This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32014R1333
Regulation (EU) No 1333/2014 of the European Central Bank of 26 November 2014 concerning statistics on the money markets (ECB/2014/48)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1333/2014 ( 2014. gada 26. novembris ) par naudas tirgu statistiku (ECB/2014/48)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1333/2014 ( 2014. gada 26. novembris ) par naudas tirgu statistiku (ECB/2014/48)
OV L 359, 16/12/2014, p. 97–116
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 12/12/2020
16.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 359/97 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1333/2014
(2014. gada 26. novembris)
par naudas tirgu statistiku
(ECB/2014/48)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (2),
tā kā:
(1) |
Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu izpildei jāsagatavo naudas tirgus darījumu statistika, proti, statistika par šajā regulā sīkāk noteiktiem nodrošinātiem un nenodrošinātiem naudas tirgus darījumiem un noteiktiem atvasināto instrumentu naudas tirgus darījumiem, kurus monetārās finanšu iestādes (MFI), izņemot centrālās bankas un naudas tirgus fondus (NTF), veic ar citām MFI, kā arī darījumiem starp MFI un citām finanšu iestādēm, valdību vai nefinanšu sabiedrībām, izņemot darījumus grupu ietvaros. |
(2) |
Šādas statistikas vākšanas galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Centrālo banku (ECB) ar visaptverošu, detalizētu un saskaņotu statistisko informāciju par naudas tirgiem euro zonā. Dati, kas tiek iegūti no savāktajām ziņām par iepriekš minēto tirgus segmentu darījumiem, sniedz informāciju par monetārās politikas lēmumu transmisijas mehānismu. Tādēļ tie uzskatāmi par statistikas kopumu, kas vajadzīgs euro zonas monetārās politikas nolūkiem. |
(3) |
Statistikas datu vākšana vajadzīga arī, lai ļautu ECB sniegt analītisku un statistikas atbalstu vienotajam uzraudzības mehānismam (VUM) saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (3). Šī regulējuma ietvaros statistikas datu vākšana vajadzīga arī, lai atbalstītu ECB uzdevumu izpildi finanšu stabilitātes jomā. |
(4) |
Nacionālajām centrālajām bankām (NCB) būtu jāinformē ECB, ja NCB nolemj nevākt šajā regulā prasītos datus, ECB šādā gadījumā pārņemot datu vākšanu tieši no pārskatu sniedzējiem. |
(5) |
Saskaņā ar Līgumiem un noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtos (turpmāk – “ECSB Statūti”), ECB jānosaka regulējums, ciktāl tas vajadzīgs ECBS uzdevumu īstenošanai, kā paredzēts ECBS Statūtos un, atsevišķos gadījumos, noteikumos, ko pieņēmusi Padome atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 129. panta 4. punktam. |
(6) |
Lai samazinātu MFI pārskatu sniegšanas slogu, vienlaikus nodrošinot savlaicīgu un augstas kvalitātes statistiku, ECB sākotnēji prasīs datus sniegt lielākajām euro zonas MFI, pamatojoties uz to kopējo galveno bilances aktīvu izmēru salīdzinājumā ar visas euro zonas MFI kopējiem galvenajiem bilances aktīviem. No 2017. gada 1. janvāra ECB Padome var palielināt pārskatu sniedzēju MFI skaitu, ņemot vērā citus kritērijus, piem., MFI aktivitāšu naudas tirgos nozīmīgumu un tās ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti un darbību. ECB nodrošinās, ka pārskatus sniedz vismaz trīs MFI katrā dalībvalstī, kuras valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalsts”), lai nodrošinātu ģeogrāfiskās pārstāvniecības minimālu līmeni. Pamatojoties uz nacionālajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, NCB var vākt datus arī no MFI, kas nav daļa no faktiskās pārskatu sniedzēju kopas, šādā gadījumā datus sniedzot un pārbaudot saskaņā ar šo regulu. |
(7) |
Lai, novēršot pārskatu sniegšanas prasību dubultošanos, vēl vairāk samazinātu MFI pārskatu sniegšanas slogu, vienlaikus nodrošinot savlaicīgu un augstas kvalitātes statistiku, ECB jābūt iespējai atbrīvot MFI no datu sniegšanas saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem vai atvasināto instrumentu līgumiem, ja šādi dati jau sniegti darījumu reģistriem, ar nosacījumu, ka ECB ir efektīva piekļuve savlaicīgiem un standartizētiem datiem, kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. |
(8) |
Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 5. panta 1. punkts nosaka, ka ECB var pieņemt noteikumus, lai definētu statistikas pārskatu sniegšanas prasības un attiecinātu tās uz faktisko pārskatu sniedzēju kopu euro zonas dalībvalstīs. Regulas 6. panta 4. punktā noteikts, ka ECB var pieņemt noteikumus, sīkāk norādot nosacījumus, ar kādiem var īstenot tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt statistisko informāciju. |
(9) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 4. pants nosaka, ka dalībvalstīm pašām jāorganizē statistikas joma un pilnībā jāsadarbojas ar ECBS, lai nodrošinātu no ECBS Statūtu 5. panta izrietošo pienākumu izpildi. |
(10) |
Ciktāl jebkuri saskaņā ar šo regulu savāktie dati satur konfidenciālu statistisko informāciju, piemērojamie šādas informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti noteikti Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. un 8.c pantā. |
(11) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kuri neievēro ECB regulās un lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības. |
(12) |
Atzīstot, ka saskaņā ar Statūtu 34.1. pantu pieņemtie ECB noteikumi nepiešķir nekādas tiesības un neuzliek nekādus pienākumus dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (tālāk tekstā – “ārpus euro zonas dalībvalstis”), Statūtu 5. pants attiecas gan uz euro zonas dalībvalstīm, gan uz ārpus euro zonas dalībvalstīm. Regulā (EK) Nr. 2533/98 norādīts, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu netieši nosaka ārpus euro zonas esošo dalībvalstu pienākumu izstrādāt un īstenot nacionālajā līmenī visus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem, lai veiktu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildei nepieciešamo statistiskās informācijas vākšanu un lai statistikas jomā savlaicīgi sagatavotos tam, ka tās kļūs par euro zonas dalībvalstīm. |
(13) |
Šajā regulā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības neskar citos ECB tiesību aktos izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības, kuras vismaz daļēji var attiekties arī uz statistiskās informācijas par naudas tirgiem sniegšanu darījumu līmenī vai apkopoti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1) |
“pārskatu sniedzēji”, “rezidents” un “rezidējošs” ir termini Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā definētajā nozīmē; |
2) |
“monetārā finanšu iestāde” (MFI) ir monetārā finanšu iestāde, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (4) 1. pantā, un tā ietver visas Savienībā un EBTA atrodošās MFI filiāles, ja vien kādā šīs regulas normā nav nepārprotami noteikts citādi; |
3) |
“CFS” ir citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kā izklāstīts pārstrādātajā Eiropas kontu sistēmā (turpmāk – “EKS 2010”), kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (5); |
4) |
“apdrošināšanas sabiedrības” ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir risku apkopošanas rezultāts galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā, kā noteikts EKS 2010; |
5) |
“pensiju fondi” ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts, kā noteikts EKS 2010; |
6) |
“nefinanšu sabiedrības” ir nefinanšu sabiedrību sektors, kā noteikts EKS 2010; |
7) |
“valdība” ir institucionālās vienības, kas ir ārpus tirgus ražotāji, kuru darba rezultāts paredzēts individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali, kā noteikts EKS 2010; |
8) |
“kopējie galvenie bilances aktīvi” ir kopējie aktīvi, izņemot pārējos aktīvus, kā tie definēti Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33); |
9) |
“naudas tirgus statistika” ir statistika, kas attiecas uz attiecīgā pārskata perioda nodrošinātiem, nenodrošinātiem un atvasināto instrumentu darījumiem ar naudas tirgus instrumentiem MFI starpā, kā arī starp MFI un CFS, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem, centrālajām bankām, valdību un nefinanšu sabiedrībām, izņemot darījumus grupas ietvaros; |
10) |
“naudas tirgus instruments” ir jebkurš no I, II un III pielikumā minētajiem instrumentiem; |
11) |
“naudas tirgus fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kam nepieciešama atļauja kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (6), vai alternatīvo ieguldījumu fonds saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (7), kurš iegulda īstermiņa aktīvos un kuram ir noteikti vai kumulatīvi mērķi, kas nodrošina peļņu atbilstoši naudas tirgus procentu likmēm vai saglabā ieguldījuma vērtību; |
12) |
“centrālā banka” ir jebkura centrālā banka neatkarīgi no tās atrašanās vietas; |
13) |
“nacionālā centrālā banka” vai “NCB” ir Savienības dalībvalsts nacionālā centrālā banka; |
14) |
“pārskatu sniedzēju atsauces kopa” ir euro zonas rezidentu MFI, izņemot centrālās bankas un NTF, kas pieņem noguldījumus euro un/vai emitē jebkurus citus parāda instrumentus, un/vai izsniedz kredītus euro, kā norādīts I, II vai III pielikumā, citām MFI un/vai CFS, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem, valdībai, centrālajām bankām ieguldījumu nolūkiem vai nefinanšu sabiedrībām; |
15) |
“grupa” ir uzņēmumu grupa, kas var ietvert banku grupu, ko veido mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, kuru finanšu pārskati tiek konsolidēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES nolūkiem (8); |
16) |
“filiāle” ir uzņēmējdarbības veikšanas vieta, kura ir juridiski pakļauta iestādes daļa un kura tieši veic visus iestādes darbībai raksturīgos darījumus vai dažus no tiem; |
17) |
“Savienības un EBTA filiāle” ir filiāle, kura atrodas un ir reģistrēta Savienības dalībvalstī vai EBTA valstī; |
18) |
“Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija” ir starpvaldību organizācija, kas izveidota, lai dalībvalstu labā veicinātu brīvu tirdzniecību un ekonomikas integrāciju; |
19) |
“darījums grupas ietvaros” ir naudas tirgus instrumentu darījums, kuru pārskatu sniedzējs noslēdzis ar citu uzņēmumu, kas pilnībā iekļauts vienā konsolidētajā finanšu pārskatā. Uzņēmumus, kuri ir darījuma puses, uzskata par pilnībā iekļautiem “vienā konsolidācijā”, ja:
|
20) |
“darbadiena” attiecībā uz jebkuru naudas tirgus instrumenta darījuma līgumā vai apstiprinājumā norādītu datumu ir diena, kurā komercbankas vai valūtas tirgi ir atvērti vispārējai darbībai (t. sk. darījumiem ar attiecīgo naudas tirgus instrumentu) un veic norēķinus valūtā, kas ir tās maksājuma saistības valūta, kurā jāveic maksājums vai kura aprēķināta, atsaucoties un minēto datumu. Veicot darījumu ar naudas tirgus instrumentu, uz kuru attiecas Eiropas Banku federācijas (EBF), Kredīta tirgus asociācijas (Loan Market Association; KTA), International Swaps and Derivatives Association, Inc. (ISDA) vai citu vadošo Eiropas vai starptautisko tirgus asociāciju standarta pamatlīgums, izmanto definīciju, kura noteikta šajā pamatlīgumā vai uz kuru tajā iekļauta atsauce. Veicot norēķinus par darījumu ar naudas tirgus instrumentu, kas jāapmaksā, izmantojot noteiktu norēķinu sistēmu, darbadiena ir diena, kurā norēķinu sistēma ir atvērta šāda darījuma norēķinu veikšanai; |
21) |
“TARGET2 norēķinu diena” ir diena, kurā ir atvērta TARGET2 (Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma); |
22) |
“repo līgums” ir vienošanās, saskaņā ar kuru tā puses veic darījumus, kuros viena puse (“pārdevējs”) piekrīt pārdot otrai pusei (“pircējam”) noteiktus “aktīvus” (“vērtspapīrus”, “preces” vai “citus finanšu aktīvus”) netālā datumā, pircējam maksājot pārdevējam pirkuma maksu un vienlaikus pircējam piekrītot pārdot aktīvus atpakaļ pārdevējam fiksētā datumā nākotnē vai pēc pieprasījuma, pārdevējam maksājot atpirkšanas maksu pircējam. Katrs šāds darījums var būt repo darījums vai pirkšanas un atpakaļpārdošanas darījums. “Repo līgums” var būt arī vienošanās ieķīlāt aktīvus un nodot atkārtotas izmantošanas vispārējas tiesības apmaiņā pret skaidras naudas kredītu netālā datumā, un veikt kredīta un procentu atmaksu tālākā datumā apmaiņā pret aktīvu atdošanu. Repo darījumi var tikt veikti ar iepriekš noteiktu termiņa beigu datumu (“fiksēta termiņa repo darījumi”) vai bez iepriekš noteikta termiņa beigu datuma, sniedzot abām pusēm iespēju katru dienu vienoties pagarināt vai izbeigt vienošanos (“atvērts repo darījums”); |
23) |
“trīs pušu repo” ir repo darījums, kurā trešā persona atbild par nodrošinājuma izvēli un pārvaldību darījuma darbības laikā; |
24) |
“valūtas mijmaiņas darījums” ir mijmaiņas darījums, kurā viena puse pārdod otrai noteiktu daudzumu noteiktas valūtas, saņemot nolīgtu summu noteiktas citas valūtas, kas pamatojas uz nolīgtu valūtas kursu (sauktu par valūtas sākumkursu), un piekrītot atpirkt pārdoto valūtu datumā nākotnē (sauktā par termiņa beigu datumu), pārdodot sākotnēji nopirkto valūtu par citu valūtas kursu (sauktu par valūtas beigu kursu); |
25) |
“uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījums” (overnight index swap, OIS) ir procentu likmes mijmaiņas darījums, kurā periodiskā mainīgā procentu likme ir līdzvērtīga uz nakti izsniegto kredītu procentu likmes ģeometriskajam vidējam (jeb uz nakti izsniegto kredītu indeksu likmei) noteiktā termiņā. Galīgo maksājumu aprēķinās kā starpību starp fiksēto procentu likmi un uz nakti izsniegto kredītu uzkrāto procentu likmi, kas reģistrēta OIS darbības laikā un piemērota darījuma nominālvērtībai. Tā kā šī regula vērsta uz euro OIS, uz nakti izsniegto kredītu likme ir EONIA; |
26) |
“Bāzeles III LSR regulējums” ir Likviditātes seguma rādītājs (LSR), kuru ieteikusi Bāzeles Komiteja un 2013. gada 7. janvārī apstiprinājusi Prezidentu un uzraudzības vadītāju grupa, kas ir Bāzeles Banku uzraudzības komitejas pārraudzības struktūra, kā obligātu globālu regulējuma standartu īstermiņa likviditātes pasākumiem banku sektorā. |
2. pants
Faktiskie pārskatu sniedzēji
1. Faktiskie pārskatu sniedzēji ir pārskatu sniedzēju atsauces kopas euro zonas rezidentu MFI, kuras ECB Padome noteikusi par pārskatu sniedzējiem saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. punktu, vai MFI, kuras par pārskatu sniedzējiem noteiktas saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz tajā norādītajiem kritērijiem, un kurām par to pārskatu sniegšanas pienākumiem paziņots saskaņā ar 5. punktu (turpmāk – “pārskatu sniedzēji”).
2. Šīs regulas spēkā stāšanās dienā ECB Padome var nolemt, ka MFI ir pārskatu sniedzējs, ja MFI kopējie galvenie bilances aktīvi ir lielāki par 0,35 % no visu euro zonas MFI kopējiem galvenajiem bilances aktīviem, pamatojoties uz jaunākajiem ECB pieejamiem datiem, t. i.,:
a) |
datiem, kas attiecas uz tā kalendārā gada decembra beigām, kurš ir pirms gada, kad notiek paziņošana saskaņā ar 5. punktu; vai |
b) |
ja nav pieejami a) apakšpunktā minētie dati, datiem, kas attiecas uz iepriekšējā gada decembra beigām. |
Lai pieņemtu šādu lēmumu, attiecīgās MFI kopēju galveno bilances aktīvu aprēķinā neņem vērā filiāles, kas atrodas ārpus attiecīgās MFI uzņēmējas valsts.
3. No 2017. gada 1. janvāra ECB Padome var nolemt par pārskatu sniedzēju klasificēt jebkuru citu MFI, pamatojoties uz tās kopējo galveno bilances aktīvu izmēru salīdzinājumā ar visu euro zonas MFI kopējiem galvenajiem bilances aktīviem, MFI aktivitāšu nozīmīgumu naudas tirgus instrumentu tirdzniecībā un tās ietekmi uz euro zonas un/vai atsevišķas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti un darbību.
4. No 2017. gada 1. janvāra ECB Padome var arī nolemt, ka katrā euro zonas dalībvalstī vismaz trīs MFI tiek noteiktas par pārskatu sniedzējiem. Ja, pamatojoties uz saskaņā ar 2. vai 3. punktu pieņemtajiem ECB Padomes lēmumiem, attiecīgajā euro zonas dalībvalstī izvēlētas mazāk nekā trīs MFI, faktiskajos pārskatu sniedzējos iekļaus arī citas šīs euro zonas dalībvalsts MFI, kuras par reprezentatīvām uzskata attiecīgā NCB (turpmāk – “reprezentatīvie pārskatu sniedzēji”), lai šajā euro zonas dalībvalstī par pārskatu sniedzējiem tiktu noteikti vismaz trīs pārskatu sniedzēji.
Reprezentatīvos pārskatu sniedzējus izvēlas no lielākajām kredītiestādēm, kas ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts rezidentes, pamatojoties uz šo iestāžu kopējiem galvenajiem bilances aktīviem, ja vien NCB neiesaka alternatīvus kritērijus, kuriem rakstiski piekrīt ECB.
5. ECB vai attiecīgā NCB paziņo MFI par jebkuru atbilstoši 2., 3., vai 4. punktam pieņemto ECB Padomes lēmumu un par to pienākumiem saskaņā ar šo regulu. Paziņojumu nosūta rakstiski vismaz četrus mēnešus pirms pirmās pārskatu sniegšanas sākuma.
6. Neierobežojot jebkuru atbilstoši 2., 3., vai 4. punktam pieņemto ECB Padomes lēmumu, NCB arī var vākt naudas tirgus statistiku no MFI, kas ir to dalībvalsts rezidentes un kas nav pārskatu sniedzēji atbilstoši 2., 3., vai 4. punktam, pamatojoties uz savām nacionālajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām (turpmāk – “pārskatu papildu sniedzēji”). Ja NCB šādi nosaka pārskatu papildu sniedzējus, tā tiem nekavējoties par to paziņo.
3. pants
Statistikas pārskatu sniegšanas prasības
1. Lai regulāri sagatavotu naudas tirgus statistiku, pārskatu sniedzēji tās dalībvalsts, kurā tie ir rezidenti, NCB katru dienu sniedz konsolidētu statistisko informāciju par naudas tirgus instrumentiem, iekļaujot visas to Savienības un EBTA filiāles. Prasītā statistiskā informācija ir norādīta šīs regulas I, II un III pielikumā. Statistisko informāciju, kuru NCB saņem no pārskatu sniedzējiem, tā nodod ECB saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu.
2. NCB definē un īsteno pārskatu sniegšanas kārtību, kuru saistībā ar naudas tirgus instrumentiem jāievēro pārskatu sniedzējiem. Šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasītās statistiskās informācijas sniegšanu un ļauj precīzi pārbaudīt IV pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.
3. Neierobežojot 1. punktā norādītās pārskatu sniegšanas prasības, NCB var nolemt, ka saskaņā ar 2. panta 2., 3. un 4. punktu izvēlētajiem pārskatu sniedzējiem, kas ir rezidenti NCB dalībvalstī, I, II un III pielikumā norādītā statistiskā informācija jāsniedz ECB. NCB par to informē ECB un pārskatu sniedzējus, un ECB pēc tam nosaka un īsteno pārskatu sniegšanas kārtību, kura jāievēro pārskatu sniedzējiem, un pārņem uzdevumu vākt prasītos datus tieši no pārskatu sniedzējiem.
4. Ja NCB izvēlējusies pārskatu papildu sniedzējus un paziņojusi tiem saskaņā ar 2. panta 6. punktu, tie dienas statistisko informāciju par naudas tirgus instrumentiem sniedz NCB. Statistisko informāciju, kuru NCB saņem no pārskatu papildu sniedzējiem, tās pēc ECB lūguma nodod ECB saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu.
5. NCB definē un īsteno pārskatu sniegšanas kārtību, kuru saskaņā ar to nacionālajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām jāievēro pārskatu papildu sniedzējiem. NCB nodrošina, ka nacionālā pārskatu sniegšanas kārtība prasa pārskatu papildu sniedzējiem ievērot prasības, kas ir līdzvērtīgas šīs regulas 6.–8. pantam, 10. panta 3. punktam, 11. un 12. pantam. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība sniedz prasīto statistisko informāciju un ļauj precīzi pārbaudīt IV pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.
4. pants
Savlaicīgums
1. Ja NCB saskaņā ar 3. panta 3. punktu nolemj, ka pārskatu sniedzējiem I, II un III pielikumā norādītā statistiskā informācija jāsniedz tieši ECB, pārskatu sniedzēji šo informāciju nosūta ECB šādi:
a) |
no saskaņā ar 2. panta 2. punktu izvēlētajiem pārskatu sniedzējiem savāktos datus nosūta ECB reizi dienā starp plkst. 18.00 darījuma datumā un plkst. 7.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc darījuma datuma; |
b) |
no saskaņā ar 2. panta 3. un 4. punktu izvēlētajiem pārskatu sniedzējiem savāktos datus nosūta ECB reizi dienā starp plkst. 18.00 darījuma datumā un plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc darījuma datuma; |
c) |
datus, attiecībā uz kuriem NCB ir atbrīvojums saskaņā ar 5. pantu, nosūta ECB reizi nedēļā starp plkst. 18.00 darījuma datumā un plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc tās nedēļas beigām, uz kuru dati attiecas. |
2. Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, I, II un III pielikumā norādīto naudas tirgus dienas statistisko informāciju, kuru NCB saņem no pārskatu sniedzējiem, tās šādi nosūta ECB:
a) |
no saskaņā ar 2. panta 2. punktu izvēlētajiem pārskatu sniedzējiem savāktos datus nosūta ECB reizi dienā pirms plkst. 7.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc darījuma datuma; |
b) |
no saskaņā ar 2. panta 3. un 4. punktu izvēlētajiem pārskatu sniedzējiem savāktos datus nosūta ECB reizi dienā pirms plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc darījuma datuma; |
c) |
datus, kas savākti no pārskatu papildu sniedzējiem, kuri izvēlēti saskaņā ar 2. panta 6. punktu, nosūta ECB reizi dienā pirms plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc darījuma datuma, reizi nedēļā pirms plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc tās nedēļas beigām, uz kuru dati attiecas, vai reizi mēnesī pirms plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas. Par pārskatu sniegšanas biežumu lemj NCB, kuras par to nekavējoties paziņo ECB. Pārskatu sniegšanas biežumu NCB var pārskatīt reizi gadā; |
d) |
datus, attiecībā uz kuriem NCB ir atbrīvojums saskaņā ar 5. pantu, nosūta ECB reizi nedēļā pirms plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc tās nedēļas beigām, uz kuru dati attiecas. |
3. NCB lemj par to, kad tām jāsaņem dati no pārskatu sniedzējiem, lai tās varētu ievērot savus 2. punktā noteiktos pārskatu sniegšanas termiņus, un attiecīgi informē pārskatu sniedzējus.
4. Ja 1. vai 2. punktā minētais termiņš iekrīt dienā, kad slēgts TARGET2, termiņu pagarina līdz nākošajai TARGET2 darbdienai, kā paziņots ECB tīmekļa vietnē.
5. pants
Atbrīvojums
Ja pārskatu sniedzēji izvēlēti saskaņā ar 2. panta 3. vai 4. punktu, NCB var nolemt, ka pārskatu sniedzēji naudas tirgus dienas statistiku drīkst nosūtīt NCB reizi nedēļā pirms plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika pirmajā TARGET2 norēķinu dienā pēc tās nedēļas beigām, uz kuru dati attiecas, ja operacionālu iemeslu dēļ tie nevar izpildīt pārskatu sniegšanas dienas biežuma prasību. ECB var noteikt nosacījumus tam, kā NCB piemēro atbrīvojumus.
6. pants
Apvienošanās, dalīšanās, reorganizācijas un maksātnespējas
1. Apvienošanās, dalīšanās, nodalīšanas vai jebkuras citas reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistikas pienākumu pildīšanu, kad nolūks īstenot šādu darbību kļuvis zināms publiski un vēl nav stājies spēkā, pārskatu sniedzējs savlaicīgi informē ECB un attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu segšanas prasības. Tāpat pārskatu sniedzējs 14 dienu laikā pēc šādu operāciju pabeigšanas par to paziņo ECB un attiecīgajai NCB.
2. Ja pārskatu sniedzējs apvienojas ar citu struktūru iegādes ceļā, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/35/ES (12), un viena no apvienošanā iesaistītajām struktūrām bija pārskatu sniedzējs, apvienotā struktūra turpina sniegt pārskatus saskaņā ar šo regulu.
3. Ja pārskatu sniedzējs apvienojas ar citu struktūru, izveidojot jaunu uzņēmumu, kā tas definēts Direktīvā 2011/35/ES, un viena no apvienošanā iesaistītajām struktūrām bija pārskatu sniedzējs, apvienotā struktūra turpina sniegt pārskatus saskaņā ar šo regulu, ja tā atbilst pārskatu sniedzēja definīcijai.
4. Ja pārskatu sniedzējs sadalās divās vai vairāk struktūrās iegādes ceļā vai jaunu uzņēmumu izveides ceļā, kā tas definēts Sestajā padomes Direktīvā 82/891/EEK (13), un viena no jaunajām struktūrām ir pārskatu sniedzējs, jaunajā struktūra pārskatus sniedz saskaņā ar šo regulu. Sadalīšanās ietver arī nodalīšanas operāciju, ar kuru pārskatu sniedzējs visus aktīvus un pasīvus vai to daļu nodod jaunam uzņēmumam apmaiņā pret jaunā uzņēmuma akcijām.
5. Ja pārskatu sniedzējs kļūst maksātnespējīgs, zaudē bankas darbības licenci vai citā veidā beidz veikt bankas darbību, ko apstiprina kompetentā uzraudzības iestāde, tam vairs nav pienākuma sniegt pārskatus saskaņā ar šo regulu.
6. Šī panta 5. punkta nolūkiem pārskatu sniedzēju uzskata par maksātnespējīgu, ja:
a) |
pārskatu sniedzējs veic vispārēju cesiju kreditoru labā vai nolūkā sākt reorganizāciju, vai slēgt vienošanos vai mierizlīgumu ar kreditoriem; |
b) |
pārskatu sniedzējs rakstiski atzīst, ka nespēj laikā nomaksāt parādus; |
c) |
pārskatu sniedzējs attiecībā uz visu savu īpašumu vai būtisku tā daļu prasījis, piekritis vai atzinis aizbildņa, administratora, tiesas izpildītāja, likvidatora vai līdzīgas amatpersonas iecelšanai; |
d) |
tiesā vai citā kompetentā iestādē iesniegts pieteikums par pārskatu sniedzēja maksātnespēju (izņemot, ja to iesniedzis darījuma partneris saistībā ar pārskatu sniedzēja pienākumu pret šo darījuma partneri); |
e) |
pārskatu sniedzējs tiek likvidēts vai kļūst maksātnespējīgs (vai uzsāk līdzvērtīgas procedūras), vai tas pārskatu sniedzējs vai jebkura valsts iestāde vai cita iestāde vai persona iesniedz pieteikumu par pārskatu sniedzēja reorganizāciju, vienošanos ar kreditoriem, mierizlīgumu, noregulēšanu, administrāciju, likvidāciju vai līdzīgiem pasākumiem saskaņā ar spēkā esošajiem vai turpmākajiem likumiem vai noteikumiem, ja šāds pieteikums nav apturēts vai noraidīts 30 dienu laikā no tā iesniegšanas (izņemot pieteikumu likvidācijai vai līdzīgai procedūrai, kuru gadījumā 30 dienu periodu nepiemēro); |
f) |
attiecībā uz visu pārskatu sniedzēja īpašumu vai būtisku tā daļu iecelts aizbildnis, administrators, tiesas izpildītājs, likvidators vai līdzīga amatpersona; vai |
g) |
sasaukta kreditoru sapulce nolūkā izskatīt brīvprātīgu vienošanu (vai līdzīgu procedūru). |
7. pants
Konfidencialitātes noteikumi
1. Saskaņā ar šo regulu saņemot un apstrādājot datus, kuri satur konfidenciālu informāciju, t. sk. sniedzot šādus datus citām euro zonas NCB, ECB un NCB piemēro konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standartus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. un 8.c pantā.
2. Ņemot vērā 1. punktu, jebkuru konfidenciālu informāciju, kas iekļauta ECB vai NCB saskaņā ar šo regulu savāktajos statistiskas datos, nenosūta vai citā veidā nesniedz iestādēm vai trešajām personām, kas nav ECB vai euro zonas NCB, ja vien attiecīgais pārskatu sniedzējs nav iepriekš sniedzis ECB vai attiecīgajai NCB nepārprotamu rakstisku piekrišanu un ECB vai attiecīgā NCB ar šo pārskatu sniedzēju nav parakstījusi piemērotu konfidencialitātes līgumu.
8. pants
Pārbaude un piespiedu vākšana
ECB un NCB ir tiesības pārbaudīt un vajadzības gadījumā vākt piespiedu kārtā informāciju, kuru pārskatu sniedzēji sniedz saskaņā ar statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas šīs regulas 3. pantā un I, II un III pielikumā. Šīs tiesības var izmantot jo īpaši tad, ja pārskatu sniedzējs nepilda IV pielikumā izklāstītos obligātos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartus. Piemēro arī Regulas (EK) Nr. 2533/98 6. pantu.
9. pants
Vienkāršotā grozījumu procedūra
Ņemot vērā ECBS Statistikas komitejas viedokli, ECB Valde var veikt tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniedzēju pārskatu sniegšanas slogu. ECB Valde par šādiem grozījumiem bez nepamatotas kavēšanās informē ECB Padomi.
10. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
1. Ja pārskatu sniedzēji izvēlēti saskaņā ar 2. panta 2. punktu, pirmā pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu, ievērojot 12. panta pārejas noteikumus, sākas ar datiem par 2016. gada 1. aprīli.
2. Ja pārskatu sniedzēji izvēlēti saskaņā ar 2. panta 3. un 4. punktu, pirmā pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu sākas datumā, par kuru pārskatus sniedzējiem paziņo ECB vai attiecīgā NCB atbilstoši 2. panta 5. punktam, un jebkurā gadījumā ne agrāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad pieņemts ECB Padomes lēmums saskaņā ar 2. panta 3. vai 4. punktu.
3. Turklāt, ja saskaņā ar 2. panta 4. punktu izvēlēti reprezentatīvie pārskatu sniedzēji, reprezentatīvais pārskatu sniedzējs var iesniegt ECB vai attiecīgajai NCB rakstisku lūgumu pagaidām atlikt pirmo pārskatu sniegšanas datumu, norādot šāda kavējuma iemeslus. Lūgto pārskatu sniegšanas atlikšanu var piešķirt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, kuru iespējams pagarināt par vēl sešiem mēnešiem. ECB vai attiecīgā NCB var piekrist atlikt pieteikumu iesniegušā reprezentatīvā pārskatu sniedzēja pirmo pārskatu sniegšanas datumu, ja tās šādu kavējumu uzskata par pamatotu. Turklāt, ja reprezentatīvajam pārskatu sniedzējam pirmajā pārskatu sniegšanas datumā nav datu, kurus sniegt, vai tikai dati, kurus ECB un NCB neuzskata par reprezentatīviem, NCB var piekrist to atbrīvot no pirmās pārskatu sniegšanas datuma piemērošanas. Šādu atbrīvojumu NCB var piešķirt tikai saziņā ar ECB, ja gan ECB, gan NCB uzskata lūgumu par pamatotu un ja tas neapdraud pārskatu sniegšanas reprezentativitāti.
4. Ja MFI izvēlēta par pārskatu papildu sniedzēju saskaņā ar 2. panta 6. punktu, pirmā pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu sākas datumā, par kuru pārskatus papildu sniedzējam paziņo NCB atbilstoši 2. panta 6. punktam
11. pants
Periodiskas pārskatīšanas klauzula
ECB pārskata šīs regulas darbību 12 mēnešus pēc pirmās pārskatu sniegšanas un sniedz par to ziņojumu. Atbilstoši ziņojuma ieteikumiem tā var palielināt vai samazināt pārskatu sniedzēju skaitu un/vai statistikas pārskatu sniegšanas prasības. Pēc šīs sākotnējās pārskatīšanas katru otro gadu tiks veikta faktisko pārskatu sniedzēju kopas regulāra atjaunināšana.
12. pants
Pārejas noteikumi
Laika posmā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 1. jūlijam pārskatu sniedzējiem būs ļauts ECB vai attiecīgajai NCB sniegt naudas tirgus statistiku par dažām, bet ne visām attiecīgajām dienām. ECB vai attiecīgā NCB var noteikt dienas, par kurām prasīta pārskatu sniegšana.
13. pants
Noslēguma noteikumi
Šī Regula stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 26. novembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Mario DRAGHI
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) 2014. gada 14. novembra atzinums (OV C 407, 15.11.2014., 1. lpp.).
(3) Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
(4) Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regula (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
(10) Komisijas 2007. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1569/2007, ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīva 2011/35/ES par akciju sabiedrību apvienošanos (OV L 110, 29.4.2011., 1. lpp.).
(13) Padomes 1982. gada 17. decembra Sestā direktīva 82/891/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (OV L 378, 31.12.1982., 47. lpp.).
I PIELIKUMS
Nodrošinātu darījumu naudas tirgus statistikas pārskatu sniegšanas sistēma
1. DAĻA
INSTRUMENTU VEIDI
Pārskatu sniedzēji sniedz datus Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vai attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) par visiem euro repo līgumiem un saskaņā ar tiem slēgtajiem darījumiem, t. sk. trīs pušu repo darījumiem, ar termiņu līdz vienam gadam, ieskaitot (kas definēti kā darījumi ar termiņu, kas nav garāks par 397 dienām pēc darījuma datuma), kas noslēgti starp pārskatu sniedzēju un citām monetārajām finanšu iestādēm (MFI), citiem finanšu starpniekiem (CFS), apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem, valdību vai centrālajām bankām ieguldījumu mērķiem, kā arī ar nefinanšu sabiedrībām, kas klasificētas kā “liela izmēra” saskaņā ar Bāzeles III LSR regulējumu.
2. DAĻA
DATU VEIDS
1. |
Darījuma datu veidi (1), kas jānorāda par katru darījumu.
|
2. Darījuma nozīmīguma ierobežojums
Par darījumiem ar nefinanšu sabiedrībām datus sniedz tikai tad, ja tie veikti ar nefinanšu sabiedrībām, kas klasificētas kā “liela izmēra”, pamatojoties uz Bāzeles III LSR regulējumu (2).
3. Izņēmumi
Datus nesniedz par darījumiem grupas ietvaros.
(1) Datu elektroniskās sniegšanas standarti un tehniskās specifikācijas noteiktas atsevišķi. Tie pieejami www.ecb.int.
(2) Sk. “Basel III: The liquidity coverage ratio and liquidity risk monitoring tools”, 23. lpp. to 27, pieejams Starptautisko norēķinu bankas interneta lapā www.bis.org.
II PIELIKUMS
Nenodrošinātu darījumu naudas tirgus statistikas pārskatu sniegšanas sistēma
1. DAĻA
INSTRUMENTU VEIDI
1. |
Pārskatu sniedzēji sniedz datus Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vai attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) par:
|
2. |
Tālāk tekstā iekļautā tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu darījumiem, par kuriem pārskatu sniedzējiem jāsniedz dati ECB. Ja pārskatu sniedzējiem prasīts darījumu datus sniegt savai NCB, attiecīgā NCB šos instrumentu kategoriju aprakstus transponē nacionālajā līmenī saskaņā ar šo regulu.
|
2. DAĻA
DATU VEIDS
1. |
Darījuma datu veidi (1), kas jānorāda par katru darījumu.
|
2. Darījuma nozīmīguma ierobežojums
Par darījumiem ar nefinanšu sabiedrībām datus sniedz tikai tad, ja tie veikti ar nefinanšu sabiedrībām, kas klasificētas kā “liela izmēra”, pamatojoties uz Bāzeles III LSR regulējumu.
3. Izņēmumi
Datus nesniedz par darījumiem grupas ietvaros.
(1) Datu elektroniskās sniegšanas standarti un tehniskās specifikācijas noteiktas atsevišķi. Tie pieejami www.ecb.int.
III PIELIKUMS
Atvasināto instrumentu naudas tirgus statistikas pārskatu sniegšanas sistēma
1. DAĻA
INSTRUMENTU VEIDI
Pārskatu sniedzējiem jāsniedz dati Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vai attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) par:
a) |
visiem valūtas mijmaiņas darījumiem, kuros euro tiek pirkts/pārdots tagadnē par ārvalstu valūtu un atpārdots vai atpirkts datumā nākotnē par iepriekšnoteiktu valūtas beigu kursu, darījumiem notiekot starp pārskatu sniedzēju un citām monetārajām finanšu iestādēm (MFI), citiem finanšu starpniekiem (CFS), apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem, valdības vai centrālajām bankām ieguldījumu mērķiem, kā arī nefinanšu sabiedrībām, kas klasificētas kā “liela izmēra” saskaņā ar Bāzeles III LSR regulējumu; |
b) |
uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas (OIS) darījumiem euro starp pārskatu sniedzēju un citām monetārajām finanšu iestādēm (MFI), CFS, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem, valdības vai centrālajām bankām ieguldījumu mērķiem, kā arī nefinanšu sabiedrībām, kas klasificētas kā “liela izmēra” saskaņā ar Bāzeles III LSR regulējumu. |
2. DAĻA
DATU VEIDS
1. |
Valūtas mijmaiņas darījumu datu veidi (1), kas jānorāda par katru darījumu.
|
2. |
OIS darījumu datu veidi, kas jānorāda par katru darījumu.
|
3. Darījuma nozīmīguma ierobežojums
Par darījumiem ar nefinanšu sabiedrībām datus sniedz tikai tad, ja tie veikti ar nefinanšu sabiedrībām, kas klasificētas kā “liela izmēra”, pamatojoties uz Bāzeles III LSR regulējumu.
4. Izņēmumi
Datus nesniedz par darījumiem grupas ietvaros.
(1) Datu elektroniskās sniegšanas standarti un tehniskās specifikācijas noteiktas atsevišķi. Tie pieejami www.ecb.int.
IV PIELIKUMS
Faktisko pārskatu sniedzēju piemērotie obligātie standarti
Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai atbilstu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.
1. |
Datu nosūtīšanas obligātie standarti:
|
2. |
Precizitātes obligātie standarti:
|
3. |
Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:
|
4. |
Labojumu obligātie standarti: Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes. |