This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32018R0848
Regulation (EU) 2018/848 of the European Parliament and of the Council of 30 May 2018 on organic production and labelling of organic products and repealing Council Regulation (EC) No 834/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007
PE/62/2017/REV/1
OV L 150, 14/06/2018, p. 1–92
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 21/02/2023
14.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 150/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/848
(2018. gada 30. maijs)
par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Bioloģiskā ražošana ir vispusīga lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kura apvieno labāko vides un klimata politikas praksi, lielu bioloģisko daudzveidību, dabas resursu saglabāšanu un augstus dzīvnieku labturības standartus un ražošanas standartus, kas atbilst arvien pieaugoša skaita patērētāju pieprasījumam pēc produktiem, kuru ražošanā izmantotas dabiskas vielas un procesi. Tāpēc bioloģiskajai ražošanai ir divējāda nozīme sabiedrībā – no vienas puses, tā nodrošina īpašu tirgu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc bioloģiskajiem produktiem, un, no otras puses, tā rada sabiedriskos labumus, kas sekmē vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku attīstību. |
(2) |
Lai nodrošinātu bioloģisko produktu augstu kvalitāti, minēto produktu ražošanā ir svarīgi ievērot augstus veselības, vides un dzīvnieku labturības standartus. Kā uzsvērts Komisijas 2009. gada 28. maija paziņojumā par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, bioloģiskā ražošana ir daļa no Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, pie kurām pieder arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un garantētas tradicionālās īpatnības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (4) un produkti no tālākajiem Savienības reģioniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 (5). Šajā ziņā bioloģiskā ražošana tiecas sasniegt tos pašus kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) mērķus, kas raksturīgi visām Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām. |
(3) |
Jo īpaši, bioloģiskās ražošanas politikas mērķi ir iestrādāti KLP mērķos, nodrošinot to, ka lauksaimnieki saņem taisnīgu atlīdzību par bioloģiskās ražošanas noteikumu ievērošanu. Turklāt pieaugošais patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem rada apstākļus šo produktu tirgus turpmākai attīstībai un paplašināšanai un tādējādi palielina bioloģiskajā ražošanā iesaistīto lauksaimnieku peļņu. |
(4) |
Turklāt bioloģiskā ražošana ir sistēma, kas veicina vides aizsardzības prasību integrēšanu KLP un sekmē ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Tas ir iemels, kāpēc KLP ir ieviesti pasākumi, ar kuriem finansiāli atbalsta bioloģisko ražošanu, proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (6), un tie ir īpaši nostiprināti lauku attīstības politikas tiesiskā regulējuma reformā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (7). |
(5) |
Bioloģiskā ražošana palīdz sasniegt arī Savienības vides politikas mērķus, jo īpaši tos, kuri izklāstīti Komisijas 2006. gada 22. septembra paziņojumā “Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai”, 2011. gada 3. maija paziņojumā “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” un 2013. gada 6. maija paziņojumā “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, un tiesību aktos vides jomā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK (8), 2001/81/EK (9), 2009/128/EK (10) un 2009/147/EK (11), un Padomes Direktīvās 92/43/EEK (12) un 91/676/EEK (13). |
(6) |
Ņemot vērā Savienības bioloģiskās ražošanas politikas mērķus, par minētās politikas īstenošanai izveidotā tiesiskā regulējuma mērķi būtu jāizvirza godīgas konkurences un bioloģisko produktu iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšana, centieni saglabāt un attaisnot patērētāju uzticēšanos produktiem, kas marķēti ar bioloģisko produktu marķējumu, un nodrošināt apstākļus, kuros šī politika varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību. |
(7) |
Stratēģijas “Eiropa 2020” politikas prioritātes, kas noteiktas Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, ietver mērķus panākt konkurētspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācija, veicināt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju, un atbalstīt pāreju uz resursu ziņā efektīvu mazoglekļa ekonomiku. Tādēļ bioloģiskās ražošanas politikai būtu jānodrošina operatoriem pareizie instrumenti, ar kuriem iespējams labāk identificēt un reklamēt to produktus, vienlaikus aizsargājot tos no negodīgas prakses. |
(8) |
Pēdējo gadu laikā bioloģiskās lauksaimniecības nozare Savienībā ir strauji attīstījusies ne tikai bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās platības, bet arī saimniecību skaita un kopējā Savienībā reģistrēto bioloģisko operatoru skaita ziņā. |
(9) |
Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares dinamisko attīstību, Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (14) ir konstatēta vajadzība arī turpmāk pārskatīt Savienības noteikumus par bioloģisko ražošanu, ņemot vērā minēto noteikumu piemērošanā gūto pieredzi. Komisijas veiktās pārskatīšanas rezultāti liecina, ka Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz bioloģisko ražošanu būtu jāuzlabo, lai paredzētu noteikumus, kuri atbilst patērētāju augstajām prasībām un garantē pietiekamu skaidrību tiem, kam šie noteikumi adresēti. Tāpēc Regula (EK) Nr. 834/2007 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu. |
(10) |
Pieredze, kas līdz šim gūta Regulas (EK) Nr. 834/2007 piemērošanā, liecina, ka ir skaidri jānosaka, uz kuriem produktiem attiecas šī regula. Tai būtu jāattiecas galvenokārt uz produktiem, kam ir lauksaimniecības izcelsme, tostarp akvakultūras un biškopības produktiem, kuri uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) I pielikumā. Turklāt tai būtu jāattiecas uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto kā pārtiku vai barību, jo, laižot šādus produktus tirgū kā bioloģiskos produktus, tiek radīts liels lauksaimniecības produktu noiets un patērētāji pamana to lauksaimniecības produktu bioloģisko izcelsmi, no kuriem tie ir pārstrādāti. Tāpat šai regulai būtu jāaptver daži citi produkti, kuri ir saistīti ar lauksaimniecības produktiem līdzīgi ciešā veidā kā pārstrādātie lauksaimniecības produkti, ko izmanto kā pārtiku un barību, jo minētie citi produkti vai nu nodrošina lielu lauksaimniecības produktu noietu, vai arī ir ražošanas procesa neatņemama daļa. Visbeidzot, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj jūras sāls un citi sāļi, ko izmanto pārtikā un barībā, jo tos var ražot, izmantojot dabiskus ražošanas paņēmienus, un to ražošana veicina lauku apvidu attīstību un tādējādi atbilst šīs regulas mērķiem. Skaidrības labad tādi citi produkti, kas nav uzskaitīti LESD I pielikumā, būtu jāuzskaita šīs regulas pielikumā. |
(11) |
Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(12) |
Lai ņemtu vērā jaunas ražošanas metodes, jaunus materiālus vai starptautiskās saistības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par to citu ar lauksaimniecību cieši saistītu produktu saraksta papildināšanu, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā. |
(13) |
Produktus, kas iekļauti šīs regulas darbības jomā, bet kuru izcelsme ir savvaļas dzīvnieku medības vai zveja, nebūtu jāuzskata par bioloģiskiem, jo to ražošanas procesu nevar pilnībā kontrolēt. |
(14) |
Ņemot vērā sabiedriskās ēdināšanas vietējo raksturu, dalībvalstu veiktie pasākumi un privātās shēmas šajā jomā ir uzskatāmas par pietiekamām, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību. Tāpēc šai regulai nebūtu jāattiecas uz pārtiku, kas sagatavota sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, un tāpēc šāda pārtika nebūtu jāmarķē vai jāreklamē, izmantojot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu. |
(15) |
Pētniecības projekti ir apliecinājuši, ka bioloģiskās pārtikas tirgū izšķiroša nozīme ir patērētāju uzticībai. Noteikumi, kuri nav uzticami, ilgākā laikposmā var apdraudēt sabiedrības uzticēšanos un radīt tirgus traucējumus. Tāpēc bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgas attīstības Savienībā pamatā vajadzētu būt pārdomātiem ražošanas noteikumiem, kas ir saskaņoti Savienības līmenī un kas attaisno operatoru un patērētāju cerības attiecībā uz bioloģisko produktu kvalitāti un atbilstību šajā regulā izklāstītajiem principiem un noteikumiem. |
(16) |
Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot saistītos tiesību aktus, jo īpaši par nekaitīgumu pārtikas ķēdē, dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu, marķēšanu un vidi. |
(17) |
Šai regulai būtu jānodrošina pamats bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai un tās pozitīvai ietekmei uz vidi, vienlaikus nodrošinot bioloģisko produktu iekšējā tirgus efektīvu darbību un godīgu konkurenci, tādējādi palīdzot lauksaimniekiem gūt taisnīgus ienākumus, nodrošinot patērētāju uzticēšanos, aizsargājot patērētāju intereses un veicinot īsus izplatīšanas kanālus un vietēju produkciju. Minētos mērķus būtu jāpanāk, ievērojot vispārīgos un īpašos principus un vispārīgos un sīki izstrādātos ražošanas noteikumus, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai. |
(18) |
Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas sistēmu īpašās iezīmes, izvēloties augu šķirnes, īpaša uzmanība būtu jāpievērš agronomiskajām īpašībām, ģenētiskajai daudzveidībai, izturībai pret slimībām, ilgmūžībai, spējai pielāgoties dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem un būtu jāievēro dabiskie krustošanas ierobežojumi. |
(19) |
Uzskata, ka bioloģiskās ražošanas noteikumu neievērošanas risks ir lielāks tajās lauku saimniecībās, kurās ir vienības, kas netiek apsaimniekotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Tāpēc pēc atbilstošā pārejas perioda beigām visas lauku saimniecības, kuru mērķis ir kļūt par bioloģiskās ražošanas saimniecībām, Savienībā būtu jāpārvalda, pilnībā ievērojot bioloģiskajai ražošanai piemērojamās prasības. Tomēr konkrētos apstākļos vajadzētu atļaut tādas saimniecības, kurās ir vienības, kas tiek apsaimniekotas gan saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, gan nebioloģiskās ražošanas noteikumiem, tostarp jo īpaši tādos apstākļos, kad nodrošināts skaidrs un faktisks nodalījums starp bioloģiskām, pārejas un nebioloģiskām ražošanas vienībām un minētajās vienībās ražotajiem produktiem. |
(20) |
Tā kā ārējo resursu izmantošana bioloģiskajā ražošanā būtu jāierobežo, būtu jānosaka konkrēti mērķi, kuriem lauksaimniecības produktu vai pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā bieži izmanto produktus un vielas. Ja produktus vai vielas parasti izmanto minētajiem mērķiem, to lietošana būtu jāatļauj vienīgi tad, ja tie ir atļauti saskaņā ar šo regulu. Tomēr šādai atļaujai vajadzētu būt spēkā tikai tādā gadījumā, ja šādu ārējo resursu izmantošana nebioloģiskajā ražošanā nav aizliegta ar Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuru pamatā ir Savienības tiesību akti. Bioloģiskajā ražošanā būtu jāatļauj izmantot tādus produktus vai vielas, kuri ir augu aizsardzības līdzekļos vai no kuriem augu aizsardzības līdzekļi sastāv, ja to izmantošana ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (16) un ne minēto augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū, ne izmantošana dalībvalstīs nav aizliegta ar minēto regulu. |
(21) |
Ja visa saimniecība vai tās atsevišķas daļas ir paredzētas bioloģisko produktu ražošanai, tām būtu jāpiemēro pārejas periods, kura laikā tās pārvalda saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, bet bioloģiskos produktus tajās ražot nevar. Produktus būtu jāatļauj laist tirgū kā bioloģiskus produktus tikai pēc pārejas perioda beigām. Minētajam periodam būtu jāsākas tikai tad, kad lauksaimnieks vai operators, kurš audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, par minēto pāreju uz bioloģisko ražošanu ir paziņojis tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas saimniecība, un kurai tāpēc tiek piemērota kontroles sistēma, kas dalībvalstīm jāizveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (17) un šo regulu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ar atpakaļejošu datumu atzīt laikposmus pirms pārejas perioda paziņošanas datuma tikai tad, ja attiecīgā saimniecība vai tās daļas ir bijušas iesaistītas agrovides pasākumos, kuri saņēmuši Savienības fondu atbalstu, vai tās ir dabas vai lauksaimniecības platības, kurās vismaz trīs gadus nav izmantoti produkti vai vielas, ko nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. |
(22) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu noteikumiem par saimniecību sadalīšanu bioloģiskās, pārejas un nebioloģiskās ražošanas vienībās. |
(23) |
Jonizējošā starojuma, dzīvnieku klonēšanas un mākslīgi radītu poliploīdu dzīvnieku vai ģenētiski modificētu organismu (“ĢMO”), kā arī tādu produktu izmantošana, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, nav savienojama ar bioloģiskās ražošanas koncepciju un patērētāju uztveri par bioloģiskajiem produktiem. Tādēļ šāda izmantošana bioloģiskajā ražošanā būtu jāaizliedz. |
(24) |
Lai atbalstītu un veicinātu atbilstību šai regulai, operatoriem katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā attiecīgā gadījumā būtu jāveic preventīvi pasākumi, ar ko nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un augsnes kvalitāti, veic augiem kaitīgo organismu un slimību profilaksi un kontroli un ar ko izvairās no negatīvas ietekmes uz vidi, dzīvnieku veselību un augu veselību. Tiem attiecīgā gadījumā būtu jāveic arī samērīgi piesardzības pasākumi, kas ir to pārziņā, lai nepieļautu kontamināciju ar produktiem vai vielām, kurus saskaņā ar šo regulu nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, un lai nepieļautu bioloģisko produktu, pārejas produktu un nebioloģisko produktu sajaukšanos. |
(25) |
Pārejas periodā ražotus produktus nebūtu jālaiž tirgū kā bioloģiskos produktus. Lai novērstu risku, ka patērētājiem tiek radītas neskaidrības vai tie tiek maldināti, minētos produktus nebūtu jālaiž tirgū arī kā pārejas produktus, izņemot augu reproduktīvo materiālu, augu izcelsmes pārtikas produktus un barības produktus, kam ir tikai viena lauksaimnieciskas izcelsmes kultūraugu sastāvdaļa, visos gadījumos ar nosacījumu, ka pirms ražas novākšanas ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods. |
(26) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz pārejas noteikumiem citām dzīvnieku sugām. |
(27) |
Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas mērķu un principu saskaņošanu un ievērošanu, būtu jānosaka sīki izstrādāti ražošanas noteikumi attiecībā uz augkopību, lopkopību un akvakultūru, tostarp noteikumi par savvaļas augu un aļģu ievākšanu, noteikumi par pārstrādātas pārtikas un barības ražošanu, kā arī par vīna un pārtikā vai barībā izmantojama rauga ražošanu. |
(28) |
Ņemot vērā to, ka bioloģiskās augkopības pamatā ir augu barošanās galvenokārt no augsnes ekosistēmas, augi būtu jāaudzē uz dzīvas augsnes un dzīvā augsnē saistībā ar augsnes apakškārtu un pamatiezi. Tādēļ nebūtu jāatļauj hidroponiskā ražošana, kā arī augu audzēšana tādos konteineros, maisos vai dobēs, kur saknes nav saskarsmē ar dzīvu augsni. |
(29) |
Tomēr būtu jāatļauj daži tādi kultivēšanas paņēmieni, kuri nav saistīti ar augsni, piemēram, diedzētu sēklu vai cigoriņu galviņu ražošana un dekoratīvo augu un garšaugu podiņos ražošana, ko patērētājiem pārdod podiņos, un kuriem kultūraugu audzēšanas augsnē princips nav pielāgots vai attiecībā uz kuriem nepastāv risks, ka patērētājs varētu tikt maldināts attiecībā uz ražošanas metodi. Lai atvieglotu bioloģisko ražošanu augu audzēšanas agrākā stadijā, būtu jāatļauj arī sējeņu vai stādāmo materiālu audzēšana konteineros turpmākai pārstādīšanai. |
(30) |
Ar zemi saistītu kultūraugu kultivēšanas princips un augu barošanas princips, galvenokārt izmantojot augsnes ekosistēmu, ir izveidots ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Tomēr daži operatori ir izvērsuši saimniecisko darbību, audzējot augus “norobežotās dobēs”, un to valstu iestādes ir sertificējušas tos kā bioloģiskos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 2017. gada 28. jūnijā tika panākta vienošanās, ka bioloģiskās ražošanas pamatā vajadzētu būt tam, ka notiek augu barošanās galvenokārt no augsnes ekosistēmas un tai vajadzētu būt saistītai ar augsni, un ka augu audzēšana norobežotās dobēs no minētā datuma nebūtu atļaujama. Lai operatoriem, kuri līdz minētajam datumam izvērsuši minēto saimniecisko darbību, dotu iespēju pielāgoties, tiem vēl desmit gadus, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāatļauj saglabāt to ražošanas platības, ja tās pirms minētā datuma valstu iestādes ir sertificējušas kā bioloģiskas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas Komisijai, šādas darbības pirms 2017. gada 28. jūnija Savienībā bija atļautas vienīgi Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Komisijai piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas ir jāpublicē ziņojums par norobežotu dobju izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā. |
(31) |
Bioloģiskajā augkopībā būtu jāizmanto ražošanas paņēmieni, kas novērš vai līdz minimumam samazina jebkādu vides piesārņošanu. |
(32) |
Nebioloģiskajai lauksaimniecībai ir vairāk ārējo līdzekļu, lai pielāgotos videi un tādējādi panāktu optimālu kultūraugu augšanu, savukārt bioloģiskās augkopības sistēmām ir vajadzīgs augu reproduktīvais materiāls, kas spēj pielāgoties attiecībā uz izturību pret slimībām, dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, un īpašiem bioloģiskās lauksaimniecības kultivēšanas paņēmieniem, dodot ieguldījumu bioloģiskās ražošanas nozares attīstībā. Tāpēc ir svarīgi izveidot bioloģisko augu reproduktīvo materiālu, kas ir piemērots bioloģiskajai lauksaimniecībai. |
(33) |
Attiecībā uz augsnes apstrādi un mēslošanu būtu jāprecizē bioloģiskajā augkopībā atļauti kultivēšanas paņēmieni un jāparedz nosacījumi mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju lietošanai. |
(34) |
Būtu ievērojami jāierobežo augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Priekšroka būtu jādod pasākumiem, ar kuriem novērš kaitīgo organismu un nezāļu radīto kaitējumu ar tādiem paņēmieniem, kas nav saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, piemēram, ar augu seku. Lai izlemtu, vai iejaukšanās ir pamatota no ekonomiskā un vides aspekta, būtu jāveic kaitīgo organismu un nezāļu monitorings. Tomēr konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošana būtu jāatļauj tad, ja šādi paņēmieni nenodrošina pietiekamu aizsardzību, un tikai tad, ja minētie augu aizsardzības līdzekļi ir atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, pēc tam, kad ir novērtēta un atzīta to atbilstība bioloģiskās ražošanas mērķiem un principiem, tostarp ja minētie produkti ir atļauti ar ierobežojošiem lietošanas nosacījumiem, un tie attiecīgi ir tikuši atļauti saskaņā ar šo regulu. |
(35) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz dažām atkāpēm, pārejas vai nebioloģisku augu reproduktīvā materiāla izmantošanu, vienošanos lauku saimniecību operatoru starpā, turpmākiem pasākumiem saistībā ar kaitīgo organismu un nezāļu apkarošanu un turpmākiem sīki izstrādātiem noteikumiem un kultivēšanas paņēmieniem attiecībā uz konkrētiem augiem un augkopību. |
(36) |
Savienībā veiktie pētījumi par to augu reproduktīvo materiālu, kas neatbilst šķirnes definīcijai attiecībā uz vienveidīgumu, apliecina, ka šāda daudzveidīga materiāla izmantošanai varētu būt ieguvumi, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko ražošanu, piemēram, nolūkā samazināt slimību izplatīšanos, uzlabot noturību un palielināt bioloģisko daudzveidību. |
(37) |
Tāpēc izmantošanai bioloģiskajā ražošanā vajadzētu būt pieejamam tādu augu reproduktīvajam materiālam, kas nepieder kādai šķirnei, bet drīzāk pieder kādai augu grupai vienā botāniskajā taksonomiskajā grupā ar lielu ģenētisko un fenotipisko daudzveidību starp atsevišķām reproduktīvām vienībām. Minētā iemesla dēļ operatoriem būtu jāatļauj tirgot augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, neievērojot prasības par pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla reģistrāciju un sertifikāciju vai prasības citām kategorijām, kas izklāstītas Padomes Direktīvās 66/401/EEK, (18) 66/402/EEK (19), 68/193/EEK (20), 98/56/EK (21), 2002/53/EK (22), 2002/54/EK (23), 2002/55/EK (24), 2002/56/EK (25), 2002/57/EK (26), 2008/72/EK (27) un 2008/90/EK (28) vai aktos, kas ir pieņemti, ievērojot minētās direktīvas. Minētajai tirdzniecībai būtu jānotiek pēc tam, kad par to ir paziņots minētajās direktīvās norādītajām atbildīgajām institūcijām un pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi saskaņotas prasības šādam materiālam, ar noteikumu, ka tas atbilst minētajām prasībām. |
(38) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz konkrētus noteikumus attiecībā uz konkrētu ģinšu vai sugu augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību. |
(39) |
Lai ņemtu vērā bioloģisko produktu ražotāju vajadzības, lai veicinātu pētniecību un attīstītu bioloģiskajai ražošanai piemērotas bioloģiskās šķirnes, ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības konkrētās vajadzības un mērķus, piemēram, veicināt ģenētisko daudzveidību, izturību vai toleranci pret slimībām un pielāgošanos dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, būtu jāveic īslaicīgs eksperiments saskaņā ar Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK. Minētajam īslaicīgajam eksperimentam vajadzētu būt septiņus gadus ilgam, tajā būtu jāizmanto pietiekams augu reproduktīvā materiāla daudzums, un uz to būtu jāattiecas ikgadējam ziņošanas pienākumam. Tam būtu jāpalīdz noteikt minētā materiāla iezīmju apraksta kritērijus un ražošanas un tirdzniecības apstākļus. |
(40) |
Ņemot vērā to, ka lopkopība ir dabiski saistīta ar tādas lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, kurā kultūraugu mēslošanai tiek izmantoti kūtsmēsli, izņemot biškopību, būtu jāaizliedz bezzemes lopkopība. Izvēloties šķirnes, būtu jāveicina tādu iezīmju izvēle, kas ir svarīgas bioloģiskajā lauksaimniecībā, piemēram, augsta ģenētiskās daudzveidības pakāpe, spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem un izturība pret slimībām. |
(41) |
Bioloģiski audzēti dzīvnieki ne vienmēr ir pieejami pietiekamā daudzumā un kvalitātē, lai atbilstu to lauksaimnieku vajadzībām, kuri vēlas pirmo reizi izveidot ganāmpulku vai saimi vai palielināt vai atjaunināt savu lauksaimniecības dzīvnieku skaitu. Tāpēc konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai nebioloģiski audzētus dzīvniekus ievest bioloģiskās ražošanas vienībā. |
(42) |
Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā būtu jāizmanto barības sastāvdaļas, kas ražotas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un dodot priekšroku lauksaimnieka paša saimniecībā ražotai barībai, ņemot vērā lauksaimniecības dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības. Tomēr konkrētos apstākļos lauksaimniekiem vajadzētu būt iespējai izmantot arī pārejas barību, kas ražota viņu pašu saimniecībā. Turklāt, lai apmierinātu lauksaimniecības dzīvnieku uztura pamatprasības, lauksaimniekiem būtu jāatļauj izmantot konkrētas mikrobiālas vai minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas, barības piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus, ievērojot skaidri definētus nosacījumus. |
(43) |
Dzīvnieku veselības pārvaldības pamatā galvenokārt vajadzētu būt slimību profilaksei. Papildus būtu jāveic konkrēti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. Ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu, tostarp antibiotiku, profilaktiskai lietošanai bioloģiskajā ražošanā nevajadzētu būt atļautai. Dzīvnieka saslimšanas vai ievainojuma gadījumos, kuros nepieciešama tūlītēja ārstēšana, šo zāļu lietošana būtu jāsamazina līdz minimumam, kas vajadzīgs dzīvnieka atveseļošanai. Lai šādos gadījumos patērētājiem garantētu bioloģiskās ražošanas integritāti, attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajam oficiālajam izdalīšanās periodam pēc šādu zāļu lietošanas vajadzētu būt divreiz garākam nekā parastam izdalīšanās periodam, un tam vajadzētu būt vismaz 48 stundas. |
(44) |
Turēšanas apstākļiem un dzīvnieku audzēšanas paņēmieniem bioloģiskajā lopkopībā būtu jāapmierina dzīvnieku etoloģiskās vajadzības un būtu jānodrošina augsts dzīvnieku labturības līmenis, kuram dažos aspektos vajadzētu būt augstākam par Savienības dzīvnieku labturības standartiem, ko piemēro lopkopībā kopumā. Vairumā gadījumu lauksaimniecības dzīvniekiem vajadzētu būt pastāvīgai piekļuvei āra platībām, kas dod tiem iespēju izkustēties. Nevienā dzīvnieka dzīves posmā nevajadzētu pieļaut jebkādu ciešanu, sāpju nodarīšanu vai diskomforta radīšanu, vai tās būtu jāsamazina līdz minimumam. Dzīvnieku piesiešanai un kropļošanai, piemēram, astu amputācijai aitām, knābja apgriešanai pirmajās trīs dzīves dienās un atragošanai, vajadzētu būt iespējamai tikai tad, ja to ir atļāvušas kompetentās iestādes un tikai konkrētos apstākļos. |
(45) |
Tā kā bioloģiskā ražošana ir visattīstītākā attiecībā uz liellopiem, aitām, kazām, zirgiem, briežiem un cūkām, kā arī mājputniem, trušiem un bitēm, minētajām sugām būtu jāpiemēro papildu sīki izstrādāti ražošanas noteikumi. Attiecībā uz minētajām sugām ir nepieciešams, lai Komisija noteiktu konkrētas prasības, kas ir svarīgas minēto dzīvnieku ražošanai, piemēram, prasības attiecībā uz dzīvnieku blīvumu, minimālajām platībām un raksturojumu, kā arī novietņu tehniskās prasības. Attiecībā uz citām sugām šādas prasības būtu jānosaka tad, kad minētajām sugām tiek piemēroti papildu sīki izstrādāti ražošanas noteikumi. |
(46) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz samazināt atkāpes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmi, organiskā slāpekļa robežvērtību, kas saistīta ar kopējo dzīvnieku blīvumu, bišu saimju piebarošanu, dravas dezinfekcijai piemērojamo apstrādi, metodēm un ārstēšanu cīņai pret Varroa destructor un sīki izklāstītus lopkopībā piemērojamus ražošanas noteikumus citām sugām. |
(47) |
Šajā regulā ir atspoguļoti jaunās kopējās zivsaimniecības politikas mērķi attiecībā uz akvakultūru, kurai ir būtiska nozīme, lai ilgtermiņā garantētu ilgtspējīgu pārtikas nodrošinājumu, kā arī izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus mazinot slogu uz savvaļas zivju krājumiem, kas ir saistīts ar pasaulē pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, kuru iegūst no ūdens organismiem. Komisijas 2013. gada 29. aprīļa paziņojumā “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” ir uzsvērtas Savienības akvakultūras galvenās problēmas un tās izaugsmes potenciāls. Minētajā paziņojumā bioloģiskā akvakultūra ir noteikta par īpaši daudzsološu nozari un ir uzsvērtas bioloģiskās sertifikācijas sagādātās konkurences priekšrocības. |
(48) |
Salīdzinājumā ar bioloģisko lauksaimniecību, kurā saimniecības ir uzkrājušas lielu pieredzi, bioloģiskā akvakultūra ir relatīvi jauna bioloģiskās ražošanas joma. Ņemot vērā patērētāju pieaugošo interesi par bioloģiskās akvakultūras produktiem, ir paredzams, ka arvien vairāk akvakultūras ražošanas vienību pāries uz bioloģisko ražošanu. Tas veicinās pieredzes uzkrāšanu, tehniskās zināšanas un tehnikas attīstību, kas bioloģiskajā akvakultūrā ienes uzlabojumus, kuri būtu jāatspoguļo ražošanas noteikumos. |
(49) |
Bioloģiskās akvakultūras pamatā vajadzētu būt tādu jaunu dzīvnieku audzēšanai, kuru izcelsme ir bioloģiskās ražošanas vienības. Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieki pavairošanas un pieaudzēšanas nolūkos ne vienmēr ir pieejami pietiekamā daudzumā un kvalitātē, kas atbilst to operatoru vajadzībām, kuri nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku audzēšanu. Konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai bioloģiskās ražošanas vienībā ievietot savvaļā notvertus vai nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus. |
(50) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku barību un minēto dzīvnieku veterināro ārstēšanu un attiecībā uz sīki izstrādātiem nosacījumiem vaislinieku apsaimniekošanai, pavairošanai un mazuļu audzēšanai. |
(51) |
Operatoriem, kuri ražo bioloģisko pārtiku vai barību, būtu jāievēro atbilstošas procedūras, kuru pamatā ir kritisko pārstrādes posmu sistemātiska identificēšana ar mērķi nodrošināt to, ka pārstrādātie produkti atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Pārstrādātiem bioloģiskajiem produktiem vajadzētu būt ražotiem, izmantojot ražošanas metodes, kuras garantē, ka visos bioloģiskās ražošanas posmos tiek saglabātas produktu bioloģiskās iezīmes un īpašības. |
(52) |
Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un barības sastāvu. Konkrētāk, šāda pārtika būtu jāražo galvenokārt no bioloģiskās lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām vai citām šīs regulas darbības jomā ietilpstošām sastāvdaļām, kas ir bioloģiskas, ar ierobežotu iespēju izmantot konkrētas šajā regulā norādītas lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskas sastāvdaļas. Turklāt pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un barības ražošanā būtu jāatļauj izmantot tikai konkrētus produktus un vielas, kas ir atļautas saskaņā ar šo regulu. |
(53) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz piesardzības un profilaktiskajiem pasākumiem, kas jāveic operatoriem, kuri ražo pārstrādātu pārtiku vai barību, attiecībā uz produktu un vielu, ko atļauts izmantot pārstrādātā pārtikā, tipu un sastāvu, kā arī to izmantošanas nosacījumiem, un attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvara aprēķināšanu, tostarp tādu bioloģiskās pārtikas ražošanā atļautu piedevu precizēšanu, kas tiek uzskatītas par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, tāda īpatsvara aprēķināšanā, kas ir jāsasniedz, lai produktu tirdzniecības nosaukumā varētu aprakstīt kā bioloģisku. |
(54) |
Attiecībā uz bioloģisko vīnu ir jāpiemēro atbilstīgie noteikumi par pārstrādātu bioloģisku pārtiku. Tomēr, tā kā vīns ir īpaša un svarīga bioloģisko produktu kategorija, būtu jānosaka īpaši bioloģiskajam vīnam paredzēti papildu sīki izstrādāti ražošanas noteikumi. Bioloģiskais vīns būtu jāražo tikai no bioloģiskām izejvielām, un būtu jāatļauj tam pievienot tikai konkrētus produktus un vielas, kas atļautas saskaņā ar šo regulu. Bioloģiskā vīna ražošanā būtu jāaizliedz konkrētu vīndarības metožu, procesu un apstrādes izmantošana. Citas metodes, procesus un apstrādi būtu jāatļauj izmantot ar skaidri definētiem nosacījumiem. |
(55) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu aizliegtu vīndarības metožu, procesu un apstrādes precizēšanu un attiecībā uz atļautu vīndarības metožu, procesu un apstrādes sarakstu grozīšanu. |
(56) |
Sākotnēji raugs netika uzskatīts par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, un tāpēc tas netika ņemts vērā, nosakot bioloģisko produktu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvu. Tomēr ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 889/2008 (29) tika noteikts pienākums raugu un rauga produktus no 2013. gada 31. decembra uzskatīt par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām bioloģiskās ražošanas vajadzībām. Attiecīgi pārtikā un barībā izmantojama bioloģiskā rauga ražošanā no 2021. gada 1. janvāra būtu jāizmanto tikai bioloģiski ražoti substrāti. Turklāt bioloģiskā rauga, tā izstrādājumu un preparātu ražošanā būtu jāatļauj izmantot tikai konkrēti produkti un vielas. |
(57) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu sīki izstrādātiem rauga ražošanas noteikumiem. |
(58) |
Ar šo regulu būtu jāsaskaņo bioloģiskās ražošanas noteikumi Savienībā visiem produktiem, kas ietilpst tās darbības jomā, un jānosaka sīki izstrādāti ražošanas noteikumi dažādām produktu kategorijām, savukārt dažus ražošanas noteikumus, piemēram, papildu sīki izstrādātus ražošanas noteikumus citām dzīvnieku sugām vai produktiem, kas neietilpst kategorijās, kurām šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi, būs iespējams pieņemt tikai vēlākā posmā. Ja šādi ražošanas noteikumi Savienības līmenī nav, dalībvalstīm joprojām vajadzētu būt iespējai paredzēt valsts noteikumus attiecībā uz ražošanu savā valstī, ar noteikumu, ka minētie noteikumi nav pretrunā šai regulai. Tomēr dalībvalstīm minētie valsts noteikumi nebūtu jāpiemēro produktiem, kas ražoti vai laisti tirgū citās dalībvalstīs, ja minētie produkti atbilst šai regulai. Ja produktiem šādu sīki izstrādātu valsts ražošanas noteikumu nav, operatoriem, laižot tirgū šādus produktus ar norādēm par bioloģisko ražošanu, būtu vismaz jāievēro – ciktāl tos varētu piemērot attiecīgajiem produktiem – vispārējie ražošanas noteikumi un bioloģiskās ražošanas principi. |
(59) |
Lai ņemtu vērā to, ka nākotnē būs vajadzīgi īpaši ražošanas noteikumi attiecībā uz produktiem, kuru ražošana neietilpst nevienā no īpašo ražošanas noteikumu kategorijām, kas noteiktas šajā regulā, kā arī lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību, atbilstību šai regulai un tātad arī pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz sīki izstrādātus šādu produktu ražošanas noteikumus, kā arī noteikumus par pienākumu veikt pāreju. |
(60) |
Izņēmumi bioloģiskās ražošanas noteikumos būtu jāparedz tikai katastrofas apstākļos. Lai šādos gadījumos varētu turpināt vai atsākt bioloģisko ražošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai situācija kvalificējama kā katastrofas apstākļi, kā arī pieņemt konkrētus noteikumus, tostarp iespējamu atkāpi no šīs regulas, attiecībā uz to, kā dalībvalstīm jānovērš šādi katastrofas apstākļi, un attiecībā uz vajadzīgo uzraudzību un ziņošanas prasībām šādos gadījumos. |
(61) |
Konkrētos apstākļos bioloģiskos produktus, pārejas produktus un nebioloģiskos produktus var savākt un pārvadāt vienlaicīgi. Būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai dažādu manipulāciju laikā pienācīgi nošķirtu bioloģiskos, pārejas un nebioloģiskos produktus un nepieļautu to sajaukšanos. |
(62) |
Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas integritāti un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz noteikumiem par bioloģisko produktu iepakošanu un pārvadāšanu. |
(63) |
Dažu produktu vai vielu bioloģiskajā ražošanā būtu līdz minimumam jāierobežo un jāpakļauj šajā regulā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem tādu aktīvo vielu izmantošana, ko paredzēts izmantot augu aizsardzības līdzekļos, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1107/2009, mēslošanas līdzekļos, augsnes ielabotājos, barības vielās, dažādas izcelsmes dzīvnieku uztura nebioloģiskajās sastāvdaļās, barības piedevās, pārstrādes palīglīdzekļos un tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos. Tāda pati pieeja būtu jāievēro attiecībā uz tādu produktu un vielu izmantošanu kā pārtikas piedevas un pārstrādes palīglīdzekļi un attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģisku sastāvdaļu izmantošanu pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā. Tāpēc būtu jādefinē šādu produktu un vielu iespējamo izmantošanu bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, ievērojot šajā regulā noteiktos principus un konkrētus kritērijus. |
(64) |
Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu kopumā un jo īpaši uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanu, kā arī pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu kritērijiem, saskaņā ar kuriem piešķir atļaujas produktu un vielu izmantošanai bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, kā arī kritērijus šādu atļauju atsaukšanai. |
(65) |
Lai nodrošinātu piekļuvi lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, ja šādas sastāvdaļas bioloģiskā formā nav pieejamas pietiekamā daudzumā pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanai, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai ar konkrētiem noteikumiem un uz ierobežotu laikposmu atļaut izmantot lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskas sastāvdaļas. |
(66) |
Lai veicinātu bioloģisko ražošanu un apmierinātu vajadzību pēc uzticamiem datiem, ir jāsavāc un jāizplata lauksaimniekiem un operatoriem informācija un dati par bioloģiska un pārejas augu reproduktīvā materiāla, bioloģiski audzētu dzīvnieku un bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu pieejamību tirgū. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to teritorijā tiek izveidotas regulāri atjauninātas datubāzes un sistēmas ar šādu informāciju, un Komisijai šāda informācija būtu jādara publiski pieejama. |
(67) |
Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par bioloģisko ražošanu un patērētāju uzticēšanos šai ražošanas metodei, operatoriem ir jāinformē kompetentās iestādes vai – attiecīgā gadījumā – kontroles iestādes vai kontroles institūcijas par tādu aizdomu gadījumiem par neatbilstību šai regulai, kas ir pamatotas vai nav kliedējamas, attiecībā uz produktiem, ko tie ražo, sagatavo, importē vai saņem no citiem operatoriem. Šādas aizdomas, inter alia, var rasties tāpēc, ka produktā, ko paredzēts izmantot vai laist tirgū kā bioloģisku vai pārejas produktu, ir produkts vai viela, kuras izmantošana bioloģiskajā ražošanā nav atļauta. Operatoriem būtu jāinformē kompetentās iestādes, ja tie var pamatot aizdomas par neatbilstību vai ja tie šādas aizdomas nevar kliedēt. Šādos gadījumos, kamēr aizdomas nav kliedējamas, attiecīgie produkti nebūtu jālaiž tirgū kā bioloģiski vai pārejas produkti. Operatoriem būtu jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un – attiecīgā gadījumā – ar kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, nosakot un pārbaudot iemeslus šādai neatbilstībai. |
(68) |
Lai bioloģiskajā ražošanā izvairītos no kontaminācijas ar produktiem vai vielām, ko Komisija nav atļāvusi izmantot bioloģiskajā ražošanā konkrētiem mērķiem, operatoriem būtu jāpieņem samērīgi un atbilstīgi pasākumi, kas ir to pārziņā, nolūkā identificēt un nepieļaut šādas kontaminācijas riskus. Šādi pasākumi būtu regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo. |
(69) |
Lai visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz pasākumiem, kas jāpieņem gadījumā, kad ir aizdomas par neatbilstību, jo īpaši, ja šādas aizdomas rodas dēļ tā, ka bioloģiskos vai pārejas produktos ir neatļauti produkti un vielas, un lai izvairītos no neskaidrības attiecībā uz operatoriem, kompetentajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām būtu jāveic oficiāla izmeklēšana saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625, lai pārbaudītu atbilstību prasībām par bioloģisko ražošanu. Konkrētā gadījumā, kad ir aizdomas par neatbilstību neatļautu produktu vai vielu klātbūtnes dēļ, izmeklēšanā būtu jānosaka šādu produktu vai vielu avots un klātbūtnes iemesls, lai nodrošinātu, ka operatori ievēro bioloģiskās ražošanas prasības, un jo īpaši to, ka tie nav izmantojuši produktus vai vielas, kuru izmantošana nav atļauta bioloģiskajā ražošanā, un lai nodrošinātu, ka minētie operatori ir veikuši samērīgus un atbilstīgus piesardzības pasākumus, lai bioloģiskajā ražošanā izvairītos no kontaminācijas ar šādiem produktiem un vielām. Šādām izmeklēšanām vajadzētu būt samērīgām ar iespējamo neatbilstību, un tāpēc tās būtu jāpabeidz pēc iespējas drīz saprātīgā laikposmā, ņemot vērā produkta derīguma termiņu un lietas sarežģītību. Tās varētu ietvert jebkādas oficiālo kontroļu metodes un paņēmienus, kas tiek uzskatīti par piemērotiem, lai efektīvi un bez liekas kavēšanās kliedētu vai apstiprinātu aizdomas par neatbilstību šai regulai, tostarp tādas būtiskas informācijas izmantošanu, kas ļautu aizdomas par neatbilstību kliedēt vai apstiprināt, neveicot inspicēšanu uz vietas. |
(70) |
Ja produktos, kas tirgū tiek laisti kā bioloģiski vai pārejas produkti, tiek konstatēta tādu produktu vai vielu klātbūtne, kuru izmantošana bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic turpmāka novērošana attiecībā uz šiem produktiem, kā arī attiecībā uz šajā saistībā veiktajiem pasākumiem. Tāpēc Komisijai četrus gadus pēc šīs regulas piemērošanas būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums, pamatojoties uz dalībvalstu savākto informāciju par gadījumiem, kad ir veikta izmeklēšana par neatļautiem produktiem un vielām bioloģiskajā ražošanā. Turpmākas saskaņošanas nolūkos šādam ziņojumam attiecīgā gadījumā varētu pievienot leģislatīva akta priekšlikumu. |
(71) |
Ja šādas turpmākas saskaņošanas nav, dalībvalstīm, kas izstrādājušas pieejas, kā izvairīties no tā, ka produkti, kas satur noteiktu līmeni tādu produktu vai vielu, kuras nav atļautas izmantošanai bioloģiskajā ražošanā konkrētiem mērķiem, tiek laisti tirgū kā bioloģiski vai pārejas produkti, vajadzētu būt iespējai turpināt piemērot minētās pieejas. Tomēr, lai nodrošinātu bioloģisku un pārejas produktu brīvu apriti Savienības iekšējā tirgū, šādām pieejām nevajadzētu aizliegt, ierobežot vai kavēt laist tirgū produktus, kas ražoti citās dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu. Tāpēc šādas pieejas būtu jāpiemēro tikai tiem produktiem, kas ražoti tās dalībvalsts teritorijā, kura izvēlējusies turpināt piemērot minēto pieeju. Dalībvalstīm, kas nolemj izmantot šo iespēju, būtu nekavējoties jāinformē Komisija. |
(72) |
Papildus pienākumiem, kas attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic operatoriem, kas ražo, sagatavo, importē vai izmanto bioloģiskos un pārejas produktus, un kompetentajām iestādēm vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, kas noteiktas šajā regulā, nolūkā izvairīties no bioloģisko vai pārejas produktu kontaminācijas ar produktiem vai vielām, kuru izmantošana nav atļauta bioloģiskajā ražošanā, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai savā teritorijā veikt citus piemērotus pasākumus, lai izvairītos no netīšas neatļautu produktu un vielu klātbūtnes bioloģiskajā lauksaimniecībā. Dalībvalstīm, kas nolemj izmantot šo iespēju, būtu nekavējoties jāinformē Komisija un citas dalībvalstis. |
(73) |
Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķēšanai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (30) vispārīgie noteikumi un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas varētu radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt. Turklāt šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi par bioloģisko un pārejas produktu marķēšanu. Tiem būtu jāaizsargā gan operatoru intereses, nodrošinot, ka to produkti ir pareizi identificēti tirgū un ka operatori var darboties godīgas konkurences apstākļos, gan patērētāju intereses, ļaujot tiem izdarīt apzinātu izvēli. |
(74) |
Tāpēc termini, ko izmanto bioloģisko produktu apzīmēšanai, visā Savienībā un neatkarīgi no lietotās valodas būtu jāaizsargā pret to izmantošanu nebioloģisku produktu marķējumā. Minētajai aizsardzībai būtu jāattiecas arī uz šo terminu parastajiem atvasinājumiem vai deminutīviem neatkarīgi no tā, vai tos lieto atsevišķi vai saistīti. |
(75) |
Pārstrādāta pārtika būtu jāmarķē kā bioloģiska vienīgi tad, ja visas vai gandrīz visas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā. Lai veicinātu bioloģisko sastāvdaļu izmantošanu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, vajadzētu arī būt iespējai tikai pārstrādātās pārtikas sastāvdaļu sarakstā atsaukties uz bioloģisko ražošanu, jo īpaši norādīt, ka attiecīgā pārtika atbilst konkrētiem bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Būtu jānosaka arī īpaši marķēšanas noteikumi, lai operatoriem dotu iespēju norādīt bioloģiskas sastāvdaļas, kas izmantotas produktos, kurus galvenokārt veido sastāvdaļa, kuras izcelsme ir medījums vai zveja. |
(76) |
Pārstrādāta barība būtu jāmarķē kā bioloģiska tikai tad, ja visas vai gandrīz visas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā. |
(77) |
Lai radītu skaidrību patērētājiem visā Savienības tirgū, Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošanai vajadzētu būt obligātai attiecībā uz visu Savienībā ražoto fasēto bioloģisko pārtiku. Turklāt vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi izmantot minēto logotipu Savienībā ražotiem nefasētiem bioloģiskajiem produktiem un jebkādiem no trešām valstīm importētiem bioloģiskajiem produktiem, kā arī informācijas un izglītības nolūkos. Būtu jānosaka Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa paraugs. |
(78) |
Tomēr, lai nemaldinātu patērētājus par produkta bioloģisko izcelsmi kopumā, ir lietderīgi minēto logotipu izmantot tikai tiem produktiem, kuri satur vienīgi vai gandrīz vienīgi bioloģiskas sastāvdaļas. Tāpēc šo logotipu nevajadzētu atļaut izmantot tādu pārejas produktu vai pārstrādātu produktu marķējumā, kuri pēc svara satur mazāk nekā 95 % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu, kas iegūtas bioloģiskajā ražošanā. |
(79) |
Lai gadījumos, kad tiek lietots Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, patērētāju vidū nerastos nekādas neskaidrības par to, vai produkta izcelsme ir Savienībā vai ārpus Savienības, patērētāji būtu jāinformē par vietu, kurā audzētas produkta sastāvā esošās lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas. Minētajā sakarībā būtu jāatļauj bioloģiskās akvakultūras izcelsmes produktu marķējumā izmantot atsauci uz akvakultūru, nevis uz lauksaimniecību. |
(80) |
Lai nodrošinātu patērētājiem skaidrību un to, ka tie saņem atbilstošu informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem nosaka papildu noteikumus par bioloģisku produktu marķēšanu un šajā regulā iekļauto bioloģiskās ražošanas terminu saraksta, Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa un ar to saistīto noteikumu grozīšanu. |
(81) |
Dažām produktiem vai vielām, kas tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļos vai kā mēslošanas līdzekļi, nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā, un tādēļ uz tiem principā nevajadzētu attiecināt šīs regulas noteikumus, tostarp noteikumus par marķēšanu. Tomēr, tā kā minētajiem produktiem un vielām ir būtiska loma bioloģiskajā lauksaimniecībā un saskaņā ar šo regulu to izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jāsaņem atļauja, un tā kā praksē ir parādījušās dažas neskaidrības attiecībā uz to marķēšanu, jo īpaši attiecībā uz tādu terminu lietošanu, kas norāda uz bioloģisko ražošanu, būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad šādus produktus vai vielas saskaņā ar šo regulu ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, tos var attiecīgi marķēt. |
(82) |
Bioloģiskajai ražošanai var uzticēties tikai tad, ja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos tiek veiktas faktiskas pārbaudes un kontroles. |
(83) |
Būtu jānosaka īpašas prasības operatoriem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Jo īpaši būtu jāparedz noteikumi par operatoru darbību paziņošanu kompetentajām iestādēm un par sertifikācijas sistēmu, ar kuru identificē operatorus, kas atbilst noteikumiem, kuri reglamentē bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Minētie noteikumi principā būtu jāpiemēro arī visiem attiecīgo operatoru apakšuzņēmējiem, ja vien apakšuzņēmuma darbības ir pilnībā iekļautas apakšuzņēmēja operatora galvenajā darbībā un tiek kontrolētas minētajā sakarībā. Būtu jānodrošina sertifikācijas sistēmas pārredzamība, prasot, lai dalībvalstis publicē to operatoru sarakstus, kuri ir paziņojuši savas darbības, un maksas, ko var iekasēt par kontrolēm, kuras veiktas, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu. |
(84) |
Mazi mazumtirdzniecības veikali, kas pārdod tikai fasētus bioloģiskos produktus, rada salīdzinoši zemu risku attiecībā uz neatbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem un tiem bioloģisko produktu pārdošanā nebūtu jāsaskaras ar nesamērīgu slogu. Tādēļ tiem nebūtu jāpiemēro paziņošanas un sertifikācijas prasības, bet joprojām būtu jāpiemēro oficiālas kontroles, kas tiek veiktas, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Tāpat oficiālas kontroles būtu jāpiemēro maziem mazumtirdzniecības veikaliem, kas pārdod nefasētus bioloģiskos produktus, taču, lai veicinātu bioloģisko produktu tirdzniecību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādus veikalus atbrīvot no pienākuma sertificēt savu darbību. |
(85) |
Mazie lauksaimnieki un operatori, kas audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, katrs atsevišķi Savienībā saskaras ar relatīvi lielām inspekcijas izmaksām un administratīvo slogu, kas saistīts ar bioloģiskās ražošanas sertifikāciju. Lai mazinātu inspekcijas un sertifikācijas izmaksas un ar to saistīto administratīvo slogu, nostiprinātu vietējos tīklus, uzlabotu noieta tirgus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar operatoriem trešās valstīs, būtu jāļauj ieviest grupu sertificēšanas sistēmu. Šajā nolūkā būtu jāievieš un jādefinē jēdziens “operatoru grupa” un būtu jānosaka noteikumi, kas atspoguļotu mazo lauksaimnieku un operatoru vajadzības un resursu kapacitāti. |
(86) |
Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas sistēmas efektivitāti, lietderīgumu un pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz prasībām par uzskaiti, kas jākārto operatoriem vai operatoru grupām, un par atbilstības sertifikāta paraugu. |
(87) |
Lai nodrošinātu to, ka operatoru grupu sertificēšana tiek veikta efektīvi un lietderīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz operatoru grupu atsevišķu locekļu pienākumiem, kritērijiem to locekļu ģeogrāfiskā tuvuma noteikšanai un to iekšējo kontroļu sistēmas izveidi un darbību. |
(88) |
Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, bioloģiskajai ražošanai tiek piemērotas oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625. Tomēr, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, šādos gadījumos papildus minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāparedz papildu noteikumi bioloģiskajai ražošanai attiecībā uz kompetento iestāžu un attiecīgā gadījumā kontroles iestāžu un kontroles institūciju veiktajām oficiālajām kontrolēm un darbībām, attiecībā uz darbībām, kas jāveic operatoriem un operatoru grupām, attiecībā uz konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu vai konkrētu uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanu un to uzraudzību, un attiecībā uz darbībām gadījumos, ja ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, tostarp aizliegums produktus tirgot kā bioloģiskos vai pārejas produktus, ja konstatētā neatbilstība ietekmē minēto produktu integritāti. |
(89) |
Lai savās teritorijās nodrošinātu vienotu pieeju, tikai kompetentajām iestādēm būtu jālemj par tādu pasākumu kataloga nodrošināšanu, kas jāveic gadījumos, kad ir aizdomas par neatbilstību vai ir konstatēta neatbilstība. |
(90) |
Šajā regulā būtu jānosaka noteikumi par konkrētas būtiskas informācijas apmaiņu kompetento iestāžu, kontroles iestāžu, kontroles institūciju un dažu citu institūciju starpā un par šādu iestāžu un institūciju rīcību, ar ko papildina Regulas (ES) 2017/625 noteikumus. |
(91) |
Lai atbalstītu oficiālo kontroļu un citu tādu oficiālo darbību veikšanu, kuru mērķis ir pārbaudīt atbilstību šai regulai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz īpašiem kritērijiem un nosacījumiem par tādu oficiālo kontroļu veikšanu, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt izsekojamību un atbilstību šai regulai, un attiecībā uz papildu elementiem, kas jāņem vērā, lai, pamatojoties uz praktisko pieredzi, noteiktu neatbilstības iespējamību. |
(92) |
Lai atbalstītu oficiālo kontroļu un citu tādu oficiālo darbību veikšanu, kas tiek veiktas, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, papildus šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz oficiālās kontroles uzdevumu un tādu uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanu kontroles institūcijām. |
(93) |
Pieredze, kas gūta saistībā ar Regulā (EK) Nr. 834/2007 paredzēto kārtību, kādā bioloģiskos produktus importē Savienībā, liecina, ka minētā kārtība ir jāpārskata, lai tā attaisnotu patērētāju cerības, ka importēti bioloģiskie produkti atbilst tikpat augstiem standartiem kā Savienības standarti, kā arī lai labāk nodrošinātu Savienības bioloģisko produktu piekļuvi starptautiskajam tirgum. Turklāt ir jānodrošina skaidrība attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro bioloģisko produktu eksportam, jo īpaši, ieviešot bioloģiskā eksporta sertifikātus. |
(94) |
Būtu vēl vairāk jāpastiprina noteikumi par tādu produktu importu, kuri atbilst Savienības ražošanas un marķēšanas noteikumiem, attiecībā uz kuriem operatorus ir kontrolējušas kontroles iestādes un kontroles institūcijas, ko Komisija ir atzinusi bioloģiskās ražošanas kontrolēšanai un sertificēšanai trešās valstīs. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz kontroles institūciju uzraudzību, ko veic Komisija, jo īpaši būtu jānosaka prasības attiecībā uz akreditācijas institūcijām, kuras akreditē kontroles institūcijas prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importēšanai Savienībā. Turklāt, lai padarītu efektīvāku attiecīgi kontroles iestāžu un kontroles institūciju uzraudzību, ir jānodrošina Komisijai iespēja tieši sazināties ar akreditācijas institūcijām un kompetentajām iestādēm trešās valstīs. Attiecībā uz produktiem, kas importēti no trešām valstīm vai Savienības tālākajiem reģioniem, kur ir īpaši klimatiskie un vietējie apstākļi, ir pienācīgi Komisijai dot iespēju piešķirt īpašas atļaujas bioloģiskajā ražošanā izmantot produktus un vielas. |
(95) |
Būtu jāsaglabā iespēja, ka piekļuve Savienības tirgum tiek dota bioloģiskajiem produktiem, kas neatbilst Savienības noteikumiem par bioloģisko ražošanu, bet tiek importēti no trešām valstīm, kuru bioloģiskās ražošanas un kontroles sistēmas ir atzītas par līdzvērtīgām Savienības sistēmām. Tomēr trešo valstu līdzvērtības atzīšana, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 834/2007, būtu jāīsteno tikai ar starptautisku vienošanos starp Savienību un minētajām trešām valstīm, kurās arī Savienībai tiek nodrošināta savstarpēja līdzvērtības atzīšana. |
(96) |
Trešās valstis, kuras līdzvērtības nolūkā ir atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, būtu jāatzīst par līdzvērtīgām arī saskaņā ar šo regulu uz ierobežotu laikposmu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz atzīšanas shēmu, kuru īsteno ar starptautisku vienošanos, ar noteikumu, ka tās turpina nodrošināt savu bioloģiskās ražošanas un kontroles noteikumu līdzvērtību attiecīgajiem spēkā esošajiem Savienības noteikumiem un izpilda visas prasības attiecībā uz to atzīšanas uzraudzību, ko veic Komisija. Minētajai uzraudzībai būtu jābalstās galvenokārt uz ikgadējiem ziņojumiem, ko minētās atzītās trešās valstis nosūta Komisijai. |
(97) |
Pieredze ar to kontroles iestāžu un kontroles institūciju shēmu, kuras Komisija atzinusi veikt kontroles un izdot sertifikātus trešās valstīs tādu produktu importēšanai, kam ir līdzvērtīgas garantijas, liecina, ka noteikumi, ko piemēro minētās iestādes un institūcijas, atšķiras un varētu būt grūti šādus noteikumus uzskatīt par līdzvērtīgiem attiecīgajiem Savienības noteikumiem. Turklāt kontroles iestāžu un kontroles institūciju standartu skaita palielināšanās liedz Komisijai veikt pienācīgu uzraudzību. Tāpēc minētā līdzvērtības atzīšanas shēma būtu jāatceļ. Tomēr būtu jādod minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām pietiekami ilgs laiks, lai tās varētu sagatavoties atzīšanas iegūšanai attiecībā uz tādu produktu importu, kuri atbilst Savienības noteikumiem. Turklāt jaunie noteikumi par tādu kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanu, kas vajadzīgas atbilstīgu produktu importa nolūkos, būtu jāpiemēro jau no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai Komisijai dotu iespēju sagatavoties šādu kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai no šīs regulas piemērošanas dienas. |
(98) |
Lai jebkādu produktu, kas importēts Savienībā saskaņā ar kādu no šajā regulā paredzētajām importa procedūrām, varētu laist tirgū kā bioloģisku produktu, par to vajadzētu būt pieejamai informācijai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu produkta izsekojamību pārtikas ķēdē. |
(99) |
Lai nodrošinātu godīgu konkurenci operatoru starpā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz dokumentiem, kuri paredzēti trešo valstu muitas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko produktu eksporta sertifikātiem. |
(100) |
Lai nodrošinātu kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanas un uzraudzības procedūras pārredzamību saistībā ar prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importu un importēto produktu kontroles efektivitāti, iedarbīgumu un pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz papildu kritērijiem kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai saistībā ar šai regulai atbilstošu bioloģisko produktu importu, kā arī papildu kritērijus šādas atzīšanas atsaukšanai, attiecībā uz kontroles iestāžu un kontroles institūciju uzraudzību, ko veic Komisija, un attiecībā uz kontroli un citām darbībām, kas šajā nolūka jāveic kontroles iestādēm un kontroles institūcijām. |
(101) |
Ja tiek konstatēti smagi vai atkārtoti pārkāpumi attiecībā uz sertifikāciju vai kontrolēm un darbībām saskaņā ar šo regulu, un ja attiecīgā kontroles iestāde vai kontroles institūcija, atbildot uz Komisijas lūgumu, neveic atbilstošus un savlaicīgus koriģējošus pasākumus, minētās kontroles iestādes vai kontroles institūcijas atzīšana būtu nekavējoties jāatsauc. |
(102) |
Lai nodrošinātu to trešo valstu saraksta pārvaldību, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 ir atzītas par tādām, kas nodrošina līdzvērtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz informāciju, kas ir jānosūta minētajām atzītajām trešām valstīm un kas ir vajadzīga, lai Komisija uzraudzītu to atzīšanu un veiktu minēto uzraudzību. |
(103) |
Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina, ka tādu bioloģisko produktu apriti, kuri atbilst šai regulai un kuri tiek kontrolēti vienā dalībvalstī, nevar ierobežot citā dalībvalstī. |
(104) |
Lai iegūtu ticamu informāciju šīs regulas īstenošanai, dalībvalstīm būtu regulāri jāsniedz Komisijai vajadzīgā informācija. Skaidrības un pārredzamības labad dalībvalstīm būtu jāatjaunina kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti. Dalībvalstīm kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti būtu jāpublisko, un Komisijai tie būtu jāpublicē. |
(105) |
Ņemot vērā atteikšanos no atkāpēm attiecībā uz nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla, nebioloģiski audzētu mājputnu un nebioloģiski audzētu lauksaimniecības vaislas dzīvnieku izmantošanu, Komisijai būtu jāizvērtē šāda materiāla pieejamība bioloģiskā formā Savienības tirgū. Šajā nolūkā un pamatojoties uz datiem par bioloģiskā materiāla pieejamību, kas savākti dalībvalstu izveidotās datubāzēs un sistēmās, Komisijai piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pieejamību un iemesliem attiecībā uz bioloģiskās ražošanas operatoru iespējamu ierobežotu piekļuvi šādam materiālam. |
(106) |
Ņemot vērā atteikšanos no atkāpēm attiecībā uz nebioloģiskas olbaltumvielas saturošas barības mājputniem un cūkām izmantošanu un pamatojoties uz datiem par šādas olbaltumvielas saturošas barības bioloģiskā formā pieejamību Savienības tirgū, ko katru gadu sniedz dalībvalstis, Komisijai piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pieejamību un iemesliem attiecībā uz bioloģiskās ražošanas operatoru iespējamu ierobežotu piekļuvi šādai bioloģiskās olbaltumvielas saturošai barībai. |
(107) |
Lai ņemtu vērā pieejamības attīstību tirgū attiecībā uz bioloģisko augu reproduktīvo materiālu, bioloģiski audzētiem dzīvniekiem un bioloģisku olbaltumvielas saturošu barību mājputniem un cūkām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz to, lai izbeigtu vai pagarinātu atkāpes un atļaujas attiecībā uz nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla, nebioloģiski audzētu dzīvnieku un nebioloģiskas olbaltumvielas saturošas barības mājputniem un cūkām izmantošanu. |
(108) |
Ir jāparedz pasākumi, ar kuriem nodrošina vienmērīgu pāreju uz tādu tiesisko regulējumu attiecībā uz bioloģisko produktu un pārejas produktu importu Savienībā, kā tas grozīts ar šo regulu. |
(109) |
Turklāt būtu jānosaka termiņš, kad beidzas kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšana līdzvērtības pārbaudes nolūkā, ko piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, un būtu jāparedz noteikumi par rīcību laikposmā līdz to atzīšanas termiņa beigām. Būtu jānosaka arī noteikumi par trešo valstu līdzvērtības atzīšanas pieteikumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav izskatīti. |
(110) |
Lai nodrošinātu to kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksta pārvaldību, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 ir atzītas par tādām, kas nodrošina līdzvērtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz informāciju, ko minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām būtu jānosūta to atzīšanas uzraudzībai un attiecībā uz minēto uzraudzību, kuru veic Komisija. |
(111) |
Lai būtu vieglāk pabeigt to trešo valstu līdzvērtības atzīšanas pieteikumu izskatīšanu, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav izskatīti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz procedūras noteikumiem, kas vajadzīgi, lai izskatītu visus vēl neizskatītos trešo valstu pieteikumus. |
(112) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz dokumentiem, kas ir jāiesniedz, lai iepriekšēju periodu atzītu par pārejas perioda daļu, attiecībā uz minimālo laikposmu, kurš jāievēro zīdāmu dzīvnieku barošanai ar mātes pienu, un konkrētiem tehniskiem noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un audzēšanas praksi, attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem katrai aļģu un akvakultūras dzīvnieku sugai vai sugu grupai par ielaiduma blīvumu un par ražošanas sistēmu un turēšanas sistēmu īpašajām iezīmēm, attiecībā uz paņēmieniem, kurus atļauts izmantot pārtikas un barības produktu pārstrādē, attiecībā uz atļauju piešķiršanu produktiem un vielām, kurus drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, kā arī šādu atļauju atsaukšanu, un attiecībā uz procedūrām atļauju piešķiršanai un šādu produktu un vielu sarakstiem, un attiecīgā gadījumā šādu produktu aprakstu, sastāvam piemērojamām prasībām un izmantošanas nosacījumiem. |
(113) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tehniskiem datiem tādu datubāzu izveidei un uzturēšanai, kurās uzskaitīts pieejamais bioloģiskais vai pārejas augu reproduktīvais materiāls, kas iegūts ar bioloģisko ražošanas metodi, un attiecībā uz tehniskiem datiem tādu sistēmu izveidei un uzturēšanai, ar kurām dara pieejamus datus par bioloģisko vai pārejas augu reproduktīvo materiālu vai bioloģiski audzētiem dzīvniekiem, vai bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļiem, un specifikācijām par datu vākšanu minētajā nolūkā, attiecībā uz kārtību, kādā minētajās sistēmās piedalās operatori, un attiecībā uz sīkākām ziņām par informāciju, kas dalībvalstij jāsniedz attiecībā uz atkāpēm no bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanas, bioloģiski audzēto dzīvnieku un bioloģiskās barības izmantošanas, un attiecībā uz konkrētu bioloģisko produktu pieejamību tirgū. |
(114) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz pasākumiem, kas operatoriem ir jāpieņem un jāpārskata, lai identificētu un novērstu bioloģiskās ražošanas un produktu kontaminācijas risku ar neatļautiem produktiem un vielām, attiecībā uz procedūras pasākumiem, kas jāveic gadījumā, ja ir aizdomas par neatbilstību, un attiecīgajiem dokumentiem, attiecībā uz metodoloģiju neatļautu produktu un vielu klātbūtnes atklāšanai un izvērtēšanai un attiecībā uz sīkākām ziņām un formātu informācijai, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai un citām dalībvalstīm attiecībā uz izmeklēšanas rezultātiem par neatļautu produktu vai vielu klātbūtni. |
(115) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz sīki izklāstītām prasībām par konkrētu pārejas produktu marķējumu un reklāmu, attiecībā uz praktisku kārtību par to norāžu izmantošanu, noformējumu, saturu un izmēru, kas attiecas uz kontroles iestāžu un kontroles institūciju kodiem un to norāžu izmantošanu, noformējumu, saturu un izmēru kas attiecas uz lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietu, attiecībā uz kodu piešķiršanu kontroles iestādēm un kontroles institūcijām un attiecībā uz lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietas norādēm. |
(116) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz sīkāku informāciju un specifikācijām par to, kādā formātā un ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem operatoriem un operatoru grupām jāziņo par savu darbību kompetentajām iestādēm, attiecībā uz šādu operatoru un operatoru grupu sarakstu publiskošanas kārtību, attiecībā uz to maksu, ko var iekasēt saistībā ar kontrolēm, publiskošanas kārtību, attiecībā uz sīkāku informāciju un specifikācijām attiecībā uz operatoru vai operatoru grupu sertifikāta veidu un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuriem tas tiek izdots, attiecībā uz operatoru grupu sastāvu un apmēru, attiecībā uz attiecīgajiem dokumentiem un uzskaites sistēmām, attiecībā uz iekšējās izsekojamības sistēmu un operatoru sarakstu, un attiecībā uz informācijas apmaiņu starp operatoru grupām un kompetentajām iestādēm, kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām un starp dalībvalstīm un Komisiju. |
(117) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz visu to oficiālo kontroļu minimālo procentuālo daļu, kas jāveic bez iepriekšējā paziņojuma, un papildu kontroļu minimālo procentuālo daļu, kā arī minimālo paraugu skaitu, kas jānoņem, un minimālo operatoru skaitu, kas jākontrolē operatoru grupā, attiecībā uz dokumentāciju nolūkā apliecināt atbilstību, attiecībā uz deklarācijām un citiem paziņojumiem, kas nepieciešami oficiālajām kontrolēm, attiecībā uz attiecīgajiem praktiskajiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina atbilstību, attiecībā uz vienotiem pasākumiem gadījumos, kuros kompetentajām iestādēm ir jāveic pasākumi saistībā ar aizdomām par neatbilstību vai konstatētu neatbilstību, attiecībā uz informāciju, kas ir jāsniedz gadījumos, kuros ir aizdomas par neatbilstību vai ir konstatēta neatbilstība, attiecībā uz šādas informācijas saņēmējiem un attiecībā uz procedūrām šādas informācijas sniegšanā, tostarp par izmantotās datorsistēmas funkcijām. |
(118) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz trešo valstu izdotu inspekcijas sertifikātu saturu, attiecībā uz procedūru, kas jāievēro šādu sertifikātu izdošanā un pārbaudē, attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem, ar kuriem šādi sertifikāti tiek izdoti, attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanu, kas ir kompetentas veikt kontroles un izdot bioloģiskās ražošanas sertifikātu trešās valstīs, kā arī šādas atzīšanas atsaukšanu, attiecībā uz minēto kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksta izveidi, attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem nodrošina, ka tiek piemēroti pasākumi saistībā ar gadījumiem, ja ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, jo īpaši tādiem, kas ietekmē importēto bioloģisko vai pārejas produktu integritāti, attiecībā uz to trešo valstu saraksta izveidi, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu, un minētā saraksta grozīšanu, un noteikumiem, ar kuriem nodrošina pasākumu piemērošanu gadījumos, kad ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, jo īpaši tādos gadījumos, kas ietekmē no minētajām valstīm importēto bioloģisko vai pārejas produktu integritāti. |
(119) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz sistēmu, kas ir jāizmanto, lai nosūtītu informāciju, kura ir vajadzīga šīs regulas īstenošanai un uzraudzībai, attiecībā uz sīkākām ziņām par informāciju, kas ir jānosūta, un termiņu, līdz kuram minētā informācija ir jānosūta, un attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju sarakstu izveidi, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu, un minētā saraksta grozīšanu. |
(120) |
Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31). |
(121) |
Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, lai pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar negodīgu praksi vai tādu praksi, kas nav savienojama ar bioloģiskās ražošanas principiem un noteikumiem, patērētāju uzticības saglabāšanu vai godīgas konkurences nodrošināšanu starp operatoriem, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ nodrošinātu to, ka tiek piemēroti pasākumi attiecībā uz gadījumiem, ja ir aizdomas par neatbilstību vai ja neatbilstība ir konstatēta, kurus kontrolē atzītas kontroles iestādes vai kontroles institūcijas. |
(122) |
Būtu jāparedz noteikumi, ar ko pēc šīs regulas piemērošanas dienas atļauj izlietot to produktu krājumus, kuri saražoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 pirms minētā datuma. |
(123) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, godīgu konkurenci un bioloģisko produktu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kā arī nodrošināt patērētāju uzticēšanos šiem produktiem un Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet bioloģiskās ražošanas noteikumu nepieciešamās saskaņošanas dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(124) |
Ir lietderīgi noteikt tādu šīs regulas piemērošanas datumu, kas dotu operatoriem iespēju pielāgoties jaunajām prasībām, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā nosaka bioloģiskās ražošanas principus un paredz noteikumus par bioloģisko ražošanu, ar to saistīto sertifikāciju, un ar bioloģisko ražošanu saistīto norāžu izmantošanu marķējumā un reklāmā, kā arī noteikumus par kontrolēm, ar ko papildina Regulā (ES) 2017/625 paredzētos noteikumus.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro šādiem produktiem, kam ir lauksaimniecības, tostarp akvakultūras un biškopības, izcelsme, kā uzskaitīts LESD I pielikumā, un produktiem, kas iegūti no minētajiem produktiem, ja šādus produktus ražo, sagatavo, marķē, izplata, laiž tirgū vai importē Savienībā, vai eksportē no tās vai tos paredzēts ražot, sagatavot, marķēt, izplatīt, laist tirgū, importēt Savienībā vai eksportēt no tās:
a) |
dzīvi vai nepārstrādāti lauksaimniecības produkti, tostarp sēklas un citi augu reproduktīvie materiāli; |
b) |
pārstrādāti lauksaimniecības produkti, ko izmanto pārtikā; |
c) |
barība. |
Šo regulu piemēro arī citiem konkrētiem produktiem, kuri ir cieši saistīti ar lauksaimniecību, kuri uzskaitīti šīs regulas I pielikumā, ja tos ražo, sagatavo, marķē, izplata, laiž tirgū, importē Savienībā vai eksportē no Savienības vai ja tos ir paredzēts ražot, sagatavot, marķēt, izplatīt, laist tirgū, importēt Savienībā vai eksportēt no Savienības.
2. Šo regulu piemēro visiem operatoriem, kuri jebkurā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā ir iesaistīti darbībās, kas saistītas ar 1. punktā minētajiem produktiem.
3. Šī regula neattiecas uz sabiedriskās ēdināšanas darbībām, kuras veic ēdināšanas iestāde saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā, izņemot šajā punktā noteiktos gadījumus.
Attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas darbībās iegūtu produktu ražošanu, marķēšanu un kontroli dalībvalstis var piemērot valsts noteikumus vai – ja tādu nav – privātus standartus. Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu neizmanto šādu produktu marķēšanā, noformēšanā vai reklamēšanā, ne arī ēdināšanas iestādes reklamēšanai.
4. Ja vien nav noteikts citādi, šo regulu piemēro, neskarot saistītos Savienības tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus tādās jomās kā nekaitīgums pārtikas ķēdē, dzīvnieku veselība un labturība, augu veselība un augu reproduktīvais materiāls.
5. Šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (32) un Regulu (ES) Nr. 1169/2011.
6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantu, ar kuriem groza I pielikumā izklāstīto produktu sarakstu, tam pievienojot papildu produktus vai grozot minētos pievienotos ierakstus. Minētajā sarakstā drīkst iekļaut tikai tādus produktus, kas ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produktiem.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“bioloģiskā ražošana” ir šīs regulas prasībām atbilstošu ražošanas metožu izmantošana visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos, tostarp 10. pantā minētajā pārejas periodā; |
2) |
“bioloģiskais produkts” ir no bioloģiskās ražošanas iegūts produkts, kas nav produkts, kas ražots 10. pantā minētajā pārejas periodā. Nomedītu vai nozvejotu savvaļas dzīvnieku produktus neuzskata par bioloģiskiem produktiem; |
3) |
“lauksaimniecības izejviela” ir lauksaimniecības produkts, ar kuru nav veiktas nekādas saglabāšanas vai pārstrādes darbības; |
4) |
“profilakses pasākumi” ir pasākumi, kas operatoriem katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā ir jāveic, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un augsnes kvalitāti, pasākumi augiem kaitīgo organismu un slimību profilaksei un kontrolei, un pasākumi, kas jāveic, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vidi, dzīvnieku veselību un augu veselību; |
5) |
“piesardzības pasākumi” ir pasākumi, kas operatoriem jāveic katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā, lai nepieļautu kontamināciju ar produktiem vai vielām, kuru izmantošana saskaņā ar šo regulu bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, un lai nepieļautu bioloģisko produktu sajaukšanos ar nebioloģiskiem produktiem; |
6) |
“pāreja” ir pārkārtošanās no nebioloģiskās ražošanas uz bioloģisko ražošanu noteiktā laikposmā, kurā piemēro šīs regulas noteikumus par bioloģisko ražošanu; |
7) |
“pārejas produkts” ir produkts, kas tiek ražots 10. pantā minētajā pārejas periodā; |
8) |
“saimniecība” ir visas ražošanas vienības, kurām ir viena vadība nolūkā ražot dzīvus vai nepārstrādātus lauksaimniecības produktus, tostarp produktus, kuriem ir akvakultūras un biškopības izcelsme, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai produktus, kuri uzskaitīti I pielikumā, izņemot ēteriskās eļļas un raugu; |
9) |
“ražošanas vienība” ir visi saimniecības resursi, piemēram, galvenās ražošanas telpas, zemes gabali, ganības, āra platības, lauksaimniecības dzīvnieku novietnes vai to daļas, bišu stropi, zivju dīķi, aļģu vai akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas un vietas, audzēšanas vienības, piekrastes vai jūras gultnes pielāgojumi, un ēkas ražas, kultūraugu produktu, aļģu produktu, dzīvnieku produktu, izejvielu un jebkuru citu attiecīgu resursu glabāšanai, ko pārvalda kā aprakstīts 10), 11) vai 12) punktā; |
10) |
“bioloģiskās ražošanas vienība” ir ražošanas vienība, ko pārvalda saskaņā ar bioloģiskajai ražošanai piemērojamajām prasībām, izņemot 10. pantā minētajā pārejas periodā; |
11) |
“pārejas ražošanas vienība” ir ražošanas vienība, ko pārvalda saskaņā ar bioloģiskajai ražošanai piemērojamajām prasībām 10. pantā minētajā pārejas periodā; tā var sastāvēt no zemes gabaliem vai citiem resursiem, attiecībā uz kuriem 10. pantā minētais pārejas periods sākas dažādā laikā; |
12) |
“nebioloģiskās ražošanas vienība” ir ražošanas vienība, kas netiek pārvaldīta saskaņā ar bioloģiskajai ražošanai piemērojamajām prasībām; |
13) |
“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbild par to, lai katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā, kurš ir minētās personas kontrolē, tiktu nodrošināta atbilstība šai regulai; |
14) |
“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kura veic lauksaimniecisku darbību, neatkarīgi no minētās grupas un tās locekļu juridiskā statusa saskaņā ar valsts tiesību aktiem; |
15) |
“lauksaimniecības zeme” ir lauksaimniecības zeme saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā; |
16) |
“augi” ir augi saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 5) punktā; |
17) |
“augu reproduktīvais materiāls” ir augi un visas augu daļas, tostarp sēklas, jebkurā augšanas stadijā, no kā var audzēt pilnapjoma augus un kas tam ir paredzētas; |
18) |
“bioloģisks heterogēns materiāls” ir tāda augu grupa vienā viszemākā zināmā līmeņa botāniskā taksonomiskā grupā:
|
19) |
“bioloģiskajai ražošanai piemērota bioloģiskā šķirne” ir šķirne saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 2100/94 5. panta 2. punktā, kuru:
|
20) |
“mātesaugs” ir identificēts augs, kura reproduktīvais materiāls ir izmantots jaunu augu pavairošanai; |
21) |
“paaudze” ir augu grupa, kas veido vienu pakāpi augu tiešajā pēcnācēju līnijā; |
22) |
“augkopība” ir lauksaimniecības kultūraugu produktu ražošana, tostarp savvaļas augu produktu ievākšana, ko veic komerciālos nolūkos; |
23) |
“augu produkti” ir augu produkti saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 6) punktā; |
24) |
“kaitīgais organisms” ir kaitīgais organisms saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 1. panta 1. punktā (34); |
25) |
“biodinamiskie preparāti” ir maisījumi, ko tradicionāli izmanto biodinamiskajā lauksaimniecībā; |
26) |
“augu aizsardzības līdzekļi” ir līdzekļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. pantā; |
27) |
“lopkopība” ir mājdzīvnieku vai pieradinātu sauszemes dzīvnieku, tostarp kukaiņu, audzēšana; |
28) |
“lievenis” ir mājputniem paredzētas novietnes ārpusē uzcelta neizolēta papildu piebūve ar jumtu, kuras garākā mala parasti ir aprīkota ar stiepļu žogu vai sietu un kurā ir āra apstākļi, dabīgais un vajadzības gadījumā mākslīgais apgaismojums, un pakaišiem klāta grīda; |
29) |
“jaunvistas” ir jauni Gallus gallus sugas dzīvnieki, kuru vecums nepārsniedz 18 nedēļas; |
30) |
“dējējvistas” ir Gallus gallus sugas dzīvnieki, kuri ir paredzēti olu ražošanai patēriņam pārtikā un kuru vecums ir vismaz 18 nedēļas; |
31) |
“izmantojama platība” ir izmantojama platība saskaņā ar definīciju Padomes Direktīvas 1999/74/EK (35) 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā; |
32) |
“akvakultūra” ir akvakultūra saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (36) 4. panta 1. punkta 25) apakšpunktā; |
33) |
“akvakultūras produkti” ir akvakultūras produkti saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 34) apakšpunktā; |
34) |
“slēgta akvakultūras recirkulācijas iekārta” ir iekārta uz sauszemes vai uz kuģa, kurā ar akvakultūru nodarbojas noslēgtā vidē un kurā notiek ūdens recirkulācija, un kurai nepieciešama pastāvīga ārēja enerģijas pievade, lai stabilizētu vidi, kurā atrodas akvakultūras dzīvnieki; |
35) |
“enerģija no atjaunojamiem avotiem” ir enerģija no atjaunojamiem nefosiliem avotiem, piemēram, vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, plūdmaiņu, hidroelektrostaciju, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzu enerģija; |
36) |
“inkubators” ir vieta, kur notiek akvakultūras dzīvnieku, konkrēti zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu, inkubācija, pavairošana un audzēšana agrīnajos dzīves posmos; |
37) |
“audzētava” ir vieta, kurā norisinās akvakultūras audzēšanas starpposms pēc inkubatora un pirms nobarošanas posma. Audzētavas posms tiek pabeigts ražošanas cikla pirmajā trešdaļā, izņemot sugām, kuru attīstības ciklā ir smoltifikācijas stadija; |
38) |
“ūdens piesārņojums” ir piesārņojums saskaņā ar definīciju Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 33. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (37) 3. panta 8) punktā tajos ūdeņos, kur piemēro katru no minētajām direktīvām; |
39) |
“polikultūra” ir divu vai vairāku sugu, kuras parasti pārstāv dažādus trofiskos līmeņus, akvakultūras audzēšana vienā kultūras vienībā; |
40) |
“ražošanas cikls” ir akvakultūras dzīvnieka vai aļģes dzīves ilgums no agrīnā dzīves posma (akvakultūras dzīvniekiem – apaugļoti ikri) līdz ievākšanai; |
41) |
“vietēji audzētas sugas” ir akvakultūras sugas, kas nav ne svešzemju, ne arī vietējā areālā nesastopamas sugas attiecīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007 (38) 3. panta 6) un 7) punkta nozīmē, kā arī minētās regulas IV pielikumā uzskaitītās sugas; |
42) |
“veterinārā ārstēšana” ir visi ārstnieciskie vai profilaktiskie kursi konkrētas slimības gadījumā; |
43) |
“veterinārās zāles” ir veterinārās zāles saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (39) 1. panta 2. punktā; |
44) |
“sagatavošana” ir bioloģisko vai pārejas produktu saglabāšanas vai pārstrādes darbības vai jebkura cita darbība, ko veic ar nepārstrādātu produktu, neizmainot sākotnējo produktu, piemēram, kaušana, griešana, tīrīšana vai malšana, kā arī iepakošana, marķēšana vai izmaiņas marķējumā saistībā ar bioloģisko ražošanu; |
45) |
“pārtika” ir pārtika saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (40) 2. pantā; |
46) |
“barība” ir barība saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā; |
47) |
“barības sastāvdaļas” ir barības sastāvdaļas saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 (41) 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā; |
48) |
“laišana tirgū” ir laišana tirgū saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 8. punktā; |
49) |
“izsekojamība” ir spēja visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos izsekot un atrast pārtiku, barību vai jebkuru produktu, kas minēts 2. panta 1. punktā, un jebkuru vielu, ko paredzēts pievienot vai ko varētu pievienot pārtikai, barībai vai jebkuram produktam, kas minēts 2. panta 1. punktā; |
50) |
“ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posms” ir jebkurš posms no bioloģiskā produkta primārās ražošanas līdz tā uzglabāšanai, pārstrādei, pārvadāšanai, un pārdošanai vai piegādei galapatērētājam, tostarp attiecīgā gadījumā arī marķēšana, reklāma, imports, eksports un ar līgumiem nodotas darbības; |
51) |
“sastāvdaļa” ir sastāvdaļa saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā vai – attiecībā uz produktiem, kas nav pārtika, – jebkura viela vai produkts, ko izmanto produktu ražošanā vai sagatavošanā un ko, pat izmainītā veidā, satur arī gatavais produkts; |
52) |
“marķējums” ir jebkādi vārdi, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēli vai simboli, kas ir saistīti ar produktu un kas atrodas uz jebkāda iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, riņķa vai apsēja, kas pievienots minētajam produktam vai attiecas uz to; |
53) |
“reklāma” ir jebkāda sabiedrībai sniegta informācija par produktiem, kura nav marķējums un kuras mērķis vai iespējamās sekas ir attieksmes, pārliecības un uzvedības ietekmēšana un veidošana, lai tieši vai netieši veicinātu produktu pārdošanu; |
54) |
“kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes saskaņā ar definīciju Regulas (ES) 2017/625 3. panta 3) punktā; |
55) |
“kontroles iestāde” ir bioloģisko produktu kontroles iestāde saskaņā ar definīciju Regulas (ES) 2017/625 3. panta 4) punktā, vai iestāde, kuru Komisija vai Komisijas atzīta trešā valsts ir atzinusi kontroļu veikšanai trešās valstīs attiecībā uz bioloģisko produktu un pārejas produktu importēšanu Savienībā; |
56) |
“kontroles institūcija” ir deleģētā institūcija saskaņā ar definīciju Regulas (ES) 2017/625 3. panta 5) punktā, vai institūcija, kuru Komisija vai Komisijas atzīta trešā valsts ir atzinusi kontroļu veikšanai trešās valstīs attiecībā uz bioloģisko produktu un pārejas produktu importēšanu Savienībā; |
57) |
“neatbilstība” ir neatbilstība šai regulai vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem; |
58) |
“ģenētiski modificēts organisms” jeb “ĢMO” ir ģenētiski modificēts organisms saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (42) 2. panta 2) punktā un kas nav iegūts, izmantojot minētās direktīvas I.B pielikumā uzskaitītās ģenētiskās modifikācijas metodes; |
59) |
“ražots no ĢMO” ir tāds, kas pilnībā vai daļēji iegūts no ĢMO, bet nesatur ĢMO vai nesastāv no tiem; |
60) |
“ražots ar ĢMO” ir tāds, kas iegūts, izmantojot ĢMO kā pēdējo dzīvo organismu ražošanas procesā, bet nesatur ĢMO, nesastāv no ĢMO un nav ražots no ĢMO; |
61) |
“pārtikas piedeva” ir pārtikas piedeva saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (43) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
62) |
“barības piedevas” ir barības piedevas saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (44) 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
63) |
“ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” ir ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 (45) 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā; |
64) |
“līdzvērtība” ir atbilstība tiem pašiem mērķiem un principiem, kuru panāk, piemērojot noteikumus, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi; |
65) |
“pārstrādes palīglīdzeklis” ir pārstrādes palīglīdzeklis saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1333/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz pārtiku un – Regulas (EK) Nr. 1831/2003 2. panta 2. punkta h) apakšpunktā attiecībā uz barību; |
66) |
“pārtikas ferments” ir pārtikas ferments saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1332/2008 (46) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
67) |
“jonizējošais starojums” ir jonizējošais starojums saskaņā ar definīciju Padomes Direktīvas 2013/59/Euratom (47) 4. panta 46) punktā; |
68) |
“fasēti pārtikas produkti” ir fasēti pārtikas produkti saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā; |
69) |
“mājputnu novietne” ir fiksēta vai pārvietojama būve mājputnu saimju izmitināšanai, tostarp visas virsmas, ko sedz jumti, tostarp lievenis; novietne var būt sadalīta atsevišķos nodalījumos, no kuriem katrā tiek izmitināta viena saime; |
70) |
“kultūraugu audzēšana augsnē” ir audzēšana dzīvā augsnē vai augsnē, kas sajaukta vai mēslota ar vielām un produktiem, kuri atļauti bioloģiskajā ražošanā, saistībā ar augsnes apakškārtu un pamatiezi; |
71) |
“nepārstrādāti produkti” ir nepārstrādāti produkti saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (48) 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā, neatkarīgi no iepakošanas un marķēšanas darbībām; |
72) |
“pārstrādāti produkti” ir pārstrādāti produkti saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta o) apakšpunktā, neatkarīgi no iepakošanas un marķēšanas darbībām; |
73) |
“pārstrāde” ir pārstrāde saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā; tostarp šīs regulas 24. un 25. pantā minēto vielu izmantošana, bet ne iepakošanas vai marķēšanas darbības; |
74) |
“bioloģisko vai pārejas produktu integritāte” nozīmē to, ka produkts neizrāda neatbilstību, kura:
|
75) |
“aploks” ir nožogojums, kurā ietilpst teritorija, kas dzīvniekiem nodrošina aizsardzību pret sliktiem laikapstākļiem. |
II NODAĻA
BIOLOĢISKĀS RAŽOŠANAS MĒRĶI UN PRINCIPI
4. pants
Mērķi
Bioloģiskā ražošana atbilst šādiem vispārējiem mērķiem:
a) |
dot ieguldījumu vides un klimata aizsardzībā; |
b) |
ilgtermiņā uzturēt augsnes auglību; |
c) |
sekmēt augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi; |
d) |
dot būtisku ieguldījumu netoksiskas vides saglabāšanā; |
e) |
dot ieguldījumu augstos dzīvnieku labturības standartos un jo īpaši ņemt vērā dzīvnieku sugām raksturīgās uzvedības vajadzības; |
f) |
sekmēt īsas izplatīšanas ķēdes un vietējās produkcijas patēriņu dažādās Savienības vietās; |
g) |
veicināt apdraudētu retu un vietēju šķirņu saglabāšanu; |
h) |
dot ieguldījumu tāda augu ģenētiskā materiāla piedāvājuma attīstīšanā, kurš ir pielāgots bioloģiskās lauksaimniecības specifiskajām vajadzībām un mērķiem; |
i) |
sekmēt augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi, jo īpaši, izmantojot tādu daudzveidīgu augu ģenētisko materiālu kā bioloģisks heterogēns materiāls un bioloģiskajai ražošanai piemērotas bioloģiskās šķirnes; |
j) |
sekmēt bioloģiskas augu selekcijas darbību attīstību, lai dotu ieguldījumu bioloģiskās nozares labvēlīgās ekonomiskajās perspektīvās. |
5. pants
Vispārīgi principi
Bioloģiskā ražošana ir ilgtspējīgas pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir šādi vispārīgie principi:
a) |
respektēt dabas sistēmas un ciklus, saglabāt un uzlabot augsnes, ūdeņu un gaisa stāvokli, augu un dzīvnieku veselību un to savstarpējo līdzsvaru; |
b) |
saglabāt dabas ainavas elementus, piemēram dabas mantojuma vietas; |
c) |
atbildīgi izmantot tādus enerģijas un dabas resursus kā ūdens, augsne, organiskās vielas un gaiss; |
d) |
ražot plašu kvalitatīvu pārtikas produktu un citu lauksaimniecības un akvakultūras produktu klāstu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc precēm, kuras ražotas, izmantojot procesus, kas nekaitē videi, cilvēku veselībai, augu veselībai vai dzīvnieku veselībai un labturībai; |
e) |
visos pārtikas un barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos nodrošināt bioloģiskās ražošanas integritāti; |
f) |
pienācīgi izstrādāt un pārvaldīt bioloģiskos procesus, kuru pamatā ir ekoloģiskās sistēmas, kas izmanto pārvaldības sistēmā atrodamos iekšējos dabas resursus, lietojot metodes, kuras:
|
g) |
ierobežot ārēju resursu izmantošanu, ja ir vajadzīgi ārējie resursi vai ja nepastāv f) apakšpunktā minētās piemērotās pārvaldības prakses un metodes, izmanto vienīgi šādus ārējos resursus:
|
h) |
vajadzības gadījumā un atbilstīgi šai regulai pielāgot ražošanas procesu, ņemt vērā sanitāro stāvokli, ekoloģiskā līdzsvara, klimatisko un vietējo apstākļu reģionālās atšķirības, attīstības pakāpi un īpašu lauksaimniecības praksi; |
i) |
no visas bioloģiskās pārtikas ķēdes izslēgt dzīvnieku klonēšanu, mākslīgi radītu poliploīdu dzīvnieku audzēšanu un jonizējošo starojumu; |
j) |
ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus, ņemot vērā katras sugas specifiskās vajadzības. |
6. pants
Īpašie principi, kas piemērojami lauksaimniecības darbībās un akvakultūrā
Saistībā ar lauksaimniecības darbībām un akvakultūru bioloģiskās ražošanas pamatā jo īpaši ir šādi īpašie principi:
a) |
uzturēt un bagātināt dzīvos organismus augsnē un augsnes dabisko auglību, augsnes stabilitāti, augsnes ūdensietilpību un augsnes bioloģisko daudzveidību, novēršot un ierobežojot augsnes organisko vielu zudumu, augsnes sablīvēšanos un augsnes eroziju, un barot augus, galvenokārt izmantojot augsnes ekosistēmu; |
b) |
līdz minimumam ierobežot neatjaunojamo resursu un ārējo resursu izmantošanu; |
c) |
augu un dzīvnieku izcelsmes atkritumus un blakusproduktus otrreizēji izmantot par resursiem augkopībā un lopkopībā; |
d) |
uzturēt augu veselību ar profilaktisku pasākumu palīdzību, jo īpaši, izvēloties piemērotas sugas, šķirnes vai heterogēnu materiālu, kas ir izturīgs pret kaitīgajiem organismiem un slimībām, izvēloties piemērotu augu seku, mehāniskas un fiziskas metodes un kaitīgo organismu dabisko ienaidnieku aizsardzību; |
e) |
izmantot tādas sēklas un dzīvniekus, kam ir augsta ģenētiskā daudzveidība, izturība pret slimībām un ilgmūžība; |
f) |
augu šķirnes izvēlēties, ņemot vērā konkrēto bioloģiskās ražošanas sistēmu īpašās iezīmes, īpašu uzmanību pievēršot agronomiskajām īpašībām, izturībai pret slimībām, spējai pielāgoties dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem un ievērojot dabiskos krustošanas ierobežojumus; |
g) |
izmantot bioloģisku augu reproduktīvo materiālu, piemēram, augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, un bioloģiskajai ražošanai piemērotas bioloģiskās šķirnes; |
h) |
bioloģiskās šķirnes ražot, izmantojot dabisko reproduktīvo spēju, un pievērst uzmanību dabisko krustošanas ierobežojumu ievērošanai; |
i) |
neskarot Regulas (EK) Nr. 2100/94 14. pantu un saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem piešķirto augu šķirņu aizsardzību, lauksaimniekiem ir iespēja izmantot augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts viņu pašu saimniecībās, lai veicinātu ģenētiskos resursus, kas pielāgoti īpašajiem bioloģiskās ražošanas nosacījumiem; |
j) |
dzīvnieku šķirnes izvēlēties, ņemot vērā augstu ģenētiskās daudzveidības pakāpi, dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, ciltsvērtību, ilgmūžību, to dzīvotspēju un to izturību pret slimībām vai veselības problēmām; |
k) |
praktizēt lopkopību, kas piemērota konkrētajai vietai un saistīta ar zemi; |
l) |
izmantot tādus lopkopības paņēmienus, kas uzlabo dzīvnieku imūnsistēmu un stiprina dabisko aizsardzību pret slimībām, tostarp regulāru kustību brīvību un iespēju uzturēties ārpus telpām un ganībās; |
m) |
lauksaimniecības dzīvnieku barošanā izmantot bioloģisko barību, kas sastāv no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, kuras iegūtas bioloģiskajā ražošanā, un no dabīgām nelauksaimnieciskas izcelsmes vielām; |
n) |
bioloģiskās lopkopības produktus iegūt no dzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas vai izšķilšanās visu laiku ir audzēti bioloģiskajās saimniecībās; |
o) |
saglabāt ūdens vides veselību un apkārtējo ūdens un sauszemes ekosistēmu kvalitāti; |
p) |
ūdens organismu barošanā izmantot barību no ilgtspējīgi izmantotām zvejniecībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 vai bioloģisko barību, kas sastāv no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, kuras iegūtas bioloģiskajā ražošanā, tostarp bioloģiskajā akvakultūrā, un no dabīgām nelauksaimnieciskas izcelsmes vielām; |
q) |
izvairīties no jebkura tāda apdraudējuma aizsargājamām sugām, kurš var rasties no bioloģiskās ražošanas. |
7. pants
Īpašie principi, kas piemērojami bioloģiskās pārtikas pārstrādē
Pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanas pamatā jo īpaši ir šādi īpašie principi:
a) |
ražot bioloģisko pārtiku no bioloģiski ražotām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām; |
b) |
ierobežot pārtikas piedevu, nebioloģisku sastāvdaļu, kam ir galvenokārt tehnoloģiskas un sensoras funkcijas, un mikrouzturvielu un pārstrādes palīglīdzekļu izmantošanu, proti, izmantot tos minimāli un vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vajadzības, vai īpašiem uztura mērķiem; |
c) |
neizmantot vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patieso iedabu; |
d) |
bioloģisko pārtiku pārstrādāt uzmanīgi, vēlams, izmantojot bioloģiskas, mehāniskas un fiziskas metodes; |
e) |
izslēgt pārtiku, kas satur inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus vai sastāv no tiem. |
8. pants
Īpašie principi, kas piemērojami bioloģiskās barības pārstrādē
Pārstrādātas bioloģiskās barības ražošanas pamatā jo īpaši ir šādi īpašie principi:
a) |
ražot bioloģisko barību no bioloģiskām barības sastāvdaļām; |
b) |
ierobežot barības piedevu un pārstrādes palīglīdzekļu izmantošanu, proti, izmantot tos minimāli un vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vai zootehniskas vajadzības, vai īpašiem uztura mērķiem; |
c) |
neizmantot vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patieso iedabu; |
d) |
bioloģisko barību pārstrādāt uzmanīgi, vēlams, izmantojot bioloģiskas, mehāniskas un fiziskas metodes. |
III NODAĻA
RAŽOŠANAS NOTEIKUMI
9. pants
Vispārīgie ražošanas noteikumi
1. Operatori ievēro šajā pantā paredzētos vispārīgos ražošanas noteikumus.
2. Visu saimniecību pārvalda saskaņā ar šīs regulas prasībām, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai.
3. Regulas 24. un 25. pantā un II pielikumā minētajiem nolūkiem un izmantojumiem bioloģiskajā ražošanā drīkst izmantot tikai tādus produktus un vielas, kas ir atļautas, ievērojot minētos noteikumus, ar noteikumu, ka minētos produktus un vielas ir atļauts izmantot arī nebioloģiskajā ražošanā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri ir balstīti uz Savienības tiesību aktiem.
Bioloģiskajā ražošanā drīkst izmantot šādus produktus un vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 3. punktā, ar noteikumu, ka tās ir atļautas saskaņā ar minēto regulu:
a) |
kā augu aizsardzības līdzekļu sastāvdaļas – aizsargvielas, sinerģistus un papildvielas; |
b) |
palīgvielas, kuras paredzēts jaukt ar augu aizsardzības līdzekļiem. |
Produktu un vielu izmantošana bioloģiskajā ražošanā tādos nolūkos, kas šajā regulā nav ietverti, ir atļauta ar noteikumu, ka to izmantošana atbilst II nodaļā noteiktajiem principiem.
4. Bioloģiskās pārtikas vai barības apstrādē un bioloģiskās pārtikas vai barības ražošanā izmantotu izejvielu apstrādē neizmanto jonizējošo starojumu.
5. Ir aizliegts izmantot dzīvnieku klonēšanu un audzēt mākslīgi radītus poliploīdus dzīvniekus.
6. Katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā attiecīgā gadījumā veic profilaktiskus un piesardzības pasākumus.
7. Neatkarīgi no 2. punkta saimniecību var sadalīt skaidri un faktiski nošķirtās ražošanas vienībās bioloģiskai, pārejas un nebioloģiskai ražošanai ar noteikumu, ka nebioloģiskās ražošanas vienībām:
a) |
attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem – ir iesaistītas atšķirīgas dzīvnieku sugas; |
b) |
attiecībā uz augiem – ir iesaistītas atšķirīgas šķirnes, kas ir viegli atšķiramas. |
Attiecībā uz aļģēm un akvakultūras dzīvniekiem var būt iesaistītas tās pašas sugas ar noteikumu, ka ražošanas vietas vai vienības ir skaidri un faktiski nošķirtas.
8. Atkāpjoties no 7. punkta b) apakšpunkta, tādu daudzgadīgu kultūraugu gadījumā, kuru audzēšanas periods ir vismaz trīs gadi, var būt iesaistītas dažādas šķirnes, kuras nevar viegli atšķirt, vai tās pašas šķirnes ar noteikumu, ka attiecīgā ražošana ietilpst pārejas plānā un ka ar konkrēto ražošanu saistītās platības pēdējās daļas pāreja uz bioloģisko ražošanu sākas cik vien iespējams drīz un tiek pabeigta ne vēlāk kā piecu gadu laikā.
Tādos gadījumos:
a) |
lauksaimnieks par katra attiecīgā produkta ievākšanas sākšanu vismaz 48 stundas iepriekš paziņo kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādei vai kontroles institūcijai; |
b) |
pēc ražas novākšanas beigām lauksaimnieks informē kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādi vai kontroles institūciju par precīziem no attiecīgajām vienībām ievāktās ražas daudzumiem un par pasākumiem, kas veikti, lai nošķirtu produktus; |
c) |
pēc pārejas plāna darbības sākuma kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā kontroles iestāde vai kontroles institūcija katru gadu apstiprina pārejas plānu un pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu faktisku un skaidru nošķīrumu. |
9. Prasības par dažādām sugām un šķirnēm, kas noteiktas 7. punkta a) un b) apakšpunktā, nepiemēro attiecībā uz pētniecības un izglītības centriem, kokaudzētavām, sēklaudzētavām un selekcijas darbībām.
10. Ja 7., 8. un 9. punktā minētajos gadījumos ne visas vienas saimniecības ražošanas vienības tiek pārvaldītas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, tad operatori:
a) |
produktus, ko izmanto bioloģiskās un pārejas ražošanas vienībām, nošķir no produktiem, ko izmanto nebioloģiskās ražošanas vienībām; |
b) |
produktus, ko ražojušas bioloģiskās, pārejas un nebioloģiskās ražošanas vienības, nošķir vienu no otra; |
c) |
uztur pienācīgu dokumentāciju, lai pierādītu ražošanas vienību un produktu faktisko nošķīrumu. |
11. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šā panta 7. punktu, pievienojot turpmākus noteikumus par saimniecības sadalīšanu bioloģiskās, pārejas un nebioloģiskās ražošanas vienībās, jo īpaši saistībā ar I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, vai grozot minētos pievienotos noteikumus.
10. pants
Pāreja
1. Lauksaimnieki un operatori, kuri audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, ievēro pārejas periodu. Visā pārejas periodā tie piemēro visus bioloģiskās ražošanas noteikumus, kas paredzēti šajā regulā, jo īpaši šajā pantā un II pielikumā izklāstītos piemērojamos noteikumus par pāreju.
2. Pārejas periods sākas ne agrāk kā tad, kad lauksaimnieks vai operators, kurš audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, par darbību saskaņā ar 34. panta 1. punktu ir paziņojis tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veikta darbība un kurā minētā lauksaimnieka vai operatora saimniecība ir iekļauta kontroles sistēmā.
3. Nevienu iepriekšēju periodu nevar ar atpakaļejošu spēku atzīt par pārejas perioda daļu, izņemot tad, ja:
a) |
operatoru zemes gabaliem tikuši piemēroti pasākumi, kuri noteikti programmā, kas īstenota, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1305/2013, nolūkā nodrošināt, ka minētajos zemes gabalos tikuši izmantoti tikai tie produkti vai vielas, kuru izmantošana bioloģiskajā ražošanā ir atļauta; vai |
b) |
operators var pierādīt, ka zemes gabali bijuši dabas vai lauksaimniecības teritorijas, kurās vismaz trīs gadus nav izmantoti produkti vai vielas, kuru izmantošana bioloģiskajā ražošanā nav atļauta. |
4. Pārejas periodā ražotus produktus netirgo kā bioloģiskos produktus vai kā pārejas produktus.
Tomēr turpmāk norādītos produktus, kas ražoti pārejas periodā un saskaņā ar 1. punktu, var tirgot kā pārejas produktus:
a) |
augu reproduktīvais materiāls, ar noteikumu, ka ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods; |
b) |
augu izcelsmes pārtikas produkti un augu izcelsmes barības produkti ar noteikumu, ka produkts satur tikai vienu lauksaimnieciskas izcelsmes kultūraugu sastāvdaļu un ka pirms ražas novākšanas ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods. |
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikuma II daļas 1.2.2. punktu, pievienojot pārejas noteikumus sugām, kuras 2018. gada 17. jūnijā nav reglamentētas II pielikuma II daļā, vai grozot minētos pievienotos noteikumus.
6. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē, kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai ar atpakaļejošu spēku atzītu iepriekšēju periodu saskaņā ar šā panta 3. punktu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
11. pants
ĢMO izmantošanas aizliegums
1. ĢMO, produktus, kas ražoti no ĢMO, vai produktus, kas ražoti ar ĢMO, nelieto pārtikā vai barībā vai kā pārtiku, barību, pārstrādes palīglīdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mēslošanas līdzekļus, augsnes ielabotājus, augu reproduktīvo materiālu, mikroorganismus vai dzīvniekus bioloģiskajā ražošanā.
2. Lai piemērotu 1. punktā paredzēto aizliegumu, attiecībā uz pārtikai un barībai paredzētiem ĢMO un produktiem, kas ražoti no ĢMO, operatori drīkst paļauties uz produkta marķējumu, kas piestiprināts vai iesniegts, ievērojot Direktīvu 2001/18/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (49) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (50), vai jebkādu pavaddokumentu, kas iesniegts, ievērojot minētos tiesību aktus.
3. Operatori drīkst pieņemt, ka pirktas pārtikas un barības ražošanā nav izmantoti ne ĢMO, ne produkti, kas ražoti no ĢMO, ja šādiem produktiem nav piestiprināts vai iesniegts marķējums vai tiem nav pievienots dokuments, kas iesniegts, ievērojot 2. punktā minētos tiesību aktus, izņemot gadījumus, kad operatori ir ieguvuši citu informāciju, kas liecina, ka attiecīgo produktu marķējums neatbilst minētajiem tiesību aktiem.
4. Lai piemērotu 1. punktā paredzēto aizliegumu, attiecībā uz produktiem, uz kuriem 2. un 3. punkts neattiecas, operatori, kuri izmanto šādus nebioloģiskus produktus, kas pirkti no trešām personām, prasa no pārdevēja apstiprinājumu, ka minētie produkti nav ražoti no ĢMO vai nav ražoti ar ĢMO.
12. pants
Ražošanas noteikumi augkopībā
1. Operatori, kuri audzē augus vai ražo augu produktus, jo īpaši ievēro II pielikuma I daļā izklāstītos sīki izstrādātos noteikumus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:
a) |
II pielikuma I daļas 1.3. un 1.4. punktu attiecībā uz atkāpēm; |
b) |
II pielikuma I daļas 1.8.5. punktu attiecībā uz pārejas un nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla izmantošanu; |
c) |
II pielikuma I daļas 1.9.5. punktu, pievienojot turpmākus noteikumus par vienošanos starp lauku saimniecību operatoriem vai grozot minētos pievienotos noteikumus; |
d) |
II pielikuma I daļas 1.10.1. punktu, pievienojot turpmākus pasākumus saistībā ar kaitīgo organismu un nezāļu apkarošanu vai grozot minētos pievienotos pasākumus; |
e) |
II pielikuma I daļu, pievienojot sīki izstrādātus turpmākus noteikumus un kultivēšanas paņēmienus attiecībā uz konkrētiem augiem un augu produktiem, tostarp noteikumus par diedzētām sēklām, vai grozot minētos pievienotos noteikumus. |
13. pants
Īpaši noteikumi par augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla tirdzniecību
1. Augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla var tirgot, neievērojot prasības par reģistrāciju un neievērojot pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla sertifikācijas kategorijas vai prasības citām kategorijām, kas izklāstītas Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 98/56/EK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK vai aktos, kas pieņemti, ievērojot minētās direktīvas.
2. Augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, kā minēts 1. punktā, var tirgot pēc tam, kad piegādātājs par bioloģisko heterogēno materiālu ir paziņojis atbildīgajām oficiālajām institūcijām, kas minētas Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 98/56/EK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK, nosūtot dokumentāciju, kurā ietilpst:
a) |
pieteikuma iesniedzēja kontaktinformācija; |
b) |
bioloģiska heterogēnā materiāla sugas un nosaukums; |
c) |
minētajai augu grupai kopīgo galveno agronomisko un fenotipisko iezīmju apraksts, tostarp selekcijas metodes, jebkādi pieejami testu par minētajām iezīmēm rezultāti, ražošanas valsts un izmantotais vecāku materiāls; |
d) |
pieteikuma iesniedzēja paziņojums par a), b) un c) apakšpunktā minēto elementu patiesumu; un |
e) |
reprezentatīvais paraugs. |
Minēto paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē vai izmantojot jebkādus citus oficiālo institūciju atzītus saziņas līdzekļus, un pieprasot apstiprinājumu par saņemšanu.
Pēc trīs mēnešiem no dienas, kas norādīta uz apstiprinājuma par saņemšanu, ar noteikumu, ka piegādātājam nav prasīta papildu informācija vai nav darīts zināms oficiāls atteikums tāpēc, ka dokumentācija nav pilnīga vai ka nav ievērota atbilstība, kā definēts 3. panta 57. punktā, pieņem, ka atbildīgā oficiālā institūcija ir atzinusi paziņojumu un tā saturu.
Pēc tam, kad atbildīgā oficiālā institūcija tieši vai netieši atzinusi paziņojumu, tā var uzsākt paziņotā bioloģiskā heterogēnā materiāla iekļaušanu sarakstā. Minētā iekļaušana sarakstā piegādātājam ir bez maksas.
Jebkura bioloģiska heterogēnā materiāla iekļaušana sarakstā jādara zināma pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.
Šāds bioloģisks heterogēns materiāls atbilst prasībām, kas noteiktas deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, paredzot noteikumus, ar ko reglamentē konkrētu ģinšu vai sugu augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību attiecībā uz:
a) |
bioloģiska heterogēna materiāla aprakstu, tostarp attiecīgajām selekcijas un ražošanas metodēm un izmantoto vecāku materiālu; |
b) |
sēklu partiju minimālajām kvalitātes prasībām, tostarp identitāti, īpašo tīrību, dīgtspējas pakāpi un sanitāro kvalitāti; |
c) |
marķējumu un iepakojumu; |
d) |
ražošanas informāciju un paraugiem, kas profesionāliem operatoriem jāglabā; |
e) |
attiecīgā gadījumā bioloģiska heterogēna materiāla uzturēšanu. |
14. pants
Lopkopības noteikumi
1. Operatori, kas nodarbojas ar lopkopību, jo īpaši ievēro II pielikuma II daļā un visos šā panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos izklāstītos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:
a) |
II pielikuma II daļas 1.3.4.2., 1.3.4.4.2. un 1.3.4.4.3. punktus, samazinot procentuālo īpatsvaru attiecībā uz dzīvnieku izcelsmi, tiklīdz Savienības tirgū ir nodrošināta pietiekama bioloģiski audzētu dzīvnieku pieejamība; |
b) |
II pielikuma II daļas 1.6.6. punktu attiecībā uz organiskā slāpekļa robežvērtību, kas saistīta ar kopējo dzīvnieku blīvumu; |
c) |
II pielikuma II daļas 1.9.6.2. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz bišu saimju piebarošanu; |
d) |
II pielikuma II daļas 1.9.6.3. punkta b) un e) apakšpunktu attiecībā uz dravas dezinfekcijai piemērojamo apstrādi, metodēm un ārstēšanu cīņai pret Varroa destructor; |
e) |
II pielikuma II daļu, pievienojot sīki izklāstītus lopkopībā piemērojamus ražošanas noteikumus sugām, kuras 2018. gada 17. jūnijā nav reglamentētas minētajā daļā, vai grozot minētos pievienotos noteikumus attiecībā uz:
|
3. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz II pielikuma II daļu, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) |
1.4.1. punkta g) apakšpunktā minēto minimālo laikposmu, kurš jāievēro zīdāmu dzīvnieku barošanai ar mātes pienu; |
b) |
dzīvnieku blīvumu un minimālo iekštelpu un āra platību, kas jāievēro konkrētām lauksaimniecības dzīvnieku sugām, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1.6.3., 1.6.4. un 1.7.2. punktu ir ievērotas dzīvnieku attīstības, fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības; |
c) |
minimālās iekštelpu un āra platības raksturojumiem un tehniskajām prasībām; |
d) |
visām lauksaimniecības dzīvnieku sugām, izņemot bites, paredzēto ēku un aploku raksturojumiem un tehniskajām prasībām, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1.7.2. punktu ir ievērotas dzīvnieku attīstības, fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības; |
e) |
prasībām veģetācijai un aizsargātu iekārtu un āra platību iezīmēm. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
15. pants
Ražošanas noteikumi attiecībā uz aļģēm un akvakultūras dzīvniekiem
1. Operatori, kas nodarbojas ar aļģu un akvakultūras dzīvnieku audzēšanu, jo īpaši ievēro II pielikuma III daļā un visos šā panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos izklāstītos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:
a) |
II pielikuma III daļas 3.1.3.3. punktu attiecībā uz barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji; |
b) |
II pielikuma III daļas 3.1.3.4. punktu, pievienojot turpmākus īpašus noteikumus par barību konkrētiem akvakultūras dzīvniekiem vai grozot minētos pievienotos noteikumus; |
c) |
II pielikuma III daļas 3.1.4.2. punktu attiecībā uz veterināro ārstēšanu akvakultūras dzīvniekiem; |
d) |
II pielikuma III daļu, pievienojot turpmākus katrai atsevišķai sugai paredzētus sīki izstrādātus nosacījumus vaislinieku apsaimniekošanai, pavairošanai un mazuļu audzēšanai vai grozot minētos pievienotos nosacījumus. |
3. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus katrai sugai vai sugu grupai par ielaiduma blīvumu un ražošanas sistēmu un turēšanas sistēmu īpašajām iezīmēm, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas sugu specifiskās vajadzības.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Šajā pantā un II pielikuma III daļā “ielaiduma blīvums” ir akvakultūras dzīvnieku dzīvsvars uz kubikmetru ūdens jebkurā nobarošanas posma laikā un – plekstveidīgo zivju un garneļu gadījumā – svars uz virsmas kvadrātmetru.
16. pants
Pārstrādātas pārtikas ražošanas noteikumi
1. Operatori, kas ražo pārstrādātu pārtiku, jo īpaši ievēro II pielikuma IV daļā un visos šā panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos izklāstītos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:
a) |
II pielikuma IV daļas 1.4. punktu attiecībā uz piesardzības pasākumiem un profilakses pasākumiem, kas jāveic operatoriem; |
b) |
II pielikuma IV daļas 2.2.2. punktu attiecībā uz produktu un vielu, ko atļauts izmantot pārstrādātā pārtikā, tipu un sastāvu, kā arī nosacījumiem, ar kādiem tos var izmantot; |
c) |
II pielikuma IV daļas 2.2.4. punktu attiecībā uz to lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu procentuālā īpatsvara aprēķināšanu, kas minētas 30. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunkta i) punktā, tostarp pārtikas piedevām, ko, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā un ko šādas aprēķināšanas nolūkā uzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām. |
Minētajos deleģētajos aktos nav paredzēta iespēja izmantot aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus, kas nav nedz dabiski Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 (51) 16. panta 2., 3. un 4. punkta nozīmē, nedz arī bioloģiski.
3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz paņēmienus, kas atļauti pārtikas produktu pārstrādē.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
17. pants
Pārstrādātas barības ražošanas noteikumi
1. Operatori, kas ražo pārstrādātu barību, jo īpaši ievēro II pielikuma V daļā un visos šā panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos izklāstītos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikuma V daļas 1.4. punktu, pievienojot turpmākus piesardzības un profilakses pasākumus, kas jāveic operatoriem, vai grozot minētos pievienotos pasākumus.
3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz paņēmienus, kuru izmantošana ir atļauta barības produktu pārstrādē.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
18. pants
Vīna ražošanas noteikumi
1. Operatori, kas ražo vīna nozares produktus, jo īpaši ievēro II pielikuma VI daļā izklāstītos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:
a) |
II pielikuma VI daļas 3.2. punktu, pievienojot turpmākas aizliegtas vīndarības metodes, procesus un apstrādes vai grozot minētos pievienotos elementus; |
b) |
II pielikuma VI daļas 3.3. punktu. |
19. pants
Ražošanas noteikumi attiecībā uz raugu, ko izmanto pārtikā vai barībā
1. Operatori, kas ražo pārtikā vai barībā izmantojamu raugu, jo īpaši ievēro II pielikuma VII daļā izklāstītos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikuma VII daļas 1.3. punktu, pievienojot turpmākus sīki izstrādātus rauga ražošanas noteikumus vai grozot minētos pievienotos noteikumus.
20. pants
Konkrētu ražošanas noteikumu neesamība konkrētām lauksaimniecības dzīvnieku sugām un akvakultūras dzīvnieku sugām
Kamēr nav pieņemti:
a) |
papildu vispārīgie noteikumi citām lauksaimniecības dzīvnieku sugām, kuras nav reglamentētas II pielikuma II daļas 1.9. punktā, saskaņā ar 14. panta 2. punkta e) apakšpunktu; |
b) |
14. panta 3. punktā minētie īstenošanas akti attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku sugām; vai |
c) |
15. panta 3. punktā minētie īstenošanas akti attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku sugām vai sugu grupu, |
dalībvalsts var piemērot sīki izstrādātus valsts ražošanas noteikumus konkrētām dzīvnieku sugām vai sugu grupām saistībā ar elementiem, uz kuriem attiecas a), b) un c) punktā minētie pasākumi, ar noteikumu, ka minētie valsts noteikumi ir saskaņā ar šo regulu un ka ar tiem netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta tādu produktu laišana tirgū, kas ražoti ārpus tās teritorijas un kas atbilst šai regulai.
21. pants
Ražošanas noteikumi produktiem, kuri neietilpst 12.–19. pantā minētajās produktu kategorijās
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, pievienojot sīki izstrādātus ražošanas noteikumus, kā arī noteikumus par pienākumu veikt pāreju tiem produktiem, kuri neietilpst 12.–19. pantā minētajās produktu kategorijās, vai grozot minētos pievienotos noteikumus.
Minēto deleģēto aktu pamatā ir II nodaļā paredzētie bioloģiskās ražošanas mērķi un principi un tajos ievēro 9., 10. un 11. pantā paredzētos vispārīgos ražošanas noteikumus, kā arī spēkā esošos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus, kas attiecībā uz līdzīgiem produktiem noteikti II pielikumā. Tajos paredz prasības, kas jo īpaši attiecas uz attiecīgo produktu atļauto vai aizliegto apstrādi, praksi un resursiem vai pārejas periodiem.
2. Ja 1. pantā minēto sīki izstrādāto ražošanas noteikumu nav:
a) |
operatori attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem ievēro 5. un 6. pantā paredzētos principus, mutatis mutandis 7. pantā paredzētos principus un 9.–11. pantā paredzētos vispārīgos ražošanas noteikumus; |
b) |
Dalībvalsts attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem var piemērot sīki izstrādātus valsts ražošanas noteikumus, ar noteikumu, ka minētie noteikumi ir saskaņā ar šo regulu un ka ar tiem netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta tādu produktu laišana tirgū, kas ražoti ārpus tās teritorijas un kas atbilst šai regulai. |
22. pants
Ražošanas izņēmuma noteikumu pieņemšana
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot:
a) |
kritērijus lai noteiktu, vai situācija kvalificējama kā katastrofas apstākļi, kas izriet no “nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem”, “dzīvnieku slimībām”, “vides incidenta”, “dabas katastrofas” vai “katastrofāla notikuma”, kā definēts attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta h), i), j), k) un l) apakšpunktā, kā arī jebkuru citu salīdzināmu situāciju; |
b) |
īpašus noteikumus, tostarp iespējamu atkāpi no šīs regulas attiecībā uz to, kā dalībvalstīm jānovērš šādi katastrofas apstākļi, ja tās nolemj piemērot šo pantu; un |
c) |
īpašus noteikumus par monitoringu un ziņošanu šādos gadījumos. |
Minētajiem kritērijiem un noteikumiem piemēro II nodaļā paredzētos bioloģiskās ražošanas principus.
2. Ja dalībvalsts kādu notikumu ir oficiāli atzinusi par dabas katastrofu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 3. punktā vai 24. panta 3. punktā un minētā notikuma dēļ nav iespējams ievērot šajā regulā paredzētos ražošanas noteikumus, minētā dalībvalsts uz ierobežotu laikposmu un līdz brīdim, kad bioloģiskā ražošana var tik atsākta, var piešķirt atkāpes attiecībā uz šiem ražošanas noteikumiem, ievērojot II nodaļā paredzētos principus un visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu.
3. Dalībvalstis var pieņemt pasākumus saskaņā ar 1. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem, lai katastrofas apstākļu gadījumā bioloģiskā ražošana varētu turpināties vai tikt atsākta.
23. pants
Savākšana, iepakošana, pārvadāšana un uzglabāšana
1. Operators nodrošina, ka bioloģiskos produktus un pārejas produktus savāc, iepako, pārvadā un uzglabā saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:
a) |
III pielikuma 2. iedaļu; |
b) |
III pielikuma 3.,4. un 6. iedaļu, pievienojot turpmākus īpašus noteikumus par attiecīgo produktu pārvadāšanu un saņemšanu vai grozot minētos pievienotos noteikumus. |
24. pants
Atļaujas produktu un vielu izmantošanai bioloģiskajā ražošanā
1. Komisija var atļaut konkrētus produktus un vielas izmantot bioloģiskajā ražošanā un jebkādus šādus atļautus produktus un vielas iekļauj ierobežojošos sarakstos izmantošanai šādiem nolūkiem:
a) |
kā aktīvas vielas, ko paredzēts izmantot augu aizsardzības līdzekļos; |
b) |
kā mēslošanas līdzekļus, augsnes ielabotājus un barības vielas; |
c) |
kā augu, aļģu, dzīvnieku vai rauga izcelsmes nebioloģisku barības sastāvdaļu vai kā mikroorganiskas vai minerālas izcelsmes barības sastāvdaļu; |
d) |
kā barības piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus; |
e) |
kā dzīvnieku audzēšanai paredzēto dīķu, sprostu, baseinu, kanālu, ēku vai iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus; |
f) |
kā augkopībai, tostarp uzglabāšanai lauku saimniecībā, izmantoto ēku un iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus; |
g) |
kā tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus pārstrādes un uzglabāšanas telpās. |
2. Papildus produktiem un vielām, kas atļauti saskaņā ar 1. punktu, Komisija var atļaut konkrētus produktus un vielas izmantot, lai ražotu pārstrādātu bioloģisko pārtiku un pārtikā vai barībā izmantojamu raugu, un jebkādus šādus atļautus produktus un vielas iekļauj ierobežojošos sarakstos izmantošanai šādiem nolūkiem:
a) |
kā pārtikas piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus; |
b) |
kā lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskas sastāvdaļas, ko izmanto pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā; |
c) |
kā pārstrādes palīglīdzekļus rauga un rauga produktu ražošanā. |
3. Šā panta 1. punktā minētos produktus un vielas atļauj izmantot bioloģiskajā ražošanā ar nosacījumu, ka ir ievēroti II nodaļā izklāstītie principi un turpmāk norādītie kritēriji, ko novērtē kopumā:
a) |
tie ir būtiski ilgtspējīgai ražošanai un lietojumam, kādam tie paredzēti; |
b) |
visi attiecīgie produkti un vielas ir augu, aļģu, dzīvnieku, mikroorganiskas vai minerālas izcelsmes produkti vai vielas, izņemot gadījumus, kad šādas izcelsmes produkti vai vielas nav pieejamas pietiekamos daudzumos vai pieņemamā kvalitātē vai kad nav pieejamas alternatīvas; |
c) |
attiecībā uz produktiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā:
|
d) |
attiecībā uz produktiem, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, – to izmantošana ir būtiska, lai iegūtu vai uzturētu augsnes auglību vai izpildītu konkrētas kultūraugu barošanas prasības, vai konkrētiem mērķiem saistībā ar augsnes ielabošanu; |
e) |
attiecībā uz produktiem, kas minēti 1. punkta c) un d) apakšpunktā:
|
4. Šā panta 2. punktā minētos produktus un vielas atļauj izmantot pārstrādātas bioloģiskas pārtikas ražošanā vai pārtikā vai barībā izmantojama rauga ražošanā ar nosacījumu, ka ir ievēroti II nodaļā izklāstītie principi un turpmāk norādītie kritēriji, ko novērtē kopumā:
a) |
nav pieejami alternatīvi produkti vai vielas, kas atļautas saskaņā ar šo pantu, vai paņēmieni, kas atbilst šai regulai; |
b) |
bez minēto produktu un vielu izmantošanas būtu neiespējams ražot vai saglabāt pārtiku vai izpildīt konkrētas uztura vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem; |
c) |
tie ir sastopami dabā un var būt apstrādāti vienīgi mehāniskos, fiziskos, bioloģiskos, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos procesos, izņemot gadījumus, kad šādas izcelsmes produkti vai vielas nav pieejamas pietiekamā daudzumā vai pieņemamā kvalitātē; |
d) |
bioloģiskā sastāvdaļa nav pieejama pietiekamā daudzumā. |
5. Ķīmiski sintezētus produktus un vielas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu ir atļauts izmantot tikai tajos gadījumos, kad 5. panta g) punktā minēto ārējo resursu izmantošana radītu nepieņemamu ietekmi uz vidi.
6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šā panta 3. un 4. punktu, pievienojot papildu kritērijus, saskaņā ar kuriem piešķir šā panta 1. un 2. punktā minēto produktu un vielu izmantošanai bioloģiskajā ražošanā kopumā un konkrēti pārstrādātas bioloģiskas pārtikas ražošanā, kā arī papildu kritērijus šādu atļauju atsaukšanai, vai grozot minētos pievienotos kritērijus.
7. Ja dalībvalsts uzskata, ka produkts vai viela būtu jāiekļauj 1. un 2. punktā minētajos atļauto produktu un vielu sarakstos vai jāsvītro no tiem vai ka būtu jāgroza ražošanas noteikumos minētās lietošanas specifikācijas, tā nodrošina to, ka dokumentāciju, kurā norādīti šādas iekļaušanas, svītrošanas vai citu izmaiņu iemesli, oficiāli nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm, un tā ir darīta publiski pieejama, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktus datu aizsardzības jomā.
Komisija publicē visus šajā punktā minētos pieprasījumus.
8. Komisija regulāri pārskata šajā pantā minētos sarakstus.
Nebioloģisku sastāvdaļu sarakstu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, pārskata vismaz reizi gadā.
9. Komisija pieņem īstenošanas aktus, par atļauju piešķiršanu vai atsaukšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu produktiem un vielām, kurus drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā kopumā un konkrēti pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, un ar ko nosaka procedūras, kas jāievēro attiecībā uz šādām atļaujām, šādu produktu un vielu sarakstiem un attiecīgā gadījumā to aprakstu, sastāvam piemērojamām prasībām un lietošanas nosacījumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
25. pants
Dalībvalstu atļaujas lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskām sastāvdaļām pārstrādātā bioloģiskā pārtikā
1. Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu piekļuvi konkrētām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, un ja šādas sastāvdaļas bioloģiskā formā pietiekamā daudzumā nav pieejamas, tad dalībvalsts – pēc operatora pieprasījuma – var pagaidu kārtā uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, atļaut tās teritorijā pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanai izmantot lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskas sastāvdaļas. Minētā atļauja attiecas uz visiem operatoriem minētajā dalībvalstī.
2. Par jebkuru atļauju, kas piešķirta attiecībā uz tās teritoriju saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot datoru sistēmu, kas ļauj elektroniski apmainīties ar dokumentiem un informāciju, kuru darījusi pieejamu Komisija.
3. Dalībvalstis 1. punktā paredzēto atļauju var pagarināt divas reizes katrreiz ilgākais uz sešiem mēnešiem, ar noteikumu, ka neviena cita dalībvalsts, izmantojot 2. punktā minēto sistēmu, nav cēlusi iebildumus, proti, norādījusi, ka šādas sastāvdaļas bioloģiskā formā ir pieejamas pietiekamā daudzumā.
4. Saskaņā ar 46. panta 1. punktu atzīta kontroles iestāde vai kontroles institūcija var uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, piešķirt šā panta 1. punktā minēto pagaidu atļauju trešo valstu operatoriem, kuri šādu atļauju prasa un uz kuriem attiecas minētās kontroles iestādes vai kontroles institūcijas kontroles, ar noteikumu, ka attiecīgajā trešajā valstī ir izpildīti minētā punktā paredzētie nosacījumi. Atļauju var pagarināt ne vairāk kā divas reizes katrreiz uz sešiem mēnešiem.
5. Ja pēc diviem pagaidu atļaujas pagarinājumiem, pamatojoties uz objektīvu informāciju, dalībvalsts uzskata, ka šādu sastāvdaļu pieejamība bioloģiskā formā joprojām ir nepietiekama, lai apmierinātu operatoru vajadzības attiecībā uz kvalitāti un kvantitāti, tā var saskaņā ar 24. panta 7. punktu iesniegt pieprasījumu Komisijai.
26. pants
Datu vākšana par to, vai tirgū ir pieejams bioloģiskais un pārejas augu reproduktīvais materiāls, bioloģiski audzēti dzīvnieki un bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļi
1. Katra dalībvalsts nodrošina, lai tiktu izveidota regulāri atjaunināta datubāze, kurā tiek uzskaitīts tās teritorijā pieejamais bioloģiskais un pārejas augu reproduktīvais materiāls, izņemot sējeņus, bet ietverot sēklas kartupeļus.
2. Dalībvalstis ir ieviesušas sistēmas, kas ļauj operatoriem, kuri tirgo bioloģisko vai pārejas augu reproduktīvo materiālu, bioloģiski audzētus dzīvniekus vai bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļus un kuri spēj tos piegādāt pietiekamos daudzumos un saprātīgā laikposmā, brīvprātīgi, bez maksas, kopā ar to vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju publicēt informāciju par:
a) |
bioloģisko un pārejas augu reproduktīvo materiālu, piemēram, augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, vai bioloģiskajai ražošanai piemērotām bioloģiskām šķirnēm, izņemot sējeņus, bet ietverot sēklas kartupeļus; minētā materiāla daudzumu izteiktu kā svaru un gada laikposmu, kad tas pieejams; šādu materiālu norāda sarakstā, izmantojot vismaz zinātnisko nosaukumu latīņu valodā; |
b) |
bioloģiski audzētiem dzīvniekiem, kuriem var paredzēt atkāpi saskaņā ar II pielikuma II daļas 1.3.4.4. punktu; pieejamo dzīvnieku skaitu, kas iedalīti pēc dzimuma; attiecīgā gadījumā informāciju par dažādām dzīvnieku sugām attiecībā uz pieejamo šķirni un līniju; dzīvnieku šķirnēm; dzīvnieku vecumu un jebkuru citu būtisku informāciju; |
c) |
bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļiem, kas pieejami saimniecībā, un akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/88/EK (52), un ražošanas jaudu katrai akvakultūras sugai. |
3. Dalībvalstis var arī izveidot sistēmas, kas ļauj operatoriem, kuri tirgo bioloģiskajai ražošanai piemērotas šķirnes un līnijas saskaņā ar II pielikuma II daļas 1.3.3. punktu vai bioloģiski audzētas jaunvistas un kuri spēj minētos dzīvniekus piegādāt pietiekamos daudzumos un saprātīgā laikposmā, attiecīgo informāciju brīvprātīgi un bez maksas publicēt kopā ar to vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.
4. Operatori, kuri izvēlas informāciju par augu reproduktīvo materiālu, dzīvniekiem vai bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļiem iekļaut 2. un 3. punktā minētajās sistēmās, nodrošina, ka informācija tiek regulāri atjaunināta un ka informācija no sarakstiem tiek svītrota tad, kad augu reproduktīvais materiāls, dzīvnieki vai bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļi vairs nav pieejami.
5. Šā panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis var turpināt izmantot jau esošās attiecīgās informācijas sistēmas.
6. Komisija tam īpaši paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē publicē saiti uz katru valsts datubāzi vai sistēmu, lai dotu iespēju lietotājiem visā Savienībā piekļūt šādām datubāzēm vai sistēmām.
7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus nolūkā noteikt:
a) |
tehniskus datus 1. punktā minētās datubāzes un 2. punktā minēto sistēmu izveidei un uzturēšanai; |
b) |
specifikācijas attiecībā uz 1. un 2. punktā minētās informācijas vākšanu; |
c) |
specifikācijas attiecībā uz kārtību līdzdalībai 1. punktā minētajās datubāzēs un 2. un 3. punktā minētajās sistēmās; un |
d) |
sīkas ziņas par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar 53. panta 6. punktu. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
27. pants
Pienākumi un rīcība gadījumā, ja ir aizdomas par neatbilstību
Ja operatoram ir aizdomas par to, ka produkts, ko viņš ir ražojis, sagatavojis, importējis vai ir saņēmis no cita operatora, neatbilst šai regulai, minētais operators, ievērojot 28. panta 2. punktu:
a) |
identificē un nošķir attiecīgo produktu; |
b) |
pārbauda, vai aizdomas var pamatot; |
c) |
attiecīgo produktu nelaiž tirgū kā bioloģisku vai pārejas produktu un to neizmanto bioloģiskajā ražošanā, ja vien aizdomas nav kliedējamas; |
d) |
ja aizdomas ir pamatotas vai ja tās nav kliedējamas, attiecīgā gadījumā par rīcībā esošajiem elementiem nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi vai – attiecīgā gadījumā – attiecīgo kontroles iestādi vai kontroles institūciju, un attiecīgā gadījumā tai iesniedz minētos esošos elementus; |
e) |
pilnībā sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi vai – attiecīgā gadījumā – attiecīgo kontroles iestādi vai kontroles institūciju, pārbaudot un nosakot iemeslus neatbilstībai, par kuru radušās aizdomas. |
28. pants
Piesardzības pasākumi ar mērķi izvairīties no neatļautu produktu un vielu klātbūtnes
1. Lai nepieļautu kontamināciju ar produktiem vai vielām, kuru izmantošana saskaņā ar 9. panta 3. punkta pirmo daļu bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, operatori katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā veic šādus piesardzības pasākumus:
a) |
ievieš un turpina piemērot samērīgus un atbilstīgus pasākumus, ar ko identificē riskus attiecībā uz bioloģiskās ražošanas un produktu kontamināciju ar neatļautiem produktiem vai vielām, tostarp sistemātiski identificējot būtiskus procesuālus posmus; |
b) |
ievieš un turpina piemērot samērīgus un atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no riska attiecībā uz bioloģiskās ražošanas un produktu kontamināciju ar neatļautiem produktiem vai vielām; |
c) |
regulāri pārskata un pielāgo šādus pasākums; un |
d) |
ievēro citas būtiskas šīs regulas prasības, kas nodrošina bioloģisku, pārejas un nebioloģisku produktu nošķiršanu. |
2. Ja operatoram ir aizdomas, ka tāpēc, ka produktā, ko paredzēts izmantot vai tirgot kā bioloģisku vai pārejas produktu, ir produkts vai viela, kura izmantošana saskaņā ar 9. panta 3. punkta pirmo daļu bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, attiecīgais produkts neatbilst šai regulai, operators:
a) |
identificē un nošķir attiecīgo produktu; |
b) |
pārbauda, vai aizdomas var pamatot; |
c) |
attiecīgo produktu nelaiž tirgū kā bioloģisku vai pārejas produktu un to neizmanto bioloģiskajā ražošanā, ja vien aizdomas nav kliedējamas; |
d) |
ja aizdomas ir pamatotas vai ja tās nav kliedējamas, attiecīgā gadījumā par rīcībā esošajiem elementiem nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi vai – attiecīgā gadījumā – attiecīgo kontroles iestādi vai kontroles institūciju, vai tos tām iesniedz; |
e) |
pilnībā sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi vai – attiecīgā gadījumā – attiecīgo kontroles iestādi vai kontroles institūciju, nosakot un pārbaudot neatļautu produktu vai vielu klātbūtnes iemeslus. |
3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vienotus noteikumus, ar ko norāda:
a) |
procedūras pasākumus, kas operatoriem jāievēro saskaņā ar 2. punkta a)–e) apakšpunktu, un atbilstošos dokumentus, kas tiem jāiesniedz; |
b) |
samērīgus un atbilstīgus pasākumus, kas operatoriem jāpieņem un jāpārskata, lai identificētu un novērstu kontaminācijas riskus saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
29. pants
Pasākumi, kas jāveic neatļautu produktu vai vielu klātbūtnes gadījumā
1. Ja kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija saņem pamatotu informāciju par tādu produktu vai vielu klātbūtni, kuru izmantošana saskaņā ar 9. panta 3. punkta pirmo daļu bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, vai ja operators to ir informējis saskaņā ar 28. panta 2. punkta d) apakšpunktu, vai tā konstatē šādus produktus vai vielas bioloģiskā vai pārejas produktā, tā:
a) |
nekavējoties veic oficiālu izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 ar mērķi konstatēt avotus un cēloni, lai pārbaudītu atbilstību 9. panta 3. punkta pirmajai daļai un 28. panta 1. punktam; šāda izmeklēšana jāpabeidz pēc iespējas drīz, saprātīgā laikposmā, ņemot vērā produkta derīguma termiņu un lietas sarežģītību; |
b) |
provizoriski aizliedz gan laist tirgū attiecīgos produktus kā bioloģiskus produktus vai pārejas produktus, gan to izmantošanu bioloģiskajā ražošanā, kamēr nav pieejami a) apakšpunktā minētās izmeklēšanas rezultāti. |
2. Attiecīgo produktu nelaiž tirgū kā bioloģisku produktu vai pārejas produktu vai neizmanto bioloģiskajā ražošanā, ja kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā kontroles iestāde vai kontroles institūcija ir konstatējusi, ka attiecīgais operators:
a) |
ir izmantojis produktus vai vielas, kuru izmantošana saskaņā ar 9. panta 3. punkta pirmo daļu bioloģiskā ražošanā nav atļauta; |
b) |
nav veicis 28. panta 1. punktā minētos piesardzības pasākums; vai |
c) |
nav veicis pasākumus atbilstoši kompetento iestāžu, kontroles iestāžu vai kontroles institūciju attiecīgajiem iepriekšējiem pieprasījumiem. |
3. Attiecīgajam operatoram dod iespēju izteikt komentārus par 1. punkta a) apakšpunktā minētās izmeklēšanas rezultātiem. Kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija kārto dokumentāciju par veikto izmeklēšanu.
Pēc pieprasījuma vajadzības gadījumā attiecīgais operators veic šādus korektīvos pasākumus, lai novērstu turpmāku kontamināciju.
4. Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šā panta īstenošanu, par tādu produktu un vielu klātbūtni, kuru izmantošana, ievērojot 9. panta 3) punkta pirmo daļu, bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, un par šā panta 5. punktā minēto valsts noteikumu izvērtējumu. Turpmākas saskaņošanas nolūkos minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā var pievienot leģislatīva akta priekšlikumu.
5. Dalībvalstis, kurās ir ieviesti noteikumi, ar ko paredz, ka produkti, kuru sastāvā produkti vai vielas, kuru izmantošana, ievērojot 9. panta 3. punkta pirmo daļu, bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, ir tādā daudzumā, kas pārsniedz noteiktu līmeni, netiek tirgoti kā bioloģiski produkti, var turpināt piemērot minētos noteikumus, ar noteikumu, ka minētie noteikumi neaizliedz, neierobežo vai nekavē to, ka tirgū kā bioloģiskus laiž tādus produktus, kuri ražoti citās dalībvalstīs, ja minētie produkti ir ražoti atbilstīgi šai regulai. Dalībvalstis, kas izmanto šo punktu, nekavējoties informē par to Komisiju.
6. Kompetentās iestādes dokumentē 1. punktā minētās izmeklēšanas rezultātus, kā arī citus pasākumus, ko tās veikušas, lai izveidotu paraugpraksi un turpmākus pasākumus nolūkā izvairīties no tādu produktu un vielu klātbūtnes, kuru izmantošana, ievērojot 9. panta 3. punkta pirmo daļu, bioloģiskajā ražošanā nav atļauta.
Dalībvalstis dara šādu informāciju pieejamu pārējām dalībvalstīm un Komisijai, izmantojot datoru sistēmu, kas uzlabo elektronisko apmaiņu ar dokumentiem un informāciju, kuru darījusi pieejamu Komisija.
7. Dalībvalstis savā teritorijā var veikt atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no netīšas tādu produktu un vielu klātbūtnes bioloģiskajā lauksaimniecībā, kuru izmantošana, ievērojot 9. panta 3. punkta pirmo daļu, bioloģiskajā ražošanā nav atļauta. Šādi pasākumi neaizliedz, neierobežo vai nekavē laist tirgū kā bioloģiskus vai pārejas produktus tādus produktus, kas ražoti citās dalībvalstīs, ja minētie produkti ražoti atbilstīgi šai regulai. Dalībvalstis, kas izmanto šo punktu, nekavējoties informē par to Komisiju un pārējās dalībvalstis.
8. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vienotus noteikumus, ar ko norāda:
a) |
metodoloģiju, kas jāizmanto kompetentajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, lai atklātu un izvērtētu tādu produktu un vielu klātbūtni, kuru izmantošana, ievērojot 9. panta 3. punkta pirmo daļu, bioloģiskajā ražošanā nav atļauta; |
b) |
tādas informācijas saturu un formātu, kas dalībvalstīm jādara pieejama Komisijai un citām dalībvalstīm saskaņā ar šā panta 6. punktu. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
9. Līdz katra gada 31. martam dalībvalstis Komisijai elektroniski nosūta attiecīgo informāciju par tiem gadījumiem iepriekšējā gadā, kuros iesaistīta kontaminācija ar neatļautiem produktiem vai vielām, tostarp robežkontroles punktos apkopoto informāciju, par iepriekšējo gadu, kas attiecas uz konstatētās kontaminācijas veidu un jo īpaši uz kontaminācijas cēloni, avotu un līmeni, kā arī kontaminēto produktu apjomu un veidu. Komisija vāc šo informāciju, izmantojot datoru sistēmu, kuru darījusi pieejamu Komisija, un to izmanto, lai veicinātu paraugprakses izveidi kontaminācijas nepieļaušanai.
IV NODAĻA
MARĶĒŠANA
30. pants
Tādu norāžu lietošana, kuras apzīmē bioloģisko ražošanu
1. Šīs regulas vajadzībām produktu uzskata par tādu, kura apzīmēšanai izmantotās norādes apzīmē bioloģisko ražošanu, ja marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos šāds produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas, ko izmanto tā ražošanā, ir apzīmētas ar norādēm, kuras patērētājam liek domāt, ka produkts, sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas ir ražotas saskaņā ar šo regulu. Konkrēti – šīs regulas prasībām atbilstošu 2. panta 1. punktā minētu produktu marķējumā un reklāmā visā Savienībā un jebkurā no IV pielikumā uzskaitītajām valodām, atsevišķi vai saistīti, var lietot minētajā pielikumā dotās norādes un to atvasinājumus un deminutīvus, piemēram, “bio” un “eko”.
2. Attiecībā uz 2. panta 1. punktā minētajiem produktiem norādes, kas minētas šā panta 1. punktā, Savienībā nevienā no IV pielikumā uzskaitītajām valodām neizmanto šīs regulas prasībām neatbilstošu produktu marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos.
Turklāt marķējumā vai reklāmā neizmanto ne norādes, tostarp preču zīmēs vai uzņēmumu nosaukumos lietotas norādes, ne praksi, ja tā var maldināt patērētāju vai lietotāju, liekot domāt, ka produkts vai tā sastāvdaļas atbilst šai regulai.
3. Pārejas periodā ražotus produktus nemarķē vai nereklamē kā bioloģiskos produktus vai kā pārejas produktus.
Tomēr augu reproduktīvo materiālu, augu izcelsmes pārtikas produktus un augu izcelsmes barības produktus, kas ražoti pārejas periodā un kas atbilst 10. panta 4. punktam, var marķēt un reklamēt kā pārejas produktus, izmantojot norādi “pārejas” vai atbilstīgu norādi kopā ar 1. punktā minētajām norādēm.
4. Šā panta 1. un 3. punktā minētās norādes neizmanto produktam, kura marķējumā vai reklāmā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir jānorāda, ka produkts satur ĢMO, sastāv no ĢMO vai ir ražots no ĢMO.
5. Attiecībā uz pārstrādātu pārtiku 1. punktā minētās norādes var lietot:
a) |
tirdzniecības nosaukumā un sastāvdaļu sarakstā – ja šāds saraksts ir obligāts atbilstīgi Savienības tiesību aktiem – ar noteikumu, ka:
|
b) |
tikai sastāvdaļu sarakstā ar noteikumu, ka:
|
c) |
tirdzniecības nosaukumā un sastāvdaļu sarakstā ar noteikumu, ka:
|
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajā sastāvdaļu sarakstā norāda, kuras sastāvdaļas ir bioloģiskas. Atsauces uz bioloģisko ražošanu drīkst norādīt tikai attiecībā uz bioloģiskajām sastāvdaļām.
Pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajā sastāvdaļu sarakstā iekļauj norādi par bioloģisko sastāvdaļu kopējo procentuālo daļu no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu kopējā daudzuma.
Šā panta 1. punktā minētās norādes, kas izmantotas šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajā sastāvdaļu sarakstā, un īpatsvara norāde, kas minēta šā punkta trešajā daļā, ir tādas pašas krāsas, izmēra un stila burtiem kā pārējās norādes sastāvdaļu sarakstā.
6. Attiecībā uz pārstrādātu barību – 1. punktā minētās norādes var izmantot tirdzniecības nosaukumā un sastāvdaļu sarakstā ar noteikumu, ka:
a) |
pārstrādātā barība atbilst ražošanas noteikumiem, kas paredzēti II pielikuma II, III un V daļā, un īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 16. panta 3. punktu; |
b) |
visas pārstrādātās barības sastāvā esošās lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir bioloģiskas; un |
c) |
vismaz 95 % produkta sausnas ir bioloģiska. |
7. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:
a) |
šo pantu, pievienojot turpmākus noteikumus par I pielikumā uzskaitīto produktu marķēšanu vai grozot minētos pievienotos noteikumus; un |
b) |
IV pielikumā izklāstīto norāžu sarakstu, ņemot vērā ar valodu saistītas pārmaiņas dalībvalstīs. |
8. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātas prasības par šā panta 3. punkta piemērošanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
31. pants
Kultūraugu ražošanā izmantoto produktu un vielu marķēšana
Neatkarīgi no šīs regulas darbības jomas, kā izklāstīts 2. panta 1. punktā, produktiem un vielām, kas tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļos kā mēslošanas līdzekļi, augsnes ielabotāji vai barības vielas, kas ir atļautas saskaņā ar 9. un 24. pantu, var pievienot atsauci, kas norāda uz to, ka minētos produktus vai vielas drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā saskaņā ar šo regulu.
32. pants
Obligātās norādes
1. Ja uz produktiem, tostarp produktiem, kas ir marķēti kā pārejas produkti saskaņā ar 30. panta 3. punktu, ir 30. panta 1. punktā minētās norādes:
a) |
marķējumā norāda arī tās kontroles iestādes vai kontroles institūcijas kodu, kura kontrolē operatoru, kas ir veicis pēdējo ražošanas vai sagatavošanas darbību; un |
b) |
attiecībā uz fasētu pārtiku – uz iepakojuma norāda arī 33. pantā minēto Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, izņemot gadījumus, kas minēti 30. panta 3. punktā un 30. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā. |
2. Ja izmanto Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, tajā pašā vizuālajā laukā, kurā redzams logotips, ir norāde par vietu, kurā audzētas produkta sastāvā esošās lauksaimniecības izejvielas, un minētā norāde ir attiecīgi vienā no šādiem veidiem:
a) |
“Lauksaimniecība ES”, ja lauksaimniecības izejvielas ir audzētas Savienībā; |
b) |
“Lauksaimniecība ārpus ES”, ja lauksaimniecības izejvielas ir audzētas trešās valstīs; |
c) |
“Lauksaimniecība ES/ārpus ES”, ja daļa lauksaimniecības izejvielu ir audzēta Savienībā un daļa – trešā valstī. |
Pirmās daļas nolūkos attiecīgā gadījumā vārdu “lauksaimniecība” var aizstāt ar terminu “akvakultūra” un vārdus “ES” un “ārpus ES” var aizstāt vai papildināt ar valsts nosaukumu, vai ar valsts un reģiona nosaukumu, ja visas lauksaimniecības izejvielas, kas ir produkta sastāvā, ir audzētas minētajā valstī un attiecīgā gadījumā – minētajā reģionā.
Saistībā ar norādi par vietu, kurā ir audzētas lauksaimniecības izejvielas, kas ir produkta sastāvā, kā minēts pirmajā un trešajā daļā, var neņemt vērā svara ziņā nelielus sastāvdaļu daudzumus ar noteikumu, ka kopējais vērā neņemto sastāvdaļu daudzums nepārsniedz 5 % (no svara) no lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielu kopējā daudzuma.
Vārdi “ES” vai “ārpus ES” nav tādas krāsas, izmēra un stila burtiem, kas ir vairāk pamanāmi nekā produkta nosaukums.
3. Norādes, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā un 33. panta 3. punktā, izvieto labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli pamanāmas, un tās ir skaidri salasāmas un neizdzēšamas.
4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantu, ar kuriem groza šā panta 2. punktu un 33. panta 3. punktu, pievienojot papildu noteikumus par marķēšanu vai grozot minētos pievienotos noteikumus.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas saistīti ar:
a) |
praktisku kārtību attiecībā uz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā un 33. panta 3. punktā minēto norāžu izmantošanu, noformējumu, saturu un izmēru; |
b) |
kodu piešķiršanu kontroles iestādēm un kontroles institūcijām; |
c) |
lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietas norādēm saskaņā ar šā panta 2. punktu un 33. panta 3. punktu. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
33. pants
Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips
1. Lai marķētu, noformētu un reklamētu šai regulai atbilstošus produktus, var izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu.
Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu var izmantot arī informācijas un izglītības nolūkos saistībā ar paša logotipa esamību un reklāmu, ar noteikumu, ka šāda lietojuma rezultātā patērētājs nevar tikt maldināts attiecībā uz konkrētu produktu bioloģisku ražošanu un ar noteikumu, ka logotips ir attēlots saskaņā ar V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Šādā gadījumā 32. panta 2. punkta un V pielikuma 1.7. punkta prasības netiek piemērotas.
Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu neizmanto pārstrādātai pārtikai, kas minēta 30. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā, un pārejas produktiem, kas minēti 30. panta 3. punktā.
2. Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips ir oficiāls apliecinājums saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 86. un 91. pantu, izņemot gadījumus, kad to lieto saskaņā ar 1. punkta otro daļu.
3. Attiecībā uz produktiem, kas ir importēti no trešām valstīm, Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana nav obligāta. Ja minētais logotips ir šādu produktu marķējumā, tad marķējumā iekļauj arī 32. panta 2. punktā minēto norādi.
4. Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips atbilst V pielikumā norādītajam paraugam un minētajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
5. Lai marķētu, noformētu un reklamētu šai regulai atbilstošus produktus, var izmantot nacionālus un privātus logotipus.
6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko attiecībā uz Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu un ar to saistītajiem noteikumiem groza V pielikumu.
V NODAĻA
SERTIFIKĀCIJA
34. pants
Sertifikācijas sistēma
1. Pirms jebkādu produktu tirgū laiž kā “bioloģisko” vai “pārejas” produktu vai pirms pārejas perioda 36. pantā minētie operatori un operatoru grupas, kas ražo, sagatavo, izplata vai uzglabā bioloģiskos vai pārejas produktus, importē šādus produktus no trešās valsts vai eksportē šādus produktus uz trešo valsti, vai laiž šādus produktus tirgū, paziņo par savu darbību tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tā tiek veikta un kurā viņu uzņēmums ir pakļauts kontroles sistēmai.
Ja kompetentās iestādes savus pienākumus ir uzticējušas vairākām kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām vai ir tām deleģējušas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus vai konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, operatori vai operatoru grupas pirmajā daļā minētajā paziņojumā norāda, kura kontroles iestāde vai kontroles institūcija pārbauda, vai to darbības atbilst šai regulai un izsniedz 35. panta 1. punktā minēto sertifikātu.
2. Operatori, kuri fasētus bioloģiskos produktus pārdod tieši galapatērētājam vai lietotājam, tiek atbrīvoti no šā panta 1. punktā minētā paziņošanas pienākuma un no pienākuma, kas nosaka, ka viņu īpašumā ir jābūt 35. panta 2. punktā minētajam sertifikātam, ar noteikumu, ka viņi neražo, negatavo, neuzglabā (izņemot tikai saistībā ar pārdošanas vietu) vai neimportē šādus produktus no trešās valsts, vai nenodod šo darbību veikšanu ar apakšuzņēmuma līgumu citam operatoram.
3. Ja operatori vai operatoru grupas ar apakšuzņēmuma līgumu nodod kādu no savām darbībām trešām personām, gan operatori vai operatoru grupas, gan trešās personas, kam ar apakšuzņēmuma līgumu ir nodotas minētās darbības, izpilda 1. punkta noteikumus, ja vien operators vai operatoru grupa 1. punktā minētajā paziņojumā nav deklarējis, ka tas saglabā atbildību par bioloģisko ražošanu un ka minēto atbildību nav nodevis apakšuzņēmējam. Šādos gadījumos kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā kontroles iestāde vai kontroles institūcija, kontrolējot operatoru vai operatoru grupas, kas ar apakšuzņēmuma līgumu ir nodevušas savas darbības, pārbauda, vai ar apakšuzņēmuma līgumu nodotās darbības atbilst šai regulai.
4. Dalībvalstis var norīkot iestādi vai apstiprināt institūciju, kurai jāsaņem 1. punktā minētie paziņojumi.
5. Operatori, operatoru grupas un apakšuzņēmēji saskaņā ar šo regulu kārto dokumentāciju par dažādajām darbībām, kuras tie veic.
6. Dalībvalstis uztur atjauninātus sarakstus ar to operatoru un operatoru grupu nosaukumiem un adresēm, kuri ir paziņojuši par savām darbībām saskaņā ar 1. punktu, un atbilstošā veidā, tostarp izmantojot saites uz vienotu tīmekļa vietni, publisko šo datu visaptverošu sarakstu kopā ar informāciju, kas saistīta ar sertifikātiem, kas saskaņā ar 35. panta 1. punktu izsniegti minētajiem operatoriem un operatoru grupām. To darot, dalībvalstis izpilda Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (53) paredzētās prasības par personas datu aizsardzību.
7. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuram operatoram vai operatoru grupai, kas atbilst šai regulai un kas, ja tiek iekasēta maksa saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 78. un 80. pantu, maksā samērīgu maksu, lai segtu kontroles izdevumus, ir tiesības būt iekļautiem kontroles sistēmā, un ka tiek publiskotas maksas, kas var tikt ievāktas.
8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko attiecībā uz prasībām par dokumentu uzskaiti groza II pielikumu.
9. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz sīkāku informāciju un specifikācijas par:
a) |
1. punktā minētās ziņošanas formātu un tehniskajiem līdzekļiem; |
b) |
6. punktā minēto sarakstu publiskošanas kārtību; un |
c) |
7. punktā minētās maksas publiskošanas procedūras un kārtību. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
35. pants
Sertifikāts
1. Kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādes vai kontroles institūcijas izsniedz sertifikātu jebkuram operatoram vai operatoru grupai, kas paziņojuši par savu darbību saskaņā ar 34. panta 1. punktu un atbilst šai regulai. Sertifikātu:
a) |
kad vien tas iespējams – izdod elektroniskā formātā; |
b) |
tajā norāda vismaz operatora vai operatoru grupas identifikāciju, tostarp locekļu sarakstu, to produktu kategoriju, uz ko attiecas sertifikāts, un tā derīguma termiņu; |
c) |
tajā apliecina, ka paziņotā darbība atbilst šai regulai, un |
d) |
to izdod saskaņā ar VI pielikumā doto paraugu. |
2. Neskarot šā panta 8. punktu un 34. panta 2. punktu, operatori un operatoru grupas nelaiž tirgū 2. panta 1. punktā minētos produktus kā bioloģiskus vai pārejas produktus, ja vien tie jau nav ieguvuši sertifikātu, kā minēts šā panta 1. punktā.
3. Šajā pantā minētais sertifikāts ir oficiāls sertifikāts Regulas (ES) 2017/625 86. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.
4. Operators un operatoru grupa nav tiesīgi saņemt vairāku kontroles institūciju izdotus sertifikātus saistībā ar vienā un tajā pašā dalībvalstī veiktām darbībām attiecībā uz vienu un to pašu produktu kategoriju, tostarp gadījumos, kad minētais operators un operatoru grupa darbojas dažādos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos.
5. Operatoru grupas locekļi nav tiesīgi saņemt atsevišķu sertifikātu par jebkādām darbībām, uz kurām attiecas tās operatoru grupas sertifikāts, kurā viņi ietilpst.
6. Operatori pārbauda to operatoru sertifikātus, kas ir viņu piegādātāji.
7. Šā panta 1. un 4. punkta nolūkos produktus klasificē saskaņā ar šādām kategorijām:
a) |
nepārstrādāti augi un augu produkti, tostarp sēklas un citi augu reproduktīvie materiāli; |
b) |
lauksaimniecības dzīvnieki un nepārstrādāti lopkopības produkti; |
c) |
aļģes un nepārstrādāti akvakultūras produkti; |
d) |
pārstrādāti lauksaimniecības produkti, tostarp akvakultūras produkti, ko izmanto pārtikā; |
e) |
barība; |
f) |
vīns; |
g) |
citi produkti, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā vai neietilpst iepriekšminētajās kategorijās. |
8. Dalībvalstis no pienākuma, kas nosaka, ka operatoru īpašumā ir jābūt 2. punktā paredzētajam sertifikātam, var atbrīvot operatorus, kuri tieši galapatērētājam pārdod neiepakotus bioloģiskos produktus, kas nav barība, ar noteikumu, ka minētie operatori neražo, negatavo, neuzglabā (izņemot tikai saistībā ar pārdošanas vietu) vai neimportē šādus produktus no trešās valsts, vai nenodod šo darbību veikšanu ar apakšuzņēmuma līgumu trešām personām, un ar noteikumu, ka:
a) |
netiek pārdots vairāk par 5 000 kg gadā; |
b) |
gada apgrozījums par šādi pārdotiem neiepakotiem bioloģiskiem produktiem nepārsniedz EUR 20 000; vai |
c) |
iespējamās operatora sertificēšanas izmaksas pārsniedz 2 % no kopējā minētā operatora pārdoto neiepakotu bioloģisku produktu apgrozījuma. |
Ja dalībvalsts nolemj pirmajā daļā minētajiem operatoriem piešķirt atbrīvojumu, tā var noteikt stingrākus limitus, nekā noteikts pirmajā daļā.
Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkuru savu lēmumu atbrīvot operatorus, ievērojot pirmo daļu, un par limitiem, līdz kādiem šādi operatori ir atbrīvoti.
9. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VI pielikumā dotā sertifikāta paraugu.
10. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīkāku informāciju un specifikācijas par 1. punktā minētā sertifikāta formu un tehniskos līdzekļus, ar kuriem sertifikātu izdod.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
36. pants
Operatoru grupa
1. Katra operatoru grupa:
a) |
sastāv tikai no tādiem locekļiem, kas ir lauksaimnieki, vai operatoriem, kuri ražo aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, un kas papildus tam var nodarboties ar pārtikas vai barības pārstrādi, sagatavošanu vai laišanu tirgū; |
b) |
sastāv tikai no locekļiem:
|
c) |
veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai trešā valstī; |
d) |
ir tiesību subjekts; |
e) |
sastāv tikai no locekļiem, kuru veiktās ražošanas darbības notiek savstarpēji ģeogrāfiski tuvu; |
f) |
izveido kopīgu tirdzniecības sistēmu grupas ražotiem produktiem; un |
g) |
izveido iekšējo kontroļu sistēmu, ko veido dokumentēts kontroles darbību un procedūru kopums, saskaņā ar kuru noteikta persona vai institūcija ir atbildīga par to, ka tiek pārbaudīta katra grupas locekļa atbilstība šai regulai. |
2. Kompetentās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādes vai kontroles institūcijas anulē 35. pantā minēto sertifikātu visai grupai, ja nepilnības 1. punktā minētās iekšējo kontroļu sistēmas izveidē vai darbībā, jo īpaši nespēja konstatēt vai novērst operatoru grupas atsevišķu locekļu neatbilstību, ietekmē bioloģisko produktu un pārejas produktu integritāti.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šā panta 1. un 2. punktu, pievienojot noteikumus vai grozot minētos pievienotos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz:
a) |
operatoru grupas atsevišķo locekļu pienākumiem; |
b) |
kritērijiem grupas locekļu ģeogrāfiskā tuvuma noteikšanai, piemēram kopīgas ražošanas iekārtas vai vietas; |
c) |
iekšējo kontroļu sistēmas izveidi un darbību, tostarp veicamo kontroļu tvērumu, saturu un biežumu, un kritērijiem, lai konstatētu iekšējo kontroļu sistēmas izveides vai darbības nepilnības. |
4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz īpašus noteikumus par:
a) |
operatoru grupas sastāvu un apmēru; |
b) |
dokumentu un uzskaites sistēmām, iekšējās izsekojamības sistēmu un operatoru sarakstu; |
c) |
informācijas apmaiņu starp operatoru grupu un kompetento iestādi vai iestādēm, kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, un starp dalībvalstīm un Komisiju. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
VI NODAĻA
OFICIĀLĀS KONTROLES UN CITAS OFICIĀLĀS DARBĪBAS
37. pants
Saikne ar Regulu (ES) 2017/625 un papildu noteikumiem par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kas saistītas ar bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu
Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2017/625, ja vien šīs regulas 40. panta 2. punktā nav paredzēts citādi, un papildus šīs regulas 29. pantam, ja vien šīs regulas 41. panta 1. punktā nav paredzēts citādi, šajā nodaļā izklāstītie īpašie noteikumi attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kas visā procesā tiek veiktas visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos, lai pārbaudītu, vai produkti, kas minēti šīs regulas 2. panta 1. punktā, ir ražoti atbilstīgi šai regulai.
38. pants
Papildu noteikumi par oficiālajām kontrolēm un par darbībām, kas jāveic kompetentajām iestādēm
1. Oficiālās kontroles, kas ir veiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 9. pantu, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, jo īpaši ietver:
a) |
pārbaudi, ko veic, lai pārbaudītu, vai operatori katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā piemēro profilaktiskus un piesardzības pasākumus, kā minēts šīs regulas 9. panta 6. punktā un 28. pantā; |
b) |
ja saimniecība ietver nebioloģiskas vai pārejas ražošanas vienības, ierakstu un tādu pasākumu vai procedūru vai kārtības pārbaudi, kas pastāv, lai nodrošinātu skaidru un faktisku nodalījumu starp bioloģiskām, pārejas un nebioloģiskām ražošanas vienībām, kā arī starp minētajās vienībās ražotiem attiecīgiem produktiem, un starp bioloģiskās, pārejas un nebioloģiskās ražošanas vienībās izmantotām vielām un produktiem; šādas pārbaudes ietver tādu zemes gabalu pārbaudes, attiecībā uz kuriem iepriekšējais periods ar atpakaļejošu spēku bija atzīts par pārejas perioda daļu, un pārbaudes nebioloģiskas ražošanas vienībās; |
c) |
ja operatori bioloģiskos, pārejas un nebioloģiskos produktus ievāc vienlaicīgi, ja tie tiek sagatavoti vai uzglabāti tajā pašā sagatavošanas vienībā, teritorijā vai telpās, vai tiek piegādāti citiem operatoriem vai uz citām vienībām, tādu ierakstu un pasākumu, procedūru vai kārtības pārbaudi, kas pastāv, lai nodrošinātu, ka darbības tiek veiktas, tās nošķirot telpā vai laikā, ka tiek veikti piemēroti tīrīšanas pasākumi un, attiecīgā gadījumā, pasākumi, lai novērstu produktu aizvietošanu, ka bioloģiskie produkti un pārejas produkti vienmēr tiek identificēti, un ka bioloģiskie, pārejas un nebioloģiskie produkti pirms un pēc sagatavošanas tiek uzglabāti, laikā vai telpā tos nošķirot vienu no otra; |
d) |
operatoru grupu iekšējās kontroles sistēmas struktūru un darbību pārbaudi; |
e) |
ja operatori ir atbrīvoti no paziņošanas pienākuma saskaņā ar šīs regulas 34. panta 2. punktu vai no pienākuma, kas nosaka, ka viņu īpašumā ir jābūt sertifikātam, saskaņā ar šīs regulas 35. panta 8. punktu, pārbaudi, vai prasības attiecībā uz minēto atbrīvojumu ir izpildītas, un minēto operatoru pārdoto produktu pārbaudi. |
2. Oficiālās kontroles, ko īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 9. pantu nolūkā pārbaudīt atbilstību šai regulai, tiek veiktas visā procesā visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos, pamatojoties uz neatbilstības iespējamību, kā definēts šīs regulas 3. panta 57) punktā un kuru nosaka, ņemot vērā – papildus Regulas (ES) 2017/625 9. pantā minētajiem elementiem – jo īpaši šādus elementus:
a) |
operatoru un operatoru grupu tips, daudzums un struktūra; |
b) |
tas, cik ilgi operatori un operatoru grupas bijušas iesaistītas bioloģiskajā ražošanā, sagatavošanā un izplatīšanā; |
c) |
tādu kontroļu rezultāti, kas veiktas saskaņā ar šo pantu; |
d) |
laikposms, kurā veiktas darbības; |
e) |
produktu kategorijas; |
f) |
produktu tips, daudzums un vērtība un to izmaiņas laika gaitā; |
g) |
iespējamība, ka var notikt produktu sajaukšanās vai kontaminācija ar neatļautiem produktiem vai vielām; |
h) |
tas, kā operatori un operatoru grupas piemēro atkāpes un izņēmumus no noteikumiem; |
i) |
kritiskie punkti attiecībā uz neatbilstību un neatbilstības iespējamību katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā; |
j) |
ar apakšuzņēmuma līgumiem nodotas darbības. |
3. Jebkurā gadījumā visiem operatoriem un operatoru grupām, izņemot 34. panta 2. punktā un 35. panta 8. punktā minētos, vismaz reizi gadā veic atbilstības pārbaudi.
Atbilstības pārbaude ietver fizisku inspicēšanu uz vietas, izņemot gadījumus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
attiecīgo operatoru vai operatoru grupu iepriekšējās pārbaudēs netika atklātas nekādas neatbilstības, kas ietekmētu bioloģisko vai pārejas produktu integritāti vismaz pēdējos trīs gados pēc kārtas; un |
b) |
attiecīgais operators vai operatoru grupa, pamatojoties uz šā panta 2. punktā un Regulas (ES) 2017/625 9. pantā minētajiem elementiem, ir novērtēti kā tādi, kam ir zema neatbilstības iespējamība. |
Šajā gadījumā laikposms starp divām uz vietas veiktas fiziskas inspicēšanas reizēm nepārsniedz 24 mēnešus.
4. Oficiālās kontroles, kas ir veiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 9. pantu, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai:
a) |
veic saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 9. panta 4. punktu, nodrošinot, ka operatoru vai operatoru grupu visu oficiālo kontroļu minimālā procentuālā daļa tiek veikta bez iepriekšēja paziņojuma; |
b) |
nodrošina, ka bez šā panta 3. punktā minētajām kontrolēm tiek veikta papildu kontroļu minimālā procentuālā daļa; |
c) |
veic, noņemot minimālo paraugu skaitu, kas noņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 14. panta h) punktu; |
d) |
nodrošina, ka to operatoru minimālais skaits, kuri ir operatoru grupas locekļi, tiek kontrolēts saistībā ar šā panta 3. punktā minēto atbilstības pārbaudi. |
5. Regulas 35. panta 1. punktā minētā sertifikāta izsniegšanu vai atjaunošanu balsta uz atbilstības pārbaudes rezultātiem, kas minēta šā panta 1.–4. punktā.
6. Rakstisko dokumentu, kas jāsagatavo par katru oficiālo kontroli, kura veikta, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 13. panta 1. punktu paraksta arī operators vai operatoru grupas, kā apstiprinājumu tam, ka viņi saņēmuši minēto rakstisko dokumentu.
7. Regulas (ES) 2017/625 13. panta 1. punktu nepiemēro revīzijām un inspekcijām, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar uzraudzības darbībām pār kontroles institūcijām, kurām deleģēti konkrēti oficiālās kontroles uzdevumi vai konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām.
8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantu:
a) |
ar kuriem šo regulu papildina, nosakot konkrētus kritērijus un nosacījumus tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz:
|
b) |
ar kuriem groza šā panta 2. punktu, pievienojot praktiskā pieredzē balstītus papildu elementus vai grozot minētos pievienotos elementus. |
9. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu:
a) |
to visu operatoru vai operatoru grupu oficiālo kontroļu minimālo procentuālo daļu, kas jāveic bez iepriekšējā paziņojuma, kā minēts 4. punkta a) apakšpunktā; |
b) |
4. punkta b) apakšpunktā minēto papildu kontroļu minimālo procentuālo daļu; |
c) |
4. punkta c) apakšpunktā minēto minimālo paraugu skaitu; |
d) |
4. punkta d) apakšpunktā minēto to operatoru minimālo skaitu, kuri ir operatoru grupas locekļi. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
39. pants
Papildu noteikumi par darbībām, kuras jāveic operatoriem un operatoru grupām
1. Papildus Regulas (ES) 2017/625 15. pantā noteiktajiem pienākumiem operatori un operatoru grupas:
a) |
kārto dokumentāciju nolūkā apliecināt savu atbilstību šai regulai; |
b) |
sniedz visas deklarācijas un citus paziņojumus, kas nepieciešami oficiālajām kontrolēm; |
c) |
veic attiecīgus praktiskus pasākumus nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai; |
d) |
ar deklarāciju, kas jāparaksta un vajadzības gadījumā jāatjaunina, sniedz:
|
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz sīkāku informāciju un specifikācijas par:
a) |
dokumentāciju nolūkā apliecināt atbilstību šai regulai; |
b) |
deklarācijām un citiem paziņojumiem, kas nepieciešami oficiālajām kontrolēm; |
c) |
attiecīgajiem praktiskajiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina atbilstību šai regulai. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
40. pants
Papildu noteikumi par oficiālo kontroļu uzdevumu un uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanu
1. Kompetentās iestādes var kontroles iestādēm deleģēt konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus un konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, tikai tad, ja papildus Regulas (ES) 2017/625 III nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
deleģējumā ir ietverts detalizēts apraksts par deleģētajiem oficiālās kontroles uzdevumiem un uzdevumiem, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, tostarp ziņošanas pienākumu un citiem konkrētiem pienākumiem, un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kontroles institūcija tos var veikt. Jo īpaši kontroles institūcija iesniedz kompetentajām iestādēm iepriekšējai apstiprināšanai:
Kontroles institūcija paziņo kompetentajai iestādei par i)–iv) punktā minēto elementu turpmākiem grozījumiem; |
b) |
minētajām kompetentajām iestādēm ir procedūras un kārtība, lai nodrošinātu kontroles institūciju uzraudzību, tostarp pārbaudītu, vai deleģētie uzdevumi tiek veikti efektīvi, neatkarīgi un objektīvi, jo īpaši attiecībā uz atbilstības pārbaudes intensitāti un biežumu. |
Vismaz reizi gadā kompetentās iestādes, ievērojot Regulas (ES) 2017/625 33. panta a) punktu, rīko to kontroles institūciju revīziju, kurām tās ir deleģējušas oficiālās kontroles uzdevumus vai uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām.
2. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 31. panta 3. punkta, kompetentās iestādes var kontroles institūcijai deleģēt lēmumu attiecībā uz uzdevumiem, kas paredzēti minētās regulas 138. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. un 3. punktā.
3. Regulas (ES) 2017/625 29. panta b) punkta iv) apakšpunkta piemērošanas nolūkā standarts, kas ir atbilstīgs saistībā ar jomu, uz kuru attiecas šī regula, konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu un konkrētu uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanai ar mērķi pārbaudīt atbilstību šai regulai ir starptautisko saskaņoto standartu “Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus” visjaunākā paziņotā versija, atsauce uz kuru ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. Kompetentās iestādes kontroles institūcijām nedeleģē šādus oficiālo kontroļu uzdevumus un uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām:
a) |
citu kontroles iestāžu vai kontroles institūciju uzraudzību un revīziju; |
b) |
tiesības piešķirt atkāpes, izņemot atkāpes tāda augu reproduktīvā materiāla izmantošanai, kas nav iegūts no bioloģiskās ražošanas; |
c) |
tiesības saņemt paziņojumus par darbībām no operatoriem vai operatoru grupām saskaņā ar šīs regulas 34. panta 1. punktu; |
d) |
izvērtēšanu par neatbilstības iespējamību šīs regulas noteikumiem, ar kuriem nosaka to, cik bieži jāveic fiziskas pārbaudes bioloģiskiem sūtījumiem pirms to laišanas brīvā apgrozībā Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 54. pantu; |
e) |
šīs regulas 41. panta 4. punktā minētā kopējā pasākumu kataloga izveidi. |
5. Kompetentās iestādes oficiālo kontroļu uzdevumus vai uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, nedeleģē fiziskām personām.
6. Kompetentās iestādes nodrošina, ka kompetentās iestādes apkopo un izmanto informāciju, kas saņemta no kontroles institūcijām, ievērojot Regulas (ES) 2017/625 32. pantu, un informāciju par pasākumiem, kurus kontroles institūcijas piemēro konstatētas vai iespējamas neatbilstības gadījumā, ar mērķi uzraudzīt minēto kontroles institūciju darbību.
7. Ja kompetentā iestāde pilnībā vai daļēji atsauc konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu vai konkrētu uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 33. panta b) punktu, tā izlemj, vai sertifikāti, ko attiecīgās kontroles institūcijas izsniegušas pirms minētās daļējās vai pilnīgās atsaukšanas, turpina būt derīgi, un par minēto lēmumu informē attiecīgos operatorus.
8. Neskarot Regulas (ES) 2017/625 33. panta b) punktu, kompetentās iestādes – pirms pilnīgas vai daļējas oficiālās kontroles uzdevumu vai uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanas atsaukšanas – gadījumos, kas minēti attiecīgajā pantā, var šo deleģējumu pilnībā vai daļēji apturēt:
a) |
uz laikposmu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus, kura laikā kontroles institūcijai jānovērš revīziju un inspekciju laikā konstatētie trūkumi, vai jārisina neatbilstība, par kuru saskaņā ar šīs regulas 43. pantu notikusi informācijas apmaiņa ar citām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām, kompetentajām iestādēm, kā arī ar Komisiju; vai |
b) |
uz laikposmu, kurā akreditācija, kas minēta Regulas (ES) 2017/625 29. panta b) punkta iv) apakšpunktā saistībā ar šīs regulas 40. panta 3. punktu, ir apturēta. |
Ja oficiālo kontroļu uzdevumu vai uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšana ir apturēta, attiecīgās kontroles institūcijas neizsniedz 35. pantā minētos sertifikātus tām daļām, attiecībā uz kurām deleģēšana ir apturēta. Kompetentās iestādes izlemj, vai sertifikāti, ko attiecīgās kompetentās institūcijas izsniegušas pirms minētās daļējās vai pilnīgās apturēšanas, turpina būt derīgi, un par minēto lēmumu informē attiecīgos operatorus.
Neskarot Regulas (ES) 2017/625 33. pantu, kompetentās iestādes, cik vien drīz iespējams, atceļ oficiālās kontroles uzdevumu vai uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanas apturēšanu, tiklīdz kontroles institūcija ir novērsusi pirmās daļas a) punktā minētos trūkumus vai neatbilstības, vai tiklīdz akreditācijas iestāde ir atcēlusi pirmās daļas b) punktā minēto akreditācijas apturēšanu.
9. Ja kontroles institūciju, kurai kompetentās iestādes ir deleģējušas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus vai konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, ir atzinusi arī Komisija saskaņā ar šīs regulas 46. panta 1. punktu attiecībā uz kontroles darbību veikšanu trešās valstīs un Komisija grasās atsaukt vai ir atsaukusi minētās kontroles institūcijas atzīšanu, kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 33. panta a) punktu rīko kontroles institūcijas revīzijas vai inspekcijas par tās darbībām attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs).
10. Kontroles institūcijas kompetentajām iestādēm iesniedz:
a) |
līdz katra gada 31. janvārim – to operatoru sarakstu, uz kuriem iepriekšējā gada 31. decembrī attiecās to kontroles; un |
b) |
līdz katra gada 31. martam – informāciju par iepriekšējā gadā veiktajām oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, lai palīdzētu sagatavot bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas daļu Regulas (ES) 2017/625 113. pantā minētajā ikgadējā ziņojumā. |
11. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, šā panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem pievienojot papildu nosacījumus attiecībā uz oficiālās kontroles uzdevumu un uzdevumu, kas saistīti ar citām oficiālām darbībām, deleģēšanu kontroles institūcijām.
41. pants
Papildu noteikumi par darbībām neatbilstības gadījumā
1. Ievērojot 29. pantu, ja kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādei vai kontroles institūcijai ir aizdomas vai tā saņem pamatotu informāciju, tostarp no citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā no citām kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, par to, ka operators grasās izmantot vai laist tirgū produktu, kas var neatbilst šai regulai, taču tam ir norādes par bioloģisko ražošanu, vai ja operators informē šādu kompetento iestādi, kontroles iestādi vai kontroles institūciju par aizdomām par neatbilstību saskaņā ar 27. pantu:
a) |
tā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 nekavējoties veic oficiālu izmeklēšanu ar mērķi pārbaudīt atbilstību šai regulai; šāda izmeklēšana jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, saprātīgā laikposmā, ņemot vērā produkta derīguma termiņu un lietas sarežģītību; |
b) |
tā provizoriski aizliedz gan laist tirgū attiecīgos produktus kā bioloģiskus produktus vai pārejas produktus, gan to izmantošanu bioloģiskajā ražošanā, kamēr nav pieejami a) apakšpunktā minētās izmeklēšanas rezultāti. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā kontroles iestāde vai kontroles institūcija dod iespēju operatoram izteikt komentārus. |
2. Gadījumā, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētās izmeklēšanas rezultāti neliecina par tādu neatbilstību, kas ietekmē bioloģisko vai pārejas produktu integritāti, operators drīkst attiecīgos produktus izmantot vai laist tos tirgū kā bioloģiskus vai pārejas produktus.
3. Dalībvalstis veic jebkādus pasākumus un paredz jebkādas sankcijas, kas vajadzīgas, lai novērstu šīs regulas IV nodaļā minēto norāžu negodīgu izmantošanu.
4. Kompetentās iestādes nodrošina kopēju pasākumu katalogu par gadījumiem, kuros ir aizdomas par neatbilstību un ir konstatēta neatbilstība, kurš jāpiemēro to teritorijā, tostarp kontroles iestādēm un kontroles institūcijām.
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuru mērķis ir precizēt vienotu kārtību attiecībā uz gadījumiem, kuros kompetentajām iestādēm ir jāveic pasākumi saistībā ar aizdomām par neatbilstību vai konstatētu neatbilstību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
42. pants
Papildu noteikumi par pasākumiem neatbilstības gadījumā
1. Tādas neatbilstības gadījumā, kas kādā no ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmiem ietekmē bioloģisko vai pārejas produktu integritāti, piemēram, neatļautu produktu, vielu vai paņēmienu izmantošanas dēļ vai sajaukšanās ar nebioloģiskiem produktiem dēļ, kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā kontroles iestādes un kontroles institūcijas nodrošina, ka papildus pasākumiem, kas veicami saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 138. pantu, visas attiecīgās produktu partijas vai sērijas marķējumā un reklāmā netiek iekļauta norāde uz bioloģisko ražošanu.
2. Nopietnas vai atkārtotas, vai ilgstošas neatbilstības gadījumā kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā kontroles iestādes un kontroles institūcijas nodrošina, ka papildus pasākumiem, kas noteikti 1. punktā, un jebkādiem atbilstīgiem pasākumiem, kas veikti jo īpaši saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 138. pantu, attiecīgajiem operatoriem vai operatoru grupām uz noteiktu laiku ir aizliegts tirgot produktus, kam ir norāde uz bioloģisko ražošanu, un ka to 35. pantā minētais sertifikāts attiecīgā gadījumā tiek apturēts vai atsaukts.
43. pants
Papildu noteikumi par informācijas apmaiņu
1. Papildus Regulas (ES) 2017/625 105. panta 1. punktā un 106. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem kompetentās iestādes nekavējoties dalās informācijā ar citām kompetentajām iestādēm, kā arī ar Komisiju par jebkurām aizdomām par tādu neatbilstību, kas ietekmē bioloģisko vai pārejas produktu integritāti.
Kompetentās iestādes dalās minētajā informācijā ar citām kompetentajām iestādēm un Komisiju, izmantojot datoru sistēmu, kas ļauj apmainīties ar dokumentiem un informāciju, kuru darījusi pieejamu Komisija.
2. Ja pastāv aizdomas par neatbilstību vai tiek konstatēta neatbilstība attiecībā uz produktiem, kas ir citu kontroles iestāžu vai kontroles institūciju kontrolē, kontroles iestādes un kontroles institūcijas nekavējoties informē minētās citas kontroles iestādes vai kontroles institūcijas.
3. Kontroles iestādes un kontroles institūcijas apmainās ar citu attiecīgu informāciju ar citām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām.
4. Pēc tāda pieprasījuma saņemšanas, kas ir pamatots ar nepieciešamību garantēt, ka produkts ražots saskaņā ar šo regulu, kontroles iestādes un kontroles institūcijas apmainās ar informāciju par veikto kontroļu rezultātiem ar citām kompetentajām iestādēm, kā arī ar Komisiju.
5. Kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par kontroles institūciju uzraudzību ar valsts akreditācijas iestādēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (54) 2. panta 11) punktā.
6. Kompetentās iestādes veic attiecīgus pasākumus un izveido dokumentētas procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt, ka informācija par kontroļu rezultātiem tiek paziņota maksājumu aģentūrai saskaņā ar tās vajadzībām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (55) 58. panta nolūkā un to tiesību aktu nolūkā, kas pieņemti, balstoties uz minēto pantu.
7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem precizē informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm, kontroles iestādēm un kontroles institūcijām, kuras ir atbildīgas par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām saskaņā ar šo pantu, attiecīgos minētās informācijas saņēmējus un procedūras, saskaņā ar kurām šī informācija jāsniedz, tostarp 1. punktā minētās datoru sistēmas funkcijas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
VII NODAĻA
TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM
44. pants
Bioloģisko produktu eksports
1. Produktu var eksportēt no Savienības kā bioloģisku produktu un uz tā var izvietot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, ar noteikumu, ka minētais produkts atbilst noteikumiem par bioloģisko ražošanu saskaņā ar šo regulu.
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 54. pantu, ar ko papildina šo regulu attiecībā uz dokumentiem, kuri paredzēti trešo valstu muitas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko produktu eksporta sertifikātu izdošanu elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, un apliecināšanu, ka eksportētie bioloģiskie produkti atbilst šai regulai.
45. pants
Bioloģisko produktu un pārejas produktu imports
1. Produktu var importēt no trešās valsts, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu vai kā pārejas produktu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi trīs nosacījumi:
a) |
produkts ir produkts, kā minēts 2. panta 1. punktā; |
b) |
piemērojams viens no turpmāk aprakstītajiem gadījumiem:
|
c) |
operatori trešās valstīs spēj jebkurā laikā sniegt importētājiem un valsts iestādēm Savienībā un minētājās trešās valstīs informāciju, kas ļauj identificēt operatorus, kuri ir to piegādātāji, un minēto piegādātāju kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, ar mērķi nodrošināt attiecīgā bioloģiskā produkta vai pārejas produkta izsekojamību. Minēto informāciju dara pieejamu arī importētāju kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām. |
2. Komisija saskaņā ar 24. panta 9. punktā izklāstīto procedūru var piešķirt īpašas atļaujas izmantot produktus un vielas trešās valstīs un Savienības tālākajos reģionos, ņemot vērā atšķirības ekoloģiskajā līdzsvarā attiecībā uz augu vai dzīvnieku produktu ražošanu, konkrētus klimatiskos apstākļus, tradīcijas un vietējos apstākļus minētajās teritorijās. Šādas īpašas atļaujas var piešķirt uz diviem gadiem ar iespēju šo termiņu atjaunot, un uz tām attiecas II nodaļā paredzētie principi un 24. panta 3. un 6. punktā izklāstītie kritēriji.
3. Saskaņā ar 22. pantu paredzot kritērijus, lai noteiktu, vai situācija kvalificējas kā katastrofas apstākļi, un paredzot konkrētus noteikumus par rīcību šādos apstākļos, Komisija ņem vērā atšķirības ekoloģiskajā līdzsvarā, klimatiskos un vietējos apstākļus trešās valstīs un Savienības tālākajos reģionos.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai paredzētu konkrētus noteikumus par 1. punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu saturu, procedūru, kas jāievēro to izdošanā, to pārbaudi un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuriem sertifikāts tiek izdots, jo īpaši attiecībā uz kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju lomu, nodrošinot to importēto produktu izsekojamību un atbilstību, kurus paredzēts laist Savienības tirgū kā bioloģiskos produktus vai kā pārejas produktus, kā minēts 1. punktā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Atbilstību nosacījumiem un pasākumiem 1. punktā minēto bioloģisko produktu un pārejas produktu importēšanai Savienībā pārbauda robežkontroles punktos saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktu. Minētās regulas 49. panta 2. punktā minēto fizisko kontrolpārbaužu biežums ir atkarīgs no neievērošanas iespējamības, kā definēts šīs regulas 3. panta 57) punktā.
46. pants
Kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšana
1. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai atzītu kontroles iestādes un kontroles institūcijas, kas ir kompetentas veikt kontroles un izdot bioloģiskās ražošanas sertifikātus trešās valstīs, lai atsauktu šādu kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanu, un lai izveidotu atzīto kontroles iestāžu un kontroles institūciju sarakstu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Kontroles iestādes vai kontroles institūcijas tiek atzītas saskaņā ar šā panta 1. punktu, 35. panta 7. punktā uzskaitīto produktu kategoriju importa kontroles veikšanai, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:
a) |
tās ir likumīgi izveidotas vienā dalībvalstī vai trešā valstī; |
b) |
tām ir spējas veikt kontroles, lai nodrošinātu, ka bioloģiskie produkti un pārejas produkti, ko paredzēts importēt Savienībā, atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā, b) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunktā un šajā pantā; |
c) |
tās nodrošina pietiekamas objektivitātes un taisnīguma garantijas un nav iesaistītas nekādā interešu konfliktā attiecībā uz savu kontroles uzdevumu īstenošanu; |
d) |
kas attiecas uz kontroles institūcijām, tās tiek akreditētas saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu “Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus”, atsauce uz kuru ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; |
e) |
tām ir zināšanas, aprīkojums un infrastruktūra, kas vajadzīgi kontroles uzdevumu veikšanai, un pietiekams daudzums personāla ar piemērotu kvalifikāciju un pieredzi; un |
f) |
tās atbilst jebkādiem papildu kritērijiem, ko var paredzēt deleģētā aktā, ko pieņem, ievērojot 7. punktu. |
3. Šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto akreditāciju var piešķirt tikai:
a) |
valsts akreditācijas iestāde Savienībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008; vai |
b) |
akreditācijas iestāde ārpus Savienības, kas parakstījusi daudzpusēju atzīšanas vienošanos Starptautiskā akreditācijas foruma paspārnē. |
4. Kontroles iestādes un kontroles institūcijas iesniedz Komisijai atzīšanas pieprasījumu. Šāds pieprasījums sastāv no tehniskas dokumentācijas, kurā ietilpst visa informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti 2. punktā izklāstītie kritēriji.
Kontroles iestādes iesniedz kompetentās iestādes izdotu jaunāko novērtējuma ziņojumu un kontroles institūcijas iesniedz akreditācijas iestādes izdotu akreditācijas sertifikātu. Attiecīgā gadījumā kontroles iestādes vai kontroles institūcijas iesniedz arī jaunākos ziņojumus par to darbības regulāru novērtēšanu uz vietas, uzraudzību un atkārtotu daudzgadu novērtēšanu.
5. Pamatojoties uz 4. punktā minēto informāciju un jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas saistīta ar kontroles iestādi vai kontroles institūciju, Komisija nodrošina atzīto kontroles iestāžu un kontroles institūciju pienācīgu uzraudzību, regulāri pārskatot to veikumu un atzīšanu. Lai īstenotu minēto uzraudzību, Komisija var pieprasīt papildu informāciju no akreditācijas iestādēm vai attiecīgā gadījumā no kompetentajām iestādēm.
6. Šā panta 5. punktā minēto uzraudzības veidu nosaka, pamatojoties uz izvērtējumu par neatbilstības iespējamību, jo īpaši ņemot vērā kontroles iestādes vai kontroles institūcijas darbību, tās kontrolēto produktu un operatoru veidu un izmaiņas ražošanas noteikumos un kontroles pasākumos.
Šā panta 1. punktā minētā kontroles iestāžu vai kontroles institūciju atzīšana jo īpaši saskaņā ar minētajā punktā minēto procedūru tiek nekavējoties atsaukta, ja tiek konstatēti smagi vai atkārtoti pārkāpumi attiecībā uz sertifikāciju vai kontrolēm un darbībām, kas noteiktas saskaņā ar 8. punktu, un ja attiecīgā kontroles iestāde vai kontroles institūcija pēc Komisijas lūguma neveic atbilstošus un savlaicīgus koriģējošus pasākumus termiņā, kuru noteikusi Komisija. Šādu termiņu nosaka saskaņā ar problēmas nopietnību un parasti tas nav īsāks par 30 dienām.
7. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētus aktus:
a) |
ar kuriem groza šā panta 2. punktu, tajā iekļautajiem kritērijiem pievienojot papildu kritērijus šā panta 1. punktā minētajai kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai un šādas atzīšanas atsaukšanai, vai grozot minētos papildu kritērijus; |
b) |
ar kuriem papildina šo regulu attiecībā uz:
|
8. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pasākumi, kas jāveic gadījumos, kad ir aizdomas par neatbilstību vai ir konstatēta neatbilstība, jo īpaši tajos gadījumos, kad tiek ietekmēta to bioloģisko vai pārejas produktu integritāte, kuri importēti saskaņā ar šajā pantā paredzēto atzīšanu. Šādi pasākumi jo īpaši var būt bioloģisko vai pārejas produktu integritātes pārbaude pirms produktu laišanas tirgū Savienībā un attiecīgā gadījumā atļaujas laist šādus produktus tirgū Savienībā kā bioloģiskus produktus vai pārejas produktus apturēšana.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
9. Pienācīgi pamatotos, neatliekamos, steidzamos gadījumos, kas saistīti ar negodīgu praksi vai tādu praksi, kas nav savienojama ar bioloģiskās ražošanas principiem un noteikumiem, patērētāju uzticības saglabāšanu vai godīgas konkurences nodrošināšanu starp operatoriem, Komisija saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus nolūkā veikt šā panta 8. punktā minētos pasākumus vai lemt par atzīšanas atsaukšanu šā panta 1. punktā minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām.
47. pants
Līdzvērtība saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu
Atzīta trešā valsts, kā minēts 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, ir trešā valsts, kuru Savienība saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu ir atzinusi par tādu, kuras ražošanas sistēma atbilst tiem pašiem mērķiem un principiem, jo tiek piemēroti noteikumi, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi kā Savienības noteikumi.
48. pants
Līdzvērtība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007
1. Atzīta trešā valsts, kā minēts 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, ir trešā valsts, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu ir atzīta līdzvērtības nolūkos, tostarp tās valstis, kas ir atzītas saskaņā ar šīs regulas 58. pantā paredzēto pārejas pasākumu.
Minētās atzīšanas termiņš beidzas 2025. gada 31. decembrī.
2. Pamatojoties uz gada ziņojumiem, kuri 1. punktā minētajām trešām valstīm katru gadu līdz 31. martam jānosūta Komisijai, par to noteikto kontroles pasākumu īstenošanu un izpildi un ņemot vērā jebkādu citu saņemtu informāciju, Komisija nodrošina atzīto trešo valstu pienācīgu uzraudzību, regulāri pārskatot šo valstu atzīšanu. Šajā nolūkā Komisija var lūgt dalībvalstu palīdzību. Uzraudzības veidu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības iespējamības novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā apjomu, kādā eksports no attiecīgās trešās valsts uz Savienību tiek veikts, kompetentās iestādes veikto monitoringa un uzraudzības darbību rezultātus un iepriekšējo kontroļu rezultātus. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem.
3. Komisija ar īstenošanas aktu izveido 1. punktā minēto trešo valstu sarakstu un ar īstenošanas aktiem var grozīt minēto sarakstu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar ko papildina šo regulu attiecībā uz informāciju, kas saskaņā ar šā panta 3. punktu sarakstā iekļautajām trešām valstīm jānosūta un kas vajadzīga, lai Komisija uzraudzītu to atzīšanu, kā arī lai Komisija veiktu minēto uzraudzību, tostarp pārbaudes uz vietas.
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par neatbilstību vai ir konstatēta neatbilstība, jo īpaši tajos gadījumos, kad tiek ietekmēta to bioloģisko vai pārejas produktu integritāte, kuri importēti no šajā pantā minētajām trešām valstīm. Šādi pasākumi jo īpaši var būt bioloģisko vai pārejas produktu integritātes pārbaude pirms produktu laišanas tirgū Savienībā un attiecīgā gadījumā atļaujas laist šādus produktus tirgū Savienībā kā bioloģiskus produktus vai pārejas produktus apturēšana.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
49. pants
Komisijas ziņojums par 47. un 48. panta piemērošanu
Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par stāvokli saistībā ar 47. un 48. panta piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu atzīšanu līdzvērtības nolūkā.
VIII NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. IEDAĻA
Bioloģisko produktu un pārejas produktu brīva aprite
50. pants
Bioloģisko produktu un pārejas produktu tirdzniecības neaizliegšana un neierobežošana
Kompetentās iestādes, kontroles iestādes un kontroles institūcijas ar produktu ražošanu, marķēšanu vai noformēšanu saistītu iemeslu dēļ neaizliedz vai neierobežo tādu bioloģisko produktu vai pārejas produktu tirdzniecību, kurus kontrolē cita kompetentā iestāde, kontroles iestāde vai kontroles institūcija, kas atrodas citā dalībvalstī, ja minētie produkti atbilst šai regulai. Jo īpaši veic tikai tādas oficiālas kontroles un citas oficiālas darbības, kas ir paredzētas Regulā (ES) 2017/625, un iekasē maksas tikai par tādām oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras paredzētas minētās regulas VI nodaļā.
2. IEDAĻA
Informācija, ziņošana un saistītās atkāpes
51. pants
Informācija par bioloģiskās ražošanas nozari un tirdzniecību
1. Katru gadu dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai un tās piemērošanas uzraudzībai. Šāda informācija pēc iespējas ir balstīta uz vispāratzītiem datu avotiem. Komisija ņem vērā datu vajadzības un potenciālo datu avotu sinerģiju, jo īpaši attiecīgā gadījumā to izmantošanu statistikas nolūkā.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sistēmu, kas jāizmanto 1. punktā minētās informācijas nosūtīšanai, nosūtāmās informācijas saturu un informācijas nosūtīšanas termiņu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
52. pants
Informācija par kompetentajām iestādēm, kontroles iestādēm un kontroles institūcijām
1. Dalībvalstis uztur regulāri atjauninātu sarakstu, kurā norāda:
a) |
kompetento iestāžu nosaukumus un adreses; un |
b) |
kontroles iestāžu un kontroles institūciju nosaukumus, adreses un kodu numurus. |
Dalībvalstis minētos sarakstus un jebkādas to izmaiņas nosūta Komisijai un tos publisko, izņemot gadījumus, ja šāda nosūtīšana un publicēšana jau ir notikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 4. panta 4. punktu,
2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, Komisija atjauninātu1. punkta b) apakšpunktā minēto kontroles iestāžu un kontroles institūciju sarakstu regulāri publicē internetā.
53. pants
Atkāpes, atļaujas un ziņojums
1. Atkāpes no bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla un bioloģiski audzētu dzīvnieku izmantošanas, kas paredzētas II pielikuma I daļas 1.8.5. punktā un II pielikuma II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktā, izņemot II pielikuma II daļas 1.3.4.4.2. punktu, beidzas 2035. gada 31. decembrī.
2. No 2028. gada 1. janvāra, pamatojoties uz secinājumiem par bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla un dzīvnieku pieejamību, kas izklāstīti šā panta 7. punktā paredzētajā ziņojumā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantu, ar ko groza šo regulu un:
a) |
izbeidz II pielikuma I daļas 1.8.5. punktā un II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktā minētās atkāpes, izņemot II pielikuma II daļas 1.3.4.4.2. punktu, agrāk nekā 2035. gada 31. decembrī vai pagarina tās ilgāk par minēto datumu, vai; |
b) |
izbeidz atkāpi, kas minēta II pielikuma II daļas 1.3.4.4.2. punktā. |
3. No 2026. gada 1. janvāra Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantu, ar kuriem groza 26. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai paplašinātu 26. panta 2. punktā minētās informācijas sistēmas tvērumu, ietverot jaunvistas, un II pielikuma II daļas 1.3.4.3. punktu, lai atkāpes attiecībā uz jaunvistām balstītu uz datiem, kas savākti saskaņā ar šo sistēmu.
4. No 2025. gada 1. janvāra Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantu, pamatojoties uz informāciju, kas attiecas uz bioloģiskās olbaltumvielas saturošās barības mājputniem un cūkām pieejamību un kuru dalībvalstis ir darījušas pieejamu saskaņā ar šā panta 6. punktu vai iekļāvušas ziņojumā, kas minēts šā panta 7. punktā, – ar ko II pielikuma II daļas 1.9.3.1. punkta c) apakšpunktā un 1.9.4.2. punkta c) apakšpunktā minētās atļaujas mājputnu un cūku ēdināšanai izmantot nebioloģiskās olbaltumvielas saturošu barību izbeidz agrāk nekā 2025. gada 31. decembrī, vai pagarina ilgāk par minēto datumu.
5. Pagarinot 2., 3. un 4. punktā minētās atkāpes vai atļaujas, Komisija to dara tikai tik ilgi, kamēr tai ir informācija – jo īpaši tā, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 6. punktu –, kas apstiprina attiecīgā augu reproduktīvā materiāla, dzīvnieku vai barības nepieejamību Savienības tirgū.
6. Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis dara Komisijai un pārējām dalībvalstīm pieejamu:
a) |
informāciju, kas sniegta datubāzē, kas minēta 26. panta 1. punktā, un sistēmās, kas minētas 26. panta 2. punktā, un, attiecīgā gadījumā, sistēmās, kas minētas 26. panta 3. punktā; |
b) |
informāciju par atkāpēm, kuras piešķirtas saskaņā ar II pielikuma I daļas 1.8.5. punktu un II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktu; un |
c) |
informāciju par bioloģiskās olbaltumvielas saturošās barības mājputniem un cūkām pieejamību Savienības tirgū, un par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar II pielikuma II daļas 1.9.3.1. punkta c) apakšpunktu un 1.9.4.2. punkta c) apakšpunktu. |
7. Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pieejamību Savienības tirgū un, attiecīgā gadījumā, par iemesliem ierobežotai pieejamībai attiecībā uz:
a) |
bioloģisko augu reproduktīvo materiālu; |
b) |
bioloģiski audzētiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas II pielikuma II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktā minētās atkāpes; |
c) |
bioloģiskās olbaltumvielas saturošu barību, kas paredzēta mājputnu un cūku ēdināšanai, uz ko attiecas atļaujas, kas minētas II pielikuma II daļas 1.9.3.1. punkta c) apakšpunktā un 1.9.4.2. punkta c) apakšpunktā. |
Izstrādājot minēto ziņojumu, Komisija ņem vērā jo īpaši datus, kas savākti saskaņā ar 26. pantu, un informāciju, kas saistīta ar atkāpēm un atļaujām, kuras minētas šā panta 6. punktā.
IX NODAĻA
PROCEDŪRAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1. IEDAĻA
Procedūras noteikumi
54. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 2. panta 6. punktā, 9. panta 11. punktā, 10. panta 5. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 3. punktā, 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 16. panta 2. punktā, 17. panta 2. punktā, 18. panta 2. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 23. panta 2. punktā, 24. panta 6. punktā, 30. panta 7. punktā, 32. panta 4. punktā, 33. panta 6. punktā, 34. panta 8. punktā, 35. panta 9. punktā, 36. panta 3. punktā, 38. panta 8. punktā, 40. panta 11. punktā, 44. panta 2. punktā, 46. panta 7. punktā, 48. panta 4. punktā, 53. panta 2., 3. un 4. punktā, 57. panta 3. punktā un 58. panta 2. punktā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 2. panta 6. punktā, 9. panta 11. punktā, 10. panta 5. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 3. punktā, 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 16. panta 2. punktā, 17. panta 2. punktā, 18. panta 2. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 23. panta 2. punktā, 24. panta 6. punktā, 30. panta 7. punktā, 32. panta 4. punktā, 33. panta 6. punktā, 34. panta 8. punktā, 35. panta 9. punktā, 36. panta 3. punktā, 38. panta 8. punktā, 40. panta 11. punktā, 44. panta 2. punktā, 46. panta 7. punktā, 48. panta 4. punktā, 53. panta 2., 3. un 4. punktā, 57. panta 3. punktā un 58. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 2. panta 6. punktu, 9. panta 11. punktu, 10. panta 5. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 3. punktu, 14. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 16. panta 2. punktu, 17. panta 2. punktu, 18. panta 2. punktu, 19. panta 2. punktu, 21. panta 1. punktu, 22. panta 1. punktu, 23. panta 2. punktu, 24. panta 6. punktu, 30. panta 7. punktu, 32. panta 4. punktu, 33. panta 6. punktu, 34. panta 8. punktu, 35. panta 9. punktu, 36. panta 3. punktu, 38. panta 8. punktu, 40. panta 11. punktu, 44. panta 2. punktu, 46. panta 7. punktu, 48. panta 4. punktu, 53. panta 2., 3. un 4. punktu, 57. panta 3. punktu un 58. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
55. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja ar nosaukumu “Bioloģiskās ražošanas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu, ko lasa kopā ar tās 5. pantu.
4. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
2. IEDAĻA
Atcelšana un pārejas un nobeiguma noteikumi
56. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 834/2007 atceļ.
Tomēr minēto regulu turpina piemērot, lai pabeigtu izskatīt vēl neizskatītus trešo valstu pieteikumus, kā paredzēts šīs regulas 58. pantā.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
57. pants
Pārejas pasākumi attiecībā uz kontroles iestādēm un kontroles institūcijām, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu
1. Atzīšana, kas kontroles iestādēm un kontroles institūcijām piešķirta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu, zaudē spēku vēlākais 2023. gada 31. decembrī.
2. Komisija ar īstenošanas aktu izveido saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu atzīto kontroles iestāžu un kontroles institūciju sarakstu un ar īstenošanas aktiem var grozīt minēto sarakstu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu attiecībā uz informāciju, kas šā panta 2. punktā minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām jānosūta un kas ir vajadzīga, lai Komisija uzraudzītu to atzīšanu, kā arī lai Komisija veiktu minēto uzraudzību, tostarp pārbaudi uz vietas.
58. pants
Pārejas pasākumi attiecībā uz trešo valstu pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu
1. Komisija pabeidz izskatīt trešo valstu pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu un 2018. gada 17. jūnijā vēl nav izskatīti. Šādu pieteikumu izskatīšanai piemēro minēto regulu.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, nosakot procedūras noteikumus, kas vajadzīgi, lai izskatītu šā panta 1. punktā minētos pieteikumus, tostarp par informāciju, ko iesniedz trešās valstis.
59. pants
Pārejas pasākumi attiecībā uz kontroles iestāžu un kontroles institūciju pirmo atzīšanu
Atkāpjoties no 61. panta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, 46. pantu piemēro no 2018. gada 17. jūnija, ciktāl tas nepieciešams, lai kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšana varētu notikt laikus.
60. pants
Pārejas pasākumi attiecībā uz to bioloģisko produktu krājumiem, kuri saražoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007
Produktus, kuri saražoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 pirms 2021. gada 1. janvāra, pēc minētā datuma var laist tirgū, līdz ir beigušies to krājumi.
61. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2018. gada 30. maijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
L. PAVLOVA
(1) OV C 12, 15.1.2015., 75. lpp.
(2) OV C 19, 21.1.2015., 84. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 22. maija lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(12) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(13) Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).
(14) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
(15) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts), par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(18) Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2298. lpp.).
(19) Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2309. lpp.).
(20) Padomes Direktīva 68/193/EEK (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.).
(21) Padomes Direktīva 98/56/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 226, 13.8.1998., 16. lpp.).
(22) Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.).
(23) Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.).
(24) Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).
(25) Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.).
(26) Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).
(27) Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas (OV L 205, 1.8.2008., 28. lpp.).
(28) Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.).
(29) Komisijas Regula (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
(33) Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).
(35) Padomes Direktīva 1999/74/EK (1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).
(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(38) Padomes Regula (EK) Nr. 708/2007 (2007. gada 11. jūnijs) par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā (OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.).
(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).
(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.).
(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).
(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).
(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.).
(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.).
(47) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).
(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(49) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).
(50) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).
(51) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulā (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).
(52) Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
(53) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(54) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(55) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
I PIELIKUMS
CITI 2. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE PRODUKTI
— |
Raugs, ko izmanto pārtikā vai barībā, |
— |
mate, cukurkukurūza, vīnogulāju lapas, palmu serdes, apiņu dzinumi un citas līdzīgas ēdamas augu daļas un no tām ražoti produkti, |
— |
jūras sāls un citi sāļi pārtikas un barības vajadzībām, |
— |
zīdtārpu kokoni, kas derīgi spolēšanai, |
— |
dabīgie sveķi, |
— |
bišu vasks, |
— |
ēteriskās eļļas, |
— |
dabīgā korķa aizbāžņi, kas nav aglomerēti un nesatur nekādas saistvielas, |
— |
kokvilna, kas nav kārsta vai ķemmēta, |
— |
vilna, kas nav kārsta vai ķemmēta, |
— |
jēlādas un neapstrādātas ādas, |
— |
uz augu bāzes izgatavoti tradicionāli augu izcelsmes preparāti. |
II PIELIKUMS
SĪKI IZSTRĀDĀTI RAŽOŠANAS NOTEIKUMI, KAS MINĒTI III NODAĻĀ
I daļa. Ražošanas noteikumi augkopībā
Papildus 9.–12. pantā paredzētajiem ražošanas noteikumiem bioloģiskajā augkopībā piemēro šajā daļā paredzētos noteikumus.
1. Vispārīgas prasības
1.1. Bioloģiskus kultūraugus, izņemot tos, kurus dabiski audzē ūdenī, audzē saistībā ar augsnes apakškārtu un pamatiezi dzīvā augsnē vai dzīvā augsnē, kas sajaukta vai mēslota ar vielām un produktiem, kuri atļauti bioloģiskajā ražošanā.
1.2. Ir aizliegts izmantot hidroponisko ražošanu, kas ir metode tādu augu audzēšanai, kuri dabiskos apstākļos neaug ūdenī, to saknes ievietojot vienīgi barības vielu šķīdumā vai inertā vidē, kam pievienots barības vielu šķīdums.
1.3. Atkāpjoties no 1.1. punkta, ir atļauta dīgstu ražošana, mitrinot sēklas, un cigoriņu galviņu iegūšana, tostarp iemērcot tīrā ūdenī.
1.4. Atkāpjoties no 1.1. punkta, ir atļauta šāda prakse:
a) |
augu audzēšana podiņos tādu dekoratīvo augu un garšaugu ražošanai, kurus paredzēts galapatērētājam pārdot kopā ar podiņu; |
b) |
sējeņu vai stādāmo materiālu audzēšana konteineros turpmākai pārstādīšanai. |
1.5. Atkāpjoties no 1.1. punkta, kultūraugu audzēšana norobežotās dobēs ir atļauta vienīgi platībās, kas Somijā, Zviedrijā un Dānijā pirms 2017. gada 28. jūnija bija sertificētas kā bioloģiskas minētās prakses nolūkos. Minēto platību paplašināšana nav atļauta.
Minētā atkāpe zaudē spēku 2030. gada 31. decembrī.
Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par norobežoto dobju izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot leģislatīva akta priekšlikumu par norobežotu dobju izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā.
1.6. Visi izmantotie augkopības paņēmieni novērš vai līdz minimumam samazina jebkādu vides piesārņošanu.
1.7. Pāreja
1.7.1. |
Lai augus un augu produktus uzskatītu par bioloģiskiem produktiem, šajā regulā paredzētos ražošanas noteikumus attiecībā uz zemes gabaliem pārejas periodā jāpiemēro vismaz divus gadus pirms sēšanas vai – attiecībā uz zālājiem vai daudzgadīgiem lopbarības augiem – vismaz divus gadus pirms to izmantošanas par bioloģisku barību, vai – attiecībā uz daudzgadīgiem kultūraugiem, kas nav lopbarības augi, – vismaz trīs gadus pirms pirmās bioloģisko produktu ražas. |
1.7.2. |
Ja zeme vai viens vai vairāki zemes gabali ir kontaminēti ar līdzekļiem vai vielām, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu attiecīgajai zemei vai zemes gabaliem ilgāk par 1.7.1. punktā noteikto termiņu. |
1.7.3. |
Ja ir veikta apstrāde ar līdzekli vai vielu, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, kompetentā iestāde nosaka jaunu pārejas periodu saskaņā ar 1.7.1. punktu.
Minēto periodu var saīsināt šādos divos gadījumos:
|
1.7.4. |
Gadījumos, kas minēti 1.7.2. un 1.7.3. punktā, pārejas perioda ilgumu nosaka, ņemot vērā šādas prasības:
|
1.7.4.1. |
Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem lēmumiem, kurus tās pieņēmušas un ar kuriem nosaka obligātus pasākumus attiecībā uz apstrādi ar līdzekli vai vielu, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. |
1.7.4.2. |
Ja ir veikta apstrāde ar līdzekli vai vielu, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, 1.7.5. punkta b) apakšpunktu nepiemēro. |
1.7.5. |
Attiecībā uz zemi, ko izmanto bioloģiskajā lopkopībā:
|
1.8. Augu izcelsme, tostarp augu reproduktīvā materiāla izcelsme
1.8.1. |
Augu un augu produktu, kas nav augu reproduktīvais materiāls, ražošanā drīkst izmantot tikai bioloģisku augu reproduktīvo materiālu. |
1.8.2. |
Lai iegūtu bioloģisku augu reproduktīvo materiālu, kas izmantojams tādu produktu ražošanā, kas nav augu reproduktīvais materiāls, tad mātesaugs un attiecīgā gadījumā citi augi, ko paredzēts izmantot augu reproduktīvā materiāla iegūšanai, ir audzēti saskaņā ar šo regulu vismaz vienu paaudzi vai – daudzgadīgu kultūraugu gadījumā – vismaz vienu paaudzi divus veģetācijas periodus. |
1.8.3. |
Izvēloties bioloģisko augu reproduktīvo materiālu, operatori priekšroku dod bioloģisko augu reproduktīvajam materiālam, kas ir piemērots bioloģiskajai lauksaimniecībai. |
1.8.4. |
Bioloģiskajai ražošanai piemērotu bioloģisko šķirņu ražošanā bioloģiskās selekcijas darbības veic bioloģiskos apstākļos un koncentrējas uz ģenētiskās daudzveidības veicināšanu, paļaušanos uz dabiskajām reproduktīvajām spējām, kā arī uz agronomiskajām īpašībām, izturību pret slimībām, pielāgošanos dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem.
Visas pavairošanas metodes, izņemot meristēmu kultūras metodi, veic atbilstoši sertificētai bioloģiskajai apsaimniekošanai. |
1.8.5. |
Pārejas un nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla izmantošana |
1.8.5.1. |
Atkāpjoties no 1.8.1. punkta, ja dati, kas savākti 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sistēmā, liecina, ka operatora kvalitātes vai kvantitātes vajadzības saistībā ar attiecīgo bioloģisko augu reproduktīvo materiālu, izņemot sējeņus, nav apmierinātas, kompetentās iestādes var atļaut izmantot pārejas vai nebioloģisku augu reproduktīvo materiālu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti 1.8.5.3., 1.8.5.4. un 1.8.5.5. punktā.
Pirms jebkādas šādas atkāpes lūgšanas operators aplūko 26. panta 1. punktā minēto datubāzi vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto sistēmu, lai pārliecinātos, vai viņa lūgums ir pamatots. |
1.8.5.2. |
Kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, kas atzītas saskaņā ar 46. panta 1. punktu, var trešo valstu operatoriem atļaut bioloģiskās ražošanas vienībā izmantot pārejas vai nebioloģisku augu reproduktīvo materiālu, ja tās trešās valsts teritorijā, kurā atrodas operators, bioloģiskais augu reproduktīvais materiāls nav pieejams pietiekamā kvalitātē vai kvantitātē, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti 1.8.5.3., 1.8.5.4. un 1.8.5.5. punktā. |
1.8.5.3. |
Nebioloģisku augu reproduktīvo materiālu apstrādā tikai ar tādiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuri saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punktu ir atļauti sēklu apstrādei, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031 attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde fitosanitāros nolūkos tajā teritorijā, kurā augu reproduktīvo materiālu paredzēts izmantot, ir noteikusi ķīmisku apstrādi visām konkrētas sugas šķirnēm. |
1.8.5.4. |
Atļauju izmantot pārejas vai nebioloģisku augu reproduktīvo materiālu jāsaņem pirms kultūraugu sēšanas. |
1.8.5.5. |
Atļauju izmantot pārejas vai nebioloģisku augu reproduktīvo materiālu jāpiešķir tikai atsevišķiem lietotājiem, vienā reizē vienai sezonai, un par atļaujām atbildīgā kompetentā iestāde reģistrē atļautā augu reproduktīvā materiāla daudzumus. |
1.9. Augsnes apstrāde un mēslošana
1.9.1. |
Bioloģiskajā augkopībā izmanto augsnes apstrādes un kultivēšanas praksi, kas uztur vai palielina augsnes organisko vielu saturu, veicina augsnes stabilitāti un augsnes bioloģisko daudzveidību, kā arī novērš augsnes sablīvēšanos un augsnes eroziju. |
1.9.2. |
Augsnes auglību un bioloģisko aktivitāti uztur un palielina:
|
1.9.3. |
Gadījumos, kad augu barošanas vajadzības nav iespējams nodrošināt ar pasākumiem, kas paredzēti 1.9.1. un 1.9.2. punktā, var izmantot tikai mēslošanas līdzekļus un augsnes ielabotājus, ko, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, un tikai vajadzīgajā apjomā. Operatori kārto dokumentāciju par minēto līdzekļu izmantošanu. |
1.9.4. |
Kopējais pārejas un bioloģiskās ražošanas vienībās izmantoto kūtsmēslu daudzums, kā noteikts Direktīvā 91/676/EEK, nepārsniedz 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās platības hektāru gadā. Minētais ierobežojums attiecas tikai uz pakaišu kūtsmēslu, kaltētu pakaišu kūtsmēslu un dehidrētu mājputnu mēslu, kompostētu dzīvnieku ekskrementu, tostarp mājputnu mēslu, kompostētu pakaišu kūtsmēslu un dzīvnieku šķidro ekskrementu lietošanu. |
1.9.5. |
Nolūkā izkliedēt pārpalikušos kūtsmēslus, kas radušies bioloģiskās ražošanas vienībās, lauku saimniecību operatori drīkst slēgt rakstiskas sadarbības vienošanās tikai ar tādiem citu lauku saimniecību operatoriem un uzņēmumiem, kuri atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Maksimālo apjomu, kas minēts 1.9.4. punktā, aprēķina, ņemot vērā visas šādā sadarbībā iesaistītās bioloģiskās ražošanas vienības. |
1.9.6. |
Drīkst izmantot mikroorganismu preparātus, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli vai barības vielu pieejamību augsnē vai kultūraugos. |
1.9.7. |
Komposta aktivizēšanai drīkst izmantot attiecīgus uz augu bāzes izgatavotus preparātus un mikroorganismu preparātus. |
1.9.8. |
Slāpekļa minerālmēslus neizmanto. |
1.9.9. |
Var izmantot biodinamiskus preparātus. |
1.10. Kaitīgo organismu un nezāļu apkarošana
1.10.1. |
Kaitīgo organismu un nezāļu radīto kaitējumu galvenokārt novērš, izmantojot aizsardzību, ko nodrošina:
|
1.10.2. |
Gadījumos, kad ar 1.10.1. punktā paredzētajiem pasākumiem augus nevar pienācīgi aizsargāt no kaitīgajiem organismiem, vai ja kultūraugi ir reāli apdraudēti, drīkst izmantot tikai tos produktus un vielas, ko, ievērojot 9. un 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, un tikai vajadzīgajā apjomā. Operatori uzglabā dokumentāciju, kas pierāda nepieciešamību izmantot šādus produktus. |
1.10.3. |
Saistībā ar produktiem un vielām, ko izmanto slazdos vai smidzinātājos, kuros izmanto produktus un vielas, kas nav feromoni, slazdi vai smidzinātāji nepieļauj līdzekļu un vielu nonākšanu vidē un šo līdzekļu un vielu nonākšanu saskarē ar audzētajiem kultūraugiem. Visus slazdus, tostarp slazdus, kuros izmanto feromonus, pēc lietošanas savāc un no tiem drošā veidā atbrīvojas. |
1.11. Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi
Augkopībā tīrīšanai un dezinfekcijai lieto tikai tādus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ko, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
1.12. Uzskaites pienākums
Operatori uzglabā dokumentāciju par attiecīgajiem zemes gabaliem un ražas apjomu.
1.13. Nepārstrādātu produktu sagatavošana
Ja augiem tiek veiktas sagatavošanas darbības, kas nav pārstrāde, šādām darbībām mutatis mutandis piemēro vispārējās prasības, kas noteiktas IV daļas 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 2.2.3. punktā.
2. Sīki izstrādāti noteikumi konkrētiem augiem un augu produktiem
2.1. Noteikumi par sēņu audzēšanu
Sēņu audzēšanai drīkst izmantot substrātus, ja tie sastāv vienīgi no šādām sastāvdaļām:
a) |
pakaišu kūtsmēsli un dzīvnieku ekskrementi:
|
b) |
lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav minētas a) apakšpunktā, no bioloģiskās ražošanas vienībām; |
c) |
kūdra, kas nav ķīmiski apstrādāta; |
d) |
koksne, kas pēc nociršanas nav ķīmiski apstrādāta; |
e) |
minerālprodukti, kas minēti 1.9.3. punktā, ūdens un augsne. |
2.2. Savvaļas augu ievākšanas noteikumi
Dabiskās platībās, mežos un lauksaimniecības zemē dabiski augošu savvaļas augu un to daļu ievākšanu uzskata par bioloģisko ražošanu, ar noteikumu, ka:
a) |
vismaz trīs gadus pirms augu ievākšanas minētās teritorijas nav apstrādātas ar līdzekļiem vai vielām, kas nav tie, kurus, ievērojot 9. un 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā; |
b) |
augu ievākšana neapdraud dabiskas dzīvotnes stabilitāti vai sugu saglabāšanu ievākšanas apgabalā. |
II daļa. Lopkopības noteikumi
Papildus 9., 10., 11. un 14. pantā paredzētajiem ražošanas noteikumiem bioloģiskajai lopkopībai piemēro arī šajā daļā paredzētos noteikumus.
1. Vispārīgas prasības
1.1. Izņemot biškopību, ir aizliegta bezzemes lopkopība, ja lauksaimnieks, kas plāno ražot bioloģiski audzētus lauksaimniecības dzīvniekus, neapstrādā lauksaimniecības zemi un nav noslēdzis rakstisku sadarbības vienošanos ar kādu lauksaimnieku attiecībā uz bioloģiskās ražošanas vienību vai pārejas ražošanas vienību izmantošanu minētajiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
1.2. Pāreja
1.2.1. Ja vienlaicīgi tiek uzsākta ražošanas vienības, tostarp ganību vai jebkādas zemes, ko izmanto lopbarībai, pāreja un to dzīvnieku pāreja, kuri šajā ražošanas vienībā atrodas šīs ražošanas vienības pārejas perioda sākumā, kā minēts I daļas 1.7.1. punktā un 1.7.5. punkta b) apakšpunktā, dzīvniekus un dzīvnieku produktus var uzskatīt par bioloģiskiem ražošanas vienības pārejas perioda beigās, pat ja šīs daļas 1.2.2. punktā noteiktais pārejas periods attiecīgajam dzīvnieku veidam ir ilgāks par ražošanas vienības pārejas periodu.
Atkāpjoties no 1.4.3.1. punkta, šādas vienlaicīgas pārejas gadījumā un ražošanas vienības pārejas perioda laikā dzīvniekiem, kuri šajā ražošanas vienībā atrodas kopš pārejas perioda sākuma, var izbarot pārejas barību, kas saražota pārejas ražošanas vienībā pirmajā pārejas gadā un/vai barību saskaņā ar 1.4.3.1. punktu un/vai bioloģisko barību.
Nebioloģiski audzētus dzīvniekus var ieviest pārejas ražošanas vienībā pēc pārejas perioda sākuma saskaņā ar 1.3.4. punktu.
1.2.2. Pārejas periodi konkrētiem dzīvnieku ražošanas veidiem ir noteikti šādi:
a) |
12 mēneši un katrā ziņā ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīves ilguma attiecībā uz gaļas ražošanai paredzētiem liellopiem un zirgu dzimtas dzīvniekiem; |
b) |
seši mēneši attiecībā uz aitām, kazām, cūkām un piena ražošanai paredzētiem dzīvniekiem; |
c) |
10 nedēļas attiecībā uz gaļas ražošanai paredzētiem mājputniem, kuri ievesti saimniecībā pirms trīs dienu vecuma sasniegšanas, izņemot Pekinas pīles; |
d) |
septiņas nedēļas attiecībā uz Pekinas pīlēm, kuras ievestas saimniecībā pirms trīs dienu vecuma sasniegšanas; |
e) |
sešas nedēļas attiecībā uz olu ražošanai paredzētiem mājputniem, kuri ievesti saimniecībā pirms trīs dienu vecuma sasniegšanas; |
f) |
12 mēneši attiecībā uz bitēm. Pārejas periodā vasku aizstāj ar bioloģiskajā biškopībā iegūtu vasku. Tomēr var izmantot nebioloģisku bišu vasku:
|
g) |
trīs mēneši attiecībā uz trušiem; |
h) |
12 mēneši attiecībā uz briežu dzimtas dzīvniekiem. |
1.3. Dzīvnieku izcelsme
1.3.1. Neskarot noteikumus par pāreju, bioloģiski audzēti lauksaimniecības dzīvnieki ir dzimuši vai izperēti un izaudzēti bioloģiskās ražošanas vienībās.
1.3.2. Attiecībā uz bioloģiski audzētu dzīvnieku pavairošanu:
a) |
reprodukcijā izmanto dabīgas metodes; tomēr ir atļauta mākslīgā apsēklošana; |
b) |
reprodukcijas ciklus nestimulē vai nekavē ar hormoniem vai citām vielām, kam ir līdzīga iedarbība, izņemot gadījumus, kad tā ir atsevišķa dzīvnieka veterinārā ārstēšana; |
c) |
neizmanto citas mākslīgās reprodukcijas metodes, piemēram, klonēšanu un embriju pārstādīšanu; |
d) |
šķirņu izvēle ir atbilstoša bioloģiskās ražošanas principiem, nodrošina augstu dzīvnieku labturības standartu un palīdz novērst jebkādas ciešanas un nepieļaut vajadzību kropļot dzīvniekus. |
1.3.3. Izvēloties šķirnes vai līnijas, operatori apsver priekšrokas došanu šķirnēm un līnijām, kam ir augsta ģenētiskā daudzveidība, un ņem vērā dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, ciltsvērtību, ilgmūžību, dzīvotspēju un izturību pret slimībām vai veselības problēmas, visā šajā sakarā nepasliktinot to labturību. Turklāt dzīvnieku šķirnes vai līnijas izvēlas tā, lai izvairītos no konkrētām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas dažām intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un līnijām, piemēram, cūku stresa sindroms, kā rezultātā, iespējams, gaļa ir bāla, mīksta, atsulojas (PSE), iespējama pēkšņa nāve, spontānie aborti un grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens. Priekšroku dod vietējām šķirnēm un līnijām.
Lai izvēlētos šķirnes un līnijas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, operatori izmanto informāciju, kas pieejama 26. panta 3. punktā minētajās sistēmās.
1.3.4. Nebioloģiski audzētu dzīvnieku izmantošana
1.3.4.1. Atkāpjoties no 1.3.1. punkta, pavairošanas nolūkos bioloģiskās ražošanas vienībā var ievest nebioloģiski audzētus dzīvniekus, ja kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 10. punkta b) apakšpunktā un uz tā pamata pieņemtos aktos šķirnēm draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā. Šādā gadījumā minēto šķirņu dzīvniekiem nav noteikti jābūt tādiem, kas ne reizi nav atnesušies.
1.3.4.2. Atkāpjoties no 1.3.1. punkta, bišu dravu atjaunošanai katru gadu 20 % no bišu mātēm un spietiem bioloģiskās ražošanas vienībā var aizstāt ar nebioloģiski audzētām bišu mātēm un spietiem ar noteikumu, ka bišu mātes un spietus ievieto stropos ar kārēm vai kāru pamatnēm no bioloģiskās ražošanas vienībām. Jebkurā gadījumā vienu spietu vai bišu māti gadā var aizstāt ar nebioloģisku spietu vai bišu māti.
1.3.4.3. Atkāpjoties no 1.3.1. punkta, ja putnu saimi veido pirmo reizi, vai to atjauno vai veido no jauna, un ja lauksaimnieku kvalitātes un kvantitātes vajadzības nevar apmierināt, kompetentā iestāde var nolemt, ka bioloģiskā mājputnu audzēšanas vienībā var ievest nebioloģiski audzētus mājputnus ar noteikumu, ka olu ražošanai paredzēto jaunvistu un gaļas ražošanai paredzēto mājputnu vecums ir mazāks nekā trīs dienas. Produktus, kas no tiem iegūti, var atzīt par bioloģiskiem vienīgi tad, ja ir bijis ievērots 1.2. punktā noteiktais pārejas periods.
1.3.4.4. Atkāpjoties no 1.3.1. punkta, ja dati, kas savākti 26. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā sistēmā, liecina, ka lauksaimnieka kvalitātes un kvantitātes vajadzības attiecībā uz bioloģiski audzētiem dzīvniekiem nav apmierinātas, kompetentās iestādes var atļaut bioloģiskās ražošanas vienībā iekļaut nebioloģiski audzētus dzīvniekus, uz to attiecinot nosacījumus, kas paredzēti 1.3.4.4.1.–1.3.4.4.4. punktā.
Pirms jebkādas šādas atkāpes lūgšanas lauksaimnieks aplūko 26. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā sistēmā savāktos datus, lai pārliecinātos, vai viņa lūgums ir pamatots.
Attiecībā uz trešo valstu operatoriem kontroles iestādes un kontroles institūcijas, kas atzītas saskaņā ar 46. panta 1. punktu, var atļaut bioloģiskās ražošanas vienībā iekļaut nebioloģiski audzētus dzīvniekus, ja tās valsts teritorijā, kurā atrodas operators, bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami pietiekamā kvalitātē vai kvantitātē.
1.3.4.4.1. |
Pavairošanas nolūkos jaunus nebioloģiski audzētus dzīvniekus var iekļaut, ja ganāmpulku vai saimi veido pirmo reizi. Tūlīt pēc atšķiršanas tos audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt dienā, kad minētos dzīvniekus iekļauj ganāmpulkā vai saimē, uz tiem attiecas šādi ierobežojumi:
|
1.3.4.4.2. |
Vaislas nolūkos ganāmpulka vai saimes atjaunošanai var iekļaut nebioloģiski audzētus pieaugušus dzīvnieku tēviņus un nebioloģiski audzētas mātītes, kas ne reizi nav atnesušās. Pēc tam tos audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt dzīvnieku mātīšu skaitam piemēro šādus ierobežojumus gadā:
|
1.3.4.4.3. |
1.3.4.4.2. punktā noteiktos procentus var palielināt līdz 40 % ar noteikumu, ka kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:
|
1.3.4.4.4. |
Gadījumos, kas minēti 1.3.4.4.1., 1.3.4.4.2. un 1.3.4.4.3. punktā, nebioloģiski audzētus dzīvniekus var atzīt par bioloģiski audzētiem vienīgi tad, ja ir ievērots 1.2. punktā noteiktais pārejas periods. 1.2.2. punktā noteiktais pārejas periods sākas agrākais tad, kad dzīvnieki tiek ieviesti pārejas ražošanas vienībā. |
1.3.4.4.5. |
Gadījumos, kas minēti 1.3.4.4.1.–1.3.4.4.4. punktā, nebioloģiski audzētus dzīvniekus vai nu tur atsevišķi no pārējiem lauksaimniecības dzīvniekiem, vai arī tie ir identificējami līdz 1.3.4.4.4. punktā minētā pārejas perioda beigām. |
1.4. Ēdināšana
1.4.1. Vispārīgas prasības attiecībā uz ēdināšanu
Attiecībā uz ēdināšanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
lauksaimniecības dzīvnieku barību iegūst galvenokārt no tās lauku saimniecības, kurā dzīvnieki tiek turēti, vai no bioloģiskās vai pārejas ražošanas vienībām, kas pieder pie citām saimniecībām tajā pašā reģionā; |
b) |
lauksaimniecības dzīvniekiem izbaro bioloģisko vai pārejas barību, kas atbilst dzīvnieku uztura vajadzībām dažādās dzīvnieka attīstības stadijās; ierobežota ēdināšana lopkopībā nav atļauta, ja vien tas nav pamatoti veterināru iemeslu dēļ; |
c) |
lauksaimniecības dzīvniekus netur tādos apstākļos vai uztura režīmā, kas var veicināt anēmiju; |
d) |
nobarošanas praksē katrā audzēšanas posmā vienmēr ievēro katras sugas parastos uztura modeļus un dzīvnieku labturību; piespiedu barošana ir aizliegta; |
e) |
lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot cūkas, mājputnus un bites, ir pastāvīga piekļuve ganībām, kad vien apstākļi to ļauj, vai rupjajai barībai; |
f) |
neizmanto augšanas stimulatorus un sintētiskās aminoskābes; |
g) |
zīdāmus dzīvniekus noteiktā minimālajā laikposmā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 14. panta 3. punkta a) apakšpunktu, vēlams barot ar mātes pienu; minētajā laikposmā neizmanto piena aizstājējus, kas satur ķīmiski sintezētas sastāvdaļas vai augu izcelsmes daļas; |
h) |
augu, aļģu, dzīvnieku vai rauga izcelsmes barības sastāvdaļas ir bioloģiskas; |
i) |
nebioloģiskas augu, aļģu, dzīvnieku vai rauga izcelsmes barības sastāvdaļas, mikrobiālas vai minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas, barības piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus var izmantot vienīgi tad, ja, ievērojot 24. pantu, tos ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. |
1.4.2. Dzīvnieku ganīšana
1.4.2.1. Dzīvnieku ganīšana bioloģiskās ganībās
Neskarot 1.4.2.2. punktu, bioloģiski audzēti dzīvnieki ganās bioloģiskās ganībās. Tomēr katru gadu ierobežotu laikposmu bioloģiskās ganības var izmantot nebioloģiski audzēti dzīvnieki ar noteikumu, ka tie ir izaudzēti videi draudzīgā veidā ganībās, kam var piešķirt atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 23., 25., 28., 30., 31. un 34. pantu, un ka tie neatrodas bioloģiskajās ganībās tajā pašā laikā kad bioloģiski audzēti dzīvnieki.
1.4.2.2. Dzīvnieku ganīšana kopējās ganībās un sezonāla pārvietošana
1.4.2.2.1. |
Bioloģiski audzēti dzīvnieki drīkst ganīties kopējās ganībās ar noteikumu, ka:
|
1.4.2.2.2. |
Sezonālas pārvietošanas periodā, bioloģiski audzētus dzīvniekus kājām pārdzenot no viena ganību apgabala uz citu, tie var ganīties nebioloģiskās ganībās. Minētajā periodā bioloģiski audzētus dzīvniekus tur atsevišķi no pārējiem dzīvniekiem. Nebioloģisko barību, proti, zāli un citu veģetāciju, kurā dzīvnieki ganās, drīkst uzņemt:
|
1.4.3. Pārejas barība
1.4.3.1. Lauku saimniecībām, kas ražo bioloģiski audzētus lauksaimniecības dzīvniekus:
a) |
barības devas sastāvā drīkst iekļaut vidēji līdz 25 % pārejas barības, kas iegūta pārejas otrajā gadā. Šo īpatsvaru drīkst palielināt līdz 100 %, ja šīs pārejas perioda barības izcelsme ir saimniecība, kurā lauksaimniecības dzīvnieki tiek turēti; un |
b) |
līdz 20 % no lauksaimniecības dzīvniekiem izbarotās barības kopējā vidējā daudzuma drīkst iegūt, noganot vai pļaujot pastāvīgās ganības, daudzgadīgo lopbarības augu zemes gabalus vai proteīna kultūraugu laukus, kas pārejas pirmajā gadā apsēti saskaņā ar bioloģiskās apsaimniekošanas noteikumiem, ar noteikumu, ka minētās ganības ir daļa no attiecīgās saimniecības. |
Ja barošanai izmanto abus a) un b) punktā minētos pārejas barības veidus, šādas barības kopējais īpatsvars nepārsniedz a) punktā minēto maksimālo īpatsvaru.
1.4.3.2. Šīs daļas 1.4.3.1. punktā minētos skaitļus aprēķina ik gadu kā augu izcelsmes barības sausnas īpatsvaru.
1.5. Veselības aprūpe
1.5.1. Slimību profilakse
1.5.1.1. Slimību profilakses pamatā ir šķirņu un līniju izvēle, dzīvnieku audzēšanas prakse, augstas kvalitātes barība, kustēšanās iespējas, piemērots lauksaimniecības dzīvnieku blīvums un atbilstošas un piemērotas novietnes, kurās tiek uzturēti higiēniski apstākļi.
1.5.1.2. Drīkst izmantot imunoloģiskās veterinārās zāles.
1.5.1.3. Profilaktiskos nolūkos neizmanto ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles, tostarp antibiotikas un ķīmiski sintezētu alopātisku molekulu bolus.
1.5.1.4. Neizmanto vielas augšanas stimulēšanai vai ražīguma veicināšanai (tostarp antibiotikas, kokcidiostatus un citus mākslīgus augšanas veicināšanas palīglīdzekļus) un hormonus un līdzīgas vielas reprodukcijas kontrolei vai citiem nolūkiem (piemēram, meklēšanās ierosināšanai vai sinhronizēšanai).
1.5.1.5. Ja lauksaimniecības dzīvniekus iegūst no nebioloģiskām ražošanas vienībām, atkarībā no vietējiem apstākļiem piemēro īpašus pasākumus, piemēram, skrīninga testus vai karantīnas periodus.
1.5.1.6. Lauksaimniecības dzīvnieku novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai lieto tikai tādus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ko, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
1.5.1.7. Novietnes, aplokus, aprīkojumu un darbarīkus pienācīgi tīra un dezinficē, lai novērstu savstarpēju inficēšanos un slimības pārnēsājošu organismu savairošanos. Fekālijas, urīnu un neapēstu vai izlijušu barību izvāc, cik vien bieži vajadzīgs, lai mazinātu smaku un nepiesaistītu kukaiņus vai grauzējus. Kukaiņu un citu kaitīgo organismu iznīcināšanai novietnēs un citās lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas vietās var izmantot rodenticīdus –tikai slazdos – un produktus un vielas, ko, ievērojot 9. un 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
1.5.2. Veterinārā ārstēšana
1.5.2.1. Ja, neraugoties uz profilakses pasākumiem, kas paredzēti dzīvnieku veselības nodrošināšanai, dzīvnieki saslimst vai tiek ievainoti, tos nekavējoties ārstē.
1.5.2.2. Slimības ārstē nekavējoties, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas. Vajadzības gadījumā un saskaņā ar stingriem nosacījumiem un veterinārārsta uzraudzībā var izmanot ķīmiski sintezētas alopātiskās veterinārās zāles, tostarp antibiotikas, ja fitoterapeitisko, homeopātisko un citu līdzekļu izmantošana ir nepiemērota. Jo īpaši nosaka ierobežojumus attiecībā uz ārstniecības kursiem un zāļu izdalīšanās periodiem.
1.5.2.3. Ar noteikumu, ka to ārstējošā iedarbība ir efektīva attiecīgajai dzīvnieku sugai un slimībai, ko paredzēts ārstēt, dod priekšroku minerālas izcelsmes barības sastāvdaļām un barības piedevām, kuras, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, un fitoterapeitiskajiem un homeopātiskajiem līdzekļiem, nevis ārstēšanai ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm, tostarp antibiotikām.
1.5.2.4. Izņemot vakcinēšanu, parazītu apkarošanu un obligātas slimību izskaušanas programmas, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa 12 mēnešu laikā saņem vairāk nekā trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm, tostarp antibiotikām, vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja dzīvnieka vai dzīvnieku grupas produktīvais dzīves cikls ir īsāks par vienu gadu, ne attiecīgos lauksaimniecības dzīvniekus, ne no tiem iegūtos produktus nepārdod kā bioloģiskus produktus un dzīvniekiem tiek piemēroti pārejas periodi, kas minēti 1.2. punktā.
1.5.2.5. Zāļu izdalīšanās laiks starp pēdējās ķīmiski sintezētas alopātiskās veterināro zāļu devas, tostarp antibiotikas, ievadīšanu dzīvniekam parastos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no minētā dzīvnieka ir divreiz garāks nekā Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā minētais zāļu izdalīšanās laiks un vismaz 48 stundas.
1.5.2.6. Ir atļauta ārstēšana, kas saistīta ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un noteikta, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem.
1.6. Turēšana un dzīvnieku audzēšanas prakse
1.6.1. Novietnes izolācija, apkure un ventilācija nodrošina, ka gaisa cirkulācija, putekļu daudzums, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzu koncentrācija nepārsniedz robežas, kuras garantē dzīvnieku labsajūtu. Novietnē ir nodrošināta pietiekama dabiskā ventilācija un apgaismojums.
1.6.2. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana novietnēs nav obligāta apvidos, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, kas ļauj dzīvniekiem mitināties ārā. Šādos gadījumos dzīvniekiem ir piekļuve nojumēm vai ēnainām vietām, lai tos aizsargātu pret sliktiem laikapstākļiem.
1.6.3. Lauksaimniecības dzīvnieku blīvums novietnēs ir tāds, lai nodrošinātu dzīvniekiem ērtības, labsajūtu un sugai raksturīgās vajadzības, un kas jo īpaši ir atkarīgas no dzīvnieku sugas, šķirnes un vecuma. Ņem vērā arī dzīvnieku etoloģiskās vajadzības, kuras jo īpaši ir atkarīgas no grupas lieluma un dzīvnieku dzimuma. Lauksaimniecības dzīvnieku blīvums ir tāds, kas garantē dzīvnieku labturību, nodrošinot pietiekamu platību, kas ļauj tiem dabiski stāvēt, kustēties, viegli apgulties, apgriezties, sevi apkopt, ieņemt visas dabiskās pozas un veikt visas dabiskās kustības, piemēram, izstaipīšanos un spārnu vēcināšanu.
1.6.4. Ievēro minimālo iekštelpu un āra platību un novietņu tehniskos datus, kas noteikti 14. panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos.
1.6.5. Āra platības var būt daļēji nosegtas. Lieveņus neuzskata par āra platību.
1.6.6. Kopējais dzīvnieku blīvums nepārsniedz 170 kg organiskā slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā.
1.6.7. Lai noteiktu piemērotu lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu, kā minēts 1.6.6. punktā, kompetentā iestāde paredz nosacītās lauksaimniecības dzīvnieku vienības, kuras ir līdzvērtīgas 1.6.6. punktā minētajam limitam, ievērojot skaitļus, kas noteikti katrā no īpašajām dzīvnieku audzēšanas veida prasībām.
1.6.8. Nevienas lauksaimniecības dzīvnieku sugas audzēšanai neizmanto būrus, kastes un aizgaldus ar caurumotu grīdu.
1.6.9. Ja veterināru apsvērumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieku ārstē atsevišķi, to tur telpās, kur ir cieta grīda, un tam nodrošina salmus vai pienācīgus pakaišus. Dzīvniekam jāvar brīvi apgriezties un ērti nogulties visā garumā.
1.6.10. Bioloģiski audzētus lauksaimniecības dzīvniekus nevar audzēt aplokā, kurā ir ļoti mitra vai purvaina augsne.
1.7. Dzīvnieku labturība
1.7.1. Visām personām, kas ir iesaistītas dzīvnieku turēšanā un veic dzīvnieku pārvadāšanu un kaušanu, ir nepieciešamās pamatzināšanas un prasmes attiecībā uz dzīvnieku veselības un labturības vajadzībām, un tās ir saņēmušas atbilstošu apmācību, kā noteikts jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2005 (1) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2009 (2), lai nodrošinātu, ka šajā regulā izklāstītie noteikumi tiek pienācīgi piemēroti.
1.7.2. Dzīvnieku audzēšanas prakse, tostarp dzīvnieku blīvums un turēšanas apstākļi, nodrošina, ka ir ievērotas dzīvnieku attīstības, fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības.
1.7.3. Lauksaimniecības dzīvniekiem ir pastāvīga piekļuve āra platībām, vēlams, ganībām, kas dod tiem iespēju izkustēties, kad vien to ļauj laikapstākļi un sezonas apstākļi un augsnes stāvoklis, izņemot ja, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, ir paredzēti ierobežojumi un pienākumi, kas ir saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību.
1.7.4. Lauksaimniecības dzīvnieku skaitu ierobežo, lai līdz minimumam samazinātu pārmērīgu noganīšanu, augsnes izmīdīšanu, eroziju un piesārņojumu, ko rada dzīvnieki vai to kūtsmēslu izkliedēšana.
1.7.5. Lauksaimniecības dzīvnieku piesiešana vai izolēšana ir aizliegta, izņemot attiecībā uz atsevišķiem dzīvniekiem uz ierobežotu laiku un tiktāl, ciktāl tas ir pamatoti veterināru iemeslu dēļ. Lauksaimniecības dzīvnieku izolāciju var atļaut tikai uz ierobežotu laiku un tikai tad, ja ir apdraudēta darbinieku drošība, vai dzīvnieku labturības nolūkā. Kompetentās iestādes var atļaut uzņēmumos, kuros ir ne vairāk kā 50 dzīvnieki (izņemot mazuļus), liellopus turēt piesietus, ja liellopus nav iespējams turēt grupās, kas atbilst to etoloģiskajām vajadzībām, ar noteikumu, ka tiem ganību periodā ir pieejamas ganības un vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas āra platības, ja ganīšana nav iespējama.
1.7.6. Līdz minimumam ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku transportēšanas ilgumu.
1.7.7. Visā dzīvnieka dzīves laikā, tostarp nogalināšanas laikā, nepieļauj un līdz minimumam samazina jebkādu ciešanu un sāpju nodarīšanu un diskomforta radīšanu.
1.7.8. Neskarot Savienības tiesību aktu attīstību dzīvnieku labturības jomā, astu amputācija aitām, knābju apgriešana pirmajās trīs dzīves dienās un ragu noņemšana var ārkārtas gadījumā tikt atļauta, bet tikai izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un tikai tad, ja tas uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku veselību, labturību vai higiēnu vai ja pretējā gadījumā tiktu apdraudēta darbinieku drošība. Atragošana var tikt atļauta, tikai izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ja tā uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku veselību, labturību vai higiēnu vai ja pretējā gadījumā tiktu apdraudēta darbinieku drošība. Kompetentā iestāde šādas darbības atļauj tikai tad, ja operators kompetentajai iestādei darbības ir pienācīgi paziņojis un pamatojis, un ja darbību jāveic kvalificētam personālam.
1.7.9. Jebkāda veida ciešanas dzīvniekiem samazina līdz minimumam, lietojot piemērotus anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļus un nodrošinot, ka katru darbību veic tikai vispiemērotākajā vecumā un to dara kvalificēts personāls.
1.7.10. Fiziska kastrācija ir atļauta vienīgi tādēļ, lai saglabātu produktu kvalitāti un tradicionālo audzēšanas praksi, bet tikai tad, ja tiek ievēroti 1.7.9. punktā izklāstītie nosacījumi.
1.7.11. Dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu veic, nelietojot nekādas elektriskas ierīces vai citas sāpīgas metodes dzīvnieku fiziskai ietekmēšanai. Ir aizliegta jebkādu alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā.
1.8. Nepārstrādātu produktu sagatavošana
Ja lauksaimniecības dzīvniekiem tiek veiktas sagatavošanas darbības, kas nav pārstrāde, šādām darbībām mutatis mutandis piemēro vispārējās prasības, kas noteiktas IV daļas 1.2., 1.3, 1.4., 1.5. un 2.2.3. punktā.
1.9. Papildu vispārīgi noteikumi
1.9.1. Attiecībā uz liellopu, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvniekiem
1.9.1.1. Ēdināšana
Attiecībā uz ēdināšanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
vismaz 60 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams vai šāda barība nav pieejama, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām vai pārejas ražošanas vienībām un barības ražotājiem, kas izmanto barību un barības sastāvdaļas no tā paša reģiona. Sākot ar 2023. gada 1. janvāri šis īpatsvars tiek palielināts līdz 70 %; |
b) |
dzīvniekiem ir piekļuve ganībām, kad vien apstākļi to atļauj; |
c) |
neatkarīgi no b) apakšpunkta liellopu tēviņiem, kas vecāki par vienu gadu, nodrošina pieeju ganībām vai āra platībai; |
d) |
ja dzīvniekiem ir pieeja ganībām ganīšanas perioda laikā un ja ziemas novietņu sistēma dzīvniekiem nodrošina kustību brīvību, drīkst atcelt prasību ziemas mēnešos nodrošināt āra platības; |
e) |
audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana atkarībā no ganību pieejamības dažādos gadalaikos; |
f) |
dienas devā vismaz 60 % sausnas veido rupjā barība, svaiga vai kaltēta barība vai skābbarība. Piena lopiem šis īpatsvars var tikt samazināts līdz 50 % ne ilgāk kā trīs mēnešus agrās laktācijas periodā. |
1.9.1.2. Turēšana un dzīvnieku audzēšanas prakse
Attiecībā uz turēšanu un dzīvnieku audzēšanas praksi piemēro šādus noteikumus:
a) |
novietnēs ir gluda, bet ne slidena grīda; |
b) |
novietnēs ir ērta, tīra un sausa pietiekama lieluma gulēšanas vai atpūtas platība, kurai ir vienlaidus grīda bez redelēm. Atpūtas platībā ierīko plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā ir salmi vai cits piemērots dabīgs materiāls. Pakaišus drīkst uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kuru, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā kā mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju; |
c) |
neatkarīgi no Padomes Direktīvas 2008/119/EK (3) 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta un 3. panta 1. punkta otrās daļas ir aizliegta teļu turēšana atsevišķos aizgaldos pēc vienas nedēļas vecuma sasniegšanas, izņemot atsevišķus dzīvniekus uz ierobežotu laiku un tiktāl, ciktāl tas ir pamatoti veterināru iemeslu dēļ. |
d) |
ja veterināru apsvērumu dēļ teļu ārstē atsevišķi, to tur telpās, kur ir cieta grīda, un tam nodrošina salmu pakaišus. Teļam jāvar brīvi apgriezties un ērti nogulties visā garumā. |
1.9.2. Attiecībā uz briežu dzimtas dzīvniekiem
1.9.2.1. Ēdināšana
Attiecībā uz ēdināšanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
vismaz 60 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams vai šāda barība nav pieejama, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām vai pārejas ražošanas vienībām un barības ražotājiem, kas izmanto barību un barības sastāvdaļas no tā paša reģiona. Sākot ar 2023. gada 1. janvāri šis īpatsvars tiek palielināts līdz 70 %; |
b) |
dzīvniekiem ir piekļuve ganībām, kad vien apstākļi to atļauj; |
c) |
ja dzīvniekiem ir pieeja ganībām ganīšanas perioda laikā un ja ziemas novietņu sistēma dzīvniekiem nodrošina kustību brīvību, drīkst atcelt prasību ziemas mēnešos nodrošināt āra platības; |
d) |
audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana atkarībā no ganību pieejamības dažādos gadalaikos; |
e) |
dienas devā vismaz 60 % sausnas veido rupjā barība, svaiga vai kaltēta barība vai skābbarība. Piena ražošanai paredzētām briežu dzimtas mātītēm šo īpatsvaru var samazināt līdz 50 % ne ilgāk kā trīs mēnešus agrās laktācijas periodā; |
f) |
veģetācijas periodā aplokā nodrošina dabīgu ganīšanos. Aploki, kuros veģetācijas periodā nav iespējams nodrošināt barošanos ganoties, ir aizliegti; |
g) |
ēdināšana ir atļauta tikai sliktu laikapstākļu izraisīta ganību trūkuma gadījumā; |
h) |
dzīvniekiem, ko audzē aplokā, nodrošina tīru un svaigu ūdeni. Ja nav dzīvniekiem viegli pieejama dabiska ūdens avota, nodrošina dzirdināšanas vietas. |
1.9.2.2. Turēšana un dzīvnieku audzēšanas prakse
Attiecībā uz turēšanu un dzīvnieku audzēšanas praksi piemēro šādus noteikumus:
a) |
briežu dzimtas dzīvniekiem nodrošina slēptuves, patvērumus un žogus, kas nekaitē dzīvniekiem; |
b) |
staltbriežu aplokos dzīvniekiem jābūt iespējai vārtīties dubļos, lai nodrošinātu ādas apkopi un ķermeņa temperatūras regulāciju; |
c) |
visās novietnēs ir gluda, bet ne slidena grīda; |
d) |
visās novietnēs ir ērta, tīra un sausa pietiekama lieluma gulēšanas vai atpūtas platība, kurai ir vienlaidus grīda bez redelēm. Atpūtas platībā ierīko plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā ir salmi vai cits piemērots dabīgs materiāls. Pakaišus var uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kuru, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju; |
e) |
barotavas iekārto vietās, kuras ir aizsargātas pret laikapstākļiem un ir pieejamas gan dzīvniekiem, gan to aprūpētājiem. Augsne barošanas vietās ir cieta, un barošanas iekārtu aprīko ar jumtu; |
f) |
ja nav iespējams nodrošināt pastāvīgu piekļuvi barībai, barošanas vietas iekārto tā, lai visi dzīvnieki varētu ēst vienlaicīgi. |
1.9.3. Attiecībā uz cūku dzimtas dzīvniekiem
1.9.3.1. Ēdināšana
Attiecībā uz ēdināšanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
vismaz 30 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams vai šāda barība nav pieejama, ir ražota sadarbībā ar citām bioloģiskajām vai pārejas ražošanas vienībām un barības ražotājiem, kas izmanto barību un barības sastāvdaļas no tā paša reģiona; |
b) |
dienas devā iekļauj rupjo barību, svaigu vai kaltētu barību vai skābbarību; |
c) |
ja lauksaimnieki nespēj nodrošināt tādu barību, kura satur tikai bioloģiski ražotas olbaltumvielas, un kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka bioloģiskās olbaltumvielas saturoša barība nav pieejama pietiekamā apjomā, līdz 2025. gada 31. decembrim var izmantot barību, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
1.9.3.2. Turēšana un dzīvnieku audzēšanas prakse
Attiecībā uz turēšanu un dzīvnieku audzēšanas praksi piemēro šādus noteikumus:
a) |
novietnēs ir gluda, bet ne slidena grīda; |
b) |
novietnēs ir ērta, tīra un sausa pietiekama lieluma gulēšanas vai atpūtas platība, kurai ir vienlaidu grīda bez redelēm. Atpūtas platībā ierīko plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā ir salmi vai cits piemērots dabīgs materiāls. Pakaišus var uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kuru, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju; |
c) |
vienmēr ir guļvieta, kas gatavota no salmiem vai cita piemērota materiāla un ir pietiekami liela, lai nodrošinātu, ka visas cūkas aizgaldā var vienlaikus apgulties tādā veidā, kas aizņem visvairāk vietas; |
d) |
sivēnmātes tur grupās, izņemot grūsnības beigu posmus un zīdīšanas periodu, kura laikā sivēnmātei jābūt iespējai brīvi kustēties savā aizgaldā un kustības ierobežo tikai uz īsiem laikposmiem; |
e) |
neskarot nekādas papildu prasības saistībā ar salmiem, dažas dienas pirms paredzētās atnešanās sivēnmātēm nodrošina salmus vai citu piemērotu dabīgu materiālu tādā daudzumā, lai viņām būtu iespēja izveidot migu; |
f) |
pastaigu laukumus ierīko tā, lai cūkas varētu izkārnīties un rakņāties. Rakņāšanās nolūkam var izmantot dažādu veidu substrātus. |
1.9.4. Attiecībā uz mājputniem
1.9.4.1. Dzīvnieku izcelsme
Lai nepieļautu intensīvu audzēšanas metožu izmantošanu, mājputnus audzē, līdz tie sasniedz minimālu vecumu, vai arī tie ir lēnaudzīgo šķirņu mājputni, kas ir pielāgoti audzēšanai āra apstākļos.
Kompetentā iestāde nosaka lēnaudzīgo šķirņu kritērijus vai izveido minēto šķirņu sarakstu un sniedz šo informāciju operatoriem, citām dalībvalstīm un Komisijai.
Ja lauksaimnieks neizmanto lēnaudzīgas mājputnu šķirnes, piemēro šādu minimālo kaušanas vecumu:
a) |
81 diena cāļiem; |
b) |
150 dienas kapauniem; |
c) |
49 dienas Pekinas pīlēm; |
d) |
70 dienas muskuspīļu mātītēm; |
e) |
84 dienas muskuspīļu tēviņiem; |
f) |
92 dienas meža pīlēm; |
g) |
94 dienas pērļu vistām; |
h) |
140 dienas tītaru tēviņiem un cepeša zosīm; un |
i) |
100 dienas tītaru mātītēm. |
1.9.4.2. Ēdināšana
Attiecībā uz ēdināšanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
vismaz 30 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams vai šāda barība nav pieejama, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām vai pārejas ražošanas vienībām un barības ražotājiem, kas izmanto barību un barības sastāvdaļas no tā paša reģiona; |
b) |
dienas devā iekļauj rupjo barību, svaigu vai kaltētu barību vai skābbarību; |
c) |
ja lauksaimnieki mājputniem nespēj nodrošināt tādu barību, kura satur tikai bioloģiski ražotas olbaltumvielas, un kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka bioloģiskās olbaltumvielas saturoša barība nav pieejama pietiekamā apjomā, līdz 2025. gada 31. decembrim var izmantot barību, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
1.9.4.3. Dzīvnieku labturība
Dzīvu mājputnu noplūkšana ir aizliegta.
1.9.4.4. Turēšana un dzīvnieku audzēšanas prakse
Attiecībā uz turēšanu un dzīvnieku audzēšanas praksi piemēro šādus noteikumus:
a) |
vismaz viena trešdaļa platības ir ar vienlaidus grīdu, t. i., bez redelēm vai režģu konstrukcijām, un klāta ar pakaišiem, piemēram, salmiem, zāģskaidām, smiltīm vai kūdru; |
b) |
dējējvistu novietnēs pietiekami liela platība no vistām pieejamās grīdas ir viegli pieejama putnu mēslu savākšanai; |
c) |
atsevišķu mājputnu ganāmpulku audzēšanas starplaikos novietnes atbrīvo. Novietnes un iekārtas šajā laikā tīra un dezinficē. Turklāt tad, kad katra mājputnu ganāmpulka audzēšana ir pabeigta, aplokus uz dalībvalstu noteiktu laiku atstāj tukšus, lai ļautu veģetācijai ataugt. Minētās prasības nepiemēro mājputniem, kurus neaudzē ganāmpulkos, netur aplokos un kuri var brīvi staigāt visu dienu; |
d) |
mājputniem nodrošina piekļuvi āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves. Tomēr dējējvistām un sākumposma vecumu pārsniegušiem nobarojamiem mājputniem nodrošina piekļuvi āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves, izņemot ja ir noteikti pagaidu ierobežojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; |
e) |
nepārtrauktu piekļuvi āra platībām dienā nodrošina pēc iespējas agrākā vecumā un kad vien fizioloģiskie un fiziskie apstākļi to atļauj, izņemot ja ir noteikti pagaidu ierobežojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; |
f) |
atkāpjoties no 1.6.5. punkta attiecībā uz vaislas putniem un jaunvistām, kas ir jaunākas par 18 nedēļām, ja ir ievēroti 1.7.3. punktā izklāstītie saskaņā ar Savienības tiesību aktiem paredzētie nosacījumi attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un tiek kavēta vaislas putnu un jaunvistu, kas ir jaunākas par 18 nedēļām, piekļūšana āra platībām, verandas tiek uzskatītas par āra platībām, un šādos gadījumos tām ir metāla sieta barjera, lai tur neiekļūtu citi putni; |
g) |
mājputniem paredzētajās āra platībās putni var viegli piekļūt pietiekamam skaitam dzirdināšanas siļu; |
h) |
āra platības mājputniem ir klātas galvenokārt ar veģetāciju; |
i) |
ja minētajā platībā barība ir pieejama ierobežotā daudzumā, piemēram, tāpēc, ka zemi ilgi klāj sniegs vai valda sausums, mājputniem nodrošina papildu barošanu ar rupjo barību; |
j) |
ja mājputnus tur iekštelpās Savienības tiesību aktos noteiktu ierobežojumu vai pienākumu dēļ, tiem nodrošina pastāvīgu piekļuvi pietiekamam daudzumam rupjās barības un piemērota materiāla, lai apmierinātu mājputnu etoloģiskās vajadzības; |
k) |
ūdensputniem ir nodrošināta piekļuve ūdenstecei, dīķim, ezeram vai baseinam, kad vien laikapstākļi un higiēnas apstākļi to atļauj, lai ievērotu to sugai raksturīgās vajadzības un dzīvnieku labturības prasības; kad laikapstākļi šādu piekļuvi neatļauj, ūdensputniem nodrošina piekļuvi ūdenim, kurā tie var iemērkt galvu, lai notīrītu spalvas; |
l) |
dabisko gaismu drīkst papildināt ar mākslīgo apgaismojumu, lai nodrošinātu ne vairāk kā 16 gaismas stundas dienā un vismaz astoņas stundu ilgu nepārtrauktu nakts atpūtas periodu bez mākslīgā apgaismojuma; |
m) |
kopējā platība, ko var izmantot nobarojamo mājputnu novietnēm, nepārsniedz 1 600 m2 vienā ražošanas vienībā; |
n) |
vienā mājputnu novietnes nodalījumā nevar būt vairāk par 3 000 dējējvistām. |
1.9.5. Attiecībā uz trušiem
1.9.5.1. Ēdināšana
Attiecībā uz ēdināšanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
vismaz 70 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams vai šāda barība nav pieejama, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām vai pārejas ražošanas vienībām un barības ražotājiem, kas izmanto barību un barības sastāvdaļas no tā paša reģiona; |
b) |
trušiem ir piekļuve ganībām, kad vien apstākļi to atļauj; |
c) |
audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana atkarībā no ganību pieejamības dažādos gadalaikos; |
d) |
kad zāles nav pietiekamā daudzumā, nodrošina šķiedrvielām bagātu barību, piemēram, ar salmiem vai sienu. Vismaz 60 % no barības veido lopbarība. |
1.9.5.2. Turēšana un dzīvnieku audzēšanas prakse
Attiecībā uz turēšanu un dzīvnieku audzēšanas praksi piemēro šādus noteikumus:
a) |
novietnēs ir ērta, tīra un sausa pietiekama lieluma gulēšanas vai atpūtas platība, kurai ir vienlaidus grīda bez redelēm. Atpūtas platībā ierīko plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā ir salmi vai cits piemērots dabīgs materiāls. Pakaišus var uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kuru, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju; |
b) |
trušus tur grupās; |
c) |
trušu saimniecībās audzē izturīgas šķirnes, kas piemērotas āra apstākļiem; |
d) |
trušiem ir piekļuve:
|
1.9.6. Attiecībā uz bitēm
1.9.6.1. Dzīvnieku izcelsme
Biškopībā priekšroku dod Apis mellifera un tās vietējiem ekotipiem.
1.9.6.2. Ēdināšana
Attiecībā uz ēdināšanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
ražošanas sezonas beigās stropos atstāj pietiekamu medus un ziedputekšņu rezervi, lai bites varētu pārziemot; |
b) |
bišu saimes drīkst piebarot tikai tad, ja saimes izdzīvošana ir apdraudēta klimatisko apstākļu dēļ. Šādā gadījumā bišu saimes piebaro ar bioloģiski ražotu medu, bioloģiski ražotiem cukura sīrupiem vai bioloģiski ražotu cukuru. |
1.9.6.3. Veselības aprūpe
Attiecībā uz veselības aprūpi piemēro šādus noteikumus:
a) |
lai aizsargātu rāmjus, stropus un kāres, jo īpaši no kaitīgajiem organismiem, ir atļauts izmantot tikai rodenticīdus, ko izmanto slazdos, un piemērotus produktus un vielas, kurus, ievērojot 9. un 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā; |
b) |
dravas dezinfekcijai ir atļauta fiziska apstrāde, piemēram, ar tvaiku vai atklātu liesmu; |
c) |
tranu perējuma iznīcināšana ir atļauta, tikai lai novērstu Varroa destructor invāziju; |
d) |
ja, neraugoties uz visiem profilakses pasākumiem, saimes saslimst vai tiek inficētas, tās nekavējoties ārstē, un, ja vajadzīgs, tās var novietot izolētās dravās; |
e) |
Varroa destructor invāzijas gadījumos var lietot skudrskābi, pienskābi, etiķskābi un skābeņskābi, kā arī mentolu, timolu, eikaliptolu vai kamparu; |
f) |
ja piemēro ārstēšanu ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem līdzekļiem, tostarp ar antibiotikām, kas nav produkti un vielas, kurus, ievērojot 9. un 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, tad uz minētās ārstēšanas laiku saimes, kas tiek ārstētas, novieto izolētās dravās un visu vasku aizstāj ar bioloģiskā biškopībā iegūtu vasku. Pēc tam šīm saimēm piemēro 12 mēnešus ilgu pārejas periodu, kas paredzēts 1.2.2. punktā. |
1.9.6.4. Dzīvnieku labturība
Attiecībā uz biškopību piemēro šādus papildu vispārīgos noteikumus:
a) |
bišu iznīcināšana šūnās kā metode, kas saistīta ar biškopības produktu ievākšanu, ir aizliegta; |
b) |
ir aizliegta bišu māšu sakropļošana, piemēram, spārnu apgriešana. |
1.9.6.5. Turēšana un dzīvnieku audzēšanas prakse
Attiecībā uz turēšanu un dzīvnieku audzēšanas praksi piemēro šādus noteikumus:
a) |
bišu dravas novieto apvidos, kuros ir iespējams nodrošināt to, ka nektārs un ziedputekšņi tiek iegūti galvenokārt no bioloģiski audzētiem kultūraugiem vai, attiecīgos gadījumos, savvaļas augiem vai tādiem nebioloģiski apsaimniekotiem mežiem vai kultūraugiem, kurus apstrādā tikai ar tādām metodēm, kam ir neliela ietekme uz vidi; |
b) |
dravas tur pietiekamā attālumā no avotiem, kas var radīt biškopības produktu piesārņojumu vai bišu veselības pasliktināšanos; |
c) |
dravu novietojums ir tāds, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo galvenokārt bioloģiski audzēti kultūraugi vai savvaļas veģetācija, vai kultūraugi, kuri apstrādāti ar metodēm, kam ir neliela ietekme uz vidi, kas ir līdzvērtīgas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 30. pantā paredzētajām metodēm un nevar ietekmēt biškopības atzīšanu par bioloģisko biškopību. Minēto prasību nepiemēro laikā, kad nenotiek ziedēšana, vai bišu saimju ziemošanas laikā; |
d) |
stropus un materiālus, ko izmanto biškopībā, gatavo galvenokārt no dabiskiem materiāliem, kas nerada vides vai biškopības produktu piesārņojuma risku; |
e) |
bišu vasku jaunām kārēm ņem no bioloģiskās ražošanas vienībām; |
f) |
stropos var lietot tikai dabiskus produktus, piemēram, propolisu, vasku un augu eļļas; |
g) |
medus ievākšanas laikā ir neizmanto sintētiskos ķīmiskos repelentus; |
h) |
medu neizņem no kārēm, kurās ir peri; |
i) |
biškopību neuzskata par bioloģisku, ja ar biškopību nodarbojas reģionos vai apvidos, ko dalībvalstis ir noteikušas par reģioniem vai apvidiem, kuros bioloģiskā biškopība nav iespējama. |
III daļa. Ražošanas noteikumi attiecībā uz aļģēm un akvakultūras dzīvniekiem
1. Vispārīgas prasības
1.1. Darbības norisinās tādās vietās, kur nenotiek piesārņošana ar produktiem vai vielām, kuras nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, vai piesārņotājiem, kas apdraudētu produktu bioloģisko raksturu.
1.2. Bioloģiskās un nebioloģiskās ražošanas vienības pienācīgi nošķir, attiecīgā gadījumā ievērojot dalībvalstu noteiktos minimālos nošķiršanas attālumus. Šādu nošķiršanas pasākumu pamatā ir dabiskā atrašanās vieta, atsevišķas ūdens sadales sistēmas, attālums, plūdmaiņu ietekme un bioloģiskās ražošanas vienības novietojums augšup vai lejup pa straumi. Aļģu un akvakultūras ražošanu neuzskata par bioloģisku, ja to praktizē vietās vai apvidos, kurus dalībvalstu iestādes noteikušas par šādām darbībām nepiemērotām.
1.3. Lai noskaidrotu, kādi ir ražošanas vienības darbības apstākļi un tās tiešā vide un kādas ir darbības iespējamās sekas, veic ražošanas vienībai piemērotu vides novērtējumu par jebkuru jaunu darbību par kuru tiek iesniegts bioloģiskās ražošanas pieteikums un kurā gadā paredzēts saražot vairāk nekā 20 tonnu akvakultūras produktu. Vides novērtējumu operators iesniedz kontroles iestādei vai kontroles institūcijai. Vides novērtējuma satura pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (4) IV pielikums. Ja ražošanas vienībā jau ir veikts līdzvērtīgs novērtējums, to drīkst izmantot šim nolūkam.
1.4. Nav atļauts iznīcināt mangroves.
1.5. Attiecībā uz akvakultūru un aļģu ieguvi operators iesniedz ilgtspējīgas pārvaldības plānu, kas ir proporcionāls ražošanas vienībai.
1.6. Plānu katru gadu atjaunina, un tajā sīki apraksta darbības ietekmi uz vidi un veicamo vides monitoringu un uzskaita veicamos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo ūdens un sauszemes vidi, tostarp attiecīgā gadījumā mazinātu barības vielu izvadīšanu vidē ražošanas cikla laikā vai gadā. Plānā iekļauj tehniskā aprīkojuma uzraudzību un remontu.
1.7. Ilgtspējīgas pārvaldības plānā iekļauj aizsargpasākumus un preventīvus pasākumus, ko saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un valstu noteikumiem veic pret plēsējiem.
1.8. Gatavojot pārvaldības plānu, kaimiņos darbojošies operatori attiecīgā gadījumā tos saskaņo.
1.9. Akvakultūras un aļģu uzņēmumu operatori ilgtspējīgas pārvaldības plāna ietvaros izstrādā atkritumu daudzuma samazināšanas grafiku, kura piemērošanu sāk reizē ar darbības uzsākšanu. Siltumu kā blakusproduktu iespēju robežās iegūst tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
1.10. Nepārstrādātu produktu sagatavošana
Ja aļģēm vai akvakultūras dzīvniekiem tiek veiktas sagatavošanas darbības, kas nav pārstrāde, šādām darbībām mutatis mutandis piemēro vispārējās prasības, kas noteiktas IV daļas 1.2., 1.3, 1.4., 1.5. un 2.2.3. punktā.
2. Prasības attiecībā uz aļģēm
Papildus 9., 10., 11. un 15. pantā un attiecīgā gadījumā šīs daļas 1. iedaļā paredzētajiem vispārīgajiem ražošanas noteikumiem attiecībā uz aļģu bioloģisku ievākšanu un audzēšanu piemēro šajā iedaļā paredzētos noteikumus. Minētos noteikumus mutatis mutandis piemēro fitoplanktona audzēšanai.
2.1. Pāreja
2.1.1. Ražošanas vienības pārejas periods aļģu ievākšanai ir seši mēneši.
2.1.2. Ražošanas vienības pārejas periods aļģu audzēšanai ir seši mēneši vai viens pilns ražošanas cikls atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir ilgāks.
2.2. Aļģu ražošanas noteikumi
2.2.1. Savvaļas aļģu un to daļu ievākšanu uzskata par bioloģisko ražošanu ar noteikumu, ka:
a) |
audzēšanas vietas ir piemērotas no veselības viedokļa un tajās ir augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, kā noteikts Direktīvā 2000/60/EK, vai to kvalitāte ir līdzvērtīga:
|
b) |
ievākšana būtiski neapdraud dabiskās ekosistēmas stabilitāti vai sugu saglabāšanu ievākšanas apvidū. |
2.2.2. Lai aļģu kultivēšanu varētu uzskatīt par bioloģisku, tai jānotiek apgabalos, kuros vides un veselības rādītāji ir vismaz tādi paši kā 2.2.1. punkta a) apakšpunktā noteiktie. Papildus piemēro šādus ražošanas noteikumus:
a) |
visos ražošanas posmos no jaunu aļģu ievākšanas līdz ražas novākšanai izmanto ilgtspējīgas metodes; |
b) |
lai nodrošinātu plaša genofonda saglabāšanu, regulāri veic jaunu savvaļas aļģu ievākšanu, lai saglabātu un palielinātu iekštelpu kultūru daudzveidību; |
c) |
mēslošanas līdzekļus neizmanto, izņemot telpās un tad, ja tos, ievērojot 24. pantu, ir atļauts šim nolūkam izmantot bioloģiskajā ražošanā. |
2.3. Aļģu audzēšana
2.3.1. Aļģu kultūrās jūrā izmanto tikai tādas barības vielas, kas dabiski rodas vidē vai arī bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražotnē, kurai vēlams atrasties netālu, veidojot daļu no polikultūras sistēmas.
2.3.2. Iekārtās uz sauszemes, kur izmanto ārējos barības vielu avotus, barības vielu koncentrācija izplūdes ūdeņos ir pārbaudāmi tāda pati vai zemāka nekā ieplūdes ūdeņos. Var izmantot tikai tās augu vai minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas, kuras, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
2.3.3. Kultūru blīvumu vai darbības intensitāti reģistrē un saglabā ūdens vides viendabību, nodrošinot to, ka netiek pārsniegts maksimālais aļģu daudzums, kuru var audzēt, neradot negatīvu ietekmi uz vidi.
2.3.4. Virves un citu aprīkojumu, ko izmanto aļģu audzēšanai, izmanto atkārtoti vai pārstrādā, ja tas ir iespējams.
2.4. Savvaļas aļģu ilgtspējīga ievākšana
2.4.1. Aļģu ievākšanas sākumā veic vienreizēju biomasas daudzuma novērtējumu.
2.4.2. Vienībā vai telpās veido dokumentāru uzskaiti, kas ļautu operatoram identificēt un kontroles iestādei vai kontroles institūcijai pārbaudīt, vai ievāktas ir tikai savvaļas aļģes, kas ražotas saskaņā ar šo regulu.
2.4.3. Ievākšanu veic tā, lai ievāktie daudzumi būtiski neietekmētu ūdens vides stāvokli. Lai nodrošinātu aļģu atjaunošanos un lai nepieļautu piezveju, veic pasākumus, piemēram, saistībā ar ievākšanas paņēmieniem, minimālo izmēru, vecumu, vairošanās cikliem vai atlikušo aļģu izmēru.
2.4.4. Ja aļģes ievāc kopīgā vai publiskā ievākšanas apgabalā, ir pieejami dokumentāri pierādījumi, ko izsniegusi attiecīgās dalībvalsts norīkotā attiecīgā iestāde un kas apliecina, ka visa ievākšana notikusi atbilstīgi šai regulai.
3. Prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem
Papildus 9., 10., 11.un 15. pantā un attiecīgā gadījumā šīs daļas 1. iedaļā paredzētajiem vispārīgajiem ražošanas noteikumiem attiecībā uz zivju, vēžveidīgo, adatādaiņu un gliemju sugu bioloģisku ražošanu piemēro šajā iedaļā minētos noteikumus. Minētos noteikumus mutatis mutandis piemēro arī zooplanktona, mikroskopisko vēžveidīgo, virpotāju, tārpu un citu barības ūdensdzīvnieku ražošanai.
3.1. Vispārīgas prasības
3.1.1. Pāreja
Turpmāk minēto tipu akvakultūras iekārtām un tajās esošajiem akvakultūras dzīvniekiem piemēro šādus akvakultūras ražošanas vienību pārejas periodus:
a) |
iekārtām, ko nevar izsūknēt, iztīrīt un dezinficēt, pārejas periods ir 24 mēneši; |
b) |
iekārtām, kas ir izsūknētas vai kurās pārtraukta ražošana, pārejas periods ir 12 mēneši; |
c) |
iekārtām, kas ir izsūknētas, iztīrītas un dezinficētas, pārejas periods ir seši mēneši; |
d) |
iekārtām atklātā ūdenī, tostarp tām, kurās audzē divvāku gliemjus, pārejas periods ir trīs mēneši. |
3.1.2. Akvakultūras dzīvnieku izcelsme
3.1.2.1. Attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku izcelsmi piemēro šādus noteikumus:
a) |
bioloģiskās akvakultūras pamatā ir tādu jaunu dzīvnieku audzēšana, kuru izcelsme ir bioloģiskie vaislinieki un bioloģiskās ražošanas vienības; |
b) |
izmanto vietēji audzētas sugas, un pavairošanas mērķis ir radīt ražošanas apstākļiem piemērotākas līnijas, lai nodrošinātu dzīvnieku labu veselību un labturību un barības resursu labu izmantojumu. Kompetentajai iestādei vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādei vai kontroles institūcijai iesniedz dokumentārus pierādījumus par dzīvnieku izcelsmi un aprūpi; |
c) |
izvēlas tādas sugas, kuras ir noturīgas un kuras var ražot, nenodarot būtisku kaitējumu savvaļas krājumiem; |
d) |
lai uzlabotu ģenētiskā krājuma piemērotību un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, kad bioloģiski pavairotas sugas nav pieejamas vai kad jauns ģenētiskais krājums pavairošanas nolūkā ir ievietots ražošanas vienībā pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas, pavairošanas nolūkā saimniecībā drīkst ievietot savvaļā notvertus vai nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus. Pirms šādu dzīvniekus var izmantot pavairošanai, tos vismaz trīs mēnešus tur saskaņā ar bioloģiskās apsaimniekošanas noteikumiem. Attiecībā uz dzīvniekiem, kas ir IUCN apdraudēto sugu sarakstā, atļauju izmantot savvaļā nozvejotos īpatņus var piešķirt tikai saistībā ar saglabāšanas programmām, kuras atzīst attiecīgā valsts iestāde, kas ir atbildīga par saglabāšanas centieniem; |
e) |
savvaļas akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana pieaudzēšanas vajadzībām ir atļauta tikai šādos gadījumos:
Atkāpjoties no a) apakšpunkta, dalībvalstis pieaudzēšanas vajadzībām var atļaut, ka bioloģiskās ražošanas vienībā pieaudzēšanas vajadzībām tiek ievadīti maksimāli 50 % tādu sugu nebioloģiskas izcelsmes mazuļu, kuras līdz 2021. gada 1. janvārim Savienībā nebija izveidotas kā bioloģiskas, ar noteikumu, ka vismaz pēdējās divas trešdaļas no ražošanas cikla laika notiek saskaņā ar bioloģiskās apsaimniekošanas noteikumiem. Šādu atkāpi var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, un to nevar pagarināt. Attiecībā uz akvakultūras saimniecībām, kas atrodas ārpus Savienības, šādas atrunas var piešķirt tikai kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, kas ir atzītas saskaņā ar 46. panta 1. punktu attiecībā uz sugām, kuras ne tās valsts teritorijā, kurā atrodas saimniecība, ne Savienībā, nebija izveidotas kā bioloģiskas. Šādu atkāpi var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, un to nevar pagarināt. |
3.1.2.2. Attiecībā uz pavairošanu piemēro šādus noteikumus:
a) |
neizmanto hormonus un hormonu atvasinājumus; |
b) |
neizmanto viendzimuma līniju mākslīgu ražošanu (izņemot manuālu atlasi), inducētu poliploīdiju, mākslīgu hibridizāciju un klonēšanu; |
c) |
izvēlas piemērotas līnijas. |
3.1.3. Ēdināšana
3.1.3.1. Attiecībā uz zivju, vēžveidīgo un adatādaiņu barību piemēro šādus noteikumus:
a) |
dzīvniekiem izēdina barību, kas atbilst dzīvnieku uztura vajadzībām dažādās dzīvnieku attīstības stadijās; |
b) |
barošanas režīmus nosaka, ievērojot šādas prioritātes:
|
c) |
augu izcelsmes barības frakcija ir bioloģiska, un tās barības frakcijas izcelsme, kas iegūta no akvakultūras dzīvniekiem, ir no bioloģiskās akvakultūras vai no zvejniecībām, kuras saskaņā ar kompetentās iestādes atzītu shēmu ir sertificētas kā ilgtspējīgas atbilstīgi principiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013; |
d) |
nebioloģiskas augu, dzīvnieku, aļģu vai rauga izcelsmes barības sastāvdaļas, minerālas vai mikrobiālas izcelsmes barības sastāvdaļas, barības piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus izmanto vienīgi tad, ja tos saskaņā ar šo regulu ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā; |
e) |
neizmanto augšanas stimulatorus un sintētiskās aminoskābes. |
3.1.3.2. Attiecībā uz divvāku gliemjiem un citām sugām, ko neēdina cilvēki, bet kas barojas ar dabisko planktonu, piemēro šādus noteikumus:
a) |
šādi dzīvnieki, kas barojas ar filtrēšanas palīdzību, visu sev nepieciešamo uzturu saņem no dabas; tas neattiecas uz mazuļiem, ko audzē inkubatoros un mazuļu audzētavās; |
b) |
audzēšanas vietas ir piemērotas no veselības viedokļa un tajās ir vai nu augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, kā noteikts Direktīvā 2000/60/EK, vai labs vides stāvoklis, kā definēts Direktīvā 2008/56/EK, vai to kvalitāte ir līdzvērtīga:
|
3.1.3.3. Īpaši noteikumi par barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji
Sagādājot barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji, ievēro šādas prioritātes:
a) |
akvakultūras izcelsmes bioloģiska barība; |
b) |
zivju milti un zivju eļļa no bioloģiskās akvakultūras ražošanas atlikumiem, ko iegūst no zivīm, vēžveidīgajiem vai gliemjiem; |
c) |
zivju milti un zivju eļļa, un zivju izcelsmes barības sastāvdaļas, kuras iegūtas no tādu zivju, vēžveidīgo vai gliemju atlikumiem, kas ilgtspējīgās zvejniecībās jau nozvejoti lietošanai pārtikā; |
d) |
zivju milti un zivju eļļa, un zivju izcelsmes barības sastāvdaļas, kuras iegūtas no veselām zivīm, vēžveidīgajiem vai gliemjiem, kas nozvejoti ilgtspējīgās zvejniecībās un nav izmantoti pārtikā; |
e) |
bioloģiski ražotas augu vai dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas; kopējais augu izcelsmes sastāvdaļu daudzums nepārsniedz 60 %. |
3.1.3.4. Īpaši noteikumi par barību dažiem akvakultūras dzīvniekiem
Nobarošanas posmā zivis iekšējos ūdeņos, Penaeidae dzimtas garneles, saldūdens garneles un tropisko saldūdeņu zivis baro šādi:
a) |
izmanto dīķos un ezeros dabiski pieejamo barību; |
b) |
ja a) apakšpunktā minētā dabiskā barība nav pieejama pietiekamā daudzumā, drīkst izmantot augu izcelsmes bioloģisko barību, kuru vēlams audzēt pašā saimniecībā, vai aļģes. Operatori glabā dokumentārus pierādījumus par vajadzību izmantot piebarojumu; |
c) |
ja saskaņā ar b) apakšpunktu papildus dabiskajai barībai izmanto piebarojumu:
|
3.1.4. Veselības aprūpe
3.1.4.1. Slimību profilakse
Attiecībā uz slimību profilaksi piemēro šādus noteikumus:
a) |
slimību profilakses pamatā ir dzīvnieku turēšana optimālos apstākļos, izvēloties piemērotas vietas, ņemot vērā inter alia sugu prasības attiecībā uz labu ūdens kvalitāti, ūdens plūsmas un apmaiņas ātrumu, optimālu saimniecības iekārtojumu, labas dzīvnieku audzēšanas un apsaimniekošanas prakses piemērošanu, tostarp regulāru telpu tīrīšanu un dezinfekciju, augstas kvalitātes barību, piemērotu ielaiduma blīvumu un šķirņu un līniju atlasi; |
b) |
var izmantot imunoloģiskās veterinārās zāles; |
c) |
dzīvnieku veselības pārvaldības plānā sīki izklāsta biodrošības un slimību profilakses praksi, tostarp paredz rakstisku vienošanos ražošanas vienībai samērīgā apmērā par veselības jautājumiem konsultēties ar kvalificētiem akvakultūras dzīvnieku veselības aizsardzības dienestiem, kam jāapmeklē saimniecība ne retāk kā reizi gadā vai – divvāku gliemju gadījumā – ne retāk kā reizi divos gados; |
d) |
audzēšanas sistēmas, aprīkojumu un darbarīkus atbilstoši tīra un dezinficē; |
e) |
dzīvos organismus, kas izraisa apaugšanu, aizvāc tikai ar rokām vai rokas darbarīkiem un attiecīgā gadījumā izmet jūrā tālāk no saimniecības; |
f) |
var izmantot tikai tās aprīkojuma un iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas vielas, kuras, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā; |
g) |
attiecībā uz ražošanas pārtraukuma periodiem piemēro šādus noteikumus:
|