23.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/35

(1)

Finansējumu intervences pasākumiem lauksaimniecības tirgu regulācijai saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu nodrošina Kopiena atbilstīgi lauksaimniecības nozaru tiesību aktu nosacījumiem. Attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumiem Regulas (EEK) Nr. 1883/78 4. pantā ir noteikts, ka Kopienas finansējamo summu nosaka, pamatojoties uz gada pārskatu, ko sastāda maksājumu aģentūra. Šajā regulā arī sniegti noteikumi un nosacījumi, kas reglamentē šos pārskatus. Ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 ir izveidots Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), kas aizstāj Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, tādēļ ir jāparedz attiecīga piemērošanas kārtība.

(2)

Intervences pasākumus intervences krājumu glabāšanas veidā var finansēt tikai tad, ja ar tiem saistītos izdevumus ir veikušas dalībvalstu norīkotās maksājumu aģentūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 10. pantu. Jo īpaši ar intervences pasākumu vadību un kontroli saistīto uzdevumu veikšanu, izņemot atbalsta izmaksāšanu, var deleģēt saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punkta otro daļu. Šiem uzdevumiem ir jābūt paveicamiem arī ar vairāku maksājumu aģentūru starpniecību. Turklāt ir jāparedz iespēja atsevišķu intervences krājumu glabāšanas pasākumu vadību uzticēt trešām publiskām vai privātām struktūrām saskaņā ar maksājumu aģentūras atbildību. Attiecīgi ir jāprecizē maksājumu aģentūru vispārējā kompetence šajā jomā, jāprecizē to pienākumi un jānosaka, ar kādiem nosacījumiem un noteikumiem trešām publiskām vai privātām struktūrām var nodot atsevišķu intervences krājumu glabāšanas pasākumu vadību. Šajā gadījumā arī jāparedz, ka attiecīgās struktūras noteikti rīkojas saskaņā ar līgumiem, pamatojoties uz vispārējiem pienākumiem un principiem, kas noteikti šajā regulā.

(3)

Izdevumi saistībā ar intervences pasākumiem, kurus īsteno intervences krājumu glabāšanas veidā, var būt dažādi. Tāpēc attiecībā uz katru darbību kategoriju ir jāprecizē izdevumi, kurus var finansēt no Kopienas finansējuma, un jo īpaši noteikumi šo izdevumu segšanai, nosakot atbilstības nosacījumus un aprēķina metodes. Šajā sakarā jo īpaši ir jāprecizē, kādos gadījumos šie izdevumi jāiegrāmato, pamatojoties uz maksājumu aģentūru faktiski konstatētajiem elementiem vai pamatojoties uz Komisijas noteiktajām standarta summām.

(4)

Lai dalībvalstis, kuras neietilpst euro zonā, saskaņoti varētu konsolidēt izdevumus un izmaksas vietējā valūtā un euro, ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem intervences krājumu glabāšanas darbības tiek iegrāmatotas, un nosacījumi attiecībā uz piemērojamo maiņas kursu.

(5)

Ņemot vērā attiecīgo pasākumu dažādos veidus un viendabīga noteicošā faktora trūkumu, lai noteiktu Kopienas finansējuma summu attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas izdevumiem, ir jānosaka vienots noteicošais faktors, pamatojoties uz atskaitēm, ko izveido un sastāda maksājumu aģentūras un kurās attiecīgi debetā un kredītā tiek ierakstīti dažādie izdevumu un ieņēmumu elementi, ko konstatējušas maksājumu aģentūras.

(6)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 883/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru uzskaiti, izdevumu un ieņēmumu deklarācijām un izdevumu atmaksājumu nosacījumiem saistībā ar ELGF un ELFLA (3), lai atgūtu izdevumus par intervences krājumu glabāšanu, maksājumu aģentūrām izdevumu deklarācijā ir jāiekļauj tās vērtības un summas, kas iegrāmatotas tā mēneša laikā, kas seko mēnesim, kurā īstenotas intervences krājumu glabāšanas darbības. Lai šī procedūra noritētu bez sarežģījumiem, ir jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijai tiek paziņota informācija, kas nepieciešama izmaksu un izdevumu aprēķinam.

(7)

Valsts intervences krājumu uzskaitei jānodrošina iespēja noteikt Kopienas finansējuma summu un tajā pašā laikā arī jāsniedz iespēja apzināt intervences produktu krājumu situāciju. Šajā nolūkā maksājumu aģentūrām ir atsevišķi jāveido krājumu uzskaite un finanšu uzskaite, kurās ietverti nepieciešamie elementi krājumu pārraudzībai un intervences krājumu glabāšanas pasākumu radīto izdevumu un ienākumu finanšu vadības nodrošināšanai.

(8)

Maksājumu aģentūrām ir pienākums uzskaitē ietvert elementus attiecībā uz daudzumu, vērtību un atsevišķiem vidējiem apjomiem. Tomēr, vadoties pēc atsevišķiem apstākļiem, atsevišķas darbības vai izdevumi nav jāiekļauj uzskaitē vai arī jāiekļauj saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu vienādu noteikumu piemērošanu un Kopienas finanšu interešu aizsardzību, ir jāprecizē šie gadījumi un apstākļi, kā arī noteikumi to iegrāmatošanai.

(9)

Datums, kurā veic ar intervences krājumu glabāšanu saistīto izdevumu un ieņēmumu dažādo elementu iegrāmatošanu, ir atkarīgs no darbību veida, un to var noteikt saskaņā ar piemērojamajiem lauksaimniecības nozaru tiesību aktiem. Šajā sakarā ir jāparedz vispārīgi noteikumi, saskaņā ar kuriem šo elementu iegrāmatošanu veic tajā datumā, kurā tiek veikta ar intervences pasākumu saistītā saimnieciskā darbība, un jānosaka īpaši gadījumi, kas jāievēro.

(10)

Saskaņā ar maksājumu aģentūru vispārējo kompetenci tām regulāri un periodiski ir jāpārbauda produkti intervences glabāšanā. Lai nodrošinātu to, ka visas maksājumu aģentūras šo prasību piemēro vienādi, ir jānosaka kontroles un inventarizāciju periodiskums un galvenie piemērojamie principi.

(11)

Vērtības noteikšana darbībām, kas saistītas ar intervences krājumu glabāšanu, ir atkarīga arī no darbību veida, un to var noteikt saskaņā ar piemērojamajiem lauksaimniecības nozaru tiesību aktiem. Tādējādi ir jāparedz vispārīgi noteikumi, saskaņā ar kuriem iepirkumu un pārdevumu vērtība ir vienāda ar to maksājumu vai iekasējumu summu, kuri veikti vai jāveic par saimnieciskajām darbībām, un jānosaka īpaši noteikumi vai īpaši gadījumi, kas jāievēro.

(12)

Ir jānosaka to dokumentu veids un saturs, kuri ir jāiesniedz saskaņā ar intervences krājumu glabāšanas pasākumiem, kā arī tie nosacījumi un kārtība, saskaņā ar kuru dalībvalstis šos dokumentus iesniedz vai glabā. Lai ievērotu konsekvenci ar noteikumiem, kuri noteikti citās jomās, uz kurām attiecas kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, šajā regulā paredzētie paziņojumi un informācijas apmaiņa jāveic saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas noteikta 18. pantā Regulā (EK) Nr. 883/2006.

(13)

Noteikumi, kas pieņemti ar šo regulu, aizstāj noteikumus Komisijas 1988. gada 12. februāra Regulā (EEK) Nr. 411/88 par metodi un procentu likmi, kas izmantojama tādu intervences pasākumu finansēšanas izmaksu aprēķinos, kuri ietver iepirkšanu, uzglabāšanu un izmantošanu (4), Komisijas 1989. gada 12. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1643/89, ar ko nosaka standarta summas, ko izmanto ar lauksaimniecības produktu glabāšanu valsts rezervē saistītu materiālo darbību finansēšanai (5), Komisijas 1989. gada 8. septembra Regulā (EEK) Nr. 2734/89 par faktoriem, kas jāņem vērā, nosakot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējamos izdevumus atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 822/87 37. panta 2. punktam (6), Padomes 1990. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3492/90, ar ko nosaka faktorus, kuri jāņem vērā gada pārskatos par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējumu intervences pasākumiem valsts rezerves formā (7), Komisijas 1990. gada 12. decembra Regulā (EEK) Nr. 3597/90 par grāmatvedības noteikumiem attiecībā uz intervences pasākumiem, kas ietver intervences aģentūru veikto lauksaimniecības produktu iepirkšanu, uzglabāšanu un pārdošanu (8), Komisijas 1991. gada 22. janvāra Regulā (EEK) Nr. 147/91, kas definē un nosaka pielaides lauksaimniecības produktu daudzuma zudumiem valsts intervences uzglabāšanā (9), un Komisijas 1996. gada 8. novembra Regulā (EK) Nr. 2148/96, ar ko paredz noteikumus lauksaimniecības produktu valsts intervences krājumu novērtēšanai un uzraudzībai (10).

(14)

Tādēļ ir jāatceļ Regulas (EEK) Nr. 411/88, (EEK) Nr. 1643/89, (EEK) Nr. 2734/89, (EEK) Nr. 3492/90, (EEK) Nr. 3597/90, (EEK) Nr. 147/91 un (EK) Nr. 2148/96.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

a)

atsevišķu intervences krājumu glabāšanas pasākumu vadību uzticēt fiziskām vai juridiskām personām, kas nodrošina lauksaimniecības produktu intervences glabāšanu, turpmāk tekstā – “uzglabātāji”. Šajā gadījumā šo vadību obligāti īsteno saskaņā ar uzglabāšanas līgumiem, pamatojoties uz vispārējiem pienākumiem un principiem, kas noteikti II pielikumā,

b)

pilnvarot fiziskas vai juridiskas personas veikt atsevišķus specifiskus uzdevumus, kas noteikti nozaru tiesību aktos.

a)

attiecībā uz katru produktu, uz kuru attiecas intervences krājumu glabāšanas pasākumi, veidot krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti, pamatojoties uz darbībām, kas tiek īstenotas laikā no viena gada 1. oktobra līdz nākošā gada 30. septembrim, ko sauc par “grāmatvedības gadu”;

b)

atjaunināt to uzglabātāju sarakstu, ar kuriem ir noslēgti līgumi par intervences krājumu glabāšanu. Šajā sarakstā jāiekļauj atsauces, kas ļauj precīzi noteikt visus glabāšanas punktus, to ietilpību, noliktavu, saldētavu vai silosu numurus, to plānus un shēmas;

c)

nodrošināt, lai Komisijas rīcībā ir standarta līgumi, kas tiek izmantoti intervences krājumu glabāšanā, noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz produktu pārņemšanu, glabāšanu un to izvešanu no uzglabātāju noliktavām, kā arī noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz uzglabātāju kompetenci;

d)

centralizēti uzturēt visu krājumu informatizētu uzskaiti, kas aptver visas glabāšanas vietas, visus produktus un dažādu produktu daudzumus un kvalitāti, kā arī attiecībā uz katru precizē svaru (vajadzības gadījumā tīrsvaru un bruto svaru) vai apjomu;

e)

veikt visas darbības, kas saistītas ar intervences produktu glabāšanu, saglabāšanu, transportēšanu vai pārvietošanu saskaņā ar valstu un Kopienas tiesību aktiem, neskarot pašu pircēju, citu maksājuma aģentūru, kas iesaistītas kādā no darbībām, vai šajā sakarā pilnvaroto personu kompetenci;

f)

visa gada garumā veikt kontroli intervences produktu glabāšanas vietās. Šī kontrole ir jāveic ar neregulāriem intervāliem un bez iepriekšēja brīdinājuma. Līdz minimumam ierobežotu iepriekšēju brīdinājumu tomēr var sniegt ar noteikumu, ka netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Iepriekšēju brīdinājumu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, nedrīkst sniegt ātrāk kā 24 stundas iepriekš;

g)

veikt ikgadēju inventarizāciju saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.

a)

to produktu labu saglabāšanu, uz kuriem attiecas Kopienas intervences pasākumi. Tām vismaz reizi gadā jāpārliecinās par glabāto produktu kvalitāti;

b)

intervences krājumu integritāti.

a)

ja kāda produkta glabāšanas perioda pagarināšana var izraisīt šā produkta bojāšanos;

b)

ja dabas katastrofas rezultātā ir radušies kvantitatīvi zaudējumi vai produkts ir bojāts.

a)

attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām situācijām lēmumu pieņem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1784/2003 (12) 25. panta 2. punktā minēto procedūru vai, atkarībā no gadījuma, saskaņā ar procedūru, kas paredzēta atbilstošā pantā citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju;

b)

attiecībā uz b) apakšpunktā minētajām situācijām lēmumu pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā.

a)

pēc Komisijas pieprasījuma iesniegt dokumentus un informāciju, kas minēta 7. punktā, kā arī papildu valsts administratīvos noteikumus, kas pieņemti, lai piemērotu un pārvaldītu intervences pasākumus;

b)

atkarībā no periodiskuma, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 883/2006 4. panta 1. punktā, iesniegt informāciju attiecībā uz intervences krājumu glabāšanu, pamatojoties uz šīs regulas III pielikumā sniegtajiem paraugiem.

a)

finansiālās izmaksas par līdzekļiem, ko dalībvalstis mobilizējušas, lai iepirktu produktus, saskaņā ar IV pielikumā noteiktajiem aprēķināšanas noteikumiem;

b)

izdevumus par saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar iepirkšanu, pārdošanu vai jebkuru citu produktu nodošanu (produktu ievietošana, glabāšana un izvešana no noliktavas saskaņā ar intervences krājumu glabāšanu), kā minēts V pielikumā, pamatojoties uz visā Kopienā vienādām standarta summām, kas aprēķinātas saskaņā ar VI pielikumā noteikto kārtību;

c)

izdevumus par saimnieciskajām darbībām, kas nav obligāti saistītas ar iepirkšanu, pārdošanu vai jebkādu citu produktu nodošanu, pamatojoties uz standarta vai nestandarta summām atkarībā no noteikumiem, ko Komisija noteikusi lauksaimniecības nozaru tiesību aktos attiecībā uz šiem produktiem, kā arī VII pielikuma noteikumiem;

d)

glabāto produktu vērtības samazināšanos saskaņā ar aprēķināšanas noteikumiem VIII pielikumā;

e)

starpību (guvumi un zaudējumi) starp uzskaites vērtību un produktu realizācijas cenu vai starpību, kas radusies sakarā ar citiem faktoriem.

a)

produktu daudzumus, kas reģistrēti, ievedot produktu glabāšanā un izvedot produktu no glabāšanas, ar fizisku pārvietošanu vai bez tās;

b)

daudzumus, kas izmantoti atbilstīgi bezmaksas izplatīšanas shēmām, izplatot tos trūcīgākajām personām saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3730/87 (14), un kas iegrāmatoti saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3149/92 (15) 5. panta noteikumiem, nošķirot tos daudzumus, kas pārvietoti uz citu dalībvalsti;

c)

daudzumus, kuri paņemti kā paraugi, nošķirot pircēja paņemtos paraugus;

d)

daudzumus, kurus pēc vizuālas pārbaudes, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences pārņemšanas veiktas kontroles laikā, vairs nav iespējams atkārtoti iesaiņot un kurus pārdod tieši;

e)

iztrūkstošos daudzumus, kuru iztrūkuma iemesls ir vai nav nosakāms, tostarp tos daudzumus, kas atbilst likumīgajām pielaidēm;

f)

bojātos daudzumus;

g)

pārpalikuma daudzumus;

h)

iztrūkstošos daudzumus, kas pārsniedz pielaides ierobežojumus;

i)

noliktavā ievestos daudzumus, kuri tiek atzīti par nosacījumiem neatbilstošiem un kuru pārņemšana tādējādi tiek atteikta;

j)

neto daudzumus, kas atrodas krājumos katra mēneša vai katra grāmatvedības gada beigās un ko pārnes uz nākošo mēnesi vai nākošo grāmatvedības gadu.

a)

vērtību šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem daudzumiem, atsevišķi norādot vērtību iepirktajiem un pārdotajiem daudzumiem;

b)

uzskaites vērtību daudzumiem, kas izmantoti vai ņemti vērā saskaņā ar bezmaksas izplatīšanas shēmu, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)

finansiālās izmaksas, kas minētas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

d)

izdevumus par saimnieciskajām darbībām kā minēts 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;

e)

summas saistībā ar vērtības samazināšanos, kā minēts 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

f)

no pārdevējiem, pircējiem vai glabātājiem saņemtās vai atgūtās summas, kas nav minētas 11. panta 2. punktā;

g)

summu, kas gūta no tiešās tirdzniecības sakarā ar ikgadējo inventarizāciju vai sakarā ar kontroli, kura veikta pēc produktu pārņemšanas intervences krājumos;

h)

zaudējumus un guvumus no produktu izvešanas, ņemot vērā šā punkta e) apakšpunktā minēto vērtības samazināšanos;

i)

citus debeta un kredīta elementus, jo īpaši tos, kas atbilst daudzumiem, kuri minēti šā panta 1. punkta c) līdz g) apakšpunktā;

j)

vidējo uzskaites vērtību, kas izteikta par tonnu vai hektolitru atbilstoši attiecīgajam gadījumam.

a)

attiecībā uz daudzumiem, kuriem konstatēti kvantitatīvi zudumi vai bojāšanās, saskaņā ar X un XII pielikumā minētajiem noteikumiem izvešanas izmaksas iegrāmato tikai par tiem daudzumiem, kuri faktiski pārdoti un izvesti no krājumiem;

b)

daudzumus, kas zaudēti pārvietošanas laikā no vienas dalībvalsts uz citu, neuzskata par daudzumiem, kas ievesti glabāšanai galamērķa dalībvalstī, un tādēļ standarta ievešanas izmaksas uz tiem neattiecas;

c)

ja produktu transportē vai pārvieto, ievešanas un izvešanas izmaksas, kas šim nolūkam noteiktas nemainīgas, uzskaitē ieraksta, ja šīs izmaksas netiek uzskatītas par transporta izdevumu neatņemamu daļu atbilstoši Kopienas noteikumiem;

d)

ja vien Kopienas noteikumos nav paredzēts citādi, jebkurus ienākumus no bojātu produktu pārdošanas un jebkādus citus iespējamos ar to saistītos ieņēmumus ELGF grāmatvedības ierakstos neieraksta;

e)

jebkurus konstatētos pārpalikuma daudzumus iegrāmato ar negatīvu zīmi pie iztrūkstošajiem daudzumiem krājumu uzskaitē un krājumu aprites uzskaitē. Šos daudzumus ņem vērā, nosakot daudzumus, kas pārsniedz pielaides ierobežojumus;

f)

paraugus, kas nav pircēju paņemtie paraugi, iegrāmato saskaņā ar noteikumiem XII pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā.

a)

attiecībā uz balto cukuru un jēlcukuru Komisijas Regulas (EK) Nr. 1262/2001 (16) 9. panta 2. punktā minēto uzglabāšanas līguma spēkā stāšanās datumu piemēro tiem daudzumiem, kurus pārņem saskaņā ar uzglabāšanas līgumu, kas pirms krājumu pārvietošanas noslēgts starp piedāvātāju un maksājumu aģentūru;

b)

iekasēšanas datumu piemēro attiecībā uz saņemtajām vai atgūtajām summām, kas minētas 5. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā;

c)

ar saimnieciskajām darbībām saistīto izmaksu faktisko samaksas datumu piemēro, ja uz šīm izmaksām neattiecas standarta summas.

a)

attiecībā uz daudzumiem, ko ievieto intervences krājumos, nemainot glabāšanas vietu, piemēro datumu, kurā produktus ir pārņēmusi maksājumu aģentūra, saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta tirgus kopīgo organizāciju;

b)

attiecībā uz iztrūkstošajiem vai bojātajiem daudzumiem un pārpalikuma daudzumiem piemēro fakta konstatācijas datumu;

c)

datumu, kurā produkti faktiski izvesti no krājumiem, piemēro attiecībā uz to produktu tiešo tirdzniecību, kurus vairs nav iespējams atkārtoti iesaiņot un kuri paliek krājumos pēc vizuālas pārbaudes, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences pārņemšanas veiktas kontroles laikā;

d)

grāmatvedības gada beigas piemēro attiecībā uz zudumiem, kas pārsniedz pielaides ierobežojumus.

a)

IX pielikumu attiecībā uz destilācijas produktiem (jaukts alkohols);

b)

X pielikumu attiecībā uz iztrūkstošajiem daudzumiem;

c)

XII pielikumu attiecībā uz bojātiem vai iznīcinātiem produktiem;

d)

XIII pielikumu attiecībā uz krājumos ievestajiem produktiem, kuru pārņemšana ir atteikta.

a)

Pēdējais maiņas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms 2007. grāmatvedības gada, lai valsts valūtā konvertētu

b)

Pēdējais maiņas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi 2007. grāmatvedības gadā, kas sākas 2006. gada 1. oktobrī, pirms katra ceturkšņa pirmās dienas, lai valsts valūtā konvertētu

c)

Pēdējais maiņas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms 2008. grāmatvedības gada, lai euro valūtā konvertētu vērtību neto daudzumiem, kas tiks pārnesti no 2007. grāmatvedības gada uz 2008. gadu, atņemot otro vērtības samazināšanu 2007. finanšu gada beigās.