Tāpat šai regulai būtu jāaptver daži citi produkti, kuri ir saistīti ar lauksaimniecības produktiem līdzīgi ciešā veidā kā pārstrādātie lauksaimniecības produkti, ko izmanto kā pārtiku un barību, jo minētie citi produkti vai nu nodrošina lielu lauksaimniecības produktu noietu, vai arī ir ražošanas procesa neatņemama daļa. Visbeidzot, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj jūras sāls un citi sāļi, ko izmanto pārtikā un barībā, jo tos var ražot, izmantojot dabiskus ražošanas paņēmienus, un to ražošana veicina lauku apvidu attīstību un tādējādi atbilst šīs regulas mērķiem. Skaidrības labad tādi citi produkti, kas nav uzskaitīti LESD I pielikumā, būtu jāuzskaita šīs regulas pielikumā.

(11)

Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(12)

Lai ņemtu vērā jaunas ražošanas metodes, jaunus materiālus vai starptautiskās saistības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par to citu ar lauksaimniecību cieši saistītu produktu saraksta papildināšanu, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(13)

Produktus, kas iekļauti šīs regulas darbības jomā, bet kuru izcelsme ir savvaļas dzīvnieku medības vai zveja, nebūtu jāuzskata par bioloģiskiem, jo to ražošanas procesu nevar pilnībā kontrolēt.

(14)

Ņemot vērā sabiedriskās ēdināšanas vietējo raksturu, dalībvalstu veiktie pasākumi un privātās shēmas šajā jomā ir uzskatāmas par pietiekamām, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību. Tāpēc šai regulai nebūtu jāattiecas uz pārtiku, kas sagatavota sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, un tāpēc šāda pārtika nebūtu jāmarķē vai jāreklamē, izmantojot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu.

(15)

Pētniecības projekti ir apliecinājuši, ka bioloģiskās pārtikas tirgū izšķiroša nozīme ir patērētāju uzticībai. Noteikumi, kuri nav uzticami, ilgākā laikposmā var apdraudēt sabiedrības uzticēšanos un radīt tirgus traucējumus. Tāpēc bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgas attīstības Savienībā pamatā vajadzētu būt pārdomātiem ražošanas noteikumiem, kas ir saskaņoti Savienības līmenī un kas attaisno operatoru un patērētāju cerības attiecībā uz bioloģisko produktu kvalitāti un atbilstību šajā regulā izklāstītajiem principiem un noteikumiem.

(16)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot saistītos tiesību aktus, jo īpaši par nekaitīgumu pārtikas ķēdē, dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu, marķēšanu un vidi.

(17)

Šai regulai būtu jānodrošina pamats bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai un tās pozitīvai ietekmei uz vidi, vienlaikus nodrošinot bioloģisko produktu iekšējā tirgus efektīvu darbību un godīgu konkurenci, tādējādi palīdzot lauksaimniekiem gūt taisnīgus ienākumus, nodrošinot patērētāju uzticēšanos, aizsargājot patērētāju intereses un veicinot īsus izplatīšanas kanālus un vietēju produkciju. Minētos mērķus būtu jāpanāk, ievērojot vispārīgos un īpašos principus un vispārīgos un sīki izstrādātos ražošanas noteikumus, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai.

(18)

Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas sistēmu īpašās iezīmes, izvēloties augu šķirnes, īpaša uzmanība būtu jāpievērš agronomiskajām īpašībām, ģenētiskajai daudzveidībai, izturībai pret slimībām, ilgmūžībai, spējai pielāgoties dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem un būtu jāievēro dabiskie krustošanas ierobežojumi.

(19)

Uzskata, ka bioloģiskās ražošanas noteikumu neievērošanas risks ir lielāks tajās lauku saimniecībās, kurās ir vienības, kas netiek apsaimniekotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Tāpēc pēc atbilstošā pārejas perioda beigām visas lauku saimniecības, kuru mērķis ir kļūt par bioloģiskās ražošanas saimniecībām, Savienībā būtu jāpārvalda, pilnībā ievērojot bioloģiskajai ražošanai piemērojamās prasības. Tomēr konkrētos apstākļos vajadzētu atļaut tādas saimniecības, kurās ir vienības, kas tiek apsaimniekotas gan saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, gan nebioloģiskās ražošanas noteikumiem, tostarp jo īpaši tādos apstākļos, kad nodrošināts skaidrs un faktisks nodalījums starp bioloģiskām, pārejas un nebioloģiskām ražošanas vienībām un minētajās vienībās ražotajiem produktiem.

(20)

Tā kā ārējo resursu izmantošana bioloģiskajā ražošanā būtu jāierobežo, būtu jānosaka konkrēti mērķi, kuriem lauksaimniecības produktu vai pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā bieži izmanto produktus un vielas. Ja produktus vai vielas parasti izmanto minētajiem mērķiem, to lietošana būtu jāatļauj vienīgi tad, ja tie ir atļauti saskaņā ar šo regulu. Tomēr šādai atļaujai vajadzētu būt spēkā tikai tādā gadījumā, ja šādu ārējo resursu izmantošana nebioloģiskajā ražošanā nav aizliegta ar Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuru pamatā ir Savienības tiesību akti. Bioloģiskajā ražošanā būtu jāatļauj izmantot tādus produktus vai vielas, kuri ir augu aizsardzības līdzekļos vai no kuriem augu aizsardzības līdzekļi sastāv, ja to izmantošana ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (16) un ne minēto augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū, ne izmantošana dalībvalstīs nav aizliegta ar minēto regulu.

(21)

Ja visa saimniecība vai tās atsevišķas daļas ir paredzētas bioloģisko produktu ražošanai, tām būtu jāpiemēro pārejas periods, kura laikā tās pārvalda saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, bet bioloģiskos produktus tajās ražot nevar. Produktus būtu jāatļauj laist tirgū kā bioloģiskus produktus tikai pēc pārejas perioda beigām. Minētajam periodam būtu jāsākas tikai tad, kad lauksaimnieks vai operators, kurš audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, par minēto pāreju uz bioloģisko ražošanu ir paziņojis tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas saimniecība, un kurai tāpēc tiek piemērota kontroles sistēma, kas dalībvalstīm jāizveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (17) un šo regulu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ar atpakaļejošu datumu atzīt laikposmus pirms pārejas perioda paziņošanas datuma tikai tad, ja attiecīgā saimniecība vai tās daļas ir bijušas iesaistītas agrovides pasākumos, kuri saņēmuši Savienības fondu atbalstu, vai tās ir dabas vai lauksaimniecības platības, kurās vismaz trīs gadus nav izmantoti produkti vai vielas, ko nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

(22)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu noteikumiem par saimniecību sadalīšanu bioloģiskās, pārejas un nebioloģiskās ražošanas vienībās.

(23)

Jonizējošā starojuma, dzīvnieku klonēšanas un mākslīgi radītu poliploīdu dzīvnieku vai ģenētiski modificētu organismu (“ĢMO”), kā arī tādu produktu izmantošana, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, nav savienojama ar bioloģiskās ražošanas koncepciju un patērētāju uztveri par bioloģiskajiem produktiem. Tādēļ šāda izmantošana bioloģiskajā ražošanā būtu jāaizliedz.

(24)

Lai atbalstītu un veicinātu atbilstību šai regulai, operatoriem katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā attiecīgā gadījumā būtu jāveic preventīvi pasākumi, ar ko nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un augsnes kvalitāti, veic augiem kaitīgo organismu un slimību profilaksi un kontroli un ar ko izvairās no negatīvas ietekmes uz vidi, dzīvnieku veselību un augu veselību. Tiem attiecīgā gadījumā būtu jāveic arī samērīgi piesardzības pasākumi, kas ir to pārziņā, lai nepieļautu kontamināciju ar produktiem vai vielām, kurus saskaņā ar šo regulu nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, un lai nepieļautu bioloģisko produktu, pārejas produktu un nebioloģisko produktu sajaukšanos.

(25)

Pārejas periodā ražotus produktus nebūtu jālaiž tirgū kā bioloģiskos produktus. Lai novērstu risku, ka patērētājiem tiek radītas neskaidrības vai tie tiek maldināti, minētos produktus nebūtu jālaiž tirgū arī kā pārejas produktus, izņemot augu reproduktīvo materiālu, augu izcelsmes pārtikas produktus un barības produktus, kam ir tikai viena lauksaimnieciskas izcelsmes kultūraugu sastāvdaļa, visos gadījumos ar nosacījumu, ka pirms ražas novākšanas ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods.

(26)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz pārejas noteikumiem citām dzīvnieku sugām.

(27)

Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas mērķu un principu saskaņošanu un ievērošanu, būtu jānosaka sīki izstrādāti ražošanas noteikumi attiecībā uz augkopību, lopkopību un akvakultūru, tostarp noteikumi par savvaļas augu un aļģu ievākšanu, noteikumi par pārstrādātas pārtikas un barības ražošanu, kā arī par vīna un pārtikā vai barībā izmantojama rauga ražošanu.

(28)

Ņemot vērā to, ka bioloģiskās augkopības pamatā ir augu barošanās galvenokārt no augsnes ekosistēmas, augi būtu jāaudzē uz dzīvas augsnes un dzīvā augsnē saistībā ar augsnes apakškārtu un pamatiezi. Tādēļ nebūtu jāatļauj hidroponiskā ražošana, kā arī augu audzēšana tādos konteineros, maisos vai dobēs, kur saknes nav saskarsmē ar dzīvu augsni.

(29)

Tomēr būtu jāatļauj daži tādi kultivēšanas paņēmieni, kuri nav saistīti ar augsni, piemēram, diedzētu sēklu vai cigoriņu galviņu ražošana un dekoratīvo augu un garšaugu podiņos ražošana, ko patērētājiem pārdod podiņos, un kuriem kultūraugu audzēšanas augsnē princips nav pielāgots vai attiecībā uz kuriem nepastāv risks, ka patērētājs varētu tikt maldināts attiecībā uz ražošanas metodi. Lai atvieglotu bioloģisko ražošanu augu audzēšanas agrākā stadijā, būtu jāatļauj arī sējeņu vai stādāmo materiālu audzēšana konteineros turpmākai pārstādīšanai.

(30)

Ar zemi saistītu kultūraugu kultivēšanas princips un augu barošanas princips, galvenokārt izmantojot augsnes ekosistēmu, ir izveidots ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Tomēr daži operatori ir izvērsuši saimniecisko darbību, audzējot augus “norobežotās dobēs”, un to valstu iestādes ir sertificējušas tos kā bioloģiskos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 2017. gada 28. jūnijā tika panākta vienošanās, ka bioloģiskās ražošanas pamatā vajadzētu būt tam, ka notiek augu barošanās galvenokārt no augsnes ekosistēmas un tai vajadzētu būt saistītai ar augsni, un ka augu audzēšana norobežotās dobēs no minētā datuma nebūtu atļaujama. Lai operatoriem, kuri līdz minētajam datumam izvērsuši minēto saimniecisko darbību, dotu iespēju pielāgoties, tiem vēl desmit gadus, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāatļauj saglabāt to ražošanas platības, ja tās pirms minētā datuma valstu iestādes ir sertificējušas kā bioloģiskas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas Komisijai, šādas darbības pirms 2017. gada 28. jūnija Savienībā bija atļautas vienīgi Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Komisijai piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas ir jāpublicē ziņojums par norobežotu dobju izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā.

(31)

Bioloģiskajā augkopībā būtu jāizmanto ražošanas paņēmieni, kas novērš vai līdz minimumam samazina jebkādu vides piesārņošanu.

(32)

Nebioloģiskajai lauksaimniecībai ir vairāk ārējo līdzekļu, lai pielāgotos videi un tādējādi panāktu optimālu kultūraugu augšanu, savukārt bioloģiskās augkopības sistēmām ir vajadzīgs augu reproduktīvais materiāls, kas spēj pielāgoties attiecībā uz izturību pret slimībām, dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, un īpašiem bioloģiskās lauksaimniecības kultivēšanas paņēmieniem, dodot ieguldījumu bioloģiskās ražošanas nozares attīstībā. Tāpēc ir svarīgi izveidot bioloģisko augu reproduktīvo materiālu, kas ir piemērots bioloģiskajai lauksaimniecībai.

(33)

Attiecībā uz augsnes apstrādi un mēslošanu būtu jāprecizē bioloģiskajā augkopībā atļauti kultivēšanas paņēmieni un jāparedz nosacījumi mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju lietošanai.

(34)

Būtu ievērojami jāierobežo augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Priekšroka būtu jādod pasākumiem, ar kuriem novērš kaitīgo organismu un nezāļu radīto kaitējumu ar tādiem paņēmieniem, kas nav saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, piemēram, ar augu seku. Lai izlemtu, vai iejaukšanās ir pamatota no ekonomiskā un vides aspekta, būtu jāveic kaitīgo organismu un nezāļu monitorings. Tomēr konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošana būtu jāatļauj tad, ja šādi paņēmieni nenodrošina pietiekamu aizsardzību, un tikai tad, ja minētie augu aizsardzības līdzekļi ir atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, pēc tam, kad ir novērtēta un atzīta to atbilstība bioloģiskās ražošanas mērķiem un principiem, tostarp ja minētie produkti ir atļauti ar ierobežojošiem lietošanas nosacījumiem, un tie attiecīgi ir tikuši atļauti saskaņā ar šo regulu.

(35)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz dažām atkāpēm, pārejas vai nebioloģisku augu reproduktīvā materiāla izmantošanu, vienošanos lauku saimniecību operatoru starpā, turpmākiem pasākumiem saistībā ar kaitīgo organismu un nezāļu apkarošanu un turpmākiem sīki izstrādātiem noteikumiem un kultivēšanas paņēmieniem attiecībā uz konkrētiem augiem un augkopību.

(36)

Savienībā veiktie pētījumi par to augu reproduktīvo materiālu, kas neatbilst šķirnes definīcijai attiecībā uz vienveidīgumu, apliecina, ka šāda daudzveidīga materiāla izmantošanai varētu būt ieguvumi, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko ražošanu, piemēram, nolūkā samazināt slimību izplatīšanos, uzlabot noturību un palielināt bioloģisko daudzveidību.

(37)

Tāpēc izmantošanai bioloģiskajā ražošanā vajadzētu būt pieejamam tādu augu reproduktīvajam materiālam, kas nepieder kādai šķirnei, bet drīzāk pieder kādai augu grupai vienā botāniskajā taksonomiskajā grupā ar lielu ģenētisko un fenotipisko daudzveidību starp atsevišķām reproduktīvām vienībām.

Minētā iemesla dēļ operatoriem būtu jāatļauj tirgot augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, neievērojot prasības par pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla reģistrāciju un sertifikāciju vai prasības citām kategorijām, kas izklāstītas Padomes Direktīvās 66/401/EEK, (18) 66/402/EEK (19), 68/193/EEK (20), 98/56/EK (21), 2002/53/EK (22), 2002/54/EK (23), 2002/55/EK (24), 2002/56/EK (25), 2002/57/EK (26), 2008/72/EK (27) un 2008/90/EK (28) vai aktos, kas ir pieņemti, ievērojot minētās direktīvas.

Minētajai tirdzniecībai būtu jānotiek pēc tam, kad par to ir paziņots minētajās direktīvās norādītajām atbildīgajām institūcijām un pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi saskaņotas prasības šādam materiālam, ar noteikumu, ka tas atbilst minētajām prasībām.

(38)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz konkrētus noteikumus attiecībā uz konkrētu ģinšu vai sugu augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību.

(39)

Lai ņemtu vērā bioloģisko produktu ražotāju vajadzības, lai veicinātu pētniecību un attīstītu bioloģiskajai ražošanai piemērotas bioloģiskās šķirnes, ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības konkrētās vajadzības un mērķus, piemēram, veicināt ģenētisko daudzveidību, izturību vai toleranci pret slimībām un pielāgošanos dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, būtu jāveic īslaicīgs eksperiments saskaņā ar Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK. Minētajam īslaicīgajam eksperimentam vajadzētu būt septiņus gadus ilgam, tajā būtu jāizmanto pietiekams augu reproduktīvā materiāla daudzums, un uz to būtu jāattiecas ikgadējam ziņošanas pienākumam. Tam būtu jāpalīdz noteikt minētā materiāla iezīmju apraksta kritērijus un ražošanas un tirdzniecības apstākļus.

(40)

Ņemot vērā to, ka lopkopība ir dabiski saistīta ar tādas lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, kurā kultūraugu mēslošanai tiek izmantoti kūtsmēsli, izņemot biškopību, būtu jāaizliedz bezzemes lopkopība. Izvēloties šķirnes, būtu jāveicina tādu iezīmju izvēle, kas ir svarīgas bioloģiskajā lauksaimniecībā, piemēram, augsta ģenētiskās daudzveidības pakāpe, spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem un izturība pret slimībām.

(41)

Bioloģiski audzēti dzīvnieki ne vienmēr ir pieejami pietiekamā daudzumā un kvalitātē, lai atbilstu to lauksaimnieku vajadzībām, kuri vēlas pirmo reizi izveidot ganāmpulku vai saimi vai palielināt vai atjaunināt savu lauksaimniecības dzīvnieku skaitu. Tāpēc konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai nebioloģiski audzētus dzīvniekus ievest bioloģiskās ražošanas vienībā.

(42)

Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā būtu jāizmanto barības sastāvdaļas, kas ražotas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un dodot priekšroku lauksaimnieka paša saimniecībā ražotai barībai, ņemot vērā lauksaimniecības dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības. Tomēr konkrētos apstākļos lauksaimniekiem vajadzētu būt iespējai izmantot arī pārejas barību, kas ražota viņu pašu saimniecībā. Turklāt, lai apmierinātu lauksaimniecības dzīvnieku uztura pamatprasības, lauksaimniekiem būtu jāatļauj izmantot konkrētas mikrobiālas vai minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas, barības piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus, ievērojot skaidri definētus nosacījumus.

(43)

Dzīvnieku veselības pārvaldības pamatā galvenokārt vajadzētu būt slimību profilaksei. Papildus būtu jāveic konkrēti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. Ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu, tostarp antibiotiku, profilaktiskai lietošanai bioloģiskajā ražošanā nevajadzētu būt atļautai. Dzīvnieka saslimšanas vai ievainojuma gadījumos, kuros nepieciešama tūlītēja ārstēšana, šo zāļu lietošana būtu jāsamazina līdz minimumam, kas vajadzīgs dzīvnieka atveseļošanai. Lai šādos gadījumos patērētājiem garantētu bioloģiskās ražošanas integritāti, attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajam oficiālajam izdalīšanās periodam pēc šādu zāļu lietošanas vajadzētu būt divreiz garākam nekā parastam izdalīšanās periodam, un tam vajadzētu būt vismaz 48 stundas.

(44)

Turēšanas apstākļiem un dzīvnieku audzēšanas paņēmieniem bioloģiskajā lopkopībā būtu jāapmierina dzīvnieku etoloģiskās vajadzības un būtu jānodrošina augsts dzīvnieku labturības līmenis, kuram dažos aspektos vajadzētu būt augstākam par Savienības dzīvnieku labturības standartiem, ko piemēro lopkopībā kopumā. Vairumā gadījumu lauksaimniecības dzīvniekiem vajadzētu būt pastāvīgai piekļuvei āra platībām, kas dod tiem iespēju izkustēties. Nevienā dzīvnieka dzīves posmā nevajadzētu pieļaut jebkādu ciešanu, sāpju nodarīšanu vai diskomforta radīšanu, vai tās būtu jāsamazina līdz minimumam. Dzīvnieku piesiešanai un kropļošanai, piemēram, astu amputācijai aitām, knābja apgriešanai pirmajās trīs dzīves dienās un atragošanai, vajadzētu būt iespējamai tikai tad, ja to ir atļāvušas kompetentās iestādes un tikai konkrētos apstākļos.

(45)

Tā kā bioloģiskā ražošana ir visattīstītākā attiecībā uz liellopiem, aitām, kazām, zirgiem, briežiem un cūkām, kā arī mājputniem, trušiem un bitēm, minētajām sugām būtu jāpiemēro papildu sīki izstrādāti ražošanas noteikumi. Attiecībā uz minētajām sugām ir nepieciešams, lai Komisija noteiktu konkrētas prasības, kas ir svarīgas minēto dzīvnieku ražošanai, piemēram, prasības attiecībā uz dzīvnieku blīvumu, minimālajām platībām un raksturojumu, kā arī novietņu tehniskās prasības. Attiecībā uz citām sugām šādas prasības būtu jānosaka tad, kad minētajām sugām tiek piemēroti papildu sīki izstrādāti ražošanas noteikumi.

(46)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz samazināt atkāpes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmi, organiskā slāpekļa robežvērtību, kas saistīta ar kopējo dzīvnieku blīvumu, bišu saimju piebarošanu, dravas dezinfekcijai piemērojamo apstrādi, metodēm un ārstēšanu cīņai pret Varroa destructor un sīki izklāstītus lopkopībā piemērojamus ražošanas noteikumus citām sugām.

(47)

Šajā regulā ir atspoguļoti jaunās kopējās zivsaimniecības politikas mērķi attiecībā uz akvakultūru, kurai ir būtiska nozīme, lai ilgtermiņā garantētu ilgtspējīgu pārtikas nodrošinājumu, kā arī izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus mazinot slogu uz savvaļas zivju krājumiem, kas ir saistīts ar pasaulē pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, kuru iegūst no ūdens organismiem. Komisijas 2013. gada 29. aprīļa paziņojumā “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” ir uzsvērtas Savienības akvakultūras galvenās problēmas un tās izaugsmes potenciāls. Minētajā paziņojumā bioloģiskā akvakultūra ir noteikta par īpaši daudzsološu nozari un ir uzsvērtas bioloģiskās sertifikācijas sagādātās konkurences priekšrocības.

(48)

Salīdzinājumā ar bioloģisko lauksaimniecību, kurā saimniecības ir uzkrājušas lielu pieredzi, bioloģiskā akvakultūra ir relatīvi jauna bioloģiskās ražošanas joma. Ņemot vērā patērētāju pieaugošo interesi par bioloģiskās akvakultūras produktiem, ir paredzams, ka arvien vairāk akvakultūras ražošanas vienību pāries uz bioloģisko ražošanu. Tas veicinās pieredzes uzkrāšanu, tehniskās zināšanas un tehnikas attīstību, kas bioloģiskajā akvakultūrā ienes uzlabojumus, kuri būtu jāatspoguļo ražošanas noteikumos.

(49)

Bioloģiskās akvakultūras pamatā vajadzētu būt tādu jaunu dzīvnieku audzēšanai, kuru izcelsme ir bioloģiskās ražošanas vienības. Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieki pavairošanas un pieaudzēšanas nolūkos ne vienmēr ir pieejami pietiekamā daudzumā un kvalitātē, kas atbilst to operatoru vajadzībām, kuri nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku audzēšanu. Konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai bioloģiskās ražošanas vienībā ievietot savvaļā notvertus vai nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus.

(50)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku barību un minēto dzīvnieku veterināro ārstēšanu un attiecībā uz sīki izstrādātiem nosacījumiem vaislinieku apsaimniekošanai, pavairošanai un mazuļu audzēšanai.

(51)

Operatoriem, kuri ražo bioloģisko pārtiku vai barību, būtu jāievēro atbilstošas procedūras, kuru pamatā ir kritisko pārstrādes posmu sistemātiska identificēšana ar mērķi nodrošināt to, ka pārstrādātie produkti atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Pārstrādātiem bioloģiskajiem produktiem vajadzētu būt ražotiem, izmantojot ražošanas metodes, kuras garantē, ka visos bioloģiskās ražošanas posmos tiek saglabātas produktu bioloģiskās iezīmes un īpašības.

(52)

Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un barības sastāvu. Konkrētāk, šāda pārtika būtu jāražo galvenokārt no bioloģiskās lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām vai citām šīs regulas darbības jomā ietilpstošām sastāvdaļām, kas ir bioloģiskas, ar ierobežotu iespēju izmantot konkrētas šajā regulā norādītas lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskas sastāvdaļas. Turklāt pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un barības ražošanā būtu jāatļauj izmantot tikai konkrētus produktus un vielas, kas ir atļautas saskaņā ar šo regulu.

(53)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz piesardzības un profilaktiskajiem pasākumiem, kas jāveic operatoriem, kuri ražo pārstrādātu pārtiku vai barību, attiecībā uz produktu un vielu, ko atļauts izmantot pārstrādātā pārtikā, tipu un sastāvu, kā arī to izmantošanas nosacījumiem, un attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvara aprēķināšanu, tostarp tādu bioloģiskās pārtikas ražošanā atļautu piedevu precizēšanu, kas tiek uzskatītas par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, tāda īpatsvara aprēķināšanā, kas ir jāsasniedz, lai produktu tirdzniecības nosaukumā varētu aprakstīt kā bioloģisku.

(54)

Attiecībā uz bioloģisko vīnu ir jāpiemēro atbilstīgie noteikumi par pārstrādātu bioloģisku pārtiku. Tomēr, tā kā vīns ir īpaša un svarīga bioloģisko produktu kategorija, būtu jānosaka īpaši bioloģiskajam vīnam paredzēti papildu sīki izstrādāti ražošanas noteikumi. Bioloģiskais vīns būtu jāražo tikai no bioloģiskām izejvielām, un būtu jāatļauj tam pievienot tikai konkrētus produktus un vielas, kas atļautas saskaņā ar šo regulu. Bioloģiskā vīna ražošanā būtu jāaizliedz konkrētu vīndarības metožu, procesu un apstrādes izmantošana. Citas metodes, procesus un apstrādi būtu jāatļauj izmantot ar skaidri definētiem nosacījumiem.

(55)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu aizliegtu vīndarības metožu, procesu un apstrādes precizēšanu un attiecībā uz atļautu vīndarības metožu, procesu un apstrādes sarakstu grozīšanu.

(56)

Sākotnēji raugs netika uzskatīts par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, un tāpēc tas netika ņemts vērā, nosakot bioloģisko produktu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvu. Tomēr ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 889/2008 (29) tika noteikts pienākums raugu un rauga produktus no 2013. gada 31. decembra uzskatīt par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām bioloģiskās ražošanas vajadzībām. Attiecīgi pārtikā un barībā izmantojama bioloģiskā rauga ražošanā no 2021. gada 1. janvāra būtu jāizmanto tikai bioloģiski ražoti substrāti. Turklāt bioloģiskā rauga, tā izstrādājumu un preparātu ražošanā būtu jāatļauj izmantot tikai konkrēti produkti un vielas.

(57)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu sīki izstrādātiem rauga ražošanas noteikumiem.

(58)

Ar šo regulu būtu jāsaskaņo bioloģiskās ražošanas noteikumi Savienībā visiem produktiem, kas ietilpst tās darbības jomā, un jānosaka sīki izstrādāti ražošanas noteikumi dažādām produktu kategorijām, savukārt dažus ražošanas noteikumus, piemēram, papildu sīki izstrādātus ražošanas noteikumus citām dzīvnieku sugām vai produktiem, kas neietilpst kategorijās, kurām šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi, būs iespējams pieņemt tikai vēlākā posmā. Ja šādi ražošanas noteikumi Savienības līmenī nav, dalībvalstīm joprojām vajadzētu būt iespējai paredzēt valsts noteikumus attiecībā uz ražošanu savā valstī, ar noteikumu, ka minētie noteikumi nav pretrunā šai regulai. Tomēr dalībvalstīm minētie valsts noteikumi nebūtu jāpiemēro produktiem, kas ražoti vai laisti tirgū citās dalībvalstīs, ja minētie produkti atbilst šai regulai. Ja produktiem šādu sīki izstrādātu valsts ražošanas noteikumu nav, operatoriem, laižot tirgū šādus produktus ar norādēm par bioloģisko ražošanu, būtu vismaz jāievēro – ciktāl tos varētu piemērot attiecīgajiem produktiem – vispārējie ražošanas noteikumi un bioloģiskās ražošanas principi.

(59)

Lai ņemtu vērā to, ka nākotnē būs vajadzīgi īpaši ražošanas noteikumi attiecībā uz produktiem, kuru ražošana neietilpst nevienā no īpašo ražošanas noteikumu kategorijām, kas noteiktas šajā regulā, kā arī lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un tātad arī pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz sīki izstrādātus šādu produktu ražošanas noteikumus, kā arī noteikumus par pienākumu veikt pāreju.

(60)

Izņēmumi bioloģiskās ražošanas noteikumos būtu jāparedz tikai katastrofas apstākļos. Lai šādos gadījumos varētu turpināt vai atsākt bioloģisko ražošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai situācija kvalificējama kā katastrofas apstākļi, kā arī pieņemt konkrētus noteikumus, tostarp iespējamu atkāpi no šīs regulas, attiecībā uz to, kā dalībvalstīm jānovērš šādi katastrofas apstākļi, un attiecībā uz vajadzīgo uzraudzību un ziņošanas prasībām šādos gadījumos.

(61)

Konkrētos apstākļos bioloģiskos produktus, pārejas produktus un nebioloģiskos produktus var savākt un pārvadāt vienlaicīgi. Būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai dažādu manipulāciju laikā pienācīgi nošķirtu bioloģiskos, pārejas un nebioloģiskos produktus un nepieļautu to sajaukšanos.

(62)

Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas integritāti un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz noteikumiem par bioloģisko produktu iepakošanu un pārvadāšanu.

(63)

Dažu produktu vai vielu bioloģiskajā ražošanā būtu līdz minimumam jāierobežo un jāpakļauj šajā regulā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem tādu aktīvo vielu izmantošana, ko paredzēts izmantot augu aizsardzības līdzekļos, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1107/2009, mēslošanas līdzekļos, augsnes ielabotājos, barības vielās, dažādas izcelsmes dzīvnieku uztura nebioloģiskajās sastāvdaļās, barības piedevās, pārstrādes palīglīdzekļos un tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos. Tāda pati pieeja būtu jāievēro attiecībā uz tādu produktu un vielu izmantošanu kā pārtikas piedevas un pārstrādes palīglīdzekļi un attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģisku sastāvdaļu izmantošanu pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā. Tāpēc būtu jādefinē šādu produktu un vielu iespējamo izmantošanu bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, ievērojot šajā regulā noteiktos principus un konkrētus kritērijus.

(64)

Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu kopumā un jo īpaši uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanu, kā arī pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu kritērijiem, saskaņā ar kuriem piešķir atļaujas produktu un vielu izmantošanai bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, kā arī kritērijus šādu atļauju atsaukšanai.

(65)

Lai nodrošinātu piekļuvi lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, ja šādas sastāvdaļas bioloģiskā formā nav pieejamas pietiekamā daudzumā pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanai, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai ar konkrētiem noteikumiem un uz ierobežotu laikposmu atļaut izmantot lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskas sastāvdaļas.

(66)

Lai veicinātu bioloģisko ražošanu un apmierinātu vajadzību pēc uzticamiem datiem, ir jāsavāc un jāizplata lauksaimniekiem un operatoriem informācija un dati par bioloģiska un pārejas augu reproduktīvā materiāla, bioloģiski audzētu dzīvnieku un bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu pieejamību tirgū. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to teritorijā tiek izveidotas regulāri atjauninātas datubāzes un sistēmas ar šādu informāciju, un Komisijai šāda informācija būtu jādara publiski pieejama.

(67)

Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par bioloģisko ražošanu un patērētāju uzticēšanos šai ražošanas metodei, operatoriem ir jāinformē kompetentās iestādes vai – attiecīgā gadījumā – kontroles iestādes vai kontroles institūcijas par tādu aizdomu gadījumiem par neatbilstību šai regulai, kas ir pamatotas vai nav kliedējamas, attiecībā uz produktiem, ko tie ražo, sagatavo, importē vai saņem no citiem operatoriem. Šādas aizdomas, inter alia, var rasties tāpēc, ka produktā, ko paredzēts izmantot vai laist tirgū kā bioloģisku vai pārejas produktu, ir produkts vai viela, kuras izmantošana bioloģiskajā ražošanā nav atļauta. Operatoriem būtu jāinformē kompetentās iestādes, ja tie var pamatot aizdomas par neatbilstību vai ja tie šādas aizdomas nevar kliedēt. Šādos gadījumos, kamēr aizdomas nav kliedējamas, attiecīgie produkti nebūtu jālaiž tirgū kā bioloģiski vai pārejas produkti. Operatoriem būtu jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un – attiecīgā gadījumā – ar kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, nosakot un pārbaudot iemeslus šādai neatbilstībai.

(68)

Lai bioloģiskajā ražošanā izvairītos no kontaminācijas ar produktiem vai vielām, ko Komisija nav atļāvusi izmantot bioloģiskajā ražošanā konkrētiem mērķiem, operatoriem būtu jāpieņem samērīgi un atbilstīgi pasākumi, kas ir to pārziņā, nolūkā identificēt un nepieļaut šādas kontaminācijas riskus. Šādi pasākumi būtu regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo.

(69)

Lai visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz pasākumiem, kas jāpieņem gadījumā, kad ir aizdomas par neatbilstību, jo īpaši, ja šādas aizdomas rodas dēļ tā, ka bioloģiskos vai pārejas produktos ir neatļauti produkti un vielas, un lai izvairītos no neskaidrības attiecībā uz operatoriem, kompetentajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām būtu jāveic oficiāla izmeklēšana saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625, lai pārbaudītu atbilstību prasībām par bioloģisko ražošanu. Konkrētā gadījumā, kad ir aizdomas par neatbilstību neatļautu produktu vai vielu klātbūtnes dēļ, izmeklēšanā būtu jānosaka šādu produktu vai vielu avots un klātbūtnes iemesls, lai nodrošinātu, ka operatori ievēro bioloģiskās ražošanas prasības, un jo īpaši to, ka tie nav izmantojuši produktus vai vielas, kuru izmantošana nav atļauta bioloģiskajā ražošanā, un lai nodrošinātu, ka minētie operatori ir veikuši samērīgus un atbilstīgus piesardzības pasākumus, lai bioloģiskajā ražošanā izvairītos no kontaminācijas ar šādiem produktiem un vielām. Šādām izmeklēšanām vajadzētu būt samērīgām ar iespējamo neatbilstību, un tāpēc tās būtu jāpabeidz pēc iespējas drīz saprātīgā laikposmā, ņemot vērā produkta derīguma termiņu un lietas sarežģītību. Tās varētu ietvert jebkādas oficiālo kontroļu metodes un paņēmienus, kas tiek uzskatīti par piemērotiem, lai efektīvi un bez liekas kavēšanās kliedētu vai apstiprinātu aizdomas par neatbilstību šai regulai, tostarp tādas būtiskas informācijas izmantošanu, kas ļautu aizdomas par neatbilstību kliedēt vai apstiprināt, neveicot inspicēšanu uz vietas.

(70)

Ja produktos, kas tirgū tiek laisti kā bioloģiski vai pārejas produkti, tiek konstatēta tādu produktu vai vielu klātbūtne, kuru izmantošana bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic turpmāka novērošana attiecībā uz šiem produktiem, kā arī attiecībā uz šajā saistībā veiktajiem pasākumiem. Tāpēc Komisijai četrus gadus pēc šīs regulas piemērošanas būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums, pamatojoties uz dalībvalstu savākto informāciju par gadījumiem, kad ir veikta izmeklēšana par neatļautiem produktiem un vielām bioloģiskajā ražošanā. Turpmākas saskaņošanas nolūkos šādam ziņojumam attiecīgā gadījumā varētu pievienot leģislatīva akta priekšlikumu.

(71)

Ja šādas turpmākas saskaņošanas nav, dalībvalstīm, kas izstrādājušas pieejas, kā izvairīties no tā, ka produkti, kas satur noteiktu līmeni tādu produktu vai vielu, kuras nav atļautas izmantošanai bioloģiskajā ražošanā konkrētiem mērķiem, tiek laisti tirgū kā bioloģiski vai pārejas produkti, vajadzētu būt iespējai turpināt piemērot minētās pieejas. Tomēr, lai nodrošinātu bioloģisku un pārejas produktu brīvu apriti Savienības iekšējā tirgū, šādām pieejām nevajadzētu aizliegt, ierobežot vai kavēt laist tirgū produktus, kas ražoti citās dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu. Tāpēc šādas pieejas būtu jāpiemēro tikai tiem produktiem, kas ražoti tās dalībvalsts teritorijā, kura izvēlējusies turpināt piemērot minēto pieeju. Dalībvalstīm, kas nolemj izmantot šo iespēju, būtu nekavējoties jāinformē Komisija.

(72)

Papildus pienākumiem, kas attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic operatoriem, kas ražo, sagatavo, importē vai izmanto bioloģiskos un pārejas produktus, un kompetentajām iestādēm vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, kas noteiktas šajā regulā, nolūkā izvairīties no bioloģisko vai pārejas produktu kontaminācijas ar produktiem vai vielām, kuru izmantošana nav atļauta bioloģiskajā ražošanā, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai savā teritorijā veikt citus piemērotus pasākumus, lai izvairītos no netīšas neatļautu produktu un vielu klātbūtnes bioloģiskajā lauksaimniecībā. Dalībvalstīm, kas nolemj izmantot šo iespēju, būtu nekavējoties jāinformē Komisija un citas dalībvalstis.

(73)

Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķēšanai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (30) vispārīgie noteikumi un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas varētu radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt. Turklāt šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi par bioloģisko un pārejas produktu marķēšanu. Tiem būtu jāaizsargā gan operatoru intereses, nodrošinot, ka to produkti ir pareizi identificēti tirgū un ka operatori var darboties godīgas konkurences apstākļos, gan patērētāju intereses, ļaujot tiem izdarīt apzinātu izvēli.

(74)

Tāpēc termini, ko izmanto bioloģisko produktu apzīmēšanai, visā Savienībā un neatkarīgi no lietotās valodas būtu jāaizsargā pret to izmantošanu nebioloģisku produktu marķējumā. Minētajai aizsardzībai būtu jāattiecas arī uz šo terminu parastajiem atvasinājumiem vai deminutīviem neatkarīgi no tā, vai tos lieto atsevišķi vai saistīti.

(75)

Pārstrādāta pārtika būtu jāmarķē kā bioloģiska vienīgi tad, ja visas vai gandrīz visas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā. Lai veicinātu bioloģisko sastāvdaļu izmantošanu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, vajadzētu arī būt iespējai tikai pārstrādātās pārtikas sastāvdaļu sarakstā atsaukties uz bioloģisko ražošanu, jo īpaši norādīt, ka attiecīgā pārtika atbilst konkrētiem bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Būtu jānosaka arī īpaši marķēšanas noteikumi, lai operatoriem dotu iespēju norādīt bioloģiskas sastāvdaļas, kas izmantotas produktos, kurus galvenokārt veido sastāvdaļa, kuras izcelsme ir medījums vai zveja.

(76)

Pārstrādāta barība būtu jāmarķē kā bioloģiska tikai tad, ja visas vai gandrīz visas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā.

(77)

Lai radītu skaidrību patērētājiem visā Savienības tirgū, Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošanai vajadzētu būt obligātai attiecībā uz visu Savienībā ražoto fasēto bioloģisko pārtiku. Turklāt vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi izmantot minēto logotipu Savienībā ražotiem nefasētiem bioloģiskajiem produktiem un jebkādiem no trešām valstīm importētiem bioloģiskajiem produktiem, kā arī informācijas un izglītības nolūkos. Būtu jānosaka Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa paraugs.

(78)

Tomēr, lai nemaldinātu patērētājus par produkta bioloģisko izcelsmi kopumā, ir lietderīgi minēto logotipu izmantot tikai tiem produktiem, kuri satur vienīgi vai gandrīz vienīgi bioloģiskas sastāvdaļas. Tāpēc šo logotipu nevajadzētu atļaut izmantot tādu pārejas produktu vai pārstrādātu produktu marķējumā, kuri pēc svara satur mazāk nekā 95 % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu, kas iegūtas bioloģiskajā ražošanā.

(79)

Lai gadījumos, kad tiek lietots Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, patērētāju vidū nerastos nekādas neskaidrības par to, vai produkta izcelsme ir Savienībā vai ārpus Savienības, patērētāji būtu jāinformē par vietu, kurā audzētas produkta sastāvā esošās lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas. Minētajā sakarībā būtu jāatļauj bioloģiskās akvakultūras izcelsmes produktu marķējumā izmantot atsauci uz akvakultūru, nevis uz lauksaimniecību.

(80)

Lai nodrošinātu patērētājiem skaidrību un to, ka tie saņem atbilstošu informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem nosaka papildu noteikumus par bioloģisku produktu marķēšanu un šajā regulā iekļauto bioloģiskās ražošanas terminu saraksta, Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa un ar to saistīto noteikumu grozīšanu.

(81)

Dažām produktiem vai vielām, kas tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļos vai kā mēslošanas līdzekļi, nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā, un tādēļ uz tiem principā nevajadzētu attiecināt šīs regulas noteikumus, tostarp noteikumus par marķēšanu. Tomēr, tā kā minētajiem produktiem un vielām ir būtiska loma bioloģiskajā lauksaimniecībā un saskaņā ar šo regulu to izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jāsaņem atļauja, un tā kā praksē ir parādījušās dažas neskaidrības attiecībā uz to marķēšanu, jo īpaši attiecībā uz tādu terminu lietošanu, kas norāda uz bioloģisko ražošanu, būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad šādus produktus vai vielas saskaņā ar šo regulu ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, tos var attiecīgi marķēt.

(82)

Bioloģiskajai ražošanai var uzticēties tikai tad, ja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos tiek veiktas faktiskas pārbaudes un kontroles.

(83)

Būtu jānosaka īpašas prasības operatoriem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Jo īpaši būtu jāparedz noteikumi par operatoru darbību paziņošanu kompetentajām iestādēm un par sertifikācijas sistēmu, ar kuru identificē operatorus, kas atbilst noteikumiem, kuri reglamentē bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Minētie noteikumi principā būtu jāpiemēro arī visiem attiecīgo operatoru apakšuzņēmējiem, ja vien apakšuzņēmuma darbības ir pilnībā iekļautas apakšuzņēmēja operatora galvenajā darbībā un tiek kontrolētas minētajā sakarībā. Būtu jānodrošina sertifikācijas sistēmas pārredzamība, prasot, lai dalībvalstis publicē to operatoru sarakstus, kuri ir paziņojuši savas darbības, un maksas, ko var iekasēt par kontrolēm, kuras veiktas, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu.

(84)

Mazi mazumtirdzniecības veikali, kas pārdod tikai fasētus bioloģiskos produktus, rada salīdzinoši zemu risku attiecībā uz neatbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem un tiem bioloģisko produktu pārdošanā nebūtu jāsaskaras ar nesamērīgu slogu. Tādēļ tiem nebūtu jāpiemēro paziņošanas un sertifikācijas prasības, bet joprojām būtu jāpiemēro oficiālas kontroles, kas tiek veiktas, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Tāpat oficiālas kontroles būtu jāpiemēro maziem mazumtirdzniecības veikaliem, kas pārdod nefasētus bioloģiskos produktus, taču, lai veicinātu bioloģisko produktu tirdzniecību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādus veikalus atbrīvot no pienākuma sertificēt savu darbību.

(85)

Mazie lauksaimnieki un operatori, kas audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, katrs atsevišķi Savienībā saskaras ar relatīvi lielām inspekcijas izmaksām un administratīvo slogu, kas saistīts ar bioloģiskās ražošanas sertifikāciju. Lai mazinātu inspekcijas un sertifikācijas izmaksas un ar to saistīto administratīvo slogu, nostiprinātu vietējos tīklus, uzlabotu noieta tirgus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar operatoriem trešās valstīs, būtu jāļauj ieviest grupu sertificēšanas sistēmu. Šajā nolūkā būtu jāievieš un jādefinē jēdziens “operatoru grupa” un būtu jānosaka noteikumi, kas atspoguļotu mazo lauksaimnieku un operatoru vajadzības un resursu kapacitāti.

(86)

Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas sistēmas efektivitāti, lietderīgumu un pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz prasībām par uzskaiti, kas jākārto operatoriem vai operatoru grupām, un par atbilstības sertifikāta paraugu.

(87)

Lai nodrošinātu to, ka operatoru grupu sertificēšana tiek veikta efektīvi un lietderīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz operatoru grupu atsevišķu locekļu pienākumiem, kritērijiem to locekļu ģeogrāfiskā tuvuma noteikšanai un to iekšējo kontroļu sistēmas izveidi un darbību.

(88)

Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, bioloģiskajai ražošanai tiek piemērotas oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625. Tomēr, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, šādos gadījumos papildus minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāparedz papildu noteikumi bioloģiskajai ražošanai attiecībā uz kompetento iestāžu un attiecīgā gadījumā kontroles iestāžu un kontroles institūciju veiktajām oficiālajām kontrolēm un darbībām, attiecībā uz darbībām, kas jāveic operatoriem un operatoru grupām, attiecībā uz konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu vai konkrētu uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanu un to uzraudzību, un attiecībā uz darbībām gadījumos, ja ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, tostarp aizliegums produktus tirgot kā bioloģiskos vai pārejas produktus, ja konstatētā neatbilstība ietekmē minēto produktu integritāti.

(89)

Lai savās teritorijās nodrošinātu vienotu pieeju, tikai kompetentajām iestādēm būtu jālemj par tādu pasākumu kataloga nodrošināšanu, kas jāveic gadījumos, kad ir aizdomas par neatbilstību vai ir konstatēta neatbilstība.

(90)

Šajā regulā būtu jānosaka noteikumi par konkrētas būtiskas informācijas apmaiņu kompetento iestāžu, kontroles iestāžu, kontroles institūciju un dažu citu institūciju starpā un par šādu iestāžu un institūciju rīcību, ar ko papildina Regulas (ES) 2017/625 noteikumus.

(91)

Lai atbalstītu oficiālo kontroļu un citu tādu oficiālo darbību veikšanu, kuru mērķis ir pārbaudīt atbilstību šai regulai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz īpašiem kritērijiem un nosacījumiem par tādu oficiālo kontroļu veikšanu, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt izsekojamību un atbilstību šai regulai, un attiecībā uz papildu elementiem, kas jāņem vērā, lai, pamatojoties uz praktisko pieredzi, noteiktu neatbilstības iespējamību.

(92)

Lai atbalstītu oficiālo kontroļu un citu tādu oficiālo darbību veikšanu, kas tiek veiktas, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, papildus šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz oficiālās kontroles uzdevumu un tādu uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanu kontroles institūcijām.

(93)

Pieredze, kas gūta saistībā ar Regulā (EK) Nr. 834/2007 paredzēto kārtību, kādā bioloģiskos produktus importē Savienībā, liecina, ka minētā kārtība ir jāpārskata, lai tā attaisnotu patērētāju cerības, ka importēti bioloģiskie produkti atbilst tikpat augstiem standartiem kā Savienības standarti, kā arī lai labāk nodrošinātu Savienības bioloģisko produktu piekļuvi starptautiskajam tirgum. Turklāt ir jānodrošina skaidrība attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro bioloģisko produktu eksportam, jo īpaši, ieviešot bioloģiskā eksporta sertifikātus.

(94)

Būtu vēl vairāk jāpastiprina noteikumi par tādu produktu importu, kuri atbilst Savienības ražošanas un marķēšanas noteikumiem, attiecībā uz kuriem operatorus ir kontrolējušas kontroles iestādes un kontroles institūcijas, ko Komisija ir atzinusi bioloģiskās ražošanas kontrolēšanai un sertificēšanai trešās valstīs. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz kontroles institūciju uzraudzību, ko veic Komisija, jo īpaši būtu jānosaka prasības attiecībā uz akreditācijas institūcijām, kuras akreditē kontroles institūcijas prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importēšanai Savienībā. Turklāt, lai padarītu efektīvāku attiecīgi kontroles iestāžu un kontroles institūciju uzraudzību, ir jānodrošina Komisijai iespēja tieši sazināties ar akreditācijas institūcijām un kompetentajām iestādēm trešās valstīs. Attiecībā uz produktiem, kas importēti no trešām valstīm vai Savienības tālākajiem reģioniem, kur ir īpaši klimatiskie un vietējie apstākļi, ir pienācīgi Komisijai dot iespēju piešķirt īpašas atļaujas bioloģiskajā ražošanā izmantot produktus un vielas.

(95)

Būtu jāsaglabā iespēja, ka piekļuve Savienības tirgum tiek dota bioloģiskajiem produktiem, kas neatbilst Savienības noteikumiem par bioloģisko ražošanu, bet tiek importēti no trešām valstīm, kuru bioloģiskās ražošanas un kontroles sistēmas ir atzītas par līdzvērtīgām Savienības sistēmām. Tomēr trešo valstu līdzvērtības atzīšana, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 834/2007, būtu jāīsteno tikai ar starptautisku vienošanos starp Savienību un minētajām trešām valstīm, kurās arī Savienībai tiek nodrošināta savstarpēja līdzvērtības atzīšana.

(96)

Trešās valstis, kuras līdzvērtības nolūkā ir atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, būtu jāatzīst par līdzvērtīgām arī saskaņā ar šo regulu uz ierobežotu laikposmu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz atzīšanas shēmu, kuru īsteno ar starptautisku vienošanos, ar noteikumu, ka tās turpina nodrošināt savu bioloģiskās ražošanas un kontroles noteikumu līdzvērtību attiecīgajiem spēkā esošajiem Savienības noteikumiem un izpilda visas prasības attiecībā uz to atzīšanas uzraudzību, ko veic Komisija. Minētajai uzraudzībai būtu jābalstās galvenokārt uz ikgadējiem ziņojumiem, ko minētās atzītās trešās valstis nosūta Komisijai.

(97)

Pieredze ar to kontroles iestāžu un kontroles institūciju shēmu, kuras Komisija atzinusi veikt kontroles un izdot sertifikātus trešās valstīs tādu produktu importēšanai, kam ir līdzvērtīgas garantijas, liecina, ka noteikumi, ko piemēro minētās iestādes un institūcijas, atšķiras un varētu būt grūti šādus noteikumus uzskatīt par līdzvērtīgiem attiecīgajiem Savienības noteikumiem. Turklāt kontroles iestāžu un kontroles institūciju standartu skaita palielināšanās liedz Komisijai veikt pienācīgu uzraudzību. Tāpēc minētā līdzvērtības atzīšanas shēma būtu jāatceļ. Tomēr būtu jādod minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām pietiekami ilgs laiks, lai tās varētu sagatavoties atzīšanas iegūšanai attiecībā uz tādu produktu importu, kuri atbilst Savienības noteikumiem. Turklāt jaunie noteikumi par tādu kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanu, kas vajadzīgas atbilstīgu produktu importa nolūkos, būtu jāpiemēro jau no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai Komisijai dotu iespēju sagatavoties šādu kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai no šīs regulas piemērošanas dienas.

(98)

Lai jebkādu produktu, kas importēts Savienībā saskaņā ar kādu no šajā regulā paredzētajām importa procedūrām, varētu laist tirgū kā bioloģisku produktu, par to vajadzētu būt pieejamai informācijai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu produkta izsekojamību pārtikas ķēdē.

(99)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci operatoru starpā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz dokumentiem, kuri paredzēti trešo valstu muitas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko produktu eksporta sertifikātiem.

(100)

Lai nodrošinātu kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanas un uzraudzības procedūras pārredzamību saistībā ar prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importu un importēto produktu kontroles efektivitāti, iedarbīgumu un pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu kritērijiem kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai saistībā ar šai regulai atbilstošu bioloģisko produktu importu, kā arī papildu kritērijus šādas atzīšanas atsaukšanai, attiecībā uz kontroles iestāžu un kontroles institūciju uzraudzību, ko veic Komisija, un attiecībā uz kontroli un citām darbībām, kas šajā nolūka jāveic kontroles iestādēm un kontroles institūcijām.

(101)

Ja tiek konstatēti smagi vai atkārtoti pārkāpumi attiecībā uz sertifikāciju vai kontrolēm un darbībām saskaņā ar šo regulu, un ja attiecīgā kontroles iestāde vai kontroles institūcija, atbildot uz Komisijas lūgumu, neveic atbilstošus un savlaicīgus koriģējošus pasākumus, minētās kontroles iestādes vai kontroles institūcijas atzīšana būtu nekavējoties jāatsauc.

(102)

Lai nodrošinātu to trešo valstu saraksta pārvaldību, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 ir atzītas par tādām, kas nodrošina līdzvērtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz informāciju, kas ir jānosūta minētajām atzītajām trešām valstīm un kas ir vajadzīga, lai Komisija uzraudzītu to atzīšanu un veiktu minēto uzraudzību.

(103)

Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina, ka tādu bioloģisko produktu apriti, kuri atbilst šai regulai un kuri tiek kontrolēti vienā dalībvalstī, nevar ierobežot citā dalībvalstī.

(104)

Lai iegūtu ticamu informāciju šīs regulas īstenošanai, dalībvalstīm būtu regulāri jāsniedz Komisijai vajadzīgā informācija. Skaidrības un pārredzamības labad dalībvalstīm būtu jāatjaunina kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti. Dalībvalstīm kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti būtu jāpublisko, un Komisijai tie būtu jāpublicē.

(105)

Ņemot vērā atteikšanos no atkāpēm attiecībā uz nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla, nebioloģiski audzētu mājputnu un nebioloģiski audzētu lauksaimniecības vaislas dzīvnieku izmantošanu, Komisijai būtu jāizvērtē šāda materiāla pieejamība bioloģiskā formā Savienības tirgū. Šajā nolūkā un pamatojoties uz datiem par bioloģiskā materiāla pieejamību, kas savākti dalībvalstu izveidotās datubāzēs un sistēmās, Komisijai piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pieejamību un iemesliem attiecībā uz bioloģiskās ražošanas operatoru iespējamu ierobežotu piekļuvi šādam materiālam.

(106)

Ņemot vērā atteikšanos no atkāpēm attiecībā uz nebioloģiskas olbaltumvielas saturošas barības mājputniem un cūkām izmantošanu un pamatojoties uz datiem par šādas olbaltumvielas saturošas barības bioloģiskā formā pieejamību Savienības tirgū, ko katru gadu sniedz dalībvalstis, Komisijai piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pieejamību un iemesliem attiecībā uz bioloģiskās ražošanas operatoru iespējamu ierobežotu piekļuvi šādai bioloģiskās olbaltumvielas saturošai barībai.

(107)

Lai ņemtu vērā pieejamības attīstību tirgū attiecībā uz bioloģisko augu reproduktīvo materiālu, bioloģiski audzētiem dzīvniekiem un bioloģisku olbaltumvielas saturošu barību mājputniem un cūkām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz to, lai izbeigtu vai pagarinātu atkāpes un atļaujas attiecībā uz nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla, nebioloģiski audzētu dzīvnieku un nebioloģiskas olbaltumvielas saturošas barības mājputniem un cūkām izmantošanu.

(108)

Ir jāparedz pasākumi, ar kuriem nodrošina vienmērīgu pāreju uz tādu tiesisko regulējumu attiecībā uz bioloģisko produktu un pārejas produktu importu Savienībā, kā tas grozīts ar šo regulu.

(109)

Turklāt būtu jānosaka termiņš, kad beidzas kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšana līdzvērtības pārbaudes nolūkā, ko piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, un būtu jāparedz noteikumi par rīcību laikposmā līdz to atzīšanas termiņa beigām. Būtu jānosaka arī noteikumi par trešo valstu līdzvērtības atzīšanas pieteikumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav izskatīti.

(110)

Lai nodrošinātu to kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksta pārvaldību, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 ir atzītas par tādām, kas nodrošina līdzvērtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz informāciju, ko minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām būtu jānosūta to atzīšanas uzraudzībai un attiecībā uz minēto uzraudzību, kuru veic Komisija.

(111)

Lai būtu vieglāk pabeigt to trešo valstu līdzvērtības atzīšanas pieteikumu izskatīšanu, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav izskatīti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz procedūras noteikumiem, kas vajadzīgi, lai izskatītu visus vēl neizskatītos trešo valstu pieteikumus.

(112)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz dokumentiem, kas ir jāiesniedz, lai iepriekšēju periodu atzītu par pārejas perioda daļu, attiecībā uz minimālo laikposmu, kurš jāievēro zīdāmu dzīvnieku barošanai ar mātes pienu, un konkrētiem tehniskiem noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un audzēšanas praksi, attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem katrai aļģu un akvakultūras dzīvnieku sugai vai sugu grupai par ielaiduma blīvumu un par ražošanas sistēmu un turēšanas sistēmu īpašajām iezīmēm, attiecībā uz paņēmieniem, kurus atļauts izmantot pārtikas un barības produktu pārstrādē, attiecībā uz atļauju piešķiršanu produktiem un vielām, kurus drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, kā arī šādu atļauju atsaukšanu, un attiecībā uz procedūrām atļauju piešķiršanai un šādu produktu un vielu sarakstiem, un attiecīgā gadījumā šādu produktu aprakstu, sastāvam piemērojamām prasībām un izmantošanas nosacījumiem.

(113)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tehniskiem datiem tādu datubāzu izveidei un uzturēšanai, kurās uzskaitīts pieejamais bioloģiskais vai pārejas augu reproduktīvais materiāls, kas iegūts ar bioloģisko ražošanas metodi, un attiecībā uz tehniskiem datiem tādu sistēmu izveidei un uzturēšanai, ar kurām dara pieejamus datus par bioloģisko vai pārejas augu reproduktīvo materiālu vai bioloģiski audzētiem dzīvniekiem, vai bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļiem, un specifikācijām par datu vākšanu minētajā nolūkā, attiecībā uz kārtību, kādā minētajās sistēmās piedalās operatori, un attiecībā uz sīkākām ziņām par informāciju, kas dalībvalstij jāsniedz attiecībā uz atkāpēm no bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanas, bioloģiski audzēto dzīvnieku un bioloģiskās barības izmantošanas, un attiecībā uz konkrētu bioloģisko produktu pieejamību tirgū.

(114)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz pasākumiem, kas operatoriem ir jāpieņem un jāpārskata, lai identificētu un novērstu bioloģiskās ražošanas un produktu kontaminācijas risku ar neatļautiem produktiem un vielām, attiecībā uz procedūras pasākumiem, kas jāveic gadījumā, ja ir aizdomas par neatbilstību, un attiecīgajiem dokumentiem, attiecībā uz metodoloģiju neatļautu produktu un vielu klātbūtnes atklāšanai un izvērtēšanai un attiecībā uz sīkākām ziņām un formātu informācijai, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai un citām dalībvalstīm attiecībā uz izmeklēšanas rezultātiem par neatļautu produktu vai vielu klātbūtni.

(115)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz sīki izklāstītām prasībām par konkrētu pārejas produktu marķējumu un reklāmu, attiecībā uz praktisku kārtību par to norāžu izmantošanu, noformējumu, saturu un izmēru, kas attiecas uz kontroles iestāžu un kontroles institūciju kodiem un to norāžu izmantošanu, noformējumu, saturu un izmēru kas attiecas uz lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietu, attiecībā uz kodu piešķiršanu kontroles iestādēm un kontroles institūcijām un attiecībā uz lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietas norādēm.

(116)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz sīkāku informāciju un specifikācijām par to, kādā formātā un ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem operatoriem un operatoru grupām jāziņo par savu darbību kompetentajām iestādēm, attiecībā uz šādu operatoru un operatoru grupu sarakstu publiskošanas kārtību, attiecībā uz to maksu, ko var iekasēt saistībā ar kontrolēm, publiskošanas kārtību, attiecībā uz sīkāku informāciju un specifikācijām attiecībā uz operatoru vai operatoru grupu sertifikāta veidu un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuriem tas tiek izdots, attiecībā uz operatoru grupu sastāvu un apmēru, attiecībā uz attiecīgajiem dokumentiem un uzskaites sistēmām, attiecībā uz iekšējās izsekojamības sistēmu un operatoru sarakstu, un attiecībā uz informācijas apmaiņu starp operatoru grupām un kompetentajām iestādēm, kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām un starp dalībvalstīm un Komisiju.

(117)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz visu to oficiālo kontroļu minimālo procentuālo daļu, kas jāveic bez iepriekšējā paziņojuma, un papildu kontroļu minimālo procentuālo daļu, kā arī minimālo paraugu skaitu, kas jānoņem, un minimālo operatoru skaitu, kas jākontrolē operatoru grupā, attiecībā uz dokumentāciju nolūkā apliecināt atbilstību, attiecībā uz deklarācijām un citiem paziņojumiem, kas nepieciešami oficiālajām kontrolēm, attiecībā uz attiecīgajiem praktiskajiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina atbilstību, attiecībā uz vienotiem pasākumiem gadījumos, kuros kompetentajām iestādēm ir jāveic pasākumi saistībā ar aizdomām par neatbilstību vai konstatētu neatbilstību, attiecībā uz informāciju, kas ir jāsniedz gadījumos, kuros ir aizdomas par neatbilstību vai ir konstatēta neatbilstība, attiecībā uz šādas informācijas saņēmējiem un attiecībā uz procedūrām šādas informācijas sniegšanā, tostarp par izmantotās datorsistēmas funkcijām.

(118)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz trešo valstu izdotu inspekcijas sertifikātu saturu, attiecībā uz procedūru, kas jāievēro šādu sertifikātu izdošanā un pārbaudē, attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem, ar kuriem šādi sertifikāti tiek izdoti, attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanu, kas ir kompetentas veikt kontroles un izdot bioloģiskās ražošanas sertifikātu trešās valstīs, kā arī šādas atzīšanas atsaukšanu, attiecībā uz minēto kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksta izveidi, attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem nodrošina, ka tiek piemēroti pasākumi saistībā ar gadījumiem, ja ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, jo īpaši tādiem, kas ietekmē importēto bioloģisko vai pārejas produktu integritāti, attiecībā uz to trešo valstu saraksta izveidi, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu, un minētā saraksta grozīšanu, un noteikumiem, ar kuriem nodrošina pasākumu piemērošanu gadījumos, kad ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, jo īpaši tādos gadījumos, kas ietekmē no minētajām valstīm importēto bioloģisko vai pārejas produktu integritāti.

(119)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz sistēmu, kas ir jāizmanto, lai nosūtītu informāciju, kura ir vajadzīga šīs regulas īstenošanai un uzraudzībai, attiecībā uz sīkākām ziņām par informāciju, kas ir jānosūta, un termiņu, līdz kuram minētā informācija ir jānosūta, un attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju sarakstu izveidi, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu, un minētā saraksta grozīšanu.

(120)

Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31).

(121)

Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, lai pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar negodīgu praksi vai tādu praksi, kas nav savienojama ar bioloģiskās ražošanas principiem un noteikumiem, patērētāju uzticības saglabāšanu vai godīgas konkurences nodrošināšanu starp operatoriem, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ nodrošinātu to, ka tiek piemēroti pasākumi attiecībā uz gadījumiem, ja ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, kurus kontrolē atzītas kontroles iestādes vai kontroles institūcijas.

(122)

Būtu jāparedz noteikumi, ar ko pēc šīs regulas piemērošanas dienas atļauj izlietot to produktu krājumus, kuri saražoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 pirms minētā datuma.

(123)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, godīgu konkurenci un bioloģisko produktu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kā arī nodrošināt patērētāju uzticēšanos šiem produktiem un Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet bioloģiskās ražošanas noteikumu nepieciešamās saskaņošanas dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(124)

Ir lietderīgi noteikt tādu šīs regulas piemērošanas datumu, kas dotu operatoriem iespēju pielāgoties jaunajām prasībām,