Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31992R2075

    Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs), par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju

    OV L 215, 30/07/1992, p. 70–76 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 30/06/2008; Atcelts ar 32007R1234

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1992/2075/oj

    31992R2075



    Oficiālais Vēstnesis L 215 , 30/07/1992 Lpp. 0070 - 0076
    Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 0217
    Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 3 Sējums 43 Lpp. 0217


    Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92

    (1992. gada 30. jūnijs),

    par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju

    EIROPAS KOPIENU PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

    tā kā līdz ar lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbību un attīstību būtu jāizveido kopēja lauksaimniecības politika, lai tajā ietvertu tirgu kopīgu organizāciju, kas var būt dažāda veida atkarībā no produkta;

    tā kā kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir sasniegt Līguma 39. pantā izvirzītos mērķus un, jo īpaši attiecībā uz tabakas nozari, tirgu stabilizāciju un pietiekami augstu dzīves līmeni attiecīgajiem lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem; tā kā šos mērķus var sasniegt, pielāgojot resursus prasībām, jo īpaši ar kvalitātes politikas līdzekļiem;

    tā kā pašreizējā situācija tabakas tirgū, kad piedāvājums neatbilst pieprasījumam, prasa veikt pamatīgu pārbaudi Kopienas kārtībai, kas līdz šim reglamentējusi šo tirgu, nodrošinot, ka tradicionālie ražotāji turpina tabakas audzēšanu; tā kā šāda pamatīga pārbaude prasa vienkāršot tirgus pārvaldības mehānismus, ierobežot ražošanu saskaņā ar tirgus vajadzībām un budžeta prasībām, kā arī stingrākus kontroles līdzekļus, lai nodrošinātu, ka pārvaldības mehānismi pilnībā sasniedz tirgus kopējās organizācijas mērķus;

    tā kā tabakas šķirnes var iedalīt grupās atbilstīgi to audzēšanas tehnikai un ražošanas izmaksām, ņemot vērā starptautiskajā tirdzniecībā izmantotos aprakstus;

    tā kā konkurence tabakas tirgū prasa sniegt tradicionālajiem tabakas ražotājiem zināmu atbalstu; tā kā šādam atbalstam būtu jāpamatojas uz piemaksu sistēmu, kas atļauj tabakas realizāciju Kopienā;

    tā kā piemaksu sistēma jāpārvalda efektīvi, starp audzētājiem un pirmapstrādātājiem slēdzot audzēšanas līgumus, kas garantē stabilu noietu audzētājiem un regulāras piegādes pārstrādātājiem; tā kā tādas summas izmaksa, kas vienāda ar piemaksu, ko pārstrādātājs maksā ražotājam tad, kad saskaņā ar līgumu tiek piegādāta tabaka, ievērojot atbilstību kvalitātes prasībām, sniedz atbalstu ražotājiem, atvieglojot piemaksu sistēmas pārvaldību;

    tā kā, lai ierobežotu Kopienas tabakas ražošanu un pārtrauktu audzēt šķirnes, kas nav viegli realizējamas, Kopienai nosaka maksimālo vispārējo garantijas slieksni un katru gadu to sadala īpašos garantijas sliekšņos attiecīgajām šķirņu grupām;

    tā kā, lai nodrošinātu, ka garantiju slieksnis tiek ievērots, uz ierobežotu laika posmu jāievieš pārstrādes kvotu sistēma; tā kā pārejas periodā dalībvalstīm garantijas sliekšņa robežās jāpiešķir attiecīgajiem uzņēmumiem pārstrādes kvotas, piemērojot šim mērķim paredzētos Kopienas noteikumus, lai nodrošinātu taisnīgus piešķīrumus, pamatojoties uz iepriekš pārstrādātajiem daudzumiem, bet neievērojot nekādus normai neatbilstīgus ražošanas līmeņus; tā kā tiks veikti vajadzīgie pasākumi, lai pēc tam, ievērojot apmierinošus nosacījumus, ražotājiem varētu piešķirt kvotas; tā kā dalībvalstīm, kuru rīcībā ir dati, kas vajadzīgi, lai, pamatojoties un pagātnes veikumu, ražotājiem piešķirtu kvotas, būtu jāļauj tā rīkoties;

    tā kā pirmapstrādātāji nedrīkst noslēgt audzēšanas līgumus par daudzumiem, kas pārsniedz piešķirtās kvotas; tā kā piemaksas atmaksāšana jāierobežo līdz summai, kas atbilst kvotai;

    tā kā sākotnēji jāparedz, ka piemaksu un ražošanas ierobežojumu sistēmas, kas darbojās līdz 1997. gadam, var pārskatīt, ņemot vērā pieredzi, un tās būtu pielāgojamas turpmākajam laika posmam;

    tā kā pasākumi ražošanas ievirzīšanai var palīdzēt stabilizēt tabakas tirgu un uzlabot ražošanas kvalitāti; tā kā īpašs atbalsts dotu iespēju ražotāju grupām sekmēt turpmāku ražošanas organizācijas un ievirzīšanas uzlabošanu; tā kā pētniecības programma, ko finansē ar ieņēmumiem no piemaksu atskaitījumiem, ļautu tabakas audzēšanu tuvināt Kopienas prasībām attiecībā uz sabiedrības veselību; tā kā, beidzot, šķirņu "Mavra", "Tsebelia", "Forchheimer Havanna IIc" un "Geudertheimer" tabakas hibrīdu audzētājiem ir nepieciešama konversijas programma sakarā ar šo šķirņu nozīmi noteiktu Kopienas reģionu tautsaimniecībā;

    tā kā vienota tirgus izveide prasa vienotu tirdzniecības sistēmu uz ārējām robežām;

    tā kā uz Kopienas ārējām robežām var iztikt bez kvantitatīviem ierobežojumiem; tā kā, lai Kopienas tirgus nepaliktu bez aizsardzības no jebkādiem traucējumiem gadījumā, ja rastos ārkārtēji apstākļi, Kopienai tomēr būtu jāspēj nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus;

    tā kā neparedzēti tirgus apstākļi var likt Komisijai pieņemt ārkārtas pasākumus tirgus atbalstam;

    tā kā vienota tirgus izveidi varētu apdraudēt noteikta atbalsta piešķiršana; tā kā Līguma noteikumi, kas reglamentē dalībvalstu piešķirtā atbalsta novērtējumu un ar kopējo tirgu nesaderīga atbalsta aizliegums, būtu jāattiecina uz tabakas nozari;

    tā kā saskaņā ar Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulu (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [4] Kopienai būtu jānes finansiāla atbildība par izdevumiem, kas radušies dalībvalstīm, ievērojot šo regulu;

    tā kā pieredze rāda, ka tabakas nozarē stingrāka kontrole ir būtiska, tā kā attiecīgos gadījumos noteiktas kontroles pilnvaras varētu piešķirt neatkarīgai pārraudzības aģentūrai, lai ievērotu tabakas tirgus īpašās vajadzības;

    tā kā tabakas tirgus kopējā organizācijā vienlaikus un pienācīgi jāņem vērā mērķi, kas noteikti Līguma 39. un 110. pantā;

    tā kā pārejai no kārtības, kas izveidota ar Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulu (EEK) Nr. 727/70 par jēltabakas tirgus kopējo organizāciju [5], uz šajā regulā paredzēto kārtību jānotiek ar iespējami labākiem nosacījumiem; tā kā, lai to nodrošinātu, var izrādīties vajadzīgi pārejas pasākumi; tā kā jaunā kārtība nebūs pilnībā piemērojama līdz 1993. gada ražai,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Jēltabakas tirgus kopīgā organizācija ietver noteikumus par:

    - piemaksu sistēmu,

    - pasākumiem, lai ievirzītu un ierobežotu ražošanu,

    - tirdzniecības režīmu ar trešām valstīm.

    Kopējā organizācija attiecas uz jēltabaku jeb neapstrādātu tabaku un uz tabakas atkritumiem, kas atbilst KN pozīcijai 2401.

    2. pants

    Jēltabakas šķirnes iedala šādās grupās:

    a) dūmos kaltēta tabaka:

    tabaka, kas kaltēta žāvēšanas skapī ar regulētu gaisa cirkulāciju, temperatūru un mitrumu;

    b) ēnā kaltēta gaišā tabaka:

    tabaka, kas kaltēta gaisā zem aizsega, neļaujot fermentēties;

    c) ēnā kaltēta tumšā tabaka:

    tabaka, kas kaltēta gaisā zem aizsega, pirms pārdošanas ļaujot notikt dabiskai fermentācijai;

    d) saulē kaltēta tabaka:

    tabaka, kas kaltēta saulē;

    e) karstumā kaltēta tabaka:

    tabaka, kas kaltēta karsējot;

    f) "Basma" (saulē kaltēta);

    g) "Katerini" (saulē kaltēta);

    h) "Kaba–Koulak" (klasiskā) un līdzīga (saulē kaltēta).

    Katrā grupā iekļautās šķirnes ir uzskaitītas pielikumā.

    I SADAĻA

    Piemaksu sistēma

    3. pants

    1. No 1993. gada ražas līdz 1997. gada ražai piemēro piemaksu sistēmu. Piemaksas summa par tabakas šķirnēm visās atšķirīgajās grupās ir vienāda.

    2. Tomēr par dūmos kaltētu tabaku, ēnā kaltētu gaišo tabaku un ēnā kaltētu tumšo tabaku, ko audzē Beļģijā, Vācijā un Francijā, piešķir papildu summu. Šī summa ir vienāda ar 50 % no starpības starp piemaksu, kas piešķirta par šo tabaku saskaņā ar 1. punktu, un piemaksu, kas piemērojama attiecībā uz 1992. gada ražu.

    3. Piemaksas mērķis ir papildināt to ražotāju ienākumus, kuru ražojumi atbilst tirgus prasībām, un atvieglot Kopienā ražotās tabakas realizāciju.

    4. pants

    1. Saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā paredzēto procedūru Padome nosaka piemaksas summu un papildu summas katrai tabakas ražai, īpaši ņemot vērā dažādo tabakas veidu iepriekšējās un prognozējamās realizācijas iespējas normālas konkurences apstākļos, Kopienas un pasaules tirgos.

    2. Piemaksas summu nosaka:

    a) par kilogramu lapu tabakas, kurai nav veikta pirmapstrāde un sagatavošana tirgum;

    b) katrai no jēltabakas grupām.

    5. pants

    Piemaksu piešķir ar šādiem nosacījumiem:

    a) tabakai jābūt no ražošanas platības, kas noteikta attiecīgajai šķirnei;

    b) jābūt izpildītām kvalitātes prasībām;

    c) saskaņā ar audzēšanas līgumu ražotājam jānogādā lapu tabaka pirmapstrādātāja telpās.

    6. pants

    1. Audzēšanas līgumā ietver:

    - pirmapstrādātāja apņemšanos papildus iepirkuma cenai samaksāt audzētājam summu, kas vienāda ar piemaksu piegādes laikā par daudzumu, kurš faktiski piegādāts saskaņā ar līgumu;

    - audzētāja apņemšanos nogādāt pirmapstrādātāja telpās jēltabaku, kas atbilst kvalitātes prasībām.

    2. Kompetentā iestāde atmaksā pirmapstrādātajam piemaksas summu, kad tas uzrāda pierādījumu tam, ka audzētājs ir piegādājis tabaku un ka 1. punktā minētā summa ir samaksāta.

    7. pants

    Sīki izstrādātus noteikumus šās sadaļas piemērošanai pieņem saskaņā ar 23. pantā noteikto kārtību.

    Tie ietver:

    - ražošanas platības norobežošanu katrai šķirnei,

    - kvalitātes prasības piegādātajai tabakai,

    - papildpunktus, kas jāiekļauj audzēšanas līgumā, un līguma izpildes beigu datumu,

    - iespējamu pirmapstrādātāja pienākumu paredzēt nodrošinājumu, ja viņš prasa avansu, kā arī nosacījumus, kas reglamentē šo noteikumu un minētā nodrošinājuma atbrīvošanu,

    - īpašus nosacījumus piemaksas piešķiršanai gadījumos, kad audzēšanas līgums ir noslēgts ar ražotāju grupu,

    - pasākumus, kas jāveic gadījumā, ja audzētājs vai pirmapstrādātājs nepilda savas ar likumu noteiktās saistības.

    II SADAĻA

    Ražošanas ierobežošanas sistēma

    8. pants

    Ar šo nosaka maksimālo vispārējo garantijas slieksni Kopienai, kas ir 350000 tonnu lapu jēltabakas par katru ražu. Tomēr 1993. gadam šo slieksni nosaka 370000 tonnu apmērā.

    Katru gadu saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā izklāstīto procedūru Kopiena šajās robežās nosaka īpašu garantijas slieksni katrai šķirņu grupai, jo īpaši ņemot vērā tirgus apstākļus, kā arī sociālekonomiskos un agronomiskos apstākļus attiecīgajās ražošanas platībās.

    9. pants

    1. Lai nodrošinātu garantijas sliekšņu ievērošanu, ar šo ievieš pārstrādes kvotu sistēmu 1993. līdz 1997. gada ražām.

    2. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma 43. panta 2. punktā, par katru ražu Padome starp dalībvalstu ražotājiem sadala daudzumus, kas pieejami katrai šķirņu grupai.

    3. Pamatojoties uz daudzumiem, kas piešķirti, ievērojot 2. punktu un neskarot 5. punkta piemērošanu, dalībvalstis sadala pārstrādes kvotas pārejas perioda 1993. un 1994. gada ražai starp pirmapstrādātājiem proporcionāli vidējiem daudzumiem, kas piegādāti pārstrādei trīs gadu laikā pirms pēdējā ražas gada, sadalot tos pa šķirņu grupām. Tomēr 1992. gada produkciju un piegādes no šīs ražas neņem vērā. Šis piešķīrums neietekmē pārstrādes kvotu piešķiršanas kārtību turpmākajām ražām.

    Pirmapstrādātāji, kuri sāk uzņēmējdarbību pēc atskaites perioda sākuma, iegūst daudzumu, kas proporcionāls vidējam daudzumam, kurš piegādāts pārstrādei viņu uzņēmējdarbības laikā.

    Pirmapstrādātājiem, kuri uzsāk biznesu ražas gadā vai iepriekšējā gada laikā, dalībvalstis rezervē 2 % no kopējā daudzuma, kas tiem pieejams pēc šķirņu grupas. Šo procentu robežās minētais pirmapstrādātājs iegūst daudzumu, kas nepārsniedz 70 % no viņa pārstrādes jaudas, ar noteikumu, ka viņš piedāvā tādas pietiekamas garantijas par sava biznesa efektivitāti un ilgstošu dzīvotspēju.

    4. Dalībvalstis tomēr var sadalīt kvotas tieši ražotājiem, ja to rīcībā ir vajadzīgie dati par visu ražotāju produkciju no trim ražām pirms pēdējās ražas, attiecībā uz šķirnēm un daudzumiem, kas saražoti un piegādāti pārstrādātājiem.

    5. Ja kvotas piešķir, kā paredzēts 3. un 4. punktā, aprēķinot atskaites produkciju, jo īpaši neņem vērā jēltabakas daudzumus, kas saražoti virs maksimālajiem garantētajiem daudzumiem, ko piemēro saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 727/70.

    Vajadzības gadījumā ņem vērā tikai to produkciju, kas saražota tās kvotas robežās, kura piešķirta izskatāmajos gados.

    10. pants

    Pirmapstrādātājs nedrīkst slēgt audzēšanas līgumus vai saņemt atlīdzināmo piemaksas summas par daudzumiem, kas pārsniedz viņam vai ražotājam piešķirto kvotu.

    11. pants

    Sīki izstrādātus noteikumus šās sadaļas piemērošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Līguma 23. pantā. Tajos, kā paredzēts 9. panta 5. punktā, ietver pielāgojumus kvotu sadales metodē un priekšnoteikumos kvotu piemērošanai ražotāju līmenī, jo īpaši saistībā ar viņu iepriekšējo stāvokli.

    III SADAĻA

    Pasākumi ražošanas pārveidošanai

    12. pants

    1. Lai koncentrētu piegādi un pielāgotu to tirgus kvalitātes prasībām, piešķir īpašu atbalstu, kas vienāda ar 10 % no piemaksas, ja audzēšanas līgums ir noslēgts starp pirmapstrādātāju un atzītu ražotāju grupu un ja piegādes saskaņā ar šādiem līgumiem uzskaita pēc visu grupas dalībnieku saražotās produkcijas.

    2. Lai uzlabotu ražošanas organizāciju un ievirzi, ražotāju grupām izmaksā īpašu atbalstu.

    3. Saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā, Komisija pieņem sīki izstrādātus šā panta piemērošanas noteikumus. Tie ietver:

    - tās ražotāju grupas definīciju, kas ir tiesīga saņemt īpašu atbalstu,

    - ražotāju grupu atzīšanas nosacījumus,

    - īpašā atbalsta atļauto izmantojumu.

    13. pants

    1. Izveido Kopienas fondu pētniecībai un informācijai tabakas jomā. To finansē ar ieņēmumiem no atskaitījumiem, kas maksāšanas laikā nepārsniedz 1 % no piemaksas.

    2. Fonds finansē un koordinē pētniecības programmas un informāciju, lai sekmētu plašākas zināšanas par tabakas kaitīgo ietekmi un piemērotiem profilaktiskiem un ārstniecības pasākumiem saistībā ar šo ietekmi un lai ievirzītu Kopienas tabakas ražošanu uz mazāk kaitīgām šķirnēm un īpašībām.

    3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 23. pantā izklāstīto procedūru.

    14. pants

    Saskaņā ar 23. pantā izklāstīto procedūru Kopiena pieņem trīs gadu programmu, lai pārveidotu šķirņu "Mavra", "Tsebelia", "Forchheimer Havanna IIc" un "Geudertheimer" tabakas hibrīdu plantācijas tirgus vajadzībām vairāk atbilstīgu šķirņu vai citu laukaugu audzēšanai. Programma sāk darboties no 1993. gada ražas. Tā var ietvert īpašus pasākumus, lai audzētājiem atlīdzinātu visus ienākumu zudumus, kas saistīti ar konversiju.

    IV SADAĻA

    Tirdzniecība ar trešām valstīm

    15. pants

    Izņemot gadījumus, kad šajā regulā paredzēts citādi vai ja Komisija pieņem atkāpes saskaņā ar 23. pantā izklāstīto procedūru, tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegts:

    a) iekasēt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim;

    b) piemērot jebkādus līdzvērtīgus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus.

    16. pants

    1. Ja 1. pantā uzskaitītā viena vai vairāku produktu importa vai eksporta dēļ Kopienas tirgū rodas vai var rasties nopietni traucējumi, kas var apdraudēt Līguma 39. pantā noteiktos mērķus, tad attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm attiecīgie pasākumi jāpiemēro tik ilgi, līdz šādi traucējumi vai traucējumu draudi tiek novērsti.

    2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, tad Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pati pēc savas iniciatīvas izlemj par nepieciešamajiem pasākumiem, kurus dara zināmus dalībvalstīm un piemēro nekavējoties. Ja Komisija saņem dalībvalsts lūgumu, tā pieņem lēmumu par to 24 stundu laikā pēc lūguma saņemšanas.

    3. Par Komisijas pieņemtajiem pasākumiem Padomei var paziņot jebkura dalībvalsts trīs darba dienu laikā pēc paziņošanas dienas. Padome sanāk bez kavēšanās. Ar kvalificētu balsu vairākumu tā var grozīt vai atcelt minētos pasākumus.

    V SADAĻA

    Vispārīgie un pagaidu noteikumi

    17. pants

    Lai sagatavotos neparedzētiem tirgus apstākļiem, saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā, var veikt ārkārtas atbalsta pasākumus. Šādu pasākumu darbības joma un ilgums nedrīkst pārsniegt to, kas noteikti vajadzīgs tirgus atbalstam.

    18. pants

    Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, tad 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro Līguma 92., 93. un 94. pantu.

    19. pants

    Izdevumus, kas radušies saskaņā ar I un III sadaļu, uzskata par izdevumiem Regulas (EEK) Nr. 729/70 1. panta 2. punkta nozīmē.

    20. pants

    1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem par jēltabaku. Šim nolūkam tās sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas informē Komisiju par pasākumiem, kādus tās veikušas pārvaldības un kontroles nolūkos. Komisija apstiprina pasākumus vai pieprasa to grozījumus trīs mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma. Ja ir prasīti grozījumi, dalībvalstis pieņem tos, cik drīz vien iespējams. Par jebkādiem grozījumiem valsts mēroga pasākumos dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai, kura tos izskata tādā pašā kārtībā.

    2. Katra ražotāja dalībvalsts saskaņā ar savu juridisko kārtību izveido īpašu aģentūru, lai veiktu noteiktas pārbaudes saistībā ar Kopienas pasākumiem attiecībā uz tabaku. Tomēr dalībvalsts, kurai saskaņā ar 9. panta 2. punktu ir robeždaudzums, kas mazāks par 45000 tonnām, var izvēlēties neveidot šādu aģentūru.

    3. Aģentūrai piešķir pilnīgu administratīvu neatkarību. Attiecīgā dalībvalsts piešķir aģentūrai visas pilnvaras attiecībā uz tai paredzēto uzdevumu veikšanu.

    Tai ir skaitliski pietiekams un profesionāli sagatavots personāls, lai veiktu tālāk tekstā precizētos uzdevumus.

    4. Lai nodrošinātu pareizu piemaksu sistēmas piemērošanu, līdz katra tirdzniecības gada sākumam dalībvalsts saskaņā ar aģentūras priekšlikumu sastāda un nosūta Komisijai budžeta tāmi un darba grafiku. Neskarot dalībvalsts pienākumus, Komisija var prasīt, lai dalībvalsts budžeta tāmē vai darba grafikā veic tādas izmaiņas, kādas Komisija uzskata par vajadzīgām.

    Komisijas norīkotas personas var jebkurā laikā pārbaudīt jebkuru aģentūras veikto darbu.

    Aģentūra iesniedz dalībvalstij un Komisijai regulārus ziņojumus par darbu, ko tā veikusi. Šādos ziņojumos jāmin visas pamanītās problēmas un, vajadzības gadījumā, ierosinājumi par to, kā uzlabot pārbaudes pasākumus.

    5. No Eiropas Kopienu vispārējā budžeta jāsedz 50 % no aģentūras faktiskajiem izdevumiem, atlikumu sedz attiecīgā dalībvalsts.

    6. Pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu iesniegtajām ziņām, Komisija lemj par gada summu, kas atbilst 5. punktā minētajiem faktiskajiem izdevumiem. Šo summu piešķir, ja Komisija ir pārliecinājusies, ka aģentūra ir izveidota un veic darbu, kuram tā paredzēta. Lai atvieglotu aģentūras izveidi un darbību, attiecīgo summu var izmaksāt avansā kā maksājumu par attiecīgo gadu saskaņā ar aģentūras gada budžetu, ko, savstarpēji saskaņojot, līdz katra nākamā gada oktobra beigām sastāda dalībvalsts un Komisija.

    7. Dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kontrolieri, kas nozīmēti saskaņā ar 2. līdz 4. punktu:

    - var iekļūt ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības telpās,

    - var pārbaudīt grāmatvedības datus un citus pārbaudes procedūrai būtiskus dokumentus, kā arī tos kopēt vai veikt izrakstus no tiem,

    - var prasīt jebkādu svarīgu informāciju.

    8. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā.

    21. pants

    Dalībvalstis un Komisija nosūta viena otrai visu informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu. Sīki izstrādātus noteikumus šādas informācijas nosūtīšanai un izplatīšanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā.

    22. pants

    Izveido Tabakas pārvaldības komiteju (še turpmāk "Komiteja"), kuras locekļi ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

    23. pants

    1. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

    2. Komisija paredz pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Tomēr gadījumā, ja šie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt paziņo Padomei. Tādā gadījumā Komisija var atlikt to pasākumu piemērošanu, par kuriem tā ir pieņēmusi lēmumu, uz laiku, kas nav ilgāks par vienu mēnesi pēc šādas paziņošanas dienas.

    3. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu iepriekšējā punktā minētajā termiņā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

    24. pants

    Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko izvirzījis priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.

    25. pants

    Šī regula jāpiemēro tā, lai vienlaikus un pienācīgi ievērotu Līguma 39. un 110. pantā noteiktos mērķus.

    26. pants

    Līdz 1996. gada 1. aprīlim Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu par I un II sadaļā paredzēto pasākumu piemērošanu, sākot no 1998. gada ražas. Padome pieņem lēmumu par šo priekšlikumu saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

    27. pants

    Ja izrādās vajadzīgi pārejas pasākumi, lai atvieglotu pāreju no kārtības, kas noteikta ar Regulu (EEK) Nr. 727/70, uz kārtību, kas noteikta ar šo regulu, šādus pasākumus pieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā.

    28. pants

    No 1993. gada ražas ir atcelta Regula (EEK) Nr. 727/70.

    29. pants

    Šo regulu piemēro pēc 1993. gada ražas novākšanas.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Luksemburgā, 1992. gada 30. jūnijā

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    Arlindo Marques Cunha

    [1] OV C 295, 14.11.1991., 10. lpp.

    [2] OV C 94, 13.4.1992.

    [3] OV C 98, 21.4.1992., 18. lpp.

    [4] OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2048/88 (OV L 185, 15.7.1988., 1. lpp.).

    [5] OV L 94, 28.4.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 860/92 (OV L 91, 7.4.1992., 1. lpp.).

    --------------------------------------------------

    PIELIKUMS

    TABAKAS ŠĶIRŅU KLASIFIKĀCIJA

    I. DŪMOS KALTĒTA TABAKA

    Virginia

    Virginia D un tās hibrīdi

    Bright

    II. ĒNĀ KALTĒTA GAIŠĀ TABAKA

    Burley

    Badischer Burley un tās hibrīdi

    Maryland

    III. ĒNĀ KALTĒTA TUMŠĀ TABAKA

    Badischer Geudertheimer, Pereg, Korso

    Paraguay un tās hibrīdi

    Dragon Vert un tās hibrīdi

    Philippin

    Petit Grammont (Flobecq)

    Semois

    Appelterre

    Nijkerk

    Misionero un tās hibrīdi

    Rio Grande un tās hibrīdi

    Forchheimer Havanna IIc

    Nostrano del Brenta

    Resistente 142

    Goyano

    Geudertheimer hibrīdi

    Beneventano

    Brasile Selvaggio un līdzīgas šķirnes

    Burley, fermentēta

    Havanna

    IV. KARSTUMĀ KALTĒTA TABAKA

    Kentucky un hibrīdi

    Moro di Cori

    Salento

    V. SAULĒ KALTĒTA TABAKA

    Xanthi–Yaka

    Perustitza

    Samsun

    Erzegovina un līdzīgas šķirnes

    Myrodata Smyrnis, Trapezous un Phi I

    Kaba Koulak (cita, kas nav klasiskā)

    Tsebelia

    Mavra

    VI. Basmas

    VII. Katerini un līdzīgas šķirnes

    VIII. Kaba Koulak (klasiskā)

    Elassona

    Myrodata Agrinion

    Zichnomyrodata

    --------------------------------------------------

    Top