PIELIKUMS

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecībā uz apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”

SATURS

1.

Ievads

1.1.	Tehniskā darbības joma

1.2.	Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.	Šīs SITS saturs

2.	Apakšsistēmas darbības joma un definīcija

3.	Pamatprasības

4.	Apakšsistēmas raksturojums

4.1.

Ievads

4.2.	Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Vispārīgi nosacījumi

4.2.2.

Konstrukcijas un mehāniskās daļas

4.2.2.1.

Mehānisks savienojums

4.2.2.1.1.

Gala sakabe

4.2.2.1.2.

Iekšējā sakabe

4.2.2.2.

Vienības izturība

4.2.2.3.

Vienības integritāte

4.2.3.

Gabarīta noteikšana un mijiedarbība ar sliežu ceļu

4.2.3.1.

Gabarīta noteikšana

4.2.3.2.

Savietojamība ar līniju nestspēju

4.2.3.3.

Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām

4.2.3.4.

Ass gultņu stāvokļa monitorings

4.2.3.5.

Kustības drošība

4.2.3.5.1.

Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa

4.2.3.5.2.

Gaitas dinamiskie parametri

4.2.3.6.

Gaitas daļa

4.2.3.6.1.

Ratiņu rāmja uzbūve

4.2.3.6.2.

Riteņpāru raksturlielumi

4.2.3.6.3.

Riteņu raksturlielumi

4.2.3.6.4.

Asu raksturlielumi

4.2.3.6.5.

Ass bukses/gultņi

4.2.3.6.6.

Riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem

4.2.3.6.7.

Gaitas daļa manuāli maināmiem riteņpāriem

4.2.4.

Bremzes

4.2.4.1.

Vispārīgi nosacījumi

4.2.4.2.

Drošības prasības

4.2.4.3.

Funkcionālās un tehniskās prasības

4.2.4.3.1.

Vispārējās funkcionālās prasības

4.2.4.3.2.

Bremzēšanas raksturojums

4.2.4.3.2.1.

Darba bremzes

4.2.4.3.2.2.

Stāvbremzes

4.2.4.3.3.

Siltumietilpība

4.2.4.3.4.

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība (RPA)

4.2.5.

Vides apstākļi

4.2.6.

Sistēmas aizsardzība

4.2.6.1.

Ugunsdrošība

4.2.6.1.1.

Vispārīgi nosacījumi

4.2.6.1.2.

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.6.1.2.1.

Barjeras

4.2.6.1.2.2.

Materiāli

4.2.6.1.2.3.

Kabeļi

4.2.6.1.2.4.

Viegli uzliesmojoši šķidrumi

4.2.6.2.

Elektrodrošība

4.2.6.2.1.

Aizsargpasākumi pret netiešu kontaktu (aizsargsavienojumi)

4.2.6.2.2.

Aizsargpasākumi pret tiešu kontaktu

4.2.6.3.

Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums

4.3.	Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1.

Saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu

4.3.2.

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

4.3.3.

Saskarne ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu

4.4.	Ekspluatācijas noteikumi

4.5.	Tehniskās apkopes noteikumi

4.5.1.

Vispārēja dokumentācija

4.5.2.

Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācija

4.5.3.

Tehniskās apkopes apraksta dokumentācija

4.6.	Profesionālā kvalifikācija

4.7.	Veselības un drošības nosacījumi

4.8.	Tehniskajā dokumentācijā norādāmie parametri

5.	Savstarpējas izmantojamības komponenti

5.1.	Vispārīgi nosacījumi

5.2.	Inovatīvi risinājumi

5.3.	Savstarpējas izmantojamības komponentu specifikācijas

5.3.1.

Gaitas daļa

5.3.2.

Riteņpāris

5.3.3.

Ritenis

5.3.4.

Ass

5.3.5.

Astes daļas signālierīce

6.	Atbilstības novērtēšana un EK verificēšana

6.1.	Savstarpējas izmantojamības komponents

6.1.1.

Moduļi

6.1.2.

Atbilstības novērtēšanas procedūras

6.1.2.1.

Gaitas daļa

6.1.2.2.

Riteņpāris

6.1.2.3.

Ritenis

6.1.2.4.

Ass

6.1.3.

Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvie risinājumi

6.2.	Apakšsistēma

6.2.1.

Moduļi

6.2.2.

EK verificēšanas procedūras

6.2.2.1.

Vienības izturība

6.2.2.2.

Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa

6.2.2.3.

Gaitas dinamiskie parametri

6.2.2.4.

Ass bukses/gultņi

6.2.2.5.

Gaitas daļa manuāli maināmiem riteņpāriem

6.2.2.6.

Siltumietilpība

6.2.2.7.

Vides apstākļi

6.2.2.8.

Ugunsdrošība

6.2.2.8.1.

Barjeras

6.2.2.8.2.

Materiāli

6.2.2.8.3.

Kabeļi

6.2.2.8.4.

Viegli uzliesmojoši šķidrumi

6.2.3.

Inovatīvi risinājumi

6.3.	Apakšsistēma, kurā iekļauti komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentiem, bet kam nav EK deklarācijas

6.4.	Projekta posmi, kuros jāveic novērtēšana

6.5.	Komponenti, kam ir EK atbilstības deklarācija

7.	Īstenošana

7.1.	Ekspluatācijas atļauja

7.1.1.

Jauna ritekļa ekspluatācijas atļauja saskaņā ar iepriekšējām vagonu SITS

7.1.2.

Pirmās ekspluatācijas atļaujas savstarpēja atzīšana

7.2.	Aizstāšana, atjaunināšana un modernizācija

7.3.	Īpašie gadījumi

7.3.1.

Ievads

7.3.2.

Īpašo gadījumu uzskaitījums

7.3.2.1.

Vispārīgi īpašie gadījumi

7.3.2.2.

Ass gultņu stāvokļa monitorings (4.2.3.4. punkts)

7.3.2.3.

Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa (4.2.3.5.1. punkts)

7.3.2.4.

Gaitas dinamiskie parametri (4.2.3.5.2. punkts)

7.3.2.5.

Riteņpāru raksturlielumi (4.2.3.6.2. punkts)

7.3.2.6.

Riteņu raksturlielumi (4.2.3.6.3. punkts)

7.3.2.7.

Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums (4.2.6.3. punkts)

7.4.	Īpaši vides apstākļi

7.5.	Kravas vagoni, ko ekspluatē saskaņā ar valsts, divpusējiem, daudzpusējiem vai starptautiskiem nolīgumiem

Papildinājumi

1.   IEVADS

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS), kā definēts Direktīvas 2008/57/EK 2. panta i) punktā, ir specifikācija, kas attiecas uz apakšsistēmu (vai tās daļu), lai nodrošinātu:

—	dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un

—	atbilstību pamatprasībām.

1.1.   Tehniskā darbības joma

Skatīt šīs regulas 2. pantu.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir visa Eiropas Savienības dzelzceļu sistēma, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK 1. pantā, ņemot vērā ar sliežu ceļa platumu saistītos ierobežojumus, kas noteikti 2. pantā.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:

a)	norādīta tās paredzētā darbības joma (2. nodaļa);

b)	noteiktas pamatprasības attiecīgajai ritošā sastāva apakšsistēmas daļai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (3. nodaļa);

c)	noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuru prasības jāizpilda attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

d)	noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, uz ko attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kas vajadzīgi, lai panāktu dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. nodaļa);

e)	katrā konkrētā gadījumā noteiktas procedūras, kas jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai un veiktu apakšsistēmu EK verificēšanu (6. nodaļa);

f)	norādīta SITS īstenošanas stratēģija (7. nodaļa);

g)	norādīta attiecīgā personāla profesionālā kvalifikācija un veselības aizsardzības un darba drošības nosacījumi, kas vajadzīgi iepriekš minētās apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī šīs SITS īstenošanai (4. nodaļa).

2.   APAKŠSISTĒMAS DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJA

Šī SITS piemērojama “kravas vagoniem, arī kravas automobiļu pārvadājumiem paredzētiem ritekļiem”, kas minēti Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.2. iedaļā, ņemot vērā 2. pantā noteiktos ierobežojumus. Turpmāk šī ritošā sastāva apakšsistēmas daļa tiek saukta “kravas vagoni” un ietilpst apakšsistēmā “ritošais sastāvs”, kas noteikta Direktīvas 2008/57/EK II pielikumā.

Citi Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.2. iedaļā norādītie ritekļi šīs SITS darbības jomā neietilpst; tas it sevišķi attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras būvei un tehniskajai apkopei paredzētajām mobilajām iekārtām, kas konstruētas, lai pārvadātu:

—	mehāniskus transportlīdzekļus, kuros ir pasažieri, vai

—	mehāniskus transportlīdzekļus, kuros nav pasažieru, bet kuri paredzēti iekļaušanai pasažieru vilcienos (vagoni automašīnu pārvadāšanai).

Šajā SITS izmanto šādas definīcijas.

a)

Vienība ir vispārējs termins ritošā sastāva apzīmēšanai. Tai piemēro šo SITS un tādējādi arī EK verificēšanas procedūru. Vienība var būt: — vagons, ko var ekspluatēt atsevišķi un kam ir atsevišķs rāmis, kurš uzmontēts uz sava riteņu komplekta, vai — pastāvīgi savienotu elementu grupa, pie tam šos elementus nevar ekspluatēt atsevišķi, vai — atsevišķi dzelzceļa ratiņi, kas savienoti ar saderīgu(-iem) autotransporta līdzekli(-ļiem), veidojot ar dzelzceļu savietojamas sistēmas elementu grupu.

b)	Vilciens ir ekspluatējams formējums, kas sastāv no vairākām vienībām.

c)

Paredzētais ekspluatācijas stāvoklis aptver visus nosacījumus, atbilstīgi kuriem paredzēts ekspluatēt vienību, un tehniskos ierobežojumus. Šis paredzētais ekspluatācijas stāvoklis var aptvert plašāku jomu nekā šī SITS, lai tīklā vienības kopā varētu izmantot vilcienā saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības vadības sistēmu.

3.   PAMATPRASĪBAS

Direktīvas 2008/57/EK 4. panta 1. punktā noteikts, ka dzelzceļu sistēma, tās apakšsistēmas un to savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst attiecīgajām pamatprasībām. Pamatprasības vispārīgi izklāstītas Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā. 1. tabulā norādīti šajā SITS noteiktie pamatparametri un to atbilstība Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā skaidrotajām pamatprasībām.

1.   tabula

Pamatparametri un to atbilstība pamatprasībām

Punkts	Pamat parametrs	Pamatprasības
		Drošība	Drošums un darbgatavība	Veselības aizsardzība	Vides aizsardzība	Tehniskā savietojamība
4.2.2.1.1.	Gala sakabe	1.1.1., 1.1.3., 1.1.5., 2.4.1.
4.2.2.1.2.	Iekšējā sakabe	1.1.1., 1.1.3., 2.4.1.
4.2.2.2.	Vienības izturība	1.1.1., 1.1.3., 2.4.1.
4.2.2.3.	Vienības integritāte	1.1.1.
4.2.3.1.	Gabarīta noteikšana	1.1.1.				2.4.3.
4.2.3.2.	Savietojamība ar līniju nestspēju	1.1.1.				2.4.3.
4.2.3.3.	Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām	1.1.1.				2.4.3.
4.2.3.4.	Ass gultņu stāvokļa monitorings	1.1.1.	1.2.			2.4.3.
4.2.3.5.1.	Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa	1.1.1., 1.1.2., 2.4.1.				2.4.3.
4.2.3.5.2.	Gaitas dinamiskie parametri	1.1.1., 1.1.2.				2.4.3.
4.2.3.6.1.	Ratiņu rāmja uzbūve	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.
4.2.3.6.2.	Riteņpāru raksturlielumi	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.				2.4.3.
4.2.3.6.3.	Riteņu raksturlielumi	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.				2.4.3.
4.2.3.6.4.	Asu raksturlielumi	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.
4.2.3.6.5.	Ass bukses/gultņi	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.
4.2.3.6.6.	Riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.
4.2.3.6.7.	Gaitas daļa manuāli maināmiem riteņpāriem	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.
4.2.4.2.	Bremzes – drošības prasības	1.1.1., 1.1.3.	1.2., 2.4.2.
4.2.4.3.1.	Bremzes – vispārējās funkcionālās prasības	1.1.1., 2.4.1.	2.4.2.
4.2.4.3.2.1.	Bremzēšanas raksturojums – darba bremzes	1.1.1., 1.1.2., 2.4.1.	2.4.2.			1.5.
4.2.4.3.2.2.	Bremzēšanas raksturojums – stāvbremzes	2.4.1.				2.4.3.
4.2.4.3.3.	Bremzes – siltumietilpība	1.1.1., 1.1.3., 2.4.1.				2.4.3.
4.2.4.3.4.	Bremzes – riteņu pretslīdēšanas aizsardzība (RPA)	2.4.1.	2.4.2.
4.2.5.	Vides apstākļi	1.1.1., 1.1.2.				2.4.3.
4.2.6.1.	Ugunsdrošība	1.1.1., 1.1.4.
4.2.6.1.2.1.	Ugunsdrošība – barjeras	1.1.4.		1.3.2.	1.4.2.
4.2.6.1.2.2.	Ugunsdrošība – materiāli	1.1.4.		1.3.2.	1.4.2.
4.2.6.1.2.3.	Ugunsdrošība – kabeļi	1.1.4., 1.1.5.		1.3.2.	1.4.2.
4.2.6.1.2.4.	Ugunsdrošība – viegli uzliesmojoši šķidrumi	1.1.4.		1.3.2.	1.4.2.
4.2.6.2.	Elektrodrošība	1.1.5., 2.4.1.
4.2.6.3.	Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums	1.1.1.

Uz Direktīvas 2008/57/EK III pielikuma 1.3.1., 1.4.1., 1.4.3., 1.4.4. un 1.4.5. pamatprasību attiecas citu Savienības tiesību aktu darbības joma.

4.   APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2008/57/EK un kuras daļa ir kravas vagoni, ir integrēta sistēma, kuras saskaņotība jāverificē. Šo saskaņotību it sevišķi pārbauda attiecībā uz ritošā sastāva apakšsistēmas specifikācijām un savietojamību ar tīklu (4.2. iedaļa), tās saskarnēm ar citām dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām, kurās tā integrēta (4.2. un 4.3. iedaļa), kā arī attiecībā uz sākotnējiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem (4.4. un 4.5. iedaļa), kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā.

Tehniskā dokumentācija, kas paredzēta Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā un VI pielikumā (4.8. iedaļa), it sevišķi ietver projektētās vērtības, kas attiecas uz savietojamību ar tīklu.

4.2.   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.   Vispārīgi nosacījumi

Ņemot vērā 3. nodaļā noteiktās pamatprasības, apakšsistēmas “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir sagrupētas un iedalītas šādos šīs nodaļas punktos:

—	“Konstrukcijas un mehāniskās daļas”,

—	“Gabarīta noteikšana un ritekļa un sliežu ceļa savstarpējā mijiedarbība”,

—	“Bremzes”,

—	“Vides apstākļi”,

—	“Sistēmas aizsardzība”.

Izņemot gadījumus, kad tas ir noteikti nepieciešams dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai un attiecīgo pamatprasību izpildei, kravas vagona un tā saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas neprasa izmantot nekādus īpašus tehniskus risinājumus.

Šajā SITS noteiktajām prasībām neatbilstīgiem novatoriskiem risinājumiem un/vai tādiem risinājumiem, ko nevar novērtēt atbilstīgi šajā SITS noteiktajām prasībām, jāizstrādā jaunas specifikācijas un/vai jaunas atbilstības novērtēšanas metodes. Lai veicinātu tehnoloģisku jauninājumu rašanos, šīs specifikācijas un novērtējuma metodes jāizstrādā saskaņā ar 6. nodaļā izklāstīto procesu “novatorisks risinājums”.

Ja savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai un attiecīgo pamatprasību izpildei nepieciešamās funkcionālās un tehniskās specifikācijas konkrētam tehniskam aspektam nav izstrādātas, šo aspektu attiecīgajā punktā norāda kā atklātu punktu. Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 6. punkta prasībām visi atklātie punkti norādīti A papildinājumā.

C papildinājumā izklāstīts nosacījumu kopums. Atbilstība šim nosacījumu kopumam nav obligāta. Ja izvēlas šo iespēju, atbilstību novērtē paziņotā iestāde, izmantojot EK verificēšanas procedūru.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu katrā SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Šie gadījumi norādīti 7. nodaļā.

Novērtēšanas procedūra 4.2. iedaļas prasībām, ciktāl iespējams, noteikta 6. nodaļā. Šajos gadījumos 4.2. iedaļas tekstā dota norāde uz atbilstīgajiem 6. nodaļas noteikumu punktiem un apakšpunktiem. Ja konkrētam pamatparametram nav lietderīgi nošķirt prasības un novērtēšanas procedūru, atsauce nav dota.

4.2.2.   Konstrukcijas un mehāniskās daļas

4.2.2.1.   Mehānisks savienojums

4.2.2.1.1.    Gala sakabe

Gala sakabe ir mehānisks savienojums starp vilcienu veidojošām vienībām.

Sakabes sistēmas konstrukcijai jābūt tādai, lai nebūtu nepieciešama personāla klātbūtne starp sakabināmajām/atkabināmajām vienībām, ja kāda no vienībām ir kustībā.

Gala sakabei jābūt elastīgai un jāspēj izturēt spēkus atbilstīgi noteiktajam vienības paredzētajam ekspluatācijas stāvoklim.

4.2.2.1.2.    Iekšējā sakabe

Iekšējā sakabe ir mehānisks savienojums starp vienību veidojošiem elementiem.

Iekšējai sakabei jābūt elastīgai un jāspēj izturēt spēkus atbilstīgi noteiktajam vienības paredzētajam ekspluatācijas stāvoklim. Savienojums starp vienas gaitas daļas diviem elementiem raksturots 4.2.2.2. punktā.

Iekšējās(-o) sakabes(-ju) gareniskajai izturībai jābūt vienādai ar vai lielākai par vienības gala sakabes(-ju) garenisko izturību.

4.2.2.2.   Vienības izturība

Vienības virsbūves konstrukcijai, visiem aprīkojuma stiprinājumiem un celšanas un pacelšanas punktiem jābūt projektētiem tā, lai EN12663-2:2010 standarta 5. nodaļā noteiktajos slodzes režīmos nerastos plaisas, būtiska pastāvīga deformācija vai pārrāvumi. Savienošanas metodes uzskatāmas par piemērotām, ja pierādīta atbilstība saskaņā ar 6.2.2.1. punktu.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.1. punktā.

Pacelšanas ierīču pievienošanas vietas atzīmē uz vienības. Zīmēm ir jāatbilst EN15877-1:2012 standarta 4.5.13. punkta prasībām.

4.2.2.3.   Vienības integritāte

Vienībai jābūt projektētai tā, lai tiktu novērsta jebkuras atveru noslēgšanai paredzētās kustīgās daļas (durvis, brezenta pārsegs, vāks, lūka u. c.) nejauša izkustēšanās.

Slēgierīces norāda to statusu (atvērts/aizvērts), un tām jābūt redzamām no vienības ārpuses.

4.2.3.   Gabarīta noteikšana un mijiedarbība ar sliežu ceļu

4.2.3.1.   Gabarīta noteikšana

Šis punkts attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem veic aprēķinus izmēru noteikšanai, lai ritošo sastāvu ekspluatētu vienā vai vairākos tīklos bez traucējumu riska.

Vienības atbilstību paredzētajam references profilam, tostarp apakšdaļas references profilam, nosaka ar kādu no EN 15273-2:2009 aprakstītajām metodēm.

Kinemātiskā metode, kas aprakstīta EN 15273-2:2009, izmantojama, lai konstatētu atbilstību, ja tāda ir, starp vienībai paredzēto references profilu un attiecīgo mērķa references profilu G1, GA, GB vai GC, tostarp apakšdaļas references profilu GIC1 vai GIC2.

4.2.3.2.   Savietojamība ar līniju nestspēju

Vienības vertikālās slodzes raksturlielumus nosaka, lai pārbaudītu savietojamību ar līniju nestspēju.

Vienības pieļaujamo kravnesību 25 t un mazākām ass slodzēm nosaka, piemērojot EN 15528:2008 standarta 6.1. un 6.2. punkta noteikumus.

4.2.3.3.   Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām

Ja paredzēts, ka vienībai jābūt savietojamai ar vienu vai vairākām no turpmāk minētajām vilcienu detektoru sistēmām, šī savietojamība nosakāma saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2012/88/ES (1) noteikumiem:

a)	vilcienu detektēšanas sistēmas uz sliežu ceļu ķēžu bāzes;

b)	vilcienu detektēšanas sistēmas uz asu skaitītāju bāzes;

c)	vilcienu detektēšanas sistēmas uz induktīvās cilpas iekārtu bāzes.

4.2.3.4.   Ass gultņu stāvokļa monitorings

Jābūt iespējai veikt ass gultņu stāvokļa monitoringu ar:

—	detektēšanas lauka iekārtām, vai

—	borta iekārtām.

Ja paredzēts, ka jābūt iespējai veikt vienības monitoringu ar lauka iekārtām 1 435 mm platuma sliežu ceļu tīklā, vienībai jāatbilst EN 15437-1:2009 standarta 5.1. un 5.2. punkta noteikumiem, lai nodrošinātu pietiekamu redzamību.

Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt 1 524 mm, 1 600 mm vai 1 668 mm platuma sliežu ceļu tīklā, piemēro atbilstīgās vērtības 2. tabulā, kurā norādīti standarta EN 15437-1:2009 parametri.

2.   tabula

Mērķzona un aizlieguma zona vienībām, ko paredzēts ekspluatēt konkrētos tīklos

	YTA [mm]	WTA [mm]	LTA [mm]	YPZ [mm]	WPZ [mm]	LPZ [mm]
1 524 mm (abas zonas ir būtiskas)	1 080 ± 35	≥ 50	≥ 200	1 080 ± 5	≥ 140	≥ 500
	894 ± 2	≥ 14	≥ 200	894 ± 2	≥ 28	≥ 500
1 600 mm	1 110 ± 2	≥ 70	≥ 180	1 110 ± 2	≥ 125	≥ 500
1 668 mm	1 176 ± 10	≥ 55	≥ 100	1 176 ± 10	≥ 110	≥ 500

Borta iekārtu konstrukcijas un atbilstības novērtēšanas specifikācijas ir atklāts punkts šajā SITS.

4.2.3.5.   Kustības drošība

Ritekļa dinamiskie parametri būtiski ietekmē drošību pret nobraukšanu no sliedēm, kustības drošību un sliežu ceļa noslodzi.

4.2.3.5.1.    Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa

Vienības konstrukcijai jābūt tādai, lai tā būtu piemērota drošai braukšanai pa līkumotu sliežu ceļu, īpaši ņemot vērā pārejas posmu starp sliežu ceļu ar ārējās sliedes paaugstinājumu un līdzenu sliežu ceļu, kā arī šķērsslīpuma novirzes.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.2. punktā.

4.2.3.5.2.    Gaitas dinamiskie parametri

Vienības konstrukcijai jābūt tādai, lai tā būtu piemērota drošai kustībai līdz maksimālajam konstruktīvajam ātrumam.

Vienības gaitas dinamiskos parametrus pārbauda vai nu

—	saskaņā ar EN 14363:2005 standarta 5. nodaļā noteiktajām procedūrām, vai

—	veicot simulācijas ar validētu modeli.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.3. punktā.

Vienībām, kuras aprīkotas ar gaitas daļu, kas novērtēta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī saskaņā ar 6.1.2.1. punktu, īpašs tests vai simulācija apakšsistēmas līmenī nav jāveic.

4.2.3.6.   Gaitas daļa

Gaitas daļa garantē, ka vienība tiks nesta un virzīta droši un ka bremzēšanas spēki tiks pārvadīti pēc vajadzības.

4.2.3.6.1.    Ratiņu rāmja uzbūve

Ratiņu rāmja konstrukcijas, visa piestiprinātā aprīkojuma un virsbūves savienojuma ar ratiņiem integritāte pierādāma, izmantojot EN 13749:2011 standarta 6.2. punktā noteiktās metodes.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.1.2.1. punktā.

4.2.3.6.2.    Riteņpāru raksturlielumi

Riteņpāru mezglam jāspēj pārvadīt spēkus un griezes momentu starp piemontētajām daļām atbilstīgi izmantojuma zonai.

1. attēlā norādītajiem riteņpāru ģeometriskajiem izmēriem jāatbilst 3. tabulā norādītajām robežvērtībām. Šīs robežvērtības pieņem par projektētajām vērtībām un norāda kā ekspluatācijas robežvērtības tehniskās apkopes dokumentācijā, kas aprakstīta 4.5. iedaļā.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.1.2.2. punktā.

1.   attēls

3. tabulā izmantotie riteņpāru simboli

3.   tabula

Riteņpāru ģeometrisko izmēru izmantošanas robežvērtības

Apzīmējums		Riteņa diametrs D [mm]	Minimālā vērtība [mm]	Maksimālā vērtība [mm]
1 435 mm	Attālums starp riteņpāra riteņu ārējām šķautnēm (SR)	330 ≤ D ≤ 760	1 415	1 426
		760 < D ≤ 840	1 412	1 426
		D > 840	1 410	1 426
	Attālums starp riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm (AR)	330 ≤ D ≤ 760	1 359	1 363
		760 < D ≤ 840	1 358	1 363
		D > 840	1 357	1 363
1 524 mm	Attālums starp riteņpāra riteņu ārējām šķautnēm (SR)	400 ≤ D < 840	1 492	1 514
		D ≥ 840	1 487	1 514
	Attālums starp riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm (AR)	400 ≤ D < 840	1 444	1 448
		D ≥ 840	1 442	1 448
1 600 mm	Attālums starp riteņpāra riteņu ārējām šķautnēm (SR)	690 ≤ D ≤ 1 016	1 573	1 592
	Attālums starp riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm (AR)	690 ≤ D ≤ 1 016	1 521	1 526
1 668 mm	Attālums starp riteņpāra riteņu ārējām šķautnēm (SR)	330 ≤ D < 840	1 648 (2)	1 659
		840 ≤ D ≤ 1 250	1 643 (2)	1 659
	Attālums starp riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm (AR)	330 ≤ D < 840	1 592	1 596
		840 ≤ D ≤ 1 250	1 590	1 596

4.2.3.6.3.    Riteņu raksturlielumi

2. attēlā norādītajiem riteņu ģeometriskajiem izmēriem jāatbilst 4. tabulā norādītajām robežvērtībām.

4.   tabula

Riteņu ģeometrisko izmēru izmantošanas robežvērtības

Apzīmējums		Riteņa diametrs D [mm]	Minimālā vērtība [mm]	Maksimālā vērtība [mm]
1 435 mm	Loka platums (BR) (ar maksimālo riteņa paplašināšanos 5 mm)	D ≥ 330	133	140
	Uzmalas biezums (Sd)	330 ≤ D ≤ 760	27,5	33
		760 < D ≤ 840	25	33
		D > 840	22	33
	Uzmalas augstums (Sh)	330 ≤ D ≤ 630	31,5	36
		630 < D ≤ 760	29,5	36
		D > 760	27,5	36
	Uzmalas virsma (qR)	D ≥ 330	6,5	—
1 524 mm	Loka platums (BR) (ar maksimālo riteņa paplašināšanos 5 mm)	D ≥ 400	134	140
	Uzmalas biezums (Sd)	400 ≤ D < 760	27,5	33
		760 ≤ D < 840	25	33
		D ≥ 840	22	33
	Uzmalas augstums (Sh)	400 ≤ D < 630	31,5	36
		630 ≤ D < 760	29,5	36
		D ≥ 760	27,5	36
	Uzmalas virsma (qR)	D ≥ 400	6,5	—
1 600 mm	Loka platums (BR) (ar maksimālo riteņa paplašināšanos 5 mm)	690 ≤ D ≤ 1 016	137	139
	Uzmalas biezums (Sd)	690 ≤ D ≤ 1 016	26	33
	Uzmalas augstums (Sh)	690 ≤ D ≤ 1 016	28	38
	Uzmalas virsma (qR)	690 ≤ D ≤ 1 016	6,5	—
1 668 mm	Loka platums (BR) (ar maksimālo riteņa paplašināšanos 5 mm)	D ≥ 330	133	140
	Uzmalas biezums (Sd)	330 ≤ D ≤ 840	27,5	33
		D > 840	22 (PT); 25 (ES)	33
	Uzmalas augstums (Sh)	330 ≤ D ≤ 630	31,5	36
		630 ≤ D ≤ 760	29,5	36
		D > 760	27,5	36
	Uzmalas virsma (qR)	D ≥ 330	6,5	—

Šīs robežvērtības pieņem par projektētajām vērtībām un norāda kā ekspluatācijas robežvērtības tehniskās apkopes dokumentācijā, kas aprakstīta 4.5. iedaļā.

2.   attēls

4. tabulā izmantotie riteņu simboli

Riteņu mehāniskie raksturlielumi nodrošina spēku un griezes momenta pārvadi un izturību pret termālo slodzi pēc vajadzības atbilstīgi izmantojuma zonai.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.1.2.3. punktā.

4.2.3.6.4.    Asu raksturlielumi

Ass raksturlielumi nodrošina spēku un griezes momenta pārvadi atbilstīgi izmantojuma zonai.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.1.2.4. punktā.

Asu izsekojamībai ņem vērā ERA Kravas vagonu tehniskās apkopes darba grupas secinājumus (sk. “Final report on the activities of the Task Force Freight Wagon Maintenance” (“Nobeiguma ziņojums par Kravas vagonu tehniskās apkopes darba grupas darbību”), kas publicēts ERA tīmekļa vietnē http://www.era.europa.eu).

4.2.3.6.5.    Ass bukses/gultņi

Ass bukses un ritgultņa konstrukcijā jāņem vērā mehāniskā izturība un noguruma raksturlielumi. Jānosaka ekspluatācijas laikā sasniegtās temperatūras robežvērtības, kuras attiecas uz sakarsušu bukšu atklāšanu.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.4. punktā.

4.2.3.6.6.    Riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem

Šo prasību piemēro vienībām, kas aprīkotas ar riteņpāriem ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem un mehānismu pārstatīšanai starp diviem sliežu ceļa platumiem.

Riteņpāra pārstatīšanas mehānisms nodrošina, lai pareizajā paredzētajā ass pozīcijā būtu droši nofiksēti

—

riteņi un

—	attiecīgā bremžu iekārta,

ņemot vērā dinamiskos efektus atbilstīgi vienības paredzētajam ekspluatācijas stāvoklim.

Atbilstības novērtēšana šajā punktā noteiktajām prasībām ir atklātais punkts.

4.2.3.6.7.    Gaitas daļa manuāli maināmiem riteņpāriem

Prasību piemēro vienībām, kas sagatavotas braukšanai pa dažāda platuma sliežu ceļiem, fiziski mainot riteņpāri.

Vienība jāaprīko ar fiksēšanas mehānismu, lai nodrošinātu vienības bremžu iekārtas pareizu stāvokli dažādās konfigurācijās, ņemot vērā dinamiskos efektus atbilstīgi vienības paredzētajam ekspluatācijas stāvoklim.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.5. punktā.

4.2.4.   Bremzes

4.2.4.1.   Vispārīgi nosacījumi

Vilciena bremžu sistēmas uzdevums ir nodrošināt, ka:

—	ir iespējams samazināt vilciena ātrumu,

—	ir iespējams noturēt vilciena ātrumu slīpumā,

—	vilcienu iespējams apturēt maksimālajā pieļaujamajā bremzēšanas ceļā un

—	vilcienu iespējams imobilizēt.

Galvenie faktori, kas ietekmē bremzēšanas raksturojumu un bremzēšanas procesu, ir:

—	bremzēšanas spēks,

—	vilciena masa,

—

ātrums,

—	pieļaujamais bremzēšanas ceļš,

—	pieejamā saķere un

—	sliežu ceļa slīpums.

Vilciena bremzēšanas raksturojumu iegūst no visu vilcienu veidojošo vienību individuālā bremzēšanas raksturojuma.

4.2.4.2.   Drošības prasības

Bremzēšanas sistēma veicina dzelzceļa sistēmas drošību. Tāpēc vienības bremzēšanas sistēmas konstrukcijai jāveic riska novērtējums saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 352/2009 (3), ņemot vērā vienības bremzēšanas spējas pilnīga zuduma risku. Smaguma pakāpi uzskata par katastrofālu, ja:

—	ir ietekmēta tikai viena vienība (atteiču kombinācija) vai

—	ir ietekmēta vairāku vienību bremzēšanas spēja (viena atteice).

Uzskata, ka C papildinājuma C.9. un C.14. nosacījuma izpilde atbilst šai prasībai.

4.2.4.3.   Funkcionālās un tehniskās prasības

4.2.4.3.1.    Vispārējās funkcionālās prasības

Vienības bremžu iekārta nodrošina tādu bremzēšanas funkciju izpildi kā bremžu iedarbināšana un atlaišana pēc pārvadīta signāla. Bremzēšanai jābūt:

—	vienlaidu (bremžu iedarbināšanas vai atlaišanas signāls no centrālās vadības pults pa vadības līniju tiek pārvadīts uz visu vilcienu),

—	automātiskai (vadības līnijas netīša pārrāvuma gadījumā jānotiek visu vilciena vienību bremžu iedarbināšanai, apstādinot visas vilciena daļas),

—	bremzēm jābūt atvienojamām, lai būtu iespējams tās atlaist un izolēt.

4.2.4.3.2.    Bremzēšanas raksturojums

4.2.4.3.2.1.   Darba bremzes

Vilciena vai vienības bremžu efektivitāte ir to spēja samazināt ātrumu. To veido bremzēšanas spēks, kas pieejams vilciena vai vienības ātruma samazināšanai noteiktās robežās, un visi enerģijas pārveidē un izkliedē iesaistītie faktori, tostarp vilciena pretestība.

Vienības bremžu efektivitāti aprēķina saskaņā ar vienu no turpmāk minētajiem dokumentiem:

—	EN 14531-6:2009 vai

—	UIC 544-1:2012.

Aprēķinus apstiprina testējot. Bremžu efektivitātes aprēķinus saskaņā ar UIC 544-1 apstiprina, kā noteikts UIC 544-1:2012.

4.2.4.3.2.2.   Stāvbremzes

Stāvbremzes ir bremzes, ko pielieto, lai novērstu iespēju stāvošam ritošajam sastāvam izkustēties noteiktos apstākļos, ņemot vērā vietu, vēju, slīpumu un ritošā sastāva noslogojuma stāvokli, līdz tās tiek apzināti atlaistas.

Ja vienība aprīkota ar stāvbremzēm, jāizpilda šādas prasības:

—	imobilizācija turpinās, līdz bremzes tiek apzināti atlaistas,

—	ja nav iespējams tieši noteikt stāvbremžu stāvokli, jānodrošina indikators, kas norāda stāvokli abos vagona ārējos sānos,

—	stāvbremžu minimālo efektivitāti, neņemot vērā vēju, aprēķina, kā noteikts EN 14531-6:2009 standarta 6. punktā,

—	stāvbremžu minimālo efektivitāti norāda uz vienības. Marķējumam jāatbilst EN15877-1:2012 standarta 4.5.25. punkta prasībām. Vienības stāvbremzes projektē, ņemot vērā riteņa un sliedes (tērauds un tērauds) saķeres koeficientu, kas nepārsniedz 0,12.

4.2.4.3.3.    Siltumietilpība

Bremžu iekārtai jāspēj izturēt viena avārijas bremžu iedarbināšana, nezaudējot bremžu efektivitāti termiskā vai mehāniskā efekta dēļ.

Bremzēšanas spēku, ko vienība spēj izturēt, nezaudējot bremžu efektivitāti termisku vai mehānisku efektu dēļ, nosaka un izsaka ātruma un bremzēšanas laika izteiksmē.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.6. punktā.

Par references gadījumu siltumietilpībai var uzskatīt 21 ‰ slīpumu ar ātrumu 70 km/h 40 km distancē, kā rezultātā bremzēšanas spēks uz vienu riteni ir 45 kW 34 minūtes pie nominālā riteņa diametra 920 mm un ass slodzes 22,5 t.

4.2.4.3.4.    Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība (RPA)

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība (RPA) ir sistēma, kas projektēta nolūkā izmantot maksimālo pieejamo saķeri, samazinot, noturot vai palielinot bremzēšanas spēku, lai novērstu riteņpāru bloķēšanos un nevadāmu slīdēšanu. Tādējādi optimizējams bremzēšanas ceļa garums.

Ja izmanto elektronisku RPA vadību, ar atbilstīgiem sistēmas projektēšanas procesiem un tehnisko konfigurāciju jāsamazina negatīvā ietekme, ko izraisa RPA nepareiza darbība.

RPA nemaina bremžu funkcionālo raksturojumu. Vagona saspiestā gaisa iekārtām jābūt ar pietiekamu apjomu, lai RPA gaisa patēriņš nepasliktinātu pneimatisko bremžu darbību. RPA projektēšanas procesā ņem vērā, ka RPA nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt vagona komponentus (bremžu pārvadu, riteņu velšanās loku, asu bukses u. c.).

Šādiem vienību veidiem jābūt aprīkotiem ar RPA:

—	vienības, kas aprīkotas ar visu veidu bremžu klučiem, kam maksimālais vidējais saķeres izmantojums ir lielāks par 0,12,

—	vienības, kas aprīkotas tikai ar disku bremzēm un/vai kompozītmateriālu bremžu klučiem, kam maksimālais vidējais saķeres izmantojums ir lielāks par 0,11.

4.2.5.   Vides apstākļi

Projektējot vienību un tās komponentus, ņem vērā vides apstākļus, kas iedarbosies uz ritošo sastāvu.

Vides parametri raksturoti turpmāk. Katram vides parametram noteikts nominālais diapazons, kas Eiropā visbiežāk novērojams, un tas ir pamats savstarpēji izmantojamai vienībai.

Dažiem vides parametriem noteikts diapazons, kas nav nominālais diapazons. Šādā gadījumā, projektējot vienību, izvēlas noteiktu diapazonu.

Projektēšanas un/vai testēšanas noteikumi, kas izmantoti, lai nodrošinātu, ka ritošais sastāvs atbilst SITS prasībām šajā diapazonā, attiecībā uz turpmāk noteiktajām funkcijām norādāmi tehniskajā dokumentācijā.

Atkarībā no izvēlētā diapazona un izmantotajiem noteikumiem (norādīti tehniskajā dokumentācijā) var būt nepieciešami attiecīgi ekspluatācijas noteikumi, ja nominālajam diapazonam projektētu vienību ekspluatē konkrētā līnijā, kur dažos gada periodos nominālais diapazons tiek pārsniegts.

Dalībvalstis nosaka no nominālā atšķirīgus diapazonus, kas jāizvēlas, lai izvairītos no ierobežojošiem ekspluatācijas noteikumiem, kuri saistīti ar vides apstākļiem, un tie uzskaitīti 7.4. iedaļā.

Vienību un tās komponentus projektē, ņemot vērā vienu vai vairākus no turpmāk norādītajiem ārējā gaisa temperatūras diapazoniem:

—	T1: – 25 °C līdz + 40 °C (nominālais),

—	T2: – 40 °C līdz + 35 °C un

—	T3: – 25 °C līdz + 45 °C.

Vienībai ir jāatbilst šīs SITS prasībām, kuras nedrīkst mazināties EN 50125-1:1999 standarta 4.7. punktā noteiktajos sniega, ledus un krusas apstākļos, kas atbilst nominālajam diapazonam.

Ja izvēlas bargākus sniega, ledus un krusas apstākļus, nekā paredzēti standartā, vienību un tās komponentus projektē, lai panāktu atbilstību SITS prasībām, ņemot vērā šos apstākļus apvienojumā ar zemu temperatūru izvēlētajā temperatūras diapazonā.

Attiecībā uz temperatūras diapazonu T2 un bargiem sniega, ledus un krusas apstākļiem apzina un verificē noteikumus, ko izmanto SITS prasību izpildei šajos bargajos apstākļos, it sevišķi projektēšanas un/vai testēšanas noteikumus, ņemot vērā šādas funkcijas:

—	sakabes funkcija, aprobežojoties ar sakabes elastīgumu,

—	bremzēšanas funkcija, ietverot bremžu iekārtu.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.7. punktā.

4.2.6.   Sistēmas aizsardzība

4.2.6.1.   Ugunsdrošība

4.2.6.1.1.    Vispārīgi nosacījumi

Apzina visus nozīmīgos iespējamos uguns avotus (augsta riska komponentus) vienībā. Vienības konstrukcijas ugunsdrošības aspektu mērķi ir:

—	novērst ugunsgrēka izcelšanos,

—	ierobežot sekas, ja ugunsgrēks ir izcēlies.

Vienībā pārvadātās preces nav vienības daļa un nav ņemamas vērā atbilstības novērtējumā.

4.2.6.1.2.    Funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.6.1.2.1.   Barjeras

Lai ierobežotu ugunsgrēka sekas, starp apzinātajiem iespējamajiem uguns avotiem (augsta riska komponentiem) un pārvadājamo kravu uzstāda ugunsaizsardzības barjeras, kuras saglabā integritāti vismaz 15 minūtes.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.8.1. punktā.

4.2.6.1.2.2.   Materiāli

Visiem vienībā izmantotajiem pastāvīgajiem materiāliem ir jābūt ar ierobežotas uzliesmojamības un uguns izplatīšanas īpašībām, izņemot gadījumus, kad:

—	materiāls ar ugunsaizsardzības barjeru nodalīts no visiem iespējamajiem ugunsgrēka riska faktoriem vienībā un tā izmantošanas drošums pamatots riska novērtējumā vai

—	komponenta masa ir < 400 g un tā attālums līdz citiem netestētiem komponentiem ir ≥ 40 mm horizontāli un ≥ 400 mm vertikāli.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.8.2. punktā.

4.2.6.1.2.3.   Kabeļi

Izvēloties un uzstādot elektrības kabeļus, ņem vērā to ugunsdrošības īpašības.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.8.3. punktā.

4.2.6.1.2.4.   Viegli uzliesmojoši šķidrumi

Attiecībā uz vienību jāveic pasākumi, ar ko novērš viegli uzliesmojošu šķidrumu vai gāzu noplūdes izraisīta ugunsgrēka izcelšanos un izplatīšanos.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.8.4. punktā.

4.2.6.2.   Elektrodrošība

4.2.6.2.1.    Aizsargpasākumi pret netiešu kontaktu (aizsargsavienojumi)

Pilnajai pretestībai starp ritekļa virsbūvi un sliedi jābūt pietiekami zemai, lai starp tiem nerastos bīstami spriegumi.

Vienību aizsargsavienojumus veido saskaņā ar EN 50153:2002 standarta 6.4. punkta noteikumiem.

4.2.6.2.2.    Aizsargpasākumi pret tiešu kontaktu

Elektroiekārtas un aprīkojums jāprojektē tā, lai aizsargātu personas pret elektriskās strāvas triecieniem.

Vienība jāprojektē tā, lai novērstu tiešu kontaktu, saskaņā ar EN 50153:2002 standarta 5. punkta noteikumiem.

4.2.6.3.   Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums

Visas vienības, kam paredzēts piestiprināt astes daļas signālierīces, vienības galā vienādā augstumā virs sliedes virsmas, nepārsniedzot 2 000 mm, aprīko ar divām ierīcēm, kas paredzētas, lai piestiprinātu divus lukturus vai divas atstarojošās plāksnes, kā noteikts E papildinājumā. Šā piestiprināšanas aprīkojuma izmēriem un gabarītam jābūt tādiem, kā aprakstīts 1. nodaļā ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2012-04/INT redakcijā 1.0, kas 2012. gada 4. jūnijā publicēta ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).

4.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1.   Saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu

5.   tabula

Saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu

Atsauce uz šo SITS	Atsauce uz Komisijas Lēmumu 2011/275/ES (4)
4.2.3.1. Gabarīta noteikšana	4.2.4.1. Minimālais būvju tuvinājuma gabarīts 4.2.4.2. Attālums starp sliežu ceļu asīm 4.2.4.5. Minimālais vertikālas līknes rādiuss
4.2.3.2. Savietojamība ar līniju nestspēju	4.2.7.1. Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm 4.2.7.3. Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm 4.2.8.1. Tiltu izturība pret satiksmes slodzēm 4.2.8.2. Ekvivalents vertikāls zemes klātnes noslogojums un grunts spiediena ietekme 4.2.8.4. Pastāvošu tiltu un zemes klātnes izturība pret satiksmes slodzēm
4.2.3.5.2. Gaitas dinamiskie parametri	4.2.9. Sliežu ceļu ģeometrijas kvalitāte
4.2.3.6.2. Riteņpāru raksturlielumi 4.2.3.6.3. Riteņu raksturlielumi	4.2.5.1. Nominālais sliežu ceļa platums 4.2.5.6. Sliedes galviņas profils līdzenam sliežu ceļam 4.2.6.2. Pārmiju un krustojumu ekspluatācijas ģeometrija

4.3.2.   Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

6.   tabula

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

Atsauce uz šo SITS	Atsauce uz Komisijas Lēmumu 2011/314/ES (5)
4.2.2.2. Vienības izturība - celšana un pacelšana	4.2.3.6.3. Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā
4.2.3.1. Gabarīta noteikšana	4.2.2.5. Vilciena sastāvs
4.2.3.2. Savietojamība ar līniju nestspēju	4.2.2.5. Vilciena sastāvs
4.2.4. Bremzes	4.2.2.6. Vilciena bremzēšana
4.2.6.3. Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums E papildinājums. Astes daļas signālierīces	4.2.2.1.3.2. Vilciena astes daļa

4.3.3.   Saskarne ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu

7.   tabula

Saskarne ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu

Atsauce uz šo SITS	Atsauce uz Lēmumu 2012/88/ES A pielikuma A2. tabulas 77. indekss
4.2.3.3. a) Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz sliežu ceļu ķēžu bāzes savietojamības raksturlielumi	— attālums starp asīm (3.1.2.1., 3.1.2.4., 3.1.2.5. un 3.1.2.6.), — ass slodze (3.1.7.1. un 3.1.7.2.), — elektriskā pretestība (3.1.8.)
4.2.3.3. b) Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz asu skaitītāju bāzes savietojamības raksturlielumi	— attālums starp asīm (3.1.2.1., 3.1.2.3., 3.1.2.5. un 3.1.2.6.), — riteņa ģeometrija (3.1.3.1.–3.1.3.4.), — no metāliem/induktīviem komponentiem brīva telpa starp riteņiem (3.1.3.5.), — riteņu materiāls (3.1.3.6.)
4.2.3.3. c) Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu uz induktīvās cilpas iekārtu bāzes savietojamības raksturlielumi	— ritekļa metāla masa (3.1.7.2.)

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Ekspluatācijas noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības vadības sistēmā. Šajos noteikumos ņem vērā ar ekspluatāciju saistītos dokumentus, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā un noteikts tās VI pielikumā.

Ar ekspluatāciju saistītajos dokumentos izklāsta vienības raksturlielumus saistībā ar paredzēto ekspluatācijas stāvokli, kas ņemami vērā, lai izstrādātu ekspluatācijas noteikumus parastā režīmā un dažādos pamatoti paredzamos avārijas režīmos.

Ar ekspluatāciju saistītie dokumenti ir:

—	ekspluatācijas apraksts parastā režīmā, tostarp vienības ekspluatācijas raksturlielumi un ierobežojumi (piemēram, ritekļa gabarīts, maksimālais konstruktīvais ātrums, ass slodzes, bremzēšanas raksturlielumi, savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām),

—	ekspluatācijas apraksts avārijas režīmā (ja notikusi šajā SITS raksturoto iekārtu vai funkciju drošības atteice), ciktāl to iespējams pamatoti paredzēt, norādot attiecīgās pieļaujamās robežvērtības un iespējamos vienības ekspluatācijas apstākļus.

Pretendents iesniedz ar ekspluatācijas noteikumiem saistīto dokumentu sākotnējo redakciju. Šajos dokumentos vēlāk var izdarīt grozījumus atbilstīgi attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā vienības esošos ekspluatācijas un tehniskās apkopes apstākļus. Paziņotā iestāde pārbauda tikai, vai dokumenti par ekspluatāciju ir iesniegti.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

Tehniskā apkope ir darbību kopums, ar kuru palīdzību saglabā vai atjauno darbojošos vienību tādā stāvoklī, kādā tā spēj pildīt tai paredzētās funkcijas.

Lai veiktu vienību tehnisko apkopi, nepieciešami turpmāk minētie dokumenti, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā un noteikts tās VI pielikumā:

—	vispārēja dokumentācija (4.5.1. punkts),

—	tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācija (4.5.2. punkts) un

—	tehniskās apkopes apraksta dokumentācija (4.5.3. punkts).

Pretendents iesniedz trīs veidu dokumentus, kas raksturoti 4.5.1., 4.5.2. un 4.5.3. punktā. Šajos dokumentos vēlāk var izdarīt grozījumus atbilstīgi attiecīgajiem ES tiesību aktiem, ņemot vērā vienības esošos ekspluatācijas un tehniskās apkopes apstākļus. Paziņotā iestāde pārbauda tikai, vai dokumenti par tehnisko apkopi ir iesniegti.

4.5.1.   Vispārēja dokumentācija

Vispārējā dokumentācijā ietilpst:

—	vienības un tās komponentu rasējumi un apraksts,

—	visas tiesību aktos noteiktās prasības saistībā ar vienības tehnisko apkopi,

—	sistēmu rasējumi (elektriskās, pneimatiskās, hidrauliskās un vadības ķēdes shēmas),

—	papildu borta sistēmas (sistēmu apraksts, ietverot aprakstu par funkcionalitāti, saskarņu specifikāciju un datu apstrādi un protokoliem),

—	konfigurācijas dokumentācija katram riteklim (daļu un materiālu saraksts), kas dod iespēju (it sevišķi, bet ne tikai) nodrošināt izsekojamību tehniskās apkopes laikā.

4.5.2.   Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācija

Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācijā izskaidrots, kā tiek noteiktas un plānotas tehniskās apkopes darbības, lai ritošā sastāva darbmūža laikā nodrošinātu tā raksturlielumu saglabāšanu pieļaujamās lietošanas robežvērtībās. Lai noteiktu pārbaudes kritērijus un tehniskās apkopes regularitāti, šajā dokumentācijā iekļauj ievaddatus. Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentāciju veido:

—	vienības tehniskās apkopes plānošanai izmantotie precedenti, principi un metodes,

—	vienības parastā ekspluatācijas režīma ierobežojumi (piemēram, km/mēnesī, klimatiskie ierobežojumi, paredzamie kravu veidi utt.),

—	attiecīgie dati, kas izmantoti tehniskās apkopes plānošanai, un šo datu izcelsme (pieredzes nodošana),

—	testi, izmeklēšana un aprēķini, kas veikti tehniskās apkopes plānošanai.

4.5.3.   Tehniskās apkopes apraksta dokumentācija

Tehniskās apkopes apraksta dokumentācijā aprakstīts, kā var veikt tehnisko apkopi. Tehniskā apkope cita starpā ietver pārbaudes, monitoringu, testus, mērījumus, daļu maiņu, regulēšanu un remontus.

Tehniskās apkopes darbības iedala šādi:

—	profilaktiska tehniskā apkope (notiek pēc grafika un kontrolēti) un

—	korektīva tehniskā apkope.

Tehniskās apkopes apraksta dokumentāciju veido:

—	Komponentu hierarhijas un funkciju apraksts, kas nosaka ritošā sastāva robežas, norādot visas attiecīgā ritošā sastāva produkta struktūrai piederošās pozīcijas un izmantojot atbilstīgu atsevišķu līmeņu skaitu. Zemākā pozīcija hierarhijas sarakstā ir aizstājams komponents.

—

Daļu saraksts ar rezerves daļu (aizstājamu detaļu) tehnisko un funkcionālo raksturojumu. Sarakstā iekļauj visas daļas, kuras paredzēts nomainīt atkarībā no to stāvokļa un kuras var būt jānomaina elektriskas vai mehāniskas atteices dēļ vai, iespējams, būs jānomaina nejauša bojājuma dēļ. Norāda savstarpējas izmantojamības komponentus un atsauci uz šo komponentu attiecīgo atbilstības deklarāciju.

—	Komponentu robežvērtības, ko ekspluatācijā nedrīkst pārsniegt. Pieļaujams noteikt ekspluatācijas ierobežojumus avārijas režīmā (sasniegta robežvērtība).

—	Saraksts ar atsaucēm uz Eiropas tiesiskajām saistībām, kuras attiecas uz komponentiem vai apakšsistēmām.

—

Tehniskās apkopes plāns (6), t. i., strukturēts uzdevumu kopums tehniskās apkopes veikšanai, ietverot darbības, procedūras un līdzekļus. Šā uzdevumu kopuma apraksts ietver šādu informāciju: a) rezerves daļu pareizai montāžai/demontāžai nepieciešamie demontāžas/montāžas instrukciju rasējumi, b) tehniskās apkopes kritēriji, c) pārbaudes un testi, kas veicami it sevišķi drošībai būtiskām daļām; tie ietver vizuālu pārbaudi un nedestruktīvus testus (attiecīgā gadījumā, piemēram, lai konstatētu trūkumus, kas var kaitēt drošībai), d) uzdevuma veikšanai nepieciešamie instrumenti un materiāli, e) uzdevuma veikšanai nepieciešamie patērējamie materiāli, f) individuālie aizsarglīdzekļi.

—	Nepieciešamie testi un procedūras, kas jāveic pēc katras tehniskās apkopes darbības pirms ritošā sastāva atkārtotas nodošanas ekspluatācijā.

4.6.   Profesionālā kvalifikācija

Vienību ekspluatācijai un tehniskajai apkopei vajadzīgā personāla profesionālā kvalifikācija šajā SITS nav ietverta.

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Uz vienību ekspluatācijai un tehniskajai apkopei vajadzīgā personāla veselības un drošības noteikumiem attiecas Direktīvas 2008/57/EK III pielikuma 1.1.5., 1.3.2., 2.5.1. un 2.6.1. punktā noteiktās pamatprasības.

Personāla veselības un drošības noteikumi it sevišķi norādīti šādos 4.2. iedaļas punktos:

4.2.2.1.1. punkts. Gala sakabe,

4.2.6.1. punkts. Ugunsdrošība,

4.2.6.2. punkts. Elektrodrošība.

Ja vienība aprīkota ar manuālu sakabes sistēmu, sakabināšanas un atkabināšanas laikā vagonu sakabinātājam nodrošina brīvu telpu.

Visas izvirzītās daļas, ko uzskata par ekspluatācijā iesaistītajam personālam bīstamām, skaidri jānorāda un/vai jāaprīko ar aizsargierīcēm.

Vienība jāaprīko ar kāpšļiem un margām, izņemot gadījumus, kad to nav paredzēts ekspluatēt, vienībā atrodoties personālam, piemēram, manevrēšanai.

4.8.   Tehniskajā dokumentācijā norādāmie parametri

Tehniskajā dokumentācijā ietver vismaz šādus parametrus:

—	gala sakabes veids, izvietojums un elastīgums,

—	dinamisko vilces spēku un spiedes spēku radītā slodze,

—	gabarīta references profili, kam atbilst vienība,

—	atbilstība gabarīta mērķa references profilam/profiliem G1, GA, GB un GC, ja tāda ir,

—	atbilstība gabarīta apakšdaļas references profilam/profiliem GIC1 un GIC2, ja tāda ir,

—	masa uz ass (pašmasa un pilna masa),

—	asu izvietojums vienībā un asu skaits,

—	vienības garums,

—	maksimālais konstruktīvais ātrums,

—	sliežu ceļa platumi, kuros var ekspluatēt vienību,

—	savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām (sliežu ceļu ķēžu/asu skaitītāju/induktīvās cilpas iekārtu),

—	savietojamība ar sakarsušu bukšu atklāšanas sistēmām,

—	ass gultņu ekspluatācijas temperatūras diapazons,

—	bremžu vadības nodrošināšanas līdzekļa veids (piemēram, pneimatisko bremžu maģistrāle, XXX tipa elektriskās bremzes, …),

—	vadības līnijas raksturlielumi un tās sakabe ar citām vienībām (pneimatisko bremžu maģistrāles diametrs, elektrības kabeļa šķērsgriezums, …),

—	bremžu vienības individuālais nominālais bremzēšanas raksturojums atkarībā no bremzēšanas režīma, ja tāds ir (nostrādāšanas laiks, bremzēšanas spēks, vajadzīgais saķeres līmenis, …),

—	bremzēšanas ceļš vai bremzes pretsvars atkarībā no bremzēšanas režīma, ja tāds ir,

—	bremžu komponentu siltumietilpība saistībā ar bremzēšanas spēku, kas izteikts ātruma un bremzēšanas laika izteiksmē,

—	temperatūras diapazons un sniega/ledus/krusas apstākļu bardzības līmenis,

—	stāvbremzes pretsvars un maksimālais slīpums (ja piemērojams),

—	iespēja manevrēt, izmantojot šķirošanas uzkalnu,

—	kāpšļu un margu esība.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Vispārīgi nosacījumi

Savstarpējas izmantojamības komponenti, kas definēti Direktīvas 2008/57/EK 2. panta f) apakšpunktā, uzskaitīti 5.3. iedaļā, norādot:

—	to izmantošanas jomu, aptverot apakšsistēmas parametrus, un

—	atsauci uz attiecīgajām prasībām, kas noteiktas 4.2. iedaļā.

Ja 5.3. iedaļā norādīts, ka prasība novērtējama komponenta līmenī, tās pašas prasības novērtējums apakšsistēmas līmenī nav nepieciešams.

5.2.   Inovatīvi risinājumi

Kā noteikts 4.1. iedaļā, inovatīviem risinājumiem var būt vajadzīgas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Gadījumos, kad savstarpējas izmantojamības komponentam paredzēts inovatīvs risinājums, šādas specifikācijas un novērtēšanas metodes jāizstrādā saskaņā ar 6.1.3. punktā aprakstīto procesu.

5.3.   Savstarpējas izmantojamības komponentu specifikācijas

5.3.1.   Gaitas daļa

Gaitas daļu projektē lietojuma diapazonam, izmantojuma jomai, un to definē ar šādiem parametriem:

—	maksimālais ātrums,

—	maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts,

—	minimālā vienības pašmasa,

—	maksimālā ass slodze,

—	attālumu diapazons starp ratiņu pulkām vai garenbāzes diapazons “divasu vienībām”,

—	tukšas vienības smaguma centra maksimālais augstums,

—	noslogotas vienības smaguma centra augstuma koeficients,

—	vagona virsbūves minimālais vērpes stinguma koeficients,

—	maksimālais masas sadalījuma koeficients tukšām vienībām, kur kur: Izz = vagona virsbūves inerces moments attiecībā pret vertikālo asi, kas iet caur vagona virsbūves smaguma centru, m = vagona virsbūves masa, 2a* = garenbāze,

—	minimālais nominālais riteņa diametrs,

—	sliedes ieslīpums.

Ātruma un ass slodzes parametrus var ņemt vērā apvienojumā, lai definētu attiecīgo izmantojuma jomu (piemēram, maksimālais ātrums un pašmasa).

Gaitas daļa atbilst 4.2.3.5.2. un 4.2.3.6.1. punktā noteiktajām prasībām. Šīs prasības novērtējamas komponenta līmenī.

5.3.2.   Riteņpāris

Riteņpāri novērtē un projektē izmantojuma jomai, ko definē ar šādiem parametriem:

—	nominālais riteņu velšanās loka diametrs un

—	maksimālais vertikālais statiskais spēks.

Riteņpārim ir jāatbilst 4.2.3.6.2. punktā noteiktajām ģeometriskajām un mehāniskajām prasībām. Šīs prasības novērtējamas komponenta līmenī.

5.3.3.   Ritenis

Riteni projektē un novērtē izmantojuma jomai, ko definē ar šādiem parametriem:

—	nominālais velšanās loka diametrs,

—	maksimālais vertikālais statiskais spēks,

—	maksimālais ātrums un darbmūžs, un

—	maksimālā bremzēšanas enerģija.

Ritenim ir jāatbilst 4.2.3.6.3. punktā noteiktajām prasībām par ģeometriskajiem, mehāniskajiem un termomehāniskajiem parametriem. Šīs prasības novērtējamas komponenta līmenī.

5.3.4.   Ass

Asi projektē un novērtē izmantojuma jomai, ko definē ar šādu parametru:

—	maksimālais vertikālais statiskais spēks.

Asij jāatbilst 4.2.3.6.4. punktā noteiktajām prasībām par mehāniskajiem parametriem. Šīs prasības novērtējamas komponenta līmenī.

5.3.5.   Astes daļas signālierīce

Astes daļas signālierīce, kas aprakstīta E papildinājumā, ir patstāvīgs savstarpējas izmantojamības komponents. 4.2. iedaļā nav prasību, kas attiecas uz astes daļas signālierīci. To novērtē paziņotā iestāde, un šī novērtēšana neietilpst apakšsistēmas EK verificēšanā.

6.   ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA UN EK VERIFICĒŠANA

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponents

6.1.1.   Moduļi

Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar 8. tabulā norādītajiem moduļiem.

8.   tabula

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas moduļi

Modulis CA1	Iekšējā ražošanas kontrole un produkta verificēšana individuālās pārbaudēs
Modulis CA2	Iekšējā ražošanas kontrole un produkta verificēšana pēc nejauši izvēlētiem intervāliem
Modulis CB	EK tipa pārbaude
Modulis CD	Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmu ražošanas procesā
Modulis CF	Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu
Modulis CH	Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu
Modulis CH1	Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi

Šie moduļi sīki izklāstīti Lēmumā 2010/713/ES.

6.1.2.   Atbilstības novērtēšanas procedūras

Ražotājs vai tā Savienībā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis vajadzīgā komponenta novērtēšanai izvēlas vienu no 9. tabulā norādītajiem moduļiem vai moduļu kombinācijām.

9.   tabula

Savstarpējas izmantojamības komponentiem piemērojamie moduļi

Punkts	Komponents	Moduļi
		CA1 vai CA2	CB + CD	CB + CF	CH	CH1
4.2.3.6.1.	Gaitas daļa		X	X		X
	Gaitas daļa – vispāratzītie veidi	X			X
4.2.3.6.2.	Riteņpāris	X (7)	X	X	X (7)	X
4.2.3.6.3.	Ritenis	X (7)	X	X	X (7)	X
4.2.3.6.4.	Ass	X (7)	X	X	X (7)	X
5.3.5.	Astes daļas signālierīce	X			X

Piemērojot izvēlēto moduli vai moduļu kombināciju, novērtē savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību 4.2. iedaļā minētajām prasībām. Turpmākajos punktos norādītas papildu prasības konkrētu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanai, ja tādas ir nepieciešamas.

6.1.2.1.   Gaitas daļa

Gaitas daļas atbilstības pierādīšana aprakstīta B papildinājuma 2. iedaļā.

Vienības, kas aprīkotas ar kādu no turpmāk norādītajiem vispāratzītajiem gaitas daļas veidiem, uzskata par attiecīgajām prasībām atbilstīgām, ja gaitas daļu ekspluatē tai noteiktajā izmantojuma jomā.

a)	Vienass gaitas daļa: — dubulto piekarsaišu atsperojums, — Niesky 2, — atsperojums S 2000.

b)	Divasu ratiņu gaitas daļa: — Y25 grupa, — divasu ratiņi ar grozāmajām asīm.

c)	Trīsasu ratiņi: — trīsasu ratiņu grupa ar piekarsaišu atsperojumu.

Ratiņu rāmja stiprību novērtē, pamatojoties uz EN 13749:2011 standarta 6.2. punktu.

6.1.2.2.   Riteņpāris

Riteņpāra mezgla mehānisko īpašību atbilstību pierāda saskaņā ar 3.2.1. punktu EN13260:2009 + A1:2010, kur noteiktas mezgla aksiālā spēka robežvērtības un attiecīgais verificēšanas tests.

Izstrādā verificēšanas procedūru, ar ko mezgla montāžas posmā nodrošina, ka nekādi bojājumi nevar kaitēt drošībai, ja notiek jebkādas ass piemontēto daļu mehānisko raksturlielumu izmaiņas.

6.1.2.3.   Ritenis

a)

Kalti un velmēti riteņi: mehāniskie raksturlielumi pierādāmi, izmantojot procedūru, kas norādīta 7. punktā EN 13979-1:2003 + A1:2009 + A2:2011. Ja riteni paredzēts izmantot ar bremžu klučiem, kas iedarbojas uz riteņa rites virsmu, riteņa termomehāniskās īpašības pierāda, ņemot vērā paredzamo maksimālo bremzēšanas spēku. Lai pārbaudītu riteņa loka šķērskustību bremzēšanas procesā un konstatētu, vai atlikuma spriegumi lokā nepārsniedz pieļaujamās robežas, jāveic tipa tests, kas aprakstīts 6.2. punktā EN 13979-1:2003 + A1:2009 + A2:2011. Kritēriji lēmuma pieņemšanai par atlikuma spriegumiem kaltiem un velmētiem riteņiem noteikti EN 13979-1:2003 + A1:2009 + A2:2011.

b)	Citu veidu riteņi: citu veidu riteņi pieļaujami vienībām, ko izmanto valsts iekšējās līnijās. Šādā gadījumā lēmuma kritērijus un noguruma sprieguma kritērijus nosaka saskaņā ar valsts noteikumiem. Šos valsts noteikumus dalībvalstis paziņo saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktu.

Izstrādā verificēšanas procedūru, ar ko ražošanas posmā nodrošina, ka nekādi bojājumi nevar kaitēt drošībai, ja notiek jebkādas riteņu mehānisko raksturlielumu izmaiņas. Verificē riteņa materiāla stiepes stiprību, riteņa rites virsmas cietību, izturību pret plaisāšanu (tikai riteņiem, ko bremzē ar kluču bremzēm pa velšanās loku), triecienizturību, materiālu īpašības un materiālu tīrību. Verificēšanas procedūrā nosaka partijas parauga lielumu katra atsevišķa raksturlieluma verificēšanai.

6.1.2.4.   Ass

Papildus iepriekš minētajai prasībai par montāžu pierāda ass mehāniskās izturības un noguruma raksturlielumu atbilstību, pamatojoties uz 4., 5. un 6. punktu EN 13103:2009 + A1:2010.

Kritēriji lēmuma pieņemšanai par pieļaujamo spriegumu norādīti 7. punktā EN 13103:2009 + A1:2010. Izstrādā verificēšanas procedūru, ar ko ražošanas posmā nodrošina, ka nekādi bojājumi nevar kaitēt drošībai, ja notiek jebkādas asu mehānisko raksturlielumu izmaiņas. Verificē ass materiāla stiepes stiprību, triecienizturību, virsmas integritāti, materiālu īpašības un materiālu tīrību. Verificēšanas procedūrā nosaka partijas parauga lielumu katra atsevišķa raksturlieluma verificēšanai.

6.1.3.   Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvie risinājumi

Ja tiek piedāvāts savstarpējas izmantojamības komponenta (kā definēts 5.2. iedaļā) inovatīvs risinājums (kā definēts 4.2.1. punktā), ražotājs vai tā Savienībā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis norāda atkāpes no šīs SITS attiecīgā punkta un iesniedz tās Eiropas Komisijai izskatīšanai. Ja izskatīšanas rezultātā sniegts labvēlīgs atzinums, izstrādā atbilstīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas, kā arī novērtēšanas metodi, kas jāiekļauj SITS, lai atļautu lietot šo komponentu.

Tāda veidā izstrādātās attiecīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas un novērtēšanas metodes ar pārskatīšanas procesu jāiekļauj SITS.

Pēc tam, kad paziņots Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu, var atļaut inovatīvā risinājuma izmantošanu.

6.2.   Apakšsistēma

6.2.1.   Moduļi

Apakšsistēmas “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” EK verificēšanu veic saskaņā ar 10. tabulā norādītajiem moduļiem.

10.   tabula

Apakšsistēmu EK verificēšanas moduļi

SB	EK tipa pārbaude
SD	EK verificēšana, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmu ražošanas procesā
SF	EK verificēšana, pamatojoties uz produkta verificēšanu
SH1	EK verificēšana, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi

Šie moduļi sīki izklāstīti Lēmumā 2010/713/ES.

6.2.2.   EK verificēšanas procedūras

Apakšsistēmas EK verificēšanai pretendents izvēlas vienu no turpmāk norādītajiem moduļiem vai moduļu kombinācijām.

—	(SB + SD) vai

—	(SB + SF), vai

—

(SH1).

Piemērojot izvēlēto moduli vai moduļu kombināciju, novērtē apakšsistēmas atbilstību 4.2. iedaļā minētajām prasībām. Turpmākajos punktos norādītas papildu prasības konkrētu komponentu novērtēšanai, ja tādas ir nepieciešamas.

6.2.2.1.   Vienības izturība

Atbilstību pierāda saskaņā ar EN 12663-2:2010 standarta 6. un 7. nodaļu.

Attiecībā uz savienojumiem izstrādā atzītu verificēšanas procedūru, ar ko ražošanas posmā nodrošina, ka nekādi bojājumi nevar samazināt konstrukcijas paredzētos mehāniskos raksturlielumus.

6.2.2.2.   Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa

Atbilstību pierāda saskaņā ar

—	EN 14363:2005 standarta 4.1. iedaļā noteikto procedūru vai

—	EN 15839:2012 standarta 4.2. iedaļā norādīto metodi, izmantojot standartizētu risinājumu iepriekšējus aprēķinus.

6.2.2.3.   Gaitas dinamiskie parametri

Testēšana uz sliežu ceļa

Atbilstību pierāda saskaņā ar EN 14363:2005 5. nodaļu.

Kā alternatīvu EN 14363:2005 standarta 5.4.4.4. punktā noteiktajai testēšanai uz sliežu ceļa ar diviem dažādiem sliežu ieslīpumiem ir pieļaujams veikt testēšanu tikai vienā sliežu ieslīpumā, ja tiek pierādīts, ka testi aptver B papildinājuma 1.1. iedaļā noteikto kontakta nosacījumu diapazonu.

Ja jāveic testēšana uz sliežu ceļa ar parasto mērīšanas metodi, vienību novērtē atbilstīgi B papildinājuma 1.2. un 1.3. iedaļā noteiktajām robežvērtībām.

Ziņojumā norāda lielākā ekvivalentā koniskuma un ātruma kombināciju, pie kuras vienība atbilst EN 14363:2005 standarta 5. punktā noteiktajam stabilitātes kritērijam.

Testēšanai uz sliežu ceļa vajadzīgie testēšanas apstākļi, kas noteikti EN 14363:2005, ne vienmēr ir pilnībā sasniedzami attiecībā uz

—	sliežu ceļa ģeometrijas kvalitāti un

—	ātruma, izliekuma un ārējās sliedes pacēluma deficīta kombinācijām.

Gadījumos, kad šie apstākļi nav pilnībā sasniedzami, atbilstības pierādīšana ir atklāts punkts.

Simulācijas

Kā alternatīvu iepriekš minētajai testēšanai uz sliežu ceļa var izmantot simulāciju apstākļos, kas norādīti EN 15827:2011 standarta 9.3. iedaļā.

6.2.2.4.   Ass bukses/gultņi

Ritgultņa atbilstība mehāniskās izturības un noguruma raksturlielumiem pierādāma saskaņā ar 6. punktu EN12082:2007 + A1:2010.

6.2.2.5.   Gaitas daļa manuāli maināmiem riteņpāriem

Maiņa starp 1 435 mm un 1 668 mm platuma sliežu ceļu

Tehniskie risinājumi, kas aprakstīti turpmāk norādītajos UIC atgādnes 430-1:2006. punktos, uzskatāmi par atbilstīgiem 4.2.3.6.7. punkta prasībām:

—	asu vienībām: UIC atgādnes 430-1:2006 B.4. pielikuma 9. un 10. punkts un H pielikuma 18. punkts,

—	ratiņu vienībām: UIC atgādnes 430-1:2006 H pielikuma 18. punkts.

Maiņa starp 1 435 mm un 1 524 mm platuma sliežu ceļu

Tehniskais risinājums, kas aprakstīts UIC atgādnes 430-3:1995 7. papildinājumā, uzskatāms par atbilstīgu 4.2.3.6.7. punkta prasībām.

6.2.2.6.   Siltumietilpība

Ar aprēķiniem, simulācijām vai testiem pierāda, ka bremžu kluča, bremžu uzlikas vai bremžu diska temperatūra nepārsniedz to siltumietilpību. Ņem vērā:

a)	attiecībā uz avārijas bremzes izmantošanu: ātruma un lietderīgās kravas kritisko kombināciju šādos apstākļos: taisns un līdzens sliežu ceļš, minimāls vēja ātrums un sausas sliedes;

b)	attiecībā uz nepārtrauktu bremzēšanu ilgākā laika posmā: — diapazonu līdz maksimālajam bremzēšanas spēkam, — diapazonu līdz maksimālajam ātrumam un — attiecīgo bremzēšanas laiku.

6.2.2.7.   Vides apstākļi

Uzskata, ka tērauda materiāli atbilst visiem 4.2.5. punktā norādītajiem diapazoniem, ja materiāla īpašības noteiktas līdz – 20 °C.

6.2.2.8.   Ugunsdrošība

6.2.2.8.1.    Barjeras

Barjeras testē saskaņā ar EN 1363-1:1999. Vismaz 2 mm biezas tērauda loksnes un vismaz 5 mm biezas alumīnija loksnes uzskata par integritātes prasībām atbilstīgām bez testēšanas.

6.2.2.8.2.    Materiāli

Materiālu uzliesmojamības un uguns izplatīšanas īpašības testē saskaņā ar ISO 5658-2:2006/Am1:2011, attiecībā uz ko robežvērtība ir CFE ≥ 18 kW/m2.

Uzskata, ka turpmāk norādītie materiāli un komponenti atbilst ugunsdrošības prasībām uzliesmojamības un uguns izplatīšanas īpašību ziņā:

—	metāli un sakausējumi ar neorganiska materiāla pārklājumu (piemēram, bet ne tikai, galvanizēti, anodizēti, hromēti, ar fosfātu konversijas pārklājumu),

—	metāli un sakausējumi ar organiska materiāla pārklājumu, kura nominālais biezums ir mazāks par 0,3 mm (piemēram, bet ne tikai, krāsa, polimēra pārklājums, ruberoīds un pergamīns),

—	metāli un sakausējumi ar kombinētu neorganiska un organiska materiāla pārklājumu, ja organiskā materiāla slāņa nominālais biezums ir mazāks par 0,3 mm,

—	stikla, akmensmasas, keramikas un dabīgā akmens izstrādājumi,

—	materiāli, kas atbilst kategorijai C-s3, d2 vai augstākai kategorijai noteiktajām prasībām saskaņā ar EN 13501-1:2007 + A1:2009.

6.2.2.8.3.    Kabeļi

Elektrības kabeļus izvēlas un uzstāda saskaņā ar EN 50355:2003 un EN 50343:2003.

6.2.2.8.4.    Viegli uzliesmojoši šķidrumi

Veic pasākumus saskaņā ar TS 45545-7:2009.

6.2.3.   Inovatīvi risinājumi

Ja apakšsistēmā “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” iekļauts inovatīvs risinājums (kā definēts 4.2.1. iedaļā), pretendents norāda atkāpes no šīs SITS attiecīgajiem noteikumiem un tās iesniedz Komisijai izskatīšanai. Ja izskatīšanas rezultātā sniegts labvēlīgs atzinums, izstrādā atbilstīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas, kā arī novērtēšanas metodes, kas jāiekļauj SITS, lai atļautu lietot šo risinājumu.

Tāda veidā izstrādātās attiecīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas un novērtēšanas metodes ar pārskatīšanas procesu jāiekļauj SITS.

Pēc tam, kad paziņots Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu, var atļaut inovatīvā risinājuma izmantošanu.

6.3.   Apakšsistēma, kurā iekļauti komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentiem, bet kam nav EK deklarācijas

Paziņotā iestāde drīkst izdot apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātu pat tad, ja apakšsistēmā iekļauts viens komponents vai vairāki komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentiem, bet kam nav attiecīgas EK atbilstības deklarācijas saskaņā ar šo SITS (nesertificēti komponenti), jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	uz komponentu attiecas 8. pantā noteiktais pārejas periods;

b)	komponents tika ražots pirms šīs SITS stāšanās spēkā, un komponenta tips bijis — izmantots jau apstiprinātā apakšsistēmā un — nodots ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī pirms šīs SITS stāšanās spēkā.

Apakšsistēmas EK verificēšanu veic paziņotā iestāde saskaņā ar 4. nodaļas prasībām, izmantojot atbilstīgas 6. nodaļas un 7. nodaļas prasības par novērtēšanu, izņemot īpašos gadījumus. Šai EK verificēšanai izmanto 6.2.2. punktā noteiktos apakšsistēmas moduļus.

Šādi novērtētiem komponentiem neizdod EK deklarācijas par atbilstību vai piemērotību lietošanai.

6.4.   Projekta posmi, kuros jāveic novērtēšana

Novērtēšanu veic divos turpmāk minētajos posmos, kuri šīs SITS F papildinājuma F.1. tabulā atzīmēti ar “X”. Ja norādīts tipa tests, it sevišķi jāņem vērā 4.2. iedaļas nosacījumi un prasības.

a)	Projektēšanas un izstrādes posms: — konstrukcijas pārskatīšana un/vai pārbaude, — tipa tests: tests konstrukcijas verificēšanai, ja tas noteikts un kā tas noteikts 4.2. iedaļā.

b)	Ražošanas posms: — regulārā testēšana, lai verificētu ražošanas atbilstību. Par regulāro testu novērtēšanu atbildīgo struktūru nosaka atkarībā no izvēlētā novērtēšanas moduļa.

F papildinājuma struktūra atbilst 4.2. iedaļai. Attiecīgā gadījumā norādīta atsauce uz 6.1. un 6.2. iedaļas punktiem.

6.5.   Komponenti, kam ir EK atbilstības deklarācija

Ja konstatēts, ka komponents ir savstarpējas izmantojamības komponents un tam pirms šīs SITS stāšanās spēkā ir bijusi EK atbilstības deklarācija, šajā SITS noteiktā kārtība attiecībā uz šo komponentu ir šāda:

a)	ja šis komponents šajā SITS nav atzīts par savstarpējas izmantojamības komponentu, ne sertifikāts, ne deklarācija ar šo SITS saistītajai EK verificēšanas procedūrai nav derīgi;

b)	turpmāk minētajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem līdz attiecīgā sertifikāta vai deklarācijas termiņa beigām nav vajadzīgs jauns atbilstības novērtējums saskaņā ar šo SITS: — riteņpāris, — ritenis, — ass.

7.   ĪSTENOŠANA

7.1.   Ekspluatācijas atļauja

Šo SITS piemēro apakšsistēmai “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”, kas nodota ekspluatācijā pēc šīs SITS piemērošanas datuma, tās 1.1. un 1.2. iedaļā un 2. nodaļā noteiktajā darbības jomā.

7.1.1.   Jauna ritekļa ekspluatācijas atļauja saskaņā ar iepriekšējām vagonu SITS  (8)

Skatīt 9. pantu.

7.1.2.   Pirmās ekspluatācijas atļaujas savstarpēja atzīšana

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktu turpmāk sarakstā norādīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem vienībai, kam piešķirta ekspluatācijas atļauja vienā dalībvalstī, nepieprasa nekādas papildu ekspluatācijas atļaujas. Uzskata, ka šie nosacījumi papildina 4.2. iedaļas prasības. Šie turpmāk norādītie nosacījumi izpildāmi pilnībā.

a)

Vienības gaitas dinamiskajiem parametriem jābūt novērtētiem pilnā sliežu ceļa ģeometrijas kvalitātes diapazonā un visās ātruma, izliekuma un ārējās sliedes pacēluma deficīta kombinācijās, kas noteiktas EN 14363:2005 (4.2.3.5.2. punktā). Alternatīvi, vienībai jābūt aprīkotai ar gaitas daļu, kas ir vai nu sertificēta, vai vispāratzīta saskaņā ar 6.1.2.1. punktu.

b)	Jābūt iespējamam veikt ass gultņu stāvokļa monitoringu ar detektēšanas lauka iekārtām tīklā, kurā paredzēts izmantot vienību, ņemot vērā 4.2.3.4. punkta nosacījumus.

c)	Vienība nedrīkst būt aprīkota ar riteņpāriem ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem (4.2.3.6.6. punkts).

d)	Vienībai jābūt aprīkotai ar kaltiem un velmētiem riteņiem, kas novērtēti saskaņā ar 6.1.2.3. punkta a) apakšpunktu.

e)	Tehniskajā dokumentācijā jānorāda atbilstība/neatbilstība prasībām par ass gultņu stāvokļa monitoringu ar detektēšanas lauka iekārtām, kā noteikts 7.3.2.2. punkta a) apakšpunktā.

f)	Vienībām, ko paredzēts izmantot 1 668 mm platuma sliežu ceļu tīklā, jāatbilst prasībām par ass gultņu stāvokļa monitoringu ar detektēšanas lauka iekārtām, kā noteikts 7.3.2.2. punkta b) apakšpunktā.

g)	Vienībai paredzētais references profils saskaņā ar 4.2.3.1. punktu jāattiecina uz kādu no mērķa references profiliem G1, GA, GB vai GC, ietverot apakšdaļas references profilus GIC1 vai GIC2.

h)	Vienībai jābūt savietojamai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz sliežu ceļu ķēžu bāzes, uz asu skaitītāju bāzes un uz induktīvās cilpas iekārtu bāzes, kā norādīts 4.2.3.3. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

i)	Vienībai jābūt aprīkotai ar manuālu sakabes sistēmu saskaņā ar C papildinājuma 1. iedaļā noteiktajiem priekšrakstiem, ietverot 8. iedaļas izpildi, vai ar jebkādu pusautomātisku vai automātisku standartizētu sakabes sistēmu.

j)	Bremžu sistēmai jāatbilst C papildinājuma 9., 14. un 15. iedaļas nosacījumiem, ja tiek piemērots 4.2.4.2. punktā noteiktais references gadījums. Ja bremžu sistēmā vajadzīgi bremžu kluči, kas iedarbojas uz riteņa velšanās loku, izmantojami tikai G papildinājumā minētie bremžu kluči.

k)

Vienībai jābūt marķētai ar visām piemērojamām zīmēm saskaņā ar EN 15877-1:2012, it sevišķi jābūt šādām zīmēm: i) piešķirtais savstarpēji izmantojamais gabarīts; ii) ritekļa pašmasa; iii) ritekļa kravnesības tabula; iv) garums starp buferiem; v) tehniskās apkopes datumi; vi) zīmes celšanai un pacelšanai atpakaļ uz sliedēm; vii) attālums starp divām vienības gala asīm; viii) attālums starp ratiņu centriem; ix) bremzes pretsvars un x) sliežu ceļš(-i), ar ko vienība ir savietojama un kam tā ir novērtēta.

7.2.   Aizstāšana, atjaunināšana un modernizācija

Šajā iedaļā izskatīta:

—	komponentu aizstāšana, kā minēts Direktīvas 2008/57/EK 2. panta p) apakšpunktā, un

—	kravas vagonu atjaunināšana vai modernizācija, tostarp elementu aizstāšana vienībā, saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 20. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecībā uz komponentu aizstāšanu jāņem vērā turpmāk minētās kategorijas.

—	Sertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti: komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentam 5. nodaļā un kam ir atbilstības sertifikāts.

—	Citi komponenti: jebkurš komponents, kas neatbilst savstarpējas izmantojamības komponentam 5. nodaļā.

—	Nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti: komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentam 5. nodaļā, bet kam nav atbilstības sertifikāta un kas ir izgatavoti pirms 6.3. iedaļā minētā pārejas perioda beigām.

11. tabulā norādīti iespējamie apmaiņas varianti.

11.   tabula

Apmaiņas tabula aizstāšanai

	… aizstāti ar …
	… sertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem	… citiem komponentiem	… nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem
Sertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti …	pārbaudīt	nav iespējams	pārbaudīt
Citi komponenti …	nav iespējams	pārbaudīt	nav iespējams
Nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti …	pārbaudīt	nav iespējams	pārbaudīt

Vārds “pārbaudīt” 11. tabulā nozīmē, ka par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra var uz savu atbildību aizstāt kādu komponentu ar citu komponentu, kam ir tādas pašas funkcijas un raksturlielumi atbilstīgi attiecīgajām SITS prasībām, ja šie komponenti:

—	ir piemēroti, t. i., atbilst attiecīgajai(-ām) SITS,

—	tiek izmantoti to izmantojuma jomā,

—	ļauj nodrošināt savstarpēju izmantojamību,

—	atbilst pamatprasībām un

—	atbilst ierobežojumiem, kas, iespējams, norādīti tehniskajā dokumentācijā.

Ja veikto darbu rezultātā mainās funkcijas vai raksturlielumi vai ja tiek aizstāts elements vienībā, līgumslēdzējai struktūrai vai ražotājam jānosūta attiecīgajai dalībvalstij projekta apraksta dokumentācija, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK 20. pantā. Dalībvalsts izlemj, vai vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja.

7.3.   Īpašie gadījumi

7.3.1.   Ievads

Īpašos gadījumus, kas norādīti 7.3.2. punktā, klasificē šādi:

—   “P” gadījumi: pastāvīgi gadījumi,

—   “T” gadījumi: pagaidu gadījumi, kad ir ieteikts mērķa sistēmu sasniegt līdz 2020. gadam (mērķis noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmumā 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (9)).

7.3.2.   Īpašo gadījumu uzskaitījums

7.3.2.1.   Vispārīgi īpašie gadījumi

Vienības, ko izmanto satiksmei starp dalībvalsti un trešo valsti 1 520 mm platuma sliežu ceļu tīklā: īpašais gadījums – Polija, Somija un Zviedrija.

(“P”) Trešo valstu ritošajam sastāvam šīs SITS prasību vietā atļauts piemērot valsts tehniskos noteikumus.

7.3.2.2.   Ass gultņu stāvokļa monitorings (4.2.3.4. punkts)

a)    Īpašais gadījums – Zviedrija

(“T”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt Zviedrijas dzelzceļa tīklā, jāatbilst 12. tabulā norādītajām mērķzonām un aizlieguma zonām.

Abām zonām zem ass bukses/kakliņa, kas noteiktas 12. tabulā, atsaucoties uz standarta EN 15437-1:2009 parametriem, jābūt brīvām, lai atvieglotu vertikālo monitoringu, ko veic ar bukšu detektēšanas lauka iekārtu sistēmu.

12.   tabula

Mērķzona un aizlieguma zona vienībām, ko paredzēts ekspluatēt Zviedrijā

	YTA [mm]	WTA [mm]	LTA [mm]	YPZ [mm]	WPZ [mm]	LPZ [mm]
1. sistēma	862	≥ 40	pilnībā	862	≥ 60	≥ 500
2. sistēma	905 ± 20	≥ 40	pilnībā	905	≥ 100	≥ 500

Vienības, kas savstarpēji atzītas saskaņā ar 7.1.2. punktu, un vienības, kas aprīkotas ar ass gultņu stāvokļa monitoringa borta iekārtu, ir izņēmums no šā īpašā gadījuma.

b)    Īpašais gadījums – Portugāle

(“P”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt Portugāles dzelzceļa tīklā, jāatbilst 13. tabulā norādītajām mērķzonām un aizlieguma zonām.

13.   tabula

Mērķzona un aizlieguma zona vienībām, ko paredzēts ekspluatēt Portugālē

	YTA [mm]	WTA [mm]	LTA [mm]	YPZ [mm]	WPZ [mm]	LPZ [mm]
Portugāle	1 000	≥ 65	≥ 100	1 000	≥ 115	≥ 500

7.3.2.3.   Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa (4.2.3.5.1. punkts)

Īpašais gadījums – Lielbritānija (Apvienotā Karaliste)

(“P”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt tikai Apvienotās Karalistes iekšienē galveno dzelzceļa līniju tīklā, nepiemēro EN14363:2005 standarta 4.1.3.4.1. punktā noteiktos 3. metodes izmantošanas ierobežojumus.

7.3.2.4.   Gaitas dinamiskie parametri (4.2.3.5.2. punkts)

Īpašais gadījums – Lielbritānija (Apvienotā Karaliste)

(“P”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt tikai Apvienotās Karalistes iekšienē galveno dzelzceļa līniju tīklā, nepiemēro EN14363:2005 standarta 4.1.3.4.1. punktā noteiktos 3. metodes izmantošanas ierobežojumus.

7.3.2.5.   Riteņpāru raksturlielumi (4.2.3.6.2. punkts)

Īpašais gadījums – Lielbritānija (Apvienotā Karaliste)

(“P”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt tikai Lielbritānijas dzelzceļa tīklā, riteņpāru raksturlielumi var atbilst valsts tehniskajiem noteikumiem, kas paziņoti šādam nolūkam.

7.3.2.6.   Riteņu raksturlielumi (4.2.3.6.3. punkts)

Īpašais gadījums – Lielbritānija (Apvienotā Karaliste)

(“P”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt tikai Lielbritānijas dzelzceļa tīklā, riteņpāru raksturlielumi var atbilst valsts tehniskajiem noteikumiem, kas paziņoti šādam nolūkam.

7.3.2.7.   Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums (4.2.6.3. punkts)

Īpašais gadījums – Īrija un Ziemeļīrija (Apvienotā Karaliste)

(“P”) Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums nav obligāts vienībām, ko paredzēts izmantot tikai satiksmē, kas nešķērso ES dalībvalstu robežu, 1 600 mm platuma sliežu ceļu tīklos.

7.4.   Īpaši vides apstākļi

Īpaši apstākļi Somijā un Zviedrijā

Lai ziemas apstākļos ritošajam sastāvam būtu neierobežota piekļuve Somijas un Zviedrijas tīklam, jāpierāda, ka ritošais sastāvs atbilst šādām prasībām:

—	jāizvēlas 4.2.5. punktā noteiktā temperatūras zona T2,

—	jāizvēlas 4.2.5. punktā noteiktie bargie sniega, ledus un krusas apstākļi.

Īpaši apstākļi Portugāle un Spānijā

Lai vasaras apstākļos ritošajam sastāvam būtu neierobežota piekļuve Portugāles un Spānijas tīklam, jāizvēlas 4.2.5. punktā noteiktā temperatūras zona T3.

7.5.   Kravas vagoni, ko ekspluatē saskaņā ar valsts, divpusējiem, daudzpusējiem vai starptautiskiem nolīgumiem

Skatīt 6. pantu.

---

(1)  OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.

(2)  Divasu vagoniem ar ass slodzi līdz 22,5 t šo vērtību pieņem par 1 651 mm.

(3)  OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.

(4)  OV L 126, 14.5.2011., 53. lpp.

(5)  OV L 144, 31.5.2011., 1. lpp.

(6)  Tehniskās apkopes plānā ņem vērā ERA Kravas vagonu tehniskās apkopes darba grupas secinājumus (sk. “Final report on the activities of the Task Force Freight Wagon Maintenance” (“Nobeiguma ziņojums par Kravas vagonu tehniskās apkopes darba grupas darbību”), kas publicēts ERA tīmekļa vietnē http://www.era.europa.eu).

(7)  Moduļus CA1, CA2 vai CH var izmantot tikai produktiem, kas laisti tirgū, un līdz ar to izstrādāti, pirms šīs SITS stāšanās spēkā, ja ražotājs paziņotajai iestādei pierāda, ka konstrukcijas pārskatīšana un tipa pārbaude veikta iepriekšējiem lietojumiem salīdzināmos apstākļos un atbilst šīs SITS prasībām; šādi pierādījumi jādokumentē, un tos uzskata par tāda paša līmeņa pierādījumu kā modulis CB vai projekta pārbaude atbilstīgi modulim CH1.

(8)  Komisijas Lēmums 2006/861/EK (OV L 344, 8.12.2006., 1. lpp.) un Komisijas Lēmums 2006/861/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2009/107/EK (OV L 45, 14.2.2009., 1. lpp.).

(9)  OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp.