Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Donavas reģions ir teritorija, kas atrodas Donavas upes baseina robežās, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Ģeogrāfiski tas attiecas uz Vāciju (Bādene-Virtemberga un Bavārija), Austriju, Slovākiju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Rumāniju, Bulgāriju, Horvātiju, Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Moldovu un Ukrainu (reģioni Donavas krastos).

Problēmas

Stratēģija palīdz risināt svarīgākās problēmas, jo īpaši šādas:

• mobilitāte: iekšējo ūdensceļu sniegto ievērojamo vides un efektivitātes priekšrocību, tostarp multimodālo pārvadājumu, labāku starpsavienojumu ar citu upju baseiniem un iekšējo ostu modernizēšanas, izmantošana;
• enerģētika: lielāka piegādes daudzveidība palielinās energoapgādes drošību, un būtiski svarīga ir arī uzlabota efektivitāte, ieskaitot energotaupību un vairāk atjaunojamo energoresursu;
• vide: Donava ir ļoti piesārņota un ir jāņem vērā transporta ceļu, tūrisma attīstības un jaunu enerģijas ražošanas uzņēmumu ietekme;
• riski: lieli plūdi, sausums un rūpnieciskā piesārņojuma gadījumi ir bieža parādība, tādēļ profilaksei, gatavībai un efektīvai reakcijai ir nepieciešama cieša sadarbība un informācijas apmaiņa;
• sociālie un ekonomiskie apsvērumi: reģionā pastāv ļoti lielas ekonomiskās atšķirības un trūkst finansiālas un administratīvas sadarbības;
• drošība, smagi noziegumi un organizēta noziedzība: pastāv būtiskas problēmas, tostarp cilvēku tirdzniecība un preču kontrabanda, savukārt korupcija grauj sabiedrības uzticību un kavē attīstību.

2020. gada rīcības plāns

Pasākumu priekšlikumi ir izstrādāti tā, lai:

• apmierinātu kopīgi konstatēto vajadzību pēc kopīgas rīcības;
• ietekmētu makroreģionu vai nozīmīgu tā daļu, proti, panāktu pārrobežu ietekmi;
• iesaistītās personas Donavas reģionā tos spētu īstenot (praktiski, juridiski un finansiāli);
• tie būtu savstarpēji saskaņoti un atbalstoši.

1. Sakaru nodrošināšana Donavas reģionā

   Mobilitātes un multimodālo pārvadājumu uzlabošana.

   • Mobilitāte iekšējos ūdensceļos, ieskaitot šādus aspektus:
     • uzlaboti ūdensceļi un ostu infrastruktūra un pārvaldība;
     • uzņēmējdarbības attīstība;
     • flotes modernizācija;
     • kvalitatīvāka izglītība un darbvietas;
     • vienkāršāki, saskaņotāki un digitalizētāki administratīvie procesi.
   • Mobilitāte dzelzceļa, autoceļu un gaisa satiksmes līnijās, ieskaitot šādus aspektus:
     • Eiropas transporta tīkla (TEN-T) galvenā tīkla, kas šķērso Donavas reģionu, izveides pabeigšana;
     • atbalsts dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru (RFC), kas ir daļa no Eiropas dzelzceļa tīkla, izveidei konkurētspējīgu kravu pārvadājumu nodrošināšanai līdz pat kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm (skatīt glosārija šķirkli Kaimiņattiecību politika);
     • sadarbības stiprināšana gaisa satiksmes jomā, lai uzlabotu reģionālo savienojamību;
     • ilgtspējīgu lielpilsētu transporta sistēmu un mobilitātes nodrošināšana;
     • reģionālās, vietējās un pārrobežu infrastruktūras un piekļuve lauku apvidiem uzlabošana;
     • jaunu transporta mezglu plānošana multimodalitātes nodrošināšanai.
   • Ilgtspējīga enerģētika, ieskaitot šādus aspektus:
     • tālāka biomasas, saules enerģijas, ģeotermālās enerģijas, hidroenerģijas un vēja enerģijas izpēte;
     • energoefektivitātes veicināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēkās un apkures sistēmās;
     • dekarbonizācijas veicināšana un gaisa piesārņotājvielu apjoma samazināšana transporta nozarē;
     • paraugprakses apmaiņa un pasākumu izstrāde nolūkā mazināt enerģētisko nabadzību, aizsargāt neaizsargātos patērētājus un sniegt patērētājiem iespēju iesaistīties enerģijas tirgus norisēs;
     • jaunu un novatorisku enerģijas uzglabāšanas risinājumu izpēte;
     • informācijas un paraugprakses apmaiņas veicināšana nolūkā uzlabot sadarbību un uzsākt kopīgus projektus.
   • Kultūras, tūrisma un cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšana, ieskaitot šādus aspektus:
     • ilgtspējīga tūrisma veicināšana un maksimāla labuma gūšana no EUSDR projektiem;
     • kultūras tūrisma veicināšana un kultūras mantojuma popularizēšana;
     • ieguldījumi ilgtspējīgos, kvalitatīvos produktos, pakalpojumos, novatoriskos darbības veidos un infrastruktūrā;
     • prasmju apguves un izglītības sekmēšana un darbvietu izveide;
     • kultūras pasākumu un radošo nozaru popularizēšana un to attīstības veicināšana.
2. Vides aizsardzība
   • Ūdens kvalitātes atjaunošana un saglabāšana:
     • veicinot bīstamu un jaunu vielu radītā ūdens piesārņojuma uzraudzību, novēršanu un samazināšanu;
     • turpinot palielināt ieguldījumus komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībā, modernizēšanā, uzturēšanā un atjaunošanā;
     • sekmējot difūzā piesārņojuma novēršanu un samazināšanu, uzturvielu aizturēšanu, viedo apūdeņošanu un ūdens resursu atkārtotu izmantošanu;
     • uzlabojot zināšanas par ūdens resursu aizsardzību un dzeramā ūdens apgādes nodrošināšanu;
     • sekmējot pasākumus zivju migrācijas veicināšanai upes baseinā;
     • sekmējot pasākumus nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei saistībā ar ūdens kvalitāti un kvantitāti;
     • pastiprinot sadarbību, uzlabojot zināšanas un apmainoties ar tām un nodrošinot finansējumu ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumiem reģionā.
   • Vides risku pārvaldība:
     • sniedzot atbalstu dažāda veida apdraudējumu radīto risku pārvaldības plānu izstrādē;
     • uzlabojot upes baseinu aptverošo vai reģionālo prognozēšanas un brīdināšanas sistēmu kapacitāti un paplašinot to tvērumu, kā arī ātrās reaģēšanas spējas;
     • stiprinot valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju katastrofu novēršanas spējas un sagatavotību tām;
     • samazinot cilvēka ietekmi, kas rada kaitējumu videi;
     • prognozējot klimata pārmaiņu ietekmi reģionālā un vietējā līmenī.
   • Bioloģiskās daudzveidības, ainavu, kā arī gaisa un augsnes kvalitātes saglabāšana:
     • veidojot starptautisku sadarbību un nodrošinot dokumentācijas saskaņošanu upes baseina aizsargājamajās teritorijās;
     • uzlabojot valsts un vietējā līmeņa iestāžu, nevalstisko organizāciju, ekspertu un zinātnes aprindu pārstāvju spējas risināt vides jautājumus;
     • izstrādājot apdraudēto sugu aizsardzības rīcības plānus un pārvaldības plānus;
     • izstrādājot metodes invazīvu svešzemju sugu izplatības novēršanai un kontrolei;
     • uzlabojot un uzturot ar augsni saistītus ekosistēmu pakalpojumus;
     • nosakot vietas, kur atrodas novecojuši pesticīdi un līdzīgi ķīmiskie atkritumi, un sagatavojot plānus vides avāriju gadījumiem;
     • veicot pasākumus pakāpeniskai gaisa piesārņojuma samazināšanai;
     • sekmējot mitrāju pārvaldību un ekoloģisko atjaunošanu, jo īpaši Donavas deltā.
3. Labklājības nodrošināšana
   • Zināšanu sabiedrības veidošana ar pētniecību, izglītību un informācijas tehnoloģijām:
     • sekmējot valsts, reģionālo un ES fondu līdzekļu koordināciju pētniecības un inovācijas izcilības veicināšanai;
     • sekmējot dalību ES pētniecības un inovācijas programmās, jo īpaši programmā “Apvārsnis Eiropa”;
     • stiprinot sadarbību starp universitātēm, pētniecības organizācijām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
     • vairojot izpratni par zinātni un inovāciju, kā arī to redzamību.
   • Uzņēmumu konkurētspējas, tostarp kopu attīstības, atbalstīšana:
     • veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp MVU, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, publisko sektoru un pilsonisko sabiedrību;
     • uzlabojot ieinteresēto personu darbības apstākļus, atbalstu tām un to spēju veidošanu, lai stiprinātu sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem;
     • uzlabojot uzņēmējdarbības atbalstu, lai stiprinātu sieviešu vadītu MVU inovācijas un digitālās spējas;
     • veicinot mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu reģiona MVU.
   • Investīcijas cilvēkos un prasmēs:
     • pastiprinot sadarbību darba tirgus politikas veidošanā;
     • padarot darba tirgu digitālāku un novatoriskāku;
     • integrējot neaizsargātu personu grupas darba tirgū;
     • apkarojot nabadzību un veicinot sociālo iekļaušanu;
     • nodrošinot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti;
     • piedāvājot mūžizglītības un mācību mobilitātes iespējas.
4. Reģiona nostiprināšana
   • Iestāžu rīcībspējas un sadarbības palielināšana:
     • uzlabojot iestāžu spējas sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus;
     • veicinot pierobežas reģionu kopienu administratīvo sadarbību;
     • pārskatot nepilnības, kuru dēļ ES fondu līdzekļu apgūšanas līmenis ir zems;
     • atbalstot uzlabotu finansējuma koordināciju;
     • izmēģinot un atbalstot novatoriskus finansēšanas risinājumus;
     • sekmējot sadarbību, kas balstīta uz savstarpēju uzticēšanos starp valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām;
     • stiprinot pilsoniskās sabiedrības un vietējo organizāciju līdzdalību norisēs reģionā.
   • Drošības veicināšana un smago noziegumu un organizētās noziedzības problēmu risināšana kopīgiem spēkiem:
     • veicinot policijas sadarbību, lai uzlabotu drošību, risinātu smago noziegumu un organizētās noziedzības problēmu un pastiprinātu centienus novērst terorisma draudus;
     • sekmējot stratēģisku ilgtermiņa sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, nodrošinot labākas tīklošanās iespējas;
     • uzlabojot robežkontroles sistēmas, dokumentu pārbaužu pārvaldību un sadarbību konsulārajos jautājumos;
     • veicinot tiesiskumu un apkarojot korupciju.

Īstenošana un finansēšana

Par pasākumu īstenošanu atbild visi dalībnieki valsts, reģionu, pilsētu un vietējā līmenī, izmantojot finansējumu, kas pieejams no ES programmām, piemēram, no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.