Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 02013R1379-20150601

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

Access current version (25/04/2020)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1379/2015-06-01

02013R1379 — LV — 01.06.2015 — 001.004

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1379/2013

(2013. gada 11. decembris)

par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000

(OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1385/2013 (2013. gada 17. decembris),

  L 354

86

28.12.2013

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/812 (2015. gada 20. maijs),

  L 133

1

29.5.2015


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 196, 24.7.2015, lpp 67 (1379/2013)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1379/2013

(2013. gada 11. decembris)

par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000



I

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Tiek izveidota zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija (TKO).

2.  TKO aptver šādus elementus:

a) 

profesionālās organizācijas;

b) 

tirdzniecības standartus;

c) 

informāciju patērētājiem;

d) 

konkurences noteikumus;

e) 

tirgus izpēti.

3.  TKO attiecībā uz ārējiem aspektiem papildina ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1220/2012 ( 1 ), kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1026/2012 ( 2 ).

4.  TKO īstenošanas nolūkā ir tiesības saņemt Savienības finansiālu atbalstu saskaņā ar turpmāku Savienības tiesību aktu, ar ko noteiks nosacījumus jūras un zivsaimniecības politikas finansiālam atbalstam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

2. pants

Darbības joma

TKO attiecas uz šīs regulas I pielikumā minētajiem zvejas un akvakultūras produktiem, kurus tirgo Savienībā.

3. pants

Mērķi

TKO mērķi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 3 ) 35. pantā.

4. pants

Principi

TKO balstās uz labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā.

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, kā arī definīcijas, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ( 4 ) 4. pantā, 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ( 5 ), 2. un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 ( 6 ), un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 ( 7 ). Piemēro arī šādas definīcijas:

a) 

“zvejas produkti” ir jebkādā zvejas darbībā iegūti ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti, kas norādīti I pielikumā;

b) 

“akvakultūras produkti” ir jebkādā akvakultūras darbībā iegūti ūdens organismi jebkurā to dzīves cikla posmā vai no tiem iegūti produkti, kas norādīti I pielikumā;

c) 

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai iegūtu zvejas vai akvakultūras produktus ar mērķi tos laist tirgū;

d) 

“zvejniecības un akvakultūras nozare” ir ekonomikas nozare, kas ietver visas zvejas vai akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;

e) 

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt zvejas vai akvakultūras produktus izplatīšanai, patēriņam vai lietošanai Savienības tirgū;

f) 

“laišana tirgū” ir pirmā reize, kad zvejas vai akvakultūras produkti tiek darīti pieejami Savienības tirgū;

g) 

“mazumtirdzniecība” ir manipulācijas ar pārtiku un/vai tās apstrāde, un tās uzglabāšana tirdzniecības vietā vai piegāde galapatērētājam, ietverot izplatīšanas vietas, sabiedriskās ēdināšanas darbības, rūpnīcu ēdnīcas, iestāžu sabiedrisko ēdināšanu, restorānus un citus līdzīgus ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumus, veikalus, lielveikalu izplatīšanas centrus un vairumtirdzniecības punktus;

h) 

“fasēts zvejas un akvakultūras produkts” ir zvejas un akvakultūras produkti, kas ir “fasēta pārtika”, kā minēts 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 1169/2011.



II

NODAĻA

PROFESIONĀLĀS ORGANIZĀCIJAS



I

IEDAĻA

Dibināšana, mērķi un pasākumi

6. pants

Zvejas produktu ražotāju organizāciju un akvakultūras produktu ražotāju organizāciju dibināšana

1.  Zvejas produktu ražotāju organizāciju un akvakultūras produktu ražotāju organizāciju (“ražotāju organizācijas”) var nodibināt vienā vai vairākās dalībvalstīs pēc zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju iniciatīvas un atzīt saskaņā ar II iedaļu.

2.  Lai dibinātu zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijas, vajadzības gadījumā ir jāņem vērā mazapjoma ražotāju īpašā situācija.

3.  Ražotāju organizāciju, kas pārstāv gan zvejniecības, gan akvakultūras darbības, var dibināt kā kopīgu zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizāciju.

7. pants

Ražotāju organizāciju mērķi

1.  Zvejas produktu ražotāju organizācijām ir šādi mērķi:

►C1  a) 

veicināt dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas to locekļu darbības zvejas jomā pilnībā atbilstīgi saglabāšanas politikai, ◄ kas jo īpaši izklāstīta Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un vides tiesību aktos, vienlaikus ņemot vērā sociālo politiku un, ja attiecīgā dalībvalsts tā paredz, piedaloties jūras bioloģisko resursu pārvaldībā;

b) 

saskaņā ar 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1380/2013, cik vien iespējams, novērst un samazināt nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un vajadzības gadījumā vislabākajā veidā to izmantot, neradot noieta tirgu tādai nozvejai, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru;

c) 

palīdzēt nodrošināt zvejas produktu izsekojamību un patērētāju piekļuvi skaidrai un visaptverošai informācijai;

d) 

palīdzēt izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2.  Akvakultūras produktu ražotāju organizācijām ir šādi mērķi:

a) 

veicināt ilgtspējīgas locekļu darbības akvakultūras jomā, paredzot iespējas tās pilnveidot pilnībā atbilstīgi jo īpaši noteikts Regulai (ES) Nr. 1380/2013 un vides tiesību aktiem, vienlaikus ņemot vērā sociālo politiku;

b) 

pārliecināties, vai locekļu darbības atbilst valstu stratēģiskajiem plāniem, kas minēti 34. pantā Regulā (ES) Nr. 1380/2013;

c) 

censties nodrošināt, lai zivju izcelsmes barība, ko izmanto akvakultūrā, tiktu iegūta ilgtspējīgi pārvaldītās zivsaimniecībās.

▼C1

3.  Ražotāju organizācijas papildus 1. un 2. punktā noteiktajiem mērķiem īsteno vismaz divus vai vairākus no šādiem mērķiem:

▼B

a) 

uzlabot nosacījumus organizācijas locekļu saražoto zvejas un akvakultūras produktu laišanai tirgū;

b) 

uzlabot ekonomisko atdevi;

c) 

stabilizēt tirgus;

d) 

palīdzēt nodrošināt pārtikas piegādi un veicināt to, ka tiek ievēroti augsti pārtikas kvalitātes un nekaitīguma standarti, vienlaikus veicinot nodarbinātību piekrastes un lauku apvidos;

e) 

samazināt zvejas ietekmi uz vidi, tostarp izmantojot pasākumus, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti.

4.  Ražotāju organizācijas var īstenot citus papildu mērķus.

8. pants

Ražotāju organizāciju veicamie pasākumi

1.  Lai sasniegtu 7. pantā izklāstītos mērķus, ražotāju organizācijas var, inter alia, izmantot šādus pasākumus:

a) 

pielāgot ražošanu tirgus prasībām;

b) 

virzīt organizācijas locekļu produktu piedāvājumu un tirdzniecību;

c) 

nediskriminējošā veidā veicināt organizācijas locekļu saražoto Savienības zvejas un akvakultūras produktu noietu, piemēram, izmantojot produktu sertifikāciju, un jo īpaši cilmes vietas nosaukumiem, kvalitātes zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, garantētām tradicionālo īpatnību norādēm un ilgtspējības apliecinājumiem;

d) 

kontrolēt un veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka locekļu darbības atbilst attiecīgās ražotāju organizācijas paredzētajiem noteikumiem;

e) 

popularizēt arodmācību un sadarbības programmas, ar kurām jauniešus mudina iesaistīties minētajā nozarē;

f) 

mazināt zvejas ietekmi uz vidi, tostarp izmantojot pasākumus, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti;

g) 

veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai uzlabotu tirdzniecību un cenas;

h) 

veicināt patērētāju piekļuvi informācijai par zvejas un akvakultūras produktiem.

2.  Zvejas produktu ražotāju organizācijas var izmantot arī šādus pasākumus:

a) 

kolektīvi plānot un pārvaldīt organizāciju locekļu zvejas darbības, kas norit saskaņā ar dalībvalstu jūras bioloģisko resursu pārvaldības organizāciju, tostarp izstrādāt un īstenot pasākumus, kas zvejas darbības padarītu selektīvākas, un konsultēt kompetentās iestādes;

b) 

iesaistoties tehnisku pasākumu izstrādē un piemērošanā, novērst un samazināt nevēlamu nozveju un saskaņā ar 15. panta 11. punktu Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un attiecīgajā gadījumā saskaņā ar šīs regulas 34. panta 2. punktu vislabākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem, neradot noieta tirgu minētajai nozvejai, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru;

c) 

pārvaldīt zvejas produktu pagaidu uzglabāšanu saskaņā ar šīs regulas 30. un 31. pantu.

3.  Akvakultūras produktu ražotāju organizācijas var izmantot arī šādus pasākumus:

a) 

veicināt ilgtspējīgas darbības akvakultūras jomā, galvenokārt dabas aizsardzības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības ziņā;

b) 

vākt informāciju par tirgotajiem produktiem, tostarp ekonomisku informāciju par pirmo pārdošanu, un par ražošanas prognozēm;

c) 

vākt informāciju par vides stāvokli;

d) 

plānot to darbību pārvaldību, kuras organizāciju locekļi veic akvakultūras jomā;

e) 

atbalstīt speciālistiem paredzētas programmas, ar ko popularizē ilgtspējīgus akvakultūras produktus.

9. pants

Ražotāju organizāciju apvienību dibināšana

1.  Ražotāju organizāciju apvienību var nodibināt pēc vienā vai vairākās dalībvalstīs atzītu ražotāju organizāciju iniciatīvas.

2.  Šīs regulas noteikumus, kas piemērojami ražotāju organizācijām, piemēro arī ražotāju organizāciju apvienībām, ja vien nav norādīts citādi.

10. pants

Ražotāju organizāciju apvienību mērķi

1.  Ražotāju organizāciju apvienībām ir šādi mērķi:

a) 

efektīvākā un ilgtspējīgākā veidā īstenot jebkuru no 7. pantā izklāstītajiem to ražotāju organizāciju mērķiem, kuras ir attiecīgās apvienības locekles;

b) 

koordinēt un izstrādāt pasākumus, kas ir to ražotāju organizāciju kopīgās interesēs, kuras ir attiecīgās apvienības locekles.

2.  Ražotāju organizāciju apvienības ir tiesīgas saņemt finansiālu atbalstu saskaņā ar turpmāku Savienības tiesību aktu, ar ko noteiks nosacījumus jūras un zivsaimniecības politikas finansiālam atbalstam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

11. pants

Starpnozaru organizāciju dibināšana

Starpnozaru organizācijas var dibināt pēc zvejas un akvakultūras produktu tirgus dalībnieku iniciatīvas vienā vai vairākās dalībvalstīs un atzīt saskaņā ar II iedaļu.

12. pants

Starpnozaru organizāciju mērķi

Starpnozaru organizācijas uzlabo koordināciju un apstākļus tam, lai zvejas un akvakultūras produktus darītu pieejamus Savienības tirgū.

13. pants

Starpnozaru organizāciju veicamie pasākumi

Lai sasniegtu 12. pantā izklāstītos mērķus, starpnozaru organizācijas var veikt šādus pasākumus:

a) 

izstrādāt standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;

b) 

nediskriminējošā veidā veicināt Savienības zvejas un akvakultūras produktu noietu, piemēram, izmantojot produktu sertifikāciju, un jo īpaši cilmes vietas nosaukumiem, kvalitātes zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, garantētām tradicionālo īpatnību norādēm un ilgtspējības apliecinājumiem;

c) 

noteikt zvejas un akvakultūras produktu ražošanas un tirdzniecības noteikumus, kuri ir stingrāki par Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem;

d) 

uzlabot produkcijas un tirgus kvalitāti un pārredzamību un attiecīgās zināšanas, kā arī veikt darbības profesionālās apmācības un arodmācību jomā, piemēram, attiecībā uz kvalitātes un izsekojamības jautājumiem un pārtikas nekaitīgumu, un lai veicinātu ierosmes pētniecības jomā;

e) 

veikt pētījumus un tirgus izpēti un izstrādāt metodes, ar ko optimizē tirgus darbību, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī vākt sociālekonomiskos datus;

f) 

sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai panāktu ilgtspējīgas piegādes tādā daudzumā, kvalitātē un par tādu cenu, kas atbilst tirgus prasībām un patērētāju vēlmēm;

g) 

mudināt patērētājus lietot zivju sugas, kas ir iegūtas no ilgtspējīgiem krājumiem, kuriem ir augsta uzturvērtība un kuri netiek plaši patērēti;

h) 

kontrolēt un veikt pasākumus, lai locekļu darbības notiktu saskaņā ar attiecīgās starpnozaru organizācijas paredzētajiem noteikumiem.



II

IEDAĻA

Atzīšana

14. pants

Ražotāju organizāciju atzīšana

1.  Dalībvalstis par ražotāju organizācijām var atzīt visas grupas, kas izveidotas pēc zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju iniciatīvas un kas iesniedz pieteikumu šādas atzīšanas saņemšanai, ar noteikumu, ka:

a) 

tās atbilst 17. pantā noteiktajiem principiem un to piemērošanai pieņemtajiem noteikumiem;

b) 

tās attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā ir pietiekami ekonomiski aktīvas, jo īpaši attiecībā uz locekļu skaitu vai tirgojamās produkcijas apjomu;

c) 

tām ir tiesībspēja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, tās veic uzņēmējdarbību un to oficiālā mītne atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

d) 

tās spēj sasniegt 7. pantā izklāstītos mērķus;

e) 

tās ievēro V nodaļā minētos konkurences noteikumus;

f) 

tās ļaunprātīgi neizmanto dominējošu stāvokli konkrētā tirgū; un

g) 

tās sniedz attiecīgu informāciju par saviem locekļiem, pārvaldību un finansējuma avotiem.

►C1  2.  Ražotāju organizācijas, kas ir atzītas pirms 2013. gada 29. decembra, ◄ uzskata par ražotāju organizācijām šīs regulas piemērošanas vajadzībām, un tām ir saistoši tās noteikumi.

15. pants

Finansiālais atbalsts ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības pasākumus, kuru mērķis ir izveidot vai pārstrukturēt ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, var finansiāli atbalstīt saskaņā ar turpmāku Savienības tiesību aktu, ar ko noteiks nosacījumus jūras un zivsaimniecības politikas finansiālam atbalstam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

▼C1

16. pants

Starpnozaru organizāciju atzīšana

▼B

1.  Dalībvalstis par starpnozaru organizācijām var atzīt to teritorijā nodibinātas tirgus dalībnieku grupas, kuras iesniedz attiecīgu pieteikumu šādai atzīšanai, ar noteikumu, ka:

a) 

tās atbilst 17. pantā noteiktajiem principiem un to piemērošanai pieņemtajiem noteikumiem;

▼C1

b) 

tās pārstāv būtisku ražošanas daļu un vai nu vienu, vai abas šādas darbības: apstrāde un tirdzniecība ar zvejas un akvakultūras produktiem vai no zvejas un akvakultūras produktiem iegūtiem produktiem;

▼B

c) 

tās pašas nav iesaistītas zvejas un akvakultūras produktu vai no zvejas un akvakultūras produktiem iegūtu produktu ražošanā, apstrādē vai tirdzniecībā;

d) 

tām ir juridiskas personas statuss atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, tās tur ir nodibinātas un to oficiālā mītne atrodas šīs dalībvalsts teritorijā;

▼C1

e) 

tās var sasniegt 12. pantā izklāstītos mērķus;

▼B

f) 

tās ņem vērā patērētāju intereses;

g) 

tās nekavē TKO pienācīgu darbību; un

h) 

atbilst V nodaļā minētajiem konkurences noteikumiem.

►C1  2.  Organizācijas, kas dibinātas pirms 2013. gada 29. decembra, var tikt atzītas ◄ par starpnozaru organizācijām šīs regulas piemērošanas vajadzībām ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir apmierināta, ka tās ievēro šajā regulā minētos noteikumus par starpnozaru organizācijām.

3.  Starpnozaru organizācijas, kas atzītas pirms 2013. gada 29. decembris, uzskata par atzītām starpnozaru organizācijām šīs regulas piemērošanas vajadzībām, un tām ir saistoši tās noteikumi.

17. pants

Ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju iekšējā darbība

Regulas 14. un 16. pantā minēto ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju iekšējā darbība notiek saskaņā ar šādiem principiem:

▼C1

a) 

organizācijas locekļi ievēro noteikumus, ko organizācija ir pieņēmusi attiecībā uz zvejas izmantošanu, ražošanu un tirdzniecību;

▼B

b) 

locekļu vidū nepieļauj diskrimināciju, jo īpaši valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas dēļ;

c) 

organizācijas darbības finansēšanai no locekļiem iekasē dalības maksu;

d) 

organizācija darbojas demokrātiski, tādējādi ļaujot locekļiem rūpīgi pārbaudīt tās struktūru un lēmumus;

e) 

atbilstīgi attiecīgās organizācijas iekšējiem noteikumiem piemēro iedarbīgas, atturošas un samērīgas sankcijas par saistību neievērošanu, jo īpaši dalības maksas nemaksāšanas gadījumā;

f) 

ir paredzēti noteikumi attiecībā uz jaunu locekļu uzņemšanu un locekļu izslēgšanu no organizācijas;

g) 

ir paredzēti organizācijas pārvaldībai nepieciešamie noteikumi attiecībā uz grāmatvedību un budžetu.

18. pants

Atzīšanas pārbaude un atsaukšana, ko veic dalībvalstis

1.  Dalībvalstis veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas ievēro attiecīgi 14. un 16. pantā noteiktos atzīšanas nosacījumus. Neatbilstības konstatēšanas rezultātā atzīšanu var atsaukt.

2.  Dalībvalsts, kurā atrodas oficiālā mītne ražotāju organizācijai vai starpnozaru organizācijai, kuras locekļi ir no dažādām dalībvalstīm, vai citās dalībvalstīs atzītu ražotāju organizāciju apvienības oficiālā mītne, kopā ar citām attiecīgajām dalībvalstīm izveido administratīvu sadarbību, kas vajadzīga, lai veiktu attiecīgās organizācijas vai apvienības darbību pārbaudes.

19. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Veicot savus uzdevumus, ražotāju organizācija, kuras locekļi ir dažādu dalībvalstu valstspiederīgie, vai dažādās dalībvalstīs atzītu ražotāju organizāciju apvienība ievēro noteikumus, kas reglamentē zvejas iespēju sadali starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

20. pants

Komisijas veiktas pārbaudes

1.  Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti attiecīgi 14. un 16. pantā paredzētie nosacījumi ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju atzīšanai, Komisija var veikt pārbaudes, un attiecīgajā gadījumā tā dalībvalstīm prasa atsaukt ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju atzīšanu.

2.  Dalībvalstis elektroniski paziņo Komisijai ikvienu lēmumu piešķirt vai atsaukt atzīšanu. Komisija publiski paziņo visu minēto informāciju.

21. pants

Īstenošanas akti

1.  Komisija pieņem īstenošanas aktus par:

a) 

termiņiem, kārtību un pieteikuma veidlapu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanai, ievērojot attiecīgi 14. un 16. pantu, vai šādas atzīšanas atsaukšanai, ievērojot 18. pantu;

b) 

formu, termiņiem un kārtību, kas dalībvalstīm jāpiemēro, ievērojot 20. panta 2. punktu, lai ziņotu Komisijai par ikvienu lēmumu piešķirt vai atsaukt atzīšanu.

Saskaņā ar a) apakšpunktu pieņemtos īstenošanas aktus vajadzības gadījumā pielāgo mazapjoma zvejas un akvakultūras īpašajām raksturīgajām pazīmēm.

2.  Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.



III

IEDAĻA

Noteikumu paplašināšana

22. pants

Ražotāju organizāciju noteikumu paplašināšana

1.  Noteikumus, par kuriem vienojusies ražotāju organizācija, dalībvalsts var padarīt saistošus ražotājiem, kas nav šīs organizācijas locekļi un kas tirgo jebkurus produktus apgabalā, kura reprezentatīvs pārstāvis ir ražotāju organizācija, ar noteikumu, ka:

a) 

ražotāju organizācija ir nodibināta vismaz uz vienu gadu un tiek uzskatīta par ražošanas un tirdzniecības, tostarp vajadzības gadījumā mazapjoma un nerūpnieciskās nozares, reprezentatīvu pārstāvi vienā dalībvalstī un iesniedz pieteikumu kompetentajām valsts iestādēm;

b) 

paplašināmie noteikumi attiecas uz jebkuru no 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un un 8. panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētajiem ražotāju organizāciju pasākumiem;

c) 

tiek ievēroti V nodaļā minētie konkurences noteikumi.

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām zvejas produktu ražotāju organizāciju uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tās ražotāji saražo vismaz 55 % no attiecīgā produkta iepriekšējā gadā pārdotā daudzuma apgabalā, kurā ierosināta noteikumu paplašināšana.

3.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām akvakultūras produktu ražotāju organizāciju uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tās ražotāji saražo vismaz par 40 % no attiecīgā produkta iepriekšējā gadā pārdotā daudzuma apgabalā, kurā ierosināta noteikumu paplašināšana.

4.  Noteikumus, kas jāattiecina arī uz ražotājiem, kuri nav organizācijas locekļi, piemēro laikposmā no 60 dienām līdz 12 mēnešiem.

23. pants

Starpnozaru organizāciju noteikumu paplašināšana

1.  Dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par kuriem vienojusies starpnozaru organizācija, dalībvalsts var konkrētā apgabalā vai konkrētos apgabalos padarīt saistošus citiem tirgus dalībniekiem, kas nav minētās organizācijas locekļi, ar noteikumu, ka:

►C1  a) 

starpnozaru organizācija aptver vismaz 65 % no katras no vismaz divām šādām darbībām: ◄ attiecīgā produkta ražošana, apstrāde vai tirdzniecība iepriekšējā gada laikā dalībvalsts attiecīgajā apgabalā vai apgabalos, un iesniedz pieteikumu kompetentajām valsts iestādēm; un

b) 

noteikumi, kas jāattiecina arī uz citiem tirgus dalībniekiem, ir saistīti ar jebkuru no 13. panta a) līdz g) apakšpunktā minētajiem starpnozaru organizācijas pasākumiem un nerada kaitējumu citiem tirgus dalībniekiem attiecīgajā dalībvalstī vai Savienībā.

2.  Noteikumu paplašināšana var būt saistoša ne ilgāk kā trīs gadus, neskarot 25. panta 4. punktu.

▼C1

24. pants

Atbildība

▼B

Ja noteikumus saskaņā ar 22. un 23. pantu attiecina arī uz tiem tirgus dalībniekiem, kas nav organizācijas locekļi, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka tirgus dalībniekiem, kuri nav organizācijas locekļi, ir jāsedz ražotāju organizācijai vai starpnozaru organizācijai visas izmaksas vai daļa izmaksu, kuras to locekļiem radušās to noteikumu piemērošanas dēļ, kas attiecināti uz tiem tirgus dalībniekiem, kas nav organizācijas locekļi.

25. pants

Komisijas atļauja

1.  Dalībvalstis paziņo Komisijai noteikumus, ko tās plāno darīt saistošus visiem ražotājiem vai tirgus dalībniekiem konkrētā apgabalā vai apgabalos, ievērojot 22. un 23. pantu.

2.  Komisija pieņem lēmumu, ar kuru atļauj 1. punktā minēto noteikumu paplašināšanu, ar noteikumu, ka:

a) 

ir ievēroti 22. un 23. panta noteikumi;

b) 

ir ievēroti V nodaļā minētie konkurences noteikumi;

c) 

paplašināšana neapdraud brīvo tirdzniecību; un

d) 

nav apdraudēta LESD 39. panta mērķu sasniegšana.

3.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu, ar kuru atļauj vai noraida noteikumu paplašināšanu, un informē par to dalībvalstis. Ja viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija nav pieņēmusi lēmumu, uzskata, ka Komisija noteikumu paplašināšanu ir atļāvusi.

4.  Noteikumu atļautu paplašināšanu var turpināt piemērot pēc sākotnējā laikposma beigām, tostarp izmantojot klusējot sniegtu piekrišanu, atļauju tieši neatjaunojot, ja attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai vismaz mēnesi pirms šāda sākotnējā laikposma beigām par papildu piemērošanas laikposmu un Komisija vai nu ir atļāvusi šādu turpmāku piemērošanu, vai arī nav iebildusi pret to viena mēneša laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

26. pants

Atļaujas atsaukšana

Komisija var veikt pārbaudes un atsaukt noteikumu paplašināšanas atļauju, ja tā konstatē, ka kāda no šīs atļaujas prasībām nav izpildīta. Komisija par šādu atsaukšanu informē dalībvalstis.

27. pants

Īstenošanas akti

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz 25. panta 1. punktā paredzētās paziņošanas formu un kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.



IV

IEDAĻA

Ražošanas un tirdzniecības plānošana

28. pants

Ražošanas un tirdzniecības plāns

1.  Katra ražotāju organizācija savām kompetentajām valsts iestādēm apstiprināšanai iesniedz ražošanas un tirdzniecības plānu vismaz attiecībā uz galvenajām sugām, ko tā tirgo. Šādi ražošanas un tirdzniecības plāni ir paredzēti, lai īstenotu 3. un 7. pantā izklāstītos mērķus.

2.  Ražošanas un tirdzniecības plānā iekļauj:

a) 

nozvejoto vai izaudzēto sugu ražošanas programmu;

b) 

tirdzniecības stratēģiju, lai piedāvājuma kvantitāti, kvalitāti un sagatavošanas veidu pielāgotu tirgus prasībām;

c) 

pasākumus, kas jāveic ražotāju organizācijai, lai veicinātu 7. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu;

d) 

īpašus sagatavošanas pasākumus, lai pielāgotu tādu sugu piedāvājumu, kuru realizācija parasti gada laikā rada grūtības;

e) 

sankcijas, kas piemērojamas locekļiem, kuri pārkāpj lēmumus, kas pieņemti ar mērķi īstenot attiecīgo plānu.

3.  Kompetentās valsts iestādes apstiprina ražošanas un tirdzniecības plānu. Kad plāns ir apstiprināts, ražotāju organizācija to nekavējoties īsteno.

4.  Ražotāju organizācijas var pārskatīt ražošanas un tirdzniecības plānu, un šādā gadījumā tās to iesniedz apstiprināšanai kompetentajām valsts iestādēm.

5.  Ražotāju organizācija sagatavo gada ziņojumu par savām darbībām saskaņā ar ražošanas un tirdzniecības plānu un iesniedz to kompetentajām valsts iestādēm apstiprināšanai.

6.  Lai izstrādātu un īstenotu ražošanas un tirdzniecības plānus, ražotāju organizācijas var saņemt finansiālu atbalstu saskaņā ar turpmāku Savienības tiesību aktu, ar ko noteiks nosacījumus jūras un zivsaimniecības politikas finansiālam atbalstam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

7.  Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, ka katra ražotāju organizācija izpilda šajā pantā noteiktos pienākumus. Neatbilstības konstatēšanas rezultātā atzīšanu var atsaukt.

▼M2

8.  Atbilstīgi 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajam mērķim ražotāju organizācijas ražošanas un tirdzniecības plānos, ko tās iesniedz saskaņā ar šā panta 1. punktu, nodrošina, ka tādu jūras organismu izkraušana, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, neveicina tādu darbību attīstību, kuru mērķis ir tieši minēto jūras organismu nozveja.

Veicot šā panta 7. punktā paredzētās pārbaudes, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju organizācijas izpilda pienākumu, kas izklāstīts šā punkta pirmajā daļā.

▼B

29. pants

Īstenošanas akti

1.  Komisija pieņem īstenošanas aktus par:

a) 

28. pantā minētā ražošanas un tirdzniecības plāna formu un struktūru;

b) 

kārtību un termiņiem, saskaņā ar kuriem ražotāju organizācijas iesniedz un dalībvalstis apstiprina 28. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu.

2.  Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.



V

IEDAĻA

Tirgu stabilizēšana

30. pants

Uzglabāšanas mehānisms

Zvejas produktu ražotāju organizācijas var saņemt finansiālu atbalstu II pielikumā minēto zvejas produktu uzglabāšanai – ar noteikumu, ka:

a) 

ir izpildīti nosacījumi atbalstam uzglabāšanai, kuri noteikti turpmākā Savienības tiesību aktā, ar ko noteiks nosacījumus jūras un zivsaimniecības politikas finansiālam atbalstam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam;

b) 

zvejas produktu ražotāju organizācijas ir laidušas tirgū attiecīgus produktus un par 31. pantā minēto sliekšņa cenu tiem nav atrasts pircējs;

c) 

produkti atbilst kopējiem tirdzniecības standartiem, kas noteikti saskaņā ar 33. pantu, un produktu kvalitāte ir piemērota, lai tos lietotu pārtikā;

d) 

produkti ir stabilizēti vai apstrādāti, un uzglabāti tvertnēs vai sprostos, tos sasaldējot, kuģī vai uz sauszemes uzstādītās iekārtās, sālot, vītinot, marinējot vai attiecīgā gadījumā – vārot un pasterizējot, neatkarīgi no tā, vai tos filetē vai sagriež un, attiecīgā gadījumā, atdala galvu, vai ne;

e) 

produktus no uzglabāšanas vietas vēlākā posmā atkārtoti laiž tirgū lietošanai pārtikā;

f) 

produkti uzglabāšanas vietā atrodas vismaz piecas dienas.

31. pants

Cenas, kas iedarbina uzglabāšanas mehānismu

1.  Pirms katra gada sākuma katra zvejas produktu ražotāju organizācija var izteikt individuālu priekšlikumu par cenu, kura iedarbina 30. pantā minēto uzglabāšanas mehānismu attiecībā uz II pielikumā norādītajiem zvejas produktiem.

2.  Sliekšņa cena nepārsniedz 80 % no vidējās svērtās cenas, kas attiecīgās ražotāju organizācijas darbības apgabalā attiecīgajam produktam reģistrēta iepriekšējo trīs gadu laikā tieši pirms gada, kuram nosaka sliekšņa cenu.

3.  Nosakot sliekšņa cenu, ņem vērā:

a) 

ražošanas un pieprasījuma tendences;

b) 

tirgus cenu stabilizēšanu;

c) 

tirgus konverģenci;

d) 

ražotāju ienākumus;

e) 

patērētāju intereses.

4.  Dalībvalstis pēc savā teritorijā atzīto ražotāju organizāciju priekšlikumu pārbaudes nosaka sliekšņa cenas, kas jāpiemēro minētajām ražotāju organizācijām. Minētās cenas nosaka, pamatojoties uz 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem. Cenas dara publiski pieejamas.

32. pants

Īstenošanas akti

Komisija pieņem īstenošanas aktus par 31. panta 4. punktā minēto sliekšņa cenu publicēšanas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.



III

NODAĻA

KOPĒJI TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

33. pants

Kopēju tirdzniecības standartu noteikšana

1.  Neskarot 47. pantu, zvejas produktiem, kas uzskaitīti I pielikumā un kas paredzēti lietošanai pārtikā, neatkarīgi no to izcelsmes (ražoti Savienībā vai importēti) var noteikt kopējus tirdzniecības standartus.

2.  Standarti, kas minēti 1. punktā, var būt saistīti ar produktu kvalitāti, izmēru, svaru, iepakojumu, sagatavošanas veidu vai marķējumu, un jo īpaši ar:

a) 

minimālajiem tirdzniecības izmēriem, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu; šādi minimālie tirdzniecības izmēri attiecīgā gadījumā atbilst minimālajiem saglabāšanas atsauces izmēriem saskaņā ar 15. panta 10. punktu Regulā (ES) Nr. 1380/2013;

b) 

konservētu produktu specifikācijām saskaņā ar krājumu saglabāšanas prasībām un starptautiskajām saistībām.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot:

a) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002;

b) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 ( 8 );

c) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 ( 9 );

d) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 ( 10 );

e) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 ( 11 );

f) 

Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ( 12 ); un

g) 

Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

34. pants

Atbilstība kopējiem tirdzniecības standartiem

1.  Lietošanai pārtikā paredzētos produktus, kuriem ir noteikti kopēji tirdzniecības standarti, var darīt pieejamus Savienības tirgū vienīgi saskaņā ar minētajiem standartiem.

2.  Visus izkrautos zvejas produktus, arī tos, kuri neatbilst kopējiem tirdzniecības standartiem, var izmantot citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā, tostarp zivju barības, zivju eļļas, lolojumdzīvnieku barības, pārtikas piedevu, farmācijas preču vai kosmētikas izstrādājumu ražošanai.



IV

NODAĻA

INFORMĀCIJA PATĒRĒTĀJIEM

35. pants

Obligāta informācija

1.  Neskarot Regulu (ES) Nr. 1169/2011, zvejas un akvakultūras produktus, kuri minēti šīs regulas I pielikuma a), b), c) un e) punktā un kurus tirgo Savienībā, neatkarīgi no to izcelsmes vai to realizācijas metodes var piedāvāt pārdošanai galapatērētājam vai ēdināšanas iestādei tikai tad, ja uz attiecīgās etiķetes vai attiecīgajā marķējumā ir norādīts:

a) 

sugas komerciālais nosaukums un tās zinātniskais nosaukums;

b) 

ražošanas metode, jo īpaši lietojot šādus vārdus: “…nozvejots…” vai “…nozvejots saldūdenī…”, vai “…audzēts…”;

c) 

apgabals, kurā produkts ir nozvejots vai izaudzēts, un zvejā izmantoto zvejas rīku kategorija, kā noteikts šīs regulas III pielikuma pirmajā slejā;

d) 

tas, vai produkts ir atkausēts;

e) 

attiecīgā gadījumā -minimālais derīguma termiņš.

Prasība d) apakšpunktā neattiecas uz:

a) 

sastāvdaļām, kas ir galaprodukta sastāvā;

b) 

pārtikas produktiem, kuru ražošanas procesā saldēšana ir tehnoloģiski nepieciešams posms;

c) 

zvejas un akvakultūras produktiem, kas iepriekš sasaldēti veselības aizsardzības nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII iedaļu;

d) 

zvejas un akvakultūras produktiem, kas atkausēti pirms kūpināšanas, sālīšanas, vārīšanas, marinēšanas, vītināšanas vai jebkuru minēto procesu kombinācijas.

2.  Attiecībā uz nefasētiem zvejas un akvakultūras produktiem šā panta 1. punktā paredzēto obligāto informāciju var sniegt mazumtirdzniecībai, izmantojot tirdzniecības informācijas līdzekļus, piemēram, informācijas stendus vai plakātus.

3.  Ja pārdošanai galapatērētājam vai ēdināšanas iestādei ir piedāvāta produktu kombinācija, kas sastāv no vienas sugas, bet ir iegūta, izmantojot dažādas ražošanas metodes, norāda metodi attiecībā uz katru partiju. Ja pārdošanai galapatērētājam vai ēdināšanas iestādei ir piedāvāta produktu kombinācija, kas sastāv no vienas sugas, bet ir iegūta no vairākām nozvejas teritorijām vai zivkopības valstīm, norāda vismaz tās partijas teritoriju, kura ir visraksturīgākā attiecībā uz kvantitāti, kopā ar norādi, ka produkts iegūts vairākās nozvejas vai zivkopības teritorijās.

4.  Dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu no 1. punktā minētajām prasībām attiecībā uz produktiem, ko nelielos daudzumos patērētajiem tirgo tieši no zvejas kuģiem, ar noteikumu, ka to vērtība nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. panta 8. punktā norādīto vērtību.

5.  Zvejas un akvakultūras produktus un to iepakojumus, kas etiķetēti vai marķēti pirms 2014. gada 13. decembra un neatbilst šim pantam, drīkst tirgot, līdz attiecīgie krājumi ir beigušies.

▼M1

6.  Līdz 2021. gada 31. decembrim 1., 2. un 3. punktu nepiemēro produktiem, ko piedāvā mazumtirdzniecībā gala patērētājam Majotā, kas ir tālākais reģions LESD 349. panta nozīmē.

▼B

36. pants

Ziņojumi par ekomarķējumu

Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšizpētes ziņojumu par iespējām izveidot ekomarķēšanas sistēmu zvejas un akvakultūras produktiem, jo īpaši par šādas sistēmas izveidi Savienības mērogā un par minimālajām prasībām, ko piemēro gadījumos, kad dalībvalstis izmanto Savienības ekomarķējumu.

37. pants

Komerciālais nosaukums

1.  Regulas 35. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis sagatavo un publicē savā teritorijā pieņemto komerciālo nosaukumu sarakstu kopā ar attiecīgajiem zinātniskajiem nosaukumiem. Sarakstā norāda:

a) 

katras sugas zinātnisko nosaukumu saskaņā ar FishBase informācijas sistēmu vai – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ASFIS datubāzi;

b) 

komercnosaukumu:

i) 

sugas nosaukumu attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās;

ii) 

attiecīgā gadījumā jebkuru citu nosaukumu vai nosaukumus, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā.

2.  Jebkuras sugas zivis, kas ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa, var tikt apzīmēta kā “zivs”, ja šāda pārtikas produkta nosaukumā un noformējumā neatsaucas uz konkrētu sugu.

3.  Par jebkurām izmaiņām dalībvalsts pieņemtajā komercnosaukumu sarakstā nekavējoties paziņo Komisijai, kas par tām informē pārējās dalībvalstis.

38. pants

Nozvejas vai ražošanas apgabala norādes

▼C1

1.  Norādē par nozvejas vai ražošanas apgabalu saskaņā ar 35. panta 1. punkta c) apakšpunktu iekļauj:

▼B

a) 

ja zvejas produkti ir nozvejoti jūrā, – FAO zvejas apgabalu sarakstā minētā apakšapgabala vai rajona rakstisko nosaukumu, kā arī šādas zonas nosaukumu, ko izsaka patērētājam saprotamā veidā, vai karti vai piktogrammu, kura norāda uz minēto zonu, vai pieļaujot atkāpi no šīs prasības, – attiecībā uz zvejas produktiem, kas nav nozvejoti Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas ūdeņos (FAO zvejas apgabals Nr. 27) un Vidusjūras un Melnās jūras ūdeņos (FAO zvejas apgabals Nr. 37), norāda FAO zvejas apgabala nosaukumu;

b) 

ja zvejas produkti ir nozvejoti saldūdenī, – atsauci uz produkta izcelsmes ūdenstilpi dalībvalstī vai trešā valstī;

▼C1

c) 

akvakultūras produktu gadījumā – atsauci uz dalībvalsti vai trešo valsti, kurā produkts sasniedza vairāk nekā pusi no sava galīgā svara vai pavadīja vairāk nekā pusi no sava audzēšanas laikposma, vai vēžveidīgo gadījumā – pavadīja pēdējo audzēšanas vai kultivēšanas posmu vismaz sešu mēnešu garumā.

▼B

2.  Papildus 1. punktā minētajai informācijai tirgus dalībnieki var norādīt precīzāku nozvejas vai ražošanas apgabalu.

39. pants

Papildu brīvprātīgā informācija

1.  Papildus obligātajai informācijai, kas jāsniedz atbilstīgi 35. pantam, pēc brīvprātības principa var sniegt šādu informāciju ar noteikumu, ka tā ir skaidra un nepārprotama:

a) 

zvejas produktu nozvejas vai akvakultūras produktu ieguves datums;

b) 

zvejas produktu izkraušanas datums vai informācija par ostu, kurā produkti izkrauti;

c) 

sīkāka informācija par zvejas rīku veidu, kā uzskaitīts III pielikuma otrajā slejā;

d) 

ja zvejas produkti ir nozvejoti jūrā, – precīza informāciju par to, kuras valsts kuģis minētos produktus ir nozvejojis;

e) 

vides informācija;

f) 

ētiska vai sociāla rakstura informācija;

g) 

informācija par ražošanas metodēm un praksi;

h) 

informācija par produkta uzturvērtību.

▼C1

2.  Lai iezīmētu visu 35. panta 1. punktā minēto informāciju vai daļu no tās, var izmantot ātras reaģēšanas (QR) kodu.

▼B

3.  Marķējumā vai norādēs brīvprātīgo informāciju neiekļauj, ja tādēļ varētu trūkt vietas obligātajai informācijai.

4.  Brīvprātīgi nesniedz tādu informāciju, kuras patiesumu nav iespējams pārbaudīt.



V

NODAĻA

KONKURENCES NOTEIKUMI

40. pants

Konkurences noteikumu piemērošana

LESD 101. līdz 106. pantu un to īstenošanas noteikumus piemēro LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas attiecas uz zvejas un akvakultūras produktu ražošanu vai tirdzniecību.

41. pants

Izņēmumi konkurences noteikumu piemērošanā

1.  Neskarot šīs regulas 40. pantu, LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro ražotāju organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kuri attiecas uz zvejas un akvakultūras produktu ražošanu vai pārdošanu vai kopīgu iekārtu izmantošanu zvejas un akvakultūras produktu uzglabāšanai, pārdošanai vai apstrādei un kuri

a) 

ir vajadzīgi, lai sasniegtu LESD 39. pantā izklāstītos mērķus;

b) 

neuzliek pienākumu prasīt identiskas cenas;

c) 

neizraisa nekādā veidā tirgu sadalīšanu Savienībā;

d) 

neizslēdz konkurenci; un

e) 

nelikvidē konkurenci attiecībā uz ievērojamu daļu attiecīgo produktu;

2.  Neatkarīgi no šīs regulas 40. panta LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kuri

a) 

ir vajadzīgi, lai sasniegtu LESD 39. pantā izklāstītos mērķus;

b) 

nav saistīti ar pienākumu piemērot noteiktu cenu;

c) 

neizraisa nekādā veidā tirgu sadalīšanu Savienībā;

d) 

nepiemēro atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgiem darījumiem ar citiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

e) 

nelikvidē konkurenci attiecībā uz ievērojamu daļu attiecīgo produktu; un

f) 

neierobežo konkurenci tādā veidā, kas nav būtiski KZP mērķu sasniegšanai.



VI

NODAĻA

TIRGUS IZPĒTE

42. pants

Tirgus izpēte

1.  Komisija:

a) 

apkopo, analizē un izplata ekonomiskās zināšanas un izpratni par Savienības zvejas un akvakultūras produktu tirgu visā piegādes ķēdē, ņemot vērā starptautisko kontekstu;

b) 

sniedz praktisku atbalstu ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām, lai labāk koordinētu informāciju starp dalībniekiem un apstrādātājiem;

c) 

regulāri veic cenu apsekojumus visā Savienības tirgus zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdē un analizē tirgus tendences;

d) 

veic ad hoc tirgus pētījumus un nodrošina cenu veidošanas apsekojumu metodiku.

2.  Lai īstenotu 1. punktu, Komisija veic šādus pasākumus:

a) 

atvieglo piekļuvi saskaņā ar Savienības tiesībām savāktajiem datiem par zvejas un akvakultūras produktiem;

b) 

pieejamā un saprotamā veidā ieinteresētajām personām un sabiedrībai dara zināmu tirgus informāciju, piemēram, cenu apsekojumus, tirgus analīzi un pētījumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 ( 13 ).

3.  Dalībvalstis veicina 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu.



VII

NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

43. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.



VIII

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1184/2006

Regulas (EK) Nr. 1184/2006 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Šajā regulā nosaka noteikumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. līdz 106. panta un 108. panta 1. un 3. punkta piemērojamību saistībā ar LESD I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu vai tirdzniecību, izņemot tos produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 ( *1 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 ( *2 ).

45. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009

Regulu (EK) Nr. 1224/2009 groza šādi:

1) 

regulas 57. panta 1. punktā pievieno šādus teikumus:

“Dalībvalstis veic pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību. Pārbaudes var notikt visos tirdzniecības posmos un transportēšanas laikā.”;

2) 

regulas 58. panta 5. punktu groza šādi:

a) 

g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) 

informāciju patērētājiem, kas paredzēta 35. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) ( *3 );

b) 

h) apakšpunktu svītro.

46. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 104/2000. Tomēr tās 4. pantu piemēro līdz 2014. gada 12. decembrim.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar IV pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

▼M2

47. pants

Noteikumi, ar kuriem nosaka kopējus tirdzniecības standartus

1.  Neskarot 2. punktu, turpina piemērot noteikumus, ar kuriem nosaka kopējus tirdzniecības standartus, jo īpaši tos, kas izklāstīti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2136/89 ( 14 ), Padomes Regulā (EEK) Nr. 1536/92 ( 15 ) un Padomes Regulā (EK) Nr. 2406/96 ( 16 ), kā arī citus noteikumus, kuri pieņemti kopēju tirdzniecības standartu piemērošanai, piemēram, tos, kas noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3703/85 ( 17 ).

2.  Ja ir noteikti minimālie saglabāšanas references izmēri, tie ir uzskatāmi par minimālajiem tirdzniecības izmēriem.

▼B

48. pants

Pārskats

Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanas rezultātiem.

49. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot IV nodaļu un 45. pantu, ko piemēro no 2014. gada 13. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS



ZVEJAS UN AKVAKULTŪRAS PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS TKO

KN kods

Preču apraksts

a)

0301

Dzīvas zivis

0302

Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304

0303

Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304

0304

Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)

b)

0305

Žāvētas [vītinātas] vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

c)

0306

Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

0307

Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā mīkstmieši, čaulā vai bez tās; dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus; ūdens bezmugurkaulnieku, izņemot vēžveidīgos, milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

d)

 

Dzīvnieku produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki, kas nav derīgi lietošanai pārtikā

– citādi

– – zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; beigti 3. nodaļā minētie dzīvnieki:

0511 91 10

– – – zivju atlikumi

0511 91 90

– – citādi

e)

1212 20 00

– Jūras un citas aļģes

f)

 

Zivju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:

1504 10

– zivju aknu eļļas un to frakcijas

1504 20

– zivju tauki un eļļas un to frakcijas, izņemot aknu eļļas

g)

1603 00

Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas

h)

1604

Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizvietotāji, kas gatavoti no zivju ikriem

i)

1605

Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

j)

 

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

1902 20

– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

1902 20 10

– – kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku

k)

 

Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas lietošanai pārtikā; dradži (grības):

2301 20 00

►C1  – zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, barība un granulas ◄

l)

 

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

2309 90

– citādi:

ex 2309 90 10

– – zivju šķīstošās atliekas



II PIELIKUMS



ZVEJAS PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECINĀMS UZGLABĀŠANAS MEHĀNISMS

KN kods

Preču apraksts

0302 22 00

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

ex 0302 29 90

Limanda (Limanda limanda)

0302 29 10

Megrimi (Lepidorhombus spp.)

ex 0302 29 90

Plekste (Platichthys flesus)

0302 31 10

un

0302 31 90

Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga)

ex 0302 40

Clupea harengus sugas siļķe

0302 50 10

Gadus morhua sugas menca

0302 61 10

Sardina pilchardus sugas sardīne

ex 0302 61 80

Brētliņas (Sprattus sprattus)

0302 62 00

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

0302 63 00

Saida (Pollachius virens)

ex 0302 64

Scomber scombrus un Scomber japonicus sugas makreles

0302 65 20

un

0302 65 50

Dzelkņu haizivis un kaķu haizivis (Squalus acanthias un Scyliorhinus spp.)

0302 69 31

un

0302 69 33

Sarkanasari (Sebastes spp.)

0302 69 41

Merlangs (Merlangius merlangus)

0302 69 45

Jūras līdakas (Molva spp.)

0302 69 55

Anšovi (Engraulis spp.).

ex 0302 69 68

Merluccius merluccius sugas heks

0302 69 81

Jūrasvelni (Lophius spp.)

ex 0302 69 99

Korifēnas (Coryphaena hippurus)

ex 0307 41 10

Sēpijas (Sepia officinalis un Rossia macrosoma)

ex 0306 23 10

ex 0306 23 31

ex 0306 23 39

Crangon crangon sugas garneles un ziemeļgarneles (Pandalus borealis)

0302 23 00

Jūrasmēles (Solea spp.)

0306 24 30

Ēdamais krabis (Cancer pagurus)

0306 29 30

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

0303 31 10

Melnais jeb Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)

0303 78 11

0303 78 12

0303 78 13

0303 78 19

un

0304 29 55

0304 29 56

0304 29 58

Merluccius ģints heki

0303 79 71

Parastā zobaine [un pageles] (Dentex dentex un Pagellus spp.)

0303 61 00

0304 21 00

0304 91 00

Zobenzivs (Xiphias gladius)

0306 13 40

0306 13 50

ex 0306 13 80

Penaeidae dzimtas garneles

0307 49 18

0307 49 01

Sepia officinalis, Rossia macrosoma un Sepiola rondeletti sugas sēpijas

0307 49 31

0307 49 33

0307 49 35

un

0307 49 38

Kalmāri (Loligo spp.)

0307 49 51

Kalmāri (Ommastrephes sagittatus)

0307 59 10

Astoņkāji (Octopus spp.)

0307 99 11

Illex spp.

0303 41 10

Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga)

0302 32 10

0303 42 12

0303 42 18

0303 42 42

0303 42 48

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares)

0302 33 10

0303 43 10

Svītrainā tunzivs (Katsuwomus pelamis)

0303 45 10

Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)

0302 39 10

0302 69 21

0303 49 30

0303 79 20

Citas Thunnus un Euthynnus ģints sugas

ex 0302 29 90

Mazmutes plekste (Microstomus kitt)

0302 35 10

un

0302 35 90

Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)

ex 0302 69 51

Pollaks (Pollachius pollachius)

0302 69 75

Jūras plauži (Brama spp.)

ex 0302 69 82

Putasu (Micromesistius poutassou)

ex 0302 69 99

Franču menciņa (Trisopterus luscus) un mazā menca (Trisopterus minutus)

ex 0302 69 99

Bopsa, svītraine (Boops boops)

ex 0302 69 99

Smarīda (Spicara smaris)

ex 0302 69 99

Jūraszutis (Conger conger)

ex 0302 69 99

Jūrasgaiļi (Trigla spp.)

ex 0302 69 91

ex 0302 69 99

Stavridas (Trachurus spp.)

ex 0302 69 99

Kefales (Mugil spp.)

ex 0302 69 99

un

ex 0304 19 99

Rajas (Raja spp.)

ex 0302 69 99

Astainais lepidops un ogļzivs (Lepidopus caudatus un Aphanopus carbo)

ex 0307 21 00

Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)

ex 0307 91 00

Parastā bukcīnija (Buccinum undatum)

ex 0302 69 99

Svītrainā vai sarkansvītrainā jūras barbe (Mullus surmuletus, Mullus barbatus)

ex 0302 69 99

Melnā jūras karūsa (Spondyliosoma cantharus)



III PIELIKUMS



INFORMĀCIJA PAR ZVEJAS RĪKIEM

Obligāta informācija par zvejas rīku kategorijām

Sīkāka informācija par attiecīgiem rīkiem un kodiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 26/2004 (1) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (2)

Zvejas vadi

Brideņi

SB

Dāņu vadi

SDN

Skotu vadi

SSC

Pāru vadi

SPR

Traļi

Rāmja traļi

TBB

Grunts traļi ar traļu durvīm

OTB

Pāru grunts tralis

PTB

Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm

OTM

Pāru pelaģiskie traļi

PTM

Dvīņu traļi ar traļu durvīm

OTT

Žaunu tīkli un līdzīgi tīkli

(Noenkurotie) žaunu tīkli

GNS

Dreifējoši tīkli

GND

Iepinošie žaunu tīkli

GNC

Vairāksienu tīkli

GTR

Kombinēti vairāksienu un žaunu tīkli

GTN

Apņemošie vadi un ceļamie tīkli

Riņķvadi

PS

Lampara tipa vadi

LA

No kuģa ceļamie tīkli

LNB

Stacionāri no krasta ceļamie tīkli

LNS

Āķi un āķu rindas

Makšķeres un ūdas (ar roku darbināmas)

LHP

Makšķeres un ūdas (mehanizētas)

LHM

Peilētas āķu jedas

LLS

Āķu jedas (peldošās)

LLD

Velcējamas āķu rindas

LTL

Dragas

Kuģu dragas

DRB

Rokas dragas, ko izmanto uz kuģa

DRH

Mehanizētas dragas, tostarp mehāniskās dragas

HMD

Murdi un krātiņveida lamatas

Murdi (krātiņveida lamatas)

FPO

(1)   Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

(2)   Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).



IV PIELIKUMS



ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 104/2000

Šī regula

1. pants

1. līdz 5. pants

2. un 3. pants

33. un 34. pants

4. pants

35. līdz 39. pants

5. panta 1. punkts

6., 7., un 8. pants

5. panta 2. punkts, 5. panta 3. punkts, 5. panta 4. punkts un 6. pants

14., 18. līdz 21. pants

7. pants

22. un 24. līdz 27. pants

8. pants

—

9. līdz 12. pants

28. un 29. pants

13. pants

11., 12., 13., 16., 18., 20. un 21. pants

14. pants

41. panta 2. punkts

15. pants

23. pants

16. pants

24. līdz 27. pants

17. līdz 27. pants

30., 31. un 32. pants

33. pants

—

34. pants

20. panta 2. punkts, 21. un 32. pants

35. pants

—

36. pants

—

37. pants

43. pants

38. un 39. pants

43. pants

40. pants

—

41. pants

48. pants

42. pants

44., 45. un 46. pants

43. pants

49. pants

—

40. pants

—

41. panta 1. punkts

—

42. pants


( 1 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1220/2012 (2012. gada 3. decembris) par tirdzniecības pasākumiem, lai no 2013. līdz 2015. gadam nodrošinātu konkrētu zvejas produktu piegādi Savienības pārstrādātājiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 104/2000 un Regulu (ES) Nr. 1344/2011 (OV L 349, 19.12.2012., 4. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1026/2012 (2012. gada 25. oktobris) par konkrētiem pasākumiem zivju krājumu saglabāšanas jomā attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju (OV L 316, 14.11.2012., 34. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (Sk. šo 22. lpp. OV).

( 4 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004(2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004(2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 12 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

( *1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras 2013. gada 11. decembris produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013, 1. lpp.).”

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013, 1. lpp.)”

( 14 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2136/89 (1989. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem (OV L 212, 22.7.1989., 79. lpp.).

( 15 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 1536/92 (1992. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus tunču un pelamīdu konserviem (OV L 163, 17.6.1992., 1. lpp.).

( 16 ) Padomes Regula (EK) Nr. 2406/96 (1996. gada 26. novembris), ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem (OV L 334, 23.12.1996., 1. lpp.).

( 17 ) Komisijas Regula (EEK) Nr. 3703/85 (1985. gada 23. decembris), kas izklāsta sīki izstrādātus noteikumus kopējo tirdzniecības standartu piemērošanai noteiktiem svaigu un atdzesētu zivju veidiem (OV L 351, 28.12.1985., 63. lpp.).

Top